PASKAIDROJUMA RAKSTS

Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību[1] 28. punktā paredzēta Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) izmantošana ar elastības mehānisma starpniecību, ja šā ieguldījuma maksimālā summa finanšu shēmas attiecīgajās pozīcijās nepārsniedz EUR 500 miljonus gadā.

EGF ieguldījumiem piemērojamie noteikumi ir izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izveidi[2].

Itālija 2011. gada 30. decembrī iesniedza pieteikumu EGF/2011/026 IT/Emilia-Romagna Motorcycles, lai pēc darbinieku atlaišanām desmit uzņēmumos, kas ietilpst NACE 2. red. 30. nodaļā (Citu transportlīdzekļu ražošana)[3], NUTS II Emīlijas Romanjas reģionā (ITH5) Itālijā saņemtu finansiālu ieguldījumu no EGF.

Pēc šā pieteikuma rūpīgas pārbaudes Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1927/2006 10. pantu ir secinājusi, ka šajā regulā noteiktie finansiāla ieguldījuma saņemšanas nosacījumi ir izpildīti.

PIETEIKUMA KOPSAVILKUMS UN ANALĪZE

Pamatdati ||

EGF atsauces numurs || EGF/2011/026

Dalībvalsts || Itālija

2. pants || b)

Iesaistīto uzņēmumu skaits || 10

NUTS II reģions || Emīlija Romanja (ITH5)

NACE (2. red.) nodaļa || 30 (Citu transportlīdzekļu ražošana)

Pārskata periods || 28.02.2011. – 28.11.2011.

Datums, kad sāk sniegt individualizētos pakalpojumus || 1.03.2012.

Pieteikuma iesniegšanas datums || 30.12.2011.

Atlaisto darbinieku skaits pārskata periodā || 512

Atlaisto darbinieku skaits, kuri piedalīsies pasākumos || 502

Individualizēto pakalpojumu izmaksas (EUR) || 3 932 992

Izdevumi saistībā ar EGF izmantošanu[4] (EUR) || 157 000

Izdevumi saistībā ar EGF izmantošanu (%) || 3,84

Kopējais budžets (EUR) || 4 089 992

EGF ieguldījums (65 %) (EUR) || 2 658 495

1.           Pieteikums tika iesniegts Komisijai 2011. gada 30. decembrī, un 2012. gada 10. septembrī tika iesniegta pēdējā papildu informācija.

2.           Pieteikums atbilst Regulas (EK) Nr. 1927/2006 2. panta b) punktā noteiktajiem EGF izmantošanas kritērijiem, un tas tika iesniegts laikus, t.i., desmit nedēļu laikā, kā noteikts minētās regulas 5. pantā.

Saikne starp darbinieku atlaišanu un nozīmīgām strukturālām pārmaiņām pasaules tirdzniecības modeļos globalizācijas ietekmē vai starp darbinieku atlaišanu un pasaules finanšu un ekonomikas krīzi

3.           Lai pierādītu saikni starp darbinieku atlaišanu un pasaules finanšu un ekonomikas krīzi, Itālija norāda, ka divu riteņu motorizētu transportlīdzekļu reģistrāciju skaits Eiropā (iekšējo pieprasījumu reprezentējošs rādītājs) ir ievērojami samazinājies (no 2007. līdz 2010. gadam vislielākais kritums bijis mopēdu reģistrācijā (−42 %) un motociklu reģistrācijā (−31 %))[5].

Divu riteņu motorizētu transportlīdzekļu reģistrācija ES

|| Mopēdi || Motocikli

|| Reģistrāciju skaits || Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu || 2010. g. sal. ar 2007. g. || Reģistrāciju skaits || Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu || 2010. g. sal. ar 2007. g.

2007 || 901 425 || || -42 % || 1 520 030 || || -31 %

2008 || 876 102 || -3 % || 1 410 020 || -7 %

2009 || 740 970 || -15 % || 1 230 043 || -13 %

2010 || 523 397 || -29 % || 1 044 129 || -15 %

4.           Itālija uzsver, ka sakarā ar pasaules finanšu un ekonomikas krīzi, sevišķi 2007.–2009. gadā, ir ievērojami samazinājusies arī divu riteņu motorizētu transportlīdzekļu ražošana Eiropā. Saskaņā ar ACEM[6] statistiku divu riteņu motorizētu transportlīdzekļu galveno Eiropas ražotāju[7] ražošanas apjoms ir samazinājies par 37 % laikā no 2007. līdz 2009. gadam un par 25 % laikā no 2008. līdz 2009. gadam.

Divu riteņu motorizētu transportlīdzekļu ražošanas apjoms pa valstīm6

5.           Itālijas iestādes arī norāda uz nelabvēlīgo stāvokli, kāds attiecībā uz mopēdu un motociklu eksportu izveidojies divu riteņu motorizētu transportlīdzekļu Eiropas ražošanas nozarei, ņemot vērā Āzijas ražotāju pieaugošo ietekmi. Ķīna, lielākā mopēdu un motociklu eksportētāja pasaulē ar 25 % tirgus daļu, kurai pakāpeniski pievienojas Indija, šobrīd ir nozīmīgākie ražotāji pasaulē – no 2007. līdz 2010. gadam Indijas tirgus daļa šo ražojumu pasaules eksporta tirgū ir pieaugusi no 1 % līdz 2,7 %. Šo valstu pieaugošā tirgus daļa izskaidro vairuma Eiropas ražotāju (Vācija un Spānija 2009. un 2010. gadā ir izņēmums) mopēdu un motociklu eksporta samazinājumu, kas ir īpaši skāris Franciju un Itāliju – tieši Itālija pēdējos 10 gados ir piedzīvojusi globālā eksporta kritumu par vairāk nekā 30 %.

Eksporta tirgus daļa (mopēdi un motocikli)[8]

¾ Ķīna (CN) ¾ Itālija (IT) ¾ Vācija (DE) ¾ Spānija (ES) ¾ Indija (IN) ¾ Francija (FR) ¾ Apvienotā Karaliste (UK)

6.           Itālija apraksta, ka mopēdu un motociklu eksporta vērtība 2008.–2009. gadā ir strauji samazinājusies (piemēram, 2008.–2009. gadā −21,3 % visai ES un −25,9 % Itālijai)Error! Bookmark not defined.. Eksporta nelielā atgūšanās 2010. gadā ir palielinājusi atšķirību starp tā sauktajām attīstītajām valstīm un jaunietekmes valstīm: pirmās kopumā atgriežas pie tā eksporta līmeņa, kāds tām bija līdz 2008. gadam (pat ja vidējais rādītājs vienalga ir 20 % zem 2008. gada līmeņa), savukārt otrās sasniedz rezultātus, kuri pārsniedz 2008. gada rādītājus – Ķīna 2009.–2010. gadā ir palielinājusi sava eksporta vērtību par 32,4 %, Indija par 35,8 %, taču ES tajā pašā laika posmā ir spējusi to palielināt tikai par 9,5 %.

7.           Itālija (divu riteņu motorizētu transportlīdzekļu lielākais ražotājs Eiropā) norāda, ka ir samazinājusies mopēdu un motociklu ražošana visā valstī (2009.–2010. gadā par 6 %), un Emīlija Romanja ir nozīmīgs šīs ražošanas reģions (trīs šajā pieteikumā iekļautie uzņēmumi ražo sava zīmola motociklus: Morini, Malaguti un Minarelli). Lielākais samazinājums ir vērojams saražoto divu riteņu motorizētu transportlīdzekļu kopskaitā – Itālijā tas samazinājies no 641 000 vienībām 2008. gadā līdz 448 100 vienībām 2010. gadā (−30 %)[9].

8.           Itālija atgādina, ka kopš 2006. gada tās motociklu un mopēdu rezerves daļu imports (ņemot vērā, ka septiņi šajā pieteikumā iekļautie uzņēmumi ietilpst plašajā vietējo uzņēmumu tīklā, kuri specializējas rezerves daļu un detaļu izgatavošanā divu riteņu motorizētu transportlīdzekļu ražošanas nozarei) pārsniedz eksportu, kas pēdējos desmit gados vēl ne reizi nebija noticis[10].

9.           Tāpat Itālijas iestādes norāda, ka motociklu un mopēdu reģistrāciju skaita ievērojamā samazināšanās Eiropā ir bijusi jūtama arī Itālijā – tur 2009.–2010. gadā motociklu un mopēdu reģistrāciju skaits samazinājies par 27 %[11].

Atlaisto darbinieku skaits un atbilstība 2. panta b) punkta kritērijiem

10.         Itālija pieteikumu iesniedza saskaņā ar izmantošanas kritēriju Regulas (EK) Nr. 1927/2006 2. panta b) punktā, respektīvi, EGF ieguldījumu piešķir, ja notiek vismaz 500 štata vietu samazināšana 9 mēnešu laikā uzņēmumos, kuri atrodas vienā un tajā pašā NACE 2. red. nodaļā, vienā reģionā vai divos kaimiņu reģionos NUTS II līmenī.

11.         Pieteikumā norādīta 512 darbinieku atlaišana desmit uzņēmumos, kas ietilpst NACE 2. red. 30. nodaļā (Citu transportlīdzekļu ražošana) 9 mēnešu pārskata periodā, t.i., no 2011. gada 28. februāra līdz 2011. gada 28. novembrim. No šīm 512 atlaišanām 63 ir aprēķinātas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1927/2006 2. panta otrās daļas otro ievilkumu, bet 449 – saskaņā ar otrās daļas trešo ievilkumu.

12.         Komisija 2012. gada 19. jūlijā saņēma apstiprinājumu, ka saskaņā ar 2. panta otrās daļas trešo ievilkumu reģistrētās personas patiešām ir atlaistas (esuberi).

Paskaidrojums par minēto atlaišanu neparedzamību

13.         Finanšu krīze nozari skāra no 2008. gada un deva priekšrocības vislielākajiem ražotājiem, kuri sava lielā izmēra dēļ tai vieglāk pielāgojās (piemēram, uzņēmums Ducati). Itālija norāda, ka daudz citādāks stāvoklis ir mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri ražo motociklus vai to aprīkojumu[12] un kurus no 2008. gada tieši skāra motociklu pieprasījuma samazinājums (reģistrāciju skaits) un pēkšņais ražošanas apjoma samazinājums. Tie centās pielāgot ražošanu, lai saglabātu savu tirgus daļu, piemēram, Motori Minarelli, ražojot četrtaktu dzinējus, vai Motori Malaguti, sadarbojoties ar citiem zīmoliem. Neraugoties uz šiem centieniem, desmit Itālijas pieteikumā iekļautie uzņēmumi 2011. gadā bija spiesti vai nu atlaist daļu darbinieku, vai izbeigt darbību pavisam.

Uzņēmumi, kuros atlaisti darbinieki, un darbinieki, kam paredzēts atbalsts

14.         Pieteikums attiecas uz 512 atlaišanām, kas notikušas 10 uzņēmumos.

Uzņēmumi un atlaisto darbinieku skaits

ENGINES ENGINEERING || 6 || MOTORI MALAGUTI S.P.A. || 150

F. FABBRI ACCESSORI || 5 || MOTORI MINARELLI || 19

GALVANOTECNICA & PM || 43 || PAIOLI COMPONENTS || 6

MASIERO ANTONIO CAMBI || 16 || PAIOLI MECCANICA || 51

MOTO MORINI S.P.A. || 38 || VERLICCHI NINO E FIGLI || 178

Kopā uzņēmumi: 10 || Kopējais atlaisto darbinieku skaits: 512 ||

15.         Itālija arī informē, ka trīs no desmit attiecīgajiem uzņēmumiem (Engines engineering, Motori Minarelli un F. Fabbri accessori) nav beiguši darbību pavisam un nav atlaiduši visus darbiniekus.

16.         Pārskata periodā atlaistie 512 darbinieki ir tiesīgi saņemt atbalsta pasākumus atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1927/2006 3.a panta a) punktam. No atlaistajiem 512 darbiniekiem atbalsta pasākumi attiecas uz 502, kuri vēl nav atraduši jaunu darbavietu.

17.         Šie darbinieki iedalāmi šādi.

Kategorija || Skaits || Procentuālā daļa

Vīrieši || 294 || 58,6

Sievietes || 208 || 41,4

ES pilsoņi || 481 || 95,8

Trešo valstu valstspiederīgie || 21 || 4,2

15-24 gadi || 2 || 0,4

25-54 gadi || 416 || 82,9

55-64 gadi || 82 || 16,3

> 64 gadi || 2 || 0,4

18.         Starp attiecīgajiem darbiniekiem nevienam nav nekādu ilglaicīgu veselības problēmu vai invaliditātes.

19.         Iedalījums profesionālajā ziņā ir šāds.

Kategorija || Skaits || Procentuālā daļa

Vidējā līmeņa vadītāji || 11 || 2,2

Administrācijas darbinieki || 200 || 39,8

Iekārtu operatori un montieri || 291 || 58,0

20.         Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1927/2006 7. pantu Itālija apliecina, ka ir piemērota sieviešu un vīriešu līdztiesības un nediskriminēšanas politika un ka tā tiks piemērota arī dažādajos EGF izmantošanas posmos, jo īpaši saistībā ar piekļuvi EGF.

Attiecīgās teritorijas un tās iestāžu un ieinteresēto personu raksturojums

21.         Pieteikums attiecas uz NUTS II reģionu Emīlijas Romanjas provinci, kas atrodas Itālijas ziemeļaustrumos un kur 2011. gada 1. janvārī bija 4 432 418 iedzīvotāju; apdzīvotības blīvums tajā ir 197,49 iedzīvotāji uz km2, kas ir tuvu Itālijas vidējam rādītājam 200 iedzīvotāju uz km2.

22.         Itālijas iestādes norāda, ka Emīlijas Romanjas iedzīvotāju skaits samazinās straujāk nekā vidēji Itālijā – dabiskā pieauguma procents tajā ir ievērojami mazāks nekā Itālijā (−1,3 % iepretim −0,4 % valsts līmenī 2010. gadā[13]).

23.         Emīlija Romanja ir arī reģions, kurā ir izteiktāka iedzīvotāju novecošanās nekā vidēji Itālijā – tajā dzīvojošo iedzīvotāju skaits vecumā virs 65 gadiem ir par diviem procentiem augstāks nekā Itālijas vidējais rādītājs 2011. gadā, bet iedzīvotāju vecumā no 0 līdz 14 gadiem procentuālais daudzums ir 13,3 %, kas ir zem valsts vidējā rādītāja 14 %[14].

24.         Itālijas iestādes min, ka Emīlijas Romanjas reģionā ir dzīvotspējīga ekonomika (tajā 2009. gadā radīti 8,7 % no Itālijas IKP; tā IKP uz vienu iedzīvotāju ir EUR 30 493, kas ir virs valsts vidējā rādītāja EUR 25 237)[15], un tas no ekonomikas un finanšu krīzes vidēji cieš vairāk nekā citi reģioni.

25.         Tādējādi Itālija norāda, ka 2008.–2009. gadā IKP uz vienu iedzīvotāju Emīlijā Romanjā ir samazinājies vairāk nekā vidēji valstī (−4,89 % iepretim −3,6 %) un ka arī IKP ir krities straujāk (−3,7 %) nekā visā valstī (−3 %).

26.         Emīlija Romanja ir trešais Itālijas reģions pēc eksporta apjoma un ceturtais pēc importa apjoma. Tomēr tā eksports uz citām valstīm 2010. gadā samazinājās par 10,8 %, salīdzinot ar 2008. gadu. Neraugoties uz pozitīvu Emīlijas Romanjas tirdzniecības bilanci 2008.–2010. gadā, tās tirdzniecības pārpalikums minētajā periodā ir samazinājies ievērojami (par 16,5 %).

27.         Tāpat Emīliju Romanju ir skāris visā valstī notiekošais darbojošos uzņēmumu skaita samazinājums un no jauna dibinātu uzņēmumu skaita samazinājums (2008. gadā Itālijā tika dibināti 80 483 jauni uzņēmumi, bet 2011. gadā 77 443).

28.         Galvenās iestādes un ieinteresētās personas ir šādas: Itālijas Darba un sociālās politikas ministrija (Ministero del Lavoro e delle Politiche Sociali), Emīlijas Romanjas reģions (Regione Emilia-Romagna), Itālijas komūnu apvienība (ANCI – Associazione Nazionale Comuni Italiani), Itālijas provinču apvienība (UPI – Unione delle Province d'Italia), valsts amatnieku un mazo un vidējo uzņēmumu konfederāciju vietējās nodaļas (CNA– Confederazione Nazionale dell'Artigianato e della Piccola e Media Impresa Regionale dell'Emilia-Romagna un Confartigianato Bologna), kooperatīvu un sociālo uzņēmumu organizācijas (Confcooperative et Legacoop Emilia-Romagna), organizācija, kas pārstāv Itālijas ražošanas un pakalpojumu sniegšanas uzņēmumus (Confindustria), darba devēju organizācijas (Unindustria Bologna un Unionapi), kā arī arodbiedrības – CGIL (Confederazione Generale Italiana del Lavoro), CISL (Confederazione Italiana Sindacati dei Lavoratori), FIM (Federazione Italiana Metalmeccanici), FIOM (Federazione Impiegati Operai Metallurgici), UIL (Unione Italiana del Lavoro) un UILM (Unione Italiana Lavoratori Metalmeccanici).

Gaidāmā atlaišanas ietekme uz nodarbinātību vietējā mērogā, reģionā un valstī

29.         Darbinieku atlaišana divu riteņu motorizētu transportlīdzekļu ražošanas nozarē ir notikusi, mainoties valsts un reģiona ekonomikai, kurā aizvien vairāk samazinās ražošana (ražošanas nozarē reģionā ir tikai 11,6 % darbavietu). Itālijas iestādes norāda, ka divu riteņu motorizētu transportlīdzekļu ražošanas turpināšanai uzņēmumiem ir jāspecializējas šajā ražošanas procesā un attiecīgo detaļu ražošanā, apvienojot inovācijas un īpaši apmācītu darbaspēku. Tās uzskata, ka vairs nav iespējams ražot vidējas vai zemas kvalitātes mopēdus un motociklus vietējā līmenī un ka piederumu un rezerves daļu ražošanā specializēto uzņēmumu attīstība vairs nevar balstīties tikai uz tādu vēsturisko zīmolu kā Ducati.

30.         Itālijas iestādes informē, ka divu riteņu motorizētu transportlīdzekļu ražošanas nozarē strādā apmēram 4000 darbinieku, neņemot vērā rezerves daļu un aprīkojuma ražotājus, ar ko tā ir saistīta, bet kas bieži tiek klasificēti citās NACE 2. red. kategorijās. Tās lēš, ka krīze šajā jomā ir skārusi 1382 darbiniekus, un rēķinās ar to, ka notiks jaunas atlaišanas saistītajās nozarēs, kurās strādā tūkstošiem cilvēku[16].

31.         Tāpat Itālijas iestādes norāda uz nodarbinātības stāvokļa pasliktināšanos Emīlijā Romanjā, kur nodarbinātības līmenis 2008.–2010. gadā ir samazinājies par apmēram 3 % (no 70,2 % līdz 67,4 %). Pat ja šā reģiona bezdarba līmenis ir viens no viszemākajiem Itālijā, tas ir pastāvīgi palielinājies (no 3,2 % 2008. gadā līdz 5,8 % 2010. gadā) un ir īpaši liels starp jauniešiem 15–24 gadu vecumā, kur tas no 2008. līdz 2010. gadam ir pieaudzis par 11 % (no 11 % līdz 22,3 %).

32.         Visbeidzot, Itālija norāda, ka šajā krīzes periodā reģionā ir plaši izmantoti pasākumi, kas garantē grūtībās nonākušu uzņēmumu darbiniekiem ienākumus, kuri aizstāj viņu algu (piemēram, CIGS: Cassa Integrazione Guadagni Straordinaria; CIGS stundas reģionā 2008.–2010. gadā ir pieaugušas 14 reizes).

Finansējamā saskaņotā individualizēto pakalpojumu pakete, paredzamo izmaksu sadalījums un papildināmība ar struktūrfondu finansētām darbībām

33.         Tiek piedāvāti turpmāk aprakstītie pasākumi, kuri visi kopā ietilpst saskaņotajā individualizēto pakalpojumu paketē ar mērķi panākt attiecīgo 502 darbinieku iekļaušanos darba tirgū no jauna. Attiecīgās personas varēs izvēlēties pasākumus, kuros tās vēlēsies piedalīties, ievērojot pasākumu hronoloģisko secību. Šajos pasākumos ietilpst obligātie pamata pakalpojumi, kas paredzēti visiem attiecīgajiem darbiniekiem (piemēram, profesionālā orientācija, atbalsts aktīvai darba meklēšanai un mācības/pārkvalifikācija), un tie ir kombinēti ar konkrētiem detalizētākiem pakalpojumiem atsevišķiem darbiniekiem (ārējs atbalsts pārcelšanas veicināšanai un uzņēmējdarbības veicināšana). Daļa attiecīgo darbinieku saņems arī pabalstu (aktīvai darba meklēšanai), ja viņi piedalīsies piedāvātajos pasākumos.

– Profesionālā orientācija

Šis pasākums ir virkne strukturētu tikšanos (grupā vai individuāli), lai sekmētu darbinieka sevis apzināšanos, kas varētu viņam palīdzēt noteikt savas intereses, spējas un uzlabojamās prasmes, iegūstot pārliecību par savām vēlmēm. Šis pakalpojums tiks piedāvāts 502 attiecīgajiem darbiniekiem.

– Atbalsts aktīvai darba meklēšanai

Ar šo pasākumu tiks veicināts tas, ka darbinieks pats sev pielāgo personīgu darba meklēšanas stratēģiju, izmantojot dažādas darba meklēšanas metodes (brīvu darba vietu meklēšana, gatavošanās darba intervijai, CV un motivācijas vēstuļu rakstīšana) vietējā darba piedāvājuma kontekstā, vajadzības gadījumā atbalstot darbinieku līdz pat darba intervijai. Šis pakalpojums tiks piedāvāts 502 attiecīgajiem darbiniekiem.

– Mācības un pārkvalifikācija

Šis pasākums, kas paredzēts 400 darbiniekiem, ir mācību kupons vidēji EUR 4000 vērtībā, ko var izmantot vienīgi katram darbiniekam individuāli noteiktā mācību programmā, tomēr pastāvot zināmām manevra iespējām, lai noteiktu katra īpašās vajadzības attiecībā uz mācībām, stažēšanos, atbalstu profesionālajā orientācijā u. tml.

– Ārējs atbalsts pārcelšanas veicināšanai

Šis konkrētais stimuls attieksies uz tiem 260 darbiniekiem, kuri atrodas visnelabvēlīgākajā situācijā un kuri varētu saņemt ārēju atbalstu pārcelšanas veicināšanai un atbalstu darbā iekārtošanai no kāda valsts vai privāta uzņēmuma. Maksājums EUR 5000 apmērā tiks pārskaitīts uzņēmumam vai dienestam, kas ar saviem pakalpojumiem līdz noteiktā perioda beigām ļaus atrast darbiniekam beztermiņa darbu[17].

– Uzņēmējdarbības veicināšana

Šis pasākums ir personīgi pielāgots pakalpojums, lai palīdzētu darbiniekiem (ņemot vērā viņu prasmes un vislabāk izmantojot viņu darba pieredzi), kuri vēlētos uzsākt uzņēmējdarbību vai kļūt par pašnodarbinātajiem. Šis pasākums būs grupu darbs, analizējot pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības priekšrocības un trūkumus (detalizētāk apskatot tādus jēdzienus kā darbības plāns, darbības uzsākšana u. tml.). Itālijas iestādes lēš, ka šis pakalpojums varētu attiekties uz 61 attiecīgo darbinieku.

– Pabalsts aktīvai darba meklēšanai

Šis pasākums, kas attieksies uz 216 attiecīgajiem darbiniekiem, būs ikmēneša pabalsts vidēji EUR 500 apmērā ne ilgāk kā 5 mēnešus tiem darbiniekiem, kuri aktīvi piedalās EGF pasākumos, proporcionāli faktiskajai dalībai (dienu skaitam) EGF pasākumos konkrētajā mēnesī. Šā pabalsta pārskaitījums būs stingri saistīts ar darbinieka apņemšanos aktīvi piedalīties reintegrācijā darba tirgū.

34.         Izdevumi saistībā ar EGF izmantošanu, kas ietverti pieteikumā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1927/2006 3. pantu, attiecas uz pieteikuma sagatavošanas, uzraudzības, informēšanas un reklāmas, kā arī uz līdzekļu izmantošanas kontroles pasākumiem.

35.         Individualizētie pakalpojumi, kurus piedāvā Itālijas iestādes, ir aktīvi darba tirgus pasākumi, kas ir saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1927/2006 3. pantā definētajām atbilstīgajām darbībām. Pēc Itālijas iestāžu aprēķiniem šo pakalpojumu kopējās izmaksas ir EUR 4 089 992, proti, izdevumi par personīgi pielāgotajiem pakalpojumiem ir EUR 3 932 992 un izdevumi saistībā ar EGF izmantošanu ir EUR 157 000 (jeb 3,84 % no kopējās summas). Kopējais ieguldījums, kas pieprasīts no EGF, ir EUR 2 658 495 (jeb 65 % no kopējām izmaksām).

Darbības || Aplēstais attiecīgo darbinieku skaits || Aplēstās izmaksas par vienu attiecīgo darbinieku (EUR) || Kopējās izmaksas (EGF un valsts līdzfinansējums) (EUR)

Individualizētie pakalpojumi (Regulas (EK) Nr. 1927/2006 3. panta pirmā daļa)

Profesionālā orientācija || 502 || 186 || 93 372

Atbalsts aktīvai darba meklēšanai || 502 || 310 || 155 620

Mācības un pārkvalifikācija || 400 || 4 000 || 1 600 000

Ārējs atbalsts pārcelšanas veicināšanai || 260 || 5 000 || 1 300 000

Uzņēmējdarbības veicināšana || 61 || 4 000 || 244 000

Pabalsts aktīvai darba meklēšanai || 216 || 2 500 || 540 000

Starpsumma par individualizētiem pakalpojumiem || || 3 932 992

Izdevumi saistībā ar EGF izmantošanu (Regulas (EK) Nr. 1927/2006 3. panta trešā daļa)

Sagatavošana || || 7 000

Uzraudzība || || 80 000

Informēšana un reklāma || || 10 000

Kontroles pasākumi || || 60 000

Starpsumma: izdevumi saistībā ar EGF izmantošanu || || 157 000

Kopējās paredzamās izmaksas || || 4 089 992

EGF finansējums (65 % no kopējām izmaksām) || || 2 658 495

36.         Itālija apliecina, ka iepriekš minētie pasākumi papildina darbības, kas tiek finansētas no struktūrfondiem, un garantē to, ka nenotiks dubulta finansēšana. Struktūrfondu un EGF finansēto pasākumu, kas paredzēti līdzīgiem mērķiem vai darbiniekiem, nepārtraukta uzraudzība palīdzēs izvairīties no pārklāšanās starp struktūrfondiem (vai citiem ES vai kādas programmas instrumentiem) un EGF finansētajiem pasākumiem.

Datums, kurā sākts vai plānots sākt sniegt individualizētos pakalpojumus attiecīgajiem darbiniekiem

37.         EGF līdzfinansējumam ierosinātos saskaņotās paketes individualizētos pakalpojumus attiecīgajiem darbiniekiem Itālija sāka sniegt 2012. gada 1. martā. Tāpēc šajā datumā sākas periods, kurā var piemērot palīdzību, ko varētu piešķirt no EGF.

Procedūras apspriedēm ar sociālajiem partneriem

38.         EGF finansējuma pieteikums ir apspriests ar 28. punktā minētajām iestādēm un citām ieinteresētajām personām 2011. gada 12. oktobra un 14. decembra un 2012. gada 16. janvāra sanāksmēs.

39.         Itālijas iestādes apstiprināja, ka ir ievērotas valsts un Savienības tiesību aktos noteiktās prasības attiecībā uz kolektīvo atlaišanu.

Informācija par darbībām, kas ir obligātas saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem

40.         Attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1927/2006 6. pantā noteiktajiem kritērijiem Itālijas iestādes savā pieteikumā:

· apstiprina, ka EGF finansiālais ieguldījums neaizvieto pasākumus, par ko atbild uzņēmumi atbilstīgi valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem;

· pierāda, ka pasākumi ir paredzēti, lai atbalstītu attiecīgos darbiniekus, nevis lai pārstrukturētu uzņēmumus vai nozares;

· apstiprina, ka par atbilstīgajiem iepriekš minētajiem pasākumiem netiek saņemts atbalsts no citiem Savienības finanšu instrumentiem.

Pārvaldības un kontroles sistēmas

41.         Itālija ir paziņojusi Komisijai, ka EGF finansiālais ieguldījums tiks pārvaldīts šādi: Ministerio del Lavoro e delle Politiche Sociali – Direzione Generale per le Politiche Attive e Passive del Lavoro (MLPS – DG PAPL) būs pārvaldības, sertificēšanas un revīzijas iestāde (MLPS – DG PAPL Ufficio A veiks pārvaldību, MLPS – DG PAPL Ufficio B veiks sertificēšanu un MLPS – DG PAPL Ufficio C veiks revīziju). Emīlijas Romanjas reģions (Direzione Generale Cultura Formazione e Lavoro) būs pārvaldības iestādes starpiestāde.

42.         Itālijas iestādes informē, ka tās ieviesīs EGF pārvaldības un kontroles sistēmu, ko pieņem Itālijas Darba un sociālās politikas ministrija (sk. 29.09.2011. dokumentu prot. 40/0002218), un pārvaldības, sertificēšanas un revīzijas iestādes darbības rokasgrāmatu (sk. 26.10.2011. dokumentu prot. 40/0005840).

Finansēšana

43.         Pamatojoties uz Itālijas pieteikumu, tiek ierosināts, ka EGF ieguldījums saskaņotajā individualizēto pakalpojumu paketē (tostarp izdevumos saistībā ar EGF izmantošanu) ir EUR 2 658 495, kas ir 65 % no kopējām izmaksām. Komisijas ierosinātais atbalsts no fonda ir pamatots ar Itālijas iesniegto informāciju.

44.         Ņemot vērā EGF finansiālā ieguldījuma maksimāli iespējamo apjomu, kas noteikts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1927/2006 10. panta 1. punktu, kā arī iespējas pārdalīt apropriācijas, Komisija ierosina izmantot EGF līdzekļus iepriekš minētās summas apmērā; līdzekļi piešķirami finanšu shēmas 1.a kategorijā.

45.         Ierosinātais ieguldījums ļaus nodrošināt vairāk nekā 25 % no EGF maksimālā gada apjoma, lai apmierinātu vajadzības pēdējos četros gada mēnešos, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1927/2006 12. panta 6. punktā.

46.         Ar šo priekšlikumu par EGF izmantošanu Komisija sāk vienkāršoto trīspusējo sarunu procedūru atbilstoši 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma 28. punktam, lai nodrošinātu abu budžeta lēmējinstitūcijas iestāžu vienošanos par vajadzību izmantot EGF un par nepieciešamo summu. Komisija aicina pirmo no abām budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm, kas atbilstīgā politiskajā līmenī panāk vienošanos par EGF izmantošanas priekšlikuma projektu, informēt otru iestādi un Komisiju par tās nodomiem. Ja kāda no budžeta lēmējinstitūcijas abām iestādēm nepiekrīt, tiks sasaukta oficiāla trīspusēja sanāksme.

47.         Komisija atsevišķi iesniedz līdzekļu pārveduma pieprasījumu, lai 2012. gada budžetā iekļautu īpašas saistību apropriācijas, kā paredzēts 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma 28. punktā.

Maksājumu apropriāciju avots

48.         Kad budžeta lēmējinstitūcija būs apstiprinājusi jau iesniegtos pieteikumus EGF izmantošanai, maksājumu apropriāciju summa, kas sākotnēji bija iekļauta budžeta pozīcijā 04 05 01, būs pilnībā iztērēta un tādēļ ar to nevarēs nodrošināt šim pieteikumam nepieciešamo summu.

49.         Lai segtu daļu no šim pieteikumam nepieciešamās summas, tiks veikts pārskaitījums EUR 1 160 745 apjomā no Eiropas Progresa mikrofinansēšanas instrumenta budžeta pozīcijas.

50.         Šim pieteikumam nepieciešamā papildu summa EUR 1 497 750 apjomā tiks iegūta no papildu līdzekļiem, kuri tiks pieprasīti budžeta grozījumā nr. 6.

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu saskaņā ar 28. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2011. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (Itālijas pieteikums EGF/2011/026 IT/Emilia-Romagna Motorcycles)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību[18] un jo īpaši tā 28. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izveidi[19] un jo īpaši tās 12. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu[20],

tā kā:

(1)       Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds (EGF) tika izveidots, lai sniegtu papildu atbalstu darbiniekiem, kuri zaudē darbu tādēļ, ka globalizācijas dēļ ir notikušas nozīmīgas strukturālas pārmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos, un lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū.

(2)       Attiecībā uz pieteikumiem, kas iesniegti no 2009. gada 1. maija līdz 2011. gada 30. decembrim, EGF darbības joma tika paplašināta, iekļaujot tajā atbalstu darbiniekiem, kuru atlaišana ir tieši saistīta ar pasaules finanšu un ekonomikas krīzi.

(3)       Saskaņā ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu EGF var izmantot, nepārsniedzot maksimālo summu, kas ir EUR 500 miljoni gadā.

(4)       Itālija 2011. gada 30. decembrī iesniedza pieteikumu, ko tā atjaunināja ar papildu informāciju, kura pēdējo reizi tika sniegta 2012. gada 10. septembrī, EGF izmantošanai saistībā ar darbinieku atlaišanām desmit uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. red. 30. nodaļas (Citu transportlīdzekļu ražošana) jomā NUTS II Emīlijas Romanjas (ITH5) reģionā Itālijā. Šis pieteikums atbilst Regulas (EK) Nr. 1927/2006 10. pantā izstrādātajiem nosacījumiem finansiālā ieguldījuma noteikšanai. Tādēļ Komisija ierosina izmantot līdzekļus EUR 2 658 495 apmērā.

(5)       Tādējādi EGF būtu jāizmanto, lai sniegtu finansiālu ieguldījumu saistībā ar Itālijas iesniegto pieteikumu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Eiropas Savienības 2012. finanšu gada vispārējā budžetā izmanto Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (EGF), lai piešķirtu EUR 2 658 495 saistību un maksājumu apropriācijās.

2. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā –                         Padomes vārdā –

priekšsēdētājs                                                priekšsēdētājs

[1]               OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

[2]               OV L 406, 30.12.2006., 1. lpp.

[3]               Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.).

[4]               Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1927/2006 3. panta trešo daļu.

[5]               Avots: ACEM (Association des Constructeurs Européens de Motocycles - http://www.acem.eu) Registrations and deliveries - 2011.

[6]               Avots: ACEM (Association des Constructeurs Européens de Motocycles - http://www.acem.eu) Production – 2011.

[7]               Itālija, Spānija, Francija, Vācija, Austrija, Apvienotā Karaliste, Čehijas Republika, Portugāle un Zviedrija.

[8]               Avots: ANO Tirdzniecības un attīstības konferences (CNUCED) dati par mopēdu un motociklu tirdzniecību.

[9]               Avots: Associazione Nazionale Ciclo Motociclo Accessori (ANCMA) - www.ancma.it.

[10]             Avots: ANCMA.

[11]             Avots: ACEM.

[12]             Šis pieteikums attiecas uz 10 mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuros strādā vidēji 92 darbinieki (mazākais darbinieku skaits ir 6, bet lielākais – 363).

[13]             Avots: ISTAT (Itālijas valsts statistikas institūts) – sk. 3. tabulu http://demo.istat.it/altridati/indicatori/index.html#tabreg.

[14]             Avots: ISTAT – sk. 6. tabulu http://demo.istat.it/altridati/indicatori/index.html#tabreg.

[15]             Avots: Banca d'Italia, Economie regionali, L'economia dell'Emilia-Romagna – 2011:

http://www.bancaditalia.it/pubblicazioni/econo/ecore/2011/analisi_s_r/1131_emilia.

[16]             Itālija ir norādījusi jo īpaši šādas NACE 2. red. nodaļas: 24 (Metālu ražošana), 25 (Gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas), 26 (Datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana), 27 (Elektrisko iekārtu ražošana), 28 (Citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana) un 29 (Automobiļu ražošana).

[17]             Šo maksājumu pārskaitīs vienīgi tad, ja tas jau nav jāpiešķir atbilstīgi reģionālās politikas atbalsta tiesību aktiem ar mērķi veicināt nodarbinātību.

[18]             OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

[19]             OV L 406, 30.12.2006., 1. lpp.

[20]             OV C […], […], […]. lpp.