PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Šis priekšlikums attiecas uz to, kā antidempinga procedūrā, kas skar Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes alumīnija radiatoru importu, piemērot Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (turpmāk “pamatregula”).

Vispārīgais konteksts

Šis priekšlikums sagatavots, īstenojot pamatregulu un veicot izmeklēšanu saskaņā ar pamatregulā noteiktajām pamatprasībām un procedūras prasībām.

Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā

Pagaidu pasākumi tika noteikti ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 402/2012 (OV L 124, 11.5.2012., 17. lpp.).

Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem

Neattiecas.

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Procedūrā iesaistītajām ieinteresētajām personām jau ir bijusi iespēja izmeklēšanas laikā aizstāvēt savas intereses saskaņā ar pamatregulas noteikumiem.

Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Neatkarīgu ekspertu atzinums nebija vajadzīgs.

Ietekmes novērtējums

Šis priekšlikums ir sagatavots, īstenojot pamatregulu.

Pamatregulā nav paredzēts vispārējs ietekmes novērtējums, bet sniegts pilnīgs vērtējamo nosacījumu uzskaitījums.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Ierosināto pasākumu kopsavilkums

Pievienotais Padomes regulas priekšlikums ir balstīts uz galīgajiem konstatējumiem par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm. Tāpēc Padomei tiek ierosināts pieņemt pievienoto regulas priekšlikumu, kas jāpublicē ne vēlāk kā 2012. gada 10. novembrī.

Juridiskais pamats

Padomes 2009. gada 30. novembra Regula (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis.

Subsidiaritātes princips

Priekšlikums ir Eiropas Savienības ekskluzīvā kompetencē. Tāpēc subsidiaritātes principu nepiemēro.

Proporcionalitātes princips

Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šādu iemeslu dēļ.

Rīcības forma ir aprakstīta iepriekš minētajā pamatregulā un neparedz valstu lēmumus.

Netiek prasīts norādīt, kā līdz minimumam samazina un proporcionāli priekšlikuma mērķim sadala Savienības, valstu valdību, reģionālo un vietējo varas iestāžu, uzņēmēju un pilsoņu finansiālo un administratīvo slogu.

Juridisko instrumentu izvēle

Ierosinātais juridiskais instruments: regula.

Citi instrumenti nebūtu piemēroti šāda iemesla dēļ.

Citi instrumenti nebūtu piemēroti, jo pamatregula neparedz alternatīvas.

4.           IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikums neietekmē Savienības budžetu.

2012/0281 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES ĪSTENOŠANAS REGULA,

ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes alumīnija radiatoru importam

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis[1] (turpmāk “pamatregula”), un jo īpaši tās 9. pantu,

ņemot vērā priekšlikumu, ko Eiropas Komisija (turpmāk “Komisija”) iesniedza pēc apspriešanās ar padomdevēju komiteju,

tā kā:

1.           PROCEDŪRA

1.1.        Pagaidu pasākumi

(1)       Komisija ar Regulu (ES) Nr. 402/2012[2] (turpmāk “pagaidu regula”) noteica pagaidu antidempinga maksājumu par Ķīnas Tautas Republikas (turpmāk “ĶTR” vai “attiecīgā valsts”) izcelsmes alumīnija radiatoru importu.

(2)       Procedūra tika sākta 2011. gada 12. augustā[3], pēc tam, kad Starptautiskā alumīnija radiatoru ražotāju asociācija (turpmāk “AIRAL S.c.r.l.” — “sūdzības iesniedzējs”) iesniedza sūdzību to ražotāju vārdā, kuri pārstāv vairāk nekā 25 % no kopējā Savienībā saražoto alumīnija radiatoru apjoma.

(3)       Atbilstoši pagaidu regulas 14. apsvērumā minētajam dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laika posmu no 2010. gada 1. jūlija līdz 2011. gada 30. jūnijam (turpmāk “izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laika posmu no 2008. gada 1. janvāra līdz IP beigām (turpmāk “attiecīgais periods”).

1.2.        Turpmākā procedūra

(4)       Pēc tam, kad tika izpausti būtiskie fakti un apsvērumi, uz kuru pamata tika nolemts noteikt pagaidu antidempinga maksājumu (turpmāk “pagaidu izpaušana”), vairākas ieinteresētās personas rakstiski iesniedza savu viedokli par pagaidu konstatējumiem. Personām, kas to lūdza, bija iespēja tikt uzklausītām.

(5)       Komisija turpināja vākt un pārbaudīt visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu galīgajiem konstatējumiem. Tika ņemtas vērā ieinteresēto personu mutiski un rakstiski sniegtās piezīmes un vajadzības gadījumā tika attiecīgi grozīti pagaidu konstatējumi.

(6)       Kā jau norādīts pagaidu regulas 12. apsvērumā, grupa saistīto ražotāju eksportētāju pieprasīja individuālu pārbaudi saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu. Izskatīt šīs prasības provizoriskajā posmā bija pārāk apgrūtinoši, un tas tika atlikts uz noslēguma posmu. Tādējādi tika izlemts piešķirt individuālu pārbaudi grupai, kas to pieprasīja, proti, Sira Group. Ciktāl tas skar darbību ĶTR, Sira Group ietilpst Sira (Tianjin) Aluminium Products Co. Ltd. un Sira Group (Tianjin) Heating Radiators Co. Ltd.

(7)       Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija paredzēts ieteikt galīgā antidempinga maksājuma noteikšanu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes alumīnija radiatoriem un to summu galīgo iekasēšanu, kuras tika nodrošinātas ar pagaidu maksājumu (turpmāk “galīga izpaušana”). Visām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja izteikt piezīmes saistībā ar galīgo izpaušanu.

(8)       Mutiskās un rakstiskās piezīmes, ko bija iesniegušas ieinteresētās personas, tika izskatītas un attiecīgā gadījumā ņemtas vērā.

2.           ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

(9)       Kā norādīts pagaidu regulas 15. apsvērumā, attiecīgais ražojums ir alumīnija radiatori un elementi vai sekcijas, no kuriem šāds radiators sastāv, neatkarīgi no tā, vai šie elementi ir samontēti blokos, izņemot elektriskos radiatorus un to elementus un sekcijas (“attiecīgais ražojums”). Attiecīgo ražojumu pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 7615 10 10, ex 7615 10 90, ex 7616 99 10 un ex 7616 99 90.

(10)     Pēc pagaidu pasākumu publicēšanas viena persona apgalvoja, ka ar attiecīgo ražojumu un līdzīgo ražojumu savstarpēji aizstājami ir tērauda radiatori, un lūdza Komisiju analizēt un ņemt vērā tērauda radiatoru tirgus tendenci un salīdzināt to jo īpaši ar alumīnija radiatoru tirgu.

(11)     Pamatojoties uz pieejamo informāciju, šķiet, ka alumīnija radiatoriem ir citādas tehniskās īpašības, jo īpaši attiecībā uz pamatizejvielu (tērauds vieniem un alumīnijs otriem), svaru, termisko inerci un siltumvadītspēju. Turklāt savāktā informācija nenorādīja, ka šie ražojumi tieši konkurētu un būtu savstarpēji aizstājami. Visbeidzot persona neiesniedza pierādījumus, kas pamatotu tās apgalvojumus. Ņemot vērā iepriekšminēto, apgalvojums tika noraidīts.

(12)     Citas piezīmes par attiecīgo ražojumu un līdzīgo ražojumu netika saņemtas, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 15. un 23. apsvērums.

3.           DEMPINGS

3.1.        Tirgus ekonomikas režīms un atsevišķs režīms

3.1.1.     Ievadpiezīme

(13)     Kā jau iepriekš minēts 6. apsvērumā, tika nolemts Sira Group piešķirt individuālu pārbaudi. Ciktāl tas skar darbību ĶTR, Sira Group ietilpst Sira (Tianjin) Aluminium Products Co. Ltd. un Sira Group (Tianjin) Heating Radiators Co. Ltd. Sira Group pieprasīja arī tirgus ekonomikas režīmu (turpmāk “TER”) vai individuālu režīmu (“IR”).

3.1.2.     Tirgus ekonomikas režīms (TER)

(14)     Tiek atgādināts — kā minēts pagaidu regulas 30. un 31. apsvērumā, neviena no atlasītajām personām nepieprasīja TER.

(15)     Kā minēts 13. apsvērumā, Sira Group, kam pēc pagaidu pasākumu noteikšanas tika piešķirta individuāla pārbaude, pieprasīja TER un iesniedza TER pieprasījuma veidlapas par diviem uzņēmumiem, kas ražo un laiž tirgū attiecīgo ražojumu.

(16)     Ievērojot pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu, tiem ražotājiem, par kuriem konstatēts, ka tie atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, ĶTR izcelsmes importēto ražojumu normālā vērtība tiek noteikta saskaņā ar minētā panta 1.–6. punktu. Vienīgi ērtības labad šeit sniegts īss šo kritēriju kopsavilkums:

– ar uzņēmējdarbību un izmaksām saistīti lēmumi tiek pieņemti, reaģējot uz tirgus apstākļiem un bez valsts nozīmīgas iejaukšanās,

– uzņēmumiem ir viena, skaidri saprotama grāmatvedības pamatuzskaite, kuru revidē neatkarīgs revidents,

– nav nozīmīgu kropļojumu, kas mantoti no sistēmas, kurā nav tirgus ekonomikas;

– tiesību akti par bankrotu un īpašuma tiesībām garantē juridisku noteiktību un stabilitāti un

– valūtas maiņa notiek atbilstīgi valūtas kursam tirgū.

(17)     Informācija, ko TER pieprasījumā sniedza divi Sira Group uzņēmumi, tika pienācīgi analizēta un tika pieprasīta un saņemta papildu informācija. Ņemot vērā konstatējumus, tika nolemts, ka nav nepieciešams veikt pārbaudes apmeklējumus uzņēmumos.

(18)     TER izmeklēšanā tika parādīts, ka Sira Group neatbilst 1. kritērija prasībām, jo valsts iejaucas lēmumos par galveno izejvielu, proti, alumīniju. Alumīnija izmaksas ir apmēram 70 % no izmaksām, kas saistītas ar attiecīgā ražojuma ražošanu. Izmeklēšanā tika parādīts, ka alumīniju, kuru izmanto, lai ražotu attiecīgo ražojumu, abi Sira Group ražotāji iegādājušies Ķīnas iekšzemes tirgū. Cenas tika noteiktas, pamatojoties uz alumīnija kotējumu valsts kontrolētajā biržā Shanghai Non-ferrous Metal Exchange market (turpmāk “Birža” vai “SHFE”). SHFE ir slēgta birža Ķīnā reģistrētiem uzņēmumiem un Ķīnas pilsoņiem, un to kontrolē Valsts vērtspapīru regulatoru komisija (State Securities Regulatory Commission). Vairāki noteikumi, kas regulē Biržas darbību, veicina Biržā mazu svārstīgumu un samazinātas cenas: dienas cenas svārstības ir ierobežotas līdz 4 % virs vai zem iepriekšējās tirdzniecības dienas norēķinu cenas, tirdzniecība notiek reti (līdz katra mēneša 15. datumam), nākotnes līgumi ir tikai uz laiku līdz 12 mēnešiem, un darījuma maksu iekasē gan Birža, gan brokeri.

(19)     Turklāt attiecībā uz SHFE darījumiem fiziskas piegādes var notikt tikai apstiprinātā noliktavā ĶTR teritorijā atšķirībā no starptautiskajām biržām, kur piegāde var notikt visā pasaulē. Bez tam SHFE ir tikai fiziskās apmaiņas platforma (netiek pārdoti atvasinātie produkti), tāpēc Ķīnas alumīnija tirgus ir pilnībā izolēts. Rezultātā praktiski nav iespējama arbitrāža ar pasaules references biržu London Metals Exchange (turpmāk “LME”) vai citiem tirgiem un Birža darbojas izolēti no citiem pasaules tirgiem. Tādēļ šo tirgu salīdzināšana nav iespējama. Alumīnija kotējums LME izmeklēšanas periodā mēnesī bija vidēji par 14 % augstāks nekā SHFE.

(20)     Valsts iejaucas arī SHFE cenu veidošanas mehānismos, jo tā ar valsts rezerves biroja (State Reserve Bureau) un citu valsts struktūru starpniecību ir gan primārā alumīnija pārdevēja, gan pircēja. Turklāt valsts ar valsts regulatora, proti, Valsts vērtspapīru regulatoru komisijas (turpmāk “CSRC”) apstiprinātajiem SHFE noteikumiem nosaka dienas cenas ierobežojumus.

(21)     Turklāt izmeklēšanā atklājās, ka eksportam paredzētajam primārajam alumīnijam ir noteikts 17 % PVN, un eksportam tas nav atmaksājams, turpretim PVN par iekšzemes tirgū pārdoto alumīniju un gatavām precēm ir atmaksājams 13 % apmērā. Turklāt eksportam paredzētajam primārajam alumīnijam ir noteikts 17 % eksporta nodoklis. Rezultātā lielākā daļa primārā alumīnija produkcijas tiek pārdota Ķīnas tirgū, tādējādi izraisot primārā alumīnija vietējās tirgus cenas pazemināšanos un būtiskas izmaksu priekšrocības alumīnija radiatoru ražotājiem Ķīnas Tautas Republikā. Izmeklēšanas periodā Ķīnas valsts turpināja iejaukties tirgū, jo finanšu krīzes laikā tā atcēla 5 % ievedmuitas nodokli metāliem.

(22)     Vēl viens konkurences kropļojums, ko Ķīnas valsts īstenojusi tirgū, ir Valsts attīstības reformu komisijā (National Development Reform Commission) (turpmāk “NDRC”) ietilpstošā Valsts rezervju biroja (State Reserves Bureau) (turpmāk “SRB”) intervence. SRB 2008. gada beigās un 2009. gada sākumā sāka iepirkt primārā alumīnija krājumus no lietuvēm. Tā tika īstenota stimulu kopa, kuras mērķis bija mazināt pasaules finanšu un ekonomikas krīzes ietekmi, kuras dēļ samazinājās pieprasījums. Šo valsts atbalstīto iepirkumu dēļ 2009. gada martā un aprīlī tika uzpirkta lielākā daļa krājumu, kas bija iekšzemes tirgū, tādējādi 2009. gada pirmajā pusē pieauga cenas. SRB pārdeva primāro alumīniju atpakaļ tirgū, piemēram, kā ziņo Bloomberg[4], 2010. gada novembra sākumā SRB pārdeva izsolē 96 000 tonnu. Ziņu aģentūra Xinhua 2008. gada decembrī ziņoja par krājumu uzkrāšanas pasākumiem, skaidrojot, ka, īstenojot cenu uzturēšanas pasākumu, plānots uzkrāt 300 000 tonnu alumīnija, kuru iepērk par cenām, kas par 10 % pārsniedz tirgus cenu[5]. SRB, īstenojot krājumu uzkrāšanas plānu, iepirkumus veica no vairākām Ķīnas lietuvēm, tomēr aptuveni puse tika iepirkta no Aluminium Corporation of China Ltd. Turklāt ministrs, kas bija atbildīgs par NDRC, paskaidroja, ka citas stimulu kopas daļas ietvēra atvieglotu eksporta kontroli, subsidētu elektroenerģiju, samazinātas elektroenerģijas cenas un aizdevumu griestu paaugstināšanu. Tiek ziņots, ka stimulu kopa uzreiz ietekmēja cenas. Iepriekšminētais parāda, ka Ķīnas valsts ir galvenā, kas noteikusi primārā alumīnija cenas, un ka tā iejaucas tirgū.

(23)     To, ka iepriekš aprakstītā valsts iejaukšanās bijusi ar skaidru mērķi, apstiprina 12. piecgades alumīnija nozares attīstības plāns (2011–2015), kurā Ķīnas valdība skaidri izteic nodomu koriģēt nodokļu un eksporta nodokļu atlaides un citas ekonomiskās sviras un stingri kontrolēt primāro produktu kopējo nozares paplašināšanos un eksporta apjomu. Plānā paredzēts turpināt politiku, kas aizsākta ar iepriekšējo alumīnija nozares plānu. Turklāt šie plāni tiek īstenoti jau daudzus gadus, un, kā parādīts iepriekš, izmeklēšanas periodā tika veikti vairāki īstenošanas pasākumi.

(24)     Tādējādi daudzie valsts izraisītie kropļojumi Ķīnas primārā alumīnija cenās ietekmē izejvielu cenas. Bez tam ražotājiem ir priekšrocība no šiem kropļojumiem, jo tie parasti iegādes veic Ķīnas tirgū no vietējiem piegādātājiem, par referenci izmantojot Ķīnas tūlītējas piegādes tirgus (vai SHFE) cenas. Izmeklēšanas periodā šīs cenas bija aptuveni par 15% zemākas nekā cenas pasaules tirgū. Teorētiski Ķīnas uzņēmumi var arī iegādāties zināmus daudzumus par LME cenām, ja valsts iejaukšanās dēļ cenas Ķīnas tirgū cenas ir lielākas, savukārt trešo valstu tirgus dalībniekiem pretējā iespēja nav pieejama.

(25)     Pārbaudot gan Sira (Tianjin) Aluminium Products Co. Ltd., gan Sira Group (Tianjin) Heating Radiators Co. Ltd. atbildes uz anketas jautājumiem, atklājās, ka IP laikā tie iepirkuši primāro alumīniju par cenām, kas piesaistīta SHFE cenai , un ka to iepirkuma cenas ilgākā laikposmā atbildušas SHFE indeksam.

(26)     Turklāt izmeklēšanā tika konstatēts, ka viens no diviem attiecīgajiem uzņēmumiem guvis labumu no uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides “two free three half”. Šī atlaižu sistēma Ķīnas valstī nozīmē, ka tad, kad uzņēmums sāk gūtu peļņu, tas divus gadus nemaksā uzņēmumu ienākuma nodokli un tad nākamos trīs gadus maksa tikai pusi nodokļa. Šādi kropļojumi peļņas un zaudējumu kontā tiek grāmatoti kā negatīvas izmaksas, un tādējādi tiek palielināta rentabilitāte.

(27)     Šādos apstākļos neviens no uzņēmumiem nav varējis pierādīt, ka ar uzņēmējdarbību saistītie lēmumi par izejvielu iegādi pieņemti bez valsts nozīmīgas iejaukšanās un ka lielāko ieguldījumu izmaksas būtībā atspoguļo tirgus vērtību. Tāpēc tās nevarēja pierādīt, ka atbilst 1. kritērijam.

(28)     Ņemot vērā iepriekšminētos konstatējumus attiecībā uz 1. kritēriju, pēc apspriešanās ar padomdevēju komiteju tika uzskatīts, ka Sira Group TER pieprasījums būtu jānoraida.

(29)     Ņemot vērā iepriekš minēto, pārējie TER kritēriji, kas izklāstīti pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktā, netika sīkāk analizēti.

(30)     Komisija saistīto uzņēmumu grupai ĶTR un sūdzības iesniedzējam oficiāli izpauda konstatējumus par TER. Tiem tika dota arī iespēja rakstiski izteikt savu viedokli un lūgt uzklausīšanu, ja tam būtu īpaši iemesli.

(31)     Pēc TER informācijas izpaušanas Sira Group izteica piezīmes par konstatējumiem, kas attiecās uz TER konstatējumiem. Tomēr, ņemot vērā, ka Sira Group savas piezīmes bija iesniegusi ar norādi Limited, Komisija izskatīja šo jautājumu kā divpusēju, sagatavojot īpašu informācijas izpaušanas dokumentu. Saņemtās piezīmes nelika izdarīt izmaiņas konstatējumos par 1. kritēriju.

(32)     Izklāstīto iemeslu dēļ un ņemot vērā, ka netika saņemtas piezīmes, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 30. un 31. apsvērums.

3.1.3.     Individuāls režīms (IR)

(33)     Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu valstīm, uz kurām attiecas šis pants, iespējams noteikt valsts mēroga maksājumu, izņemot gadījumus, kad uzņēmumi var parādīt, ka tie atbilst visiem pamatregulas 9. panta 5. punkta kritērijiem. Vienīgi ērtības labad pagaidu regulas 32. apsvērumā sniegts īss kritēriju kopsavilkums.

(34)     Abi saistītie Sira Group ražotāji eksportētāji pieprasīja IR, ja TER netiktu piešķirts. Abas prasības tika izskatītas. Izmeklēšanā tika atklāts, ka tie atbilst visiem pamatregulas 9. panta 5. punkta nosacījumiem.

(35)     Tāpēc Sira Group tika piešķirts IR.

(36)     PTO Strīdu izšķiršanas padome 2011. gada 28. jūlijā pieņēma Apelācijas institūcijas ziņojumu un Īpašās komisijas ziņojumu, kas grozīts ar Apelācijas institūcijas ziņojumu par lietu “Eiropas Kopienas — Galīgie antidempinga pasākumi konkrētiem dzelzs un tērauda savienotājelementiem no Ķīnas”[6] (turpmāk “ziņojumi”).

(37)     Ziņojumos tika konstatēts, ka cita starpā pamatregulas 9. panta 5. punkts nav saderīgs ar PTO Antidempinga nolīguma 6.10., 9.2. un 18.4. pantu un PTO Nolīguma XVI:4 pantu. Pamatregulas 9. panta 5. punktā paredzēts, ka valstīs, kur nav tirgus ekonomikas, individuāliem ražotājiem eksportētājiem, kam nav noteikts tirgus ekonomikas režīms saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktu, piemēro valsts mēroga maksājuma likmi, ja šie eksportētāji nevar pierādīt, ka tie atbilst pamatregulas 9. panta 5. punkta nosacījumiem, ar kuriem piešķir individuālu režīmu (Strīdu izšķiršanas padomes secinājums par pamatregulas 9. panta 5. punktu).

(38)     Ikviens ĶTR ražotājs eksportētājs, kas uzskata, ka šī regula būtu jāpārskata, ņemot vērā ziņojumos ietverto juridisko interpretāciju attiecībā uz 9. panta 5. punktu, ir aicināts pieprasīt pārskatīšanu saskaņā ar 2. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 1515/2001 par pasākumiem, kurus Kopiena drīkst veikt aizsardzībai pret dempingu un subsidētu importu pēc ziņojuma, ko pieņēmusi PTO Strīdu izšķiršanas organizācija[7] (turpmāk “PTO pilnvarojuma regula”).

(39)     Ņemot vērā pārskatīšanas secinājumus, atbildīgā Savienības iestāde var atcelt, grozīt vai saglabāt pārskatītos pasākumus. Personām, kuras pieprasa pārskatīšanu, būtu jāapzinās, ka gadījumā, kad konstatējumu dēļ jāgroza pasākumi, pasākumu apjoms var tikt samazināts vai palielināts.

(40)     Izklāstīto iemeslu dēļ un ņemot vērā, ka netika saņemtas piezīmes par IR piešķiršanu, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 32. līdz 34. apsvērums.

3.2.        Analogā valsts

(41)     Par analogo valsti netika saņemtas piezīmes, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 35. līdz 41. apsvērums.

3.3.        Normālā vērtība

(42)     Tāda pati metodika tika izmantota, lai noteiktu Sira Group normālo vērtību, kā aprakstīts pagaidu regulas 42. līdz 46. apsvērumā. Par normālo vērtību netika saņemtas piezīmes, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 42. līdz 46. apsvērums.

3.4.        Eksporta cena

(43)     Sira Group eksporta cena tika aprēķināta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, jo eksports tika veikts par transferta cenām, kas tika uzskatītas par neuzticamu avotu. Eksporta cenas tāpēc tika aprēķinātas, pamatojoties uz tālākpārdošanas cenām pirmajam neatkarīgajam pircējam Savienības tirgū un attiecīgi atņemot izmaksas un peļņu, lai EXW līmenī koriģētu eksporta cenu. Tālākpārdošanas cenu pirmajam neatkarīgajam pircējam Savienībā koriģēja atbilstīgi visām izmaksām, aptverot nodokļus un nodevas, kas radušies posmā starp importēšanu un tālākpārdošanu, ka arī samērīgas pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas un peļņu. Attiecībā uz peļņas normu tika izmantota peļņa, ko guvis nesaistīts attiecīgā ražojuma importētājs, kurš sadarbojās, jo, ņemot vērā ražotāja eksportētāja un saistītā importētāja attiecības, saistītā importētāja faktiskā peļņa netika uzskatīta par uzticamu.

(44)     Par atlasītajiem eksportētājiem netika saņemtas piezīmes, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 47. apsvērums.

3.5.        Salīdzinājums

(45)     Tika iesniegtas dažas piezīmes par normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu.

(46)     Metal Group Ltd. apstrīdēja normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, pamatojoties uz to, ka izmantotās metodes dēļ salīdzināšana nav bijusi taisnīga, un uzņēmums apgalvoja, ka atšķiras fiziskās īpašības.

(47)     Ņemot vērā salīdzinājumu, Metal Group ieteica alternatīvu metodi, kas balstīta vienkārši uz svaru. Šī metodika tika noraidīta, jo tajā netiek ņemti vērā citi svarīgi aspekti, kas iekļauti ražojuma veidu salīdzinājuma sistēmā, piemēram, jauda, kas tādējādi nodrošina labāku salīdzināmību.

(48)     Metal Group Ltd. apgalvojumam par fizisko īpašību atšķirībām bija trīs daļas, un tas tika iesniegts pēc piezīmju iesniegšanas termiņa beigām. Neviens no trim apgalvojumiem par šo jautājumu netika minēts atbildēs uz anketas jautājumiem (kur bija īpašs jautājums par to). Arī pārbaudes apmeklējumā netika pausti šādi apgalvojumi, kas izmeklēšanas komandai būtu devuši iespēju pārbaudīt to patiesumu un nozīmīgumu.

(49)     Pirmais apgalvojums attiecās uz ražošanai izmantotā alumīnija sakausējuma veidu. Šajā sakarā tika apgalvots, ka sakausējuma Ķīnas standarts nav tāds pats kā tāda paša nosaukuma sakausējuma standarts Savienībā. Lai gan ir skaidrs, ka minētie sakausējumi nav identiski, tomēr netika sniegti pierādījumi, ka atšķiras izmaksas.

(50)     Otrais apgalvojums bija par lētāku apstrādes pulveri. Tāpat netika sniegti pierādījumi par šo apgalvojumu, un jānorāda, ka minētā apstrādes pulvera izmaksas ir pavisam mazs procents no ražošanas kopējām izmaksām, un ka tā ietekme varētu būt tikai niecīga.

(51)     Trešais apgalvojums bija par to, ka atšķirībā no ES ražotā ražojuma uzņēmums nav izmantojis pretkorozijas pārklājumu. Tāpat kā par abiem iepriekšējiem apgalvojumiem, arī par šo netika sniegti pierādījumi.

(52)     Ņemot vērā iepriekš minēto, prasība ņemt vērā fizikālo īpašību atšķirības tika noraidīta.

(53)     Cita piezīmes netika saņemtas, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 48. līdz 50. apsvērums.

3.6.        Dempinga starpības

(54)     Attiecībā uz Sira Group, dempinga starpība tika aprēķināta, pamatojoties uz pagaidu regulas 51. apsvērumā minēto metodiku, un tā tika noteikta 23,0 % apmērā.

(55)     Cita piezīmes netika saņemtas, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 51. līdz 54. apsvērums.

4.           KAITĒJUMS

4.1.        Kopējais Savienības ražošanas apjoms

(56)     Par kopējo Savienības ražošanas apjomu netika saņemtas piezīmes, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 55. līdz 57. apsvērums.

4.2.        Patēriņš Savienībā

(57)     Par patēriņu Savienībā netika saņemtas piezīmes, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 58. līdz 61. apsvērums.

4.3.        Imports no attiecīgās valsts

4.3.1.     Importa cenas un to samazinājums

(58)     Pēc provizorisko konstatējumu izpaušanas viena persona apgalvoja, ka cenu samazinājuma starpība 6,1 % apmērā, kas tika konstatēta izmeklēšanas periodā, esot maza un neesot varējusi nodarīt būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(59)     Ķīnas eksportētāju cenu samazinājums tomēr būtu jāskata, ņemot vērā spiedienu, ko tas panācis Savienības tirgū, un ietekmi uz Savienības ražošanas nozares cenu līmeni. Izmeklēšanā tika atklāts, ka cenu spiediens, ko izraisījis imports par zemām dempinga cenām, nav ļāvis Savienības ražošanas nozarei noteikt cenas tādā līmenī, kas jo īpaši IP laikā ļautu tai segtu izmaksas un sasniegt samērīgu peļņas normu.

(60)     Kā minēts pagaidu regulas 65. apsvērumā, izmeklēšanā tika apstiprināts, ka ĶTR imports noticis par dempinga cenām un visa attiecīgā perioda laikā tās bijušas zemākas par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām. Pastāvīgā cenu samazinājuma dēļ Ķīnas eksportētāji IP laikā varēja palielināt pārdošanas apjomus un tirgus daļu. Turklāt tika konstatēts, ka cenu atšķirība attiecībā uz dažu veidu radiatoriem bijusi ievērojami lielāka nekā vidējais konstatētais cenu samazinājums. Tādējādi negatīvo ietekmi uz Savienības tirgū konstatēto cenu samazinājumu un Savienības ražošanas nozari nevar novērtēt par zemu. Tādējādi apgalvojums tika noraidīts.

(61)     Tā pati persona atkārtoja, ka Ķīnas radiatoriem bijusi sliktāka kvalitāte nekā Savienībā ražotajiem un ka tāpēc tie nav varējuši izraisīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(62)     Tomēr apgalvojums netika pamatots, un izmeklēšanā netika atklāti fakti, kas apgalvojumu pamatotu. Kā minēts pagaidu regulas 23. apsvērumā, izmeklēšanā tika atklāts, ka alumīnija radiatoriem, kurus ražo ĶTR un eksportē no tās, un alumīnija radiatoriem, ko ražo un pārdod Savienības ražotāji Savienībā, ir vienādas fizikālās un tehniskās pamatīpašības, kā arī pamatizmantojums. Turklāt tie ir arī pilnībā savstarpēji aizstājami un jo īpaši patērētājiem izskatās identiski. Tāpēc tie tiek uzskatīti par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(63)     Vērts piebilst, ka cenu samazinājuma un kaitējuma novēršanas līmenis tiek noteikts, pamatojoties uz detalizētu Ķīnas un Savienības ražojumu veidu salīdzinājumu. Tādējādi detalizētajā cenu salīdzinājumu ņemts vērā apgalvojums par atšķirību starp dažādo veidu radiatoriem. Ņemot vērā iepriekšminēto, apgalvojums tika noraidīts.

(64)     Citas piezīmes par importu no attiecīgās valsts netika saņemtas, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 62. līdz 67. apsvērums.

4.4.        Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis

(65)     Citas piezīmes par ievadpiezīmēm netika saņemtas, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 68. līdz 71. apsvērums.

4.4.1.     Ražošana, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(66)     Par ražošanu, ražošanas jaudu un jaudas izmantojumu netika saņemtas piezīmes, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 72. līdz 74. apsvērums.

4.4.2.     Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(67)     Par Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu un tirgus daļu netika saņemtas piezīmes, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 75. apsvērums.

4.4.3.     Izaugsme

(68)     Par izaugsmi netika saņemtas piezīmes, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 76. apsvērums.

4.4.4.     Nodarbinātība

(69)     Par nodarbinātību netika saņemtas piezīmes, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 77. un 78. apsvērums.

4.4.5.     Vienības vidējās cenas Savienībā un ražošanas izmaksas

(70)     Par vienības vidējām cenām Savienībā un ražošanas izmaksām netika saņemtas piezīmes, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 79. un 80. apsvērums.

4.4.6.     Rentabilitāte, skaidras naudas plūsma, ieguldījumi, ienākumi no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu

(71)     Par rentabilitāti, skaidras naudas plūsmu, ieguldījumiem, ienākumiem no ieguldījumiem un spēju piesaistīt kapitālu netika saņemtas piezīmes, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 81. līdz 83. apsvērums.

4.4.7.     Krājumi

(72)     Par krājumiem netika saņemtas piezīmes, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 84. apsvērums.

4.4.8.     Faktiskās dempinga starpības lielums

(73)     Par faktiskās dempinga starpības lielumu netika saņemtas piezīmes, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 85. apsvērums.

4.4.9.     Secinājums par kaitējumu

(74)     Izmeklēšanā tika apstiprināts, ka lielākajai daļai kaitējuma rādītāju attiecīgajā periodā bija tendence samazināties. Tādējādi tiek apstiprināti pagaidu regulas 86. līdz 89. apsvēruma secinājumi, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

5.           CĒLOŅSAKARĪBA

5.1.        Ievads

(75)     Par pagaidu regulas 90. apsvērumu netika saņemtas piezīmes, tāpēc minētais apsvērums ar šo tiek apstiprināts.

5.2.        Importa par dempinga cenām radītā ietekme

(76)     Par importa par dempinga cenām radīto ietekmi netika saņemtas piezīmes, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 91. līdz 95. apsvērums.

5.3.        Citu faktoru ietekme

5.3.1.     Imports no trešām valstīm

(77)     Par importu no trešām valstīm netika saņemtas piezīmes, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 96. apsvērums.

5.3.2.     Ekonomikas krīze

(78)     Viena persona apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma (ja tāds bijis) cēlonis bijusi ekonomikas krīze būvniecības un mājokļu nozarē konkrētās dalībvalstīs, piemēram, Spānijā un Itālijā, kas, pēc šīs personas domām, bijušas Savienības ražošanas nozares galvenie pārdošanas tirgi.

(79)     Tomēr izmeklēšanā tika atklāts, ka Savienības ražošanas nozare pārdevusi ievērojamus daudzumus radiatoru ne tikai Spānijā un Itālijā, bet arī citās dalībvalstīs. Turklāt attiecīgā ražojuma un līdzīgā ražojuma tirgus ir plašāks nekā tikai būvniecības un mājokļu tirgi Spānijā un Itālijā. Tomēr, kaut arī nevar izslēgt, ka ekonomikas krīze ietekmējusi Savienības tirgu, Ķīnas importam par zemām dempinga cenām pieauga apjoms, kas attiecīgajā periodā pastiprināja ekonomikas lejupslīdes iespējamo negatīvo ietekmi un neļāva Savienības ražošanas nozarei izmeklēšanas periodā gūt labumu no ekonomikas vispārējās atveseļošanos. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(80)     Par ekonomikas krīzi netika saņemtas piezīmes, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 97. līdz 100. apsvērums.

5.3.3.     Savienības nozares ražošanas izmaksu dinamika

(81)     Tika apgalvots, ka Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma iemesls bijis alumīnija cenas pieaugums, jo no tās ir atkarīga liela daļa līdzīgā ražojuma ražošanas izmaksu.

(82)     Tomēr tiek uzskatīts, ka tirgū, kuru virza taisnīga konkurence, cenas var noteikt tādā līmenī, kas sedz izmaksas un nodrošina pieņemamu peļņas normu. Kā apstiprināts 60. apsvērumā, attiecīgajā periodā ĶTR izcelsmes importa vidējās cenas pastāvīgi bija zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas. Kad izmaksas palielinājās, Savienības ražošanas nozare nevarēja palielināt savas cenas atbilstīgi pastāvīgajam cenu spiedienam. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(83)     Citas piezīmes par Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksu dinamiku netika saņemtas, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 101. līdz 103. apsvērums.

5.3.4.     Atlasīto Savienības ražošanas nozares pārstāvju eksporta rādītāji

(84)     Viena persona apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares eksporta pārdevumu apmērs un samazinājums attiecīgajā periodā ļoti ietekmēja tās kopējos ekonomikas rādītājus.

(85)     Tomēr izmeklēšanā tika atklāts, ka Savienības ražošanas nozares eksporta pārdevumu attiecīgajā periodā gan kļuva mazāk, bet tie saglabāja ievērojamu daļu, proti, 51 % no Savienības ražošanas nozares kopējiem pārdevumiem Eiropas Savienībā IP laikā un 27% no Savienības ražošanas nozares kopējā ražošanas apjoma IP laikā. Tādējādi, kā norādīts pagaidu regulas 106. apsvērumā, eksporta pārdevumi ļāva Savienības ražošanas nozarei gūt apjomradītus ietaupījumus, tāpēc nevar uzskatīt, ka attiecīgajā periodā tie izraisījuši būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Savienības ražošanas nozares eksporta pārdevumu tendence un apmērs neizjauc cēloņsakarību starp kaitējumu un importu par zemām dempinga cenām no ĶTR. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(86)     Tā pati persona ir pieprasījusi izpaust Savienības ražošanas nozares eksporta vērtību un tādējādi arī cenas, jo pagaidu regulā bija publicēti tikai eksporta apjomi. Tomēr minētos datus nevar izpaust, jo tie tiek uzskatīti par konfidenciāliem.

(87)     Citas piezīmes par eksporta rādītājiem netika saņemtas, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 104. līdz 106. apsvērums.

5.4.        Secinājums par cēloņsakarību

(88)     Viena persona apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares lēmums 2008. gadā palielināt ražošanas jaudu kopā ar sarežģīto stāvokli ekonomikā, kas dominēja arī nākamajos gados, ir galvenie cēloņi, kāpēc samazinājās Savienības ražošanas nozares jaudas izmantojums un tai bija negatīva rentabilitāte. Tāpēc tika apgalvots, ka kaitējumu izraisījuši dažādi iekšzemes faktori, piemēram, ekonomikas krīze un Savienības ražošanas nozares aplamie lēmumi par investīcijām.

(89)     Tomēr kaitējuma analīze tika novērtēta, ņemot vērā visus kaitējuma faktorus kopā, no kuriem jaudas izmantojums un rentabilitāte ir tikai divi. Kaitējuma izmeklēšanu tika atklāts, ka Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms samazinājies par 16 %, savukārt imports no ĶTR attiecīgajā perioda palielinājies par 77 % un tirgus daļa palielinājusies no 13 % līdz 24 %. Pat IP laikā, kad patēriņš salīdzinājumā ar 2009. gadu pieauga, Savienības ražošanas nozares tirgus daļa turpināja samazināties. Papildus tam, ka pastiprinājās citi kaitējuma faktori, vēl viena zīme, kas liecina, ka Savienības ražošanas nozare bija nonākusi sarežģītā ekonomikas situācijā, ir Savienības ražošanas nozares krājumu apmērs, kas attiecīgajā periodā ievērojami palielinājās. Tāpēc, lai gūtu pilnīgu priekšstatu, palielinātā Savienības ražošanas nozares ražošanas jauda 2008. gadā būtu jāanalizē kopā ar visiem šiem elementiem.

(90)     Kaut arī ekonomikas krīzei bija zināma negatīva ietekme uz Savienības ražošanas nozares situāciju, nevar ignorēt to, ka Ķīnas imports par zemām dempinga cenām attiecīgajā periodā ievērojami palielinājās un tādējādi pastiprināja ekonomikas lejupslīdes iespējamo negatīvo ietekmi un neļāva Savienības ražošanas nozarei izmeklēšanas periodā gūt labumu no ekonomikas vispārējās atveseļošanos.

(91)     Izmeklēšanā tika atklāts, ka no 2009. gada līdz IP bijis 9 % patēriņa pieaugums, bet Savienības ražošanas nozares tirgus daļa pastāvīgi samazinājusies un pat tad, ja vispārējā ekonomikas situācija būtu bijusi labāka, Savienības ražošanas nozare nebūtu varējusi atveseļoties, jo vienmēr to kavējis spiediens, ko izraisījis ĶTR imports par zemajām dempinga cenām. Ņemot vērā iepriekšminēto, apgalvojums tika noraidīts.

(92)     Citas piezīmes attiecībā uz secinājums par cēloņsakarību netika saņemtas, tāpēc ar šo tiek aptirināts 107. līdz 110. apsvērums.

6.           SAVIENĪBAS INTERESES

(93)     Šajā izmeklēšanā lietotāji nesadarbojās, un kaut arī pēc pagaidu konstatējumu publicēšanas, tika izrādīta interese, lietotāji nepieteicās.

(94)     Pamatojoties uz pieejamo informāciju, tika konstatēts, ka galvenie alumīnija radiatoru pircēji ir celtniecības uzņēmumi, izplatītāji un vairumtirgotāji, kuri tos pārdod tālāk specializētām veikalu ķēdēm vai mazumtirdzniecības veikaliem pārdošanai mazākiem celtniecības uzņēmumiem vai galalietotājiem. Novērtējot galīgo maksājumu noteikšanas iespējamo ietekmi uz attiecīgajām personām, tika atklāts, ka pat vienam importētam alumīnija radiatora elementa iespējams cenas pieaugums par 61 %, kas ir augstākais ierosinātais antidempinga maksājums, šis cenu palielinājums šķiet diezgan zems, jo attiecīgais ražojums parasti ir tikai daļa lielos projektos, kur tā cena ir tikai neliela daļa no kopējām uzņēmuma izmaksām. Tāpēc, pat ņemot vērā sliktāko iespējamo scenāriju, šķiet, ka tā izraisītais cenu pieaugumu varētu viegli absorbēt pakārtoto pārdevumu ķēdē.

(95)     Par Savienības interesēm netika saņemtas piezīmes, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 111. līdz 118. apsvērums.

7.           GALĪGIE ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

7.1.        Kaitējuma novēršanas līmenis

(96)     Tika apgalvots, ka peļņas norma, kas tika izmantota, lai aprēķinātu maksājuma apmēru, kas nepieciešams, lai novērstu kaitējošā dempinga ietekmi, bijusi pārāk augsta. Tika apgalvots, ka 7,4 % starpība attiecībā uz izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem 2008. gadā bijusi izņēmums, turklāt nereālistiski noteikta. Ekonomikas krīzes dēļ, kas smagi skāra tirgu turpmākajos gados, šādu peļņas līmeni nebija iespējams sasniegt.

(97)     Būtu jānorada, ka šī peļņas norma izmeklēšanas laikā tika pārbaudīta kā peļņas norma, ko izlasē iekļautie uzņēmumi spētu panākt normālos tirgus apstākļos, proti, ja nebūtu kaitējošā dempinga. Nevar secināt, ka ekonomikas krīze nav ietekmējusi Savienības ražošanas nozares stāvokli, bet importa apjoms par zemām dempinga cenām no ĶTR, kuras bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, turpināja pieaugt visā attiecīgajā periodā, kaitējot Savienības ražošanas nozares cenām un tirgus daļai. Tādēļ ir skaidrs, ka imports par dempinga cenām no ĶTR pastiprināja ekonomikas lejupslīdes ietekmi uz Savienības ražošanas nozari. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(98)     Tika arī apgalvots, ka pēcimportēšanas izmaksas, kas izmantotas, lai aprēķinātu cenu samazinājumu un kaitējuma starpības (0,2 %, ieskaitot visas izmaksas, kas vajadzīgas, lai laistu preces brīvā apgrozībā Eiropas Savienībā, piemēram, pārkraušanas izmaksas un muitošanas maksu, bet izņemot ievedmuitas nodokli), novērtētas par zemu. Pēc šīs personas domām, pēcimportēšanas izmaksās būtu jāiekļauj pārkraušanas izmaksas, muitošana un iekšzemes pārvadājumu izmaksas, kas tika lēstas 3,5 % apmērā. Lai aprēķinātu cenu samazinājumu un pārdošanu par zemākām cenām, cena uz ES robežas tiek salīdzināta ar ES ražošanas nozares ražotāju EXW cenu. Cenā uz ES robežas jāietver visas izmaksas, kas vajadzīgas, lai laistu preces brīvā apgrozībā Eiropas Savienībā (t. i., muitošanas un pārkraušanas izmaksas), taču ne attiecīgās personas prasītās iekšzemes pārvadājumu izmaksas. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(99)     Citas piezīmes par kaitējuma novēršanas līmeni netika saņemtas, tāpēc ar šo tiek apstiprināta pagaidu regulas 119. līdz 123. apsvērumā aprakstītā metodika.

7.2.        Maksājumu veids un apjoms

(100)   Ņemot vērā iepriekšminēto, tiek uzskatīts, ka saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu galīgie antidempinga pasākumi attiecīgā ražojuma importam saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu jānosaka apjomā, kas ir mazākais no diviem lielumiem — dempinga starpības un kaitējuma starpības. Tādējādi visas maksājumu likmes būtu jānosaka konstatētās kaitējuma starpības apmērā.

(101)   Ierosinātie galīgie antidempinga maksājumi ir šādi:

Valsts || Uzņēmums || Dempinga starpība || Kaitējuma starpība || Galīgais maksā­jums %

ĶTR || Zhejiang Flyhigh Metal Products Co., Ltd || 23,0% || 12,6% || 12,6%

|| Metal Group Co., Ltd || 70,8% || 56,2% || 56,2%

|| Sira Group (Sira (Tianjin) Aluminium Products Co. Ltd. and Sira Group (Tianjin) Heating Radiators Co. Ltd.) || 23,0% || 14,9% || 14,9%

|| Citi uzņēmumi, kas sadarbojās || 32,5% || 21,2% || 21,2%

|| Visi pārējie uzņēmumi (valsts mēroga dempinga starpība) || 76,6% || 61,4% || 61,4%

(102)   Šajā regulā precizētās individuālās antidempinga maksājuma likmes uzņēmumiem tika noteiktas, ņemot vērā šīs izmeklēšanas konstatējumus. Tāpēc tās atspoguļo stāvokli, kas izmeklēšanas laikā konstatēts attiecībā uz šiem uzņēmumiem. Šīs maksājuma likmes (pretēji valsts mēroga maksājumam, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”) tādējādi ir piemērojamas vienīgi to ĶTR izcelsmes ražojumu importam, kurus ražo minētie uzņēmumi un tāpēc arī konkrēti minētie tiesību subjekti. Šīs likmes neattiecas uz tāda attiecīgā ražojuma importu, ko ražojis cits uzņēmums, kura adrese un nosaukums konkrēti nav minēti šīs regulas rezolutīvajā daļā, arī ne uz tiesību subjektiem, kas saistīti ar konkrēti minētajiem, uz šiem citiem uzņēmumiem attiecas maksājuma likme, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(103)   Lai iespējami mazinātu antidempinga pasākumu apiešanas risku maksājuma likmju lielo atšķirību dēļ, tiek uzskatīts, ka šajā gadījumā ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošinātu antidempinga maksājumu pareizu piemērošanu. Īpašie pasākumi ietver to, ka dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs rēķins, kurš atbilst šīs regulas II pielikumā izklāstītajām prasībām. Uz importu, kam nav pievienots šāds rēķins, attiecina atlikušo antidempinga maksājumu, kas piemērojams visiem pārējiem eksportētājiem.

(104)   Ja uzņēmumam, kam piemēro turpmāk norādītās mazākās individuālās maksājuma likmes, pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski palielinās eksporta apjoms, šā palielinājuma dēļ var uzskatīt, ka tirdzniecības modelī notikušas pārmaiņas, kuras izraisījusi pasākumu noteikšana pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Šādos apstākļos un ar noteikumu, ka ir ievēroti nosacījumi, var sākt izmeklēšanu pret pasākumu apiešanu. Minētajā izmeklēšanā cita starpā var pārbaudīt vajadzību atcelt individuālās maksājuma likmes un pēc tam piemērot attiecīgo valsts mēroga maksājumu.

(105)   Ikviena prasība piemērot individuālu antidempinga maksājuma likmi (piemēram, pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas vai jaunas ražotnes vai pārdošanas struktūras izveides) nekavējoties būtu jāadresē Komisijai[8] kopā ar visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par visām tādām pārmaiņām uzņēmuma darbībā, kas saistītas ar ražošanu, pārdošanu iekšzemes tirgū un eksportam un kas, piemēram, saistās ar minēto nosaukuma maiņu vai pārmaiņām ražošanas un pārdošanas struktūrās. Tad vajadzības gadījumā šī regula tiks attiecīgi grozītas, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kuriem piemēro individuālās maksājuma likmes.

(106)   Lai pareizi piemērotu antidempinga maksājumu, valsts mēroga maksājums būtu jāpiemēro ne vien ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kuri IP laikā ražojumu neeksportēja uz ES.

(107)   Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret jaunajiem eksportētājiem un šīs regulas I pielikumā minētajiem uzņēmumiem, kas netika iekļauti izlasē, taču sadarbojās, būtu jāparedz, ka minētajiem uzņēmumiem piemērojamā vidējā svērtā maksājuma likme jāpiemēro arī visiem jaunajiem eksportētājiem, kuriem citādi saskaņā ar pamatregulas 11. panta 4. punktu būtu tiesības uz pārskatīšanu, jo šo pantu nepiemēro, ja ir izmantota izlases metode.

7.3.        Pagaidu antidempinga maksājumu galīgā iekasēšana

(108)   Ņemot vērā konstatētās dempinga starpības apmēru un ES ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma līmeni, tiek uzskatīts, ka nepieciešams galīgi iekasēt summas, kuras nodrošinātas ar pagaidu regulā noteikto pagaidu antidempinga maksājumu, ievērojot noteiktā galīgā maksājuma apmēru.

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.           Ar šo nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas alumīnija radiatoru un to elementu vai sekciju, izņemot elektriskos radiatorus un to elementus un sekcijas, importam neatkarīgi no tā, vai šie elementi ir samontēti blokos — patlaban uz tiem attiecas KN kodi ex 7615 10 10, ex 7615 10 90, ex 7616 99 10 un ex 7616 99 90 (TARIC kodi 7615 10 10 10, 7615 10 90 10, 7616 99 10 91, 7616 99 90 01 un 7616 99 90 91).

2.           Galīgā antidempinga maksājuma likme, ko piemēro turpmāk minēto uzņēmumu ražoto 1. punktā aprakstīto ražojumu neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa samaksas, ir šāda:

Uzņēmums || || Galīgais maksājums || TARIC papildkods

Zhejiang Flyhigh Metal Products Co., Ltd. || || 12,6% || B272

Metal Group Co. Ltd. || || 56,2% || B273

Sira (Tianjin) Aluminium Products Co. Ltd. Sira Group (Tianjin) Heating Radiators Co. Ltd. 1 pielikumā uzskaitītie uzņēmumi || || 14,9% 14,9% 21,2% || B279 B280

Visi pārējie uzņēmumi || || 61,4% || B999

3.           Šā panta 2. punktā minētajiem uzņēmumiem noteiktās individuālās maksājumu likmes piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs rēķins, kas atbilst II pielikumā minētajām prasībām. Ja šādu rēķinu neuzrāda, piemēro visiem pārējiem uzņēmumiem piemērojamo maksājuma likmi.

4.           Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

Tiek galīgi iekasētas summas, kas nodrošinātas ar pagaidu antidempinga maksājumu atbilstīgi Komisijas Regulai (ES) Nr. 402/2012, ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes alumīnija radiatoru importam. Nodrošinātās summas, kas pārsniedz galīgās antidempinga maksājuma likmes, atbrīvo.

3. pants

Ja kāds jauns ražotājs eksportētājs no Ķīnas Tautas Republikas iesniedz Komisijai pietiekamus pierādījumus par to, ka:

– izmeklēšanas periodā (no 2010. gada 1. jūlija līdz 2011. gada 30. jūnijam) tas nav eksportējis uz Savienību 1. panta 1. punktā aprakstīto ražojumu,

– tas nav saistīts ne ar vienu eksportētāju vai ražotāju Ķīnas Tautas Republikā, uz kuru attiecas ar šo regulu noteiktie antidempinga pasākumi,

– faktiski ir eksportējis uz Savienību attiecīgo ražojumu pēc izmeklēšanas perioda, kas ņemts vērā, nosakot pasākumus, vai ir uzņēmies neatsaucamas līgumsaistības eksportēt uz Savienību ievērojamu daudzumu,

Padome pēc Komisijas priekšlikuma, apspriežoties ar padomdevēju komiteju, ar vienkāršu balsu vairākumu var grozīt 1. panta 2. punktu, iekļaujot jauno ražotāju eksportētāju to uzņēmumu sarakstā, kuri sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē un kuriem tādējādi piemēro vidējo svērto maksājuma likmi 21,2 % apmērā.

4. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

                                                                       Padomes vārdā —

                                                                       priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

ĶTR RAŽOTĀJI EKSPORTĒTĀJI, KAS SADARBOJĀS, BET NEBIJA IEKĻAUTI IZLASĒ

Nosaukums || TARIC papildkods

Jinyun Shengda Industry Co., Ltd. || B274

Ningbo Ephriam Radiator Equipment Co.,Ltd || B275

Ningbo Everfamily Radiator Co., Ltd || B276

Ningbo Ningshing Kinhil Industrial Co.,Ltd. || B277

Ningbo Ninhshing Kinhil International Co., Ltd. || B278

Yongkang Jinbiao Machine Electric Co., Ltd . || B281

Yongkang Sanghe Radiator Co., Ltd. || B282

Zhejiang Aishuibao Piping Systems Co.,Ltd || B283

Zhejiang Botai Tools Co., Ltd || B284

Zhejiang East Industry Co.,Ltd || B285

Zhejiang Guangying Machinery Co.,Ltd || B286

Zhejiang Kangfa Industry & Trading Co., Ltd. || B287

Zhejiang Liwang Industrial and Trading Co., Ltd || B288

Zhejiang Ningshuai Industry Co., Ltd || B289

Zhejiang Rongrong Industrial Co., Ltd. || B290

Zhejiang Yuanda Machinery & Electrical Manufacturing Co., Ltd || B291

II PIELIKUMS

Šīs regulas 1. panta 3. punktā minētajā derīgajā rēķinā jābūt izrakstītāja uzņēmuma pārstāvja parakstītai deklarācijai šādā formā:

1) rēķina izrakstītāja uzņēmuma pārstāvja vārds, uzvārds un amats;

2) šāds paziņojums:

“Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka (apjoms) alumīnija radiatorus un radiatoru elementus vai sekcijas, kurus pārdod eksportam uz Eiropas Savienību un uz kuriem attiecas šis rēķins, ir ražojis uzņēmums (uzņēmuma nosaukums un juridiskā adrese) (TARIC papildkods) Ķīnas Tautas Republikā. Apliecinu, ka šajā rēķinā sniegtā informācija ir pilnīga un pareiza.

Datums un paraksts”.

[1]               OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.

[2]               OV L 124, 11.5.2012., 17. lpp.

[3]               OV C 236, 12.8.2011., 18. lpp.

[4]               www.bloomberg.com

[5]               http://news.xinhuanet.com/english/2008-12/26/content_10564812.htm

[6]               WTO, Report of the Panel, WT/DS397/R, 2011. gada 15. jūlijs. WTO, report of the Panel, WT/DS397/R, 2010. gada 29. septembris. Ziņojumi lejupielādējami no PTO tīmekļa vietnes (http://www.wto.org/english/tratop_e/dispu_e/cases_ e/ds397_e.htm).

[7]               OV L 201, 26.7.2001., 10. lpp.

[8]               European Commission, Directorate-General for Trade, Directorate H, Office: NERV-105, 08/020, 1049 Brussels, BELGIUM.