PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Horvātijas pievienošanās ES ir paredzēta 2013. gada 1. jūlijā. Lai gan Pievienošanās aktu[1] vēl nav ratificējušas visas dalībvalstis, Komisija ir nesen atjauninājusi savus priekšlikumus par daudzgadu finanšu shēmu[2], ņemot vērā Horvātijas pievienošanos. Būtu jāsagatavo līdzīgi pielāgojumi KLP reformas priekšlikumos, lai nodrošinātu, ka tūlīt pēc pieņemšanas tie pilnībā attiektos uz Horvātiju kā uz jaunu dalībvalsti.

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

Attiecībā uz Horvātiju apspriešanās ar ieinteresētajām personām vai ietekmes novērtējums nebija vajadzīgs, jo šie pielāgojumi izriet no Pievienošanās akta.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Pielāgošanu veiks, izdarot grozījumu priekšlikumā COM(2011) 625 final/3 Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, lai priekšlikumā iekļautu noteikumus, kas attiecas tieši uz Horvātiju un jau ir paredzēti Pievienošanās līgumā. Galvenās izmaiņas ir saistītas ar šādu noteikumu ieviešanu:

- tiešo maksājumu pakāpeniska ieviešana Horvātijā (pakāpeniska ieviešana),

- iespēja piešķirt papildinošus valsts tiešos maksājumus, lai papildinātu I pielikumā uzskaitītās atbalsta shēmas, kuras Horvātija īstenos pēc reformas,

- daži finanšu aspekti (valstij atvēlētais finansējums, noteikts II pielikumā, neto apjomi pēc nepārsniedzamās summas noteikšanas, noteikti III pielikumā, papildinošo valsts tiešo maksājumu maksimālais apjoms, noteikts V pielikumā) un

- atmīnētās zemes apstrādei paredzētās īpašās valsts rezerves īstenošana Horvātijā. Minētā rezerve ir saistīta ar zemi, kas ir atmīnēta un ko atsāk izmantot lauksaimniecības darbībām.

4.           IETEKME UZ BUDŽETU

Šis grozījums nerada ietekmi uz budžetu, izņemot ietekmi, kas jau izklāstīta paskaidrojuma rakstā, kurš pievienots atjauninātajiem priekšlikumiem par daudzgadu finanšu shēmu.

2011/0280 (COD)

Grozījums Komisijas priekšlikumā COM(2011) 625 final/3 EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām

Komisijas priekšlikumu COM(2011) 625 final/3 groza šādi:

(1)          priekšlikuma 5. apsvēruma pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai un novērstu lauksaimnieku negodīgu konkurenci vai diskriminēšanu, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras atļaut Horvātijai veikt papildinošus valsts tiešos maksājumus; noteikt apjomu, kas jāiekļauj atmīnētās zemes apstrādei paredzētajā īpašajā valsts rezervē Horvātijai; noteikt valstu gada maksimālo apjomu attiecībā uz pamata maksājuma shēmu; pieņemt noteikumus par maksājumtiesību piešķiršanas pieteikumiem; pieņemt pasākumus neaktivizēto maksājumtiesību ieskaitīšanai atpakaļ valsts rezervē; pieņemt prasības, kas saistītas ar maksājumtiesību nodošanas paziņošanu valsts iestādēm un termiņiem, kādos šāda paziņošana jāveic; noteikt par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi paredzētā maksājuma gada maksimālo apjomu; noteikt apgabaliem, kuros ir dabas ierobežojumi, paredzētā maksājuma gada maksimālo apjomu; noteikt jaunajiem lauksaimniekiem paredzētā maksājuma gada maksimālo apjomu; noteikt brīvprātīga saistītā atbalsta maksājuma gada maksimālo apjomu; pieņemt noteikumus par procedūru, kā novērtējami un apstiprināmi lēmumi saistībā ar brīvprātīgu saistīto atbalstu; pieņemt noteikumus par atļauju piešķiršanas procedūru un ražotājiem nosūtāmiem paziņojumiem, kas saistīti ar atļauju izmantot zemi un šķirnes kultūratkarīgā maksājuma par kokvilnu mērķiem; paredzēt noteikumus par to, kā aprēķināms kultūratkarīgā maksājuma par kokvilnu samazinājums; pieņemt noteikumus par vispārējām paziņošanas prasībām.”;

(2)          priekšlikuma 11. apsvērumu aizstāj ar šādu:

“(11) Lai nodrošinātu to, ka KLP finansēšanai izmantotās summas nepārsniedz gada maksimālos apjomus, kas minēti Regulas (ES) Nr. […] [HZR] 16. panta 1. punktā, arī turpmāk katru kalendāro gadu būtu jāveic tiešā atbalsta apmēra korekcijas. Tiešo maksājumu korekcijas būtu jāpiemēro tikai lauksaimniekiem piešķiramajiem maksājumiem, kas attiecīgajā kalendārajā gadā pārsniedz EUR 5000. Ņemot vērā lauksaimniekiem paredzētu tiešo maksājumu apmēru Bulgārijā, Horvātijā un Rumānijā, kas izriet no pakāpeniskās ieviešanas mehānisma piemērošanas visiem minētajās dalībvalstīs piešķirtajiem tiešajiem maksājumiem, šis finanšu disciplīnas instruments Bulgārijā un Rumānijā būtu jāpiemēro tikai no 2016. gada 1. janvāra un Horvātijā no 2022. gada 1. janvāra.”;

(3)          priekšlikuma 12. apsvērumu aizstāj ar šādu:

“(12)  Lai ņemtu vērā pārmaiņas, kas saistītas ar piešķiramo tiešo maksājumu maksimālo kopsummu, ieskaitot maksājumus, kas izriet no lēmumiem, kuri dalībvalstīm jāpieņem par pārvietojumiem starp pirmo un otro pīlāru, un maksājumus, kas izriet no paziņojumiem, kuri Horvātijai jāveic par zemi, kas ir atmīnēta un ko atkal izmanto lauksaimniecības darbībām, saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus, lai pārskatītu šajā regulā noteiktos valsts maksimālos apjomus un neto maksimālos apjomus.”;

(4)          priekšlikuma 14. apsvēruma pēdējo teikumu aizstāj ar šādu:

“Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem, kuru tiešie maksājumi ir atkarīgi no pakāpeniskas ieviešanas Bulgārijā, Horvātijā un Rumānijā, minimālā robežvērtība būtu jānosaka, pamatojoties uz pakāpeniskās ieviešanas procesa beigās piešķiramajām galīgajām summām.”;

(5)        priekšlikuma 19. apsvēruma beigās pievieno šādu teikumu:

“Tādai pašai iespējai vajadzētu būt pieejamai arī Horvātijai, kurā pakāpeniskas ieviešanas mehānisms saskaņā ar Pievienošanās aktu tiks piemērots līdz 2021. gadam.”;

(6)        aiz 19. apsvēruma iekļauj jaunu apsvērumu:

“(19a) Regulā (EK) Nr. 73/2009, kurā grozījumi izdarīti ar 2011. gada Pievienošanās aktu, ir paredzēta īpaša valsts rezerve atmīnētās zemes apstrādei Horvātijā, ko izmanto, lai desmit gadus pēc pievienošanās Savienībai finansētu maksājumtiesību piešķiršanu par zemi, kas katru gadu tiek atmīnēta un ko atsāk izmantot lauksaimniecībā. Ir lietderīgi paredzēt noteikumus, kā aprēķināmas summas, kas paredzētas, lai finansētu atbalstu par minēto zemi saskaņā ar šajā regulā paredzētajām atbalsta shēmām, un minētās rezerves pārvaldības noteikumus. Lai ņemtu vērā summas, kas izriet no paziņojumiem, kuri Horvātijai jāveic par zemi, kas ir atmīnēta un ko atkal izmanto lauksaimniecības darbībām, saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus, lai pārskatītu konkrētus finanšu noteikumus, kas piemērojami Horvātijai.”;

(7)          priekšlikuma 1. panta b) punkta viii) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“viii)   sistēmu, kas ļauj Bulgārijai, Horvātijai un Rumānijai papildināt tiešos maksājumus.”;

(8)          priekšlikuma 6. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.     Lai ņemtu vērā pārmaiņas, kas saistītas ar piešķiramo tiešo maksājumu maksimālo kopsummu, ieskaitot maksājumus, kas izriet no lēmumiem, kuri dalībvalstīm jāpieņem saskaņā ar 14. pantu, un maksājumus, kas izriet no 17.b panta 2. punkta piemērošanas, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 55. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai pārskatītu II pielikumā noteiktos valstu maksimālos apjomus.”;

(9)          priekšlikuma 8. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.     Pakāpeniski ieviešot tiešos maksājumus, kā minēts 16. pantā, šā panta 1. punktu Bulgārijai un Rumānijai piemēro no 2016. gada 1. janvāra un Horvātijai no 2022. gada 1. janvāra.”;

(10)        priekšlikuma 10. panta 4. punkta beigās pievieno šādu teikumu:

“Horvātijā 2014.–2021. gadā pieprasīto vai piešķiramo summu, kā minēts 1. punktā, aprēķina, pamatojoties uz Va pielikuma A punktā noteikto summu.”;

(11)        II sadaļas 2. nodaļas virsrakstu aizstāj ar šādu:

“Bulgārijai, Horvātijai un Rumānijai piemērojamie noteikumi”;

(12)        priekšlikuma 16. panta virsrakstu aizstāj ar šādu:

“Tiešo maksājumu pakāpeniska ieviešana Bulgārijā un Rumānijā”;

(13)        iekļauj šādu pantu:

"16.a pants

Tiešo maksājumu pakāpeniska ieviešana Horvātijā

Tiešos maksājumus Horvātijā ievieš saskaņā ar šādu grafiku, kurā pieaugums izteikts kā procentuālā daļa no tiešo maksājumu atbilstošā apjoma, kas piemērojams no 2022. gada:

– 25 % 2013. gadā,

– 30 % 2014. gadā,

– 35 % 2015. gadā,

– 40 % 2016. gadā,

– 50 % 2017. gadā,

– 60 % 2018. gadā,

– 70 % 2019. gadā,

– 80 % 2020. gadā,

– 90 % 2021. gadā,

– 100 % no 2022. gada.”;

(14)        priekšlikuma 17. panta virsrakstu aizstāj ar šādu:

“Papildinoši valsts tiešie maksājumi un tiešie maksājumi Bulgārijā un Rumānijā”;

(15)        priekšlikuma 2. nodaļā pievieno šādus pantus:

“

17.a pants

Papildinoši valsts tiešie maksājumi Horvātijā

1.      Horvātijai ir iespēja ar Komisijas atļauju, kas piešķirta ar īstenošanas aktu bez 56. pantā minētās komitejas palīdzības, attiecīgā gadījumā papildināt ikvienu atbalsta shēmu, kas minēta I pielikumā.

2.      Papildinošā summa, kuru konkrētā gadā var piešķirt konkrētai atbalsta shēmai, nepārsniedz īpaša atvēlētā finansējuma robežas. Šo finansējumu nosaka kā starpību starp:

a)      tiešā atbalsta summu, kas attiecīgajai atbalsta shēmai pieejama 2022. kalendārajā gadā pēc tiešo maksājumu pilnīgas ieviešanas saskaņā ar 16.a pantu,

un

b)      tiešā atbalsta summu, kas attiecīgajai atbalsta shēmai pieejama attiecīgajā gadā pēc pieauguma grafika piemērošanas saskaņā ar 16.a pantu.

3.      Piešķirto papildinošo valsts tiešo maksājumu kopsumma nepārsniedz maksimālo apjomu, kas attiecīgajam kalendārajam gadam noteikts Va pielikuma B punktā.

4.      Horvātija, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem un saņēmusi Komisijas atļauju, var lemt par piešķiramajām papildinošā valsts atbalsta summām.

5.      Komisijas atļaujā norāda attiecīgās atbalsta shēmas un nosaka apjomu, līdz kuram var izmaksāt papildinošos valsts tiešos maksājumus. 

Attiecībā uz papildinošajiem valsts tiešajiem maksājumiem, kas paredzēti, lai papildinātu IV sadaļas 1. nodaļā minēto brīvprātīgo saistīto atbalstu, atļaujā norāda arī 38. panta 2. punktā minētos konkrētos lauksaimniecības veidus vai konkrētās lauksaimniecības nozares, uz kurām var attiekties papildinošie valsts tiešie maksājumi.

6.      Atbilstības nosacījumi papildinošo valsts tiešo maksājumu piešķiršanai ir attiecīgo atbalsta shēmu atbalsta saņemšanas nosacījumi, kas izklāstīti šajā regulā.

7.      Uz papildinošajiem valsts tiešajiem maksājumiem attiecas visas korekcijas, kuras var kļūt vajadzīgas kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) attīstības dēļ. Tos piešķir saskaņā ar objektīviem kritērijiem un tādā veidā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un nepieļautu tirgus un konkurences kropļojumus.

8.      Līdz maksājumu īstenošanas gadam sekojošā gada 30. jūnijam Horvātija iesniedz ziņojumu, kurā sniegta informācija par papildinošo valsts tiešo maksājumu īstenošanas pasākumiem. Ziņojumā iekļauj vismaz šādu informāciju:

a)      jebkuras izmaiņas situācijā, kas ietekmē papildinošos valsts tiešos maksājumus;

b)      par katru papildinošo valsts tiešo maksājumu – saņēmēju skaitu, piešķirtā papildinošā valsts atbalsta kopsummu, kā arī hektārus, dzīvnieku skaitu vai citas vienības, par kurām ir piešķirts atbalsts;

c)       ziņojumu par kontroles pasākumiem, kas piemēroti saistībā ar piešķirtajiem papildinošajiem valsts tiešajiem maksājumiem.

17.b pants

Atmīnētās zemes apstrādei paredzēta īpaša valsts rezerve Horvātijā

1.      No 2014. gada Horvātija katru gadu ne vēlāk kā 31. janvārī paziņo Komisijai platības, kuras ir identificētas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 57.a panta 10. punktu un kuras no iepriekšējā kalendārā gada atkal izmanto lauksaimniecības darbībām.

Horvātija paziņo arī to maksājumtiesību skaitu, kas lauksaimniekiem pieejamas iepriekšējā kalendārā gada 31. decembrī, kā arī summu, kas tajā pašā datumā palikusi neizlietota atmīnētās zemes apstrādei paredzētajā īpašajā valsts rezervē.

Attiecīgā gadījumā pirmajā un otrajā daļā paredzētos paziņojumus veic sadalījumā pa reģioniem, kas noteikti saskaņā ar 20. panta 1. punktu.

2.      Komisija, pārskatot II pielikumu saskaņā ar 6. panta 2. punktu, katru gadu aprēķina apjomu, kas jāpieskaita apjomiem, kuri Horvātijai noteikti minētajā pielikumā, lai finansētu atbalstu, kas saskaņā ar I pielikumā uzskaitītajām shēmām jāpiešķir par šā panta 1. punkta pirmajā daļā minētajām platībām. Šo apjomu aprēķina, pamatojoties uz datiem, kurus Horvātija paziņojusi saskaņā ar 1. punktu, un aplēstajiem vidējiem tiešajiem maksājumiem par hektāru Horvātijā attiecīgajā gadā.

Maksimālais apjoms, kas jāpieskaita saskaņā ar pirmo daļu, pamatojoties uz visām platībām, kuras Horvātija saskaņā ar 1. punktu paziņojusi līdz 2022. gadam, ir EUR 9 600 000 un uz to attiecas 16.a pantā noteiktais tiešo maksājumu ieviešanas grafiks, kas noteikts Vb pielikumā.

3.      Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka saskaņā ar 2. punktu pieskaitāmā apjoma daļu, kuru Horvātija iekļauj atmīnētās zemes apstrādei paredzētajā īpašajā valsts rezervē, lai piešķirtu maksājumtiesības par platībām, kas minētas 1. punkta pirmajā daļā. Šo daļu aprēķina, pamatojoties uz attiecību starp pamata maksājuma maksimālo apjomu un II pielikumā noteikto apjomu pirms tā palielināšanas saskaņā ar 2. punktu. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 56. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

4.      Horvātija 2014.–2022. gadā izmanto atmīnētās zemes apstrādei paredzēto īpašo valsts rezervi, lai piešķirtu lauksaimniekiem maksājumtiesības par zemi, kas ir atmīnēta un ko lauksaimnieki ir deklarējuši attiecīgajā gadā, ar šādiem nosacījumiem:

a)      šī zeme ir atbalsttiesīga 25. panta 2. punkta nozīmē;

b)      attiecīgo zemi no iepriekšējā kalendārā gada atkal izmanto lauksaimniecības darbībām;

c)      par šo zemi ir paziņots Komisijai saskaņā ar 1. punktu.

5.      Šajā pantā paredzēto maksājumtiesību vērtība ir maksājumtiesību valsts vai reģionālā vidējā vērtība piešķiršanas gadā, nepārsniedzot atmīnētās zemes apstrādei paredzētajā īpašajā valsts rezervē pieejamo summu.

6.      Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 55. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem pielāgo Va pielikumā noteiktos apjomus, lai ņemtu vērā šā panta piemērošanu.”;

(16)        priekšlikuma 18. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.     Pamata maksājuma shēmas atbalsts ir pieejams lauksaimniekiem, ja tie saskaņā ar šo regulu ir ieguvuši maksājumtiesības piešķiršanā atbilstīgi 17.b panta 4. punktam, pirmajā piešķiršanā atbilstīgi 21. pantam, no valsts rezerves atbilstīgi 23. pantam vai nododot maksājumtiesības atbilstīgi 27. pantam.”;

(17)        priekšlikuma 19. panta 3. punktam pievieno šādu daļu:

“Pirmo daļu nepiemēro, ja šādu izmaiņu iemesls ir 17.b panta 2. punkta piemērošana.”;

(18)        priekšlikuma 21. panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Lauksaimnieki, kuri 2011. gadā vai – attiecībā uz Horvātiju – 2013. gadā ir aktivizējuši vismaz vienu maksājumtiesību saskaņā ar vienotā maksājuma shēmu vai pieprasījuši atbalstu saskaņā ar vienotā platībmaksājuma shēmu, abos gadījumos atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 73/2009, pamata maksājuma shēmas piemērošanas pirmajā gadā saņem maksājumtiesības, ja viņiem ir tiesības pretendēt uz tiešo maksājumu piešķiršanu saskaņā ar 9. pantu.”;

(19)        priekšlikuma 49. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.     Atkāpjoties no 2. punkta, 1. punktā minēto summu Horvātijā, Kiprā un Maltā var noteikt mazāku par EUR 500, tomēr ne mazāku par EUR 200.”;

(20)        II pielikumā aiz ieraksta par Franciju iekļauj šādu ierakstu:

“

Horvātija || 111 900 || 130 550 || 149 200 || 186 500 || 223 800 || 261 100*

*           Horvātijai valsts maksimālais apjoms 2020. kalendārajam gadam ir 298 400, 2021. gadam 335 700 un 2022. gadam 373 000 (tūkstošos EUR).”;

(21)        III pielikumā aiz ieraksta par Franciju iekļauj šādu ierakstu:

“

Horvātija || 111,9. || 130,6 || 149,2 || 186,5 || 223,8 || 261,1*

*           Horvātijai aplēstais neto maksimālais apjoms 2020. kalendārajam gadam ir 298,4, 2021. gadam 335,7 un 2022. gadam 373 (miljonos EUR).”;

(22)        IV pielikumā aiz ieraksta par Franciju iekļauj šādu ierakstu:

“

Horvātija || 100 || 1 ha

”

(23)        iekļauj jaunu Va pielikumu:

“Va PIELIKUMS 10. un 17.a pantā minētie finanšu noteikumi, ko piemēro Horvātijai

A.      Summas 10. panta piemērošanai

(tūkstošos EUR)

||

Horvātija || 373 000

B.      Papildinošo valsts tiešo maksājumu kopsumma, kas minēta 17.a panta 3. punktā

(tūkstošos EUR)

|| 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || 2021

Horvātija || 261 100 || 242 450 || 223 800 || 186 500 || 149 200 || 111 900 || 74 600 || 37 300

”

(24)        iekļauj jaunu Vb pielikumu:

“Vb PIELIKUMS Maksimālais apjoms, kas jāpieskaita II pielikumā noteiktajiem apjomiem saskaņā ar 17.b panta 2. punktu

(tūkstošos EUR)

|| 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || 2021 || 2022

Horvātija || 2 880 || 3 360 || 3 840 || 4 800 || 5 760 || 6 720 || 7 680 || 8 640 || 9 600

”

(25)        VI pielikumā aiz ieraksta par Franciju iekļauj šādu ierakstu:

“

Horvātija || 5,9

”

(26)        VII pielikumu groza šādi:

a)      aiz rindas par Regulas (EK) Nr. 73/2009 57. pantu iekļauj šādu ierakstu:

“

57.a pants || 17.b pants || -

”

b)      ierakstu par Regulas (EK) Nr. 73/2009 121. pantu aizstāj ar šādu:

“

121. pants || 16. un 16.a pants || -

”

c)      ierakstu par Regulas (EK) Nr. 73/2009 132. pantu aizstāj ar šādu:

“

132. pants || 17. un 17.a pants || -

”

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

1.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.        Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

-        Grozījums Komisijas priekšlikumā COM(2011) 625 final/3 Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām;

-        Grozījums Komisijas priekšlikumā COM(2011) 626 final/3 Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju (Regula par vienotu TKO);

-        Grozījums Komisijas priekšlikumā COM(2011) 627 final/3 Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA);

-        Grozījums Komisijas priekšlikumā COM(2011) 628 galīgā redakcija/2 Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību.

1.2.        Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā[3]

Politikas joma: 2. izdevumu kategorijas 05. sadaļa

1.3.        Priekšlikuma/iniciatīvas būtība (KLP tiesiskais regulējums pēc 2013. gada)

x Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību[4]

x Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu

x Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā

1.4.        Mērķi

1.4.1.     Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

Lai veicinātu resursu efektīvu izmantošanu nolūkā panākt pārdomātu, ilgtspējīgu un iekļaujošu ES lauksaimniecības un lauku attīstības izaugsmi saskaņā ar stratēģiju “Eiropa 2020”, KLP mērķi ir:

- ekonomiski dzīvotspējīga pārtikas ražošana;

- ilgtspējīga dabas resursu apsaimniekošana un klimata politika;

- līdzsvarota teritoriālā attīstība.

1.4.2.     Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

05. politikas jomas konkrētie mērķi

Konkrētais mērķis Nr. 1

Nodrošināt vides sabiedriskos labumus

Konkrētais mērķis Nr. 2

Kompensēt ražošanas grūtības apgabalos ar īpašiem dabas ierobežojumiem

Konkrētais mērķis Nr. 3

Veikt klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumus

Konkrētais mērķis Nr. 4

Pārvaldīt ES budžetu (KLP) saskaņā ar augstiem finanšu pārvaldības standartiem

05 02. ABB “Intervence lauksaimniecības tirgos” konkrētais mērķis

Konkrētais mērķis Nr. 5

Uzlabot lauksaimniecības konkurētspēju un palielināt tās vērtības daļu pārtikas apritē

05 03. ABB “Tiešie atbalsti” konkrētais mērķis

Konkrētais mērķis Nr. 6

Papildināt lauku saimniecību ienākumus un mazināt lauku saimniecību ienākumu svārstības

05 04. ABB “Lauku attīstība” konkrētie mērķi

Konkrētais mērķis Nr. 7

Ar inovāciju veicināt “zaļo izaugsmi”

Konkrētais mērķis Nr. 8

Atbalstīt nodarbinātību laukos un saglabāt lauku apvidu sociālo struktūru

Konkrētais mērķis Nr. 9

Uzlabot lauku ekonomiku un veicināt tās dažādošanu

Konkrētais mērķis Nr. 10

Pieļaut saimniekošanas sistēmu strukturālo daudzveidību

1.4.3.     Paredzamie rezultāti un ietekme

Šajā posmā kvantitatīvus mērķus attiecībā uz ietekmes rādītājiem nospraust nav iespējams. Lai gan politikai var noteikt konkrētu virzienu, rezultāti ekonomikas, vides un sociālajā jomā, kurus mēra ar šādiem rādītājiem, galu galā būs atkarīgi arī no vairāku ārējo faktoru ietekmes, kuri, kā rāda nesena pieredze, ir kļuvuši nozīmīgi un neparedzami. Patlaban tiek veikta sīkāka analīze, kas jāpabeidz, pirms sākas periods pēc 2013. gada.

Attiecībā uz tiešajiem maksājumiem dalībvalstīm zināmā mērā tiks dota iespēja lemt par dažu tiešo maksājumu shēmu komponentu īstenošanu.

Par lauku attīstību runājot, jānorāda, ka paredzamie rezultāti un ietekme būs atkarīgi no lauku attīstības programmām, kuras dalībvalstis iesniegs Komisijai. Dalībvalstīm tiks prasīts savās programmās noteikt mērķvērtības.

1.4.4.     Rezultātu un ietekmes rādītāji

Priekšlikumos ir paredzēts izveidot kopēju uzraudzības un novērtēšanas sistēmu, lai izmērītu kopējās lauksaimniecības politikas darbības rezultātus. Minētajā sistēmā iekļaujami visi instrumenti, kas saistīti ar KLP un jo īpaši ar tiešo maksājumu, tirgus pasākumu, lauku attīstības pasākumu un savstarpējās atbilstības piemērošanas uzraudzību un novērtēšanu.

Šo KLP pasākumu ietekmi mērīs attiecībā pret šādiem mērķiem:

a)       ekonomiski dzīvotspējīga pārtikas ražošana, galveno uzmanību pievēršot ienākumiem lauksaimniecības nozarē, lauksaimniecības ražīgumam un cenu stabilitātei;

b)       ilgtspējīga dabas resursu apsaimniekošana un klimata politika, galveno uzmanību pievēršot siltumnīcefekta gāzu emisijām, bioloģiskajai daudzveidībai, augsnei un ūdenim;

c)       līdzsvarota teritoriālā attīstība, galveno uzmanību pievēršot nodarbinātībai laukos, izaugsmei un nabadzībai lauku apvidos.

Komisija ar īstenošanas aktiem noteiks speciālu rādītāju kopumu katram mērķim un jomai.

Turklāt attiecībā uz lauku attīstību ir ierosināta nostiprināta kopēja uzraudzības un novērtēšanas sistēma. Minētās sistēmas mērķi ir a) pierādīt lauku attīstības politikas progresu un sasniegumus un novērtēt lauku attīstības politikas pasākumu ietekmi, lietderīgumu, efektivitāti un nozīmību, b)      palīdzēt mērķtiecīgāk atbalstīt lauku attīstību un c) atbalstīt kopīgu mācīšanās procesu saistībā ar uzraudzību un novērtēšanu. Komisija ar īstenošanas aktu sagatavos sarakstu ar kopējiem rādītājiem, kuri saistīti ar politikas prioritātēm.

1.5.        Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.     Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Lai sasniegtu KLP daudzgadu stratēģiskos mērķus, ar kuriem stratēģiju “Eiropa 2020” īstenos Eiropas lauku apgabalos, un izpildītu attiecīgās Līguma prasības, priekšlikumi, kas grozīti, lai ņemtu vērā Horvātijas pievienošanos, izstrādāti ar mērķi izveidot kopējās lauksaimniecības politikas tiesisko regulējumu laikposmam pēc 2013. gada.

1.5.2.     ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

Nākotnes KLP nebūs tikai politika, kura gādā par mazu, lai gan ļoti būtisku ES tautsaimniecības daļu, bet gan politika, kura ir stratēģiski svarīga pārtikas nodrošinājuma, vides un teritoriālā līdzsvara ziņā. Tādējādi KLP, kas ir patiesi vienota politika, visefektīvāk izmantos ierobežotos budžeta līdzekļus, lai uzturētu ilgtspējīgu lauksaimniecību visā ES, pievēršoties svarīgiem pārrobežu jautājumiem, tādiem kā klimata pārmaiņas, un stiprinot dalībvalstu savstarpējo solidaritāti.

Kā norādīts Komisijas paziņojumā “Budžets stratēģijai “Eiropa 2020””[5], KLP ir patiesa Eiropas politika. 28 atsevišķu lauksaimniecības politiku un budžetu vietā dalībvalstis apvieno resursus, lai ar vienu Eiropas budžetu īstenotu vienotu Eiropas politiku. Tas, protams, nozīmē, ka KLP ir atvēlēta ievērojama daļa no ES budžeta. Tomēr šī pieeja ir efektīvāka un ekonomiskāka nekā nekoordinēta valstu pieeja.

1.5.3.     Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Pamatojoties uz pašreizējā politiskā regulējuma attīstību, ir veiktas plašas apspriešanās ar ieinteresētajām aprindām, kā arī nākotnes uzdevumu un vajadzību analīze, visaptverošs ietekmes novērtējums. Sīkākas ziņas atrodamas ietekmes novērtējumā un paskaidrojuma rakstā, kas pievienoti tiesību aktu priekšlikumiem.

1.5.4.     Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem attiecīgajiem instrumentiem

Tiesību aktu priekšlikumi, uz kuriem attiecas šis finanšu pārskats, būtu jāaplūko plašākā kontekstā ar vienotās pamatregulas priekšlikumu, kurā noteikti kopēji noteikumi par stratēģiskajiem pamatfondiem (ELFLA, ERAF, ESF, Kohēzijas fonds un EJZF). Minētā pamatregula būtiski palīdzēs mazināt administratīvo slogu, efektīvākā veidā tērēt ES līdzekļus un praksē ieviest vienkāršošanu. Tādējādi tiek stiprināta arī jaunā ideja par vienotu stratēģisko satvaru visiem šiem fondiem un gaidāmajiem partnerības līgumiem, kuri arī attieksies uz šiem fondiem.

Vienotais stratēģiskais satvars, kas tiks izveidots, iestrādās stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus un prioritātes ELFLA prioritātēs, kā arī ERAF, ESF, Kohēzijas fonda un EJZF prioritātēs, un tas nodrošinās šo fondu integrētu izmantošanu kopīgu mērķu sasniegšanai.

Turklāt vienotajā stratēģiskajā satvarā tiks noteikti mehānismi darba koordinēšanai ar citām attiecīgajām Savienības politikas jomām un instrumentiem.

Turklāt attiecībā uz KLP būtisku sinerģiju un vienkāršošanu panāks, saskaņojot un salāgojot KLP pirmā pīlāra (ELGF) un otrā pīlāra (ELFLA) pārvaldības un kontroles noteikumus. Ciešā saikne starp ELGF un ELFLA būtu jāsaglabā, un būtu jāuztur dalībvalstīs jau izveidotās struktūras.

1.6.        Ilgums un finansiālā ietekme

x Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva (tiešo maksājumu shēmu, lauku attīstības un pārejas regulu projekti)

– x   Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: no 01.01.2014. līdz 31.12.2020.

– x   Finansiālā ietekme nākamās daudzgadu finanšu shēmas periodā. Attiecībā uz lauku attīstību ietekme uz maksājumiem līdz 2023. gadam.

x Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva (regulas par vienotu TKO un horizontālās regulas projekti)

– Īstenošana no 2014. gada.

1.7.        Paredzētie pārvaldības veidi[6]

x Komisijas īstenota centralizēta tieša pārvaldība

¨ Centralizēta netieša pārvaldība, kurā īstenošanas uzdevumi deleģēti:

– ¨  izpildaģentūrām

– ¨  Kopienu izveidotām struktūrām[7]

– ¨  valstu publiskā sektora struktūrām vai struktūrām, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus

– ¨  personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā Finanšu regulas 49. panta nozīmē

x Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

¨ Decentralizēta pārvaldība kopā ar trešām valstīm

¨ Pārvaldība kopā ar starptautiskām organizācijām (precizēt)

Piezīmes

Nav paredzētas būtiskas izmaiņas salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju, t. i., lielāko daļu izdevumu, uz kuriem attiecas KLP reformas tiesību aktu priekšlikumi, pārvaldīs kopā ar dalībvalstīm. Tomēr ļoti niecīga daļa arī turpmāk paliks Komisijas īstenotā centralizētā tiešā pārvaldībā.

2.           PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.        Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Par KLP uzraudzību un novērtēšanu Komisija reizi 4 gados sniegs ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, un pirmais ziņojums ir jāsniedz ne vēlāk kā 2017. gada beigās.

To papildina konkrēti noteikumi visās KLP jomās un dažādas visaptverošas ziņošanas un paziņošanas prasības, kas jāprecizē īstenošanas noteikumos.

Attiecībā uz lauku attīstību ir paredzēti arī noteikumi par programmu uzraudzību, kuri tiks saskaņoti ar citu fondu noteikumiem, un tie tiks saistīti ar ex ante, pastāvīgajiem un ex post novērtējumiem.

2.2.        Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.     Apzinātie riski

Vairāk nekā septiņi miljoni saņēmēju saņem KLP atbalstu no daudzām dažādām atbalsta shēmām, kurām katrai ir detalizēti un dažreiz sarežģīti atbilstības kritēriji.

Kļūdu īpatsvara samazināšanos kopējās lauksaimniecības politikas jomā jau var uzskatīt par tendenci. Tā pavisam nesen kļūdu īpatsvars, kas bija tuvu 2 %, apstiprināja iepriekšējo gadu kopumā pozitīvo novērtējumu. Ir iecerēts turpināt centienus, lai panāktu kļūdu īpatsvaru, kas ir zemāks par 2 %.

2.2.2.     Paredzētās kontroles metodes

Tiesību aktu priekšlikumu kopumā, jo īpaši priekšlikumā regulai par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību, ir paredzēts saglabāt un nostiprināt pašreizējo sistēmu, kura izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1290/2005. Tajā paredzēts dalībvalstu līmenī izveidot obligātu administratīvo struktūru, kuras centrā atrastos maksājumu aģentūras, kas atbild par galīgo saņēmēju kontrolēm saskaņā ar 2.3. punktā izklāstītajiem principiem. Katru gadu katras maksājumu aģentūras vadītājam ir jāiesniedz ticamības apliecinājums, kurš attiecas uz grāmatojumu pilnīgumu, pareizību un ticamību, iekšējo kontroles sistēmu pareizu darbību un veikto darījumu likumību un pareizību. Neatkarīgai revīzijas struktūrai ir jāsniedz atzinums par visiem šiem elementiem.

Komisija turpinās veikt lauksaimniecības izdevumu revīziju, izmantojot uz risku balstītu pieeju, lai nodrošinātu to, ka tās revīzijas ir vērstas uz visaugstākā riska jomām. Ja šajās revīzijās atklāsies, ka izdevumi ir radušies, pārkāpjot Savienības noteikumus, tā izslēgs attiecīgās summas no Savienības finansējuma saskaņā ar atbilstības noskaidrošanas sistēmu.

Attiecībā uz kontroles izmaksām sīka analīze ir sniegta tiesību aktu priekšlikumiem pievienotā ietekmes novērtējuma 8. pielikumā.

Turklāt, publiskojot informāciju par ELGF un ELFLA atbalsta saņēmējiem, tiks pastiprināta sabiedrības kontrole pār līdzekļu izlietojumu un uzlabota KLP pamanāmība un izpratne par to.

2.3.        Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

Tiesību aktu priekšlikumu kopumā, jo īpaši priekšlikumā regulai par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību, ir paredzēts saglabāt un nostiprināt pašreizējo sīki izstrādāto kontroles un sankciju sistēmu, kura jāpiemēro maksājumu aģentūrām un kurā ir kopīgi pamatelementi un īpaši noteikumi, kas pielāgoti katra atbalsta režīma specifikai. Parasti sistēmās ir paredzētas plašas administratīvas kontroles, kas aptver 100 % atbalsta pieteikumu, kontrolpārbaudes ar citām datubāzēm, ja tādas tiek uzskatītas par piemērotām, kā arī neliela darījumu skaita pārbaudes uz vietas pirms maksājumu veikšanas atkarībā no tā, kāds risks saistīts ar attiecīgo režīmu. Ja šajās pārbaudēs uz vietas tiek atklāts liels skaits pārkāpumu, jāveic papildu pārbaudes. Šajā sakarībā pati svarīgākā sistēma ir integrētā administrācijas un kontroles sistēma (IAKS), kas 2010. finanšu gadā aptvēra aptuveni 80 % no ELGF un ELFLA kopējiem izdevumiem. Komisija būs pilnvarota atļaut dalībvalstīm, kurās ir pareizi funkcionējoša kontroles sistēma un mazs kļūdu īpatsvars, samazināt pārbaužu uz vietas skaitu.

Tiesību aktu paketē paredzēts arī tas, ka dalībvalstīm jānovērš, jāatklāj un jālabo pārkāpumi un krāpšanas gadījumi, jāuzliek faktiski, atturoši un samērīgi sodi, kas paredzēti Savienības vai valsts tiesību aktos, un jāatgūst visi nelikumīgie maksājumi un procenti. Sistēma ietver pārkāpumu gadījumu automātisku noskaidrošanas mehānismu, kurš paredz, ka tad, ja līdzekļi netiek atgūti četros gados pēc atgūšanas pieprasījuma vai astoņos gados, ja uzsākts tiesas process, neatgūtās summas sedz attiecīgā dalībvalsts. Šis mehānisms būs spēcīgs stimuls dalībvalstīm pēc iespējas ātrāk atgūt nelikumīgos maksājumus.

3.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

Šajā finanšu pārskatā norādītās summas ir izteiktas pašreizējās cenās un saistībās.

Papildus pārmaiņām, kas izriet no tiesību aktu priekšlikumiem un norādītas turpmākajās tabulās, tiesību aktu priekšlikumi radīs arī citas pārmaiņas, kam nav finansiālas ietekmes.

Patlaban nav iespējams izslēgt iespēju, ka kādā no gadiem 2014.–2020. gada periodā būs jāpiemēro finanšu disciplīna. Tomēr tas nebūs atkarīgs no reformas priekšlikumiem kā tādiem, bet gan no citiem faktoriem, tādiem kā tiešā atbalsta izpilde vai lauksaimniecības tirgu attīstība nākotnē.

Attiecībā uz tiešo atbalstu jānorāda, ka paplašinātais neto maksimālais apjoms 2014. gadam (2013. kalendārajam gadam), kas iekļauts Komisijas priekšlikumā par tiešo maksājumu piemērošanu pārejas gadā – 2013. gadā (COM(2011) 630)[8], ir lielāks nekā tiešajam atbalstam atvēlētās summas, kas norādītas pievienotajās tabulās. Šīs paplašināšanas mērķis ir nodrošināt pašreizējo tiesību aktu piemērošanas nepārtrauktību saskaņā ar scenāriju, kurā visi citi elementi paliek nemainīgi, neskarot iespējamo vajadzību piemērot finanšu disciplīnas mehānismu.

Reformas priekšlikumos iekļauti noteikumi, kas dod dalībvalstīm zināmu elastību attiecībā uz tiešā atbalsta sadali lauku attīstībai. Ja dalībvalstis nolems izmantot šo elastību, tas uz konkrētām summām atstās finansiālas sekas, kuras šobrīd nav iespējams kvantificēt.

Reformas priekšlikumā par tiešajiem maksājumiem iekļauts noteikums par tiešo maksājumu pakāpenisku samazināšanu un nepārsniedzamās summas noteikšanu. Lai noteiktu tiešo maksājumu neto maksimālo apjomu (priekšlikuma III pielikums), ir aplēsts paredzamais ierobežošanas rezultāts, kas jāpārvieto uz lauku attīstības budžetu. Šīs aplēses balstās uz pieņēmumiem par tiešo maksājumu īstenošanu dalībvalstīs, un tāpēc tās tiks pārskatītas, tiklīdz dalībvalstis būs paziņojušas savus lēmumus par īstenošanu. Turklāt patlaban nav iespējams aplēst ierobežošanas rezultātu Horvātijai, jo nav pieejami dati. Pirmās aptuvenās aplēses, kas pamatojas uz sākotnējo informāciju, liecina, ka ierobežošanas rezultāts Horvātijai varētu būt nulle. Tas tiks pārskatīts, tiklīdz dati būs pieejami.

Šajā finanšu pārskatā nav ņemta vērā krīzes situācijām paredzētās rezerves iespējamā izmantošana. Jāuzsver, ka summas, kas izmantotas ar tirgu saistīto izdevumu noteikšanai, ir balstītas uz pieņēmumu, ka valsts intervences iepirkumi un citi pasākumi, kas saistīti ar krīzes situācijām kādā nozarē, nebūs vajadzīgi.

3.1.        Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

1. tabula. Summas, kas KLP paredzētas daudzgadu finanšu shēmas priekšlikumos un KLP reformas priekšlikumos, ieskaitot papildinošās summas

Miljonos EUR (pašreizējās cenās)

Budžeta gads || 2013 || 2013 (koriģēts) (1) || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || KOPĀ 2014−2020

|| || || || || || || || || ||

Daudzgadu finanšu shēmā (DFS) || || || || || || || || || ||

2. izdevumu kategorija || || || || || || || || || ||

Tiešie atbalsti un ar tirgu saistīti izdevumi (2) (3) (4) (5) || 44 939 || 45 304 || 44 956 || 45 199 || 45 463 || 45 702 || 45 729 || 45 756 || 45 783 || 318 589

Paredzamie piešķirtie ieņēmumi || 672 || 672 || 672 || 672 || 672 || 672 || 672 || 672 || 672 || 4 704

|| || || || || || || || || ||

1. pīlārs. Tiešie atbalsti un ar tirgu saistīti izdevumi (ar piešķirtajiem ieņēmumiem) (5) || 45 611 || 45 976 || 45 628 || 45 871 || 46 135 || 46 374 || 46 401 || 46 428 || 46 455 || 323 293

|| || || || || || || || || ||

2. pīlārs. Lauku attīstība (4) || 14 817 || 14 451 || 14 784 || 14 784 || 14 784 || 14 784 || 14 784 || 14 784 || 14 784 || 103 488

|| || || || || || || || || ||

Kopā || 60 428 || 60 428 || 60 412 || 60 655 || 60 919 || 61 159 || 61 186 || 61 212 || 61 239 || 426 781

1. izdevumu kategorija || || || || || || || || || ||

VSS: lauksaimniecības pētniecība un inovācija || N.A. || N.A. || 682 || 696 || 710 || 724 || 738 || 753 || 768 || 5 072

Vistrūcīgākās personas || N.A. || N.A. || 379 || 387 || 394 || 402 || 410 || 418 || 427 || 2 818

Kopā || N.A. || N.A. || 1 061 || 1 082 || 1 104 || 1 126 || 1 149 || 1 172 || 1 195 || 7 889

3. izdevumu kategorija || || || || || || || || || ||

Pārtikas nekaitīgums || N.A. || N.A. || 352 || 352 || 352 || 352 || 352 || 352 || 352 || 2 465

|| || || || || || || || || ||

Ārpus DFS || || || || || || || || || ||

   Rezerve krīzes situācijām lauksaimniecībā || N.A. || N.A. || 531 || 541 || 552 || 563 || 574 || 586 || 598 || 3 945

   Eiropas Globalizācijas fonds (EGF) || || || || || || || || || ||

No tā lauksaimniecībai pieejamā maksimālā summa (6) || N.A. || N.A. || 379 || 387 || 394 || 402 || 410 || 418 || 427 || 2 818

|| || || || || || || || || ||

KOPĀ || || || || || || || || || ||

KOPĀ – Komisijas priekšlikumi (DFS + ārpus DFS) + piešķirtie ieņēmumi || 60 428 || 60 428 || 62 735 || 63 017 || 63 322 || 63 602 || 63 671 || 63 740 || 63 810 || 443 898

KOPĀ – DFS priekšlikumi (t. i., izņemot rezervi un EGF) + piešķirtie ieņēmumi || 60 428 || 60 428 || 61 825 || 62 089 || 62 376 || 62 637 || 62 686 || 62 736 || 62 786 || 437 136

Piezīmes

(1)           Ņemot vērā leģislatīvās pārmaiņas, par kurām jau panākta vienošanās, t. i., brīvprātīgo modulāciju Apvienotajai Karalistei un 136. panta “neiztērētās summas”, ko pārtrauks piemērot              2013. gada beigās.

(2)           Summas attiecas uz pirmajam pīlāram ierosināto gada maksimālo apjomu. Tomēr jānorāda arī tas, ka negatīvos izdevumus ir ierosināts pārvietot no grāmatojumu noskaidrošanas (patlaban budžeta pozīcija 05 07 01 06) uz piešķirtajiem ieņēmumiem (pozīcija 67 03). Sīkākas ziņas skatīt paredzamo ieņēmumu tabulā nākamajā lappusē.

(3)           Skaitļi par 2013. gadu ietver summas par veterinārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem, kā arī tirgus pasākumus zivsaimniecības nozarē.

(4)           Tabulā norādītās summas ir saskaņā ar summām, kas norādītas Komisijas paziņojumā “Budžets stratēģijai “Eiropa 2020”” (COM(2011) 500, 2011. gada 29. jūnijs) un Komisijas grozītajā priekšlikumā par DFS 2014.–2020. gadam (COM(2012)388, 2012. gada 6. jūlijs). Tomēr vēl atlicis nolemt, vai DFS atspoguļos ierosināto pārvietojumu, proti, vienai dalībvalstij valsts kokvilnas nozares pārstrukturēšanas programmai atvēlētos līdzekļus no 2014. gada pārvietot uz lauku attīstību, tas nozīmētu arī ELGF maksimālā apjoma un 2. pīlāra summas korekciju (4 milj. euro gadā). Turpmākajās iedaļās dotajās tabulās summas ir pārvietotas, neatkarīgi no tā, vai tās ir atspoguļotas DFS.

(5)           Ieskaitot maksimālos apjomus atmīnētās zemes apstrādei paredzētajai īpašajai rezervei Horvātijā.

(6)           Saskaņā ar Komisijas paziņojumu “Budžets stratēģijai “Eiropa 2020”” (COM(2011) 500 galīgā redakcija) no Eiropas Globalizācijas fonda būs pieejama kopējā summa līdz 2,5 mljrd. euro 2011. gada cenās, lai sniegtu papildu atbalstu lauksaimniekiem, kuri cieš no globalizācijas ietekmes. Iepriekšējā tabulā sadalījums pa gadiem pašreizējās cenās ir tikai orientējošs. Priekšlikumā par Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (COM(2011)403 galīgā redakcija, 2011. gada 29. jūnijs) ir noteikts, ka EGF kopējā maksimālā summa gadā ir 429 milj. euro 2011. gada cenās.

3.2.        Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.     Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

2. tabula. 05. politikas jomas paredzamie ieņēmumi un izdevumi 2. izdevumu kategorijā

Miljonos EUR (pašreizējās cenās)

Budžeta gads || 2013 (1) || 2013 (koriģēts) (1) || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || KOPĀ 2014−2020

IEŅĒMUMI || || || || || || || || || ||

123 Cukura ražošanas nodeva (pašu resursi) || 123 || 123 || 125 || 125 || || || || || || 250

|| || || || || || || || || ||

67 03 Piešķirtie ieņēmumi || 672 || 672 || 741 || 741 || 741 || 741 || 741 || 741 || 741 || 5 187

tostarp: ex 05 07 01 06 Grāmatojumu noskaidrošana || 0 || 0 || 69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 483

Kopā || 795 || 795 || 866 || 866 || 741 || 741 || 741 || 741 || 741 || 5 437

IZDEVUMI || || || || || || || || || ||

05 02 Tirgi (2) || 3 311 || 3 311 || 2 652 || 2 671 || 2 700 || 2 729 || 2 752 || 2 740 || 2 729 || 18 974

05 03 Tiešie atbalsti (pirms ierobežošanas) (3) || 42 170 || 42 535 || 42 970 || 43 193 || 43 428 || 43 637 || 43 641 || 43 678 || 43 715 || 304 261

05 03 Tiešie atbalsti (pēc ierobežošanas) (3) (4) || 42 170 || 42 535 || 42 970 || 43 028 || 43 256 || 43 453 || 43 455 || 43 492 || 43 530 || 303 184

|| || || || || || || || || ||

05 04 Lauku attīstība (pirms ierobežošanas) || 14 817 || 14 451 || 14 788 || 14 788 || 14 788 || 14 788 || 14 788 || 14 788 || 14 788 || 103 516

05 04 Lauku attīstība (pēc ierobežošanas) (4) || 14 817 || 14 451 || 14 788 || 14 952 || 14 960 || 14 973 || 14 974 || 14 974 || 14 974 || 104 594

05 07 01 06 Grāmatojumu noskaidrošana || -69 || -69 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

Kopā || 60 229 || 60 229 || 60 410 || 60 652 || 60 916 || 61 155 || 61 181 || 61 207 || 61 232 || 426 751

NETO BUDŽETS pēc piešķirto ieņēmumu atvilkšanas || || || 59 669 || 59 911 || 60 175 || 60 414 || 60 440 || 60 466 || 60 491 || 421 564

Piezīmes

(1)           Salīdzināšanas vajadzībām 2013. gada skaitļi ir tādi paši kā sākotnējā Komisijas 2011. gada 12. oktobra priekšlikumā.

(2)           Sākotnējās aplēses 2013. gadam pamatojas uz 2012. gada budžeta projektu, un tajās ņemti vērā juridiski pielāgojumi, par kuriem jau panākta vienošanās attiecībā uz 2013. gadu (piemēram, noteikts atbalsta maksimālais apjoms vīna nozarē, atcelta piemaksa par cietes kartupeļiem, sauso lopbarību), kā arī dažas paredzētās izmaiņas. Aplēsēs par visiem gadiem pieņemts, ka nebūs vajadzīgs papildu finansējums atbalsta pasākumiem tirgus traucējumu vai krīžu dēļ.

(3)           2013. gada summā ietvertas aplēses par vīnogulāju izaršanai 2012. gadā vajadzīgo summu. Summas, kas 2014.–2020. gadam norādītas 2. tabulā, neietver atmīnētās zemes apstrādei paredzēto īpašo rezervi Horvātijā, savukārt atbilstošās summas, kas norādītas 1. tabulā, ietver īpašo rezervi.

(4)           Ierobežošanas rezultāts aplēsts, balstoties uz pieņēmumiem par tiešo maksājumu īstenošanu dalībvalstīs, un tāpēc tas tiks pārskatīts, tiklīdz dalībvalstis būs paziņojušas savus lēmumus par īstenošanu. Turklāt patlaban nav iespējams aplēst ierobežošanas rezultātu Horvātijai, jo nav pieejami dati. Pirmās aptuvenās aplēses, kas pamatojas uz sākotnējo informāciju, liecina, ka ierobežošanas rezultāts Horvātijai varētu būt nulle. Tas tiks pārskatīts, tiklīdz dati būs pieejami.

3. tabula. Aprēķini par KLP reformas priekšlikumu finansiālo ietekmi uz ieņēmumiem un KLP izdevumiem (pa budžeta nodaļām)

Miljonos EUR (pašreizējās cenās)

Budžeta gads || 2013 (1) || 2013 (koriģēts) (1) || || KOPĀ 2014−2020

|| || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 ||

IEŅĒMUMI || || || || || || || || || ||

123 Cukura ražošanas nodeva (pašu resursi) || 123 || 123 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

|| || || || || || || || || ||

67 03 Piešķirtie ieņēmumi || 672 || 672 || 69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 483

  tostarp: ex 05 07 01 06 Grāmatojumu noskaidrošana || 0 || 0 || 69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 483

Kopā || 795 || 795 || 69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 483

IZDEVUMI || || || || || || || || || ||

05 02 Tirgi (2) || 3 311 || 3 311 || -659 || -640 || -611 || -582 || -559 || -571 || -582 || -4 203

05 03 Tiešie atbalsti (pirms ierobežošanas) (3) || 42 170 || 42 535 || -460 || -492 || -534 || -577 || -617 || -617 || -617 || -3 913

05 03 Tiešie atbalsti – paredzamais ierobežošanas rezultāts (4), kas jāpārvieto uz lauku attīstības budžetu || || || 0 || -164 || -172 || -185 || -186 || -186 || -186 || -1 078

05 04 Lauku attīstība (pirms ierobežošanas) (5) || 14 817 || 14 451 || 4 || 4 || 4 || 4 || 4 || 4 || 4 || 28

05 04 Lauku attīstība – paredzamais ierobežošanas rezultāts (4), kas jāpārvieto uz lauku attīstības budžetu || || || 0 || 164 || 172 || 185 || 186 || 186 || 186 || 1 078

05 07 01 06 Grāmatojumu noskaidrošana || -69 || -69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 483

Kopā || 60 229 || 60 229 || -1 046 || -1 059 || -1 072 || -1 085 || -1 103 || -1 114 || -1 126 || -7 605

NETO BUDŽETS pēc piešķirto ieņēmumu atvilkšanas || || || -1 115 || -1 128 || -1 141 || -1 154 || -1 172 || -1 183 || -1 195 || -8 088

Piezīmes

(1)           Salīdzināšanas vajadzībām 2013. gada skaitļi ir tādi paši kā sākotnējā Komisijas 2011. gada 12. oktobra priekšlikumā.

(2)           Sākotnējās aplēses 2013. gadam pamatojas uz 2012. gada budžeta projektu, un tajās ņemti vērā juridiski pielāgojumi, par kuriem jau panākta vienošanās attiecībā uz 2013. gadu (piemēram, noteikts atbalsta maksimālais apjoms vīna nozarē, atcelta piemaksa par cietes kartupeļiem, sauso lopbarību), kā arī dažas paredzētās izmaiņas. Aplēsēs par visiem gadiem pieņemts, ka nebūs vajadzīgs papildu finansējums atbalsta pasākumiem tirgus traucējumu vai krīžu dēļ.

(3)           2013. gada summā ietvertas aplēses par vīnogulāju izaršanai 2012. gadā vajadzīgo summu. Summas, kas 2014.–2020. gadam norādītas 3. tabulā, neietver atmīnētās zemes apstrādei paredzēto īpašo rezervi Horvātijā, savukārt atbilstošās summas, kas norādītas 1. tabulā, ietver īpašo rezervi.

(4)           Ierobežošanas rezultāts aplēsts, balstoties uz pieņēmumiem par tiešo maksājumu īstenošanu dalībvalstīs, un tāpēc tas tiks pārskatīts, tiklīdz dalībvalstis būs paziņojušas savus lēmumus par īstenošanu. Turklāt patlaban nav iespējams aplēst ierobežošanas rezultātu Horvātijai, jo nav pieejami dati. Pirmās aptuvenās aplēses, kas pamatojas uz sākotnējo informāciju, liecina, ka ierobežošanas rezultāts Horvātijai varētu būt nulle. Tas tiks pārskatīts, tiklīdz dati būs pieejami.

(5)           Izmaiņas salīdzinājumā ar 2013. gadu radušās tikai sakarā ar ierosinājumu valstij atvēlēto finansējumu kokvilnas nozarei pārvietot uz lauku attīstības budžetu (4 milj. euro gadā). Turklāt atjauninātajos DFS priekšlikumos (COM(2012) 388) paredzēta papildu summa 333 milj. euro gadā.

4. tabula. Aprēķini par KLP reformas priekšlikumu finansiālo ietekmi uz KLP izdevumiem, kas saistīti ar tirgu

Miljonos EUR (pašreizējās cenās)

BUDŽETA GADS || || Juridiskais pamats || Paredzamās vajadzības || Izmaiņas salīdzinājumā ar 2013. gadu ||

|| || || 2013 (1) || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || KOPĀ 2014−2020

Ārkārtas pasākumi: juridiskā pamata darbības jomas racionalizācija un paplašināšana || || 154., 155., 156. pants || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm

Cieto kviešu un sorgo intervences pasākumu atcelšana || || Bij. 10. pants || pm || - || - || - || - || - || - || - || -

Pārtikas programmas vistrūcīgākajām personām || (2) || Bij. Reg. 1234/2007 27. pants || 500,0 || -500,0 || -500,0 || -500,0 || -500,0 || -500,0 || -500,0 || -500,0 || -3 500,0

Privātā uzglabāšana (linšķiedra) || || 16. pants || N.A. || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm || Pm

Atbalsts par kokvilnu – pārstrukturēšana || (3) || Bij. Reg. 637/2008 5. pants || 10,0 || -4,0 || -4,0 || -4,0 || -4,0 || -4,0 || -4,0 || -4,0 || -28,0

Atbalsts augļu un dārzeņu ražotāju grupām darbības uzsākšanai || || Bij. 117. pants || 30,0 || 0,0 || 0,0 || 0,0 || -15,0 || -15,0 || -30,0 || -30,0 || -90,0

Programma skolu apgādei ar augļiem || || 21. pants || 90,0 || 60,0 || 60,0 || 60,0 || 60,0 || 60,0 || 60,0 || 60,0 || 420,0

Apiņu nozares ražotāju organizāciju atbalsta atcelšana || || Bij. 111. pants || 2,3 || -2,3 || -2,3 || -2,3 || -2,3 || -2,3 || -2,3 || -2,3 || -15,9

Sausā vājpiena fakultatīva privātā uzglabāšana || || 16. pants || N.A. || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm

Atcelts atbalsts par vājpiena un sausā vājpiena izmantošanu lopbarībā, kazeīnu un kazeīna izmantošanu || || Bij. 101., 102. pants || pm || - || - || - || - || - || - || - || -

Sviesta fakultatīva privātā uzglabāšana || (4) || 16. pants || 14,0 || [-1,0] || [-14,0] || [-14,0] || [-14,0] || [-14,0] || [-14,0] || [-14,0] || [-85,0]

Atcelta veicināšanas nodeva piena nozarē || || Bij. 309. pants || pm || - || - || - || - || - || - || - || -

KOPĀ 05 02 || || || || || || || || || || ||

Reformas priekšlikumu neto ietekme (5) (6) || || || || -446,3 || -446,3 || -446,3 || -461,3 || -461,3 || -476,3 || -476,3 || -3 213,9

Piezīmes

(1)           2013. gada vajadzības ir aplēstas, pamatojoties uz Komisijas 2012. gada budžeta projektu, izņemot a) augļu un dārzeņu nozari, kuras vajadzības balstās uz attiecīgā reformas priekšlikuma finanšu pārskatu, un b) tās juridiskās izmaiņas, par kurām jau panākta vienošanās.

(2)           2013. gada summa atbilst maksimālajai summai, kas noteikta Regulā (ES) Nr. 121/2012. No 2014. gada pasākumu finansēs 1. izdevumu kategorijā.

(3)           Līdzekļi, kas atvēlēti kokvilnas nozares pārstrukturēšanas programmai Grieķijā (4 milj. EUR gadā), no 2014. gada tiks pārvietoti uz lauku attīstības budžetu. Spānijai atvēlētie līdzekļi (6,1 milj. EUR gadā) no 2018. gada tiks pārvietoti uz vienotā maksājuma shēmu (jau nolemts).

(4)           Paredzamā ietekme pasākuma nepiemērošanas gadījumā.

(5)           Papildus izdevumiem 05 02. un 05 03. nodaļā paredzams, ka tiešos izdevumus 05 01., 05 07. un 05 08. nodaļā finansēs ar ELGF piešķirtajiem ieņēmumiem.

(6)           4. tabulā attēlota reformas priekšlikumu neto ietekme uz attiecīgajiem tirgus pasākumiem, savukārt 3. tabulā skaitļi rindā “05 02 Tirgi” rāda starpību starp 2013. gada koriģēto summu un aplēstajām summām, kas pieejamas ar tirgu saistītiem izdevumiem 2014.–2020. gadā.

5. tabula. Aprēķini par KLP reformas priekšlikumu finansiālo ietekmi uz tiešajiem atbalstiem

Miljonos EUR (pašreizējās cenās)

BUDŽETA GADS || || Juridiskais pamats || Paredzamās vajadzības || Izmaiņas salīdzinājumā ar 2013. gadu ||

|| || 2013 (1) || 2013 (koriģēts) (2) || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || KOPĀ 2014−2020

|| || || || || || || || || || || ||

Tiešie atbalsti (3) || || || 42 169,9 || 42 535,4 || 434,2 || 493,0 || 720,1 || 917,2 || 919,7 || 957,0 || 994,3 || 5 435,6

- Jau nolemtās izmaiņas || || || || || || || || || || || ||

Pakāpeniska ieviešana ES-12 || || || || || 875,0 || 1 133,9 || 1 392,8 || 1 651,6 || 1 651,6 || 1 651,6 || 1 651,6 || 10 008,1

Kokvilnas nozares pārstrukturēšana || || || || || 0,0 || 0,0 || 0,0 || 0,0 || 6,1 || 6,1 || 6,1 || 18,4

Veselīguma pārbaude || || || || || -64,3 || -64,3 || -64,3 || -90,0 || -90,0 || -90,0 || -90,0 || -552,8

Iepriekšējās reformas || || || || || -9,9 || -32,4 || -32,4 || -32,4 || -32,4 || -32,4 || -32,4 || -204,2

|| || || || || || || || || || || ||

- Pakāpeniska ieviešana Horvātijā (3) || || || || || 93,3 || 111,9 || 130,6 || 149,2 || 186,5 || 223,8 || 261,1 || 1 156,3

|| || || || || || || || || || || ||

- Izmaiņas, kas izriet no jaunajiem KLP reformas priekšlikumiem || || || -459,8 || -656,1 || -706,5 || -761,3 || -802,2 || -802,2 || -802,2 || -4 990,3

No tiem ierobežošana (4) || || || || || 0,0 || -164,1 || -172,1 || -184,7 || -185,6 || -185,6 || -185,6 || -1 077,7

|| || || || || || || || || || || ||

KOPĀ 05 03 || || || || || || || || || || || || ||

Reformas priekšlikumu neto ietekme || || || || || -459,8 || -656,1 || -706,5 || -761,3 || -802,2 || -802,2 || -802,2 || -4 990,3 ||

KOPĒJIE IZDEVUMI || || || 42 169,9 || 42 535,4 || 42 969,7 || 43 028,4 || 43 255,6 || 43 452,6 || 43 455,2 || 43 492,5 || 43 529,8 || 303 183,6 ||

Piezīmes

(1)           2013. gada summā ietvertas aplēses par vīnogulāju izaršanai 2012. gadā vajadzīgo summu.

(2)           Ņemot vērā leģislatīvās pārmaiņas, par kurām jau panākta vienošanās, t. i., brīvprātīgo modulāciju Apvienotajai Karalistei un 136. panta “neiztērētās summas”, ko pārtrauks piemērot              2013. gada beigās.

(3)           Neieskaitot atmīnētās zemes apstrādei paredzēto īpašo rezervi Horvātijā.

(4)           Ierobežošanas rezultāts aplēsts, balstoties uz pieņēmumiem par tiešo maksājumu īstenošanu dalībvalstīs, un tāpēc tas tiks pārskatīts, tiklīdz dalībvalstis būs paziņojušas savus lēmumus par īstenošanu. Turklāt patlaban nav iespējams aplēst ierobežošanas rezultātu Horvātijai, jo nav pieejami dati. Pirmās aptuvenās aplēses, kas pamatojas uz sākotnējo informāciju, liecina, ka ierobežošanas rezultāts Horvātijai varētu būt nulle. Tas tiks pārskatīts, tiklīdz dati būs pieejami.

6. tabula. Tiešo atbalstu komponenti

Miljonos EUR (pašreizējās cenās)

BUDŽETA GADS || || || || || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || KOPĀ 2015−2020

II pielikums || || || || || 42 519,1 || 42 754,0 || 42 963,3 || 42 966,8 || 43 004,1 || 43 041,4 || 257 248,6

Maksājums par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi (30 %) || || || || || 12 900,1 || 12 894,5 || 12 889,0 || 12 890,0 || 12 901,2 || 12 912,4 || 77 387,2

Maksimālā summa, ko var atvēlēt maksājumam jaunajiem lauksaimniekiem (2 %) || || || || || 860,0 || 859,6 || 859,3 || 859,3 || 860,1 || 860,8 || 5 159,1

Pamata maksājuma shēma, maksājums par apgabaliem ar dabas ierobežojumiem, fakultatīvs saistītais atbalsts || || || || || 28 759,0 || 28 999,9 || 29 215,1 || 29 217,4 || 29 242,8 || 29 268,1 || 174 702,2

Maksimālā summa, ko var ņemt no iepriekšējām pozīcijām, lai finansētu Mazo lauksaimnieku shēmu (10 %) || || || || || 4 300,0 || 4 298,2 || 4 296,3 || 4 296,7 || 4 300,4 || 4 304,1 || 25 795,7

II pielikumā ietvertie pārvietojumi vīna nozarē (1) || || || || || 159,9 || 159,9 || 159,9 || 159,9 || 159,9 || 159,9 || 959,1

Ierobežošana (2) || || || || || -164,1 || -172,1 || -184,7 || -185,6 || -185,6 || -185,6 || -1 077,7

Kokvilna || || || || || 256,0 || 256,3 || 256,5 || 256,6 || 256,6 || 256,6 || 1 538,6

POSEI/Egejas jūras nelielās salas || || || || || 417,4 || 417,4 || 417,4 || 417,4 || 417,4 || 417,4 || 2 504,4

(1)           Tiešie atbalsti 2014.–2020. gada periodam ietver aplēses par pārvietojumiem no vīna nozares uz VMS, pamatojoties uz lēmumiem, kurus dalībvalstis pieņēmušas attiecībā uz 2013. gadu. Aplēses Horvātijai nebija iespējams veikt, jo 2013. gadā vīna nozares valsts programma netiks īstenota un Horvātija pagaidām nav paziņojusi par pārvietojumiem.

(2)           Ierobežošanas rezultāts aplēsts, balstoties uz pieņēmumiem par tiešo maksājumu īstenošanu dalībvalstīs, un tāpēc tas tiks pārskatīts, tiklīdz dalībvalstis būs paziņojušas savus lēmumus par īstenošanu. Turklāt patlaban nav iespējams aplēst ierobežošanas rezultātu Horvātijai, jo nav pieejami dati. Pirmās aptuvenās aplēses, kas pamatojas uz sākotnējo informāciju, liecina, ka ierobežošanas rezultāts Horvātijai varētu būt nulle. Tas tiks pārskatīts, tiklīdz dati būs pieejami.

7. tabula. Aprēķini par KLP reformas priekšlikumu finansiālo ietekmi uz pārejas pasākumiem tiešo atbalstu piešķiršanai 2014. gadā

Miljonos EUR (pašreizējās cenās)

BUDŽETA GADS || || Juridiskais pamats || Paredzamās vajadzības || Izmaiņas salīdzinājumā ar 2013. gadu

|| || || 2013 (1) || 2013 (koriģēts) || 2014 (2)

Padomes Regulas (EK) Nr. 73/2009 IV pielikums || || || 40 165,0 || 40 530,5 || 541,9

Pakāpeniska ieviešana ES-10 || || || || || 616,1

Veselīguma pārbaude || || || || || -64,3

Iepriekšējās reformas || || || || || -9,9

KOPĀ 05 03 || || || || ||

KOPĒJIE IZDEVUMI || || || 40 165,0 || 40 530,5 || 41 072,4

Piezīmes

(1)           2013. gada summā ietvertas aplēses par vīnogulāju izaršanai 2012. gadā vajadzīgo summu.

(2)           Paplašinātais neto maksimālais apjoms ietver aplēses par pārvietojumiem no vīna nozares uz VMS, pamatojoties uz lēmumiem, kurus dalībvalstis pieņēmušas attiecībā uz 2013. gadu.

8. tabula. Aprēķini par KLP reformas priekšlikumu finansiālo ietekmi uz lauku attīstību

Miljonos EUR (pašreizējās cenās)

BUDŽETA GADS || || Juridiskais pamats || Piešķīrums lauku attīstībai || Izmaiņas salīdzinājumā ar 2013. gadu ||

|| || || 2013 || 2013 (koriģēts) (1) || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || KOPĀ 2014−2020

Lauku attīstības programmas || || || 14 788,9 || 14 423,4 || || || || || || || ||

Atbalsts par kokvilnu – pārstrukturēšana || (2) || || || || 4,0 || 4,0 || 4,0 || 4,0 || 4,0 || 4,0 || 4,0 || 28,0

Tiešā atbalsta ierobežošanas rezultāts || (3) || || || || || 164,1 || 172,1 || 184,7 || 185,6 || 185,6 || 185,6 || 1 077,7

Lauku attīstībai atvēlētie līdzekļi, izņemot tehnisko palīdzību || (4) || || || || -9,3 || -9,3 || -9,3 || -9,3 || -9,3 || -9,3 || -9,3 || -65,2

Tehniskā palīdzība || (4) || || 27,6 || 27,6 || 9,3 || 4,3 || 4,3 || 4,3 || 4,3 || 4,3 || 4,3 || 35,2

Balva par vietēja mēroga novatoriskiem sadarbības projektiem || (5) || || N.A. || N.A. || 0,0 || 5,0 || 5,0 || 5,0 || 5,0 || 5,0 || 5,0 || 30,0

Papildu summa lauku attīstībai (saskaņā ar COM(2012) 388) || || || N.A. || N.A. || 333,0 || 333,0 || 333,0 || 333,0 || 333,0 || 333,0 || 333,0 || 2 331,0

KOPĀ 05 04 || || || || || || || || || || || ||

Reformas priekšlikumu neto ietekme || || || || || 4,0 || 168,1 || 176,1 || 188,7 || 189,6 || 189,6 || 189,6 || 1 105,7

KOPĒJIE IZDEVUMI (pirms ierobežošanas) || || || 14 816,6 || 14 451,1 || 14 788,1 || 14 788,1 || 14 788,1 || 14 788,1 || 14 788,1 || 14 788,1 || 14 788,1 || 103 516,5

KOPĒJIE IZDEVUMI (pēc ierobežošanas) || || || 14 816,6 || 14 451,1 || 14 788,1 || 14 952,2 || 14 960,2 || 14 972,8 || 14 973,7 || 14 973,7 || 14 973,7 || 104 594,2

Piezīmes

(1)           Korekcijas saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem, kas piemērojami tikai līdz 2013. finanšu gada beigām.

(2)           Summas, kas norādītas 1. tabulā (3.1. iedaļa), ir saskaņā ar summām, kas norādītas Komisijas paziņojumā “Budžets stratēģijai “Eiropa 2020”” (COM(2011) 500 galīgā redakcija) un Komisijas grozītajā priekšlikumā par DFS 2014.–2020. gadam (COM(2012) 388, 2012. gada 6. jūlijs). Tomēr vēl atlicis nolemt, vai DFS atspoguļos ierosināto pārvietojumu, proti, vienai dalībvalstij valsts kokvilnas nozares pārstrukturēšanas programmai atvēlētos līdzekļus no 2014. gada pārvietot uz lauku attīstības budžetu, tas nozīmētu arī ELGF maksimālā apjoma un 2. pīlāra summas korekciju (4 milj. EUR gadā). 8. tabulā summas ir pārvietotas, neatkarīgi no tā, vai tās ir atspoguļotas DFS.

(3)           Ierobežošanas rezultāts aplēsts, balstoties uz pieņēmumiem par tiešo maksājumu īstenošanu dalībvalstīs, un tāpēc tas tiks pārskatīts, tiklīdz dalībvalstis būs paziņojušas savus lēmumus par īstenošanu. Turklāt patlaban nav iespējams aplēst ierobežošanas rezultātu Horvātijai, jo nav pieejami dati. Pirmās aptuvenās aplēses, kas pamatojas uz sākotnējo informāciju, liecina, ka ierobežošanas rezultāts Horvātijai varētu būt nulle. Tas tiks pārskatīts, tiklīdz dati būs pieejami.

(4)           Summa, kas 2013. gadā atvēlēta tehniskajai palīdzībai, noteikta, pamatojoties uz lauku attīstībai sākotnēji atvēlētajiem līdzekļiem (neskaitot pārvietojumus no 1. pīlāra).

Tehniskā palīdzība 2014.–2020. gadam noteikta 0,25 % apmērā no kopējiem lauku attīstībai atvēlētajiem līdzekļiem.

(5)           Sedz no tehniskajai palīdzībai pieejamās summas.

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || 5 || “Administratīvie izdevumi”

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Piezīme. Lēš, ka tiesību aktu priekšlikumi neietekmēs administratīvās apropriācijas, t. i., ir paredzēts, ka tiesisko regulējumu varēs īstenot ar pašreizējiem cilvēkresursiem un administratīvajiem izdevumiem. Turpmāk norādītajos skaitļos vēl nav ņemta vērā Horvātijas pievienošanās ietekme.

|| || || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || KOPĀ

AGRI ĢD ||

Ÿ Cilvēkresursi || 136,998 || 136,998 || 136,998 || 136,998 || 136,998 || 136,998 || 136,998 || 958,986

Ÿ Pārējie administratīvie izdevumi || 9,704 || 9,704 || 9,704 || 9,704 || 9,704 || 9,704 || 9,704 || 67,928

KOPĀ – AGRI ĢD || Apropriācijas || 146,702 || 146,702 || 146,702 || 146,702 || 146,702 || 146,702 || 146,702 || 1 026,914

KOPĀ – daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || (Saistību summa = maksājumu summa) || 146,702 || 146,702 || 146,702 || 146,702 || 146,702 || 146,702 || 146,702 || 1 026,914

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| || || N gads[9] || N+1 gads || N+2 gads || N+3 gads || Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) || KOPĀ

KOPĀ – daudzgadu finanšu shēmas 1.–5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || || || || || || || ||

Maksājumi || || || || || || || ||

3.2.2.     Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz darbības apropriāciju izmantošanu

– x   Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriāciju izmantošanu šādā veidā:

Saistību apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un rezultātus ò || || || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || KOPĀ

REZULTĀTI

Rezultāta veids || Rezultātu vidējās izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Kopējais rezultātu daudzums || Kopējās izmaksas

|| || || || || || || || || || || || || || || ||

|| || || || || || || || || || || || || || || || || ||

|| || || || || || || || || || || || || || || || || ||

|| || || || || || || || || || || || || || || || || ||

|| || || || || || || || || || || || || || || || || ||

|| || || || || || || || || || || || || || || || || ||

|| || || || || || || || || || || || || || || || || ||

|| || || || || || || || || || || || || || || || || ||

|| || || || || || || || || || || || || || || || || ||

|| || || || || || || || || || || || || || || ||

|| || || || || || || || || || || || || || || ||

|| || || || || || || || || || || || || || || || || ||

|| || || || || || || || || || || || || || || ||

KOPĒJĀS IZMAKSAS || || || || || || || || || || || || || || || ||

Piezīme. Konkrēto mērķu īstenošanas rezultāti vēl jānosaka (sk. 1.4.2. iedaļu).

3.2.3.     Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.1.  Kopsavilkums

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz administratīvo apropriāciju izmantošanu

– x   Priekšlikums/iniciatīva paredz administratīvo apropriāciju izmantošanu šādā veidā:

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || KOPĀ

Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || || || || || || || ||

Cilvēkresursi[10] || 136,998 || 136,998 || 136,998 || 136,998 || 136,998 || 136,998 || 136,998 || 958,986

Pārējie administratīvie izdevumi || 9,704 || 9,704 || 9,704 || 9,704 || 9,704 || 9,704 || 9,704 || 67,928

Starpsumma – daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || || || || || || || ||

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS || || || || || || || ||

Cilvēkresursi || || || || || || || ||

Citi administratīvie izdevumi || || || || || || || ||

Starpsumma – ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS || || || || || || || ||

KOPĀ || 146,702 || 146,702 || 146,702 || 146,702 || 146,702 || 146,702 || 146,702 || 1 026,914

3.2.3.2.  Paredzamās cilvēkresursu vajadzības

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

– x   Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Piezīme. Lēš, ka tiesību aktu priekšlikumi neietekmēs administratīvās apropriācijas, t. i., ir paredzēts, ka tiesisko regulējumu varēs īstenot ar pašreizējiem cilvēkresursiem un administratīvajiem izdevumiem. 2014.–2020. gada skaitļi pamatojas uz situāciju 2011. gadā. Turpmāk norādītajos skaitļos vēl nav ņemta vērā Horvātijas pievienošanās ietekme.

Paredzamais apjoms izsakāms veselos skaitļos (vai maksimāli ar vienu zīmi aiz komata)

|| 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads

Ÿ Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) ||

XX 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) || 1 034 || 1 034 || 1 034 || 1 034 || 1 034 || 1 034 || 1 034

XX 01 01 02 (Delegācijas) || 3 || 3 || 3 || 3 || 3 || 3 || 3

XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība) || || || || || || ||

10 01 05 01 (Tiešā pētniecība) || || || || || || ||

Ÿ Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu – FTE)[11] ||

XX 01 02 01 (CA, INT, SNE, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) || 78 || 78 || 78 || 78 || 78 || 78 || 78

XX 01 02 02 (CA, INT, JED, LA un SNE delegācijās) || || || || || || ||

XX 01 04 yy || - Galvenā mītne || || || || || || ||

-Delegācijas || || || || || || ||

XX 01 05 02 (CA, INT, SNE – netiešā pētniecība) || || || || || || ||

10 01 05 02 (CA, INT, SNE – tiešā pētniecība) || || || || || || ||

Citas budžeta pozīcijas (precizēt) || || || || || || ||

KOPĀ[12] || 1 115 || 1 115 || 1 115 || 1 115 || 1 115 || 1 115 || 1 115

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

Ierēdņi un pagaidu darbinieki ||

Ārštata darbinieki ||

3.2.4.     Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

– x   Priekšlikums/iniciatīva atbilst PRIEKŠLIKUMIEM PAR daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. GADAM

– ¨  Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā

– ¨  Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma

3.2.5.     Trešo personu iemaksas

– Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

– X  Priekšlikums par lauku attīstību (ELFLA) paredz šādu līdzfinansējumu:

Apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || Kopā

Norādīt līdzfinansējuma struktūru || DV || DV || DV || DV || DV || DV || DV || DV

KOPĀ – līdzfinansējuma apropriācijas[13] || Jānosaka || Jānosaka || Jānosaka || Jānosaka || Jānosaka || Jānosaka || Jānosaka || Jānosaka

3.3.        Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

– x   Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

– x   pašu resursus

– x   dažādus ieņēmumus

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija || Kārtējā budžeta gadā pieejamās apropriācijas || Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme[14]

N gads || N+1 gads || N+2 gads || N+3 gads || Iekļaut ietekmes ilguma atspoguļošanai vajadzīgo aiļu skaitu (skat. 1.6. punktu)

|| || || || || || || ||

Attiecībā uz īpaši novirzāmiem dažādajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

Sk. 2. un 3. tabulu 3.2.1. iedaļā.

[1]               OV L 112, 2012. gada 24. aprīlis.

[2]               COM(2012) 388, 2012. gada 6. jūlijs.

[3]               ABM – budžeta vadība pa darbības jomām, ABB – budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

[4]               Kā paredzēts Finanšu regulas 49. panta 6. punkta attiecīgi a) un b) apakšpunktā.

[5]               COM(2011) 500 galīgā redakcija, 2011. gada 29. jūnijs.

[6]               Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html.

[7]               Kā paredzēts Finanšu regulas 185. pantā.

[8]               Paredzams, ka Eiropas Parlaments un Padome regulu pieņems 2012. gada rudenī.

[9]               N gads ir gads, kurā sāk īstenot priekšlikumu/iniciatīvu.

[10]             Pamatojoties uz vidējām izmaksām EUR 127 000 par štatu sarakstā ietvertu ierēdņu un pagaidu darbinieku amata vietu.

[11]             CA – līgumdarbinieki, INT – pagaidu darbinieki, JED – jaunākie eksperti delegācijās, LA – vietējie darbinieki, SNE – valstu norīkotie eksperti.

[12]             Neietver budžeta pozīcijas 05.010404 maksimālo apjomu.

[13]             Būs noteiktas lauku attīstības programmās, kas jāiesniedz dalībvalstīm.

[14]             Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.