PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Pamatojoties uz attiecīgo Padomes piešķirto atļauju, Eiropas Komisija risināja sarunas ar Mauritānijas Islāma Republiku par to, lai atjaunotu protokolu, kas pievienots Partnerattiecību nolīgumam zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Mauritānijas Islāma Republiku. Šīm sarunām noslēdzoties, 2012. gada 26. jūlijā tika parafēts jauns protokols. Jaunais protokols attiecas uz 2 gadu ilgu laikposmu, kas sākas ar tā parakstīšanas dienu.

Nolīguma protokola galvenais mērķis ir piešķirt zvejas iespējas Eiropas Savienības kuģiem Mauritānijas ūdeņos saskaņā ar pieejamo pārpalikumu. Komisija cita starpā pamatojās uz atzinumu, ko sagatavojusi saskaņā ar šo nolīgumu izveidotā Zinātniskā komiteja.

Vispārējais mērķis ir pastiprināt Eiropas Savienības un Mauritānijas Islāma Republikas sadarbību, lai abu pušu interesēs izstrādātu ilgtspējīgu zivsaimniecības politiku un nodrošinātu zvejas resursu atbildīgu izmantošanu Mauritānijas zvejas zonā.

Konkrētāk, šajā protokolā ir paredzētas ikgadējās zvejas iespējas šādās kategorijās un apjomos:

– 5000 tonnas vēžveidīgo (izņemot langustus un krabjus) zvejas kuģiem;

– 4000 tonnas melnā heka zvejas traleriem (izņemot saldētājtralerus) un kuģiem zvejai ar grunts āķu jedām;

– 2500 tonnas bentisko sugu (izņemot melno heku) zvejas kuģiem, kas nezvejo ar trali;

– 200 tonnas krabju;

– 22 tunzivju seineri;

– 22 kuģi tunzivju zvejai ar makšķerēm un kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām;

– 300 000 tonnas pelaģiskās zvejas saldētājtraleriem;

– 15 000 tonnas pelaģiskās zvejas kuģiem, kas nav saldētājtraleri (atvilkt no pelaģiskās zvejas saldētājtraleriem paredzētā apjoma).

Pamatojoties uz iepriekšminēto, Komisija ierosina Padomei ar Parlamenta piekrišanu pieņemt lēmumu par šo jauno protokolu.

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

Uzsākot sarunas, ar ieinteresētajām personām notika apspriedes Ārpuskopienas/Tāljūras flotes reģionālajā konsultatīvajā padomē[1], kurā pulcējas zivsaimniecības nozares un vides un attīstības NVO pārstāvji. Tehnisko sanāksmju laikā notikušas apspriedes arī ar dalībvalstu ekspertiem. Šajās apspriedēs secināts, ka zivsaimniecības protokolu ar Mauritāniju ir lietderīgi saglabāt.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Šī procedūra ir uzsākta paralēli procedūrām, kas attiecas uz lēmumu, kuru Padome pieņem par minētā protokola provizorisku piemērošanu, un Padomes regulu par zvejas iespēju iedalīšanu Eiropas Savienības dalībvalstīm.

4.           IETEKME UZ BUDŽETU

Protokolā paredzēts kopējais finansiālais ieguldījums 70 000 000 euro apmērā uz visu protokolā noteikto laiku, un to veido: a) finansiālais ieguldījums 67 000 000 euro apmērā par piekļuvi zvejas resursiem un b) līdz 3 000 000 euro zivsaimniecības nozares politikas attīstībai Mauritānijas Islāma Republikā. Šis atbalsts atbilst valsts politikas mērķiem zivsaimniecības jomā.

5.           IZVĒLES ELEMENTI

2012/0258 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par to, lai starp Eiropas Savienību un Mauritānijas Islāma Republiku noslēgtu protokolu, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts starp abām pusēm spēkā esošajā Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu saistībā ar 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu[2],

tā kā:

(1)       Padome 2006. gada 30. novembrī pieņēma Padomes Regulu (EK) Nr. 1801/2006, lai noslēgtu Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Mauritānijas Islāma Republiku[3].

(2)       Savienība risināja sarunas ar Mauritānijas Islāma Republiku par jaunu protokolu, ar kuru Savienības kuģiem piešķir zvejas iespējas ūdeņos, kas attiecībā uz zveju ir Mauritānijas jurisdikcijā.

(3)       Ar Lēmumu Nr. …/2012/ES[4] Padome ir apstiprinājusi šā protokola parakstīšanu un provizorisku piemērošanu, neskarot tā vēlāku noslēgšanu.

(4)       Minētais protokols būtu jānoslēdz,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Savienības vārdā starp Eiropas Savienību un Mauritānijas Islāma Republiku tiek noslēgts protokols, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Mauritānijas Islāma Republiku.

Protokola teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Padomes priekšsēdētājs norīko personu vai personas, kas ir tiesīgas Savienības vārdā sniegt paziņojumu, lai izteiktu Savienības piekrišanu uzņemties šā protokola saistības.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā. Lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē,

                                                                       Padomes vārdā –

                                                                       priekšsēdētājs

PROTOKOLS,

ar kuru uz diviem gadiem nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Savienību un Mauritānijas Islāma Republiku

1. pants Piemērošanas laikposms un zvejas iespējas

1.           Zvejas iespējas, kas no šā protokola provizoriskās piemērošanas dienas uz diviem gadiem iedalītas saskaņā ar nolīguma 5. un 6. pantu, ir noteiktas šim protokolam pievienotajā tabulā.

2.           Piekļuve zvejas resursiem Mauritānijas zvejas zonās ārvalstu flotēm tiek piešķirta, ciktāl saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas[5] 62. pantu ir radies pārpalikums, ņemot vērā Mauritānijas valsts flotu darbības jaudu.

3.           Saskaņā ar Mauritānijas tiesību aktiem mērķus, kas jāsasniedz attiecībā uz attīstību un ilgtspējīgu pārvaldību, kā arī pieļaujamās nozvejas apjomu, Mauritānijas valdība nosaka katrai zvejniecībai atsevišķi, ņemot vērā atzinumu, ko sagatavojusi par okeanogrāfijas pētniecību atbildīgā Mauritānijas iestāde un kompetentās reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas.

4.           Šis protokols Eiropas Savienības flotēm garantē prioritāru piekļuvi Mauritānijas zvejas zonās pieejamajiem pārpalikumiem. Eiropas Savienības flotēm piešķirtās zvejas iespējas, kas noteiktas protokola I pielikumā, izriet no pieejamajiem pārpalikumiem, un tām ir dodama priekšrocība salīdzinājumā ar zvejas iespējām, kas piešķirtas citām ārvalstu flotēm, kuras saņēmušas atļauju zvejot Mauritānijas zvejas zonās.

5.           Visi tehniskie pasākumi resursu saglabāšanas, uzlabošanas un pārvaldīšanas jomā, kā arī finanšu noteikumi, maksas un pārējās tiesības, kas attiecas uz zvejas atļauju piešķiršanu un katrai zvejniecībai precizētas šā protokola I pielikumā, būs piemērojami visām ārvalstu rūpnieciskajām flotēm Mauritānijas zvejas zonās, ievērojot tādus tehniskos nosacījumus, kuri ir līdzīgi Eiropas Savienības flotēm piemērojamajiem.

6.           Saskaņā ar nolīguma 6. pantu Eiropas Savienības dalībvalsts karoga kuģi zvejas darbības Mauritānijas zvejas zonās drīkst veikt tikai tad, ja tiem ir zvejas atļauja, kura izdota saskaņā ar šo protokolu un tā I pielikumā aprakstīto kārtību.

2. pants Finansiālais ieguldījums un maksāšanas kārtība

1.           Ikgadējais finansiālais ieguldījums, ko veic saistībā ar Eiropas Savienības kuģu piekļuvi Mauritānijas zvejas zonām un kas paredzēts nolīguma 7. pantā, ir noteikts 67 (sešdesmit septiņu) miljonu euro apmērā.

2.           Papildus paredzēts 3 (trīs) miljonus euro lielu ikgadējo finansiālo atbalstu piešķirt tādas valsts zivsaimniecības politikas īstenošanai, kas orientēta uz atbildīgu zveju un ilgtspējīgu zivsaimniecību.

3.           Šā panta 1. punktu piemēro saskaņā ar šā protokola 4., 7. un 10. pantu.

4.           Savienības finansiālā ieguldījuma maksājumu, kas minēts 1. punktā un attiecas uz Eiropas Savienības kuģu piekļuvi Mauritānijas zvejas zonām, par pirmo gadu veic ne vēlāk kā 3 (trīs) mēnešus pēc šā protokola provizoriskās piemērošanas, bet maksājumus par nākamajiem gadiem – ne vēlāk kā šā protokola parakstīšanas gadadienā.

3. pants Zinātniskā sadarbība

1.           Abas puses apņemas veicināt atbildīgu zveju Mauritānijas zvejas zonās, pamatojoties uz zvejas resursu un jūras ekosistēmu ilgtspējīgas pārvaldības principiem.

2.           Šā protokola piemērošanas laikā abas puses sadarbojas, lai novērtētu zvejas resursu un zvejniecību dinamiku Mauritānijas zvejas zonās. Tādēļ vismaz reizi gadā notiks neatkarīgās Apvienotās zinātniskās komitejas sanāksme pārmaiņus Mauritānijā un Eiropā. Papildinot nolīguma 4. panta 1. punktu, dalības loku neatkarīgā Apvienotajā zinātniskajā komitejā var paplašināt, ciktāl tas nepieciešams, iekļaujot tajā trešo valstu zinātniekus, kā arī novērotājus, ieinteresēto personu pārstāvjus vai reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju, piemēram, CECAF, pārstāvjus.

3.           Neatkarīgās Apvienotās zinātniskās komitejas uzdevumi ir šādi:

(a) sagatavot ikgadēju zinātnisku ziņojumu par šajā protokolā paredzētajām zvejniecībām;

(b) izstrādāt un Apvienotajai komitejai ierosināt programmu vai darbību ieviešanu noteiktu zinātnisku jautājumu risināšanai, lai uzlabotu izpratni par zvejniecību dinamiku, resursu stāvokli un jūras ekosistēmu attīstību;

(c) saskaņā ar komitejā vienprātīgi pieņemtu procedūru analizēt zinātniskos jautājumus, kuri rodas šā protokola īstenošanas gaitā, un vajadzības gadījumā noformulēt zinātnisko ieteikumu;

(d) vākt un analizēt datus par zvejas piepūli un nozveju visos valsts, Eiropas Savienības un trešo valstu zvejas flotes segmentos, kuri darbojas Mauritānijas zvejas zonās, saistībā ar resursiem un zvejniecībām, kas ir šā protokola priekšmets;

(e) plānot ikgadējas uzskaites, kas veicina krājumu novērtēšanas procesu un ļauj noteikt zvejas iespējas un izmantošanas modeļus, kuri nodrošina zvejas resursu un to ekosistēmu saglabāšanu;

(f) pēc savas iniciatīvas vai pēc Apvienotās komitejas vai vienas puses pieprasījuma sniegt zinātniskus ieteikumus par pārvaldības mērķiem, stratēģijām un pasākumiem, kuri tiek uzskatīti par vajadzīgiem to krājumu un zvejniecību ilgtspējīgai izmantošanai, uz ko attiecas šis protokols;

(g) vajadzības gadījumā Apvienotajā komitejā ierosināt zvejas iespēju pārskatīšanu, piemērojot šā protokola 1. pantu.

4. pants Zvejas iespēju pārskatīšana

1.           Apvienotajā komitejā puses var pieņemt šā protokola 1. pantā paredzētos pasākumus, kuri ietver zvejas iespēju pārskatīšanu. Šādā gadījumā finansiālo ieguldījumu pielāgo samērīgi un proporcionāli laikam.

2.           Nolīguma 6. panta otrajā daļā paredzēts, ka attiecībā uz spēkā esošajā protokolā neparedzētām zvejas kategorijām abas puses var ieviest jaunas zvejas iespējas, pamatojoties uz labākajiem zinātniskajiem ieteikumiem, kurus apstiprinājusi neatkarīgā Apvienotā zinātniskā komiteja un pieņēmusi Apvienotā komiteja.

3.           Pirmā Apvienotās komitejas sanāksme notiks ne vēlāk kā 3 (trīs) mēnešus pēc šā protokola stāšanās spēkā.

5. pants

Protokola darbības izbeigšana mazāka zvejas iespēju izmantojuma dēļ

Ja konstatēts mazāks zvejas iespēju izmantojums, Eiropas Savienība, nosūtot vēstuli, paziņo Mauritānijas pusei par nodomu izbeigt protokola darbību. Šāda izbeigšana notiek 4 (četru) mēnešu laikā pēc paziņošanas.

6. pants

Finansiālais atbalsts atbildīgas zvejas un ilgtspējīgas zivsaimniecības veicināšanai

1.           Protokola 2. panta 2. punktā minētais finansiālais atbalsts ir 3 (trīs) miljoni euro gadā, ar ko paredzēts sekmēt atbildīgu zveju un ilgtspējīgu zivsaimniecību Mauritānijas zvejas zonās, kura ir saskaņā ar valsts stratēģiskajiem mērķiem, proti, zvejas resursu saglabāšanu un nozares labāku integrēšanu valsts ekonomikā.

2.           Šis atbalsts ir oficiālā attīstības palīdzība, ko piešķir neatkarīgi no noteikumiem, kuri attiecas uz Eiropas Savienības kuģu piekļuvi Mauritānijas zvejas zonām, un kas sekmē valsts nozaru stratēģiju īstenošanu saistībā ar zivsaimniecības nozares ilgtspējīgu attīstību, no vienas puses, un vides aizsardzību aizsargājamās jūras piekrastes teritorijās, no otras puses, kā arī spēkā esošo stratēģiju nabadzības apkarošanai.

3.           Šajā protokolā paredzēto finansiālo atbalstu piešķir, tiklīdz uz zivsaimniecības nozares īpašo kontu Finanšu ministrija ir pārskaitījusi 2008.–2012. gada nozares atbalsta atlikumu (šo sumu nosaka pēc tam, kad to pārskatījušas abas puses), un šo atbalstu izmanto saskaņā ar izmantošanas plānu, kuru Mauritānija nosūtījusi jau iepriekš.

4.           Finansiālo atbalstu piešķir, izmantojot uz rezultātu orientētu pieeju. Maksājumu veic vairākās daļās atbilstīgi Apvienotās komitejas noteiktajai kārtībai.

5.           Mauritānija apņemas reizi pusgadā publicēt uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus un līgumus, kas saistīti ar projektiem, kuriem finansējums piešķirts no šā atbalsta, kā arī garantēt īstenoto darbību redzamību saskaņā ar II pielikumā sīki izklāstītajiem noteikumiem.

7. pants Protokola piemērošanas apturēšana

1.           Visus pušu strīdus par šā protokola un tā pielikumu interpretāciju vai piemērošanu risina, pusēm apspriežoties nolīguma 10. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā, kuru vajadzības gadījumā sapulcina ārkārtas sanāksmē.

2.           Protokola piemērošanu var apturēt pēc vienas puses iniciatīvas, ja pušu strīdu uzskata par nopietnu un ja apspriedēs Apvienotajā komitejā, kā paredzēts iepriekš 1. punktā, nav panākts izlīgums.

3.           Lai apturētu protokola piemērošanu, ieinteresētajai pusei vismaz 4 (četrus) mēnešus pirms dienas, kad apturēšanai jāstājas spēkā, rakstveidā jāpaziņo par savu nodomu.

4.           Turklāt šā protokola piemērošanu var apturēt, ja nav veikts maksājums. Šādā gadījumā ministrija paziņo Eiropas Komisijai par nemaksāšanu. Eiropas Komisija izdara vajadzīgās pārbaudes un attiecīgā gadījumā ne vēlāk kā 30 darbdienās pēc paziņojuma saņemšanas veic maksājumu.

Ja maksājums nav veikts un tas nav ticis pienācīgi pamatots iepriekš paredzētajā termiņā, kompetentās Mauritānijas iestādes ir tiesīgas apturēt šā protokola piemērošanu. Par to tās tūlīt informē Eiropas Komisiju.

Šā protokola piemērošanu atsāk, tiklīdz ir veikts attiecīgais maksājums.

5.           Abas puses vienojas par to, ka konstatēta cilvēktiesību pārkāpuma gadījumā protokolu var apturēt, pamatojoties uz Kotonū nolīguma 9. pantu.

8. pants Piemērojamie valsts tiesību akti

Saskaņā ar šajā protokolā un tā 1. pielikumā izklāstītajiem noteikumiem ostu pakalpojumus un preču iepirkšanu, ko veic kuģi, kuri darbojas saskaņā ar šo protokolu un tā 1. pielikumu, reglamentē Mauritānijā piemērojamie tiesību akti.

9. pants Ilgums

Šo protokolu un tā pielikumus piemēro divus gadus no provizoriskās piemērošanas dienas, kas ir arī parakstīšanas diena, ja vien protokola darbība nav izbeigta.

10. pants Protokola darbības izbeigšana

1.           Protokola darbības izbeigšanas gadījumā ieinteresētā puse vismaz 4 (četrus) mēnešus pirms dienas, kad šai izbeigšanai jāstājas spēkā, rakstiski paziņo otrai pusei par nodomu izbeigt protokola darbību.

2.           Ar iepriekšējā punktā minētā paziņojuma nosūtīšanu sākas pušu apspriedes.

11. pants Stāšanās spēkā

Šis protokols un tā pielikumi stājas spēkā dienā, kad puses viena otrai paziņo par vajadzīgo procedūru pabeigšanu.

1. PIELIKUMS

Nosacījumi, kas piemērojami Eiropas Savienības kuģu zvejas darbībām Mauritānijas zvejas zonā

I NODAĻA – VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

6.           Kompetentās iestādes norīkošana

Ja vien nav norādīts citādi, visas atsauces uz Eiropas Savienību (ES) vai Mauritāniju kā kompetento iestādi šajā pielikumā ir:

– attiecībā uz Eiropas Savienību – Eiropas Komisija, kas rīkojas ar Eiropas Savienības delegācijas Nuakšotā starpniecību (valsts kontaktpunkts);

– attiecībā uz Mauritāniju – Zivsaimniecības ministrija, kas rīkojas ar Plānošanas un sadarbības direktorāta (valsts kontaktpunkts) starpniecību (turpmāk „ministrija”).

7.           Mauritānijas ekskluzīvā ekonomikas zona (EEZ)

Pirms protokola stāšanās spēkā Mauritānija paziņo Eiropas Savienībai savas EEZ ģeogrāfiskās koordinātas, kā arī bāzes līniju, kas ir bēguma līnija.

8.           Kuģa identifikācija

8.1.        Eiropas Savienības kuģu identifikācijas zīmēm jāatbilst attiecīgajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem. Šo tiesību aktu noteikumus ministrijai paziņo pirms protokola stāšanās spēkā. Turpmāk, ja minētajos tiesību aktos izdara grozījumus, ministrijai par tiem paziņo vismaz mēnesi pirms šo grozījumu stāšanās spēkā.

8.1.        Kuģim, kas slēpj identifikācijas zīmes, vārdu vai reģistrācijas datus, piemēro Mauritānijas tiesību aktos paredzētās sankcijas.

9.           Bankas konts

Pirms protokola stāšanās spēkā Mauritānija paziņo Eiropas Savienībai tā bankas konta(-u) rekvizītus (BIC kodu un IBAN), uz kuru(-iem) jāpārskaita naudas summas, ko saskaņā ar protokolu maksā Eiropas Savienības kuģi. Bankas pārskaitījumu izdevumus samaksā kuģu īpašnieki.

10.         Maksāšanas kārtība

10.1.      Maksājumus (EUR) veic šādi:

– maksas – pārskaita Mauritānijas Valsts kasei uz vienu no Mauritānijas Centrālās bankas ārvalstu kontiem;

– parafiskālos maksājumus – pārskaita zvejas uzraudzības iestādei uz vienu no Mauritānijas Centrālās bankas ārvalstu kontiem;

– soda naudas – pārskaita Mauritānijas Valsts kasei uz vienu no Mauritānijas Centrālās bankas ārvalstu kontiem.

10.2.      Summas, kas minētas 1. punktā, uzskata par faktiski iekasētām pēc apstiprinājuma saņemšanas no Valsts kases vai no ministrijas, kuras informējusi Mauritānijas Centrālā banka.

II NODAĻA – Licences

Šo nodaļu piemēro, neskarot XI nodaļas īpašos detalizētos noteikumus par tālu migrējošo zivju zvejas kuģiem.

Šajā pielikumā licence, ko Mauritānija izdevusi Eiropas Savienības kuģiem, ir pielīdzināma zvejas atļaujai, kas paredzēta spēkā esošajā Eiropas Savienības regulējumā.

1.           Licences pieteikumam vajadzīgie dokumenti

Eiropas Savienība iesniedz ministrijai pēc šā pielikuma 1. papildinājuma parauga aizpildītu licences pieteikuma veidlapu par katru kuģi, kas licenci pieprasa pirmo reizi.

1.1.        Ja licenci pieprasa pirmo reizi, kuģa īpašniekam kopā ar pieteikumu jāiesniedz:

– karoga valsts apliecināta tāda Starptautiskā tilpības sertifikāta kopija, kurā norādīta kuģa tilpība, izteikta GT, ko apliecinājušas atzītas starptautiskas struktūras;

– karoga valsts kompetento iestāžu apliecināts nesens krāsu fotoattēls ar sānskatā attēlotu kuģi tā pašreizējā stāvoklī; fotoattēla izmēram jābūt vismaz 15 x 10 cm;

– dokumenti, kas vajadzīgi kuģa iekļaušanai Mauritānijas nacionālajā kuģu reģistrā. Iekļaušana reģistrā tiek veikta bez reģistrācijas maksas. Iekļaujot kuģi nacionālajā reģistrā, veic tikai administratīvu pārbaudi.

1.2.        Par visām kuģa tilpības izmaiņām attiecīgā kuģa īpašnieks iesniedz karoga valsts apliecinātu jaunā GT izteiktas tilpības sertifikāta kopiju un minētās izmaiņas apstiprinošus dokumentus, jo īpaši kompetentajām iestādēm adresētu kuģa īpašnieka pieteikuma kopiju, minēto iestāžu piekrišanas apliecinājumu un sīkas ziņas par veiktajām izmaiņām. Ja ir mainījusies kuģa struktūra vai ārējais izskats, jāiesniedz arī jauns fotoattēls, kuru apliecinājušas karoga valsts kompetentās iestādes.

1.3.        Zvejas licences pieteikumi tiek iesniegti tikai par tiem kuģiem, kas ir nosūtījuši 1.1. un 1.2. punktā prasītos dokumentus.

2.           Tiesības zvejot

2.1.        Kuģim, kas vēlas veikt zvejas darbības saskaņā ar šo protokolu, jābūt iekļautam Eiropas Savienības zvejas kuģu reģistrā un tiesīgam zvejot Mauritānijas zvejas zonās.

2.2         Kuģis ir tiesīgs zvejot, ja nedz tā īpašniekam, nedz kapteinim, nedz pašam kuģim nav aizliegts veikt zvejas darbības Mauritānijā. To saistībām pret Mauritānijas iestādēm jābūt nokārtotām tādā nozīmē, ka tiem jābūt izpildījušiem visas saistības, kuras izriet no zvejas darbībām, ko tie iepriekš veikuši Mauritānijā.

3.           Licences pieteikumi

3.1.        Ik ceturksni visām licencēm Eiropas Savienība 1 mēnesi pirms pieprasīto licenču spēkā stāšanās iesniedz ministrijai sarakstu, kurā pa zvejas kategorijām sagrupēti kuģi, kas vēlas veikt zvejas darbības, ņemot vērā ierobežojumus, kuri noteikti protokolā iekļautajās zvejas tehnisko datu lapās. Šim sarakstam pievieno maksājumu apliecinošu dokumentu. Licences pieteikumus, kas iesniegti pēc termiņa, var neizskatīt.

3.2.        Šajos sarakstos par katru zvejas kategoriju ir norādīts:

– kuģu skaits,

– katra kuģa galvenie tehniskie parametri, piemēram, tie, kas minēti Eiropas Savienības zvejas kuģu reģistrā,

– zvejas rīki,

– iekasējamās maksas pa izmaksu pozīcijām,

– Mauritānijas jūrnieku skaits.

4.           Licences izdošana

4.1.        Ministrija kuģim licenci izdod pēc tam, kad vismaz 10 (desmit) dienas pirms licences derīguma termiņa sākuma kuģa īpašnieka pārstāvis ir iesniedzis maksājumu apliecinošus dokumentus par konkrēto kuģi (Valsts kases kvīts), kā paredzēts I nodaļā. Licences var saņemt ministrijas struktūrvienībās Nuadibu vai Nuakšotā.

4.2.        Licencē norāda arī tās derīguma termiņu, kuģa tehniskos parametrus, Mauritānijas jūrnieku skaitu un atsauces par iekasētajām maksām, kā arī zvejas darbību veikšanas nosacījumus, kā paredzēts attiecīgajā zvejas tehnisko datu lapā.

4.3.        Licenci saņēmušos kuģus iekļauj to kuģu sarakstā, kuriem atļauts zvejot, un šo sarakstu nosūta vienlaikus uzraudzības iestādei un Eiropas Savienībai.

4.4.        Eiropas Savienībai paziņo par licences pieteikumiem, kurus ministrija ir noraidījusi. Attiecīgā gadījumā ministrija, iepriekš ieturējusi nesamaksātās soda naudas, izsniedz kredītzīmi par maksājumiem, kas ir saistīti ar šiem pieteikumiem.

5.           Licences derīguma termiņš un izmantošana

5.1.        Licence ir derīga tikai laika posmā, par kuru ir iekasēta maksa saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti attiecīgajā zvejas tehnisko datu lapā.

Licences izdod uz 2 mēnešiem garneļu zvejai, 3, 6 vai 12 mēnešiem pārējām kategorijām. Tās ir pagarināmas.

Pieprasītās licences stājas spēkā pieprasītā termiņa pirmajā dienā.

Licences derīguma termiņu nosaka, pamatojoties uz kalendāro gadu ilgiem laika periodiem; pirmais periods sākas šā protokola spēkā stāšanās pirmajā dienā un beidzas tā paša gada 31. decembrī. Pēdējais periods beidzas protokola piemērošanas perioda beigās. Licence nedrīkst stāties spēkā vienā no minētajiem periodiem un beigties citā.

5.2.        Licenci izdod konkrētam kuģim. To nevar izmantot cits kuģis. Tomēr gadījumā, kad licence ir pazaudēta vai kuģis ilgstoši atrodas dīkstāvē nopietnu tehnisku problēmu dēļ, kuģa licenci aizstāj ar licenci, kas izdota citam tās pašas zvejas kategorijas kuģim, ja vien netiek pārsniegta šajā kategorijā atļautā tilpība.

5.3.        Pirms aizstājējas licences izdošanas veic par licenci iekasētās summas korekciju, kas vajadzīga šīs licences aizstāšanas dēļ.

6.           Tehniskā pārbaude

6.1.        Reizi gadā, kā arī pēc tilpības vai zvejas kategorijas maiņas, kuras rezultātā zvejo ar citiem zvejas rīkiem, visi Eiropas Savienības kuģi piesakās Nuadibu ostā pārbaudei, ko paredz spēkā esošie tiesību akti. Šādiem pārbaudei jānotiek 48 stundu laikā pēc kuģa ienākšanas ostā.

Tehniskās pārbaudes noteikumi tunzivju zvejas kuģiem, kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām ir noteikti šā pielikuma XI nodaļā.

6.2.        Ja tehniskās pārbaudes rezultāts ir apmierinošs, kuģa kapteinim izdod atbilstības apliecību, kuras derīguma termiņš ir tāds pats kā licencei un kuru bez maksas pagarina pēc tam, kad kuģis tajā pašā gadā atjauno licenci. Šai apliecībai vienmēr jābūt uz kuģa. Turklāt tajā jābūt precizētai pelaģiskās zvejas kuģu kapacitātei saistībā ar pārkraušanu citā kuģī.

6.3.        Tehniskajā pārbaudē pārliecinās par kuģa tehnisko parametru un zvejas rīku atbilstību prasībām, kā arī par noteikumu ievērošanu attiecībā uz Mauritānijas jūrniekiem.

6.4.        Pārbaudes izdevumus sedz kuģa īpašnieks, tos nosaka atbilstīgi Mauritānijas tiesību aktos paredzētajām likmēm un ar ES Delegācijas starpniecību paziņo Eiropas Savienībai. Izdevumu summa nepārsniedz summu, ko citi kuģi parasti maksā par tiem pašiem pakalpojumiem.

6.5.        Par 1. vai 2. punkta neievērošanu zvejas licenci automātiski aptur līdz laikam, kad kuģa īpašnieks ir izpildījis savas saistības.

III NODAĻA – Maksas

1.           Maksas

Maksas aprēķina katram kuģim, pamatojoties uz gada likmēm, kas norādītas šajā protokolā iekļautajās zvejas tehnisko datu lapās. Maksās ietilpst visi saistītie maksājumi un nodokļi, izņemot parafiskālos maksājumus, ostas nodevas un maksu par pakalpojumiem.

2.           Parafiskālie maksājumi

Saskaņā ar dekrētu par parafiskālajiem maksājumiem likmes rūpnieciskās zvejas kuģiem (maksājumi ārvalstu valūtā) ir šādas:

Vēžveidīgo, galvkāju un bentisko sugu zveja:

Tilpība (GT)                   Summa ceturksnī (MRO)

< 99                                                         50 000 100-200                                                 100 000 200-400                                                 200 000 400-600                                                 400 000 > 600                                                     600 000

Tālu migrējošo un pelaģisko sugu zveja:

Tilpība                              Summa mēnesī (MRO)

< 2000                                                     50 000 2000-3000                                             150 000 3000-5000                                             500 000 5000-7000                                             750 000 7000-9000                                          1 000 000 > 9000                                                1 300 000

Izņemot 5. un 6. zvejas kategoriju, parafiskālo maksājumu veic par pilnu ceturksni vai ceturkšņiem neatkarīgi no tā, vai šajā laikā ir bijis bioloģiskās atjaunošanās periods.

Valūtas maiņas kurss (MRO/EUR), kurš kalendāra gadā jāizmanto parafiskālo maksājumu veikšanai, ir iepriekšējā gada vidējais maiņas kurss, kuru aprēķina Mauritānijas Centrālā banka un kuru ministrija paziņo vēlākais 1. decembrī iepriekšējā gadā pirms šā maiņas kursa piemērošanas.

Ceturksnis ir viens no trīs mēnešus ilgiem laika posmiem, kas sākas 1. oktobrī, 1. janvārī, 1. aprīlī vai 1. jūlijā, izņemot protokola pirmo un pēdējo periodu.

3.           Maksas natūrā

To Eiropas Savienības pelaģiskās zvejas kuģu īpašnieki, kuri veic zvejas darbību saskaņā ar šo protokolu, palīdz īstenot politiku, saskaņā ar kuru zivis izdala trūcīgajiem iedzīvotājiem, nepārsniedzot 2 % no savas pārkrautās pelaģisko sugu nozvejas. Šis noteikums pilnībā izslēdz jebkādus citus maksājumus.

4.           Paziņojums par maksām tunzivju zvejas kuģiem un kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām

Saskaņā ar iepriekš minēto zinātnisko institūtu apstiprinātajiem nozvejas elektroniskajiem ziņojumiem Eiropas Savienība katram tunzivju zvejas kuģim un kuģim zvejai ar dreifējošām āķu jedām sagatavo galīgo paziņojumu par maksām, kuras par kuģi jānomaksā saistībā ar iepriekšējā kalendārā gada zvejas sezonu vai kārtējā gada zvejas sezonu par protokola piemērošanas pēdējo gadu.

Eiropas Savienība šo galīgo paziņojumu par maksām Mauritānijai un kuģa īpašniekam sniedz līdz tā gada 15. jūlijam, kas ir nākamais pēc gada, kurā gūta attiecīgā nozveja. Ja galīgais paziņojums iesniegts par kārtējo gadu, Mauritānijai to iesniedz ne vēlāk kā 1 (vienu) mēnesi pēc protokola termiņa beigām.

Mauritānija galīgo paziņojumu var apstrīdēt 30 dienu laikā pēc tā nosūtīšanas dienas, sniedzot dokumentāru pamatojumu. Domstarpību gadījumā puses apspriežas Apvienotajā komitejā. Ja Mauritānija neiesniedz iebildumus 30 dienu laikā, galīgo paziņojumu uzskata par pieņemtu.

Ja galīgajā paziņojumā norādītā summa ir lielāka par paredzēto vienotas likmes maksu, kas samaksāta zvejas licences saņemšanai, kuģa īpašnieks atlikušo summu Mauritānijai pārskaita 45 dienu laikā, skaitot no dienas, kad Mauritānija apstiprinājusi paziņojumu. Ja galīgajā paziņojumā norādītā summa ir mazāka par paredzēto vienotas likmes maksu, pārmaksāto summu kuģa īpašnieks atgūt nevar.

IV NODAĻA – Nozvejas datu paziņošana

1.           Zvejas žurnāls

1.1.        Kuģa kapteinis katru dienu reģistrē visas noteiktās darbības zvejas žurnālā, kura paraugs pievienots šā pielikuma 2. papildinājumā un kurā norādāmās informācijas pozīcijas var grozīt saskaņā ar Mauritānijas tiesību aktiem. Šo dokumentu aizpilda pareizi un salasāmi, un to paraksta kuģa kapteinis. Kuģiem, kas zvejo tālu migrējošo sugu zivis, piemēro šā pielikuma XI nodaļas noteikumus.

1.2.        Pēc katra reisa kuģa kapteinis nosūta zvejas žurnāla oriģinālu uzraudzības iestādēm. Kuģa īpašnieks 15 darbdienās ar Delegācijas starpniecību nosūta zvejas žurnāla kopiju attiecīgās dalībvalsts iestādēm un Komisijai.

1.3.        Par 1.1. un 1.2. punkta neievērošanu, neskarot Mauritānijas tiesību aktos paredzētās sankcijas, zvejas licenci automātiski aptur līdz laikam, kad kuģa īpašnieks ir izpildījis savas saistības.

1.4.        Paralēli Mauritānija un Eiropas Savienība vienojas ieviest elektronisko zvejas žurnālu ne vēlāk par protokola piemērošanas pirmā gada beigām.

2.           Zvejas žurnāla pielikums (izkraušanas un citā kuģī pārkraušanas deklarācija)

2.1.        Veicot izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī, kuģa kapteinis salasāmi un pareizi aizpilda un paraksta zvejas žurnāla pielikumu, kura paraugs pievienots šā pielikuma 6. papildinājumā.

2.2.        Ne vēlāk kā 30 dienas pēc katras izkraušanas reizes kuģa īpašnieks nosūta zvejas žurnāla pielikuma oriģinālu uzraudzības iestādēm un tā kopiju – ministrijai. Šajā pašā termiņā vienu kopiju ar Delegācijas starpniecību nosūta attiecīgās dalībvalsts iestādēm un Komisijai. Pelaģiskās zvejas kuģiem šis termiņš ir 15 dienas.

2.3.        Pēc katras atļautas pārkraušanas citā kuģī kuģa kapteinis tūlīt nosūta zvejas žurnāla pielikuma oriģinālu uzraudzības iestādēm un tā kopiju – ministrijai. Vienu kopiju ar Delegācijas starpniecību 15 darbdienās nosūta attiecīgās dalībvalsts iestādēm un Komisijai.

2.4.        Par 2.1., 2.2. un 2.3. punkta neievērošanu zvejas licenci automātiski aptur līdz laikam, kad kuģa īpašnieks ir izpildījis savas saistības.

3.           Datu ticamība

Iepriekšējos punktos minētajos dokumentos iekļautajai informācijai jāatspoguļo patiesā zvejas situācija, lai līdz ar citiem datiem to varētu izmantot zvejas resursu stāvokļa izmaiņu uzraudzībā.

Piemēro 4. papildinājumā norādītās spēkā esošo Mauritānijas tiesību aktu prasības par tās nozvejas minimālo izmēru, kuru patur uz kuģa.

Lai veiktu vajadzīgo pārrēķinu nozvejām, kas ir bez galvas/nesadalītas un/vai ķidātas/nesadalītas, piemēro 5. papildinājumā pievienotos pārrēķina koeficientus.

4.           Pieļaujamā neatbilstība

Pamatojoties uz reprezentatīviem paraugiem, pieļaujamā neatbilstība starp zvejas žurnālā deklarētajām nozvejām un inspekcijas vai izkraušanas laikā konstatētajām nozvejām nedrīkst būt lielāka par:

9 % kuģiem, kas nav saldētājkuģi,

4 % saldētājkuģiem, kas nezvejo pelaģiskās sugas,

2 % saldētājkuģiem, kas zvejo pelaģiskās sugas.

5.           Piezveja

Piezvejas apjomi precizēti tehniskajās lapās, kas pievienotas šim protokolam. Piezveju reglamentējošos noteikumus norāda izdotajās licencēs. Ja minētais procentuālais apjoms pārsniedz atļauto piezveju, piemēro sankcijas.

6.           Noteikumu par nozvejas ziņojumiem neievērošana

Ja nav ievēroti noteikumi par nozvejas datu paziņošanu, neatkarīgi no protokolā paredzētajām sankcijām zvejas licenci automātiski aptur līdz laikam, kad kuģa īpašnieks ir izpildījis savas saistības.

7.           Summārās nozvejas paziņošana

Līdz katra ceturkšņa beigām Eiropas Savienība elektroniski paziņo Mauritānijai visu ES kuģu summāro nozveju, kas gūta iepriekšējā ceturksnī.

Šos datus norāda atsevišķi par katru mēnesi, zvejas veidu, kuģi un sugu.

Lai veiktu vajadzīgo pārrēķinu pelaģiskās zvejas kuģu nozvejām, kas ir bez galvas/nesadalītas un/vai ķidātas/nesadalītas, piemēro 5. papildinājumā pievienotos pārrēķina koeficientus.

V NODAĻA – Izkraušana un pārkraušana citā kuģī

1.         Izkraušana

1.1.        Bentiskās zvejas flotei ir jāievēro izkraušanas pienākums.

1.2.        Pēc kuģa īpašnieka pieprasījuma garneļu zvejas flotei nosaka īpašus izņēmumus augstas gaisa temperatūras periodos, jo īpaši augustā un septembrī.

1.3.        Izkraušanas pienākums neietver glabāšanas vai apstrādes pienākumu.

1.4.        Pelaģiskās zvejas flotēm (kas nav saldētājkuģu flotes) izkraušanas pienākums jāievēro atbilstīgi Nuadibu apstrādes uzņēmumu uzņemšanas spējas ierobežojumiem un faktiskajam tirgus pieprasījumam.

1.5.        Pēdējā reisā (reiss pirms kuģa iziešanas no Mauritānijas zvejas zonām uz laikposmu, kas ilgst vismaz trīs mēnešus) kuģim nav jāievēro izkraušanas pienākums. Garneļu zvejas kuģiem šis laikposms ir divi mēneši.

1.6.        Eiropas Savienības kuģa kapteinis pa faksu vai pa e-pastu 48 stundas (attiecīgi 24 stundas kuģiem, kuri nav saldētājkuģi) pirms paredzētā izkraušanas datuma informē Nuadibu ostas iestādes un uzraudzības iestādi, kā arī nosūta Eiropas Savienības delegācijai paziņojuma kopiju, norādot šādus datus:

(a) tā zvejas kuģa vārdu, no kura paredzēts nozveju izkraut;

(b) datumu un laiku, kad paredzēts veikt izkraušanu;

(c) katras izkraujamās vai citā kuģī pārkraujamās sugas daudzumu (norādot dzīvsvara kilogramus un sugas apzīmēšanai izmantojot FAO trīsburtu kodu).

Atbildot uz iepriekš minēto paziņojumu, uzraudzības iestāde nākamo 12 stundu laikā pa faksu vai pa e-pastu nosūta atbildes paziņojumu kapteinim vai tā pārstāvim, kopiju nosūtot Eiropas Savienības delegācijai.

1.7.        Eiropas Savienības kuģi, kas veic izkrāvumus Mauritānijas ostā, atbrīvo no visiem nodokļiem vai maksājumiem, kam ir līdzvērtīga iedarbība, izņemot ostas nodevas un maksas, kuras ar tādiem pašiem nosacījumiem piemēro Mauritānijas kuģiem.

Uz izkrautajiem zvejas produktiem attiecas Mauritānijas tiesību aktos paredzētais muitas kontroles režīms. Tāpēc, kad tos ieved Mauritānijas ostā vai eksportē, tos atbrīvo no visām muitas procedūrām un nodokļiem vai citiem maksājumiem, kam ir līdzvērtīga iedarbība, un tos uzskata par „uz laiku ievestām precēm” (pagaidu glabāšana).

Lēmumu par kuģa produkcijas galamērķi pieņem kuģa īpašnieks. Šo produkciju var apstrādāt, glabāt muitas uzraudzībā, pārdot Mauritānijā vai eksportēt (maksājot ārvalstu valūtā).

Uz Mauritānijā pārdoto produkciju, kas paredzēta Mauritānijas tirgum, attiecas tie paši nodokļi un maksājumi kā uz Mauritānijas zvejas produktiem.

Peļņu var eksportēt, neveicot papildu maksājumus (atbrīvojums no muitas nodokļiem un maksājumiem, kam ir līdzvērtīga iedarbība).

2.         Pārkraušana citā kuģī

2.1.        Saskaņā ar atbilstības apliecību visiem pelaģiskās zvejas saldētājkuģiem, kuri var veikt pārkraušanu citā kuģī, jāievēro pienākums pārkraušanu veikt pie 10. bojas autonomās Nuadibu ostas teritorijā, izņemot pēdējo zvejas reisu.

2.2.        Eiropas Savienības kuģi, kas veic pārkraušanu Nuadibu autonomajā ostā, atbrīvo no visiem nodokļiem vai maksājumiem, kam ir līdzvērtīga iedarbība, izņemot ostas nodevas un maksas, kuras ar tādiem pašiem nosacījumiem piemēro Mauritānijas kuģiem.

2.3.        Pēdējā reisā (reiss pirms kuģa iziešanas no Mauritānijas zvejas zonām uz laikposmu, kas ilgst vismaz trīs mēnešus) kuģim nav jāievēro pārkraušanas pienākums.

2.4.        Mauritānija patur tiesības neatļaut pārkraušanu citā kuģī, ja attiecīgais transportkuģis ir bijis iesaistījies nelegālā, nereģistrētā un neregulētā zvejā Mauritānijas zvejas zonās vai ārpus tām.

VI NODAĻA – Uzraudzība

1.         Kuģa ieiešana Mauritānijas zvejas zonā un iziešana no tās

1.1.        Izņemot tunzivju zvejas kuģus, kuģus zvejai ar dreifējošām āķu jedām un pelaģiskās zvejas kuģus (kuriem attiecīgie termiņi noteikti šā pielikuma XI nodaļā), Eiropas Savienības kuģiem, kas darbojas saskaņā ar šo nolīgumu, obligāti jāziņo par:

a)      ieiešanu;

paziņojumu sniedz vismaz 36 stundas iepriekš, un tajā jānorāda šāda informācija:

– kuģa atrašanās vieta paziņošanas brīdī,

– nedēļas diena, datums un aptuvenais laiks, kad kuģis ienāk Mauritānijas zvejas zonā,

– paziņošanas brīdī uz kuģa paturētās nozvejas daudzums pa sugām, ja kuģis iepriekš brīdinājis, ka tam ir licence zvejai citā apakšreģiona zvejas zonā. Šādā gadījumā uzraudzības iestādei dod piekļuvi zvejas žurnālam ar datiem par zveju minētajā citā zonā, un iespējamās pārbaudes ilgums nepārsniedz šīs nodaļas 4. punktā paredzēto termiņu;

b)      iziešanu;

paziņojumu sniedz vismaz 48 stundas iepriekš, un tajā jānorāda šāda informācija:

– kuģa atrašanās vieta paziņošanas brīdī,

– nedēļas diena, datums un laiks, kad kuģis iziet no Mauritānijas zvejas zonas,

– paziņošanas brīdī uz kuģa paturētās nozvejas daudzums pa sugām.

1.2.        Kuģa īpašnieki par kuģa ieiešanu Mauritānijas zvejas zonā un iziešanu no tās uzraudzības iestādei paziņo pa faksu, e-pastu vai pastu, izmantojot šā pielikuma 1. papildinājumā norādīto faksa numuru vai adresi. Ja ir grūtības ar saziņu pa minētajiem kanāliem, izņēmuma kārtā informāciju drīkst nosūtīt ar Eiropas Savienības starpniecību.

Jebkādu paziņošanai izmantojamo numuru vai adrešu maiņu vēlākais 15 dienas pirms izmaiņu stāšanās spēkā ar Eiropas Savienības Delegācijas starpniecību dara zināmu Komisijai.

1.3.        Kamēr Eiropas Savienības kuģi atrodas Mauritānijas zvejas zonās, tie pastāvīgi ir pieejami sakariem starptautiskajās radioizsaukuma frekvencēs (VHF 16. kanāls vai HF 2182 Khz).

1.4.        Saņēmušas paziņojumu par iziešanu no zvejas zonas, Mauritānijas iestādes var nolemt kuģi pirms iziešanas pārbaudīt, ņemot paraugus Nuadibu vai Nuakšotas ostā.

Šāda pārbaude nav ilgāka par 6 stundām pelaģiskās zvejas kuģiem (7. un 8. kategorija) un 3 stundām visu pārējo zvejas kategoriju kuģiem.

1.5.        Par iepriekšējos punktos izklāstīto noteikumu neievērošanu piemēro šādas sankcijas:

a)      pirmajā reizē

– ja iespējams, maina kuģa kursu,

– uz kuģa esošo kravu izkrauj un konfiscē par labu Valsts kasei,

– kuģis maksā Mauritānijas tiesību aktos noteikto minimālo soda naudu;

b)      otrajā reizē

– ja iespējams, maina kuģa kursu,

– uz kuģa esošo kravu izkrauj un konfiscē par labu Valsts kasei,

– kuģis maksā Mauritānijas tiesību aktos noteikto maksimālo soda naudu,

– licenci anulē uz atlikušo tās derīguma laiku;

c)      trešajā reizē

– ja iespējams, maina kuģa kursu,

– uz kuģa esošo kravu izkrauj un konfiscē par labu Valsts kasei,

– licenci anulē galīgi,

– kapteinim un kuģim aizliedz darboties Mauritānijā.

1.6.        Ja pārkāpējam kuģim izdodas aizbēgt, ministrija informē Komisiju un karoga dalībvalsti, lai varētu piemērot 1.5. punktā paredzētās sankcijas.

2.         Inspekcija jūrā

Zvejas licenci saņēmušo Eiropas Savienības kuģu inspekciju jūrā Mauritānijas zvejas zonā veic Mauritānijas kuģi un inspektori, kurus var skaidri identificēt kā tādus, kas ir pilnvaroti veikt zvejas kontroli.

Pirms uzkāpšanas uz kuģa Mauritānijas inspektori informē Eiropas Savienības kuģi par savu lēmumu veikt inspekciju. Inspekciju veic ne vairāk kā divi inspektori, kuriem pirms inspekcijas uzsākšanas ir pienākums uzrādīt personu apliecinošu dokumentu un inspektora apliecību.

Pilnvarotie Mauritānijas inspektori neuzturas uz Eiropas Savienības kuģa ilgāk, nekā tas vajadzīgs inspekcijas uzdevumu veikšanai. Viņi veic inspekciju tādā veidā, kas minimāli ietekmē kuģi, tā zvejas darbību un kravu. Šāda inspekcija nedrīkst būt ilgāka par 3 stundām pelaģiskās zvejas kuģiem un 1,5 stundu visu pārējo kategoriju kuģiem.

Laikā, kad tiek veikta inspekcija jūrā, pārkraušana citā kuģī un izkraušana, Eiropas Savienības kuģu kapteiņi atļauj uzņemt uz kuģa Mauritānijas inspektorus un atvieglo viņu darbu, it īpaši veicot manevrus, ko inspektori uzskata par nepieciešamiem.

Pēc katras inspekcijas Mauritānijas inspektori sagatavo inspekcijas ziņojumu. Eiropas Savienības kuģa kapteinim ir tiesības ierakstīt inspekcijas ziņojumā savas piezīmes. Inspekcijas ziņojumu paraksta inspektors, kas to ir sagatavojis, un Eiropas Savienības kuģa kapteinis.

Pirms nokāpšanas no kuģa Mauritānijas inspektori izdod Eiropas Savienības kuģa kapteinim inspekcijas ziņojuma kopiju. Četru dienu laikā pēc inspekcijas Mauritānija nosūta inspekcijas ziņojuma kopiju Eiropas Savienībai.

3.         Inspekcija ostā

Eiropas Savienības kuģus, kuri izkrauj vai pārkrauj citā kuģī Mauritānijas zvejas zonā gūtas nozvejas, Mauritānijas ostā inspicē Mauritānijas inspektori, kurus var skaidri identificēt kā tādus, kas ir pilnvaroti veikt zvejas kontroli.

Inspekciju veic ne vairāk kā divi inspektori, kuriem pirms inspekcijas uzsākšanas ir pienākums uzrādīt personu apliecinošu dokumentu un inspektora apliecību. Mauritānijas inspektori neuzturas uz Eiropas Savienības kuģa ilgāk, nekā tas vajadzīgs inspekcijas uzdevumu veikšanai, un veic inspekciju tādā veidā, kas minimāli ietekmē kuģi, izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī un kravu. Inspekcija nedrīkst būt ilgāka par laiku, kas nepieciešams izkraušanai vai pārkraušanai citā kuģī.

Pēc katras inspekcijas Mauritānijas inspektors sagatavo inspekcijas ziņojumu. Eiropas Savienības kuģa kapteinim ir tiesības ierakstīt inspekcijas ziņojumā savas piezīmes. Inspekcijas ziņojumu paraksta inspektors, kas to ir sagatavojis, un Eiropas Savienības kuģa kapteinis.

Mauritānijas inspektori inspekcijas beigās izdod Eiropas Savienības kuģa kapteinim inspekcijas ziņojuma kopiju. Pēc inspekcijas 24 stundu laikā Mauritānija nosūta inspekcijas ziņojuma kopiju Eiropas Savienībai.

4.         Kopīgā novērošanas sistēma uzraudzībai krastā

Abas puses vienojas izveidot kopīgu novērošanas sistēmu uzraudzībai krastā. Tālab tās izraugās pārstāvjus, kuri piedalās attiecīgo valsts uzraudzības iestāžu veiktajās uzraudzības un inspekcijas darbībās un var izteikt piezīmes par šā protokola īstenošanu.

Šiem pārstāvjiem

– jābūt profesionāli kvalificētiem,

– ar atbilstošu pieredzi zvejniecībā un

– pilnībā jāpārzina nolīguma un šā protokola noteikumi.

Inspekciju veic valsts inspekcijas iestādes, un minētie pārstāvji, kas piedalās inspekcijā, nav tiesīgi pēc savas iniciatīvas īstenot valsts amatpersonām piešķirtās inspekcijas pilnvaras.

Lai varētu savākt viņu uzdevuma izpildei vajadzīgos datus (bez personvārdiem), valsts amatpersonas pavadībā pārstāvjiem ir piekļuve kuģim, tā telpām un dokumentiem, kurus pārbauda minētā amatpersona.

Pārstāvji pavada valsts inspektorus, kad tie apmeklē ostas, kuģus piestātnēs, atklāto izsoļu namus, zivju vairumtirdzniecības vietas, saldētavas un citus objektus, kuros izkrauj un glabā zivis līdz to piedāvāšanai tirgū.

Reizi četros mēnešos pārstāvji sagatavo un iesniedz ziņojumu par uzraudzības pasākumiem, kuros viņi ir piedalījušies. Šo ziņojumu sniedz kompetentajām iestādēm. Tās nosūta ziņojuma kopiju otrai pusei.

Abas puses nolemj veikt inspekciju vismaz divas reizes gadā pārmaiņus gan Mauritānijā, gan Eiropā.

4.1.        Konfidencialitāte

Kopējo uzraudzības darbību laikā pārstāvis saudzē iekārtas un aprīkojumu uz kuģa un citas ierīces, kā arī ievēro visu viņam pieejamo dokumentu konfidencialitāti. Abas puses vienojas nodrošināt konfidentcialitātes ievērošanu visaugstākajā mērā.

Darba rezultātus pārstāvis atklāj tikai kompetentajām iestādēm.

4.2.        Īstenošanas vieta

Šo programmu īsteno izkraušanas ostās Eiropas Savienībā un Mauritānijas ostās.

4.3.        Finansējums

Katra puse sedz sava pārstāvja izdevumus, kas radušies kopīgās uzraudzības darbību laikā, ieskaitot ceļa un uzturēšanās izdevumus.

VII NODAĻA – Kuģu satelītnovērošanas sistēma (VMS)

Eiropas Savienības kuģu satelītnovērošanu veic, izmantojot divkāršu pārraidīšanu, kuras pamatā ir šāda trīspusēja sistēma, kas eksperimentālā kārtā ieviesta uz visu šā protokola piemērošanas laiku:

(1) ES kuģis – karoga valsts FMC – Mauritānijas FMC

(2) ES kuģis – Mauritānijas FMC – karoga valsts FMC

1.         Pārraidīšanas noteikumi

Katrā atrašanās vietas ziņojumā jāietver šāda informācija:

(a) kuģa identifikācijas dati;

(b) nesenākā kuģa ģeogrāfiskā atrašanās vieta (ģeogrāfiskais garums un platums), kuras noteikšanas kļūda nepārsniedz 500 m un ticamības intervāls ir 99 %;

(c) atrašanās vietas reģistrēšanas datums un laiks;

(d) kuģa ātrums un kurss.

Karoga valsts FMC, kā arī Mauritānijas FMC nodrošina atrašanās vietas ziņojumu automātisku apstrādi un, vajadzības gadījumā, to elektronisku pārsūtīšanu. Atrašanās vietas ziņojumus reģistrē drošā veidā un glabā trīs gadus.

2.         Kuģa datu pārraidīšana VMS sistēmas nedarbošanās gadījumā

Kapteinim ir pienākums vienmēr nodrošināt viņa kuģa VMS sistēmas uzturēšanu pilnā darba kārtībā un atrašanās vietas ziņojumu pareizu nosūtīšanu karoga valsts FMC.

Ja uz zvejas kuģa uzstādītā pastāvīgās satelītnovērošanas aparatūra darbojas ar kļūdām vai nedarbojas nemaz, šā kuģa kapteinis 5. punktā paredzēto informāciju karoga valsts uzraudzības centram un Mauritānijas FMC laikus nosūta pa faksu. Šādos apstākļos reizi 4 stundās jāsūta kopējais ziņojums par atrašanās vietu. Šajā kopējā ziņojumā par atrašanās vietu iekļauj visus ziņojumus par atrašanās vietu, kurus kuģa kapteinis ik stundu ierakstījis saskaņā ar 5. punktu.

Minētos ziņojumus karoga valsts uzraudzības centrs tūlīt nosūta Mauritānijas FMC. Bojāto aparatūru salabo vai nomaina ne ilgāk kā 5 dienu laikā. Šā termiņa beigās attiecīgajam kuģim jāatstāj Mauritānijas zvejas zonas vai jāienāk kādā no Mauritānijas ostām. Ja rodas nopietna tehniska problēma un vajadzīgs papildu laiks, pēc kapteiņa pieprasījuma var pieļaut izņēmumu, kura ilgums nepārsniedz 15 dienas. Šādā gadījumā turpina piemērot 7. punkta noteikumus, un visiem kuģiem, izņemot tunzivju zvejas kuģus, jāienāk ostā, lai uzņemtu Mauritānijas zinātnisko novērotāju.

3.         Atrašanās vietas ziņojumu droša nosūtīšana starp karoga valsts un Mauritānijas FMC

Karoga valsts FMC automātiski nosūta attiecīgo kuģu atrašanās vietas ziņojumus Mauritānijas FMC un otrādi. Karoga valsts un Mauritānijas FMC apmainās ar savām elektroniskā pasta adresēm, ko izmanto saziņai, un nekavējoties informē par visām šo adrešu izmaiņām.

Atrašanās vietas ziņojumus pārsūta starp karoga valsts un Mauritānijas FMC, izmantojot drošu elektronisko sakaru sistēmu.

Mauritānijas FMC, izmantojot elektronisko sakaru sistēmu, nekavējoties informē karoga valsts FMC un Eiropas Savienību par jebkādiem atkārtotiem traucējumiem zvejas atļauju saņēmuša kuģa atrašanās vietas ziņojumu saņemšanā, ja attiecīgais kuģis nav paziņojis par savu iziešanu no Mauritānijas zvejas zonām.

4.         Sakaru sistēmas traucējumi

Mauritānija nodrošina sava elektroniskā aprīkojuma sadarbspēju ar karoga valsts FMC un nekavējoties informē Eiropas Savienību par visiem sakaru un atrašanās vietas ziņojumu saņemšanas traucējumiem, lai pēc iespējas drīzāk rastu tehnisku risinājumu. Visu iespējamo domstarpību atrisināšanai sasauc Apvienoto komiteju.

Kapteinis ir atbildīgs par visām kuģa VMS sistēmas manipulācijām, kuru nolūks ir traucēt tās darbību vai viltot atrašanās vietas ziņojumus. Par visiem pārkāpumiem piemēro protokolā paredzētās sankcijas.

VIII NODAĻA – Pārkāpumi

1.         Inspekcijas ziņojums un protokols par pārkāpumu

Inspekcijas ziņojums, kurā precizē pārkāpuma apstākļus un iemeslus, jāparaksta kuģa kapteinim; kapteinis var pievienot ziņojumam savas piezīmes un saņem no uzraudzības iestādes minētā ziņojuma kopiju. Šī parakstīšana neskar kapteiņa tiesības un iespējas aizstāvēties pret apsūdzībām viņam inkriminētos pārkāpumos.

Uzraudzības iestāde protokolu pēc pārkāpuma sagatavo, pamatojoties vienīgi uz konstatētajiem pārkāpumiem, kas iekļauti inspekcijas ziņojumā, kuru sagatavo pēc kuģa pārbaudes.

Veicot pārbaudi, jāņem vērā tehniskajā pārbaudē konstatētā parametru atbilstība prasībām (II nodaļa).

2.         Paziņojums par pārkāpumu

Ja noticis pārkāpums, uzraudzības iestāde ar vēstuli kuģa pārstāvim dara zināmu pārkāpumu protokolu, kas sagatavots pēc pārkāpuma un kam pievienots inspekcijas ziņojums. Uzraudzības iestāde nekavējoties informē Eiropas Savienību.

Ja pārkāpumu nevar novērst, kamēr kuģis ir jūrā, kapteinim pēc uzraudzības iestādes pieprasījuma jāieved kuģis Nuadibu ostā. Ja kapteiņa atzītu pārkāpumu var novērst, kamēr kuģis ir jūrā, zveju drīkst turpināt.

Abos gadījumos pēc konstatētā pārkāpuma novēršanas kuģis turpina zveju.

3.         Pārkāpuma noregulēšana

Saskaņā ar šo protokolu pārkāpumus var noregulēt ārpustiesas kārtībā vai tiesā.

Pirms jebkādu pasākumu veikšanas attiecībā pret kuģi, kapteini, apkalpi vai kravu, izņemot pierādījumu saglabāšanai nepieciešamos pasākumus, vajadzības gadījumā Mauritānija pēc Eiropas Savienības pieprasījuma 3 (trīs) darbdienu laikā pēc paziņojuma par kuģa aizturēšanu organizē informatīvu sanāksmi, lai noskaidrotu apstākļus, kuru dēļ kuģis tika aizturēts un var iestāties turpmākās sekas. Šajā informatīvajā sanāksmē jābūt iespējai piedalīties kuģa karoga valsts pārstāvim un kuģa īpašnieka pārstāvim.

Pēc tam uzraudzības iestāde sasauc konflikta izšķiršanas komiteju. Visu informāciju par ārpustiesas noregulējuma procedūras piemērošanu un tiesvedību, kas saistīta ar Eiropas Savienības kuģu izdarītiem pārkāpumiem, nekavējoties paziņo Eiropas Savienībai. Nepieciešamības gadījumā kuģa īpašnieku konflikta izšķiršanas komitejā var pārstāvēt divas personas, ja šīs komitejas priekšsēdētājs noteicis izņēmumu.

Iespējamais naudas sods jāsamaksā ar pārskaitījumu vēlākais 30 dienās pēc konflikta izšķiršanas. Ja kuģis vēlas iziet no Mauritānijas zvejas zonas, maksājums jāveic pirms minētās iziešanas. Kuģi atbrīvot ir pamats tad, kad kā maksājuma apstiprinājums ir iesniegta Valsts kases kvīts vai, ja tādas nav, Mauritānijas Centrālās bankas apliecināta SWIFT pārskaitījuma kopija brīvdienās vai svētku dienās.

Ja konflikta izšķiršanas procedūra nav bijusi sekmīga, ministrija lietu tūlīt nodod Republikas prokuroram. Saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem kuģa īpašnieks iemaksā drošības naudu, lai segtu iespējamos naudas sodus. Kuģi atbrīvo 72 stundās pēc drošības naudas iemaksas. Drošības nauda nav atgūstama pirms tiesvedības beigām. Ministrija to atbrīvo, ja tiesvedība beidzas bez notiesāšanas. Līdzīgā veidā, ja tiesvedība noslēdzas ar naudas soda uzlikšanu, tā samaksu veic saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem, kuros noteikts, ka drošības naudu atbrīvo, ja minēto samaksu veic 30 dienās pēc sprieduma pasludināšanas.

Kuģim un tā apkalpei atļauj atstāt ostu, ja:

– ir izpildītas ārpustiesas noregulējumā paredzētās saistības vai ja

– ir iemaksāta 5. punktā minētā drošības nauda, kuru ministrija pieņēmusi uz laiku, līdz noslēdzas tiesvedība.

IX NODAĻA – Mauritānijas jūrnieku nodarbināšana

1.           Izņemot tunzivju seinerus, kas obligāti nodarbina 1 (vienu) Mauritānijas jūrnieku uz katra kuģa, un kuģus tunzivju zvejai ar makšķerēm, kas obligāti nodarbina 3 (trīs) Mauritānijas jūrniekus uz katra kuģa, visi Eiropas Savienības kuģi uz faktisko laiku, kad tie atrodas Mauritānijas zvejas zonās, nodarbina 60 % Mauritānijas jūrnieku, kas brīvi izvēlēti no ministrijas izveidota saraksta, kurā nav iekļauti virsnieki. Tomēr, ja tiek nodarbināti Mauritānijas virsnieki stažieri, to skaitu atņem no Mauritānijas jūrnieku skaita.

2.           Kuģa īpašnieks vai viņa pārstāvis ministrijai paziņo uz attiecīgā kuģa nodarbināto Mauritānijas jūrnieku vārdus, norādot viņu statusu apkalpē.

3.           Saistībā ar to jūrnieku tiesībām, kuri pieņemti darbā uz Eiropas Savienības kuģiem, piemēro Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) Deklarāciju par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā. Tas jo īpaši attiecas uz apvienošanās brīvību un darba koplīguma slēgšanas tiesību faktisku atzīšanu, kā arī diskriminācijas novēršanu attiecībā uz nodarbinātību un profesijām.

4.           Mauritānijas jūrnieku darba līgumus noslēdz kuģu īpašnieku aģents vai aģenti un jūrnieki un/vai viņu arodbiedrības vai pārstāvji sadarbībā ar Mauritānijas kompetento iestādi; katrs līguma parakstītājs saņem vienu tā eksemplāru. Šie līgumi garantē jūrniekiem piemērojamo sociālo nodrošinājumu, tostarp dzīvības un veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem.

5.           Minētā līguma eksemplāru, ko pienācīgi parakstījušas attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes, kuģa īpašnieks vai viņa aģents divos mēnešos pēc licences izdošanas nosūta tieši ministrijai.

6.           Mauritānijas jūrnieku algu maksā kuģu īpašnieki. Par algas apmēru pirms licences izdošanas vienojas kuģa īpašnieks vai viņa aģents un attiecīgie Mauritānijas jūrnieki vai viņu pārstāvji. Tomēr Mauritānijas valstu jūrnieku atalgojuma nosacījumi nedrīkst būt neizdevīgāki par Mauritānijas kuģu apkalpes atalgojuma nosacījumiem, turklāt tiem jāatbilst ILO standartos paredzētajiem nosacījumiem vai jābūt par tiem izdevīgākiem.

7.           Ja viens vai vairāki nodarbinātie jūrnieki nepiesakās noteiktajā laikā pirms kuģa atiešanas, kuģim atļauts uzsākt plānoto reisu pēc tam, kad attiecīgās ostas kompetentās iestādes tikušas informētas par nepilnu prasīto jūrnieku skaitu un kad atjaunināts apkalpes saraksts. Minētās iestādes par to informē uzraudzības iestādi.

8.           Kuģa īpašnieks veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka jūrnieki šajā nolīgumā prasītajā skaitā ir uz kuģa vēlākais līdz nākamā reisa sākumam.

9.           Ja Mauritānijas jūrniekus uz kuģa nenodarbina iepriekšējā punktā neminētu iemeslu dēļ, Eiropas Savienības kuģa īpašniekam iespējami īsā laikā, bet ne ilgāk kā 3 mēnešos jāsamaksā vienotas likmes summa, kuras apjoms ir EUR 20 par katru jūrnieku katrā zvejas dienā Mauritānijas zvejas zonā.

10.         Par jūrnieku nenodarbināšanu maksājamās summas apjomu nosaka atkarībā no faktiskā zvejas dienu skaita, nevis no licences perioda ilguma.

11.         Šo summu izmanto Mauritānijas zvejnieku apmācībai, un to iemaksā šā pielikuma I nodaļā vispārīgajos noteikumos norādītajā kontā.

12.         Divreiz gadā – 1. janvārī un 1. jūlijā – Eiropas Savienība nosūta ministrijai to Mauritānijas jūrnieku sarakstu, kuri ir nodarbināti uz Eiropas Savienības kuģiem, norādot viņu reģistrācijas numuru jūrnieku reģistrā un kuģus, uz kuriem viņi bijuši nodarbināti.

13.         Neskarot 7. punktu, ja kuģa īpašnieks atkārtoti nenodarbina vajadzīgo skaitu Mauritānijas jūrnieku, kuģa zvejas licenci automātiski aptur līdz šo saistību izpildei.

X NODAĻA – Zinātniskie novērotāji

Ar šo izveido zinātniskās novērošanas sistēmu uz Eiropas Savienības kuģiem.

1.           Katrai zvejas kategorijai abas puses izraugās vismaz divus kuģus, uz kuriem jāuzņem Mauritānijas zinātniskais novērotājs (izņemot tunzivju seinerus, uz kuriem novērotājus uzņem pēc ministrijas pieprasījuma). Uz katra kuģa ir tikai viens zinātniskais novērotājs.

Laika posms, ko zinātniskais novērotājs pavada uz kuģa, atbilst reisa ilgumam. Tomēr pēc skaidra vienas puses pieprasījuma uz kuģa pavadāmo laiku var sadalīt vairākiem zvejas reisiem atkarībā no reisa vidējā ilguma konkrētam kuģim.

2.           Ministrija vismaz septiņas darbdienas pirms paredzētās uzņemšanas uz kuģa paziņo Eiropas Savienībai, kuri zinātniskie novērotāji ir izraudzīti darbam un apgādāti ar visiem vajadzīgajiem dokumentiem.

3.           Visus ar zinātniskā novērotāja darbību saistītos izdevumus, arī atalgojumu, piemaksas un pabalstus sedz ministrija.

4.           Ministrija veic visus vajadzīgos pasākumus zinātniskā novērotāja uzņemšanai uz kuģa un nogādāšanai krastā.

Zinātniskais novērotājs uz kuģa uzturas tādos pašos apstākļos kā kuģa virsnieki.

Zinātniskā novērotāja rīcībā ir visi viņa pienākumu izpildei vajadzīgie līdzekļi. Kapteinis viņam nodrošina piekļuvi sakaru līdzekļiem, kas vajadzīgi zinātniskā novērotāja pienākumu izpildei, dokumentiem, kuri ir tieši saistīti ar kuģa veiktajām zvejas darbībām, respektīvi, zvejas žurnālam, zvejas žurnāla pielikumam un navigācijas žurnālam, kā arī kuģa daļām, kurām nepieciešams piekļūt, lai atvieglotu novērotāja pienākumu izpildi.

5.           Zinātniskajam novērotājam jāpiesakās izraudzītā kuģa kapteinim dienu pirms paredzētās uzņemšanas uz kuģa. Ja zinātniskais novērotājs neierodas, kuģa kapteinis par to informē ministriju un Eiropas Savienību. Šādā gadījumā kuģis ir tiesīgs atstāt ostu. Tomēr ministrija par saviem līdzekļiem vēlāk var nodrošināt jauna zinātniskā novērotāja uzņemšanu uz kuģa, netraucējot kuģa zvejas darbību.

6.           Zinātniskajiem novērotājiem

– jābūt profesionāli kvalificētiem,

– jābūt pietiekamai pieredzei zivsaimniecības jomā un pilnībā jāpārzina šā protokola noteikumi.

7.           Zinātniskais novērotājs pārbauda, vai Eiropas Savienības kuģi, kas darbojas Mauritānijas zvejas zonā, ievēro šā protokola noteikumus.

Viņš par to sagatavo ziņojumu. Zinātniskais novērotājs

– novēro kuģu zvejas darbības,

– pārbauda to kuģu atrašanās vietu, kas piedalās zvejas darbībās,

– ņem bioloģiskos paraugus zinātniskajām programmām,

– reģistrē datus par izmantotajiem zvejas rīkiem un linuma acs izmēru.

8.           Novērošana attiecas tikai uz zvejas darbībām un ar tām saistītajām darbībām, kuras reglamentē ar šo protokolu.

9.           Zinātniskais novērotājs

– veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka viņa ierašanās un uzturēšanās uz kuģa nepārtrauc un nekavē zvejas darbības,

– lai noteiktu linuma acs izmēru zvejas rīkiem, kurus izmanto saskaņā ar protokolu, izmanto šim nolūkam apstiprinātus instrumentus un procedūras,

– saudzē iekārtas un aprīkojumu, kas atrodas uz kuģa, un ievēro visu attiecīgā kuģa dokumentu konfidencialitāti.

10.         Novērošanas laika beigās un pirms nokāpšanas no kuģa zinātniskais novērotājs sagatavo ziņojumu, izmantojot paraugu šā pielikuma 9. papildinājumā. Viņš to paraksta kapteiņa klātbūtnē, un kapteinis pēc saviem ieskatiem var ziņojumam pievienot vai likt pievienot, viņaprāt, būtiskas piezīmes, kuras kapteinis paraksta. Kad zinātniskais novērotājs atstāj kuģi, viņš nodod kapteinim, kā arī ministrijai un Eiropas Savienībai vienu ziņojuma eksemplāru.

XI NODAĻA – Tālu migrējošo zivju zvejas kuģi

1.           Licences tunzivju seineriem, kuģiem tunzivju zvejai ar makšķerēm un kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām izdod uz laika posmu, kas atbilst kalendāra gadam, izņemot pirmo un pēdējo šā protokola piemērošanas gadu.

Saņēmusi apliecinājumu par avansa iemaksu, ministrija sagatavo licenci un iekļauj attiecīgo kuģi zvejot tiesīgo kuģu sarakstā, kuru nosūta uzraudzības iestādei un Eiropas Savienībai.

2.           Pirms licences saņemšanas katram kuģim, kurš pirmo reizi gatavojas zvejot saskaņā ar nolīgumu, jāiziet inspekcija, kas paredzēta spēkā esošajos tiesību aktos. Šo inspekciju pēc vienošanās var veikt ārvalstu ostā. Visus izdevumus saistībā ar minēto inspekciju sedz kuģa īpašnieks.

3.           Lai atvieglotu daudzkārtēju ieiešanu zvejas zonā un iziešanu no tās, kuģi ar šā paša apakšreģiona valstu zvejas licencēm var licences pieteikumā norādīt attiecīgo valsti, sugas un licenču derīguma termiņu.

4.           Licences izdod pēc tam, kad uz I nodaļā noteikto kontu ir pārskaitīta summa, kas atbilst avansa maksājuma apjomam, kurš norādīts protokolam pievienotajās zvejas tehnisko datu lapās. Protokola darbības pirmajā un pēdējā gadā šo summu nosaka samērīgi un proporcionāli licences derīguma termiņam.

Parafiskālos maksājumus veic samērīgi un proporcionāli laikam, kas pavadīts Mauritānijas zvejas zonā. Uzskata, ka mēneša maksājumi atbilst 30 faktiskas zvejas dienām. Šis noteikums paredz minēto maksājumu nedalāmību, un attiecīgi mēneša maksājums jāveic jebkurā gadījumā.

Kuģis, kas gada laikā zvejojis 1–30 dienas, maksā mēneša maksājumu par vienu mēnesi. Nākamais, otrais mēneša maksājums jāveic pēc tam, kad beidzies pirmais 30 dienu periods, un tā tālāk.

Mēneša papildmaksājumi jāveic vēlākais 10 dienas pēc katra papildu perioda pirmās dienas.

5.           Par katru zvejas periodu, kuru kuģis pavadījis Mauritānijas ūdeņos, veic ierakstus kuģa žurnālā, kas atbilst šā pielikuma 3. papildinājumā pievienotajam zvejas žurnāla paraugam. Tajā ierakstus veic arī tad, ja nozveja nav gūta.

6.           Ņemot vērā pārbaudes, ko Mauritānija var vēlēties izdarīt, katru gadu līdz 15. jūnijam Eiropas Savienība iesniedz ministrijai paziņojumu par maksām, kas iekasējamas par iepriekšējo zvejas gadu, pamatojoties uz katra kuģu īpašnieka iesniegtajām nozvejas deklarācijām, kuras apstiprinājuši par dalībvalstu nozvejas datu pārbaudi atbildīgie zinātniskie institūti, piemēram, IRD [Institut de Recherche pour le Développement], IEO [Instituto Espanol de Oceanografia], INIAP [Instituto Nacional de Investigaçao Agraria e das Pescas], visu zvejas žurnālu kopijas nosūtot IMROP [Institut Mauritanien de Recherches Océanographiques et des Pêches].

7.           Tunzivju zvejas kuģi un kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām ievēro visus ieteikumus, ko pieņēmusi Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (ICCAT).

8.           Protokola piemērošanas pēdējā gadā paziņojumu par maksām, kas iekasējamas par iepriekšējo zvejas gadu, nosūta 4 mēnešos no protokola termiņa izbeigšanās dienas.

9.           Galīgo paziņojumu nosūta attiecīgajiem kuģu īpašniekiem, kuriem 30 dienās, sākot no dienas, kad saņemts paziņojums par ministrijas apstiprinātajām summām, jānokārto savas finansiālās saistības ar kompetentajām valsts iestādēm. Maksājumi jāveic euro, vēlākais pusotru mēnesi pēc minētā paziņojuma saņemšanas pārskaitot attiecīgo summu Valsts kasei uz kontu, kas minēts I nodaļā.

Tomēr, ja galīgajā paziņojumā norādītā summa ir mazāka nekā 3. punktā minētais avansa maksājums, starpību kuģa īpašniekam neatlīdzina.

10.         10.     Kuģim pirms katras ieiešanas zonā vai iziešanas no tās 3 stundu laikā elektroniski vai (ja šādas iespēja nav) pa radio bez starpniekiem jāpaziņo Mauritānijas iestādēm kuģa atrašanās vieta un uz tā paturētās nozvejas daudzums.

Uzraudzības iestāde paziņo elektroniskās adreses un radio frekvenci.

11.         11.     Pēc Mauritānijas iestāžu pieprasījuma un vienošanās ar attiecīgā kuģa īpašnieku tunzivju seineris uz noteiktu laiku uzņem uz klāja vienu zinātnisko novērotāju.

1. PIELIKUMS

TEHNISKO DATU LAPAS

1. ZVEJAS KATEGORIJA VĒŽVEIDĪGO (IZŅEMOT LANGUSTUS UN KRABJUS) ZVEJAS KUĢI

1.           Zvejas zona

a) Uz ziemeļiem no 19° 00 N, zona, kuru norobežo līnija, kas savieno šādas koordinātas:                 20° 46,30 N            17° 03,00 W                 20° 40,00 N            17° 07,50 W                 20° 05,00 N            17° 07,50 W                 19° 49,00 N            17° 10,60 W                 19° 43,50 N            16° 57,00 W                 19° 18,70 N            16° 46,50 W                 19° 00,00 N            16° 22,00 W b) Uz dienvidiem no 19° 00,00 N un līdz 16° 04,00 N, 6 jūras jūdzes no bēguma līnijas kuģiem, kuriem ir īpaša atļauja, un 8 jūras jūdzes no bēguma līnijas pārējiem kuģiem.

2.           Atļautie zvejas rīki

– Garneļu grunts traļi, tostarp tādi, kas aprīkoti ar smaguma ķēdēm, un citi selektīvie zvejas rīki. Smaguma ķēdes ir tādu garneļu traļu sastāvdaļa, kurus izmanto traleri zvejai ar izliekamiem blokiem. Tā ir viengabala ķēde, kuras posmu diametrs nav lielāks par 12 mm un kura piestiprināta starp traļa durvīm gruntsstropes priekšā. – Lēmumu par selektīvo zvejas rīku obligātu izmantošanu pieņem Apvienotā komiteja, pamatojoties uz zinātnisko, tehnisko un ekonomisko novērtējumu. – Aizliegts āmī izmantot dubultkārtas linumu. – Aizliegts āmī izmantot linumu no divkārša vijuma auklas. – Atļauts izmantot aizsargapvalkus.

3.           Minimālais atļautais linuma acs izmērs

50 mm

4.           Minimālais izmērs

Dziļūdens garneļu minimālais izmērs jānosaka, mērot attālumu no pieres dzelkšņa gala līdz astes plāksnīšu galam. Pieres dzelkšņa gals ir galvkrūšu vairoga izaugums, kas atrodas galvkrūšu priekšpuses vidusdaļā. – Dziļūdens garneles · sārtā dziļūdens garnele (Parapenaeus longirostris)       6 cm – Piekrastes ūdeņu garneles · dienvidu sārtā garnele (Penaeus notialis) un garnele Penaeus kerathurus         200 īpatņi/kg

Apvienotā komiteja var noteikt minimālo izmēru arī tām sugām, kas šeit nav minētas.

5.           Piezveja

Atļauta || Aizliegta

· 10 % zivju · 5 % krabju || · Langusti · Galvkāji

 Apvienotā komiteja var noteikt piezvejas procentuālo apjomu arī tām sugām, kas šeit nav minētas.

6.           Zvejas iespējas / Maksas

Periods || 1. gads || 2. gads

Atļautais nozvejas apjoms (tonnas) || 5000 || 5000

Maksa || 620 EUR/t || 620 EUR/t

|| Maksu aprēķinās pēc katra divu mēnešu perioda, uz kuru kuģim piešķirta zvejas atļauja, ņemot vērā šajā periodā gūto nozveju. Licenci piešķir pēc tam, kad veikts avansa maksājums EUR 1000 par kuģi, ko atvelk no kopējās maksas un pārskaita katra tā divu mēnešu perioda sākumā, uz kuru kuģim piešķirta zvejas atļauja. Vienlaikus tiesīgi zvejot ne vairāk kā 36 kuģi: · 50 % no kopējā to kuģu skaita, kas Mauritānijas zvejas zonā zvejas darbības veic vienā un tajā pašā laikā, var atļaut zvejot vienlaikus vienā un tajā pašā zvejas periodā zonā, kas atrodas uz rietumiem no 6 jūdžu līnijas, ko mēra no bēguma līnijas uz dienvidiem no 19° 00,00 N. · Ja, sasniedzot šo 50 % slieksni, kuģu skaits ir 10 vai mazāks, tad visiem kuģiem atļauts zvejot uz rietumiem no 6 jūdžu līnijas, ko mēra no bēguma līnijas uz dienvidiem no 19° 00,00 N. · Konkrētam kuģim uz diviem mēnešiem izdotā zvejas licencē tiks precizēts, vai kuģis ir zvejottiesīgs no 6 jūdžu līnijas, ko mēra no bēguma līnijas uz dienvidiem no 19° 00,00 N. · Uz ziemeļiem no 19° 00,00 N visi kuģi, kuri saņēmuši garneļu zvejas licenci, būs zvejottiesīgi uz rietumiem no līnijas, kuras koordinātas norādītas šīs lapas 1. punktā.

7.           Bioloģiskā atjaunošanās

Divi (2) divu (2) mēnešu periodi: maijs–jūnijs un oktobris–novembris. Jebkādas izmaiņas attiecībā uz šo bioloģiskās atjaunošanās periodu, pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu, nekavējoties paziņo Eiropas Savienībai.

8.           Piezīmes

Maksas nosaka laika posmam, kas atbilst visam protokola piemērošanas laikam.

2. ZVEJAS KATEGORIJA MELNĀ HEKA ZVEJAS TRALERI (IZŅEMOT SALDĒTĀJTRALERUS) UN KUĢI ZVEJAI AR GRUNTS ĀĶU JEDĀM

1.           Zvejas zona

(a) Uz ziemeļiem no 19°15,60 N: uz rietumiem no līnijas, kas savieno šādas koordinātas: 20° 46,30 N        17° 03,00 W 20° 36,00 N        17° 11,00 W 20° 36,00 N        17° 36,00 W 20° 03,00 N        17° 36,00 W 19° 45,70 N        17° 03,00 W 19° 29,00 N        16° 51,50 W 19° 15,60 N        16° 51,50 W 19° 15,60 N        16° 49,60 W (b) Uz dienvidiem no 19° 15,60 N un līdz 17° 50,00 N: uz rietumiem no 24 jūras jūdžu līnijas, ko mēra no bēguma līnijas. (c) Uz dienvidiem no 17° 50,00 N: uz rietumiem no 18 jūras jūdžu līnijas, ko mēra no bēguma līnijas. (d) Galvkāju zvejas pārtraukuma (bioloģiskās atjaunošanās) periodos: (1) Teritorijā starp zemesragiem Cap Blanc un Cap Timiris slēgto zonu norobežo šādas koordinātas: 20° 46,00 N        17° 03,00 W 20° 46,00 N        17° 47,00 W 20° 03,00 N        17° 47,00 W 19° 47,00 N        17° 14,00 W 19° 21,00 N        16° 55,00 W 19° 15,60 N        16° 51,50 W 19° 15,60 N        16° 49,60 W (2) Uz dienvidiem no 19°15,60 N (Cap Timiris) līdz 17°50,00 N (Nuakšota) zveja ir aizliegta tālāk par 24 jūras jūdžu līniju, ko mēra no bēguma līnijas. (3) Uz dienvidiem no 17°50,00 N (Nuakšota) zveja ir aizliegta tālāk par 18 jūras jūdžu līniju, ko mēra no bēguma līnijas.

2.           Atļautie zvejas rīki

– Grunts āķu jedas – Grunts traļi melnā heka zvejai – Aizliegts āmī izmantot dubultkārtas linumu. · Aizliegts āmī izmantot linumu no divkārša vijuma auklas.

3.           Minimālais atļautais linuma acs izmērs

70 mm (traļi)

4.           Minimālie izmēri

1) Zivju minimālais izmērs jānosaka, mērot attālumu no purna gala līdz astes spuras galam (kopējais garums), sk. 4. papildinājumu.

Apvienotā komiteja var noteikt minimālo izmēru arī tām sugām, kas šeit nav minētas.

5.           Piezveja

Atļauta || Aizliegta

· Traleri: 25 % zivju · Kuģi zvejai ar āķu jedām: 50 % zivju || Galvkāji un vēžveidīgie

Apvienotā komiteja var noteikt piezvejas procentuālo apjomu arī tām sugām, kas šeit nav minētas.

6.           Zvejas iespējas / Maksas

Periods || 1. gads || 2. gads

Atļautais nozvejas apjoms (tonnas) || 4000 || 4000

Maksa || EUR 90/t || EUR 90/t

|| Maksu aprēķinās pēc katra trīs mēnešu perioda, uz kuru kuģim piešķirta zvejas atļauja, ņemot vērā šajā periodā gūto nozveju. Licenci piešķir pēc tam, kad veikts avansa maksājums EUR 1000 par kuģi, ko atvelk no kopējās maksas un pārskaita katra tā divu mēnešu perioda sākumā, uz kuru kuģim piešķirta zvejas atļauja. Vienlaikus tiesīgi zvejot ne vairāk kā 11 kuģi.

7.           Bioloģiskā atjaunošanās

Vajadzības gadījumā, pamatojoties uz Apvienotās zinātniskās komitejas zinātnisko ieteikumu, Apvienotā komiteja nosaka bioloģiskās atjaunošanās periodu.

8.           Piezīmes

Maksas nosaka laika posmam, kas atbilst visam protokola piemērošanas laikam.

3. zveJAS KATEGORIJA BENTISKO SUGU (IZŅEMOT MELNO HEKU) ZVEJAS KUĢI, KAS NEZVEJO AR TRALI

1.           Zvejas zona

(a) Uz ziemeļiem no 19° 48,50 N, sākot no 3 jūdžu līnijas, ko mēra no Cap Blanc un Cap Timiris bāzes līnijas. (b) Uz dienvidiem no 19° 48,50 N un līdz 19° 21,00 N, uz rietumiem no 16° 45,00 W. (c) Uz dienvidiem no 19° 21,00 N, sākot no 9 jūras jūdžu līnijas, ko mēra no bēguma līnijas. (d) Galvkāju zvejas pārtraukuma (bioloģiskās atjaunošanās) periodos: (1) Teritorijā starp zemesragiem Cap Blanc un Cap Timiris 20° 46,00 N              17° 03,00 W 20° 46,00 N              17° 47,00 W 20° 03,00 N              17° 47,00 W 19° 47,00 N              17° 14,00 W 19° 21,00 N              16° 55,00 W 19° 15,60 N              16° 51,50 W 19° 15,60 N              16° 49,60 W (2) Uz dienvidiem no 19° 15,60 N (Cap Timiris) zveja ir aizliegta tālāk par 9 jūras jūdžu līniju, ko mēra no bēguma līnijas.

2.           Atļautie zvejas rīki

|| – Āķu jedas – Nostiprināti žaunu tīkli, kuru maksimālais dziļums ir 7 m un maksimālais garums 100 m. Aizliegts veidot linumu no poliamīda monošķiedras. – Rokas āķu rindas – Zivju grozi – Vadi dzīvās ēsmas zvejošanai ||

3.           Minimālais atļautais linuma acs izmērs

– 120 mm (žaunu tīkli) – 20 mm (tīkli zvejai ar dzīvo ēsmu)

4.           Minimālie izmēri

Zivju minimālais izmērs jānosaka, mērot attālumu no purna gala līdz astes spuras galam (kopējais garums), sk. 4. papildinājumu.

Pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu, Apvienotā komiteja var noteikt minimālo izmēru arī tām sugām, kas šeit nav minētas.

5.           Piezveja

Atļauta || Aizliegta

10 % no atļautās mērķsugas vai mērķsugu grupas kopējās nozvejas (svaru izsaka dzīvsvarā) ||

Apvienotā komiteja var noteikt piezvejas procentuālo apjomu arī tām sugām, kas šeit nav minētas.

6.           Zvejas iespējas / Maksas ||

Periods || 1. gads || 2. gads ||

Atļautais nozvejas apjoms (tonnas) || 2 500 || 2 500 ||

Maksa || EUR 105/t || EUR 105/t ||

|| Maksu aprēķinās pēc katra trīs mēnešu perioda, uz kuru kuģim piešķirta zvejas atļauja, ņemot vērā šajā periodā gūto nozveju. Licenci piešķir pēc tam, kad veikts avansa maksājums EUR 1000 par kuģi, ko atvelk no kopējās maksas un pārskaita katra tā divu mēnešu perioda sākumā, uz kuru kuģim piešķirta zvejas atļauja. Vienlaikus tiesīgi zvejot ne vairāk kā 9 kuģi. ||

7.           Bioloģiskā atjaunošanās ||

Vajadzības gadījumā, pamatojoties uz Apvienotās zinātniskās komitejas zinātnisko ieteikumu, Apvienotā komiteja nosaka bioloģiskās atjaunošanās periodu. ||

8.           Piezīmes ||

Maksas nosaka laika posmam, kas atbilst visam protokola piemērošanas laikam. Zvejas vadus izmanto tikai tad, ja zvejo ēsmu, ko izlieto zvejā ar makšķerēm vai ar zivju groziem. Zivju grozus lietot drīkst ne vairāk kā 7 kuģi, kuru individuālā tilpība nepārsniedz 135 GT. ||

4. ZVEJAS KATEGORIJA KRABJI

1.           Zvejas zona

(a) Uz ziemeļiem no 19° 15,60 N: uz rietumiem no līnijas, kas savieno šādas koordinātas: 20° 46,30 N            17° 03,00 W 20° 36,00 N            17° 11,00 W 20° 36,00 N            17° 36,00 W 20° 03,00 N            17° 36,00 W 19° 45,70 N            17° 03,00 W 19° 29,00 N            16° 51,50 W 19° 15,60 N            16° 51,50 W 19° 15,60 N            16° 49,60 W (b) Uz dienvidiem no 19° 15,60 N un līdz 17° 50 N: uz rietumiem no 18 jūdžu līnijas, ko mēra no bēguma līnijas.

2.           Atļautie zvejas rīki

Murdi

3.           Minimālais atļautais linuma acs izmērs

60 mm (linums)

4.           Minimālie izmēri

Vēžveidīgo minimālais izmērs jānosaka, mērot attālumu no pieres dzelkšņa gala līdz astes plāksnīšu galam. Pieres dzelkšņa gals ir galvkrūšu vairoga izaugums, kas atrodas galvkrūšu priekšpuses vidusdaļā (sk. 4. papildinājumu).

Apvienotā komiteja var noteikt minimālo izmēru arī tām sugām, kas šeit nav minētas.

5.           Piezveja

Atļauta || Aizliegta

- || Zivis, galvkāji un vēžveidīgie, izņemot mērķsugu

Apvienotā komiteja var noteikt piezvejas procentuālo apjomu arī tām sugām, kas šeit nav minētas.

6.           Zvejas iespējas / Maksas

Periods || 1. gads || 2. gads

Atļautais nozvejas apjoms (tonnas) || 200 || 200

Maksa || EUR 310/t || EUR 310/t

|| Maksu aprēķinās pēc katra trīs mēnešu perioda, uz kuru kuģim piešķirta zvejas atļauja, ņemot vērā šajā periodā gūto nozveju. Licenci piešķir pēc tam, kad veikts avansa maksājums EUR 1000 par kuģi, ko atvelk no kopējās maksas un pārskaita katra tā divu mēnešu perioda sākumā, uz kuru kuģim piešķirta zvejas atļauja. Uz vienu licenci atļauts izmantot ne vairāk kā 500 murdus.

7.           Bioloģiskā atjaunošanās

Divi (2) divu (2) mēnešu periodi: maijs–jūnijs un oktobris–novembris. Lēmumu par jebkādām izmaiņām attiecībā uz šo bioloģiskās atjaunošanās periodu pieņem Apvienotā komiteja, pamatojoties uz zinātniskajiem ieteikumiem.

8.           Piezīmes

Maksas nosaka laika posmam, kas atbilst visam protokola piemērošanas laikam.

5. ZVEJAS KATEGORIJA TUNZIVJU SEINERI

1.           Zvejas zona

(a) Uz ziemeļiem no 19° 21,00 N: uz rietumiem no 30 jūras jūdžu līnijas, ko mēra no Cap Blanc un Cap Timiris bāzes līnijas. (b) Uz dienvidiem no 19° 21,00 N: uz rietumiem no 30 jūras jūdžu līnijas, ko mēra no bēguma līnijas.

2.           Atļautie zvejas rīki

Zvejas vadi

3.           Minimālais atļautais linuma acs izmērs

--

4.           Minimālie izmēri

Zivju minimālais izmērs jānosaka, mērot attālumu no purna gala līdz astes spuras galam (kopējais garums).

Apvienotā komiteja var noteikt minimālo izmēru arī tām sugām, kas nav minētas 4. papildinājumā.

5.           Piezveja

Atļauta || Aizliegta

- || Visas sugas, izņemot mērķsugu vai mērķsugu grupu

Apvienotā komiteja var noteikt piezvejas procentuālo apjomu arī tām sugām, kas nav minētas ICCAT pieņemtajā zvejas žurnālā.

6.           Zvejas iespējas / Maksas

Atļautais kuģu skaits || 22 tunzivju seineri

Vienotas likmes maksa gadā || EUR 1750 tunzivju seinerim par 5000 tonnām tālu migrējošo sugu un saistīto sugu nozvejas

Pēc nozvejas aprēķinātā daļa || EUR 35/t

7.           Bioloģiskā atjaunošanās

--

8.           Piezīmes

Maksas nosaka laika posmam, kas atbilst visam protokola piemērošanas laikam.

6. ZVEJAS KATEGORIJA KUĢI TUNZIVJU ZVEJAI AR MAKŠĶERĒM UN KUĢI ZVEJAI AR DREIFĒJOŠĀM ĀĶU JEDĀM

1.           Zvejas zona

Kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām (a) Uz ziemeļiem no 19° 21,00 N: uz rietumiem no 30 jūras jūdžu līnijas, ko mēra no Cap Blanc un Cap Timiris bāzes līnijas. (b) Uz dienvidiem no 19° 21,00 N: uz rietumiem no 30 jūras jūdžu līnijas, ko mēra no bēguma līnijas. Kuģi tunzivju zvejai ar makšķerēm (c) Uz ziemeļiem no 19° 21,00 N: uz rietumiem no 15 jūras jūdžu līnijas, ko mēra no Cap Blanc un Cap Timiris bāzes līnijas. (d) Uz dienvidiem no 19° 21,00 N: uz rietumiem no 12 jūras jūdžu līnijas, ko mēra no bēguma līnijas. Zveja ar dzīvo ēsmu (e) Uz ziemeļiem no 19° 48,50 N: uz rietumiem no 3 jūras jūdžu līnijas, ko mēra no Cap Blanc un Cap Timiris bāzes līnijas. (f) Uz dienvidiem no 19° 48,50 N un līdz 19° 21,00 N: uz rietumiem no 16° 45,00 W. (g) Uz dienvidiem no 19° 21,00 N: uz rietumiem no 3 jūras jūdžu līnijas, ko mēra no bēguma līnijas.

2.           Atļautie zvejas rīki

– Kuģi tunzivju zvejai ar makšķerēm: makšķeres un tralis (zvejai ar dzīvo ēsmu). – Kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām: dreifējošas āķu jedas.

3.           Minimālais atļautais linuma acs izmērs

16 mm (zvejai ar dzīvo ēsmu)

4.           Minimālie izmēri

Zivju minimālais izmērs jānosaka, mērot attālumu no purna gala līdz astes spuras galam (kopējais garums), sk. 4. papildinājumu.

Apvienotā komiteja var noteikt minimālo izmēru arī tām sugām, kas nav minētas 4. papildinājumā.

5.           Piezveja

Atļauta || Aizliegta

-- || Visas sugas, izņemot mērķsugu vai mērķsugu grupu

Apvienotā komiteja var noteikt piezvejas procentuālo apjomu arī tām sugām, kas šeit nav minētas.

6.           Zvejas iespējas / Maksas

Atļautais kuģu skaits || 22 kuģi tunzivju zvejai ar makšķerēm vai kuģi zvejai ar āķu jedām

Vienotas likmes maksa gadā || · EUR 2500 par kuģi tunzivju zvejai ar makšķerēm un · EUR 3500 par kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām, par 10 000 tonnām tālu migrējošo sugu un saistīto sugu nozvejas

Pēc nozvejas aprēķinātā daļa || · EUR 25/t par kuģi tunzivju zvejai ar makšķerēm · EUR 35/t par kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām

7.           Bioloģiskā atjaunošanās

--

8.           Piezīmes

Maksas nosaka laika posmam, kas atbilst visam protokola piemērošanas laikam. Zveja ar dzīvu ēsmu – Zvejot ar dzīvo ēsmu mēnesī atļauts tikai noteiktu skaitu dienu, un šo skaitu nosaka Apvienotā komiteja. Par šādas zvejas darbības sākšanu un pabeigšanu jāziņo uzraudzības iestādei. – Puses vienojoties nosaka praktiskās metodes, lai šīs kategorijas zvejā iesaistītie kuģi varētu zvejot vai vākt pašu zvejas darbībai vajadzīgo dzīvo ēsmu. Ja minētā darbība norisinās bioloģiski jutīgās zonās vai tajā izmanto nestandarta zvejas rīkus, metodes nosaka, pamatojoties uz IMROP ieteikumiem, un saskaņo ar uzraudzības iestādi. Haizivis (1) Saskaņā ar ICCAT un FAO saistošajiem ieteikumiem aizliegts zvejot milzu haizivi (Cetorhinus maximus), balto haizivi (Carcharodon carcharias), pelēko smilšhaizivi (Carcharias taurus) un bara haizivi (Galeorhinus galeus). (2) Jāievēro ICCAT saistošie ieteikumi 04-10 un 05-05 par to sugu haizivju saglabāšanu, kas nozvejotas saistībā ar ICCAT pārvaldītajām zvejniecībām.

7. ZVEJAS KATEGORIJA PELAĢISKĀS ZVEJAS SALDĒTĀJTRALERI

1.           Zvejas zona

(a) Uz ziemeļiem no 19° 00,00 N, zona, kuru norobežo līnija, kas savieno šādas koordinātas: 20°46,30 N            17°03,00 W 20°36,00 N            17°11,00 W 20°36,00 N            17°35,00 W 20°00,00 N            17°30,00 W 19°34,00 N            17°00,00 W 19°21,00 N            16°52,00 W 19°10,00 N            16°41,00 W 19°00,00 N            16°39,50 W (b) Uz dienvidiem no 19° 00,00 N un līdz 16° 04,00 N, no 20 jūras jūdžu līnijas, ko mēra no bēguma līnijas.

2.           Atļautie zvejas rīki

Pelaģiskie traļi Traļa āmi var nostiprināt ar tāda linuma gabalu, kura minimālais acs izmērs ir 400 mm izstieptā veidā, un ar stropēm, kas izvietotas vismaz 1,5 metrus viena no otras, izņemot traļa aizmugurē atrodošos stropi, kura nedrīkst būt novietota mazāk kā 2 metrus no āmja loga. Aizliegts āmi nostiprināt vai veidot dubultkārtas linumu jebkādā citā veidā, un ar trali nekādā gadījumā nedrīkst zvejot citas sugas kā tikai atļautās mazās pelaģiskās sugas.

3.           Minimālais atļautais linuma acs izmērs

40 mm

4.           Minimālie izmēri

Zivju minimālais izmērs jānosaka, mērot attālumu no purna gala līdz astes spuras galam (kopējais garums), sk. 4. papildinājumu.

Apvienotā komiteja var noteikt minimālo izmēru arī tām sugām, kas šeit nav minētas.

5.           Piezveja

Atļauta || Aizliegta

3 % no atļautās mērķsugas vai mērķsugu grupas kopējās nozvejas (svaru izsaka dzīvsvarā) || Vēžveidīgie vai galvkāji, izņemot kalmārus

Apvienotā komiteja var noteikt minimālo izmēru arī tām sugām, kas nav minētas 4. papildinājumā.

6.           Zvejas iespējas / Maksas

Periods || 1. gads || 2. gads

Atļautais nozvejas apjoms (tonnas) || 300 000 || 300 000

Maksa || EUR 123/t || EUR 123/t

|| Maksu aprēķinās pēc katra trīs mēnešu perioda, uz kuru kuģim piešķirta zvejas atļauja, ņemot vērā šajā periodā gūto nozveju. Licenci piešķir pēc tam, kad veikts avansa maksājums EUR 5000 par kuģi, ko atvelk no kopējās maksas un pārskaita katra tā divu mēnešu perioda sākumā, uz kuru kuģim piešķirta zvejas atļauja. Vienlaikus tiesīgi zvejot ne vairāk kā 19 kuģi.

7.           Bioloģiskā atjaunošanās

Pamatojoties uz Apvienotās zinātniskās komitejas zinātnisko ieteikumu, abas puses Apvienotajā komitejā var vienoties par zvejas pārtraukumu (bioloģiskās atjaunošanās periodu).

8.           Piezīmes

Maksas nosaka laika posmam, kas atbilst visam protokola piemērošanas laikam. Pārrēķina koeficienti mazajām pelaģiskajām sugām noteikti 5. papildinājumā. Neizmantotās zvejas iespējas 8. kategorijā var izmantot, ja licenču skaits mēnesī nepārsniedz 2 licences.

8. ZVEJAS KATEGORIJA PELAĢISKĀS ZVEJAS KUĢI, KAS NAV SALDĒTĀJKUĢI

1.           Zvejas zona

(a) Uz ziemeļiem no 19° 00,00 N: uz rietumiem no līnijas, kas savieno šādas koordinātas: 20° 46,30 N            17° 03,00 W           20° 36,00 N            17° 11,00 W           20° 36,00 N            17° 35,00 W           20° 00,00 N            17° 30,00 W           19° 34,00 N            17° 00,00 W           19° 21,00 N            16° 52,00 W 19° 10,00 N            16° 41,00 W 19° 00,00 N            16° 39,50 W (b) Uz dienvidiem no 19° 00,00 N un līdz 16° 04,00 N, sākot no 20 jūras jūdžu līnijas, ko mēra no bēguma līnijas.

2.           Atļautie zvejas rīki

Pelaģiskie traļi un riņķvadi, kas paredzēti rūpnieciskajai zvejai Traļa āmi var nostiprināt ar tāda linuma gabalu, kura minimālais acs izmērs ir 400 mm izstieptā veidā, un ar stropēm, kas izvietotas vismaz 1,5 metrus viena no otras, izņemot traļa aizmugurē atrodošos stropi, kura nedrīkst būt novietota mazāk kā 2 metrus no āmja loga. Aizliegts āmi nostiprināt vai veidot dubultkārtas linumu jebkādā citā veidā, un ar trali nekādā gadījumā nedrīkst zvejot citas sugas kā tikai atļautās mazās pelaģiskās sugas.

3.           Minimālais atļautais linuma acs izmērs

40 mm (traleriem) un 20 mm (seineriem)

4.           Minimālie izmēri

Zivju minimālais izmērs jānosaka, mērot attālumu no purna gala līdz astes spuras galam (kopējais garums), sk. 4. papildinājumu.

Apvienotā komiteja var noteikt minimālo izmēru arī tām sugām, kas šeit nav minētas.

5.           Piezveja

Atļauta || Aizliegta

3 % no atļautās mērķsugas vai mērķsugu grupas kopējās nozvejas (svaru izsaka dzīvsvarā) || Vēžveidīgie un galvkāji, izņemot kalmārus

Apvienotā komiteja var noteikt piezvejas procentuālo apjomu arī tām sugām, kas šeit nav minētas.

6.           Zvejas iespējas / Maksas

Atļautais nozvejas apjoms (tonnas) || 15 000 tonnas gadā Ja šīs zvejas iespējas ir izmantotas, tās atvelk no piešķirtajām 300 000 tonnām, kas paredzētas 7. kategorijā.

Periods || 1. gads || 2. gads

Maksa || EUR 123/t || EUR 123/t

|| Maksu aprēķinās pēc katra trīs mēnešu perioda, uz kuru kuģim piešķirta zvejas atļauja, ņemot vērā šajā periodā gūto nozveju. Licenci piešķir pēc tam, kad veikts avansa maksājums EUR 5000 par kuģi, ko atvelk no kopējās maksas un pārskaita katra tā divu mēnešu perioda sākumā, uz kuru kuģim piešķirta zvejas atļauja. Vienlaikus tiesīgi zvejot ne vairāk kā 2 kuģi. Šis skaits noteikts līdzvērtīgi divām licencēm, ko uz trim mēnešiem izdod pelaģiskās zvejas saldētājtraleriem 7. kategorijā.

7.           Bioloģiskā atjaunošanās

Pamatojoties uz Apvienotās zinātniskās komitejas zinātnisko ieteikumu, abas puses Apvienotajā komitejā var vienoties par zvejas pārtraukumu (bioloģiskās atjaunošanās periodu).

8.           Piezīmes

Maksas nosaka laika posmam, kas atbilst visam protokola piemērošanas laikam. Pārrēķina koeficienti mazajām pelaģiskajām sugām noteikti 5. papildinājumā.

9. ZVEJAS KATEGORIJA GALVKĀJI

1.           Zvejas zona

p.m.

2.           Atļautie zvejas rīki

p.m.

3.           Minimālais atļautais linuma acs izmērs

p.m.

4.           Piezveja

Atļauta || Aizliegta

p.m. || p.m.

5.           Atļautā tilpība/Maksas

Periods || 1. gads || 2. gads

Atļautais nozvejas apjoms (tonnas) || p.m. || p.m.

Maksa || p.m. || p.m.

6.           Bioloģiskā atjaunošanās

p.m.

7.           Piezīmes

p.m.

1. papildinājums

MAURITĀNIJAS UN EIROPAS SAVIENĪBAS ZIVSAIMNIECĪBAS NOLĪGUMS

ZVEJAS LICENCES PIETEIKUMA VEIDLAPA

I. PIETEIKUMA IESNIEDZĒJS

1.             Kuģa īpašnieks: ................................................................................................................................................

2.             Kuģa īpašnieka asociācija vai pārstāvis: .............................................................................................

3.             Kuģa īpašnieka asociācijas vai pārstāvja adrese: ........................................................................................

..........................................................................................................................................................

4.             Tālrunis:...........................................         Fakss: ...................................          Telekss:................................................

5.             Kapteinis: ..............................................                           Valstspiederība: ......................................

II. KUĢA IDENTIFIKĀCIJA

1.             Kuģa vārds: ..........................................................................................................................................................

2.             Karoga valsts: .............................................................................................................................................

3.             Ārējais reģistrācijas numurs: .............................................................................................................................

4.             Piederības osta: ............................................................................................................................................................

5.             Kuģa būves gads un vieta: ........................................................................... ........................................................

6.             Radio izsaukuma signāls: ..................................     Radio izsaukuma frekvence: ............................................................

7.             Korpusa materiāls:           Tērauds ¨        Koks ¨            Poliesteris ¨                 Cits ¨

III. KUĢA TEHNISKIE PARAMETRI UN IEKĀRTAS

1.             Lielākais garums: : ..................................................     Platums: ..............................................................................

2.             Tilpība (izteikta GT): ......................................................................................................................................

3.             Galvenā dzinēja jauda zirgspēkos: : ................               Modelis: ..............................              Tips: ....................

4.             Kuģa tips: ..................................................                     Zvejas kategorija: ..........................................................

5.             Zvejas rīki: ................................................................................................................................................

6.             Apkalpes locekļu skaits: ........................................................................................................................

7.             Nozveju uzglabāšanas veids uz kuģa: Svaigas ¨         Atvēsinātas ¨              Jaukta glabāšana ¨      Saldētas ¨

8.             Saldēšanas jauda diennaktī (tonnās): ......................................................................................

9.             Kravas telpu tilpība: ................................................                      Skaits: ...........................................................

                                                                            (vieta)..............................................., (datums.........................................

                Pieteikuma iesniedzēja paraksts:................................................

2. papildinājums

POZĪCIJA Nr. 1 || MAURITĀNIJAS ISLĀMA REPUBLIKA || || || || || || || || || || || || ||

ZVEJAS ŽURNĀLS || || || || || || || || Diena || || Mēnesis || || Gads || Laiks || ||

Kuģa vārds (1) ….. || Kuģis izgāja (4) …. || || Datums (6) || || || || || || || || || || || || || || ||

Radio izsaukuma signāls (2)…. || || || || || || || || || || || || || || || || ||

Kapteinis (3) .….… || Atgriezās (5) ….. || || Datums (6) || || || || || || || || || || || || || || ||

|| || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

|| Zvejas rīks (7)                                        Rīka kods (8) || || || Linuma acs izm. (9) || || || || Zvejas rīka izmēri (10) || || || || || || || || || || ||

|| || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

POZĪCIJA Nr. 2 || POZĪCIJA Nr. 3. Svītrot A vai B sarakstu (to, kuru neizmanto) || POZĪCIJA Nr. 4

Datums (12) || Statistikas rajons (13) || Zvejas darbību skaits (14) || Zvejas laiks (stunda s) (15) || Nozvejas aptuvens sadalījums pa sugām (kilogramos) (16) (vai piezīmes, ja zveja tikusi pārtraukta) || Kopējais nozveju svars (kg) (17) || Kopējais zivju svars (kg) (18) || Kopējais zivju miltu svars (kg) (19)

|| || || || Stav- ridas A || Sardīnes || Sardinellas || Anšovi || Makre les || Mat-astes || Tunzivis || Heki || Sarkanās zobaines || Kalmāri || Sēpijas || Astoņ-kāji || Garne- les || Lan-gusti || Citas zivis || || ||

Lan- gusti B || Dziļ-ūdens garneles || Sārtā dziļ-ūdens garnele || Āfrikas dziļūdens garneles || Citas garneles || Gar-spuru tunzivis || Mauri- tānijas langusts || Citi vēžvei- dīgie || Rajas || Heki || Citas zivis || Dažādi galvkāji || Dažādi čaul-gliemji || ||

|| || || || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

|| || || || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

3. papildinājums ICCAT TUNZIVJU ZVEJAS ŽURNĀLS ||

Kuģa vārds: ……………………………………………………………………. || Tilpība (GT):  …………………………………………………............................. || Kuģis IZGĀJA Kuģis ATGRIEZĀS || Mēne-sis || Diena || Gads || Osta || || || ||

Karoga valsts:                         || Tilpība tonnās: – (TM):... || || || || || || || ||

|| ||

Reģistrācijas numurs:            ………………………………………………………………................................... || Kapteinis: ……………………………………………………….... || || || ||

Kuģa īpašnieks: ………………………………………………………….......................... || Apkalpes locekļu skaits:          ……………………………………………………........................ || || || || || || || ||

Adrese: ………………………………………………………………………….... || Ziņojuma datums: …………………………………………..…..... || || || ||

|| (Ziņojuma sniedzējs): ……………………………………………. ………………………………………………................................. || Dienu skaits jūrā: || || Zvejas dienu skaits: Zvejas rīku iemetienu skaits: || || Zvejas reiss Nr.: || ||

|| ||

|| ||

||

|| ||

Datums || Rajons || Ūdens virsmas temperatūra (ºC) || Zvejas piepūle Izmantoto āķu skaits || Capturas (Nozvejas) ||

Mēne-sis || Diena || Z/D platums || A/R garums || Zilā tunzivs vai dienvidu tunzivs Thunnus thynnus vai maccoyi || Dzeltenspuru tunzivs Thunnus albacares || (Lielacu tunzivs) Thunnus obesus || (Garspuru tunzivs) Thunnus alalunga || (Zobenzivs) Xiphias gladius || (Svītrainais marlīns) (Baltais marlīns) Tetraptunus audax vai albidus || (Melnais marlīns) Makaira Indica || (Buriniekzivis) Istiophorus albicane vai platypterus || Svītrainā tunzivs Katsuwonus pelamis || (Dažādi) || ||

|| || || || || || Skaits || Svars, kg || Skaits || kg || Skaits || kg || Skaits || kg || Skaits || kg || Skaits || kg || Skaits || kg || Skaits || Kg || Skaits || kg || Skaits || kg || ||

|| || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

|| || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

|| || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

IZKRĀVUMI (KG) || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

Piezīmes || || || || ||

1 – Aizpilda vienu žurnāla lapu mēnesī, vienu rindu dienā. || || 3 – „Diena” ir tā diena, kad tiek iemestas āķu jedas. || 5 – Apakšējo rindu (izkrāvumi) aizpilda tikai reisa beigās. Norāda faktisko svaru izkraušanas laikā. || ||

2 – Pēc katra reisa šā žurnāla kopiju nosūta savam korespondentam vai ICCAT, Calle Corazón de María, 8, 28002 Madrid, Espagne. || || 4 – Ar zvejas rajonu apzīmē kuģa atrašanās vietu. Noapaļo minūtes un ieraksta platuma un garuma grādus. Norāda Z vai D un A vai R. || || 6 – Visa šeit norādītā informācija ir konfidenciāla. || ||

4. papildinājums

            Spēkā esošie tiesību akti par tās nozvejas minimālo izmēru, kuru patur uz kuģa

III iedaļa. Sugu īpatņu minimālais izmērs un svars

1.           Sugu īpatņu minimālais izmērs jānosaka šādi:

– zivis mēra no purna gala līdz astes spuras galam (kopējais garums),

– galvkājiem mēra tikai mantijas garumu, t. i., ķermeņa garumu bez taustekļiem,

– vēžveidīgos mēra no pieres dzelkšņa gala līdz astes plāksnīšu galam.

Pieres dzelkšņa gals ir galvkrūšu vairoga izaugums, kas atrodas galvkrūšu priekšpuses vidusdaļā. Mauritānijas langusta mērīšanu sāk no galvkrūšu vairoga ieliektās daļas viduspunkta, kas atrodas priekšā starp abiem pieres ragveida izaugumiem.

2.           Zvejot atļauto jūras zivju, galvkāju un vēžveidīgo minimālais izmērs un svars ir šāds.

(a) Jūras zivīm:

– sardinellas (Sardinella aurita un Sardinella maderensis)                                                 18 cm

– sardīne (Sardina pilchardus)                                                                                                   16 cm

– stavridas (Trachurus spp.)                                                                                                       19 cm

– dzeltenā stavrida (Decapturus rhonchus)                                                                              19 cm

– austrumu makrele (Scomber japonicus)                                                                                  25 cm

– zeltainā jūraskarūsa (Sparus auratus)                                                                                     20 cm

– zilā jūraskarūsa (Sparus coeruleostictus)                                                                               23 cm

– svītrotā jūraskarūsa (Sparus auriga), parastā jūraskarūsa (Sparus pagrus)                    23 cm

– zobaines (Dentex spp.)                                                                                                              15 cm

– pageles (Pagellus bellottii, Pagellus acarne)                                                                      19 cm

– Vidusjūras pomadasīda (Plectorhynchus mediterraneus)                                                  25 cm

– melnais akmensasaris                                                                                                                 25 cm

– brūnā kuprzivs (Sciaena umbra)                                                                                             25 cm

– sudrabainā kuprzivs (Argirosomus regius), kapteiņzivs (Pseudotholithus senegalensis) 70 cm

– merovi (Epinephelus spp.)                                                                                                       40 cm

– lufars (Pomatomus saltator)                                                                                                     30 cm

– safjānzivs (Pseudupeneus prayensis)                                                                                     17 cm

– kefales (Mugil spp.)                                                                                                                   20 cm

– kaķhaizivis (Mustellus mustellus, Leptocharias smithi)                                                      60 cm

– raibais labraks (Dicentrarchus punctatus)                                                                             20 cm

– Kanāriju jūrasmēles (Cynoglossus canariensis, Cynoglossus monodi)                            20 cm

– Senegālas jūrasmēles (Cynoglossus cadenati, Cynoglossus senegalensis)                    30 cm

– heki (Merluccius spp.)                                                                                                               30 cm

– dzeltenspuru tunzivs (Thunnus albacares)                                                                           3,2 kg

– lielacu tunzivs (Thunnus obesus) 3,2 kg

(b) Galvkājiem:

– parastais astoņkājis (Octopus vulgaris)                                                                   500 g (ķidāts)

– garspuru kalmārs (Loligo vulgaris)                                                                                         13 cm

– parastā sēpija (Sepia officinalis)                                                                                             13 cm

– Āfrikas sēpija (Sepia bertheloti)                                                                                             07 cm

(c) Vēžveidīgajiem:

– karaliskais langusts (Panulirus regius)                                                                                  21 cm

– Mauritānijas langusts (Palinurus mauritanicus)                                                                 23 cm

– sārtā dziļūdens garnele (Parapeneus longriostrus)                                                             06 cm

– dziļūdens krabis (Geyryon maritae)                                                                                        06 cm

– garneles Penaeus notialis, Penaeus kerathurus                                                     200 īpatņi/kg

5. papildinājums

Pārrēķina koeficienti

PĀRRĒĶINA KOEFICIENTI, KAS JĀPIEMĒRO GATAVIEM ZVEJAS PRODUKTIEM, KURI IEGŪTI NO MAZO PELAĢISKO SUGU ZIVĪM, KAS APSTRĀDĀTAS UZ TRALERIEM

Produkts || Apstrādes veids || Pārrēķina koeficients

Sardinella    Bez galvas     Bez galvas, ķidāta     Bez galvas, ķidāta || Sadalīta ar roku Sadalīta ar roku Sadalīta mehāniski || 1,416 1,675 1,795

Makrele    Bez galvas     Bez galvas, ķidāta     Bez galvas     Bez galvas, ķidāta || Sadalīta ar roku Sadalīta ar roku Sadalīta mehāniski Sadalīta mehāniski || 1,406 1,582 1,445 1,661

Mataste     Bez galvas, ķidāta     Sadalīta     Bez galvas, ķidāta (īpaša apstrāde) || Sadalīta ar roku Sadalīta ar roku Sadalīta ar roku || 1,323 1,340 1,473

Sardīne    Bez galvas     Bez galvas, ķidāta     Bez galvas, ķidāta || Sadalīta ar roku Sadalīta ar roku Sadalīta mehāniski || 1,416 1,704 1,828

Stavrida    Bez galvas     Bez galvas     Bez galvas, ķidāta     Bez galvas, ķidāta || Sadalīta ar roku Sadalīta mehāniski Sadalīta ar roku Sadalīta mehāniski || 1,570 1,634 1,862 1,953

NB! Ja zivis pārstrādā miltos, uzskata, ka no 5,5 tonnām svaigu zivju iegūst 1 tonnu zivju miltu.

6. papildinājums

MAURITĀNIJAS ISLĀMA REPUBLIKA || || || || || || || || || || || ||

IZKRAUŠANAS/ CITĀ KUĢĪ PĀRKRAUŠANAS DEKLARĀCIJA || || || || || || || || || || || || || ||

|| || || || || || || || || || || Diena || || Mēne-sis || || Gads || Laiks ||

(A)          Kuģa vārds (1) ….. || Kuģis izgāja (4) …. || || Datums (6) || || || || || || || || || || || || || ||

                Radio izsaukuma signāls (2)…. || || || || || || || || || || || || || || ||

                Kapteinis (3) .….… || Atgriezās (5) ….. || || Datums (6) || || || || || || || || || || || ||

Valstspiederība || Radio izsaukuma signāls || Saņēmējkuģa vārds || || ||

|| || || || || || || || || || || || ||

|| || || || || || ||

|| || || || || || Zvejas kuģa kapteiņa paraksts ||

NORĀDĪT SVARU KILOGRAMOS || || ||

Suga (B) || Tirgus izmēra kategorija (C) || Apstrādes veids (D) || Tīrsvars (E) || Pārdošanas cena (F) || Valūta (G) || Suga (B) || Tirgus izmēra kategorija (C) || Apstrādes veids (D) || Tīrsvars (E) || Pārdošanas cena (F) || Valūta (G)

|| || || || || || || || || || ||

|| || || || || || || || || || ||

|| || || || || || || || || || ||

7. papildinājums

MAURITĀNIJAS ZVEJAS ZONU ROBEŽAS

|| || || || || || || || || || ||

Protokolā noteiktās EEZ koordinātas ES VMS

|| || || || || || || || || || ||

1 || Dienvidu robeža || Plat. || 16° || 04' || || N || Gar. || 19° || 58' || || W

2 || Koordinātas || Plat. || 16° || 30' || || N || Gar. || 19° || 54' || || W

3 || Koordinātas || Plat. || 17° || 00' || || N || Gar. || 19° || 47' || || W

4 || Koordinātas || Plat. || 17° || 30' || || N || Gar. || 19° || 33' || || W

5 || Koordinātas || Plat. || 18° || 00' || || N || Gar. || 19° || 29' || || W

6 || Koordinātas || Plat. || 18° || 30' || || N || Gar. || 19° || 28' || || W

7 || Koordinātas || Plat. || 19° || 00' || || N || Gar. || 19° || 43' || || W

8 || Koordinātas || Plat. || 19° || 23' || || N || Gar. || 20° || 01' || || W

9 || Koordinātas || Plat. || 19° || 30' || || N || Gar. || 20° || 04' || || W

10 || Koordinātas || Plat. || 20° || 00' || || N || Gar. || 20° || 14,5’ || || W

11 || Koordinātas || Plat. || 20° || 30' || || N || Gar. || 20° || 25,5' || || W

12 || Ziemeļu robeža || Plat. || 20° || 46' || || N || Gar. || 20° || 04,5' || || W

|| || || || || || || || || || ||

8. papildinājums

ZINĀTNISKĀ NOVĒROTĀJA ZIŅOJUMS

Novērotājs: .............................................................................................................

Kuģis: ............................................. Valstspiederība: ................................................................. Reģistrācijas numurs un pieraksta osta: ......................................................................................... Pazīšanas zīme: .............................., tilpība: .................... GT; jauda: ........................... zirgspēki Licence: ............................. Nr: .......................... Tips: ...................................................... Kapteinis: ................................................Valstspiederība: .............................................

Novērotājs uzkāpis uz kuģa: (datums) ................................., (osta) ................................ Novērotājs nokāpis no kuģa: (datums) ................................., (osta) ................................

Atļautais zvejas paņēmiens:................................................................................................. Izmantotie zvejas rīki: ....................................................................................................................... Linuma acs izmērs vai izmēri: .................................................................................................... Apmeklētās zvejas zonas: .................................................................................................. Attālums no krasta: ................................................................................................................ Apkalpes locekļi no Mauritānijas (skaits): ................................ Deklarētā ieiešana zvejas zonā …/…/… un iziešana no tās …/…/…

Novērotāja izdarītais vērtējums Kopējā produkcija (kg): .................. ....................., deklarēta zvejas žurnālā: ....................... Piezveja: sugas ..................................................., procentuāli: ...........% Izmetumi: sugas ......................................................., daudzums (kg): .......................

Paturētās sugas || || || || || || ||

Daudzums (kg) || || || || || || ||

Paturētās sugas || || || || || || ||

Daudzums (kg) || || || || || || ||

Novērotāja konstatējumi

Konstatējuma raksturs || Datums || Kuģa atrašanās vieta

|| ||

|| ||

|| ||

|| ||

Novērotāja izdarītie novērojumi (vispārīgi): ......................................................................... ............................................................................................................................................ ............................................................................................................................................ ............................................................................................................................................

(vieta)............................................, (datums)............................................ Novērotāja paraksts ..................................................................

Kapteiņa piezīmes .................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................... Ziņojuma eksemplārs saņemts (datums) .....................    Kapteiņa paraksts..................................

Ziņojums nosūtīts (kam) ........................................................................... Amats: ........................................................................................

2. PIELIKUMS

Finansiālais atbalsts atbildīgas zvejas un ilgtspējīgas zivsaimniecības veicināšanai

1.         Mērķis un summas

Šis finansiālais atbalsts ir oficiālā attīstības palīdzība, ko piešķir neatkarīgi no komerciālas sadarbības jomas un kas paredzēts nolīguma 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā un šā protokola 2. panta 1. punktā.

Šā protokola 2. panta 2. punktā minētais finansiālais atbalsts ir 3 (trīs) miljoni euro gadā. Ar to paredzēts sekmēt atbildīgu zveju un ilgtspējīgu zivsaimniecību Mauritānijas zvejas zonās, kura ir saskaņā ar valsts stratēģiskajiem mērķiem (zvejas resursu saglabāšana un nozares labāka integrēšana valsts ekonomikā).

Finansiālo atbalstu paredzēts piešķirt trim darbības virzieniem.

|| Darbības

I virziens ZINĀTNISKĀ SADARBĪBA UN IZGLĪTĪBA || Atbalsts zvejniecības attīstības plānu īstenošanai (IMROP, ONISPA, ENEMP)

II virziens UZRAUDZĪBA || Atbalsts darbībām, ko veic deleģētā struktūra zvejas uzraudzībai un kontrolei jūrā (DSPCM)

III virziens VIDE || Jūras vides un piekrastes vides aizsardzība (Bandargēnas [Banc d'Arguin] Nacionālais parks un Diavlingas [Diawling] Nacionālais parks)

2.         Saņēmēji

Šo atbalstu saņem Zivsaimniecības ministrija un Vides un ilgtspējīgas attīstības ministrija. Institucionālie saņēmēji cieši sadarbojas ar Finanšu ministriju.

3.         Īstenošanas sistēma

Nolīguma 10. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā pēc šā protokola stāšanās spēkā Eiropas Savienība un Mauritānija vienojas par šā atbalsta piešķiršanas nosacījumiem, juridisko pamatu, plānošanu, īstenošanas uzraudzību, kā arī maksāšanas kārtību.

4.         Redzamība

Mauritānija apņemas nodrošināt saistībā ar šo atbalstu īstenoto darbību redzamību. Šajā saistībā, īstenojot Eiropas Komisijas definētās „redzamības pamatnostādnes” atbalsta saņēmēji saskaņo savu rīcību ar Eiropas Savienības delegāciju Nuakšotā. Konkrēti, katrā projektā papildus jāparedz Eiropas Savienības atbalsta redzamības klauzula, it īpaši, publicējot logotipu („ES karogs”). Visbeidzot, Mauritānija nosūta Eiropas Savienībai svinīgo atklāšanas pasākumu plānu.

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

              1.1.    Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

              1.2.    Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

              1.3.    Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

              1.4.    Mērķi

              1.5.    Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

              1.6.    Ilgums un finansiālā ietekme

              1.7.    Paredzētie pārvaldības veidi

2.           PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

              2.1.    Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

              2.2.    Pārvaldības un kontroles sistēma

              2.3.    Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

3.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

              3.1.    Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

              3.2.    Paredzamā ietekme uz izdevumiem

              3.2.1. Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

              3.2.2. Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

              3.2.3. Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

              3.2.4. Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

              3.2.5. Trešo personu dalība finansējumā

              3.3.    Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.        Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Priekšlikums Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu protokolu, kurš saskaņots starp Eiropas Savienību un Mauritānijas Islāma Republiku un ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts starp abām pusēm spēkā esošajā Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē.

1.2.        Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB[6] struktūrā

11 – Jūrlietas un zivsaimniecība

11 03 – Starptautiskā zivsaimniecība un jūras tiesības

1.3.        Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību[7]

X Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā

1.4.        Mērķi

1.4.1.     Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

Apspriežot un noslēdzot zivsaimniecības nolīgumus ar trešām valstīm, tiek īstenots galvenais mērķis uzturēt un saglabāt Eiropas Savienības flotes, tai skaitā tāljūras kuģu, tradicionālās zvejas darbības un veidot partnerattiecības, lai nostiprinātu zvejas resursu ilgtspējīgu izmantošanu ārpus Eiropas Savienības ūdeņiem.

Partnerattiecību nolīgumi zivsaimniecības nozarē nodrošina arī saskanību starp kopējās zivsaimniecības politikas principiem un saistībām, kas pieņemtas citās Eiropas politikas jomās (trešo valstu resursu ilgtspējīga izmantošana, nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas apkarošana, partnervalstu integrācija globālajā ekonomikā, kā arī politiskajā un finansiālajā ziņā labāka zvejniecības pārvaldība).

1.4.2.     Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

Konkrētais mērķis Nr. 1

Panākt ilgtspējību zivsaimniecības nozarē ārpus Savienības ūdeņiem, nodrošināt Eiropas klātbūtni nomaļās zvejniecībās un aizsargāt Eiropas zivsaimniecības nozares intereses un patērētāju intereses, apspriežot un noslēdzot partnerattiecību nolīgumus zivsaimniecības nozarē ar piekrastes valstīm saskaņā ar citām Eiropas politikas jomām.

Attiecīgās ABM/ABB darbības

Jūrlietas un zivsaimniecība, starptautiskā zvejniecība un jūras tiesības, starptautiskie nolīgumi zivsaimniecības nozarē (budžeta pozīcija 11 03 01).

1.4.3.     Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

Protokola noslēgšana veicinās to zvejas iespēju saglabāšanu, kādas Eiropas Savienības kuģiem bija Mauritānijas zvejas zonās.

Protokols veicinās arī zvejas resursu labāku pārvaldību un saglabāšanu ar finanšu atbalstu (nozares atbalsts), kā arī tādu programmu īstenošanu, kuras valsts līmenī pieņēmusi partnervalsts.

1.4.4.     Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

Zvejas iespēju izmantojuma pakāpe (izmantoto zvejas atļauju procentuālais daudzums salīdzinājumā ar protokola sniegtajām iespējām).

Nozvejas datu un nolīguma komerciālās vērtības datu apkopošana un analīze.

Ietekme uz nodarbinātību un pievienoto vērtību Eiropas Savienībā, kā arī uz Eiropas Savienības tirgus stabilizāciju (apkopotā veidā kopā ar citiem partnerattiecību nolīgumiem zivsaimniecības nozarē).

Darba apspriežu un Apvienotās komitejas sanāksmju skaits.

1.5.        Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.     Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Piemērošanas laikposms protokolam par 2008.–2012. gadu beidzas 2012. gada 31. jūlijā. Paredzēts, ka jauno protokolu provizoriski piemēro no tā parakstīšanas dienas. Līdztekus šai procedūrai ir uzsākta procedūra, lai Padome pieņemtu lēmumu par šā protokola provizorisku piemērošanu.

Jaunais protokols ļaus regulēt Eiropas Savienības zvejas flotes darbību, bet kuģu īpašniekiem – arī turpmāk saņemt atļaujas zvejai Mauritānijas zvejas zonās. Turklāt jaunais protokols stiprinās sadarbību starp Eiropas Savienību un Mauritāniju, lai veicinātu ilgtspējīgas zivsaimniecības politikas izstrādi. Jo īpaši tajā paredzēta kuģu uzraudzība, izmantojot kuģu satelītnovērošanas sistēmu (VMS), un nozvejas datu paziņošana, izmantojot elektronisko sakaru sistēmu.

1.5.2.     ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

Ja Eiropas Savienība nenoslēgtu šo jauno protokolu, tiktu noslēgti privāti līgumi, kuri negarantētu ilgtspējīgu zvejniecību. Eiropas Savienība cer arī, ka ar šo protokolu Mauritānija turpinās efektīvi sadarboties ar Eiropas Savienība ilgtspējīgas zvejniecības nodrošināšanā.

Ar protokolu saistītie finanšu līdzekļi ļaus Mauritānijai arī turpināt stratēģiskās plānošanas darbu, lai šo politiku īstenotu zivsaimniecības jomā.

1.5.3.     Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Ņemot vērā pārāk zemo izmantojuma līmeni dažās iepriekšējā protokolā minētajās zvejas kategorijās, kā arī zinātniskā ieteikuma secinājumus, puses samazināja zvejas iespējas. Tomēr attiecīgā komerciālā vērtība ir nedaudz palielināta, lai ņemtu vērā tirgus cenu izmaiņas.

1.5.4.     Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem attiecīgajiem instrumentiem

Saistībā ar partnerattiecību nolīgumiem zivsaimniecības nozarē pārskaitītie finanšu līdzekļi veido atkārtoti izmantojamos ieņēmumus trešo partnervalstu budžetā. Taču šo finanšu līdzekļu daļēja piesaiste darbību īstenošanai saskaņā ar valsts nozares politiku ir nosacījums partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē noslēgšanai un īstenošanas uzraudzībai. Šie finanšu resursi, kas ir atsaistīti no protokola komerciālās daļas, ir saderīgi ar citiem finansēšanas avotiem no citiem starptautiskiem finansētājiem, lai zivsaimniecības nozarē projektus un/vai programmas īstenotu valsts līmenī.

1.6.        Ilgums un finansiālā ietekme

X Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

– X  Priekšlikums/iniciatīva ir spēkā 2 gadus no protokola parakstīšanas dienas

– X  Finansiālā ietekme no 2012. līdz 2014. gadam

¨ Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

¨ Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG. gadam,

¨ pēc kura turpinās normāla darbība

1.7.        Paredzētie pārvaldības veidi[8]

X Komisijas īstenota centralizēta tieša pārvaldība

¨ Centralizēta netieša pārvaldība, izpildes uzdevumus deleģējot:

¨      izpildaģentūrām

¨      Kopienu izveidotām struktūrām[9]

¨      valstu publiskā sektora struktūrām vai struktūrām, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus

– ¨  personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā Finanšu regulas 49. panta nozīmē

¨ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

¨ Decentralizēta pārvaldība kopā ar trešām valstīm

¨ Pārvaldība kopā ar starptautiskām organizācijām (precizēt)

Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā „Piezīmes”.

Piezīmes

2.           PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.        Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

Komisija (Jūrlietu un zivsaimniecības ĢD sadarbībā ar Eiropas Savienības delegāciju Nuakšotā) nodrošinās regulāru šā protokola īstenošanas uzraudzību, īpašu uzmanību pievēršot tam, kā operatori izmanto zvejas iespējas, un nozvejas datiem.

Turklāt Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē paredzēta vismaz viena Apvienotās komitejas ikgadējā sanāksme, kuras laikā Komisija tiekas ar trešo valsti, lai apspriestos par nolīguma un tā protokola īstenošanu un, ja vajadzīgs, pielāgotu programmu un – vajadzības gadījumā – finansiālo ieguldījumu.

2.2.        Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.     Apzinātie riski

Zivsaimniecības protokola ieviešana ir saistīta ar zināmu risku, piemēram, attiecībā uz summām, kas paredzētas zivsaimniecības politikas finansēšanai (pārplānošana).

2.2.2.     Paredzētās kontroles metodes

Paredzēts izvērsts dialogs par nozares politikas plānošanu un īstenošanu. Šo kontroles metožu daļa ir arī 2.1. punktā norādīto rezultātu kopēja analīze.

Turklāt protokols paredz īpašas klauzulas tā apturēšanai ar konkrētiem nosacījumiem un noteiktos apstākļos.

2.3.        Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas un aizsardzības pasākumus.

Komisija apņemas tiekties izveidot pastāvīgu politisko dialogu un sadarbību, lai varētu labāk pārvaldīt nolīguma īstenošanu un stiprināt Eiropas Savienības ieguldījumu ilgtspējīgā resursu pārvaldībā. Jebkurā gadījumā katrs maksājums, ko Komisija veic saskaņā ar Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē, ir pakļauts tās parastajiem budžeta un finanšu noteikumiem un procedūrām. Konkrētajā gadījumā tas ļauj pilnībā identificēt trešu valstu bankas kontus, kuros iemaksā finansiālā ieguldījuma summas. Konkrētajā gadījumā šā protokola 1. pielikuma I nodaļas 5. pantā norādīts, ka visu finansiālo ieguldījumu iemaksā īpašā Valsts kases kontā, kas atvērts Mauritānijas Centrālajā bankā.

3.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.        Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

· Esošās budžeta izdevumu pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas

Numurs [Izdevumu kategorija………………………..] || Dif./nedif. ([10]) || no EBTA valstīm[11] || no kandidātvalstīm[12] || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē

2 || 11 0301 Starptautiski nolīgumi zivsaimniecības nozarē || Dif. || NĒ || NĒ || NĒ || NĒ

· No jauna veidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas

Numurs [Izdevumu kategorija………………………..] || Dif./nedif. || no EBTA valstīm || no kandidātvalstīm || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē

|| [XX.YY.YY.YY] || || JĀ/NĒ || JĀ/NĒ || JĀ/NĒ || JĀ/NĒ

3.2.        Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.     Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || Numurs || Dabas resursu saglabāšana un apsaimniekošana

MARE ĢD || || || N gads[13] 2012 || N+1 gads 2013 || N+2 gads 2014 || N+3 gads 2015 || Iekļaut ietekmes atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu (skat. 1.6. punktu) || KOPĀ

Ÿ Darbības apropriācijas || || || || || || || ||

Budžeta pozīcijas numurs || Saistības || (1) || 70,000 || 70000 || || || || || || 140,000

Maksājumi || (2) || 70,000 || 70,000 || || || || || || 140,000

Budžeta pozīcijas numurs || Saistības || (1a) || || || || || || || ||

Maksājumi || (2a) || || || || || || || ||

Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem[14] || || || || || || || ||

Budžeta pozīcijas numurs || || (3) || || || || || || || ||

KOPĀ – <…….> ĢD apropriācijas || Saistības || =1+1a +3 || 70,000 || 70,000 || || || || || ||

Maksājumi || =2+2a +3 || 70,000 || 70,000 || || || || || ||

Ÿ KOPĀ – Darbības apropriācijas || Saistības || (4) || 70,000 || 70,000 || || || || || || 140,000

Maksājumi || (5) || 70,000 || 70,000 || || || || || || 140,000

Ÿ KOPĀ – Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem || (6) || 0 || 0 || || || || || || 0

KOPĀ – Daudzgadu finanšu shēmas <….> IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || =4+ 6 || 70,000 || 70,000 || || || || || || 140,000

Maksājumi || =5+ 6 || 70,000 || 70,000 || || || || || ||

Gadījumā, ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairākas izdevumu kategorijas

Ÿ KOPĀ – Darbības apropriācijas || Saistības || (4) || || || || || || || ||

Maksājumi || (5) || || || || || || || ||

Ÿ KOPĀ – Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem || (6) || || || || || || || ||

KOPĀ – Daudzgadu finanšu shēmas 1.–4. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas (Pamatsumma) || Saistības || =4+ 6 || || || || || || || ||

Maksājumi || =5+ 6 || || || || || || || ||

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || 5 || „Administratīvie izdevumi”

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| || || N gads 2012 || N+1 gads 2013 || N+2 gads 2014 || N+3 gads 2015 || Iekļaut ietekmes atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu (skat. 1.6. punktu) || KOPĀ

<…….> ĢD ||

Ÿ Cilvēkresursi || 0,298 || 0,298 || || || || || ||

Ÿ Pārējie administratīvie izdevumi || 0,010 || 0,010 || || || || || ||

KOPĀ – <…….> ĢD || Apropriācijas || 0,308 || 0,308 || || || || || ||

KOPĀ – Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || (Saistību summa = maksājumu summa) || 0,308 || 0,308 || || || || || || 0,616

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| || || N[15] gads 2012 || N+1 gads 2013 || N+2 gads 2014 || N+3 gads 2015 || Iekļaut ietekmes atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu (skat. 1.6. punktu) || KOPĀ

KOPĀ – Daudzgadu finanšu shēmas 1.–5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || 70,308 || 70,308 || || || || || || 140,616

Maksājumi || 70,308 || 70,308 || || || || || || 140,616

3.2.2.     Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

¨      Priekšlikums/iniciatīva neparedz darbības apropriāciju izmantošanu

X       Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriāciju izmantošanu šādā veidā:

Saistību apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un rezultātus ò || || || N gads 2012 || N+1 gads 2013 || N+2 gads 2014 || N+3 gads 2015 || Iekļaut ietekmes atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu (skat. 1.6. punktu) || KOPĀ

REZULTĀTI

Rezultāta veids[16] || Rezultātu vidējās izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Kopējais rezultātu daudzums || Kopējās izmaksas

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1[17] || || || || || || || || || || || || || || || ||

Tunzivju zvejas kuģu licences || Svars tonnās || EUR 65/t || 2500 || 0,163 || 2500 || 0,163 || || || || || || || || || || || ||

Traleru licences || Licences cena || EUR 249/t || 2684 || 0,668 || 2684 || 0,668 || || || || || || || || || || || ||

Nozares atbalsts || || 3,000 || 1 || 3,000 || 1 || 3,000 || || || || || || || || || || || ||

Starpsumma – 1. konkrētais mērķis || || 70,000 || || 70,000 || || || || || || || || || || || ||

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2… || || || || || || || || || || || || || || || ||

Rezultāts || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

Starpsumma – 2. konkrētais mērķis || || || || || || || || || || || || || || || ||

KOPĒJĀS IZMAKSAS || || 70,000 || || 70,000 || || || || || || || || || || || ||

3.2.3.     Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.1.  Kopsavilkums

¨      Priekšlikums/iniciatīva neparedz administratīvo apropriāciju izmantošanu

¨      Priekšlikums/iniciatīva paredz administratīvo apropriāciju izmantošanu šādā veidā:

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| N gads[18] 2012 || N+1 gads 2013 || N+2 gads 2014 || N+3 gads 2015 || Iekļaut ietekmes atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu (skat. 1.6. punktu) || KOPĀ

Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || || || || || || || ||

Cilvēkresursi || 0,298 || 0,298 || || || || || || 0,596

Pārējie administratīvie izdevumi || 0,010 || 0,010 || || || || || || 0,020

Starpsumma – Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || 0,308 || 0,308 || || || || || || 0,616

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS[19] || || || || || || || ||

Cilvēkresursi || || || || || || || ||

Citi administratīvie izdevumi || || || || || || || ||

Starpsumma – Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS || || || || || || || ||

KOPĀ || 0,308 || 0,308 || || || || || || 0,616

3.2.3.2.  Paredzamās cilvēkresursu vajadzības

¨      Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

¨      Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Paredzamais apjoms izsakāms veselos skaitļos (vai maksimāli ar vienu zīmi aiz komata)

|| || N gads 2012 || N+1 gads 2013 || N+2 gads 2014 || N+3 gads 2015 || Iekļaut ietekmes atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu (skat. 1.6. punktu)

Ÿ Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) ||

|| XX 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) || 0,298 || 0,298 || || || || ||

|| XX 01 01 02 (Delegācijas) || || || || || || ||

|| XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība) || || || || || || ||

|| 10 01 05 01 (Tiešā pētniecība) || || || || || || ||

|| Ÿ Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu – FTE)[20] ||

|| XX 01 02 01 (CA, INT, SNE, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) || || || || || || ||

|| XX 01 02 02 (CA, INT, JED, LA un SNE delegācijās) || || || || || || ||

|| XX 01 04 yy[21] || - Galvenā mītne[22] || || || || || || ||

|| - Delegācijas || || || || || || ||

|| XX 01 05 02 (CA, INT, SNE – netiešā pētniecība) || || || || || || ||

|| 10 01 05 02 (CA, INT, SNE – tiešā pētniecība) || || || || || || ||

|| Citas budžeta pozīcijas (precizēt) || || || || || || ||

|| KOPĀ || 0,298 || 0,298 || || || || ||

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Cilvēkresursu vajadzības tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

Ierēdņi un pagaidu darbinieki || Pārvaldīt un novērot ar partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē saistītu (atkārtotu) sarunu procesu un šo sarunu rezultātu tās apstiprināšanas procesu, kuru veic attiecīgās iestādes; pārvaldīt kārtējo partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē, tostarp nodrošināt pastāvīgu finanšu un darbības uzraudzību, kā arī licenču pārvaldību. MARE ĢD 2 ierēdņi + nodaļas vadītājs/nodaļas vadītāja vietnieks + sekretariāts; kopumā pēc aplēses – 2,35 darbinieki gadā. Aplēstās izmaksas: 2,35 darbinieki gadā x EUR 127 000 gadā = EUR 298 450 => EUR 0,298 milj.

Ārštata darbinieki ||

3.2.4.     Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

X       Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai

¨      Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā

Aprakstīt, kas jāpārplāno, norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas.

¨      Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma[23]

Aprakstīt, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un summas.

3.2.5.     Trešo personu iemaksas

X Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:

Apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| N gads || N+1 gads || N+2 gads || N+3 gads || Iekļaut ietekmes atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu (skat. 1.6. punktu) || Kopā

Norādīt līdzfinansējuma struktūru || || || || || || || ||

KOPĀ – Līdzfinansējuma apropriācijas || || || || || || || ||

3.3.        Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

X       Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus

¨      Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

– ¨         pašu resursus

– ¨         dažādus ieņēmumus

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija || Kārtējā budžeta gadā pieejamās apropriācijas || Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme[24]

N gads || N+1 gads || N+2 gads || N+3 gads || Iekļaut ietekmes atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu (skat. 1.6. punktu)

…………….pants || || || || || || || ||

Attiecībā uz īpaši novirzāmiem dažādajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

Norādīt ietekmes uz ieņēmumiem aprēķināšanai izmantoto metodi.

[1]               Padomes 2004. gada 19. jūlija Lēmums 2004/585/EK, ar ko izveido reģionālās konsultatīvās padomes atbilstīgi kopējai zivsaimniecības politikai, OV L 142M, 30.5.2006., 176.–181. lpp.

[2]               OV C […], […], […] lpp.

[3]               OV L 343, 8.12.2006.

[4]               OV C...

[5]               Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencija (ar pielikumiem, nobeiguma aktu un nobeiguma akta labojumu protokoliem, kas sagatavoti 1986. gada 3. martā un 1993. gada 26. jūlijā), kura noslēgta Montegobejā 1982. gada 10. decembrī, Apvienoto Nāciju Organizācijas līgumu krājums, 16.11.1994., 1834. sēj., I-31363, 3.–178. lpp.

[6]               ABM – budžeta vadība pa darbības jomām; ABB – budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

[7]               Kā paredzēts Finanšu regulas 49. panta 6. punkta attiecīgi a) un b) apakšpunktā.

[8]               Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html.

[9]               Kā paredzēts Finanšu regulas 185. pantā.

[10]             Dif. – diferencētās apropriācijas, nedif. – nediferencētās apropriācijas.

[11]             EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

[12]             Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

[13]             N gads ir gads, kurā sāk īstenot priekšlikumu/iniciatīvu.

[14]             Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās „BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[15]             N gads ir gads, kurā sāk īstenot priekšlikumu/iniciatīvu.

[16]             Rezultāti ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

[17]             Konkrētie mērķi, kas norādīti 1.4.2. punktā.

[18]             N gads ir gads, kurā sāk īstenot priekšlikumu/iniciatīvu.

[19]             Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās „BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[20]             CA – līgumdarbinieki, LA – vietējie darbinieki, SNE – valstu norīkotie eksperti, INT – pagaidu darbinieki, JED – jaunākie eksperti delegācijās.

[21]             Saskaņā ar robežlielumiem attiecībā uz ārštata darbiniekiem, ko finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām „BA” pozīcijām).

[22]             Galvenokārt struktūrfondi, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF).

[23]             Skatīt Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.

[24]             Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.