PASKAIDROJUMA RAKSTS

1)           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

· Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Šis priekšlikums attiecas uz to, kā Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes zamšādas importam noteiktā antidempinga maksājuma termiņbeigu pārskatīšanas procedūrā piemērot Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (“pamatregula”).

· Vispārīgais konteksts

Šis priekšlikums sagatavots, īstenojot pamatregulu un veicot izmeklēšanu saskaņā ar pamatregulā noteiktajām pamatprasībām un procedūras prasībām.

· Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā

Galīgais antidempinga maksājums, kas jāpiemēro, importējot Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes zamšādu, kuru klasificē ar KN kodiem 4114 10 10 un 4114 10 90, tika noteikts ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1338/2006 (OV L 251, 14.9.2006., 1. lpp.).

· Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem

Nepiemēro.

2)           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMS

· Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Procedūrā iesaistītajām ieinteresētajām personām jau ir bijusi iespēja aizstāvēt savas intereses izmeklēšanas laikā saskaņā ar pamatregulas noteikumiem.

· Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Neatkarīgu ekspertu atzinums nebija vajadzīgs.

· Ietekmes novērtējums

Šis priekšlikums ir sagatavots, īstenojot pamatregulu.

Pamatregulā nav paredzēts vispārējs ietekmes novērtējums, bet sniegts pilnīgs vērtējamo nosacījumu uzskaitījums.

3)           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

· Ierosināto pasākumu kopsavilkums

Komisija 2011. gada 13. septembrī, pamatojoties uz divu Savienības ražotāju pamatotu pieprasījumu, sāka spēkā esošā antidempinga maksājuma termiņbeigu pārskatīšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes zamšādas importu.

Pārskatīšanas izmeklēšanā tika konstatēts, ka tad, ja antidempinga pasākumiem ļautu beigties, pastāv dempinga un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma turpināšanās iespējamība. Tika arī konstatēts, ka pasākumu turpināšana nebūtu pretrunā Savienības interesēm.

Tāpēc, lai pagarinātu spēkā esošo pasākumu termiņu, Padomei tiek ierosināts pieņemt pievienoto priekšlikumu regulai, kura būtu jāpublicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ne vēlāk kā 2012. gada 12. decembrī.

· Juridiskais pamats

Padomes 2009. gada 30. novembra Regula (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis.

· Subsidiaritātes princips

Priekšlikums ir Eiropas Savienības ekskluzīvā kompetencē. Tāpēc subsidiaritātes principu nepiemēro.

· Proporcionalitātes princips

Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šādu iemeslu dēļ.

Rīcības forma ir aprakstīta iepriekš minētajā pamatregulā un neparedz valstu lēmumus.

Netiek prasīts norādīt, kā līdz minimumam samazina un proporcionāli priekšlikuma mērķim sadala Savienības, valstu valdību, reģionālo un vietējo varas iestāžu, uzņēmēju un pilsoņu finansiālo un administratīvo slogu.

· Juridisko instrumentu izvēle

Ierosinātais juridiskais instruments: regula.

Citi instrumenti nebūtu piemēroti šāda iemesla dēļ:

Pamatregula neparedz alternatīvas.

4)           IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikums neietekmē Savienības budžetu.

2012/0300 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES ĪSTENOŠANAS REGULA,

ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 2. punktam nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes zamšādas importam

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis[1], (“pamatregula”) un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu un 11. panta 2. punktu,

ņemot vērā priekšlikumu, ko Eiropas Komisija (“Komisija”) iesniedza pēc apspriešanās ar padomdevēju komiteju,

tā kā:

A.        PROCEDŪRA

1.           Spēkā esošie pasākumi

(1)       Padome pēc antidempinga izmeklēšanas (“sākotnējā izmeklēšana”) ar Regulu (EK) Nr. 1338/2006[2] noteica galīgo antidempinga maksājumu tādas Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR” jeb “attiecīgā valsts”) izcelsmes zamšādas importam, kuru pašlaik klasificē ar KN kodiem 4114 10 10 un 4114 10 90 (“galīgie antidempinga pasākumi”). Pasākumus noteica kā procentuālo maksājumu 58,9 % apmērā.

2.           Termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījums

(2)       Pēc tam, kad Komisija bija publicējusi paziņojumu par spēkā esošo galīgo antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām[3], tā 2011. gada 14. jūnijā saņēma pieprasījumu sākt šo pasākumu termiņbeigu pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu. Pieprasījumu iesniedza Apvienotās Karalistes Ādas izstrādājumu federācija (“pieprasījuma iesniedzējs”), kas pārstāv vairāk nekā 50 % no kopējā zamšādas ražošanas apjoma Savienībā.

(3)       Iesniegtais pieprasījums tika pamatots ar to, ka pasākumu izbeigšana varētu izraisīt dempinga un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma turpināšanos.

3.           Termiņbeigu pārskatīšanas sākšana

(4)       Apspriedusies ar padomdevēju komiteju un konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, Komisija 2011. gada 13. septembrī ar Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētu paziņojumu[4] (“paziņojums par procedūras sākšanu”) informēja par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

4.           Izmeklēšana

4.1.        Pārskatīšanas izmeklēšanas periods un attiecīgais periods

(5)       Izmeklēšana par dempinga turpināšanos aptvēra laika posmu no 2010. gada 1. jūlija līdz 2011. gada 30. jūnijam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Tendences, kas ir svarīgas, lai novērtētu kaitējuma turpināšanās iespējamību, tika pētītas laika posmam no 2008. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

4.2.        Personas, uz kurām attiecas izmeklēšana

(6)       Komisija par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu oficiāli informēja pieprasījuma iesniedzēju un citus zināmos Savienības ražotājus, ražotājus eksportētājus attiecīgajā valstī, nesaistītus importētājus, lietotājus Savienībā, kuri zināmi kā ieinteresētās personas, kā arī eksportētājvalsts pārstāvjus. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu.

(7)       Ņemot vērā Savienības ražotāju, ražotāju eksportētāju un nesaistīto importētāju acīmredzami lielo skaitu, tika uzskatīts par lietderīgu saskaņā ar pamatregulas 17. pantu izvērtēt, vai ir jāizmanto atlase. Lai Komisija varētu lemt, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, šīs personas tika lūgtas atbilstīgi pamatregulas 17. pantam pieteikties 15 dienu laikā no pārskatīšanas sākšanas un sniegt Komisijai informāciju, kas pieprasīta paziņojumā par procedūras sākšanu.

(8)       Tika veikta Savienības ražotāju atlase, kurā no trim zināmajiem Savienības ražotājiem tika atlasītas divas ražotāju grupas.

(9)       Notika saziņa ar sešiem zināmajiem ražotājiem eksportētājiem ĶTR. Tomēr neviens no šiem uzņēmumiem izmeklēšanā nesadarbojās.

(10)     Tika konstatēti 35 nesaistīti zamšādas importētāji Savienībā, kuri tika aicināti sniegt atlasei vajadzīgo informāciju. Tikai divi no tiem pieteicās un piekrita sadarboties šajā pārskatīšanā. Tādējādi nesaistīto importētāju atlase nebija vajadzīga.

(11)     Komisija nosūtīja anketas visām zināmajām ieinteresētajām personām un citiem, kas pieteicās paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajos termiņos. Atbildes tika saņemtas no atlasītajām Savienības ražotāju grupām un abiem nesaistītajiem importētājiem, kas sadarbojās. Pārskatīšanā nesadarbojās neviens ĶTR ražotājs eksportētājs, un izmeklēšanas gaitā nepieteicās un nesniedza Komisijai informāciju neviena no attiecīgajām patērētāju apvienībām.

(12)     Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un tā radītā kaitējuma turpināšanās iespējamību un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi tika veikti šādu ieinteresēto personu telpās.

Ražotāji Savienībā:

– Hutchings&Harding Ltd, Cambridge, Apvienotā Karaliste, un

– Marocchinerie e Scamoscerie Italiane Spa, Turin, Itālija.

B.        ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

(13)     Ražojums, uz kuru attiecas šī pārskatīšana, ir sākotnējā izmeklēšanā definētais ražojums, proti, Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes zamšāda un mākslīgā zamšāda, kas ir vai nav piegriezta pēc formas, tostarp izžāvēta zamšāda un izžāvēta mākslīgā zamšāda (“attiecīgais ražojums”), ko patlaban klasificē ar KN kodiem 4114 10 10 un 4114 10 90.

(14)     Izmeklēšanā tika apstiprināts, ka, tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā, attiecīgajam ražojumam un ražojumiem, kas tiek ražoti un pārdoti ĶTR iekšzemes tirgū, kā arī ražojumiem, kurus Savienības ražotāji ražo un pārdod Savienībā, ir vienādas fizikālās un tehniskās pamatīpašības un tas pats lietojums, tāpēc tie tiek uzskatīti par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

C.        DEMPINGA TURPINĀŠANĀS IESPĒJAMĪBA

(15)     Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu tika pārbaudīts, vai spēkā esošo pasākumu izbeigšanas rezultātā dempings varētu turpināties.

1.           Iepriekšējas piezīmes

(16)     Kā minēts 9. apsvērumā iepriekš, neviens no sešiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem, ar kuriem notika saziņa, izmeklēšanā nesadarbojās, un konstatējumi par dempinga turpināšanās iespējamību saskaņā ar pamatregulas 18. pantu bija jāpieņem, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, jo īpaši uz informāciju, ko sniedza pieprasījuma iesniedzējs, tostarp informāciju pārskatīšanas pieprasījumā, un statistiku.

2.           Imports par dempinga cenām PIP laikā

2.1.        Analogā valsts

(17)     Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunkta noteikumiem normālā vērtība bija jānosaka, pamatojoties uz cenu vai salikto normālo vērtību, kas iegūta atbilstošā tirgus ekonomikas trešā valstī (“analogā valsts”), vai uz cenu, par kādu šī analogā valsts pārdod preces citām valstīm, tostarp Savienībai, vai, ja tas nav iespējams, izmantojot jebkuru citu saprātīgu pamatu, tostarp cenu, kāda Savienībā ir faktiski samaksāta vai maksājama par līdzīgu ražojumu, šo cenu vajadzības gadījumā atbilstīgi koriģējot, lai ietvertu samērīgu peļņas normu.

(18)     Sākotnējā izmeklēšanā normālās vērtības noteikšanai par analogo valsti izmantoja ASV. Vienīgais zamšādas ražotājs, kas sākotnējās izmeklēšanas laikā darbojās ASV, šobrīd ir slēdzis savu ražotni. Kopš šīs slēgšanas tas importē zamšādu no kopuzņēmuma Turcijā. Tā kā Amerikas Savienotajās Valstīs vairs nenotiek zamšādas ražošana ievērojamā apjomā, paziņojumā par šīs procedūras sākšanu kā analogās valstis bija paredzētas citas valstis – Jaunzēlande, Turcija un Indija. Notika saziņa ar iespējamajiem ražotājiem analogajās valstīs (Indijā, Turcijā un Jaunzēlandē), taču attiecīgie ražotāji nesadarbojās.

(19)     Tā kā analogo valstu ražotāji nesadarbojās, normālā vērtība tika noteikta, pamatojoties uz informāciju par Indijas izcelsmes importa Savienībā vidējo cenu, kas par PIP pieejama Eurostat importa statistikā (Indija ir valsts ar vislielāko importa apjomu Savienībā). Tā kā ĶTR ražotāji eksportētāji nesadarbojās, eksporta cena tika balstīta uz informāciju par ĶTR importa Savienībā vidējo cenu, kas par PIP pieejama Eurostat importa statistikā. Pamatojoties uz to, dempinga starpība tika noteikta kā starpība starp Indijas izcelsmes importa Savienībā vidējo cenu, ko izmantoja kā normālo vērtību, un ĶTR izcelsmes importa vidējo cenu, kuru izmantoja kā eksporta cenu. Veicot aprēķinus, tika iegūta dempinga starpība 64 % apjomā.

2.2.        Importa attīstība pasākumu atcelšanas gadījumā

(20)     Papildus dempinga esības analīzei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tika pārbaudīta dempinga turpināšanās iespējamība, ja pasākumi tiktu atcelti. Tā kā ĶTR ražotāji eksportētāji šajā izmeklēšanā nesadarbojās, turpmāk izklāstītie secinājumi saskaņā ar pamatregulas 18. pantu ir balstīti uz pieejamajiem faktiem, proti, uz informāciju, kas sniegta pārskatīšanas pieprasījumā, kā arī uz pieprasījuma iesniedzēja sniegtajiem datiem un Eurostat datiem.

(21)     Šajā nolūkā tika analizēti šādi elementi: ĶTR izcelsmes importa attīstība, ražotāju eksportētāju ražošanas apjoms un neizmantotā ražošanas jauda, kā arī Savienības tirgus pievilcība cenu un apjoma ziņā.

(22)     Kā norādīts turpmāk 32. apsvērumā, PIP salīdzinot ĶTR izcelsmes importa cenas un Savienības ražošanas nozares cenas, ir vērojama ievērojama cenu starpība (51,6 %). Cenu un apjoma ziņā Savienības tirgus joprojām ir pievilcīgs Ķīnas ražotājiem eksportētājiem. To pastiprina fakts, ka kopš pasākumu noteikšanas, kad ĶTR izcelsmes imports tika samazināts, ĶTR ir pieejama ievērojama ražošanas jauda. Jau pirms pasākumu noteikšanas ĶTR trīskāršoja savu šā ražojuma Savienības tirgus daļu – no 10,7 % tirgus daļas Savienības tirgū 2001. gadā līdz 31,7 % 2004. gadā. Turklāt ĶTR eksporta cenas uz Savienību joprojām ir augstākas nekā tā cenas atsevišķu citu trešu valstu tirgos; tas padara Savienības tirgu pievilcīgu ĶTR ražotājiem eksportētājiem.

(23)     Iepriekš minētā analīze atklāj, ka Ķīnas eksports turpināja ienākt Savienības tirgū par dempinga cenām ar ļoti augstu dempinga starpību. Jo īpaši ņemot vērā analīzi par cenu līmeni Savienībā, kā arī ĶTR pieejamās jaudas, var secināt, ka pasākumu atcelšanas gadījumā pastāv dempinga turpināšanās iespējamība.

D.        KAITĒJUMS

1.           Savienības ražošanas nozare

(24)     Savienībā līdzīgo ražojumu ražo trīs uzņēmumi (grupas). Divus no tiem pārstāv pieprasījuma iesniedzējs, un tie atrodas Apvienotajā Karalistē un Itālijā (daļa apstrādes notiek Polijā un Rumānijā). Trešais ražotājs atrodas Itālijā un atbalsta pieprasījumu. Ir informācija, ka visi pārējie zamšādas ražotāji kopš 2006. gada, kad tika ieviesti sākotnējie pasākumi, ir slēguši savas ražotnes.

(25)     Savienības ražošanas kopējais apjoms pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē tika noteikts, pamatojoties uz atbildēm uz anketas jautājumiem, kuras tika saņemtas no atlasītajiem Savienības ražotājiem, un makrodatiem, ko atlases gaitā iesniedza trešais ražotājs. Šie uzņēmumi veido Savienības ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē, un tie turpmāk tekstā tiks saukti par “Savienības ražošanas nozari”. Abi atlasītie ražotāji veido 80 % Savienības ražošanas apjoma.

(26)     Tā kā mikroekonomiskie kaitējuma rādītāji ir balstīti tikai uz divu uzņēmumu datiem, tie saskaņā ar pamatregulas 19. pantu tiek norādīti indeksētā veidā, lai saglabātu konfidencialitāti.

2.           Patēriņš Savienības tirgū

(27)     Savienības patēriņu noteica, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomiem Savienības tirgū un Eurostat datiem par importu.

(28)     Tāpat jānorāda, ka kopš 2010. gada ievērojams apjoms zamšādas par zemu cenu ir eksportēts uz pārējām Savienības dalībvalstīm caur Spāniju (tirgus daļas ziņā apmēram 31 %). Jānorāda, ka Spānijā vairs nenotiek līdzīgā ražojuma ražošana un no Spānijas nākušās zamšādas pārdošana uz pārējām Savienības dalībvalstīm pārsniedz importa apjomu. Šie apjomi ir pievienoti patēriņam. No 2008. gada līdz PIP Savienības patēriņš palielinājās par 26 % ar lielāko pieaugumu laikā no 2009. līdz 2010. gadam.

1. tabula

|| 2008 || 2009 || 2010 || PIP

Kopējais patēriņš Savienībā (tūkstošos kvadrātpēdu) * || 22 107 || 22 300 || 28 434 || 27 827

Indekss (2008. gads = 100) || 100 || 101 || 129 || 126

* Dati no Eurostat un atbildēm uz anketas jautājumiem.

3.           Imports no ĶTR

a) Apjoms un tirgus daļa

(29)     Pēc pasākumu noteikšanas 2006. gadā ĶTR izcelsmes imports ievērojami samazinājās un joprojām ir visai neliels – PIP laikā tā tirgus daļa ir apmēram 4 %. Tomēr attiecīgajā periodā ĶTR izcelsmes importa apjoms ir palielinājies par 9 procentu punktiem un PIP laikā sasniedzis 1 103 330 kvadrātpēdas. Taču ĶTR izcelsmes imports nav palielinājies tādā pat ātrumā kā patēriņš Savienībā, un ĶTR izcelsmes importa tirgus daļa attiecīgajā periodā ir samazinājusies.

2. tabula

|| 2008 || 2009 || 2010 || PIP

Importa apjoms no attiecīgās valsts (tūkstošos kvadrātpēdu) * || 1010,00 || 786,67 || 883,33 || 1103,33

Indekss (2008. gads = 100) || 100 || 78 || 87 || 109

Importa no attiecīgās valsts tirgus daļa * || 5 % || 4 % || 3 % || 4 %

* Eurostat dati.

b) Cenas

i) Cenu dinamika

(30)     ĶTR izcelsmes importa vidējā cena attiecīgajā periodā ir mainījusies. Salīdzinājumā ar 2008. gadu tā 2009. gadā sākotnēji palielinājās, tad 2010. gadā samazinājās par 13 %, bet tad PIP atkal pieauga līdz 2008. gada līmenim.

3. tabula

|| 2008 || 2009 || 2010 || PIP

Importa cena no attiecīgās valsts (EUR par kvadrātpēdu) * || 0,45 || 0,61 || 0,39 || 0,46

Indekss (2008. gads = 100) || 100 || 136 || 87 || 102

* Eurostat dati.

ii) Cenu starpība

(31)     Lai analizētu cenu starpību, Savienības ražošanas nozares vidējās svērtās pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem Savienības tirgū salīdzināja ar attiecīgajām ĶTR eksportētāju vidējām svērtajām CIF cenām. Šim nolūkam Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas tika koriģētas EXW līmenī saistībā ar kredītu izmaksām, piegādes izmaksām, iepakojumu un komisijas maksām. ĶTR eksporta CIF cenas tika iegūtas no Eurostat un koriģētas, lai ietvertu visas izmaksas, kas saistītas ar atmuitošanu, t.i., muitas tarifu un pēcimportēšanas izmaksām (cena pēc izkraušanas).

(32)     Salīdzinājumā izrādījās, ka PIP laikā attiecīgā ražojuma importa cena bija zem Savienības ražošanas nozares cenas par aptuveni 51,6 %.

4.           Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis

(33)     Atbilstīgi pamatregulas 3. panta 5. punktam, izvērtējot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, ņēma vērā visus ekonomikas faktorus un indeksus, kas raksturo stāvokli Savienības ražošanas nozarē attiecīgajā periodā.

(34)     Lai veiktu kaitējuma analīzi, tika noteikti kaitējuma rādītāji šādos divos līmeņos:

– makroekonomiskie rādītāji (ražošanas apjoms, ražošanas jauda, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, vidējās vienības cenas, dempinga starpību lielums un atlabšana no iepriekš veikta dempinga sekām), kurus novērtēja visas Savienības ražošanas nozares līmenī, pamatojoties uz informāciju, kas iegūta no atlasīto uzņēmumu atbildēm uz anketas jautājumiem un trešā Savienības ražotāja sniegtajiem makrodatiem,

– mikroekonomiskie rādītāji (krājumi, algas, rentabilitāte, ienākums no ieguldījumiem, naudas plūsma, spēja piesaistīt kapitālu un ieguldījumi) tika analizēti, pamatojoties uz atlasīto uzņēmumu sniegto informāciju pienācīgi pārbaudītajās atbildēs uz anketas jautājumiem. Tiek uzskatīts, ka šī informācija attiecas uz visu Savienības ražošanas nozari. Tā kā šie rādītāji ir tikai par diviem uzņēmumiem, absolūtos skaitļus nedrīkst izpaust konfidencialitātes iemeslu dēļ atbilstīgi pamatregulas 19. pantam, un turpmāk ir sniegti tikai indeksēti dati.

a) Makroekonomiskie rādītāji

4.1.        Ražošanas apjoms

(35)     Kopš 2008. gada Savienības ražošanas apjoms pastāvīgi samazinājās un PIP bija 12 % zem tā 2008. gada līmeņa – neraugoties uz to, ka patēriņš tajā pašā laikā pieauga par 26 %.

4. tabula

|| 2008 || 2009 || 2010 || PIP

Ražošanas apjoms (tūkstošos kvadrātpēdu) * || 7659 || 7223 || 7100 || 6753

Indekss (2008. gads = 100) || 100 || 94 || 93 || 88

* Dati no atbildēm uz anketas jautājumiem.

4.2.        Ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(36)     Ražošanas jauda laika posmā no 2008. gada līdz PIP saglabājās stabila. Jaudas izmantojuma līmenis bija zems jau 2008. gadā, bet ražošanas samazināšanās laika posmā no 2008. gada līdz PIP vēl krietni samazināja jaudas izmantošanu (par 7 procentu punktiem) no 2008. gada līdz PIP.

5. tabula

|| 2008 || 2009 || 2010 || PIP

Ražošanas jauda (tūkstošos kvadrātpēdu) * || 13 290 || 13 290 || 13 290 || 13 290

Indekss (2008. gads = 100) || 100 || 100 || 100 || 100

Jaudas izmantojums * || 58 % || 54 % || 53 % || 51 %

Indekss (2008. gads = 100) || 100 || 94 || 93 || 88

* Dati no atbildēm uz anketas jautājumiem.

4.3.        Pārdošanas apjoms

(37)     Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības tirgū nesaistītiem pircējiem laikā no 2008. līdz 2009. gadam pieauga, tad 2010. gadā samazinājās par 2 % un tad PIP laikā atkal pieauga. Kopumā attiecīgajā periodā pārdošanas apjoms palielinājās par 9 %.

6. tabula

|| 2008 || 2009 || 2010 || PIP

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms nesaistītiem pircējiem (tūkstošos kvadrātpēdu) * || 5144 || 5393 || 5324 || 5627

Indekss (2008. gads = 100) || 100 || 105 || 103 || 109

* Dati no atbildēm uz anketas jautājumiem.

4.4.        Tirgus daļa

(38)     No 2008. līdz 2009. gadam Savienības ražošanas nozare spēja nedaudz (par 1 %) atgūt savu tirgus daļu no jau tā zemā līmeņa 2008. gadā (23 %), pirms tās tirgus daļa samazinājās par 4 procentu punktiem līdz 20 % PIP laikā.

7. tabula

|| 2008 || 2009 || 2010 || PIP

Savienības ražošanas nozares tirgus daļa * || 23 % || 24 % || 19 % || 20 %

Indekss (2008. gads = 100) || 100 || 104 || 80 || 87

* Dati no Eurostat un atbildēm uz anketas jautājumiem.

4.5.        Izaugsme

(39)     Lai gan no 2008. gada līdz PIP patēriņš Savienībā palielinājās par 26%, Savienības ražotāju pārdošanas apjoms Savienības tirgū palielinājās tikai par 9 % un to tirgus daļa samazinājās par 3 procentu punktiem. Tādējādi tiek secināts, ka Savienības ražotāji nevarēja gūt jūtamu labumu no tirgus izaugsmes.

4.6.        Nodarbinātība

(40)     Pēc pirmā ievērojamā nodarbinātības apjoma samazinājuma (par 9 %) no 2008. līdz 2009. gadam Savienības ražošanas nozares nodarbinātības līmenis turpināja samazināties. No 74 darbiniekiem 2008. gadā PIP bija atlikuši tikai 59, kas nozīmē samazinājumu kopumā par 19 %.

8. tabula

|| 2008 || 2009 || 2010 || PIP

Nodarbinātība, ražojot attiecīgo ražojumu (personas) * || 74 || 67 || 62 || 59

Indekss (2008. gads = 100) || 100 || 91 || 84 || 81

* Dati no atbildēm uz anketas jautājumiem.

4.7.        Ražīgums

(41)     Savienības ražošanas nozares darbaspēka ražīgums, ko mēra kā produkcijas izlaidi uz vienu darbinieku gadā, no 2008. gada līdz PIP pieauga par 9 %. Tas apliecina, ka nodarbinātība samazinājās straujāk nekā ražošanas apjoms.

9. tabula

|| 2008 || 2009 || 2010 || PIP

Ražīgums (kvadrātpēdas uz darbinieku) || 104 031 || 107 536 || 114 512 || 113 655

Indekss (2008. gads = 100) || 100 || 103 || 110 || 109

* Dati no atbildēm uz anketas jautājumiem.

4.8.        Pārdošanas cenas un faktori, kas ietekmē cenas iekšzemes tirgū

(42)     Laika posmā no 2008. gada līdz PIP Savienības ražošanas nozares cenas par pārdoto vienību saglabājās stabilas. Kā minēts iepriekš, Savienības ražošanas nozares cenas bija ievērojami augstākas nekā ĶTR izcelsmes importam par dempinga cenām. Tomēr Savienības ražošanas nozares saglabātais cenu līmenis ir bijis uz tās tirgus daļas rēķina.

10. tabula

|| 2008 || 2009 || 2010 || PIP

Vienības cena Savienības tirgū (EUR par kvadrātpēdu) * || 1,01 || 0,97 || 1,01 || 1,01

Indekss (2008. gads = 100) || 100 || 96 || 100 || 100

* Dati no atbildēm uz anketas jautājumiem.

4.9.        Dempinga starpības lielums

(43)     Ņemot vērā ĶTR izcelsmes importa apjomu, tirgus daļu un cenas, faktiskās dempinga starpības ietekmi uz Savienības ražošanas nozari nevar uzskatīt par nenozīmīgu.

4.10.      Atgūšanās no iepriekšējā dempinga sekām

(44)     Iepriekš analizētie rādītāji liecina, ka, neraugoties uz antidempinga pasākumu noteikšanu 2006. gadā, Savienības ražošanas nozares ekonomiskais un finansiālais stāvoklis joprojām ir īpaši nestabils un kaitējumu radošs. Tādējādi faktisku atgūšanos no iepriekšējā dempinga nevar konstatēt, un tiek uzskatīts, ka Savienības ražošanas nozare joprojām ir neaizsargāta pret kaitējumu, ko nodara imports par dempinga cenām Savienības tirgū.

b) Mikroekonomiskie rādītāji

4.11.      Krājumi

(45)     Savienības ražošanas nozares perioda beigu krājumu līmenis laika posmā no 2008. gada līdz PIP ievērojami palielinājās par 31 %. Papildu analīzē tika precizēts mēnešos izteiktās uzkrātās produkcijas izmaiņu novērtējums. Šajā ziņā jānorāda, ka 2008. gadā atlasītie ražotāji krājumos turēja apmēram piecu mēnešu produkciju (43 %), bet spiediens, ko radīja imports par dempinga cenām, lika tiem palielināt krājumus līdz vairāk nekā septiņu mēnešu produkcijas apjomam (kas atbilst 63 % no visa gada ražošanas apjoma) PIP laikā. Tāpēc tiek apstiprināts secinājums, ka krājumu veidošanas tendences liecina par kaitējumu radošu stāvokli.

11. tabula

|| 2008 || 2009 || 2010 || PIP

Krājumi perioda beigās (kvadrātpēdās) * || Konfidenciāli komercdati

Indekss (2008. gads = 100) || 100 || 116 || 135 || 131

* Dati no atbildēm uz anketas jautājumiem.

4.12.      Algas

(46)     Vidējā alga uz vienu darbinieku saglabājās nemainīga gan laikā no 2008. līdz 2009. gadam, gan arī no 2010. gada līdz PIP. Krasais pieaugums par 20 % no 2009. līdz 2010. gadam skaidrojams ar ievērojamo darbaspēka izmaksu pieaugumu abos atlasītajos uzņēmumos, neraugoties uz to, ka nodarbinātība bija samazinājusies.

12. tabula

|| 2008 || 2009 || 2010 || PIP

Darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku gadā (tūkst. EUR) * || Konfidenciāli komercdati

Indekss (2008. gads = 100) || 100 || 100 || 120 || 120

* Dati no atbildēm uz anketas jautājumiem.

4.13.      Ieguldījumi

(47)     Atlasīto uzņēmumu gada ieguldījumi līdzīgā ražojuma ražošanā bija galvenokārt uzturēšanas jomā, un no 2008. gada līdz PIP palielinājās par 21 %. Krasais pieaugums no 2010. gada līdz PIP skaidrojams ar to, ka viens no atlasītajiem uzņēmumiem 2011. gadā iegādājās konkrētu aprīkojumu.

13. tabula

|| 2008 || 2009 || 2010 || PIP

Neto ieguldījumi (EUR) * || Konfidenciāli komercdati

Indekss (2008. gads = 100) || 100 || 102 || 72 || 121

* Dati no atbildēm uz anketas jautājumiem.

4.14.      Rentabilitāte un ienākums no ieguldījumiem

(48)     Savienības ražošanas nozare visā attiecīgajā periodā strādāja ar zaudējumiem. No 2008. gada līdz PIP zaudējumi (absolūtos skaitļos un procentos no apgrozījuma) vairāk nekā divkāršojās.

(49)     Tāpat arī ienākums no ieguldījumiem (INI) bija negatīvs visā attiecīgajā periodā un no 2008. gada līdz PIP pasliktinājās par −131 procentu punktu.

14. tabula

|| 2008 || 2009 || 2010 || PIP

Neto peļņa no pārdošanas ES nesaistītiem pircējiem (% no neto pārdošanas) * || Konfidenciāli komercdati

Indekss (2008. gads = 100) || -100 || -95 || -73 || -203

INI (tīrā peļņa % no ieguldījumu neto uzskaites vērtības) * || Konfidenciāli komercdati

Indekss (2008. gads = 100) || -100 || -95 || -73 || -231

* Dati no atbildēm uz anketas jautājumiem.

4.15.      Naudas plūsma un spēja piesaistīt kapitālu

(50)     Neto naudas plūsma no darbības bija negatīva visā attiecīgajā periodā un no 2008. gada līdz PIP pasliktinājās par gandrīz − 300 procentu punktiem.

15. tabula

|| 2008 || 2009 || 2010 || PIP

Naudas plūsma (EUR) * || Konfidenciāli komercdati

Indekss (2008. gads = 100) || -100 || -115 || -77 || -398

* Dati no atbildēm uz anketas jautājumiem.

(51)     Nekas neliecināja, ka Savienības ražošanas nozarei ir bijušas grūtības piesaistīt kapitālu.

c) Importa par dempinga cenām un citu faktoru ietekme

4.16.      Importa par dempinga cenām radītā ietekme

(52)     Pēc pasākumu noteikšanas ĶTR izcelsmes imports ievērojami samazinājās un joprojām ir visai neliels – PIP laikā tā tirgus daļa bija apmēram 4 %. Tomēr cenu salīdzinājums starp šo importu un Savienības ražošanas nozares cenām liecina, ka pēdējās ir ievērojami augstākas (par 51,6 %). Tā kā zamšāda ir standartizēts ražojums, ražojuma aptvērums ir ļoti šaurs un ĶTR preces pēc kvalitātes ir līdzīgas Eiropas precēm, tad ĶTR izcelsmes importa salīdzinoši mazā tirgus daļa kopā ar lielo cenu starpību liecina par ievērojamo ietekmi, kāda šim importam ir uz Savienības ražošanas nozares stāvokli.

4.17.      Imports no citām valstīm

(53)     Pastāv ievērojams imports no Indijas, Turcijas un Jaunzēlandes, kā arī imports no citām valstīm, un visa šā importa tirgus daļa PIP ir 46 % (mazāk nekā 60 %, kas bija 2008. gadā).

(54)     Importa apjoms no Indijas ir ievērojams, un tā tirgus daļa ir pieaugusi no 11 % 2008. gadā līdz 16 % PIP. Vienlaikus Indijas izcelsmes importa vidējās cenas ir mazliet zem Savienības ražotāju vidējām cenām. Ņemot vērā ievērojamos apjomus un cenu starpību, tiek uzskatīts, ka Indijas izcelsmes imports zināmā mērā ietekmē Savienības ražošanas nozares slikto ekonomisko stāvokli. Vienlaikus jānorāda, ka Indijas izcelsmes importa cenas ir vairāk nekā par 60 % augstākas nekā cenas ĶTR izcelsmes importam par dempinga cenām. Tādējādi tiek uzskatīts, ka šī nelielā ietekme uz Savienības ražošanas nozares pašreizējo stāvokli visticamāk nepārtrauktu cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un kaitējumu, ja pasākumi tiktu atcelti un ja tādā gadījumā visticamāk palielinātos ĶTR izcelsmes imports par dempinga cenām un tādēļ turpmāk pasliktinātos Savienības ražošanas nozares stāvoklis.

16. tabula

|| 2008 || 2009 || 2010 || PIP

Indijas izcelsmes importa apjoms (tūkstošos kvadrātpēdu) * || 2330,00 || 2123,33 || 4276,67 || 4436,67

Indijas izcelsmes importa tirgus daļa * || 11 % || 10 % || 15 % || 16 %

Vidējā cena Indijas izcelsmes importam (EUR par kvadrātpēdu) || 0,79 || 0,82 || 0,66 || 0,75

* Dati no Eurostat un atbildēm uz anketas jautājumiem.

(55)     Pastāv arī ievērojams importa apjoms no Turcijas, kam PIP bija 10 % tirgus daļa (mazāk nekā 18 %, kas bija 2008. gadā). Vienlaikus šā importa vidējās cenas ir daudz augstākas nekā ĶTR izcelsmes zamšādas cena, un tās ir ļoti tuvas Savienības ražošanas nozares cenu līmenim. Tā kā importam no Turcijas ir tendence samazināties un tā cenas ir salīdzinoši augstas, tiek uzskatīts, ka tas nepārtrauktu cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un kaitējumu, ja pasākumi tiktu atcelti un ja tādā gadījumā visticamāk palielinātos ĶTR izcelsmes imports par dempinga cenām un tādēļ turpmāk pasliktinātos Savienības ražošanas nozares stāvoklis.

17. tabula

|| 2008 || 2009 || 2010 || PIP

Turcijas izcelsmes importa apjoms (tūkstošos kvadrātpēdu) * || 4063,33 || 2623,33 || 2933,33 || 2700,00

Turcijas izcelsmes importa tirgus daļa * || 18 % || 12 % || 10 % || 10 %

Vidējā cena Turcijas izcelsmes importam (EUR par kvadrātpēdu) || 0,77 || 0,89 || 1,05 || 1,20

* Dati no Eurostat un atbildēm uz anketas jautājumiem.

(56)     Pastāv arī ievērojams importa apjoms no Jaunzēlandes, kura tirgus daļa no 3 % 2008. gadā bija palielinājusies līdz 7 % PIP. Tomēr šā importa vidējās cenas ir daudz augstākas nekā ĶTR izcelsmes zamšādas cena, un tās ir pat augstākas nekā Savienības ražošanas nozares cenu līmenis. Tā kā Jaunzēlandes izcelsmes importa cenas ir salīdzinoši augstas, tiek uzskatīts, ka arī tas nepārtrauktu cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un kaitējumu, ja pasākumi tiktu atcelti un ja tādā gadījumā visticamāk palielinātos ĶTR izcelsmes imports par dempinga cenām un tādēļ turpmāk pasliktinātos Savienības ražošanas nozares stāvoklis.

18. tabula

|| 2008 || 2009 || 2010 || PIP

Jaunzēlandes izcelsmes importa apjoms (tūkstošos kvadrātpēdu) * || 716,67 || 2426,67 || 1966,67 || 1883,33

Jaunzēlandes izcelsmes importa tirgus daļa * || 3 % || 11 % || 7 % || 7 %

Vidējā cena Jaunzēlandes izcelsmes importam (EUR par kvadrātpēdu) || 1,29 || 1,43 || 1,43 || 1,48

* Dati no Eurostat un atbildēm uz anketas jautājumiem.

(57)     Citu valstu izcelsmes importa tirgus daļa PIP bija 13 % (mazāk nekā 27 %, kas bija 2008. gadā). Vienlaikus šā importa vidējās cenas ir daudz augstākas nekā ĶTR zamšādas cena, un tās ir tuvas Savienības ražošanas nozares cenu līmenim. Tā kā importam no citām valstīm ir tendence samazināties un tā cenas ir salīdzinoši augstas salīdzinājumā ar ĶTR izcelsmes zamšādas importa cenām, tiek uzskatīts, ka tas nepārtrauktu cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un kaitējumu, ja pasākumi tiktu atcelti un ja tādā gadījumā visticamāk palielinātos ĶTR izcelsmes imports par dempinga cenām un tādēļ turpmāk pasliktinātos Savienības ražošanas nozares stāvoklis.

19. tabula

|| 2008 || 2009 || 2010 || PIP

Importa apjoms no citām valstīm (tūkstošos kvadrātpēdu) * || 5896,67 || 4013,33 || 4480,00 || 3556,67

Importa no citām valstīm tirgus daļa * || 27 % || 18 % || 16 % || 13 %

Vidējā cena importam no citām valstīm (EUR par kvadrātpēdu) || 0,63 || 0,84 || 0,81 || 0,84

* Dati no Eurostat un atbildēm uz anketas jautājumiem.

(58)     Importam no visām trešām valstīm kopā tirgus daļa PIP ir 46 % (mazāk nekā 60 %, kas bija 2008. gadā). Vienlaikus šā importa vidējās cenas ir daudz augstākas nekā ĶTR izcelsmes zamšādas cena, un tās ir tuvas Savienības ražošanas nozares cenu līmenim. Tā kā importam no trešām valstīm ir tendence samazināties un tā cenas ir salīdzinoši augstas, tiek uzskatīts, ka arī tas, kopumā ņemot, nepārtrauktu cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un kaitējumu, ja pasākumi tiktu atcelti un ja tādā gadījumā visticamāk palielinātos ĶTR izcelsmes imports par dempinga cenām un tādēļ turpmāk pasliktinātos Savienības ražošanas nozares stāvoklis.

20. tabula

|| 2008 || 2009 || 2010 || PIP

Importa apjoms no visām trešām valstīm kopā (kvadrātpēdas) * || 13 006,67 || 11 186,67 || 13 656,67 || 12 576,67

Indekss (2008. gads = 100) || 100 || 86 || 105 || 97

Tirgus daļa importam no visām trešām valstīm kopā * || 60 % || 51 % || 49 % || 46 %

|| || || ||

Vidējā cena importam no visām trešām valstīm kopā (EUR par kvadrātpēdu) || 0,74 || 0,98 || 0,91 || 0,98

5.           Secinājums par stāvokli Savienības ražošanas nozarē

(59)     Savienībā ir atlikuši tikai trīs ražotāji (visi MVU). Ir informācija, ka visi pārējie zamšādas ražotāji kopš 2006. gada, kad tika ieviesti sākotnējie pasākumi, ir slēguši savas ražotnes. To var uzskatīt par rezultātu spiedienam, ko ĶTR izcelsmes imports par dempinga cenām izdara Savienības tirgū, pat ja palielinās patēriņš.

(60)     Kaitējuma analīze liecina, ka attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares stāvoklis ir pasliktinājies. Jo īpaši, ražošanas apjoms ir samazinājies par 12 % un, pat ja pārdošanas apjoms nedaudz palielinājās, tas ir mazāk nekā patēriņa pieaugums, un tādējādi Savienības ražotāju tirgus daļa ir samazinājusies par 3 procentu punktiem.

(61)     Vienlaikus mikroekonomisko rādītāju analīze liecina, ka Savienības ražošanas nozares peļņa, ienākums no ieguldījumiem un naudas plūsma visā attiecīgajā periodā ir saglabājusies negatīva un PIP stāvoklis ir vēl vairāk pasliktinājies.

(62)     Tika analizēts imports no Indijas, Turcijas, Jaunzēlandes un citām valstīm. Skatot katru no šīm importa plūsmām atsevišķi un visas kopā, tiek uzskatīts, ka tās nepārtrauktu cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un kaitējumu, ja pasākumi tiktu atcelti un ja tādā gadījumā visticamāk palielinātos ĶTR izcelsmes imports par dempinga cenām un tādēļ turpmāk pasliktinātos Savienības ražošanas nozares stāvoklis.

(63)     Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek secināts, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē un tās situācija ir ļoti nestabila, un tā nesasniedz to līmeni, kas būtu iespējams, ja tā būtu atguvusies no sākotnējā izmeklēšanā konstatētā kaitējuma.

(64)     Tiek arī secināts, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu galvenokārt ir izraisījis nepārtrauktais (lai arī neliela apjoma) imports par zemām dempinga cenām no ĶTR.

E.         KAITĒJUMA TURPINĀŠANĀS IESPĒJAMĪBA

1.           Paredzamā importa apjoma un cenu ietekme pasākumu atcelšanas gadījumā

(65)     Lai gan importa apjoms no ĶTR pēc pasākumu noteikšanas 2006. gadā ir ievērojami samazinājies, tiek uzskatīts, ka ĶTR saglabājas ievērojama jauda (sk. 22. apsvērumu). Šo neizmantoto jaudu var viegli novirzīt uz Savienības tirgu, ja pasākumi tiktu atcelti.

(66)     Tiek uzskatīts – ja pasākumi tiktu atcelti, ĶTR ražotāji eksportētāji visticamāk censtos no jauna atgūt zaudēto Savienības tirgus daļu. Izmeklēšanā konstatētā ievērojamā cenu starpība liecina, ka cenu līmenis Savienības tirgū padara to ļoti pievilcīgu ĶTR izcelsmes importam (sk. 22. apsvērumu).

2.           Secinājums par kaitējuma turpināšanos

(67)     Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek secināts, ka ĶTR izcelsmes importam piemērojamo pasākumu atcelšana, visticamāk, izraisītu to, ka kaitējums Savienības ražošanas nozarei turpinātos.

F.         SAVIENĪBAS INTERESES

1.           Ievads

(68)     Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tika pārbaudīts, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana nebūtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Atbilstība Savienības interesēm tika noteikta, novērtējot dažādās iesaistītās intereses, proti, no vienas puses, Savienības ražošanas nozares intereses, un no otras puses – importētāju un lietotāju intereses.

(69)     Tiek atgādināts – sākotnējā izmeklēšanā tika uzskatīts, ka pasākumu pieņemšana nav pretrunā Savienības interesēm. Turklāt šī izmeklēšana ir pasākumu pārskatīšana, tāpēc, analizējot stāvokli, kad antidempinga pasākumi jau bijuši spēkā, var vērtēt, vai spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem ir bijusi nevajadzīga nelabvēlīga ietekme uz attiecīgajām personām.

(70)     Pamatojoties uz to, tika pārbaudīts, vai, neraugoties uz secinājumiem par kaitējumu radošā dempinga turpināšanās iespējamību, var nepārprotami secināt, ka pasākumu turpināšana šajā konkrētajā gadījumā nebūtu Savienības interesēs.

2.           Savienības ražošanas nozares intereses

(71)     Savienības ražošanas nozare, kas sastāv no MVU, attiecīgajā periodā ir pastāvīgi zaudējusi tirgus daļu un piedzīvojusi būtisku kaitējumu. Ja pasākumi tiktu atcelti, Savienības ražošanas nozares stāvoklis, visticamāk, pasliktinātos vēl vairāk.

3.           Importētāju intereses

(72)     Šajā izmeklēšanā sadarbojās divi nesaistīti importētāji. Ar zamšādu saistītā uzņēmējdarbība ir tikai neliela daļa no to attiecīgā apgrozījuma. Nav nekādu norāžu, ka pasākumu turpināšana ievērojami negatīvi ietekmētu to darbību.

4.           Lietotāju un patērētāju intereses

(73)     Tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā, arī šajā izmeklēšanā paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā nepieteicās neviena lietotāju vai patērētāju apvienība. Tā kā sākotnējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka attiecīgie pasākumi nevajadzīgi neietekmētu šo personu intereses, un tā kā šīs personas turpināja izmeklēšanā nesadarboties, var secināt, ka pasākumu saglabāšana to intereses neietekmēs. Tā kā pastāv ievērojami importa apjomi no citiem avotiem par konkurences cenām, lietotājiem un patērētājiem joprojām būs plaša dažādu attiecīgā ražojuma piegādātāju izvēle pa samērīgām cenām.

5.           Secinājums

(74)     Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos faktorus, tiek secināts, ka nav nepārvaramu iemeslu, kuru dēļ nevajadzētu saglabāt spēkā esošos antidempinga pasākumus.

G.        ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

(75)     Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem bija iecerēts ieteikt pašreizējo pasākumu saglabāšanu. Pēc informēšanas šīm personām arī deva laiku, lai tās varētu iesniegt piezīmes. Ja iesniegtā informācija un piezīmes bija pamatotas, tās attiecīgi ņēma vērā.

(76)     No iepriekš minētā var secināt, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu būtu jāsaglabā ĶTR izcelsmes zamšādas importam piemērojamie antidempinga pasākumi. Jāatgādina, ka šie pasākumi ir procentuālais maksājums 58,9 % apmērā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.         Ar šo tiek noteikts galīgais antidempinga maksājums, kas jāpiemēro, importējot Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes zamšādu un mākslīgo zamšādu, kas ir piegriezta vai nav piegriezta pēc formas, tostarp izžāvētu zamšādu un mākslīgu izžāvētu zamšādu, un ko šobrīd klasificē ar KN kodiem 4114 10 10 un 4114 10 90.

2.         Galīgā antidempinga maksājuma likme, kas piemērojama Savienības brīvas robežpiegādes neto cenai pirms muitas nodokļa samaksas par 1. punktā aprakstīto ražojumu, ir 58,9 %.

3.         Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

                                                                       Padomes vārdā –

                                                                       priekšsēdētājs

[1]               OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.

[2]               OV L 251, 14.9.2006., 1. lpp.

[3]               OV C 19, 20.1.2011., 9. lpp.

[4]               OV C 270, 13.9.2011., 6. lpp.