PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Problēmas apraksts un mērķi

Starptautiskie zinātniskie atzinumi vienprātīgi aicina ierobežot vispārējo temperatūras paaugstināšanos līdz 2ºC, lai novērstu nevēlamu ietekmi, kas rodas klimata pārmaiņu rezultātā[1]. Attiecībā uz šo mērķi Eiropadome, ņemot vērā līdzīgus attīstīto valstu veiktos pasākumus, ir aicinājusi līdz 2050. gadam ES samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 80–95 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. ES zema oglekļa dioksīda līmeņa ceļvedis[2] parāda, ka, lai šo mērķi sasniegtu ar viszemākajām izmaksām, jāaptver visas nozares un visas siltumnīcefekta gāzes, tostarp fluorētās siltumnīcefekta gāzes (F-gāzes), jo šo gāzu sasilšanas potenciāls var būt līdz pat 23 000 reižu lielāks nekā oglekļa dioksīdam (CO2).

Komisija 2011. gada septembrī publicēja ziņojumu[3] par Regulas (EK) Nr. 842/2006[4] piemērošanu. Ziņojumā secināts, ka ar regulu varētu panākt būtiskus emisiju samazinājumus, ja tā tiktu vairāk uzlabota un pilnībā piemērota. Ziņojumā norādīts arī tas, ka būtu jādara vairāk, lai turpinātu samazināt F-gāzu emisijas ES. Nodrošinot, ka F-gāzes tiek aizstātas ar drošām alternatīvām, kuras neietekmē klimatu vai to ietekmē nedaudz, gada emisijas, kas izteiktas CO2 ekvivalentā, līdz 2030. gadam ar nosacīti zemām izmaksām[5] varētu samazināt par divām trešdaļām.

Pietiekami savlaicīgi pasākumi, lai izpētītu nosacīti lētas F-gāzu emisiju samazināšanas iespējas, ļaus izvairīties no potenciāli augstākām izmaksām, kas saistītas ar citu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu citās ražošanas nozarēs[6]. Tomēr dažas ieinteresētās personas[7] paziņoja, ka pašreizējos tirgus apstākļos ir grūti tirgot "zaļākas" alternatīvas tehnoloģijas. No otras puses, Dānijā, kur piemēro stingrākus valsts noteikumus par F-gāzēm, jaundibināti uzņēmumi un MVU ir veiksmīgi inovējuši un tirgojuši jaunas "zaļās" tehnoloģijas, kas šos uzņēmumus ir padarījušas par tirgus līderiem.

Šajā kontekstā šā priekšlikuma mērķis ir:

(1) aizstāt Regulu (EK) Nr. 842/2006 par dažām fluorētām siltumnīcefekta gāzēm, lai nodrošinātu izmaksu ziņā izdevīgāku ieguldījumu ES klimata mērķu sasniegšanā, mazinot interesi izmantot F-gāzes, kam ir liela ietekme uz klimatu, par labu energoefektīvām un drošām alternatīvām, un lai turpinātu uzlabot F-gāzes saturošu produktu un iekārtu lokalizāciju un apstrādi to ekspluatācijas beigās;

(2) veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, stimulēt inovācijas un izstrādāt "zaļas" tehnoloģijas, uzlabojot tirgus iespējas alternatīvām tehnoloģijām un gāzēm, kam ir neliela ietekme uz klimatu;

(3) panākt, lai ES rīkojas atbilstoši jaunākajiem zinātniskajiem secinājumiem starptautiskā mērogā, kā aprakstīts ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) ceturtajā novērtēšanas ziņojumā, piemēram, attiecībā uz šajā regulā iekļautajām vielām un to globālās sasilšanas potenciāla aprēķināšanu (GSP);

(4) palīdzēt panākt vienprātību par starptautisku nolīgumu, lai pakāpeniski samazinātu fluorogļūdeņražu (HFC), kas pieder svarīgākajai fluorēto gāzu grupai, emisijas saskaņā ar Monreālas protokolu;

(5) vienkāršot un precizēt Regulu (EK) Nr. 842/2006, lai samazinātu administratīvo slogu saskaņā ar Komisijas saistībām labāka regulējuma jomā.

Vispārīga informācija

Saskaņā ar izmaksu ziņā izdevīgu veidu, kā samazināt oglekļa dioksīda emisijas ES ekonomikā, līdz 2050. gadam F-gāzu emisijas būtu jāsamazina par 70–78 % un līdz 2030. gadam — par 72–73 %, un tas viss — par marginālām emisiju samazināšanas izmaksām aptuveni EUR 50 par tonnu CO2 ekvivalenta.2 Kopumā F-gāzes šobrīd veido 2 % no visām siltumnīcefekta gāzēm ES, bet tām ir daudz lielāks atmosfēras sasilšanas potenciāls nekā CO2. Šīs gāzes izmanto dažādās dzesēšanas un gaisa kondicionēšanas iekārtās, izolācijas putās un elektroiekārtās, aerosola izsmidzinātājos, kā šķīdinātājus vai ugunsdrošības sistēmās. Emisijas rodas galvenokārt emitējošos lietojumos (piemēram, lietojot aerosola izsmidzinātājus vai šķīdinātājus) vai noplūdēs, darbinot vai likvidējot produktus un iekārtas, kas satur F-gāzes.

Lielāko daļu F-gāzu uzņēmumi ir izstrādājuši, lai aizstātu ozona slāni noārdošās vielas (ONV), kuras pakāpeniski tiek aizliegts izmantot saskaņā ar Monreālas protokolu. Labklājības un iedzīvotāju skaita pieauguma dēļ arvien vairāk tiek pārdoti produkti un iekārtas, kurās ir F-gāzes vai ONV. Rezultātā kopš 1990. gada pasaulē strauji pieaugusi F-gāzu ražošana un izmantošana, kas, neko nemainot, nākotnē radīs būtiskas emisijas atmosfērā. Tā kā produktiem un iekārtām, kas satur F-gāzes, bieži vien ir ilgs kalpošanas laiks, neko nedarot tagad, nākamajās desmitgadēs atmosfērā nonāks lieli emisiju apjomi, kurus būtu bijis iespējams novērst.

Spēkā esošā F-gāzu regula galvenokārt ir vērsta uz F-gāzes saturošo produktu un iekārtu lokalizāciju un pārstrādi ekspluatācijas beigās. Ja tiks labotas nepilnības dažu pasākumu piemērošanā, paredzams, ka pašreizējā ES politika F-gāzu jomā stabilizēs F-gāzu emisijas ES. Tomēr, ja netiks īstenoti papildu pasākumi, emisiju samazinājumi absolūtā izteiksmē ir maz iespējami.

Šobrīd ir ieviesti tikai daži pasākumi, lai izvairītos no F-gāzu izmantošanas. Tomēr šobrīd gandrīz visos sektoros, kur izmanto F-gāzes, tās ir iespējams pilnībā vai daļēji aizstāt ar alternatīvām, kas ir drošas un vismaz tikpat energoefektīvas. Tomēr politikas pasākumos jāņem vērā fakts, ka tas skar daudzus produktu un iekārtu veidus un ka tehniskās iespējas, izmaksas un ieguvumi, aizstājot F-gāzes, var būt atkarīgi no produkta vai iekārtas lieluma un no izmantošanas vietas.

Starptautiskā līmenī uzmanība tiek pievērsta arvien lielākām problēmām, ko rada F-gāzu emisijas. 2009., 2010., 2011. un 2012. gadā vairākas Monreālas protokola puses iesniedza priekšlikumus, lai pakāpeniski samazinātu HFC piegādi un patēriņu pasaulē. Šajā regulā paredzētie pasākumi ļautu jau tagad sagatavoties emisiju samazināšanai pasaules mērogā atbilstoši pašreizējiem priekšlikumiem saskaņā ar Monreālas protokolu un tādējādi sagatavotu ES šādiem pienākumiem nākotnē. ES ir atbalstījusi šos priekšlikumus, kas papildina rīcību, lai mazinātu klimata pārmaiņas atbilstoši ANO Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām (UNFCCC)[8]. Līdz šim sarunās liela virzība nav panākta, jo Ķīna, Indija, Brazīlija un citas valstis ir atteikušās apspriest šo jautājumu Monreālas protokola kontekstā. Tomēr ANO konferencē par ilgtspējīgu attīstību (Rio + 20) nesen tika izteikts atbalsts pakāpeniskai HFC patēriņa un ražošanas samazināšanai[9].

Turklāt 2012. gadā tika izveidota Klimata un tīra gaisa koalīcija, kuras mērķis ir mazināt gaistošo klimatu piesārņojošo vielu daudzumu. Tai ir pievienojušās G8 valstis, ANO Vides programma (UNEP), Pasaules Banka un Eiropas Komisija. Prioritāra rīcības joma ir HFC emisijas[10]. Eiropas Parlaments vairākkārt ir arī aicinājis veikt mērķtiecīgus pasākumus F-gāzu, jo īpaši HFC, jomā[11].

Spēkā esošie ES tiesību akti par F-gāzēm sastāv no diviem galvenajiem tiesību aktiem:

(1) Regula (EK) Nr. 842/2006, kas vērsta uz to, lai novērstu (galvenokārt) stacionāru iekārtu radītu noplūdi lietošanas laikā (lokalizācija) un ekspluatācijas beigās, un uz ierobežotu skaitu F-gāzu izmantošanas aizliegumiem specifiskos lietojumos, kas ir precīzi definēti (F-gāzu regula);

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/40/EK, ar kuru nosaka ierobežojumus izmantot F-gāzes, kuru globālās sasilšanas potenciāls (GSP) ir lielāks par 150, jaunu automobiļu gaisa kondicionēšanas sistēmās (MAC direktīva).

Regulu (EK) Nr. 842/2006 papildina desmit Komisijas regulas, ar kurām nosaka ziņošanas formātu[12], marķējuma formu un marķēšanas papildu prasības[13], noplūžu pārbaužu standartprasības[14],[15], prasības attiecībā uz apmācību un sertifikācijas programmām[16],[17],[18],[19],[20] un formātu to paziņošanai[21].

Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem

Eiropas Savienības tiesības rīkoties šajā jomā ir izklāstītas Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 191. un 192. pantā. Līguma 191. pantā ir skaidri minēts mērķis apkarot klimata pārmaiņas ES vides aizsardzības politikas ietvaros. Rīcība šajā jomā pilnībā atbilst subsidiaritātes principam. Klimata pārmaiņas ir pārrobežu jautājums, kam vajadzīga ES līmeņa rīcība, jo īpaši tāpēc, ka ES ir kopējs emisiju samazināšanas mērķis.

Plānotie izmaksu ziņā izdevīgie emisiju samazinājumi atbilst modelim, kas izklāstīts ES zema oglekļa dioksīda līmeņa ceļvedī 2050. gadam. Atbalsts jaunām alternatīvām palīdzēs saglabāt Eiropas ekonomikas konkurētspēju un jo īpaši palīdzēs atbalstīt "zaļu" izaugsmi saskaņā ar „ES 2020” stratēģijas prioritāti par ilgtspējīgu izaugsmi[22]. Atbilstoši principam „vispirms domāt par mazākajiem”[23] ir ieviesti pasākumi, lai nodrošinātu MVU interešu aizsardzību, un īpaša uzmanība ir pievērsta ietekmei uz energoefektivitāti, lai nodrošinātu konsekvenci saskaņā ar darbu, ko ES ir paveikusi, lai veicinātu ekodizaina[24] un energoefektivitātes[25] uzlabošanu. Visbeidzot, minētā priekšlikuma mērķis ir arī vienkāršot tiesību aktus un nodrošināt pēc iespējas mazāku administratīvo slogu administratīvajām (ES vai valsts) iestādēm un uzņēmumiem.

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām un ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Komisija ir apkopojusi plašus tehniska rakstura ieteikumus no vairākiem ekspertu pētījumiem[26], [27], [28], [29], ieskaitot visaptverošu priekšizpēti5 Regulas (EK) Nr. 842/2006 pārskatīšanai. Grupai, kuras 47 locekļi ir eksperti no dažādiem ražošanas sektoriem, dalībvalstis un NVO, tika lūgts sniegt norādījumus un tehnisku atbalstu šim pētījumam. Kopīgais pētniecības centrs (JRC) arī veica politikas risinājumu makroekonomisko analīzi.

Komisija veica plašu apspriešanos ar ieinteresētajām personām, tostarp trīs mēnešu ilgu (no 2011. gada 26. septembra līdz 19. decembrim) sabiedrisko apspriešanu tiešsaistē un 2012. gada 13. februārī atklātu uzklausīšanu Briselē. Trīs ceturtdaļas no 261 ieinteresētās personas, kas piedalījās apspriešanā tiešsaistē, bija ražošanas uzņēmumu pārstāvji. Attiecībā uz piemērotāko politikas pieeju, ja nebūtu noteikta pakāpeniska HFC emisiju samazināšana visā pasaulē, mazāk nekā 2 % ieinteresēto personu izvēlētos „nekādu turpmāku rīcību”. Trīs visbiežāk izvēlētie politikas risinājumi bija stiprināt pasākumus lokalizācijas un rekuperācijas jomā, brīvprātīgi nolīgumi un kvantitatīvi ierobežojumi HFC laišanai ES tirgū (pakāpeniska samazināšana). Daudzi respondenti uzskatīja, ka piemēroti ir vairāki politikas pasākumi.

Ieinteresēto personu uzklausīšanā, kurā piedalījās vairāk nekā 130 ieinteresēto personu, atklājās, ka liela daļa uzņēmumu dod priekšroku vai varētu piekrist F-gāzu piegādes pakāpeniskai samazināšanai. Tas uzņēmumiem sniegtu zināmu elastību gadījumos, kad alternatīvas tehnoloģijas vēl netiek uzskatītas par piemērotām. Turpretī tie uzskatīja, ka aizliegumi jaunām iekārtām bija pārāk neelastīgi vai ka tiem bija vajadzīga kompleksa atbrīvojumu sistēma. F-gāzu iekārtu komerciālajiem lietotājiem bija svarīgi, lai esošās iekārtas nekļūtu nevajadzīgas. NVO un ieinteresētās personas no uzņēmumiem, kas strādā ar alternatīvām tehnoloģijām, uzskatīja, ka ir svarīgi ieviest aizliegumus ar nelieliem izņēmumiem. Tie uzskatīja pakāpenisku samazināšanu kā aizliegumu papildinājumu. Dažas ieinteresētās personas vēlējās koncentrēties tikai uz labāku regulas piemērošanu. Minētajā posmā dalībvalstīm nebija oficiālas nostājas, bet tās norādīja atbalstu pakāpeniskai samazināšanai. Vides aizsardzības aģentūru tīkls[30] ieteica apvienot pakāpeniskas samazināšanas mehānismu ar aizliegumiem, lai nostiprinātu pakāpenisku samazināšanu.

Ietekmes novērtējums

Komisija veica ietekmes novērtējumu par politikas alternatīvu efektivitāti politikas mērķu sasniegšanā un to ietekmi uz ieinteresētajām personām vides, ekonomikas un sociālajā ziņā. Tika izskatīti daudzi un dažādi politikas pasākumi, lai papildinātu pašreizējos pasākumus. Galīgie risinājumi ietvēra tikai tos pasākumus, kas parādīja, ka ar tiem var panākt ievērojamus emisiju ietaupījumus ar zemām samazināšanas izmaksām, un kas atbilst pārējām Savienības rīcībpolitikas jomām.

F-gāzu regulas pilnīga piemērošana tika noteikts kā pamata risinājums. Sīkāk tika izvērtēti četri citi politikas risinājumi:

(a) brīvprātīgi nolīgumi;

(b) plašāka lokalizācijas un rekuperācijas pasākumu piemērošanas joma;

(c) kvantitatīvi ierobežojumi HFC piegādei (pakāpeniska samazināšana);

(d) aizliegums ES tirgū laist dažus produktus un iekārtas, kas satur F-gāzes.

Ietekmes novērtējuma metodikas pamatos bija detalizēta analīze par iespēju ieviest drošas, energoefektīvas alternatīvas 28 galvenajās nozarēs, kurās izmanto F-gāzes. Tā kā alternatīvas tehnoloģijas tika ņemtas vērā tikai tad, ja tās tika uzskatītas par vismaz tikpat energoefektīvām kā parastās F-gāzu tehnoloģijas, netiešās emisijas no elektroenerģijas patēriņa tika ņemtas vērā jau pašā sākumā.

Tika ņemta vērā ietekme dažādos ražošanas ķēdes posmos un dažādos lietošanas posmos, t.i., ietekme uz ķīmisko vielu ražotājiem, produktu un iekārtu ražotājiem, vairumtirgotājiem, rūpnieciskajiem produktu un iekārtu lietotājiem; uzņēmumiem, kuri apkalpo iekārtas, un gala patērētājiem.

Ietekmes novērtējums parādīja, ka HFC emisiju pakāpeniska samazināšana, kas līdz 2030. gadam ievieš pakāpeniski zemākus limitus šo F-gāzu apjomiem, ko var laist ES tirgū, nodrošinātu visvairāk emisiju ietaupījumu, līdz 2030. gadam samazinot tagadējās emisijas par divām trešdaļām (aptuveni 70 miljoni tonnu CO2 ekvivalenta). Daži ierobežojumi attiecībā uz F-gāzu izmantošanu ir piemēroti, it īpaši lai nodrošinātu pakāpeniskas samazināšanas viengabalainību un koncentrētos uz F-gāzēm, uz kurām pakāpeniska samazināšana neattiecas. Lokalizācijas un rekuperācijas pasākumi būtu jāattiecina arī uz dažiem transporta veidiem. Kopā šie risinājumi visvairāk stimulētu inovācijas un "zaļu" tehnoloģiju izstrādi. To izmaksas ekonomikai un sabiedrībai kopumā būtu mazas (maksimālā ietekme uz IKP –0,006 %) un nodrošinātu uzņēmumiem elastību. Emisiju samazināšana par divām trešdaļām atbilstu pašreizējiem priekšlikumiem saskaņā ar Monreālas protokolu un sagatavotu ES uzņēmumus emisiju pakāpeniskai samazināšanai. Tas palīdzētu samazināt izmaksas, pateicoties lielākai tirgus piesātinātībai ar alternatīvām tehnoloģijām un to apjomradītiem ietaupījumiem, tādējādi palīdzot panākt vienošanos par priekšlikumiem saskaņā ar Monreālas protokolu.

Administratīvās izmaksas var saglabāt nosacīti nelielas (kopējās administratīvās izmaksas par pakāpenisku samazināšanu ir aptuveni divi miljoni euro gadā). Tas ir tādēļ, ka ziņošanas sistēmā atbilstoši Regulai (EK) Nr. 842/2006 jau ir iekļauta lielākā daļa datu, kas vajadzīgi, lai īstenotu visus politikas risinājumus nākotnē.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Ierosināto pasākumu kopsavilkums

Priekšlikums saglabā spēkā esošos F-gāzu regulas noteikumus, kuri ir pielāgoti, lai nodrošinātu tiesību akta labāku īstenošanu un noteikumu izpildi, ko veic valsts iestādes. Daži lokalizācijas pasākumi ir attiecināti arī uz kravas automobiļiem un piekabēm, kas aprīkoti ar dzesēšanas iekārtām. IX pielikumā pievienotā atbilstības tabula sniedz pārskatu par to, kā spēkā esošie noteikumi ir iekļauti ierosinātajā regulā.

Svarīgākais jaunais pasākums ir kvantitatīvu ierobežojumu ieviešana HFC vielu piegādei lielapjomā ES, kas ar laiku tiek samazināta. Šo pakāpenisko samazināšanu papildina pasākumi, kas nodrošina, ka daudzumi, kas izmantoti produktos un iekārtās, arī ir iekļauti šajā mehānismā.

Pakāpeniskas samazināšanas mehānisms ietver pakāpeniski sarūkošu limitu kopējam ES tirgū laistajam HFC lielapjomam (tonnās CO2 ekvivalenta), šo limitu "iesaldējot" 2015. gadā, kam sekos pirmais samazinājums 2016. gadā, lai līdz 2030. gadam sasniegtu 21 % no 2008.–2011. gadā pārdotajiem daudzumiem. Produktu un iekārtu ražotāji, kuri saskaras ar ierobežotu F-gāzu piegādi, ja tas ir iespējams, pāries uz alternatīvām tehnoloģijām.

Pakāpeniskas samazināšanas mehānisms lielā mērā ir balstīts uz pieredzi, kas iegūta, pakāpeniski samazinot ONV patēriņu. Uzņēmumiem, kas lielapjomā ES tirgū laiž HFC, jābūt tiesībām ES tirgū laist vielas lielapjomā pirmo reizi. Komisija uzņēmumiem bez maksas iedala kvotas, pamatojoties uz iepriekš paziņotajiem datiem, un paredzot rezervi jaunpienācējiem. Uzņēmumiem jānodrošina, ka viņiem ir pietiekamas tiesības, lai aptvertu produktus un iekārtas, ko tie faktiski laiž tirgū. Tie drīkst nodot kvotas savā starpā. Komisija nākamajā gadā pārbauda atbilstību un veic neatkarīgu ziņojumu verifikāciju. Paredzams, ka piedalīsies aptuveni 100 uzņēmumu, un robežvērtība nodrošina, ka atbrīvoti tiek uzņēmumi, kas tirgū laiž tikai nelielus daudzumus.

HFC, kas importēti iepriekš uzpildītā iekārtā, arī būtu jāņem vērā pakāpeniskā samazināšanā, tāpēc ir vajadzīgi papildu pasākumi, lai atrisinātu ar šīm gāzēm saistītās problēmas ar mērķi nodrošināt pakāpeniskas samazināšanas mehānisma vides integritāti[31] un vienādus nosacījumus tirgū. Tāpēc nehermētiski noslēgtas HFC saturošas ierīces joprojām būtu iespējams ražot vai importēt ES, bet tās būtu jāuzpilda uzstādīšanas vietā[32]. Tāpat no 2020. gada būs aizliegts laist tirgū pārvietojamas gaisa kondicionēšanas iekārtas, kas satur HFC. Daži papildu aizliegumi ir ieviesti, lai atbalstītu pakāpeniskas samazināšanas mehānismu un ierobežotu citu F-gāzu izmantošanu, kas nav iekļautas mehānismā un par kurām ir konstatēts, ka tās ir izdevīgas izmaksu ziņā, ņemot vērā kopējo nepieciešamo emisiju samazināšanas līmeni. Kopsavilkumu skatīt 1. tabulā.

1. tabula. Kopsavilkuma pārskats par jaunām iekārtām noteiktiem ierobežojumiem.

Produkti un iekārtas         || Aizlieguma datums

HFC-23 izmantošana ugunsdrošības sistēmās un ugunsdzēšamajos aparātos || 2015. gada 1. janvāris

Mājsaimniecības ledusskapji un saldētāji, kas satur HFC, kuru GSP ir 150 vai lielāks || 2015. gada 1. janvāris

Ledusskapji un saldētavas komerciālām vajadzībām (hermētiski noslēgtas sistēmas) || 2017. gada 1. janvāris attiecībā uz HFC, kuru GSP ir 2500 vai lielāks 2020. gada 1. janvāris attiecībā uz HFC, kuru GSP ir 150 vai lielāks

Pārvietojamas telpu gaisa kondicionēšanas ierīces (hermētiski noslēgtas iekārtas), kas satur HFC, kuru GSP ir 150 vai lielāks || 2020. gada 1. janvāris

Turklāt no 2020. gada un turpmāk ar HFC, kuriem ir liels globālās sasilšanas potenciāls (>2500), nebūs atļauts uzpildīt esošās dzesēšanas iekārtas, kuru uzpildīšanas tilpums ir lielāks par 5 tonnām CO2 ekvivalenta, jo tirgū jau ir plaši pieejami atbilstošāki un energoefektīvāki šķidrie aukstumaģenti ar zemāku GSP.

SF6 izmantošanas ierobežojumi magnija spiedienliešanā ir attiecināti arī uz iekārtām, kas patērē mazāk par 850 kg gadā, jo tehnoloģiju attīstības rezultātā šāda izmantošana ir novecojusi.

Papildu ziņošanas pienākumiem vajadzētu ļaut uzraudzīt tādu F-gāzu lietošanu, kuras neaptver spēkā esošie tiesību akti.

Juridiskais pamats

Regulas galvenais mērķis ir nodrošināt augsta līmeņa vides aizsardzību, jo īpaši cīnoties pret klimata pārmaiņām. Tāpēc priekšlikuma pamatā ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 192. panta 1. punkts.

Subsidiaritātes princips

Dalībvalstis nevar pietiekami labi sasniegt priekšlikuma mērķus. ES mērķus sasniegs veiksmīgāk šādu iemeslu dēļ.

Klimata sistēmas aizsargāšana ir pārrobežu jautājums. Problēma nav atrisināma ar atsevišķu dalībvalstu spēkiem. Ņemot vērā problēmas nozīmīgumu, ir vajadzīga ES mēroga rīcība, kā arī pasaules mēroga rīcība. Priekšlikuma mērķis ir arī izveidot tiesisko regulējumu, lai īstenotu starptautisku nolīgumu par HFC emisiju pakāpenisku samazināšanu, kurā ES būtu līgumslēdzēja puse. Nolīgums pašlaik tiek apspriests starptautiskā līmenī.

Regula paredz aizliegt laist tirgū un izmantot dažus produktus un iekārtas, kas satur F-gāzes. Tāpēc tas ir svarīgi iekšējā tirgus darbībai.

Priekšlikumā galvenā uzmanība ir pievērsta ES tiesību aktu grozīšanai un papildināšanai un dažu noteikumu stiprināšanai, lai dalībvalstis uzlabotu tiesību aktu īstenošanu un noteikumu izpildi.

Tāpēc tas atbilst subsidiaritātes principam.

Proporcionalitātes princips

Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu. Pasākumu pamatā ir rūpīgs novērtējums par to izdevīgumu izmaksu ziņā. Robežvērtības pieņemamām emisiju samazināšanas izmaksām ir saskaņā ar zema oglekļa dioksīda līmeņa ceļvedi[33], kas nosaka vispārējo stratēģiju cīņai pret klimata pārmaiņām. Pietiekami ilgs pārejas laiks attiecīgajām nozarēm ļaus efektīvi pielāgoties no ekonomiskā viedokļa.

Ja ir paredzēti ierobežojumi atsevišķiem F-gāzu lietojumiem, priekšlikums nodrošina, ka ir pieejamas tehniski un ekonomiski īstenojamas alternatīvas. Ja konkrētos apstākļos tas tā nav, priekšlikums atļauj piešķirt atkāpes.

Nekādi sīkāki noteikumi nav paredzēti jomās, kurās mērķus varētu labāk sasniegt ar pasākumiem citās rīcībpolitikas jomās, piemēram, ar tiesību aktiem par atkritumiem vai ekodizainu. Tas ir tādēļ, lai novērstu pārklāšanos, kas varētu radīt neskaidrības par atbildības sadalījumu un līdz ar to papildu slogu valsts iestādēm un uzņēmumiem.

Juridisko instrumentu izvēle

Izvēlētais juridiskais instruments ir regula, jo priekšlikuma mērķis ir aizstāt un uzlabot spēkā esošo regulu un pakāpeniskas samazināšanas mehānisma pamatā vajadzētu būt sistēmai, kas izveidota ES līmenī attiecībā uz ozonu noārdošu vielu pakāpenisku samazināšanu. Šī sistēma ir pierādījusi savu lietderību. Izmaiņas sistēmā varētu radīt nevajadzīgu slogu dalībvalstīm un šīs nozares uzņēmumiem.

4.           IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikums neietekmē Eiropas Savienības budžetu.

2012/0305 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par fluorētām siltumnīcefekta gāzēm

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[34],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[35],

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)       ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ("UNFCCC"), kurā Savienība ir līgumslēdzēja puse[36], Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes ("IPCC") ceturtajā novērtējuma ziņojumā par klimata pārmaiņām ir norādīts, ka, pamatojoties uz esošajiem zinātniskajiem datiem, līdz 2050. gadam attīstītajām valstīm siltumnīcefekta gāzu emisijas būtu jāsamazina par 80–95 % salīdzinājumā ar 1990. gada emisijām, lai ierobežotu pasaules klimata pārmaiņas tā, lai temperatūras pieaugums nepārsniegtu 2°C un tādējādi novērstu nevēlamu klimata ietekmi[37].

(2)       Lai sasniegtu šo mērķi, Eiropas Komisija zema oglekļa dioksīda līmeņa ceļvedī ir izklāstījusi izmaksu ziņā izdevīgu veidu, kā līdz 2050. gadam Savienībā panākt vajadzīgos kopējos emisiju samazinājumus[38]. Šajā ceļvedī noteikti sektoru ieguldījumi, kas vajadzīgi sešās jomās. Ar CO2 nesaistītas emisijas (tostarp fluorētās siltumnīcefekta gāzes, bet izņemot lauksaimniecības nozarē radītās ar CO2 nesaistītās emisijas) līdz 2030. gadam būtu jāsamazina par 72–73 % un līdz 2050. gadam — par 70–78 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Ja pamatojas uz 2005. atsauces gadu, līdz 2030. gadam ir vajadzīgs ar CO2 nesaistīto emisiju, izņemot lauksaimniecības nozarē radīto emisiju, samazinājums par 60–61 %. Aprēķināts, ka 2005. gadā fluorēto siltumnīcefekta gāzu emisijas bija 90 miljoni tonnu (Mt) CO2 ekvivalenta. Samazinājums par 60 % nozīmē, ka līdz 2030. gadam emisijas būtu jāsamazina līdz aptuveni 35 Mt CO2 ekvivalenta. Ņemot vērā aprēķinātās emisijas 104 Mt CO2 ekvivalenta 2030. gadā, pamatojoties uz pašreizējo tiesību aktu pilnīgu piemērošanu, ir vajadzīgs turpmāks samazinājums par apmēram 70 Mt CO2 ekvivalenta.

(3)       Komisijas ziņojumā[39] par Regulas (EK) Nr. 842/2006[40] piemērošanu, ietekmi un atbilstību ir secināts, ka pašreizējiem lokalizācijas pasākumiem, ja tos piemēro pilnībā, ir vajadzīgais potenciāls, lai samazinātu fluorēto siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tāpēc šie pasākumi būtu jāsaglabā un jāprecizē, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta to īstenošanā. Daži pasākumi būtu jāattiecina arī uz citām ierīcēm, kurās izmanto ievērojamu daudzumu fluorēto siltumnīcefekta gāzu, piemēram, kravas automobiļiem un piekabēm, kas aprīkotas ar dzesēšanas iekārtām. Pienākumam noteikt un uzturēt datus par iekārtām, kuras satur šādas gāzes, būtu jāattiecas arī uz elektrības sadales iekārtām.

(4)       Komisijas ziņojumā arī secināts, ka iespējams izdarīt vairāk, lai samazinātu fluorēto siltumnīcefekta gāzu emisijas Savienībā, jo īpaši izvairoties no minēto gāzu izmantošanas, ja ir pieejamas drošas un energoefektīvas alternatīvas tehnoloģijas, kam nav ietekmes uz klimatu vai kuru ietekme ir mazāka. 2010. gada emisiju samazinājums līdz pat divām trešdaļām līdz 2030. gadam ir izmaksu ziņā izdevīgs, jo daudzos sektoros ir pieejamas pierādītas un pārbaudītas alternatīvas.

(5)       Lai veicinātu šādu tehnoloģiju izmantošanu, to personu apmācībā, kas veic ar fluorētām siltumnīcefekta gāzēm saistītas darbības, būtu jāiekļauj tehnoloģijas, kas kalpo, lai aizstātu un samazinātu fluorēto siltumnīcefekta gāzu izmantošanu. Sertifikātiem vajadzētu būt ar ierobežotu derīgumu, un sākotnējais derīguma termiņš būtu jāpagarina tikai tad, ja ir izieta obligāta periodiska apmācība, lai nodrošinātu, ka šīs personas ir pastāvīgi informētas par jaunumiem tehnoloģiju attīstības jomā.

(6)       Lai nodrošinātu saskaņotību ar uzraudzības un ziņošanas prasībām saskaņā ar UNFCCC un Lēmumu 4/CMP.7, kas pieņemts līgumslēdzēju pušu konferencē, kas vienlaikus ir Kioto protokola līgumslēdzēju pušu sanāksme, globālās sasilšanas potenciāls būtu jāaprēķina, pamatojoties uz viena kilograma gāzes globālās sasilšanas potenciālu 100 gados salīdzinājumā ar vienu kilogramu CO2. Ja iespējams, aprēķinam būtu jāpamatojas uz ceturto novērtēšanas ziņojumu, ko pieņēmusi Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC).

(7)       Ņemot vērā to, ka pastāv piemērotas alternatīvas, pašreizējais aizliegums izmantot sēra heksafluorīdu magnija spiedienliešanā un magnija spiedienliešanas sakausējumu pārstrādē, būtu jāattiecina arī uz iekārtām, kas patērē mazāk nekā 850 kg gadā. Līdzīgi, nosakot piemērotu pārejas periodu, būtu jāaizliedz tādu aukstumaģentu izmantošana, kuriem ir ļoti liels globālās sasilšanas potenciāls (GSP), lai apkalpotu vai tehniski apkoptu saldēšanas iekārtas, kuru uzpildīšanas tilpums ir līdzvērtīgs 5 tonnām CO2 vai vairāk.

(8)       Būtu jāievieš papildu aizliegumi laist tirgū jaunas dzesēšanai, gaisa kondicionēšanai un ugunsdrošībai paredzētas iekārtas, kas darbojas, izmantojot īpašas fluorētās siltumnīcefekta gāzes, ja ir pieejamas piemērotas alternatīvas šo vielu lietojumiem. Ņemot vērā turpmāko tehnoloģiju attīstību un to, ka ir pieejamas izmaksu ziņā izdevīgas alternatīvas fluorēto siltumnīcefekta gāzu izmantošanai, Komisija būtu jāpilnvaro iekļaut citus produktus vai iekārtas vai izslēgt, arī uz noteiktu laiku, konkrētas produktu un iekārtu kategorijas, kurās dēļ tehniskiem vai ekonomiskiem iemesliem, kas citstarp var būt nepietiekama alternatīvo vielu piegāde tirgū, lai apmierinātu pieprasījumu, vai piemērojamie drošības standarti, kas izslēdz attiecīgo alternatīvu izmantošanu, nav pieejamas alternatīvas vielas, kuru globālās sasilšanas potenciāls ir mazāks par norādīto limitu.

(9)       Šādi aizliegumi būtu jāievieš tikai tad, ja rezultātā samazināsies kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas, jo īpaši gan no fluorēto siltumnīcefekta gāzu noplūdes, gan no CO2 emisijām, kas saistītas ar energopatēriņu. Tāpēc būtu jāatļauj iekārtas, kas satur fluorētās siltumnīcefekta gāzes, ja to kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas ir mazākas par tām, kas rastos no līdzvērtīgas iekārtas bez fluorētajām siltumnīcefekta gāzēm, kurai ir maksimāli pieļaujamais energopatēriņš, kas izklāstīts attiecīgajos īstenošanas pasākumos, kas pieņemti saskaņā ar Direktīvu 2009/125/EK (Ekodizains)[41].

(10)     Lai nodrošinātu, ka tikai pienācīgi sertificētas personas uzstāda nehermētiski noslēgtas dzesēšanas, gaisa kondicionēšanas un siltumsūkņa iekārtas, būtu jāaizliedz laist tirgū iekārtas, kas iepriekšēji ir uzpildītas ar fluorogļūdeņražiem. Šim pasākumam būtu arī jānodrošina, ka uz visiem daudzumiem, kas izmantoti šādu iekārtu uzpildīšanā pirmo reizi, attiecas emisiju samazināšanas pasākumi.

(11)     Pakāpeniska fluorogļūdeņražu laišanas tirgū samazināšana ir noteikts kā efektīvākais, izmaksu ziņā izdevīgākais veids, kā samazināt šo vielu emisijas ilgtermiņā.

(12)     Lai īstenotu fluorogļūdeņražu laišanas tirgū pakāpenisku samazināšanu, Komisijai būtu jāiedala kvotas individuāliem ražotājiem un importētājiem šo vielu laišanai tirgū ar mērķi nepārsniegt vispārējos kvantitatīvos ierobežojumus fluorogļūdeņražu laišanai Eiropas Savienības tirgū.

(13)     Kvotu iedalīšana atsevišķiem uzņēmumiem būtu jāpamato ar fluorogļūdeņražu daudzumiem, ko tie ir saražojuši vai importējuši atsauces periodā no 2008. gada līdz 2011. gadam. Taču, lai neizslēgtu mazos uzņēmējus, pieci procenti no vispārējā kvantitatīvā limita būtu jārezervē importētājiem un ražotājiem, kas atsauces periodā nav ieveduši vai saražojuši vairāk par 1 tonnu fluorēto siltumnīcefekta gāzu.

(14)     Regulāri pārrēķinot kvotas, Komisijai būtu jānodrošina, ka jauniem operatoriem ir atļauts turpināt darbību, pamatojoties uz vidējo apjomu, ko tie nesenā pagātnē ir laiduši tirgū.

(15)     Komisijai būtu jānodrošina, ka ir ieviests centrāls elektronisks reģistrs, lai pārvaldītu kvotas, pamatojoties uz tirdzniecības licencēšanas sistēmu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regulu (EK) Nr. 1005/2009 par ozona slāni noārdošām vielām[42].

(16)     Lai saglabātu elastību lielapjoma fluorogļūdeņražu tirgū, būtu jāatļauj pārnest kvotas, arī uz ražotājiem un importētājiem, kuri iepriekš nav darbojušies šajā sektorā.

(17)     Lai būtu iespējams uzraudzīt regulas efektivitāti, pašreizējo ziņošanas pienākumu piemērošanas joma būtu jāattiecina arī uz citām fluorētām vielām, kam ir būtisks GSP vai kas arī varētu aizstāt I pielikumā uzskaitītās fluorētās siltumnīcefekta gāzes. Tā paša iemesla dēļ būtu jāziņo arī par fluorēto siltumnīcefekta gāzu iznīcināšanu un importēšanu, ja tās ir pildītas produktos un iekārtās. Būtu jānosaka de minimis robežvērtības, lai novērstu nesamērīgu administratīvo slogu, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem.

(18)     Komisijai būtu pastāvīgi jāuzrauga ietekme, ko rada fluorogļūdeņražu laišanas tirgū samazināšana, tostarp samazināšanas ietekme uz piegādi tādām ierīcēm, kuru kalpošanas laikā fluorogļūdeņražu izmantošana radītu mazākas emisijas nekā tad, ja tiktu izmantotas alternatīvas tehnoloģijas. Ar uzraudzību būtu jānodrošina arī agrīna veselības un drošības problēmu atklāšana, ņemot vērā negatīvo ietekmi uz zāļu pieejamību. Līdz 2030. gadam būtu jāsagatavo visaptverošs pārskats, lai laikus pielāgotu šīs regulas noteikumus, ņemot vērā tās īstenošanu un notikumu attīstību un, ja nepieciešams, pieņemtu papildu samazināšanas pasākumus.

(19)     Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras, lai tā varētu noteikt formātu veicamajai uzskaitei par iekārtām, kas uzstādītas, apkalpotas, tehniski apkoptas, remontētas vai demontētas, paziņošanai par apmācības un sertifikācijas programmām un produktu un iekārtu marķējumiem; lai noteiktu atsauces vērtības importētājiem un ražotājiem, pamatojoties uz fluorogļūdeņražu daudzumiem, kas laisti Savienības tirgū, un lai noteiktu ziņojumu formātu un iesniegšanas veidus. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu[43].

(20)     Lai ņemtu vērā tehnoloģiju attīstību un to tirgu attīstību, kurus skar šī regula, un lai nodrošinātu atbilstību starptautiskajiem nolīgumiem, pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai attiecībā uz šādiem aspektiem: precizēt prasības attiecībā uz noplūžu pārbaudēm; paplašināt to iekārtu sarakstu, uz kurām attiecas obligāta fluorēto siltumnīcefekta gāzu rekuperācija; precizēt minimālās prasības un nosacījumus to mācību programmu savstarpējai atzīšanai, kas paredzētas personām, kuras uzstāda, tehniski apkopj, remontē vai demontē iekārtas un kuras pārbauda noplūdes un rekuperē fluorētās siltumnīcefekta gāzes, un šo personu un uzņēmumu sertificēšanai, kas veic šādus uzdevumus; grozīt marķēšanas prasības; aizliegt laist tirgū vairāk produktu un iekārtu, kas satur vai kurās izmanto fluorētās siltumnīcefekta gāzes; grozīt fluorogļūdeņražu maksimālo daudzumu, ko var laist tirgū, un veselības un drošības apsvērumu dēļ no kvotas prasības atbrīvot fluorogļūdeņražu piegādi īpašiem kritiskiem lietojumiem; noteikt atsauces vērtību pārrēķināšanas noteikumus fluorogļūdeņražu laišanai tirgū, ko veic konkrēti uzņēmumi, un grozīt vai papildināt kārtību, kādā tiek iedalītas kvotas; pārskatīt robežvērtības ziņošanas prasībās; noteikt prasības attiecībā uz ziņošanas sistēmām par fluorēto siltumnīcefekta gāzu emisijām un prasības par dalībvalstu ievākto emisiju datu izmantošanu; iekļaut citas vielas, kam ir ievērojams globālās sasilšanas potenciāls, to vielu sarakstos, uz kurām attiecas šī regula, un atjaunināt sarakstus, pamatojoties uz jaunākajiem zinātniskajiem atzinumiem, jo īpaši par regulas pielikumos uzskaitīto vielu globālās sasilšanas potenciālu.

(21)     Ir īpaši svarīgi, lai Komisija sagatavošanās darba laikā rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(22)     Šī regula groza un papildina Regulu (EK) Nr. 842/2006, kura tāpēc būtu jāaizstāj,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(1) „fluorētās siltumnīcefekta gāzes” ir fluorogļūdeņraži ("HFC"), perfluorogļūdeņraži ("PFC") un sēra heksafluorīds ("SF6") un citas siltumnīcefekta gāzes, kas satur fluoru, kā uzskaitīts I pielikumā, atsevišķi vai maisījumā;

(2) "globālās sasilšanas potenciāls" ("GSP") ir siltumnīcefekta gāzes klimatiskais sasilšanas potenciāls attiecībā pret oglekļa dioksīda ("CO2") klimatisko sasilšanas potenciālu, kas aprēķināts kā viena kilograma gāzes sasilšanas potenciāls 100 gados salīdzinājumā ar vienu kilogramu CO2, kā noteikts I, II un III pielikumā;

(3) “tonna(-s) CO2 ekvivalenta” ir siltumnīcefekta gāzu vai šādas gāzes saturoša maisījuma daudzums, kas izteikts kā siltumnīcefekta gāzu masas (metriskajās tonnās) un to globālās sasilšanas potenciāla reizinājums;

(4) “operators” ir fiziska vai juridiska persona, kam pieder iekārtas un sistēmas, uz kurām attiecas šī regula, un kurš faktiski pārvalda to tehnisko darbību;

(5) “lietojums” ir fluorēto siltumnīcefekta gāzu izmantošana produktu un iekārtu ražošanā, tehniskajā apkopē vai apkalpē, tostarp atkārtotā uzpildīšanā, vai citos procesos;

(6) "laišana tirgū" nozīmē piegādāt vai darīt pieejamu trešai pusei Savienībā pirmo reizi, par maksu vai bez maksas, vai ražotāja gadījumā — lietot savām vajadzībām, vai importēt Savienības muitas teritorijā saskaņā ar muitas procedūru, kas atļauj importētās preces lietot vai darbināt Savienībā;

(7) „hermētiski noslēgta sistēma” ir sistēma, kurā visas daļas, kas satur fluorētās siltumnīcefekta gāzes, to ražošanas laikā ir tikušas hermētiski noslēgtas ar metināšanas vai cietlodēšanas palīdzību vai citādi padarītas necaurlaidīgas, tās pastāvīgi savienojot, un kurās nav vajadzīgs atvērt dzesēšanas kontūru, lai uzsāktu sistēmas darbību;

(8) “atkārtoti neuzpildāma tvertne” ir tvertne, kas paredzēta vienīgi fluorēto siltumnīcefekta gāzu pārvadāšanai vai uzglabāšanai un kuru nevar atkārtoti uzpildīt, to nepielāgojot šim nolūkam, vai kas ir laista tirgū, neparedzot tās nodošanu atpakaļ atkārtotai uzpildīšanai;

(9) “rekuperācija” ir to fluorēto siltumnīcefekta gāzu savākšana un glabāšana, kas iegūtas no produktiem, iekārtām vai tvertnēm tehniskās apkopes vai apkalpes laikā vai pirms produktu, iekārtu vai tvertņu iznīcināšanas;

(10) “otrreizēja pārstrāde” ir rekuperētas fluorētās siltumnīcefekta gāzes atkārtota izmantošana pēc vienkārša attīrīšanas procesa;

(11) “reģenerācija” ir rekuperētas fluorētās siltumnīcefekta gāzes atkārtota pārstrāde, lai panāktu atbilstību darbības rādītājiem, kas līdzvērtīgi nelietotas vielas darbības rādītājiem, ņemot vērā tās paredzēto izmantojumu;

(12) “iznīcināšana” ir process, kurā fluorēto siltumnīcefekta gāzi vai tās lielāko daļu neatgriezeniski pārveido vai sadala vienā vai vairākās noturīgās vielās, kas nav fluorētās siltumnīcefekta gāzes;

(13) "stacionārs" ir tāds, kas darbības laikā nekustas;

(14) “vienkomponenta putas” ir putu sastāvs, kas atrodas aerosola traukā neizreaģējušā vai daļēji izreaģējušā šķidrā veidā un kas izplešas un sacietē, kad tas ir ārpus trauka;

(15) “kravas automobilis ar dzesēšanas iekārtu” ir transportlīdzeklis, kura maksimālā masa ir lielāka par 3,5 tonnām un kas konstruēts un ražots galvenokārt preču pārvadāšanai, un kas ir aprīkots ar dzesēšanas vienību;

(16) “piekabe ar dzesēšanas iekārtu” ir transportlīdzeklis, kas konstruēts un ražots tā, lai to piestiprinātu kravas automobilim vai traktoram, galvenokārt preču pārvadāšanai, un kas ir aprīkots ar dzesēšanas vienību.

II Nodaļa Lokalizācija

2. pants Emisiju novēršana

1.           Ir aizliegts apzināti atmosfērā izlaist fluorētās siltumnīcefekta gāzes, ja izlaišana nav tehniski vajadzīga paredzētajam lietojumam.

2.           Fluorētās siltumnīcefekta gāzes saturošo iekārtu operatori veic piesardzības pasākumus, lai novērstu to nejaušu izlaišanu (turpmāk "noplūde").

3.           Ja ir konstatēta minēto gāzu noplūde, operatori nodrošina, ka iekārta tiek saremontēta bez liekas kavēšanās.

Kad ir pabeigts iekārtas remonts, operatori nodrošina, ka viena mēneša laikā pēc remonta iekārtu pārbauda sertificētas personas, lai pārbaudītu, vai remonts ir veikts efektīvi.

4.           Saskaņā ar 8. pantu sertificē personas un uzņēmumus, kas veic šādus uzdevumus:

(a) 3. panta 1. punktā minēto iekārtu uzstādīšana, apkalpe, tehniskā apkope, remonts vai demontāža;

(b) fluorētās siltumnīcefekta gāzes saturošo mobilo gaisa kondicionēšanas iekārtu apkalpe, tehniskā apkope, remonts vai demontāža;

(c) SF6 saturošu elektrības sadales iekārtu uzstādīšana, apkalpe, tehniskā apkope, remonts vai demontāža;

(d) fluorēto siltumnīcefekta gāzu piegāde vai saņemšana, lai veiktu uzdevumus, kas minēti a), b) un c) apakšpunktā.

Veicot minētos uzdevumus, pirmajā daļā minētās personas un uzņēmumi veic piesardzības pasākumus, lai nepieļautu fluorēto siltumnīcefekta gāzu noplūdi.

5.           Jebkura persona, kas trešai pusei dod uzdevumu uzstādīt, apkalpot, tehniski apkopt, remontēt vai demontēt SF6 saturošas elektrības sadales iekārtas vai iekārtas, kas minētas 3. panta 1. punktā, pārliecinās, ka minētajai pusei ir nepieciešamie sertifikāti atbilstīgi 8. pantam vajadzīgo uzdevumu veikšanai.

3. pants Noplūdes pārbaude

1.           To iekārtu operatori, kas satur fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kuru globālās sasilšanas potenciāls ir līdzvērtīgs 5 tonnām CO2 un kas nav putu sastāvā, nodrošina, ka iekārtām tiek veikta noplūdes pārbaude. Tomēr iekārtām ar hermētiski noslēgtām sistēmām, kas ir attiecīgi marķētas un satur fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kuru globālās sasilšanas potenciāls ir līdzvērtīgs mazāk nekā 10 tonnām CO2, šajā pantā paredzētās noplūdes pārbaudes nepiemēro.

Pārbaudes veic personas, kas ir sertificētas saskaņā ar 8. pantā paredzētajiem noteikumiem.

Šo punktu piemēro šādu fluorētās siltumnīcefekta gāzes saturošo iekārtu operatoriem:

(a) stacionāras dzesēšanas iekārtas;

(b) stacionāras gaisa kondicionēšanas iekārtas;

(c) stacionāri siltumsūkņi;

(d) stacionāras ugunsdrošības sistēmas;

(e) ar dzesēšanas iekārtu aprīkoti kravas automobiļi un piekabes.

2.           Pārbaudes saskaņā ar 1. punktu veic, ievērojot šādu biežumu:

(a) iekārtām, kas satur fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kuru globālās sasilšanas potenciāls ir līdzvērtīgs 5 tonnām CO2 vai vairāk, bet mazāks par 50 tonnām CO2, noplūdes pārbaudi veic vismaz reizi 12 mēnešos;

(b) iekārtām, kas satur fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kuru globālās sasilšanas potenciāls ir līdzvērtīgs 50 tonnām CO2 vai vairāk, bet mazāks par 500 tonnām CO2, noplūdes pārbaudi veic vismaz reizi sešos mēnešos;

(c) iekārtām, kas satur fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kuru globālās sasilšanas potenciāls ir līdzvērtīgs 500 tonnām CO2 vai vairāk, noplūdes pārbaudi veic vismaz reizi trijos mēnešos.

3.           Ja ugunsdrošības sistēmām, kas minētas 1. punkta d) apakšpunktā, piemēro inspekciju sistēmu, kas atbilst ISO 14520 vai EN 15004 standartiem, un ugunsdrošības sistēma tiek inspicēta tik bieži, cik tas prasīts saskaņā ar 2. punktu, šīs inspekcijas uzskata par atbilstīgām 1. punktā minētajiem pienākumiem.

4.           Komisija saskaņā ar 20. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem precizē prasības noplūžu pārbaudēm, kas jāveic saskaņā ar šā panta 1. punktu katram iekārtu veidam, kas norādīts minētajā punktā; ar kuriem nosaka iekārtas daļas, kurās visiespējamāk varētu rasties noplūde, un ar kuriem groza šā panta 1. punktā minēto iekārtu sarakstu, lai iekļautu citus iekārtu veidus, ņemot vērā tirgus tendences un tehnikas attīstību.

4. pants Noplūdes konstatēšanas sistēmas

1.           To iekārtu operatori, kas minētas 3. panta 1. punktā un kuras satur fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kuru globālās sasilšanas potenciāls ir līdzvērtīgs 500 tonnām CO2 vai vairāk, nodrošina, ka iekārta ir aprīkota ar noplūdes konstatēšanas sistēmu, kas brīdina operatoru par noplūdi.

              Noplūdes konstatēšanas sistēmu pārbaudi veic vismaz reizi divpadsmit mēnešos, lai nodrošinātu to pareizu darbību.

2.           Atkāpjoties no 3. panta 2. punkta b) apakšpunkta, ja iekārta, kas satur fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kuru globālās sasilšanas potenciāls ir līdzvērtīgs 50 tonnām CO2 vai vairāk, bet mazāks par 500 tonnām CO2, ir aprīkota ar noplūdes konstatēšanas sistēmu, iekārtas noplūdes pārbaudi veic vismaz reizi 12 mēnešos.

5. pants Uzskaite

1.           To iekārtu operatoriem, kuras satur fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kas nav putu sastāvā, par katru iekārtu ievieš un veic uzskaiti par šādu informāciju, pēc kuras identificē iekārtu:

(a) izmantoto fluorēto siltumnīcefekta gāzu daudzums un veids;

(b) pievienoto fluorēto siltumnīcefekta gāzu daudzums un pievienošanas iemesls;

(c) rekuperēto fluorēto siltumnīcefekta gāzu daudzums;

(d) konstatētās noplūdes apmēri;

(e) tā uzņēmuma vai personas identifikācija, kas iekārtu uzstādīja, apkalpoja, tehniski apkopa un, ja vajadzīgs, to remontēja vai demontēja;

(f) saskaņā ar 3. panta 1. un 3. punktu veikto pārbaužu datumi un rezultāti;

(g) ja iekārta ir demontēta, pasākumi, kas veikti, lai rekuperētu un likvidētu fluorētās siltumnīcefekta gāzes.

Šo punktu piemēro SF6 saturošo elektrības sadales iekārtu operatoriem un 3. panta 2. punktā minēto iekārtu operatoriem.

2.           Ja 1. punktā minēto informāciju nereģistrē datubāzē, ko izveidojušas dalībvalstu kompetentās iestādes, 1. punktā minētie operatori veic uzskaiti vismaz divus gadus pēc iekārtas ekspluatācijas beigām.

Ja 1. punktā minēto informāciju nereģistrē datubāzē, ko izveidojušas dalībvalstu kompetentās iestādes, personas vai uzņēmumi, kas veic 1. punkta e) apakšpunktā minētās darbības, operatoru vajadzībām glabā ziņojumu kopijas vismaz piecus gadus.

Šos datus pēc pieprasījuma dara pieejamus kompetentajai iestādei vai Komisijai.

3.           Komisija ar īstenošanas aktu var noteikt 1. punktā minēto datu formātu un precizēt, kā tie būtu jānosaka un jāatjaunina. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 21. pantā minēto pārbaudes procedūru.

6. pants Ar ražošanu saistītas emisijas

Fluorēto savienojumu ražotāji veic visus piesardzības pasākumus, kas vajadzīgi, lai pēc iespējas ierobežotu fluorēto siltumnīcefekta gāzu emisijas ražošanas, transportēšanas un glabāšanas laikā.

Šie ražotāji nodrošina, ka trifluormetānu (HFC-23), kas ievērojamos daudzumos rodas kā blakusprodukts, iznīcina ražošanas procesa ietvaros.

7. pants Rekuperācija

1.           To iekārtu, tostarp mobilo iekārtu, operatoriem, kuras satur fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kas nav putu sastāvā, ievieš pasākumus minēto gāzu rekuperācijai, ko veic personas un uzņēmumi, kam ir attiecīgie 8. pantā paredzētie sertifikāti, lai nodrošinātu šo gāzu atkārtotu pārstrādi, reģenerēšanu vai iznīcināšanu.

Šis pienākums attiecas uz šādu iekārtu operatoriem:

(a) dzesēšanas, gaisa kondicionēšanas un siltumsūkņa iekārtu dzesēšanas kontūri;

(b) iekārtas, kurās ir šķīdinātāji, kuru pamatā ir fluorētās siltumnīcefekta gāzes;

(c) ugunsdrošības sistēmas un ugunsdzēšamie aparāti;

(d) elektrības sadales iekārtas.

2.           Komisija saskaņā ar 20. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem groza 1. punktā minēto iekārtu sarakstu, lai iekļautu citus iekārtu veidus, ņemot vērā to arvien pieaugošo nozīmīgumu tirdzniecības vai tehnikas attīstības rezultātā.

3.           Pirms fluorēto siltumnīcefekta gāzu tvertnes likvidēšanas persona, kura izmantoja tvertni pārvadāšanai vai uzglabāšanai, nodrošina gāzu atlikumu rekuperāciju, lai pārliecinātos, ka tie tiek atkārtoti pārstrādāti, reģenerēti vai iznīcināti.

4.           To produktu lietotāji un to iekārtu operatori, kas nav uzskaitītas 1. punktā un kas satur fluorētās siltumnīcefekta gāzes, ciktāl praktiski iespējams, nodrošina gāzu rekuperāciju, ko veic atbilstoši kvalificētas personas, lai pārliecinātos, ka gāzes tiek atkārtoti pārstrādātas, reģenerētas vai iznīcinātas, vai nodrošina to iznīcināšanu bez iepriekšējas rekuperācijas.

8. pants Apmācība un sertifikācija

1.           Dalībvalstis izveido apmācības un sertifikācijas programmas šādām personām:

a)      personas, kuras uzstāda, apkalpo, tehniski apkopj, remontē vai demontē iekārtas, kas uzskaitītas 3. panta 1. punkta trešajā daļā;

b)      personas, kuras uzstāda, apkalpo, tehniski apkopj, remontē vai demontē elektrības sadales iekārtas, kas satur SF6;

c)      personas, kas veic 3. panta 1. punktā paredzētās noplūdes pārbaudes;

d)      personas, kas rekuperē fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kā paredzēts 7. pantā.

2.           Apmācības programmas, kas paredzētas 1. punktā, aptver šādus aspektus:

a)      piemērojamie noteikumi un tehniskie standarti;

b)      emisiju novēršana;

c)      fluorēto siltumnīcefekta gāzu rekuperācija;

d)      droša rīkošanās ar iekārtu atbilstoši sertifikātā norādītajam veidam un izmēriem;

e)      tehnoloģijas, lai aizstātu vai samazinātu fluorēto siltumnīcefekta gāzu lietošanu, un to droša izmantošana.

3.           Sertifikātus saskaņā ar sertifikācijas programmām, kas paredzētas 1. punktā, izdod, ja pieteikuma iesniedzējs ir pabeidzis mācību programmu, kas izveidota saskaņā ar 1. un 2. punktu.

4.           Dalībvalstis izveido sertificēšanas programmas uzņēmumiem, kas veic 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā minētās darbības trešo personu vajadzībām.

5.           Sertifikāti, kas paredzēti 1. un 3. punktā, ir derīgi ne ilgāk kā 5 gadus. Dalībvalstis var pagarināt 1. punktā paredzēto sertifikātu termiņu, ja attiecīgā persona iziet obligātu periodisku apmācību reizi piecos gados, lai atjauninātu zināšanas par 2. punktā minētajiem tematiem.

6.           Dalībvalstis Komisijai par apmācības un sertifikācijas programmām paziņo līdz 2015. gada 1. janvārim. Tās atzīst sertifikātus, kas ir izdoti citā dalībvalstī. Tās nedrīkst ierobežot pakalpojumu sniegšanas brīvību vai brīvību veikt uzņēmējdarbību, ja sertifikāts ticis izdots citā dalībvalstī.

7.           Komisija saskaņā ar 20. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem nosaka obligātās prasības apmācībai un sertifikācijai, kas paredzēta 1. punktā, un nosaka sertifikātu savstarpējas atzīšanas nosacījumus.

8.           Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka 6. punktā minētā paziņojuma formātu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 21. pantā minēto pārbaudes procedūru.

III Nodaļa Laišana tirgū un lietošanas kontrole

9. pants Ierobežojumi laišanai tirgū

1.           Konkrētu III pielikumā uzskaitīto produktu un iekārtu laišanu tirgū aizliedz no minētajā pielikumā norādītā datuma, attiecīgā gadījumā šķirojot pēc tajos esošās fluorētās siltumnīcefekta gāzes veida vai globālās sasilšanas potenciāla.

Lai aprēķinātu globālās sasilšanas potenciālu fluorēto siltumnīcefekta gāzu maisījumiem, kurus satur minētie produkti vai iekārtas, izmanto IV pielikumā noteikto metodi.

2.           Šā panta 1. punktā noteikto aizliegumu nepiemēro iekārtām, par kurām ekodizaina prasībās, kas pieņemtas saskaņā ar Direktīvu 2009/125/EK[44], ir noteikts, ka lielākas energoefektivitātes dēļ to darbības laikā dzīves cikla CO2 emisijas būtu zemākas nekā salīdzinājumā ar līdzvērtīgu iekārtu, kas atbilst attiecīgajām ekodizaina prasībām un nesatur fluorogļūdeņražus.

3.           Komisija saskaņā ar 20. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem groza III pielikumā pievienoto sarakstu, lai iekļautu citus produktus un iekārtas, kas satur fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kuru globālās sasilšanas potenciāls ir 150 vai lielāks, vai kuru darbībai ir vajadzīgas šādas gāzes, ja ir noteikts, ka ir pieejamas alternatīvas fluorēto siltumnīcefekta gāzu lietojumam vai konkrētu siltumnīcefekta gāzu veidu lietojumam, un ja to lietošanas rezultātā samazinātos kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas un lai vajadzības gadījumā uz konkrētu laiku no pielikuma izslēgtu konkrētas produktu vai iekārtu kategorijas, kam tehnisku, ekonomisku vai drošības apsvērumu dēļ nav pieejamas alternatīvas vielas, kuru globālās sasilšanas potenciāls ir mazāks par norādīto limitu.

10. pants Marķējums un informācija par produktu

1.           Produktus un iekārtas, kas satur fluorētās siltumnīcefekta gāzes, nedrīkst laist tirgū bez marķējuma.

Šo punktu piemēro šādiem iekārtu veidiem:

(a) dzesēšanas iekārtas;

(b) gaisa kondicionēšanas iekārtas;

(c) siltumsūkņi;

(d) ugunsdrošības sistēmas;

(e) elektrības sadales iekārtas;

(f) aerosola baloniņi, kas satur fluorētās siltumnīcefekta gāzes;

(g) visas fluorēto siltumnīcefekta gāzu tvertnes.

2.           Marķējumā, kas paredzēts saskaņā ar 1. punktu, norāda:

(a) informāciju, ka produkts vai iekārta satur fluorētās siltumnīcefekta gāzes;

(b) fluorēto siltumnīcefekta gāzu nosaukumu, izmantojot nozarē pieņemtu apzīmējumu, vai, ja šāds apzīmējums nav pieejams, — ķīmisko nosaukumu;

(c) no 2017. gada 1. janvāra — produktā vai iekārtā esošo siltumnīcefekta gāzu daudzumu, kas izteikts ar masu un CO2 ekvivalentu.

Ja fluorētās siltumnīcefekta gāzes atrodas hermētiski noslēgtā sistēmā, šo faktu norāda uz marķējuma.

3.           Marķējumam jābūt skaidri salasāmam un neizdzēšamam un jāatrodas blakus ventiļiem fluorēto siltumnīcefekta gāzu uzpildīšanai vai rekuperācijai, vai uz tās produkta vai iekārtas daļas, kas satur fluorēto siltumnīcefekta gāzi.

4.           Putas, kas satur fluorētās siltumnīcefekta gāzes, nedrīkst laist tirgū, ja fluorētās siltumnīcefekta gāzes nav identificētas marķējumā, kurā norādīts nozarē pieņemts apzīmējums, vai, ja šāds apzīmējums nav pieejams, — ķīmiskais nosaukums. Marķējumā skaidri norāda, ka putas satur fluorētās siltumnīcefekta gāzes.

Putuplākšņu gadījumā šī informācija ir skaidri un neizdzēšami norādīta uz plāksnēm.

5.           Informāciju, kas minēta šā panta 2. un 3. punktā, iekļauj šādu produktu un iekārtu lietošanas rokasgrāmatās. Tādu produktu un iekārtu gadījumā, kas satur fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kuru globālās sasilšanas potenciāls ir 150 vai lielāks, šo informāciju arī ietver reklamēšanai izmantotajā aprakstā.

6.           Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt 1. un 3. punktā minēto marķējumu formātu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 21. pantā minēto pārbaudes procedūru.

7.           Komisija saskaņā ar 20. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem groza marķēšanas prasības, kas izklāstītas 1. un 3. punktā, un ar kuriem groza 1. punktā minēto produktu un iekārtu sarakstu, lai vajadzības gadījumā iekļautu citus produktus un iekārtas, ņemot vērā tirdzniecības vai tehnikas attīstību.

11. pants Lietošanas kontrole

1.           SF6 izmantošana magnija spiedienliešanā un magnija spiedienliešanas sakausējumu otrreizējā pārstrādē ir aizliegta. Attiecībā uz iekārtām, kurās izmantotā SF6 daudzums ir mazāks par 850 kg gadā, šo aizliegumu piemēro tikai no 2015. gada 1. janvāra.

2.           SF6 izmantošana, lai uzpildītu transportlīdzekļu riepas, ir aizliegta.

3.           No 2020. gada 1. janvāra aizliedz izmantot fluorētās siltumnīcefekta gāzes vai maisījumus, kas satur fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kuru globālās sasilšanas potenciāls ir 2500 vai lielāks, lai apkalpotu vai tehniski apkoptu dzesēšanas iekārtas ar uzpildīšanas tilpumu, kas līdzvērtīgs 5 tonnām CO2 vai vairāk.

Šā noteikuma piemērošanas nolūkā globālās sasilšanas potenciālu maisījumiem, kas satur fluorētās siltumnīcefekta gāzes, aprēķina saskaņā ar IV pielikumu.

12. pants Iekārtas iepriekšēja uzpildīšana

1.           No [dd/mm/gggg] [ievietot datumu — 3 gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā] dzesēšanas, gaisa kondicionēšanas un siltumsūkņa iekārtas neuzpilda ar fluorogļūdeņražiem, pirms tās laiž tirgū vai pirms tās dara pieejamas gala lietotājam iekārtas uzstādīšanai pirmo reizi.

Iekārtu uzpilda paredzētajā lietošanas vietā, un to dara personas, kas ir sertificētas saskaņā ar 8. pantu.

2.           Šā panta 1. punkts neattiecas uz hermētiski noslēgtām iekārtām vai iekārtām, kuras satur tādu fluorogļūdeņražu daudzumu, kas atbilst mazāk nekā 2 % no iekārtas paredzētās maksimālās ietilpības.

IV Nodaļa Fluorogļūdeņražu laišanas tirgū samazināšana

13. pants Fluorogļūdeņražu laišanas tirgū samazināšana

1.           Komisija nodrošina, ka fluorogļūdeņražu daudzums, ko ražotāji un importētāji drīkst laist tirgū Eiropas Savienībā ik gadu, nepārsniedz maksimālo daudzumu, kas attiecīgajam gadam aprēķināts saskaņā ar V pielikumu. Katrs ražotājs un importētājs nodrošina, ka fluorogļūdeņražu daudzums, kas aprēķināts saskaņā ar V pielikumu un ko tas laiž tirgū, nepārsniedz kvotas, kas tam iedalītas saskaņā ar 14. panta 5. punktu vai nodotas saskaņā ar 16. pantu.

2.           Šo pantu nepiemēro fluorogļūdeņražiem, kas importēti Savienībā, lai tos iznīcinātu.

To nepiemēro uzņēmumiem, kas saražo vai importē mazāk nekā 1000 tonnu fluorogļūdeņražu CO2 ekvivalenta gadā.

3.           Šo pantu un 14., 16., 17. un 22. pantu arī piemēro fluorogļūdeņražiem, kas iekļauti poliola maisījumos.

4.           Saskaņā ar 20. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem:

(a) groza maksimālos daudzumus, kas noteikti V pielikumā, ņemot vērā izmaiņas fluorogļūdeņražu tirgū un saistītās emisijas; un

(b) atbrīvo laišanu tirgū konkrētiem lietojumiem no kvotas prasības, kas noteikta 1. punktā, ja fluorogļūdeņražu lietošana ir vajadzīga veselības vai drošības apsvērumu dēļ un ja pietiekama piegāde citādi netiktu nodrošināta.

14. pants Kvotu iedalīšana fluorogļūdeņražu laišanai tirgū

1.           Līdz 2014. gada 31. oktobrim Komisija ar īstenošanas lēmumiem katram ražotājam vai importētājam, kurš paziņojis datus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 842/2006 6. pantu, nosaka atsauces vērtību, pamatojoties uz gada vidējo fluorogļūdeņražu daudzumu, par kuru ražotājs vai importētājs paziņoja, ka ir to saražojis vai importējis laikā no 2008. gada līdz 2011. gadam. Lai noteiktu atsauces vērtību, neņem vērā paziņoto daudzumu, kas pārsniedz kvotu. Atsauces vērtības aprēķina saskaņā ar šīs regulas V pielikumu.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 21. pantā minēto pārbaudes procedūru.

2.           Ražotāji un importētāji, kas nav paziņojuši saražotos vai importētos daudzumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 842/2006 6. pantu attiecībā uz 1. punktā minēto atsauces periodu, var paziņot par savu nodomu ražot vai importēt fluorogļūdeņražus nākamajā gadā.

Paziņojumu adresē Komisijai, norādot fluorogļūdeņražu veidus un daudzumus, ko paredzēts laist tirgū.

Komisija izziņo minēto paziņojumu iesniegšanas termiņu. Pirms paziņojuma iesniegšanas saskaņā ar 2. un 3. punktu uzņēmumi reģistrējas 15. pantā paredzētajā reģistrā.

3.           Līdz 2017. gada 31. oktobrim un pēc tam ik pēc trim gadiem Komisija pārrēķina 1. un 2. punktā minētajiem ražotājiem un importētājiem noteiktās atsauces vērtības, pamatojoties uz gada vidējo fluorogļūdeņražu daudzumu, kas saražots vai importēts pēc 2015. gada 1. janvāra, kā ziņots saskaņā ar 17. pantu. Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka šīs atsauces vērtības.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 21. pantā minēto pārbaudes procedūru.

4.           Ražotāji un importētāji, kam ir noteiktas atsauces vērtības, var paziņot papildu paredzamo daudzumu saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta 2. punktā.

5.           Komisija iedala kvotas fluorogļūdeņražu laišanai tirgū katram ražotājam un importētājam katram gadam, sākot no 2015. gada un piemērojot kvotu iedalīšanas mehānismu, kas noteikts VI pielikumā.

6.           Komisija saskaņā ar 20. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem nosaka mehānismu, lai pārrēķinātu atsauces vērtības saskaņā ar 3. punktu, un groza vai papildina kvotu iedalīšanas mehānismu, kas noteikts VI pielikumā.

15. pants Kvotu reģistrs

1.           Izveido elektronisku reģistru fluorogļūdeņražu laišanai tirgū paredzētajām kvotām. Komisija veic pasākumus, lai izveidotu minēto elektronisko reģistru un nodrošinātu tā darbību.

Elektroniskajā reģistrā pēc pieprasījuma reģistrē šādu informāciju:

(a) ražotāji un importētāji, kam saskaņā ar 14. panta 5. punktu ir iedalīta kvota laišanai tirgū;

(b) ražotāji un importētāji, kam kvota ir nodota saskaņā ar 16. pantu;

(c) ražotāji un importētāji, kas paziņojuši par nodomu iesniegt paziņojumu saskaņā ar 14. panta 2. punktu.

2.           Komisija nodrošina, ka ražotāji un importētāji un dalībvalstu kompetentās iestādes ar reģistra starpniecību ir informētas par iedalīto kvotu, un par visām tās izmaiņām iedalīšanas periodā.

16. pants Kvotu nodošana

Jebkurš ražotājs vai importētājs, kam atsauces vērtība ir noteikta saskaņā ar 14. panta 1. vai 3. punktu un kam ir iedalīta kvota saskaņā ar 14. panta 5. punktu, var nodot šo kvotu par visu vai jebkādu citu daudzumu otram uzņēmumam Savienībā, kurš ir reģistrēts 15. panta 1. punktā minētajā reģistrā. Par šādu nodošanu iepriekš paziņo Komisijai.

V nodaļa

Ziņošana

17. pants Ziņošana par ražošanu, importu, eksportu un iznīcināšanu

1.           Līdz 2014. gada 31. martam un pēc tam ik gadu katrs ražotājs, importētājs un eksportētājs, kas iepriekšējā kalendāra gadā saražojis, importējis vai eksportējis vairāk nekā vienu metrisko tonnu vai vairāk par 1000 tonnām CO2 ekvivalenta fluorēto siltumnīcefekta gāzu un gāzu, kas uzskaitītas II pielikumā, paziņo Komisijai VII pielikumā norādītos datus par katru no šīm vielām minētajā kalendāra gadā.

2.           Līdz 2014. gada 31. martam un pēc tam ik gadu katrs uzņēmums, kas iepriekšējā kalendāra gadā iznīcinājis vairāk nekā vienu metrisko tonnu vai vairāk par 1000 tonnām CO2 ekvivalenta fluorēto siltumnīcefekta gāzu un gāzu, kas uzskaitītas II pielikumā, paziņo Komisijai VII pielikumā norādītos datus par katru no šīm vielām minētajā kalendāra gadā.

3.           Līdz 2014. gada 31. martam un pēc tam ik gadu katrs uzņēmums, kas iepriekšējā kalendāra gadā ir laidis tirgū vairāk nekā 10 000 tonnu CO2 ekvivalenta fluorēto siltumnīcefekta gāzu un gāzu, kas uzskaitītas II pielikumā un kas iekļautas produktos vai iekārtās, paziņo Komisijai VII pielikumā norādītos datus par katru no šīm vielām attiecīgajā kalendāra gadā.

4.           Katrs uzņēmums, kam saskaņā ar 1. un 3. punktu ir jāziņo par vairāk nekā 10 000 tonnu CO2 ekvivalenta fluorogļūdeņražu laišanu tirgū iepriekšējā kalendāra gadā, pirms ziņojuma iesniegšanas nodrošina, ka datu precizitāti pārbauda neatkarīgs revidents, kas pilnvarots saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK[45] vai pilnvarots verificēt finanšu pārskatus saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem.

Uzņēmums glabā verifikācijas ziņojumu vismaz piecus gadus. Verifikācijas ziņojumu pēc pieprasījuma dara pieejamu kompetentajai iestādei un Komisijai.

5.           Komisija saskaņā ar 20. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem vajadzības gadījumā groza kritērijus pienākumiem, kas paredzēti 1., 2. un 3. punktā, ņemot vērā tirgus attīstību, lai izvairītos no tā, ka ievērojams daudzums saražoto, importēto vai eksportēto fluorēto siltumnīcefekta gāzu netiek uzraudzīts, vai lai mazinātu administratīvo slogu gadījumos, kad paziņotie daudzumi ir nenozīmīgi.

6.           Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt formātu un veidu, kādā jāiesniedz šajā pantā minētie ziņojumi.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 21. pantā minēto pārbaudes procedūru.

7.           Komisija veic attiecīgus pasākumus, lai aizsargātu tās informācijas konfidencialitāti, kas tai iesniegta saskaņā ar šo pantu.

18. pants Emisiju datu vākšana

1.           Dalībvalstis vāc datus par fluorēto siltumnīcefekta gāzu emisijām.

Šim nolūkam tās attiecīgi izveido vienu no šādām sistēmām:

a)      sistēma, ar kuru valsts līmenī tiek uzturēta datubāze, lai vāktu datus, kas reģistrēti saskaņā ar 5. panta 1. punktu;

b)      sistēma, ar kuras palīdzību veic apsekojumus par emisijām no reprezentatīvas to operatoru izlases, uz kuriem attiecas 5. panta 1. punkta noteikumi, un ar kuru ekstrapolē rezultātus no šiem apsekojumiem.

2.           Saskaņā ar 1. punktu savāktos datus pēc pieprasījuma dara pieejamus Komisijai. Komisija var izplatīt šo informāciju citām dalībvalstīm.

3.           Komisija saskaņā ar 20. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem paredz prasības datu vākšanas sistēmām, kas minētas šā panta 1. punkta otrajā daļā, un ar kuriem nosaka to, vai konkrētām nozarēm tiks izstrādāta sistēma saskaņā ar šā panta 1. punkta otrās daļas a) vai b) apakšpunktu.

VI Nodaļa

Nobeiguma noteikumi

19. pants Pārskatīšana

1.           Komisija saskaņā ar 20. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem groza I pielikumu, lai iekļautu sarakstā vielas, kurām ir ievērojams globālās sasilšanas potenciāls un kuras izmanto kā aizstājējas vielas, kas jau ir iekļautas minētajā pielikumā, un kuras eksportē, importē, ražo vai laiž tirgū ievērojamos daudzumos.

2.           Komisija saskaņā ar 20. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem atjaunina I, II un IV pielikumu, pamatojoties uz jauniem zinātniskajiem datiem, jo īpaši par pielikumā iekļauto vielu globālās sasilšanas potenciālu.

3.           Pamatojoties uz informāciju par laišanu tirgū, kas paziņota saskaņā ar 17. pantu, un informāciju par fluorēto siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas darīta pieejama saskaņā ar 18. panta 2. punktu, Komisija uzrauga šīs regulas piemērošanu un ietekmi.

Ne vēlāk kā 2020. gada 31. decembrī Komisija publicē ziņojumu par fluorogļūdeņražu pieejamību Savienības tirgū, jo īpaši medicīniskiem lietojumiem.

Ne vēlāk kā 2024. gada 31. decembrī tā publicē visaptverošu ziņojumu par šīs regulas ietekmi, tostarp prognozes par turpmāko fluorogļūdeņražu pieprasījumu pēc 2030. gada.

20. pants Deleģēšanas īstenošana

1.           Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.           Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, kas minēti 3. panta 4. punktā, 7. panta 2. punktā, 8. panta 7. punktā, 9. panta 3. punktā, 10. panta 7. punktā, 13. panta 5. punktā, 14. panta 6. punktā, 17. panta 5. punktā, 18. panta 3. punktā un 19. panta 1. un 2. punktā, piešķir Komisijai uz nenoteiktu laiku, sākot no [dd/mm/gggg] [ievietot datumu, kurā šī regulas stājas spēkā].

3.           Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt 3. panta 4. punktā, 7. panta 2. punktā, 8. panta 7. punktā, 9. panta 3. punktā, 10. panta 7. punktā, 13. panta 5. punktā, 14. panta 6. punktā, 17. panta 5. punktā, 18. panta 3. punktā un 19. panta 1. un 2. punktā minētās deleģētās pilnvaras. Ar atsaukšanas lēmumu tiek izbeigta minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšana. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neietekmē neviena jau spēkā esoša deleģētā akta derīgumu.

4.           Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā vienlaikus par to informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

5.           Saskaņā ar 3. panta 4. punktu, 7. panta 2. punktu, 8. panta 7. punktu, 9. panta 3. punktu, 10. panta 7. punktu, 13. panta 5. punktu, 14. panta 6. punktu, 17. panta 5. punktu, 18. panta 3. punktu un 19. panta 1. un 2. punktu pieņemtais deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo termiņu pagarina par diviem mēnešiem.

21. pants Komitejas procedūra

1.           Komisijai palīdz komiteja. Šī komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.           Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

22. pants Sankcijas

1.           Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, ko piemēro par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētajām sankcijām jābūt iedarbīgām, samērīgām un atturošām.

Dalībvalstis paziņo šos noteikumus Komisijai vēlākais līdz [dd/mm/gggg] [datums, kurā stājas spēkā piemērošana] un nekavējoties to informē par vēlākiem grozījumiem, kas tos ietekmē.

2.           Papildus šā panta 1. punktā minētajām sankcijām uzņēmumiem, kuri ir pārsnieguši fluorogļūdeņražu laišanai tirgū paredzētās kvotas, kas tiem iedalītas saskaņā ar 14. panta 5. punktu vai nodotas saskaņā ar 16. pantu, iedalīšanas periodā var piešķirt tikai samazinātu kvotu pēc tam, kad pārsniegums ir atklāts.

Samazinājums atbilst 200 % no daudzuma, par kādu kvota tika pārsniegta. Ja samazinājums ir lielāks par daudzumu, kas jāiedala saskaņā ar 14. panta 5. punktu kā kvota iedalīšanas periodā pēc tam, kad ir konstatēts pārsniegums, minētajā iedalīšanas periodā neiedala nevienu kvotu un kvotu nākamajos iedalīšanas periodos līdzīgā veidā samazina līdz brīdim, kad ir atvilkts viss daudzums.

23. pants Atcelšana

Regulu (EK) Nr. 842/2006 atceļ.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu VIII pielikumā.

24. pants Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2014. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā —                       Padomes vārdā —

priekšsēdētājs                                                priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

Fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kas minētas 1. panta 1. punktā

 Viela || Globālās sasilšanas potenciāls[46]

Rūpnieciskais apzīmējums || Ķīmiskais nosaukums (Vispārpieņemtais nosaukums) || Ķīmiskā formula

1. iedaļa.              Fluorogļūdeņraži (HFC)

HFC-23 || Trifluormetāns (fluoroforms) || CHF3 || 14800

HFC-32 || Difluormetāns || CH2F2 || 675

HFC-41 || Fluormetāns (metilfluorīds) || CH3F || 92

HFC-125 || Pentaflouretāns || CHF2CF3 || 3 500

HFC-134 || 1,1,2,2-tetrafluoretāns || CHF2CHF2 || 1 100

HFC-134a || 1,1,1,2-tetrafluoretāns || CH2FCF3 || 1 430

HFC-143 || 1,1,2-trifluoretāns || CH2FCHF2 || 353

HFC-143a || 1,1,1-trifluoretāns || CH3CF3 || 4 470

HFC-152 || 1,2-difluoretāns || CH2FCH2F || 53

HFC-152a || 1,2-difluoretāns || CH3CHF2 || 124

HFC-161 || Fluoretāns (etilfluorīds) || CH3CH2F || 12

HFC-227ea || 1,1,1,2,3,3,3-heptafluorpropāns || CF3CHFCF3 || 3 220

HFC-236cb || 1,1,1,2,2,3-heksafluorpropāns || CH2FCF2CF3 || 1 340

HFC-236ea || 1,1,1,2,3,3-heksafluorpropāns || CHF2CHFCF3 || 1 370

HFC-236fa || 1,1,1,3,3,3-heksafluorpropāns || CF3CH2CF3 || 9 810

HFC-245ca || 1,1,2,2,3-pentafluorpropāns || CH2FCF2CHF2 || 693

HFC-245fa || 1,1,1,3,3-pentafluorpropāns || CHF2CH2CF3 || 1030

HFC-365 mfc || 1,1,1,3,3-pentafluorbutāns || CF3CH2CF2CH3 || 794

HFC-43-10 mee || 1,1,1,2,2,3,4,5,5,5-dekafluorpentāns || CF3CHFCHFCF2CF3 || 1 640

2. iedaļa.              Perfluorogļūdeņraži (PFC)

 PFC-14 || Perfluormetāns (tetrafluorogleklis) || CF4 || 7 390

 PFC-116 || Heksafluoretāns (perfluoretāns) || C2F6 || 12 200

 PFC-218 || Oktafluorpropāns (perfluorpropāns) || C3F8 || 8 830

 PFC-3-1-10 (R-31-10) || Dekafluorbutāns (perfluorbutāns) || C4F10 || 8 860

 PFC-4-1-12 (R-41-12) || Dodekafluorpentāns (perfluorpentāns) || C5F12 || 9 160

 PFC-5-1-14 (R-51-14) || Tetradekafluorheksāns (perfluorheksāns) || C6F14 || 9 300

 PFC-c-318 || Oktafluorciklobutāns              (perfluorciklobutāns) || c-C4F8 || 10 300

3. iedaļa.              Citi perfluorētie savienojumi

|| Sēra heksafluorīds || SF6 || 22 800

II PIELIKUMS

Citas fluorētās gāzes, par kurām jāziņo saskaņā ar 17. pantu

Viela || Globālās sasilšanas potenciāls[47]

Vispārpieņemtais nosaukums/rūpnieciskais apzīmējums || Ķīmiskā formula

1. iedaļa.              Nepiesātinātie fluorogļūdeņraži

HFC-1234yf || CF3CF=CH2 || 4 Fn [48]

HFC-1234ze || trans — CHF=CHCF3 || 7 Fn 48

2. iedaļa.              Fluorētie ēteri

HFE-125 || CHF2OCF3 || 14 900

HFE-134 || CHF2OCHF2 || 6 320

HFE-143a || CH3OCF3 || 756

HCFE-235da2 || CHF2OCHClCF3 || 350

HFE-245cb2 || CH3OCF2CF3 || 708

HFE-245fa2 || CHF2OCH2CF3 || 659

HFE-254cb2 || CH3OCF2CHF2 || 359

HFE-347 mcc3 || CH3OCF2CF2CF3 || 575

HFE-347pcf2 || CHF2CF2OCH2CF3 || 580

HFE-356pcc3 || CH3OCF2CF2CHF2 || 110

HFE-449sl (HFE-7100) || C4F9OCH3 || 297

HFE-569sf2 (HFE-7200) || C4F9OC2:5 || 59

HFE-43-10pccc124 (H-Galden 1040x) || CHF2OCF2OC2F4OCHF2 || 1 870

HFE-236ca12 (HG-10) || CHF2OCF2OCHF2 || 2 800

HFE-338pcc13 (HG-01) || CHF2OCF2CF2OCHF2 || 1 500

|| (CF3)2CFOCH3 || 343

|| CF3CF2CH2OH || 42

|| (CF3)2CHOH || 195

HFE-227ea || CF3CHFOCF3 || 1 540

HFE-236ea2 || CHF2OCHFCF3 || 989

HFE-236fa || CF3CH2OCF3 || 487

HFE-245fa1 || CHF2CH2OCF3 || 286

HFE 263fb2 || CF3CH2OCH3 || 11

HFE-329 mcc2 || CHF2CF2OCF2CF3 || 919

HFE-338 mcf2 || CF3CH2OCF2CF3 || 552

HFE-347 mcf2 || CHF2CH2OCF2CF3 || 374

HFE-356 mec3 || CH3OCF2CHFCF3 || 101

HFE-356pcf2 || CHF2CH2OCF2CHF2 || 265

HFE-356pcf3 || CHF2OCH2CF2CHF2 || 502

HFE 365 mcf3 || CF3CF2CH2OCH3 || 11

HFE-374pc2 || CHF2CF2OCH2CH3 || 557

|| - (CF2)4CH (OH) - || 73

|| (CF3)2CHOCHF2 || 380

|| (CF3)2CHOCH3 || 27

3. iedaļa.              Citi perfluorētie savienojumi

PFPMIE || CF3OCF(CF3)CF2OCF2OCF3 || 10 300

Slāpekļa trifluorīds || NF3 || 17 200

Trifluormetilsēra pentafluorīds || SF5CF3 || 17 700

Perfluorciklopropāns || c-C3F6 || 17 340 Fn [49]

III PIELIKUMS

Aizliegumi laist tirgū, kas minēti 9. panta 1. punktā

Produkti un iekārtas Attiecīgā gadījumā fluorētās siltumnīcefekta gāzes saturošo maisījumu globālās sasilšanas potenciālu (GSP) aprēķina saskaņā ar IV pielikumu, kā paredzēts 9. panta 1. punkta 2. daļā || Aizlieguma datums

1.      Atkārtoti neuzpildāmas tvertnes fluorētām siltumnīcefekta gāzēm, ko izmanto, lai apkalpotu, tehniski apkoptu vai piepildītu dzesēšanas, gaisa kondicionēšanas vai siltumsūkņa iekārtas, ugunsdrošības sistēmas vai elektrības sadales iekārtas, vai ko izmanto kā šķīdinātājus || 2007. gada 4. jūlijs

2.      Vaļējas tiešas iztvaicēšanas sistēmas, kuras satur HFC, PFC kā aukstumaģentus || 2007. gada 4. jūlijs

3.      Ugunsdrošības sistēmas un ugunsdzēšamie aparāti || kas satur PFC || 2007. gada 4. jūlijs

kas satur HFC-23 || 2015. gada 1. janvāris

4.      Logi mājsaimniecības vajadzībām, kas satur fluorētās siltumnīcefekta gāzes || 2007. gada 4. jūlijs

5.      Citi logi, kas satur fluorētās siltumnīcefekta gāzes || 2008. gada 4. jūlijs

6.      Apavi, kas satur fluorētās siltumnīcefekta gāzes || 2006. gada 4. jūlijs

7.      Riepas, kas satur fluorētās siltumnīcefekta gāzes || 2007. gada 4. jūlijs

8.      Vienkomponenta putas (izņemot gadījumus, kad jāievēro nacionālie drošības standarti), kas satur fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kuru GSP ir 150 vai lielāks || 2008. gada 4. jūlijs

9.      Aerosola ģeneratori, ko tirgo un kas ir paredzēti pārdošanai plašam patērētāju lokam izklaides un dekoratīvos nolūkos, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1907/2006[50] XVII pielikuma 40. punktā, un signāltaures, kas satur HFC, kuru GSP ir 150 vai lielāks || 2009. gada 4. jūlijs

10.    Mājsaimniecības ledusskapji un saldētāji, kas satur HFC, kuru GSP ir 150 vai lielāks || 2015. gada 1. janvāris

11.    Ledusskapji un saldētāji produktu glabāšanai, izvietošanai vitrīnā vai izplatīšanai mazumtirdzniecībā un ēdināšanas sektorā ("komerciāls lietojums") – hermētiski noslēgtās sistēmās || kas satur HFC, kuru GSP ir 2500 vai lielāks || 2017. gada 1. janvāris

kas satur HFC, kuru GSP ir 150 vai lielāks || 2020. gada 1. janvāris

12.    Pārvietojamas telpu gaisa kondicionēšanas ierīces (hermētiski noslēgtas iekārtas, ko galalietotājs var pārvietot no vienas telpas uz otru), kas satur HFC, kuru GSP ir 150 vai lielāks || 2020. gada 1. janvāris

IV PIELIKUMS

9. panta 1. punktā un 11. panta 3. punktā minētā metode, lai aprēķinātu maisījuma kopējo globālas sasilšanas potenciālu

Fluorētās siltumnīcefekta gāzes saturoša maisījuma kopējo globālās sasilšanas potenciālu (GSP) aprēķina kā svērto vidējo, kas iegūts no atsevišķu vielu, tostarp vielu, kas nav fluorētās siltumnīcefekta gāzes, masas frakciju summas un reizināts ar to GSP, ja vien nav norādīts citādi.

Σ (viela X % x GSP) + (viela Y % x GSP) + … (viela N % x GSP),

kur % ir īpatsvars ar precizitāti +/- 1 %.

Piemērs: piemērojot formulu gāzu maisījumam, kas sastāv no 60 % dimetilētera, 10 % HFC-152a un 30 % izobutāna:

Σ (60 % x 1) + (10 % x 125) + (30 % x 4)

→ Kopējais GSP = 14,3

Lai aprēķinātu maisījumu GSP, izmanto turpmāk minēto nefluorēto vielu GSP. Citām vielām, kas nav uzskaitītas šajā pielikumā, piemēro noklusējuma vērtību 0.

Viela || Globālās sasilšanas potenciāls[51]

Vispārpieņemtais nosaukums || Rūpnieciskais apzīmējums || Ķīmiskā formula

Metāns || || CH4 || 25

Slāpekļa oksīds || || N2O || 298

Dimetilēteris || || CH3OCH3 || 1

Metilēnhlorīds || || CH2Cl2 || 9

Metilhlorīds || || CH3Cl || 13

Hloroforms || || CHCl3 || 31

Etāns || R-170 || CH3CH3 || 6

Propāns || R-290 || CH3CH2CH3 || 3

Butāns || R-600 || CH3CH2CH2CH3 || 4

Izobutāns || R-600a || CH(CH3)2CH3 || 3

Pentāns || R-601 || CH3CH2CH2CH2CH3 || 20

Izopentāns || R-601a || (CH3)2CHCH2CH3 || 4

Etoksietāns (dietilēteris) || R-610 || CH3CH2OCH2CH3 || 4

Metilformiāts || R-611 || HCOOCH3 || 25

Ūdeņradis || R-702 || H2 || 6

Amonjaks || R-717 || NH3 || 0

Etilēns || R-1150 || C2H5 || 4

Propilēns || R-1270 || C3H6 || 2

V PIELIKUMS

Maksimālā daudzuma, atsauces vērtību un kvotu aprēķins fluorogļūdeņražu laišanai tirgū

Maksimālo daudzumu, kas minēts 13. panta 1. punktā, aprēķina, piemērojot šādus procentuālos daudzumus gada vidējam kopējam daudzumam, kas saražots un importēts Savienībā laikposmā no 2008. gada līdz 2011. gadam.

Gads ||

2015 || 100 %

2016–17 || 93 %

2018–20 || 63 %

2021–23 || 45 %

2024–26 || 31 %

2027–29 || 24 %

2030 || 21 %

Maksimālo daudzumu, atsauces vērtības un kvotas fluorogļūdeņražu laišanai tirgū, kas minētas 13. un 14. pantā, aprēķina kā visu veidu fluorogļūdeņražu kopējos daudzumus, kas izteikti tonnās CO2 ekvivalenta.

Lai aprēķinātu atsauces vērtības un kvotas fluorogļūdeņražu laišanai tirgū, kas minētas 13. un 14. pantā, par pamatu izmanto fluorogļūdeņražu daudzumus, ko ražotāji un importētāji ir laiduši Savienības tirgū kvotas iedalīšanas periodā.

Daudzumus, kas nodoti uzņēmumam un kas jāeksportē tajā pašā iedalīšanas periodā, neņem vērā, aprēķinot kvotu vai izvērtējot atbilstību 13. panta 2. punktam, ar nosacījumu, ka eksportu veic tajā pašā periodā un eksportētājs par to paziņo saskaņā ar 17. panta 1. punktu. Darījums ir jāpārbauda saskaņā ar 17. panta 4. punktu neatkarīgi no iesaistītajiem daudzumiem.

VI PIELIKUMS

Kvotu iedalīšanas mehānisms, kas minēts 14. pantā

1.           Tā daudzuma noteikšana, kas iedalāms uzņēmumiem, kuriem atsauces vērtība ir noteikta saskaņā ar 14. panta 1. un 3. punktu

Katrs uzņēmums, kuram ir noteikta atsauces vērtība, saņem kvotu, kas atbilst 95 % no atsauces vērtības, kas reizināta ar V pielikumā norādīto procentuālo daudzumu attiecīgajā gadā.

2.           Tā daudzuma noteikšana, kas iedalāms uzņēmumiem, kuri ir iesnieguši paziņojumu saskaņā ar 14. panta 2. punktu

Saskaņā ar 1. punktu iedalīto kvotu summu atskaita no maksimālā daudzuma attiecīgajā gadā, kas norādīts V pielikumā, lai noteiktu daudzumu, kas iedalāms uzņēmumiem, kuriem atsauces vērtība nav noteikta un kuri ir iesnieguši paziņojumu saskaņā ar 14. panta 3. punktu (daudzums, kas iedalāms aprēķina 1. posmā).

2.1.        Aprēķina 1. posms

Katrs uzņēmums saņem kvotas iedalījumu, kas atbilst paziņojumā pieprasītajam daudzumam, bet ne vairāk par pro-rata daļu no daudzuma, kas iedalāms 1. posmā.

Pro-rata daļu aprēķina, dalot 100 ar to uzņēmumu skaitu, kuri ir iesnieguši paziņojumu. 1. posmā iedalīto kvotu summu atskaita no 1. posmā iedalāmā daudzuma, lai noteiktu daudzumu, kas iedalāms 2. posmā.

2.2.        Aprēķina 2. posms

Katrs uzņēmums, kas nav ieguvis 100 % no paziņojumā pieprasītā daudzuma 1. posmā, saņem papildu iedalījumu, kas atbilst starpībai starp pieprasīto daudzumu un daudzumu, kas iegūts 1. posmā. Tomēr tas nedrīkst pārsniegt pro-rata daļu no daudzuma, kas iedalāms 2. posmā.

Pro-rata daļu aprēķina, dalot 100 ar to uzņēmumu skaitu, kuri var pretendēt uz iedalījumu 2. posmā. 2. posmā iedalīto kvotu summu atskaita no 2. posmā iedalāmā daudzuma, lai noteiktu daudzumu, kas iedalāms 3. posmā.

2.3.        Aprēķina 3. posms

2. posmu atkārto, līdz atlikušais daudzums, kas iedalāms nākamajā posmā, ir mazāks par 1000 tonnām CO2 ekvivalenta.

3.           Tā daudzuma noteikšana, kas iedalāms uzņēmumiem, kuri ir iesnieguši paziņojumu saskaņā ar 13. panta 4. punktu

Saskaņā ar 1. un 2. punktu iedalīto kvotu summu atskaita no maksimālā daudzuma attiecīgajā gadā, kas norādīts V pielikumā, lai noteiktu daudzumu, kas iedalāms uzņēmumiem, kuriem atsauces vērtība ir noteikta un kuri ir iesnieguši paziņojumu saskaņā ar 14. panta 4. punktu.

Piemēro iedalīšanas mehānismu, kas izklāstīts 2.1. un 2.2. punktā.

VII PIELIKUMS

Dati, kas jāpaziņo saskaņā ar 17. pantu

1.           Katrs ražotājs, kas minēts 17. panta 1. punktā, ziņo par:

(a) katras vielas kopējo saražoto daudzumu Savienībā, norādot galvenās lietojuma kategorijas, kurās vielu izmanto;

(b) katras vielas daudzumu, ko tas laidis tirgū Savienībā;

(c) katras vielas daudzumu, kas attiecīgi ir atkārtoti pārstrādāts, reģenerēts vai iznīcināts;

(d) iespējamiem uzkrājumiem ziņošanas perioda sākumā un beigās.

2.           Katrs importētājs, kas minēts 17. panta 1. punktā, ziņo par:

(a) katras vielas daudzumu, ko tas importējis Savienībā, norādot galvenās lietojuma kategorijas, kurās vielu izmanto;

(b) katras vielas daudzumu, kas attiecīgi ir atkārtoti pārstrādāts, reģenerēts vai iznīcināts.

3.           Katrs eksportētājs, kas minēts 17. panta 1. punktā, ziņo par:

(a) katras vielas daudzumu, ko tas eksportējis no ES mērķiem, kas nav atkārtota pārstrāde, reģenerēšana vai iznīcināšana;

(b) katras vielas daudzumu, ko tas ir eksportējis attiecīgi atkārtotai pārstrādei, reģenerēšanai vai iznīcināšanai.

4.           Katrs uzņēmums, kas minēts 17. panta 2. punktā, ziņo par:

(a) katras vielas daudzumiem, kas iznīcināti, tostarp par daudzumiem, kas atrodas produktos vai iekārtās;

(b) katras vielas krājumiem, kas paredzēti iznīcināšanai, tostarp par daudzumiem, kas atrodas produktos vai iekārtās;

(c) iznīcināšanai izmantoto tehnoloģiju.

5.           Katrs uzņēmums, kas minēts 17. panta 3. punktā, ziņo par:

(a) produktu vai iekārtu kategorijām;

(b) vienību skaitu;

(c) katras vielas daudzumu, kas atrodas produktos vai iekārtās.

VIII PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Regula (EK) Nr. 842/2006 || Šī regula

1. pants || -

2. pants || 1. pants

3. panta 1. punkts || 2. panta 2. punkts

3. panta 2. punkta pirmā daļa || 3. panta 1. punkts

3. panta 2. punkta otrā daļa || 2. panta 3. punkta otrā daļa

3. panta 2. punkta trešā daļa || 3. panta 1. punkta pirmā daļa

3. panta 3. punkts || 3. panta 3. punkts

3. panta 4. punkts || 3. panta 4. punkts

3. panta 5. punkts || 3. panta 5. punkts

3. panta 6. punkts || 4. panta 1. punkts

3. panta 7. punkts || 3. panta 6. punkts

4. panta 1. punkts || 6. panta 1. punkts

4. panta 2. punkts || 6. panta 3. punkts

4. panta 3. punkts || 6. panta 4. punkts

4. panta 4. punkts || 6. panta 5. punkts

5. panta 1. punkts || 8. panta 7. punkts

5. panta 2. punkta pirmais teikums || 8. panta 1. un 4. punkts

5. panta 2. punkta otrais teikums || 8. panta 6. punkta pirmais teikums

5. panta 2. punkta trešais teikums || 8. panta 6. punkta otrais teikums

5. panta 3. punkts || 2. panta 5. punkts

5. panta 4. punkts || 2. panta 4. punkta d) apakšpunkts

5. panta 5. punkts || 8. panta 8. punkts

6. panta 1. punkta pirmā daļa || 17. panta 1. punkta pirmā daļa

6. panta 1. punkts || 17. panta 1. punkts un VII pielikums

6. panta 2. punkts || 17. panta 5. punkts

6. panta 3. punkts || 17. panta 6. punkts

6. panta 4. punkts || 18. panta 1. punkts

7. panta 1. punkta pirmās daļas pirmais              teikums || 10. panta 1. punkts

7. panta 1. punkta otrās daļas            otrais un trešais teikums || 10. panta 2. un 3. punkts

7. panta 2. punkts || 10. panta 1. punkta pirmā daļa

7. panta 3. punkta pirmais teikums || 10. panta 6. punkts

7. panta 3. punkta otrais teikums || 10. panta 7. punkts

8. panta 1. punkts || 11. panta 1. punkts

8. panta 2. punkts || 11. panta 2. punkts

9. panta 1. punkts || 9. panta 1. punkts

9. panta 2. punkts || -

9. panta 3. punkts || -

10. pants || 19. panta 3. punkts

11. pants || -

12. pants || 21. pants

13. panta 1. punkts || 22. panta 2. punkta pirmā daļa

13. panta 2. punkts || 22. panta 2. punkta otrā daļa

14. pants || -

15. pants || 24. pants

I pielikuma 1. daļa || I pielikums

I pielikuma 2. daļa || IV pielikums

II pielikums || III pielikums

[1]               Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), "III darba grupas ieguldījums Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes ceturtajā novērtēšanas ziņojumā par klimata pārmaiņām", 2007. g. www.ipcc.ch/publications_and_data/ar4/wg3/en/contents.html.

[2]               "Ceļvedis virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. g.", COM (2011)112 galīgā redakcija.

                eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:52011DC0112:EN:NOT.

[3]               Komisijas ziņojums par to, kā notiek regulas par dažām fluorētām gāzēm (Regula (EK) Nr. 842/2006) piemērošana, kāda ir tās ietekme un cik tā ir piemērota, COM(2011) 581 galīgā redakcija.

[4]               Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 17. maija Regula (EK) Nr. 842/2006 par dažām fluorētām siltumnīcefekta gāzēm, OV L 161, 14.6.2006., 1. lpp.

[5]               Schwarz et al., 2011. g., "Priekšizpēte, lai pārskatītu Regulu (EK) Nr. 842/2006 par dažām fluorētām siltumnīcefekta gāzēm" (Preparatory study for a review of Regulation (EC) No 842/2006 on certain fluorinated greenhouse gases), Öko-Recherche et al.

[6]               Ieskatam: izmaksu ziņā izdevīgi, ikgadēji F-gāzu emisiju samazinājumi, ko iespējams panākt līdz 2030. gadam, atbilst aptuveni tam, cik daudz emisiju ražošanas uzņēmumiem, kuri iekļauti ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ETS), šobrīd ir jāsamazina divu gadu laikā.

[7]               "Kā ātrāk tirgū darīt pieejamus dabīgus aukstumaģentus" (How to bring natural refrigerants faster to market), ATMOsphere 2010. gada kopsavilkuma ziņojums, starptautisks seminārs par dabīgiem aukstumaģentiem.

[8]               Padomes 2011. gada 10. oktobra secinājumi par gatavošanos ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) līgumslēdzēju pušu konferences septiņpadsmitajai sesijai (LPK 17) un Kioto protokola līgumslēdzēju pušu sanāksmes septītajai sesijai (CMP 7) Durbanā.

[9]               http://www.uncsd2012.org/thefuturewewant.html.

[10]             http://www.unep.org/CCAC/.

[11]             Eiropas Parlamenta 2011. gada 14. septembra rezolūcija, “Visaptveroša pieeja ar CO2 nesaistītām klimatu ietekmējošām antropogēnajām emisijām", P7_TA-PROV(2011)0384, un Eiropas Parlamenta 2012. gada 15. marta rezolūcija, “Konkurētspējīga ekonomika ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. gadā — EP rezolūcija par ceļvedi virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. gadā”, P7_TA-PROV(2012)0086.

[12]             Komisijas 2007. gada 17. decembra Regula (EK) Nr. 1493/2007 (OV L 332, 18.12.2007., 7. lpp.).

[13]             Komisijas 2007. gada 17. decembra Regula (EK) Nr. 1494/2007 (OV L 332, 18.12.2007., 25. lpp.).

[14]             Komisijas 2007. gada 19. decembra Regula (EK) Nr. 1516/2007 (OV L 335, 20.12.2007., 10. lpp.).

[15]             Komisijas 2007. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1497/2007 (OV L 333, 19.12.2007., 4. lpp.).

[16]             Komisijas 2008. gada 2. aprīļa Regula (EK) Nr. 303/2008 (OV L 92, 3.4.2008., 3. lpp.).

[17]             Komisijas 2008. gada 2. aprīļa Regula (EK) Nr. 304/2008 (OV L 92, 3.4.2008., 12. lpp.).

[18]             Komisijas 2008. gada 2. aprīļa Regula (EK) Nr. 305/2008 (OV L 92, 3.4.2008., 17. lpp.).

[19]             Komisijas 2008. gada 2. aprīļa Regula (EK) Nr. 306/2008 (OV L 92, 3.4.2008., 21. lpp.).

[20]             Komisijas 2008. gada 2. aprīļa Regula (EK) Nr. 307/2008 (OV L 92, 3.4.2008., 25. lpp.).

[21]             Komisijas 2008. gada 2. aprīļa Regula (EK) Nr. 308/2008 (OV L 92, 3.4.2008., 28. lpp.).

[22]             http://ec.europa.eu/europe2020/priorities/sustainable-growth/index_en.htm.

[23]             http://ec.europa.eu/enterprise/policies/sme/small-business-act/index_en.htm.

[24]             http://ec.europa.eu/enterprise/policies/sustainable-business/ecodesign/index_en.htm.

[25]             http://ec.europa.eu/energy/efficiency/index_en.htm.

[26]             SKM Enviros, 2012. g., "Sīkāks novērtējums par politikas risinājumiem ONV un F-gāzu krājumu pārvaldībai un iznīcināšanai ES" (Further Assessment of Policy Options for the Management and Destruction of Banks of ODS and F-Gases in the EU). http://ec.europa.eu/clima/policies/ozone/research/docs/ods_f-gas_destruction_report_2012_en.pdf.

[27]             Becken et al., 2010. g. "Izvairīšanās no fluorētajām siltumnīcefekta gāzēm — pakāpeniskas emisiju samazināšanas iespējas" (Avoiding Fluorinated Greenhouse Gases — Prospects for Phasing Out), Umweltbundesamt, Desava, Vācija. http://www.umweltbundesamt.de/uba-info-medien-e/3977.html.

[28]             ANO Vides programmas (UNEP) Tehnoloģijas un ekonomikas novērtēšanas grupa (TEAP), Nairobi, 2009. gads. “HCFC un HFC alternatīvu novērtējums un TEAP 2005. gada papildu ziņojuma datu atjauninājums" (Assessment of Alternatives to HCFCs and HFCs and Update of the TEAP 2005 Supplement Report Data), UNEP Tehnoloģijas un ekonomikas novērtēšanas grupas ziņojums.

                http://ozone.unep.org/teap/Reports/TEAP_Reports/teap-may-2009-decisionXX-8-task-force-report.pdf.

[29]             Clodic et al., 2011. g., “Auksumaģentu reģistrēšana laikā no 1990.gada līdz 2010. gadam Eiropā — Prognozes par krājumiem un emisijām laikā no 2006. gada līdz 2030. gadam Eiropas Savienībā" (1990 to 2010 Refrigerant Inventories for Europe — Previsions on banks and emissions from 2006 to 2030 for the European Union), Armines/ERIE.

                http://www.epeeglobal.org/refrigerants/F-Gas-review/.

[30]             Eiropas Vides aizsardzības aģentūru tīkla vadītāju vēstule komisāriem J. Potočnikam, K. Hēdegordai, A. Tajani un G. Etingeram, 2012. gada 15. maijs.

[31]             Aprēķināts, ka 2030. gadā gandrīz 20 % no tirgū laistajiem fluorogļūdeņražu daudzumiem būs importētās iekārtās. Ja importētām iekārtām nebūtu jāsaskaras ar tādiem pašiem F-gāzu ierobežojumiem kā iekārtām, kas ražotas ES, iespējams, ka importēto iekārtu procentuālā daļa un līdz ar to nekontrolēta F-gāzu piegāde būtu vēl lielāka.

[32]             HFC iekārtu uzpildīšana uzstādīšanas vietā arī kliedētu pakalpojumu nozares (galvenokārt MVU) bažas, ka šobrīd jaunas iekārtas bieži vien netiek uzstādītas pareizi un netiek piesaistīti sertificēti eksperti, kā tas prasīts F-gāzu regulā. Tas ir iemesls papildu emisijām. AREA, 2010. g., "Nostājas dokuments: Regulas (EK) Nr. 842/2006 par dažām fluorētām siltumnīcefekta gāzēm pārskatīšana — iepriekš uzpildītas gaisa kondicionēšanas iekārtas, kas nav monobloka tipa iekārtas." www.area-eur.be.

[33]             Ceļvedis virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. g., COM(2011) 112 galīgā redakcija.    

[34]             OV C , , … lpp.

[35]             OV C , , … lpp.

[36]             Padomes 1993. gada 15. decembra Lēmums, kas attiecas uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām noslēgšanu, OV L 33, 7.2.1994., 11. lpp.

[37]             Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), "III darba grupas ieguldījums Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes ceturtajā novērtējuma ziņojumā par klimata pārmaiņām, 2007. g.”, Klimata pārmaiņu mazināšana, 13.3.3. nodaļa.

[38]             Ceļvedis virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. g., COM(2011) 112 galīgā redakcija.

[39]             Komisijas ziņojums par to, kā tiek piemērota regula par dažām fluorētām siltumnīcefekta gāzēm (Regula (EK) Nr. 842/2006), kāda ir tās ietekme un cik tā ir atbilstīga, COM(2011) 581 galīgā redakcija.

[40]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 17. maija Regula (EK) Nr. 842/2006 par dažām fluorētām siltumnīcefekta gāzēm, OV L 161, 14.6.2006., 1. lpp.

[41]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīva 2009/125/EK, ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem (OV L 285, 31.10.2009., 10. lpp.).

[42]             OV L 286, 31.10.2009., 1. lpp.

[43]             OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

[44]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīva 2009/125/EK, ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem (OV L 285, 31.10.2009., 10. lpp.).

[45]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).

[46]             Ja nav norādīts citādi, pamatojoties uz Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes pieņemto ceturto novērtējuma ziņojumu.

[47]             Ja nav norādīts citādi, pamatojoties uz Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes pieņemto ceturto novērtējuma ziņojumu.

[48]             GSP saskaņā ar ziņojumu par Monreālas protokola zinātniskās vērtēšanas grupas (SAP) 2010. gada novērtējumu, 1.–11. tabula, citējot divas salīdzinoši novērtētas zinātniskās atsauces.

                http://ozone.unep.org/Assessment_Panels/SAP/Scientific_Assessment_2010/index.shtml.

[49]             Minimālā vērtība saskaņā ar UNFCCC turpmākas rīcības pieprasījumu (Forward Action Request).

[50]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.

[51]             Ja nav norādīts citādi, pamatojoties uz Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes pieņemto ceturto novērtējuma ziņojumu.