PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Pamatojoties uz attiecīgo Padomes pilnvarojumu[1], Eiropas Komisija risināja sarunas ar Madagaskaras Republiku, lai atjaunotu protokolu, kas pievienots Partnerattiecību nolīgumam zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Madagaskaras Republiku. Šīm sarunām noslēdzoties, 2012. gada 10. maijā tika parafēts jauns protokols. Jaunais protokols attiecas uz 2 gadu ilgu laikposmu, kas sākas ar tā parakstīšanas dienu.

Nolīguma protokola galvenais mērķis ir piešķirt zvejas iespējas Eiropas Savienības tunzivju zvejas kuģiem Madagaskaras ūdeņos, ņemot vērā zinātniskos ieteikumus un citas rezolūcijas, ko sagatavojusi kompetentā reģionālā zvejniecības organizācija, proti, Indijas okeāna tunzivju komisija (IOTC).

Vispārējais mērķis ir pastiprināt Eiropas Savienības un Madagaskaras Republikas sadarbību, lai nostiprinātu tādas partnerattiecības, kurās abu Pušu interesēs ir izstrādāt ilgtspējīgu zivsaimniecības politiku un nodrošināt zvejas resursu atbildīgu izmantošanu Madagaskaras zvejas zonā.

Konkrētāk, šajā protokolā ir paredzētas zvejas iespējas 96 kuģiem atbilstīgi šādam iedalījumam:

– 40 tunzivju seineru;

– 34 kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām (kuģi, kuru bruto tilpība ir lielāka par 100 tonnām);

– 22 kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām (kuģi, kuru bruto tilpība ir mazāka par 100 tonnām).

Pamatojoties uz iepriekšminēto, Komisija ierosina Padomei ar Parlamenta piekrišanu pieņemt lēmumu par šo jauno protokolu.

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

Uzsākot sarunas, ar dalībvalstīm notika apspriedes Padomes zivsaimniecības jautājumu darba grupā un tehniskajās sanāksmēs. Šajās apspriedēs secināts, ka zivsaimniecības protokolu ar Madagaskaru ir lietderīgi saglabāt. Turklāt Komisija pamatojās arī uz retrospektīvu (ex post) novērtējumu, ko veica neatkarīgi ārējie eksperti un kas ir pabeigts 2011. gada novembrī.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Šī procedūra ir uzsākta paralēli ar procedūrām, kas attiecas uz lēmumu, kuru Padome pieņem par minētā protokola provizorisku piemērošanu, un Padomes regulu par zvejas iespēju iedalīšanu ES dalībvalstīm.

4.           IETEKME UZ BUDŽETU

Protokolā paredzētais kopējais finansiālais ieguldījums ir EUR 3 050 000 (t. i., EUR 1 525 000 gadā). Šo summu veido: a) EUR 975 000 gadā, ko piešķir par piekļuvi Madagaskaras zvejas zonai un kas atbilst atsauces daudzumam 15 000 tonnu gadā; un b) EUR 550 000 gadā zivsaimniecības nozares politikas attīstībai Madagaskaras Republikā. Šis nozares atbalsts atbilst valsts politikas mērķiem zivsaimniecības jomā.

5.           IZVĒLES ELEMENTI

2012/0238 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par to, lai noslēgtu protokolu, kurš saskaņots starp Eiropas Savienību un Madagaskaras Republiku un ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts starp abām Pusēm spēkā esošajā Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu saistībā ar 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu[2],

tā kā:

(1)       Padome 2007. gada 15. novembrī pieņēma Padomes Regulu (EK) Nr. 31/2008 par to, lai noslēgtu Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Madagaskaras Republiku[3].

(2)       Eiropas Savienība risināja sarunas ar Madagaskaras Republiku par jaunu protokolu, ar kuru Savienības kuģiem piešķir zvejas iespējas ūdeņos, kas attiecībā uz zveju ir Madagaskaras suverenitātē vai jurisdikcijā.

(3)       Šīm sarunām noslēdzoties, 2012. gada 10. maijā tika parafēts jaunais protokols.

(4)       Šis jaunais protokols ir parakstīts, pamatojoties uz Lēmumu Nr. …/2012/ES[4], un to provizoriski piemēro no tā parakstīšanas dienas.

(5)       Minētais protokols būtu jānoslēdz,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Savienības vārdā tiek apstiprināts protokols, kurš saskaņots starp Eiropas Savienību un Madagaskaras Republiku un ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Eiropas Kopienas un Madagaskaras Republikas noslēgtajā un starp abām Pusēm spēkā esošajā Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē[5].

2. pants

Padomes priekšsēdētājs norīko personu vai personas, kas ir tiesīgas Savienības vārdā sniegt protokola 19. pantā paredzēto paziņojumu, lai izteiktu Savienības piekrišanu uzņemties šā protokola saistības[6].

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē,

                                                                       Padomes vārdā –

                                                                       priekšsēdētājs

PROTOKOLS

Protokols, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Madagaskaras Republiku

1. pants Piemērošanas laikposms un zvejas iespējas

1.           Saskaņā ar Partnerattiecību nolīguma zivsaimniecības nozarē 5. pantu piešķirtās zvejas iespējas 2 (divu) gadu laikposmā ir šādas –

tālu migrējošajām sugām (sugām, kas minētas Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada Jūras tiesību konvencijas 1. pielikumā), izņemot Alopiidae dzimtu, Sphyrnidae dzimtu, kā arī šādas sugas: Cethorinus maximus, Rhincodon typus, Carcharodon carcharias, Carcharinus falciformis, Carcharinus longimanus:

a)      40 tunzivju seineru;

b)      34 kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām (kuģi, kuru bruto tilpība ir lielāka par 100 tonnām);

c)      22 kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām (kuģi, kuru bruto tilpība ir 100 tonnas vai mazāka);

2.           Šā panta 1. punktu piemēro saskaņā ar šā protokola 5. un 6. pantu.

3.           Saskaņā ar Partnerattiecību nolīguma zivsaimniecības nozarē 6. pantu un šā protokola 7. pantu Eiropas Savienības dalībvalsts karoga kuģi drīkst iesaistīties zvejas darbībās Madagaskaras ūdeņos tikai tad, ja tie ir iekļauti Indijas okeāna tunzivju komisijas (IOTC) zvejas atļauju saņēmušo kuģu sarakstā un tiem ir zvejas atļauja, kura izdota atbilstīgi šā protokola nosacījumiem un saskaņā ar tā pielikumu.

2. pants Finansiālais ieguldījums un maksāšanas kārtība

1.           Partnerattiecību nolīguma zivsaimniecības nozarē 7. pantā minētais finansiālais ieguldījums 1. pantā minētajam laikposmam ir EUR 3 050 000 visā šā protokola darbības laikā.

2.           Šo kopējo finansiālo ieguldījumu veido:

a)      ikgadēja summa EUR 975 000 apmērā, ko piešķir par piekļuvi Madagaskaras zvejas zonai un kas atbilst atsauces daudzumam 15 000 tonnu gadā, un

b)      īpaša summa EUR 550 000 gadā, kas paredzēta Madagaskaras zivsaimniecības un jūrniecības politikas atbalstam un īstenošanai.

3.           Šā panta 1. punktu piemēro atbilstīgi šā protokola 3., 5., 6., 8. un 9. pantam.

4.           Šā protokola piemērošanas laikā Eiropas Savienība katru gadu izmaksā 1. punktā minēto finansiālo ieguldījumu EUR 1 525 000, kas atbilst šā panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētajai kopsummai (t. i., attiecīgi EUR 975 000 un EUR 550 000).

5.           Ja kopējais tunzivju daudzums, kuru Eiropas Savienības kuģi nozvejojuši Madagaskaras zvejas zonā, pārsniedz 15 000 tonnu gadā, par piekļuves tiesībām piešķirtais ikgadējais finansiālais ieguldījums ir EUR 65 par katru nozvejoto papildu tonnu. Tomēr Eiropas Savienības samaksātā ikgadējā kopsumma nedrīkst vairāk kā divas reizes pārsniegt 2. punkta a) apakšpunktā minēto summu (t. i., EUR 1 950 000). Ja daudzums, ko Eiropas Savienības kuģi nozvejojuši Madagaskaras zvejas zonā, pārsniedz daudzumu, kas atbilst divkāršotai ikgadējai kopsummai, tad summu, kura jāmaksā par minētā limita pārsnieguma daudzumu, izmaksā nākamajā gadā saskaņā ar pielikuma noteikumiem. Abas Puses pieņem sistēmu, ar ko nodrošina regulāru nozvejas uzraudzību, lai prognozētu jebkādu iespējamu pārsniegšanu attiecībā uz atsauces daudzumiem tonnās.

6.           Maksājumu par pirmo gadu veic ne vēlāk kā 90 dienas pēc 15. pantā minētās šā protokola provizoriskās piemērošanas, un maksājumus par nākamajiem gadiem – ne vēlāk kā šā protokola parakstīšanas gadadienā.

7.           Madagaskarai ir tiesības brīvi lemt par 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētā finansiālā ieguldījuma izmantošanu.

8.           Finansiālo ieguldījumu ieskaita vai pārskaita Madagaskaras Valsts kases kontā, kas atvērts Madagaskaras Centrālajā bankā. Bankas konta rekvizīti ir šādi: Agence comptable centrale du Trésor public domicilié à la Banque centrale de Madagascar Antaninarenina, Antananarivo, Madagascar – konta numurs – 213 101 000 125 TP EUR.

3. pants Atbalsts atbildīgas zvejas un ilgtspējīgas zivsaimniecības veicināšanai Madagaskaras ūdeņos

1.           No šā protokola provizoriskās piemērošanas dienas un ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc šīs dienas Eiropas Savienība un Madagaskara Partnerattiecību nolīguma zivsaimniecības nozarē 9. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā vienojas par nozares daudzgadu programmu saskaņā ar Madagaskaras valsts stratēģiju zivsaimniecības jomā un Eiropas Komisijas politiku un par sīki izstrādātiem tās īstenošanas noteikumiem, jo īpaši par šādiem jautājumiem:

a)      gada un daudzgadu pamatnostādnes par 2. panta 2 punkta b) apakšpunktā minētās finansiālā ieguldījuma īpašās summas izmantošanu;

b)      gada un daudzgadu mērķi, kas jāsasniedz, lai panāktu atbildīgu zveju un ilgtspējīgu zvejniecību, ņemot vērā prioritātes, ko Madagaskara izvirzījusi valsts zivsaimniecības politikā un citu nozaru politikā, kas ir saistīta ar atbildīgas zvejas un ilgtspējīgas zvejniecības veicināšanu vai ietekmē to, tostarp saistībā ar aizsargājamām jūras teritorijām;

c)      kritēriji un procedūras, tostarp vajadzības gadījumā budžeta un finansiālie rādītāji, lai novērtētu katru gadu gūtos rezultātus.

2.           Visi ierosinātie grozījumi nozares daudzgadu programmā abām Pusēm jāapstiprina Apvienotajā komitejā.

4. pants  Zinātniskā sadarbība atbildīgas zvejas veicināšanā

1.           Abas Puses apņemas veicināt atbildīgu zveju Madagaskaras ūdeņos, pamatojoties uz principu par nediskriminējošu attieksmi pret dažādajām flotēm, kas zvejo šajos ūdeņos.

2.           Šā protokola darbības laikā Eiropas Savienība un Madagaskara cenšas uzraudzīt zvejas resursu stāvokli Madagaskaras zvejas zonā.

3.           Puses cenšas ievērot Indijas okeāna tunzivju komisijas (IOTC) rezolūcijas, ieteikumus un pārvaldības plānus, ko tā pieņēmusi attiecībā uz zvejas resursu saglabāšanu un atbildīgu zvejniecības pārvaldību. Puses arī cenšas ievērot nolīguma 4. panta 2. punktā paredzētās Apvienotās zinātniskās darba grupas atzinumus.

4.           Saskaņā ar nolīguma 4. pantu, pamatojoties uz IOTC pieņemtajiem ieteikumiem un rezolūcijām un labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem atzinumiem, un vajadzības gadījumā rezultātiem, kas gūti Partnerattiecību nolīguma zivsaimniecības nozarē 4. pantā paredzētās Apvienotās zinātniskās darba grupas sanāksmē, Puses apspriežas Apvienotajā komitejā, kas paredzēta Partnerattiecību nolīguma zivsaimniecības nozarē 9. pantā, un vajadzības gadījumā vienojas par pasākumiem, lai nodrošinātu Madagaskaras zvejas resursu ilgtspējīgu pārvaldību.

5. pants Zvejas iespēju pielāgošana pēc savstarpējas vienošanās

1.           Zvejas iespējas, kas minētas 1. pantā, var pielāgot, savstarpēji vienojoties, ciktāl IOTC ieteikumi un rezolūcijas un Apvienotā zinātniskā darba grupa apstiprina, ka šāda pielāgošana nodrošinās tunzivju un tunzivjveidīgo sugu ilgtspējīgu pārvaldību Indijas okeānā.

2.           Šādā gadījumā 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto finansiālo ieguldījumu pielāgo samērīgi un proporcionāli laikam. [Tomēr Eiropas Savienības samaksātā ikgadējā kopsumma nedrīkst vairāk kā divas reizes pārsniegt 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto summu].

3.           Puses paziņo viena otrai par visām izmaiņām to zivsaimniecības politikā un tiesību aktos.

6. pants Jaunas zvejas iespējas

1.           Ja Eiropas Savienības zvejas kuģi vēlas iesaistīties zvejā, kas nav paredzēta Partnerattiecību nolīguma zivsaimniecības nozarē 1. pantā, pirms atļaujas potenciālas piešķiršanas jebkurai šādai darbībai Puses savstarpēji apspriežas un attiecīgā gadījumā vienojas par nosacījumiem, ko piemēro šādām zvejas darbībām, tostarp par attiecīgo grozījumu izdarīšanu šajā protokolā un tā pielikumā.

2.           Puses veicina izpētes zveju, jo īpaši attiecībā uz Madagaskaras ūdeņos sastopamām sugām, kuras netiek pietiekami izmantotas. Šajā nolūkā un pēc vienas Puses lūguma Puses savstarpēji apspriežas, lai, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, pieņemtu lēmumu par sugām, nosacījumiem un citiem attiecīgiem parametriem.

3.           Puses veic izpētes zveju saskaņā ar abu Pušu atzītiem parametriem, attiecīgā gadījumā noslēdzot administratīvu vienošanos. No Madagaskaras puses šo parametru definēšanā piedalās Valsts okeanogrāfijas pētniecības centrs (Centre National de Recherche Océanographique) un Zivsaimniecības pētījumu un jūras zinātņu institūts (Institut Halieutique et des Sciences Marines).

4.           Izpētes zvejas atļauju izsniedz uz laiku, kas nepārsniedz 6 mēnešus.

5.           Ja Puses uzskata, ka izpētes zveja ir devusi pozitīvus rezultātus, Madagaskaras valdība var Eiropas Savienības flotei iedalīt jaunu sugu zvejas iespējas līdz šā protokola termiņa beigām. Tādā gadījumā šā protokola 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto finansiālo ieguldījumu palielina. Attiecīgi groza pielikumā paredzētās maksas un nosacījumus, kas piemērojami kuģu īpašniekiem.

7. pants Zvejas darbībām piemērojamie nosacījumi un ekskluzivitātes klauzula

Neskarot Partnerattiecību nolīguma zivsaimniecības nozarē 6. pantu, Eiropas Savienības kuģi drīkst zvejot Madagaskaras ūdeņos tikai tad, ja tiem ir derīga zvejas atļauja, ko Madagaskaras Zivsaimniecības ministrija izdevusi saskaņā ar šo protokolu un tā pielikumu.

8. pants Finansiālā ieguldījuma maksājumu apturēšana un pārskatīšana

1.           Neskarot šā protokola 9. pantā izklāstītos noteikumus, 2. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minēto finansiālo ieguldījumu pēc abu Pušu apspriešanās pārskata vai aptur, ja:

a)      zvejas darbības Madagaskaras zvejas zonā nav iespējams veikt tādu apstākļu dēļ, kas nav dabas parādības;

b)      vienas Puses politikas pamatnostādnēs tiek ieviestas būtiskas pārmaiņas, kuras ietekmē šā protokola attiecīgos noteikumus;

c)      Eiropas Savienība ir konstatējusi, ka ir pārkāpti cilvēktiesību svarīgākie elementi un pamatelementi, kas izklāstīti Kotonū nolīguma 9. pantā, un izpildījusi minētā nolīguma 8. un 96. pantā paredzētās procedūras. Šādā gadījumā visas zvejas darbības, ko Madagaskaras ūdeņos veic Eiropas Savienības zvejas kuģi, tiek apturētas.

2.           Eiropas Savienība patur tiesības pilnībā vai daļēji apturēt šā protokola 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās finansiālā ieguldījuma īpašās summas maksājumus, ja:

a)      pēc Apvienotās komitejas veiktās analīzes un Zivsaimniecības ministrijas novērtējuma tiek konstatēts, ka gūtie rezultāti neatbilst programmā paredzētajiem;

b)      finansiālais ieguldījums nav izmantots.

3.           Finansiālā ieguldījuma maksājumus var atsākt, tiklīdz ir atjaunots sākotnējais stāvoklis, kāds bija pirms 1. punktā minēto apstākļu rašanās, un ja Puses apspriešanās rezultātā vienojas par atsākšanu, un/vai ja 2. punktā minētās finansiālās izpildes rezultāti to pamato.

9. pants Protokola īstenošanas apturēšana

1.           Šā protokola īstenošanu pēc vienas Puses iniciatīvas un pēc Pušu apspriešanās un vienošanās Apvienotajā komitejā, kas paredzēta nolīguma 9. pantā, aptur šādos gadījumos:

a)      sakarā ar ārkārtējiem apstākļiem, kuri nav dabas parādības, nav iespējams veikt zvejas darbības Madagaskaras zvejas zonā;

b)      Eiropas Savienība neveic 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētos maksājumus šā protokola 8. pantā neparedzētu iemeslu dēļ;

c)      starp Pusēm rodas neatrisināmas domstarpības par šā protokola un tā pielikuma interpretāciju un īstenošanu;

d)      viena no Pusēm neievēro šajā protokolā un tā pielikumā izklāstītos noteikumus;

e)      vienas Puses politikas pamatnostādnēs tiek ieviestas būtiskas pārmaiņas, kuras ietekmē šā protokola attiecīgos noteikumus;

f)       viena no Pusēm ir konstatējusi, ka ir pārkāpti cilvēktiesību svarīgākie elementi un pamatelementi, kas izklāstīti Kotonū nolīguma 9. pantā, un izpildījusi minētā nolīguma 8. un 96. pantā paredzētās procedūras;

g)      netiek ievērota Starptautiskās Darba organizācijas Deklarācija par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā, kā paredzēts Partnerattiecību nolīguma zivsaimniecības nozarē 3. panta 5. punktā.

2.           Lai apturētu šā protokola īstenošanu, attiecīgā Puse vismaz trīs mēnešus pirms dienas, kad apturēšanai jāstājas spēkā, rakstiski paziņo par savu nodomu.

3.           Ja īstenošana ir apturēta, Puses turpina apspriesties, lai strīdu atrisinātu izlīgstot. Ja izlīgumu izdodas panākt, šā protokola īstenošanu atsāk un finansiālo ieguldījumu samērīgi un proporcionāli laikam samazina atbilstīgi laikposmam, kurā šā protokola īstenošana bija apturēta.

10. pants Valsts tiesību akti

1.           Eiropas Savienības zvejas kuģu darbības Madagaskaras ūdeņos regulē Madagaskaras valsts tiesību akti un noteikumi, ja vien šajā protokolā un tā pielikumā nav noteikts citādi.

2.           Madagaskaras iestādes informē Eiropas Komisiju par visām izmaiņām vai jauniem tiesību aktiem saistībā ar zivsaimniecības politiku.

11. pants Konfidencialitāte

Puses nodrošina, ka visi dati, kas attiecas uz ES kuģiem un to zvejas darbībām Madagaskaras ūdeņos, vienmēr tiek uzskatīti par konfidenciāliem. Šos datus izmanto tikai nolīguma īstenošanai un zvejas pārvaldībai, uzraudzībai, kontrolei un pārraudzībai, ko veic attiecīgās kompetentās iestādes.

12. pants Datu elektroniska apmaiņa

Madagaskara un Eiropas Savienība apņemas pēc iespējas drīzāk izveidot sistēmas, kuras vajadzīgas, lai elektroniski apmainītos ar visu informāciju un dokumentiem par nolīguma īstenošanu. Par visiem datiem, ar kuriem apmainās elektroniski, jānosūta paziņojums par saņemšanu. Dokumentu elektroniskā formātā vienmēr uzskata par līdzvērtīgu dokumentam papīra formā.

Abas Puses nekavējoties paziņo par jebkādiem datorizētās sistēmas traucējumiem, kas kavē šādu apmaiņu. Šādā gadījumā ar nolīguma īstenošanu saistīto informāciju un dokumentus automātiski aizstāj ar dokumentiem papīra formā atbilstīgi pielikumā paredzētajiem noteikumiem.

13. pants Ilgums

Šo protokolu un tā pielikumu piemēro 2 (divus) gadus no 15. pantā paredzētās provizoriskās piemērošanas dienas, ja vien saskaņā ar 14. pantu nav nosūtīts paziņojums par darbības izbeigšanu.

14. pants Denonsēšana

1.           Šā protokola denonsēšanas gadījumā attiecīgā Puse vismaz sešus mēnešus pirms dienas, kad šai denonsēšanai jāstājas spēkā, rakstiski paziņo otrai Pusei par nodomu denonsēt protokolu.

2.           Pēc iepriekšējā punktā minētā paziņojuma nosūtīšanas Puses sāk apspriešanos.

15. pants Provizoriska piemērošana

Šo protokolu provizoriski piemēro no tā parakstīšanas dienas, bet ne agrāk par 2013. gada 1. janvāri.

16. pants Stāšanās spēkā

Šis protokols un tā pielikums stājas spēkā dienā, kad Puses paziņo viena otrai par vajadzīgo procedūru pabeigšanu.

PIELIKUMS

NOSACĪJUMI, KAS PIEMĒROJAMI EIROPAS SAVIENĪBAS KUĢU ZVEJAS DARBĪBĀM MADAGASKARAS ZVEJAS ZONĀ

I NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

1.           Kompetentās iestādes norīkošana

Ja vien nav norādīts citādi, visas atsauces uz Eiropas Savienību (ES) vai Madagaskaru kā kompetento iestādi šajā pielikumā ir:

– attiecībā uz ES – Eiropas Komisija, kas vajadzības gadījumā rīkojas ar ES delegācijas Madagaskarā starpniecību,

– attiecībā uz Madagaskaru – Zivsaimniecības ministrija.

2.           Madagaskaras zvejas zona

Visi protokola un tā pielikuma noteikumi attiecas tikai uz Madagaskaras zvejas zonu, kā norādīts 3. un 4. papildinājumā, neskarot šādus noteikumus –

Eiropas Savienības kuģi (tunzivju seineri un kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām) zvejas darbības drīkst veikt ūdeņos, kas atrodas tālāk par 20 jūras jūdzēm no bāzes līnijas.

Jāievēro aizsargjosla 3 jūdžu platumā ap valstij piederošajām zivju pievilināšanas ierīcēm.

Turklāt, lai valsts operatoriem saglabātu iespēju ilgtspējīgi izmantot atsevišķas bentiskās sugas, Leven Bank un Castor Bank zonā, kuru koordinātas norādītas 5. papildinājumā, kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām, uz ko attiecas šis protokols, nedrīkst veikt zvejas darbības.

3.           Vietējā aģenta iecelšana

Jebkuru ES kuģi, kas plāno iegūt zvejas atļauju saskaņā ar šo protokolu, pārstāv aģents, kurš ir Madagaskaras rezidents.

4.           Bankas konts

Pirms protokola provizoriskās piemērošanas dienas Madagaskara paziņo ES bankas konta(-u) rekvizītus, uz kuru(-iem) saskaņā ar nolīgumu jāpārskaita naudas summas, kuras maksā ES kuģi. Bankas pārskaitījumu izdevumus samaksā kuģu īpašnieki.

II NODAĻA

Tunzivju zvejas atļaujas

1.           Tunzivju zvejas atļaujas saņemšanas nosacījums un zvejottiesīgie kuģi

Nolīguma 6. pantā minētās tunzivju zvejas atļaujas izdod ar nosacījumu, ka kuģis ir iekļauts to ES zvejas kuģu reģistrā, kuri ir IOTC atļauju saņēmušo kuģu sarakstā, un ir izpildītas visas iepriekšējās kuģa īpašnieka, kapteiņa vai paša kuģa saistības, kuras radušās, saskaņā ar nolīgumu un Madagaskaras tiesību aktiem zivsaimniecības jomā veicot zvejas darbības Madagaskarā.

2.           Zvejas atļaujas pieprasīšana

Par katru kuģi, kas vēlas zvejot saskaņā ar nolīgumu, vismaz 15 (piecpadsmit) darbdienas pirms pieprasītās atļaujas derīguma termiņa sākuma ES iesniedz Madagaskarai zvejas atļaujas pieprasījumu, izmantojot šā pielikuma 1. papildinājumā pievienoto veidlapu.

Pieprasījumam jābūt sagatavotam drukātā formā vai salasāmi aizpildītam ar lielajiem drukātajiem burtiem.

Katram sākotnējam zvejas atļaujas pieprasījumam saskaņā ar spēkā esošo protokolu vai pēc attiecīgā kuģa tehnisko parametru izmaiņām pievieno:

i)          pierādījumu par to, ka ir nokārtots avansa maksājums par pieprasītās zvejas atļaujas derīguma termiņu;

ii)         nosaukumu, adresi un kontaktinformāciju attiecībā uz:

· zvejas kuģa īpašnieku,

· zvejas kuģa operatoru,

· kuģa vietējo aģentu;

iii.         nesen uzņemtu krāsainu fotoattēlu, kurā kuģis redzams sānskatā, minimālie izmēri ir 15 cm ´ 10 cm;

iv)        kuģa kuģošanas spējas apliecību;

v)         kuģa reģistrācijas apliecību;

vi)        kuģa sanitāro apliecību, ko izdevusi ES kompetentā iestāde;

vii)        zvejas kuģa kontaktinformāciju (fakss, e-pasts u. c.).

Saskaņā ar spēkā esošo protokolu, lai atjaunotu zvejas atļauju kuģim, kura tehniskie parametri nav mainījušies, atjaunošanas pieprasījumam pievieno tikai pierādījumu par maksājuma nokārtošanu.

3.           Avansa maksājums

Avansa maksājuma summu nosaka, pamatojoties uz gada likmi, kas noteikta šā pielikuma 2. papildinājumā pievienotajās tehnisko datu lapās. Tajā ir iekļauti visi vietējie un valsts nodokļi, izņemot ostas nodokļus, izkraušanas maksu, maksu par pārkraušanu citā kuģī un maksu par pakalpojumiem.

4.           Provizorisks to kuģu saraksts, kuri pieprasījuši licences

Tiklīdz ir saņemti zvejas atļaujas pieprasījumi, par zvejas uzraudzību atbildīgā valsts struktūra katrai kuģu kategorijai nekavējoties izveido provizorisku sarakstu ar pieprasījumu iesniegušajiem kuģiem. Šo sarakstu Madagaskaras kompetentā iestāde pēc iespējas drīzāk nosūta ES.

ES nosūta provizorisko sarakstu kuģa īpašniekam vai aģentam. Ja ES pārstāvniecības ir slēgtas, Madagaskara var nosūtīt provizorisko sarakstu tieši kuģa īpašniekam vai viņa aģentam, bet saraksta kopiju – ES.

5.           Zvejas atļaujas izdošana

Visiem kuģiem zvejas atļaujas izdod kuģu īpašniekiem vai viņu aģentiem 15 (piecpadsmit) darbdienu laikā pēc tam, kad kompetentā iestāde ir saņēmusi pilnīgu pieprasījumu. Minētās zvejas atļaujas kopiju nekavējoties nosūta ES delegācijai.

6.           Zvejottiesīgo kuģu saraksts

Tiklīdz ir izdota zvejas atļauja, par zvejas uzraudzību atbildīgā valsts struktūra katrai kuģu kategorijai nekavējoties izveido galīgo sarakstu ar kuģiem, kuriem atļauts zvejot Madagaskaras zvejas zonā. Šo sarakstu nekavējoties nosūta ES, un tas aizstāj iepriekš minēto provizorisko sarakstu.

7.           Zvejas atļaujas derīguma termiņš

Zvejas atļaujas ir derīgas vienu gadu no 1. janvāra līdz 31. decembrim, un tās ir atjaunojamas.

8.           Dokumenti, kam jābūt uz kuģa

Atrodoties Madagaskaras ūdeņos vai Madagaskaras ostā, uz zvejas kuģa vienmēr jābūt šādiem dokumentiem:

(a) zvejas atļaujas oriģināls; tomēr vienu mēnesi, gaidot šā oriģināla izsniegšanu, autentiska ir šā pielikuma II nodaļas 6. punktā paredzētā zvejottiesīgo kuģu saraksta kopija;

(b) šāda zvejas kuģa karoga valsts kompetentās iestādes izdoti dokumenti, kuros ir iekļauts:

– zvejas kuģa reģistrācijas numurs, kuģa reģistrācijas apliecība;

– atbilstības sertifikāts, kas paredzēts Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) Torremolinosas konvencijā;

(c) atjaunināti un sertificēti zvejas kuģa uzbūves rasējumi vai apraksti un, konkrētāk, zvejas kuģu zivju uzglabāšanas tilpņu skaits, uzglabāšanas kapacitāti norādot kubikmetros;

(d) ja zvejas kuģa parametros ieviestas izmaiņas attiecībā uz tā lielāko garumu, reģistrēto bruto tilpību tonnās, galvenā dzinēja vai dzinēju jaudu zirgspēkos vai tā kravas telpu tilpību – zvejas kuģa karoga valsts kompetentās iestādes apstiprināts sertifikāts, kurā aprakstīta šādu izmaiņu būtība;

(e) ja zvejas kuģis ir aprīkots ar ledu vai aukstumiekārtu atdzesēta jūras ūdens tvertnēm – kuģa karoga valsts kompetentās iestādes apstiprināts dokuments, kurā norādīta tvertņu kalibrācija kubikmetros;

(f) vajadzības gadījumā katru dienu jāizdara ieraksti žurnālā par balasta ūdeņu apsaimniekošanu (norādot izsūknēšanas datumu, laiku, pozīciju un tilpumu, atsūknēšanas datumu, laiku, pozīciju un tilpumu, kā arī attiecībā uz šo ūdeni veiktās attīrīšanas darbības);

(g) zvejas kuģim izdota atļauja zvejot ārpus ūdeņiem, kas ir karoga valsts jurisdikcijā, vai izraksts no IOTC atļauju saņēmušo kuģu reģistra;

(h) zivsaimniecības jomā spēkā esoša Madagaskaras tiesību akta kopija.

9.           Zvejas atļaujas nodošana

Zvejas atļauju izdod konkrētam kuģim, un tā nav nododama citam kuģim.

Tomēr, ja ir pierādīti nepārvaramas varas apstākļi, pēc ES lūguma kuģa zvejas atļauju var aizstāt ar jaunu atļauju, kura izdota citam līdzīgam kuģim vai aizstājējkuģim, un neveikt jaunu avansa maksājumu. Šādā gadījumā paziņojumā par maksām attiecībā uz IV nodaļā minētajiem tunzivju saldētājseineriem un kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām ņem vērā abu kuģu kopējo nozveju Madagaskaras zvejas zonā.

Kuģa īpašnieks vai viņa aģents atdod aizstājamo zvejas atļauju Madagaskarai, savukārt Madagaskara pēc iespējas drīzāk sagatavo aizstājējatļauju. Tiklīdz ir atdota aizstājamā atļauja, pēc iespējas drīzāk izdod aizstājējatļauju kuģa īpašniekam vai viņa aģentam. Aizstājējatļauja stājas spēkā aizstājamās atļaujas atdošanas dienā.

Madagaskara pēc iespējas drīzāk atjaunina zvejottiesīgo kuģu sarakstu. Jauno sarakstu nekavējoties nosūta par zvejas uzraudzību atbildīgajai valsts iestādei un ES.

10.         Apgādes kuģi

(1) Apgādes kuģiem, kuri kuģo ar Eiropas Savienības karogu, atļaujas izdod saskaņā ar Madagaskaras tiesību aktos paredzētajiem noteikumiem un nosacījumiem.

Ikgadējā licences maksa apgādes kuģim ir EUR 2500 gadā.

(2) Šo atļauju sarakstu Madagaskaras kompetentās iestādes ar Eiropas Savienības delegācijas Madagaskarā starpniecību regulāri nosūta Komisijai.

III NODAĻA

Tehniskie pasākumi

Tehniskie pasākumi, kurus piemēro zvejas atļauju saņēmušajiem kuģiem un saistībā ar zvejas zonu, zvejas rīkiem un piezveju, katrai zvejas kategorijai ir noteikti tehnisko datu lapās šā pielikuma 2. papildinājumā.

Kuģi ievēro Madagaskaras tiesību aktus zivsaimniecības jomā un visas IOTC (Indijas okeāna tunzivju komisijas) pieņemtās rezolūcijas.

IV NODAĻA

Nozvejas datu paziņošana

1.           Zvejas reisa definēšana

Šajā pielikumā ES kuģa zvejas reisa ilgumu definē šādi:

– laikposms, kas aizritējis no kuģa ieiešanas Madagaskaras zvejas zonā līdz iziešanai no tās, vai

– laikposms, kas aizritējis no kuģa ieiešanas Madagaskaras zvejas zonā līdz nozvejoto daudzumu pārkraušanai citā kuģī ostā vai/un izkraušanai Madagaskarā.

2.           Zvejas žurnāls

Saskaņā ar nolīgumu zvejojoša ES kuģa kapteinis kārto IOTC zvejas žurnālu, kura paraugs katrai zvejas kategorijai ir dots šā pielikuma 6. un 7. papildinājumā.

Zvejas žurnālam ir jāatbilst IOTC Rezolūcijai 08/04 par kuģiem zvejai ar āķu jedām un Rezolūcijai 10/03 par seineriem.

Kapteinis aizpilda zvejas žurnālu par katru dienu, kurā kuģis atrodas Madagaskaras zvejas zonā.

Kapteinis katru dienu zvejas žurnālā ieraksta nozvejoto un uz kuģa paturēto katras sugas daudzumu, sugas apzīmēšanai izmantojot FAO trīsburtu kodu un norādot dzīvsvara kilogramus vai, attiecīgā gadījumā, īpatņu skaitu. Par katru galveno sugu kapteinis norāda arī piezveju un izmetumus.

Zvejas žurnālu aizpilda salasāmi ar lielajiem drukātajiem burtiem, un to paraksta kapteinis.

Par zvejas žurnālā reģistrēto datu pareizību atbild kapteinis.

3.           Nozvejas datu paziņošana

Kapteinis ziņo par kuģa nozveju, iesniedzot Madagaskarai zvejas žurnālus par laikposmu, kurā kuģis ir atradies Madagaskaras zvejas zonā.

Zvejas žurnālus iesniedz, ievērojot šādu kārtību:

i.          ieejot Madagaskaras ostā, katra zvejas žurnāla oriģinālu nodod vietējam Madagaskaras pārstāvim, kas rakstveidā apstiprina tā saņemšanu; zvejas žurnāla kopiju nodod Madagaskaras inspekcijas grupai;

ii.          izejot no Madagaskaras zvejas zonas bez iepriekšējas ienākšanas Madagaskaras ostā, katra zvejas žurnāla oriģinālu 7 (septiņu) darbdienu laikā pēc ierašanās jebkurā citā ostā un katrā ziņā ne vēlāk kā 15 (piecpadsmit) darbdienu laikā pēc iziešanas no Madagaskaras zvejas zonas nosūta:

(a) pa e-pastu uz tās valsts struktūras norādīto e-pasta adresi, kura ir atbildīga par zvejas uzraudzību,

(b) vai pa faksu uz tās valsts struktūras norādīto numuru, kura ir atbildīga par zvejas uzraudzību,

(c) vai vēstulē, ko nosūta par zvejas uzraudzību atbildīgajai valsts struktūrai.

Ja kuģis atgriežas Madagaskaras zonā tā zvejas atļaujas derīguma termiņā, jāsagatavo jauns nozvejas ziņojums.

No 2013. gada 1. jūlija abas Puses ievieš protokolu, lai elektroniski apmainītos ar visiem nozvejas un ziņošanas datiem, pamatojoties uz elektronisku zvejas žurnālu; abas Puses pēc tam plāno protokola ieviešanu un papīra formā sagatavotu nozvejas ziņojumu aizstāšanu ar elektronisku formātu līdz 2014. gada 1. janvārim.

Kapteinis visu zvejas žurnālu kopijas nosūta ES un sava kuģa karoga valsts kompetentajai iestādei. Attiecībā uz tunzivju zvejas kuģiem un kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām kapteinis visu zvejas žurnālu kopijas nosūta arī šādiem valsts kompetentajiem institūtiem:

Ancerananas Tunzivju statistikas birojam (USTA) un Zvejas uzraudzības centram (FMC);

un vienam no šiem zinātniskajiem institūtiem:

i.          Pētniecības un attīstības institūts (IRD);

ii.          Spānijas Okeanogrāfijas institūts (IEO);

iii.         Portugāles Jūras pētījumu institūts (IPIMAR).

Ja netiek ievēroti noteikumi par nozvejas ziņojumiem, Madagaskara var apturēt attiecīgā kuģa zvejas atļauju līdz trūkstošo nozvejas ziņojumu iesniegšanai un sodīt kuģa īpašnieku saskaņā ar noteikumiem, kurus šajā saistībā paredz spēkā esošie valsts tiesību akti. Atkārtota pārkāpuma gadījumā Madagaskara var atteikt zvejas atļaujas atjaunošanu. Madagaskara nekavējoties informē ES par visām šajā sakarā piemērotajām sankcijām.

4.           Galīgais paziņojums par maksām tunzivju zvejas kuģiem un kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām

Saskaņā ar iepriekš minēto zinātnisko institūtu apstiprinātajiem nozvejas ziņojumiem ES katram okeānā zvejojošam tunzivju seinerim un kuģim zvejai ar dreifējošām āķu jedām sagatavo galīgo paziņojumu par maksām, kuras par kuģi jānomaksā par iepriekšējā kalendārā gada zvejas sezonu.

ES šo galīgo paziņojumu Madagaskarai un kuģa īpašniekam nosūta līdz kārtējā gada 31. jūlijam. Madagaskara galīgo paziņojumu var apstrīdēt 30 darbdienu laikā pēc tā nosūtīšanas dienas, sniedzot dokumentāru pamatojumu. Domstarpību gadījumā Puses apspriežas Apvienotajā komitejā. Ja Madagaskara neiesniedz iebildumus 30 darbdienu laikā, galīgo paziņojumu uzskata par pieņemtu.

Ja galīgajā paziņojumā norādītā summa ir lielāka par paredzēto vienotas likmes maksu, kas samaksāta zvejas atļaujas saņemšanai, kuģa īpašnieks atlikušo summu Madagaskarai pārskaita līdz kārtējā gada 30. septembrim. Ja galīgajā paziņojumā norādītā summa ir mazāka par paredzēto vienotas likmes maksu, pārmaksāto summu kuģa īpašnieks atgūt nevar.

V NODAĻA

Izkraušana un pārkraušana citā kuģī

Jūrā veikt pārkraušanu citā kuģī ir aizliegts. Visas ostā veiktās citā kuģī pārkraušanas darbības klātbūtnē pārrauga Madagaskaras zvejas inspektori.

ES kuģa kapteinim, kas vēlas nozveju izkraut vai pārkraut citā kuģī, vismaz 48 stundas pirms izkraušanas vai pārkraušanas citā kuģī vienlaikus gan Madagaskaras FMC, gan ostas pārvaldes iestādei jāpaziņo šāda informācija:

(a) tā zvejas kuģa vārds, kuram jāveic izkraušana vai pārkraušana citā kuģī, un tā IOTC zvejas kuģu reģistra numurs;

(b) osta, kurā veic izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī;

(c) datums un laiks, kad paredzēts veikt izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī;

(d) katras izkraujamās vai citā kuģī pārkraujamās sugas daudzums (norādot dzīvsvara kilogramus vai vajadzības gadījumā īpatņu skaitu un sugas apzīmēšanai izmantojot FAO trīsburtu kodu).

Pārkraušanai citā kuģī jāsaņem iepriekšēja atļauja, ko Madagaskaras FMC izsniedz kapteinim vai viņa aģentam 24 stundu laikā pēc iepriekš minētās paziņošanas. Pārkraušana citā kuģī jāveic šim nolūkam apstiprinātā Madagaskaras ostā.

Veicot pārkraušanu citā kuģī, papildus a) līdz d) punktā minētajai informācijai kapteinis paziņo arī saņēmējkuģa vārdu.

Kravas saņēmējkuģa kapteinis informē Madagaskaras iestādes (FMC un ostas pārvaldes iestādi) par tunzivju un tunzivjveidīgo sugu daudzumiem, kas pārkrauti viņa kuģī, aizpilda pārkraušanas citā kuģī deklarāciju un 24 stundu laikā to nosūta Madagaskaras FMC un ostas pārvaldes iestādei.

Apstiprinātās zvejas ostas, kurās Madagaskarā atļauts veikt pārkraušanu citā kuģī, ir Anciranana (seineriem), Tuliara, Ehoala un Tomasina (kuģiem zvejai ar āķu jedām).

Šo noteikumu neievērošanas gadījumā piemēro attiecīgās sankcijas, kas paredzētas Madagaskaras tiesību aktos.

ES kuģi, kas veic izkraušanu Madagaskaras ostā, cenšas panākt, lai to piezveja būtu pieejama vietējiem pārstrādes uzņēmumiem par vietējā tirgus cenu. Pēc ES zvejas uzņēmumu pieprasījuma ministrijas reģionālās pārvaldes, kuras atbildīgas par zivsaimniecības politiku, sniedz vietējo pārstrādes uzņēmumu sarakstu un to kontaktinformāciju.

Eiropas Savienības kuģiem, kuri zvejo tunzivis un nozvejotos daudzumus izvēlas izkraut Madagaskaras ostā, piešķir 2. papildinājumā katrai attiecīgā kuģa zvejas kategorijai paredzētās maksas atlaidi EUR 5 apmērā par katru Madagaskaras ūdeņos nozvejoto tonnu.

Ja zvejas produktus pārdod pārstrādes uzņēmumam Madagaskarā, piešķir papildu atlaidi EUR 5 apmērā.

VI NODAĻA

Kontrole

1.           Kuģa ieiešana zonā un iziešana no tās

Par katru zvejas atļauju saņēmuša ES kuģa ieiešanu Madagaskaras zvejas zonā vai iziešanu no tās Madagaskarai paziņo 3 stundas pirms ieiešanas vai iziešanas.

Paziņojumā par ieiešanu vai iziešanu kuģis jo īpaši norāda:

i.          plānoto ieiešanas/iziešanas datumu, laiku un vietu;

ii.          katras uz kuģa paturētās mērķsugas daudzumu, sugas apzīmēšanai izmantojot FAO trīsburtu kodu un norādot dzīvsvara kilogramus vai vajadzības gadījumā īpatņu skaitu;

iii.         katras uz kuģa paturētās piezvejas sugas daudzumu, sugas apzīmēšanai izmantojot FAO trīsburtu kodu un norādot dzīvsvara kilogramus vai vajadzības gadījumā īpatņu skaitu.

Paziņojumu nosūta pa e-pastu vai, ja tādas iespējas nav, pa faksu uz FMC norādīto e-pasta adresi, izsaukuma numuru vai faksa numuru, izmantojot pielikuma 8. papildinājumā pievienoto veidlapu. FMC nekavējoties apstiprina saņemšanu, nosūtot atbildes pa e-pastu vai faksu.

FMC nekavējoties paziņo attiecīgajiem kuģiem un ES par jebkādām izmaiņām nosūtīšanai izmantojamajā e-pasta adresē, izsaukuma numurā vai frekvencē.

Ja konstatē, ka kuģis zvejo Madagaskaras zvejas zonā, iepriekš nepaziņojis par savu ierašanos, uzskata, ka šis kuģis zvejo bez atļaujas.

Personām, kas pārkāpj šo noteikumu, piemēro sodu vai sankcijas saskaņā ar Madagaskaras tiesību aktiem.

Ieiešanas/iziešanas ziņojumiem jābūt uz kuģa vismaz vienu gadu no ziņojuma nosūtīšanas datuma.

Eiropas Savienības zvejas kuģiem, kuriem nav atļauts zvejot, jāiesniedz deklarācija par miermīlīgu zvejas zonas šķērsošanu. Šajā deklarācijā jāsniedz tāda pati informācija kā tā, kas precizēta 1. punktā.

2. Sadarbība nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas apkarošanā

Lai pastiprinātu zvejas pārraudzību un NNN zvejas apkarošanu, Eiropas Savienības zvejas kuģi tiek aicināti ziņot FMC par visiem citiem tuvumā esošajiem zvejas kuģiem.

3.           Periodiskie nozvejas ziņojumi

Ja ES kuģis darbojas Madagaskaras ūdeņos, zvejas atļauju saņēmuša ES kuģa kapteiņa pienākums ir katru trešo dienu paziņot Madagaskaras FMC par Madagaskaras zvejas zonā gūto nozveju. Pirmo nozvejas ziņojumu nosūta trīs dienas pēc ieiešanas Madagaskaras zvejas zonā.

Ik pēc trim dienām, nosūtot periodisku nozvejas ziņojumu, kuģis jo īpaši norāda:

i.          datumu, laiku un atrašanās vietu ziņošanas laikā;

ii.          katras 3 dienu laikā nozvejotās un uz kuģa paturētās mērķsugas daudzumu, sugas apzīmēšanai izmantojot FAO trīsburtu kodu un norādot dzīvsvara kilogramus vai vajadzības gadījumā īpatņu skaitu;

iii.         katras 3 dienu laikā uz kuģa paturētās piezvejas sugas daudzumu, sugas apzīmēšanai izmantojot FAO trīsburtu kodu un norādot dzīvsvara kilogramus vai vajadzības gadījumā īpatņu skaitu;

iv.         katras 3 dienu laikā atpakaļ jūrā izmestās piezvejas sugas daudzumu, sugas apzīmēšanai izmantojot FAO trīsburtu kodu un norādot dzīvsvara kilogramus vai vajadzības gadījumā īpatņu skaitu;

v.         produktu sagatavošanas veidu;

vi.         zvejas kuģiem, kas zvejo tunzivis ar riņķvadiem:

            – sekmīgo iemetienu skaitu, izmantojot zivju pievilināšanas ierīces (ZPI), kopš pēdējā ziņojuma,

            – sekmīgo iemetienu skaitu, zvejojot brīvajos zivju baros, kopš pēdējā ziņojuma,

            – nesekmīgo iemetienu skaitu;

vii.        kuģiem tunzivju zvejai ar āķu jedām:

            – iemetienu skaits kopš pēdējā ziņojuma,

            – kopš pēdējā ziņojuma izmantoto āķu skaitu.

Paziņojumu nosūta pa e-pastu vai, ja tādas iespējas nav, pa faksu uz FMC norādīto e-pasta adresi vai izsaukuma numuru, izmantojot pielikuma 8. papildinājumā pievienoto veidlapu. FMC nekavējoties paziņo attiecīgajiem kuģiem un ES par jebkādām izmaiņām nosūtīšanai izmantojamajā e-pasta adresē, izsaukuma numurā vai frekvencē.

Ja konstatē, ka kuģis zvejo Madagaskaras zvejas zonā, nenosūtījis savu trīs dienu periodisko nozvejas ziņojumu, uzskata, ka šis kuģis zvejo bez atļaujas. Personām, kas pārkāpj šo noteikumu, piemēro sodu vai sankcijas saskaņā ar Madagaskaras tiesību aktiem.

Periodiskajiem nozvejas ziņojumiem jābūt uz kuģa vismaz vienu gadu no ziņojuma nosūtīšanas datuma.

4.           Inspekcija jūrā

Zvejas atļauju saņēmušo ES kuģu inspekciju jūrā Madagaskaras zvejas zonā veic Madagaskaras inspektori, kurus var skaidri identificēt kā zvejas kontroles inspektorus.

Pirms uzkāpšanas uz kuģa pilnvarotie inspektori VHF frekvences 16. kanālā informē ES kuģi par savu lēmumu veikt inspekciju. Inspekciju veic zvejas inspektori, kuri pirms inspekcijas uzsākšanas uzrāda personu apliecinošu dokumentu, inspektora apliecību un inspekcijas rīkojumu.

Pilnvarotie inspektori neuzturas uz ES kuģa ilgāk, nekā tas vajadzīgs inspekcijas uzdevumu veikšanai. Viņi veic inspekciju tādā veidā, kas minimāli ietekmē kuģi, tā zvejas darbību un kravu.

Pēc katras inspekcijas pilnvarotie inspektori sagatavo inspekcijas ziņojumu. ES kuģa kapteinim ir tiesības ierakstīt inspekcijas ziņojumā savas piezīmes. Inspekcijas ziņojumu paraksta inspektors, kas to ir sagatavojis, un ES kuģa kapteinis.

Pirms nokāpšanas no kuģa pilnvarotie inspektori izdod ES kuģa kapteinim inspekcijas ziņojuma kopiju. Pārkāpuma gadījumā pārkāpuma paziņojuma kopiju jānosūta arī ES, kā paredzēts VIII nodaļā.

5.           Inspekcija ostā, ja veic izkraušanu un pārkraušanu citā kuģī

Nozveju izkraujošu vai citā kuģī pārkraujošu ES kuģu inspekciju Madagaskaras ostā veic Madagaskaras inspektori, kurus var skaidri identificēt kā zvejas kontroles inspektorus.

Inspektoriem pirms inspekcijas uzsākšanas jāuzrāda personu apliecinošs dokuments, inspektora apliecība un inspekcijas rīkojums. Madagaskaras inspektori neuzturas uz ES kuģa ilgāk, nekā tas vajadzīgs inspekcijas uzdevumu veikšanai, un veic inspekciju tādā veidā, kas minimāli ietekmē kuģi, izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī un kravu.

Pēc katras inspekcijas Madagaskaras inspektori sagatavo inspekcijas ziņojumu. ES kuģa kapteinim ir tiesības ierakstīt inspekcijas ziņojumā savas piezīmes. Inspekcijas ziņojumu paraksta inspektors, kas to ir sagatavojis, un ES kuģa kapteinis.

Madagaskaras inspektori inspekcijas beigās izdod ES kuģa kapteinim inspekcijas ziņojuma kopiju.

Pārkāpuma gadījumā pārkāpuma paziņojuma kopija jānosūta arī ES, kā paredzēts VIII nodaļā.

VII NODAĻA

Kuģu satelītnovērošanas sistēma (VMS)

1.           Kuģa atrašanās vietas ziņojumi un VMS sistēma

Zvejas atļauju saņēmušiem ES kuģiem jābūt aprīkotiem ar kuģu satelītnovērošanas sistēmu (VMS), kas nodrošina automātisku un pastāvīgu to atrašanās vietas paziņošanu reizi stundā kuģa karoga valsts Zvejas uzraudzības centram (FMC).

Katrs atrašanās vietas ziņojums satur:

a.         kuģa identifikācijas datus;

b.         nesenāko kuģa ģeogrāfisko atrašanās vietu (ģeogrāfiskais garums un platums), kuras noteikšanas kļūda nepārsniedz 500 m un ticamības intervāls ir 99 %;

c.         atrašanās vietas reģistrēšanas datumu un laiku;

d.         kuģa ātrumu un kursu.

Katrs atrašanās vietas ziņojums jāsagatavo šā pielikuma 9. papildinājumā norādītajā formātā.

Pirmo ziņojumu par atrašanās vietu, kuru nosūta pēc ieiešanas Madagaskaras zonā, apzīmē ar kodu „ENT”. Visus turpmākos ziņojumus par atrašanās vietu apzīmē ar kodu „POS”, izņemot pirmo ziņojumu par atrašanās vietu pēc iziešanas no Madagaskaras zonas, kuru apzīmē ar kodu „EXI”. Karoga valsts FMC nodrošina to, ka atrašanās vietu ziņojumi tiek automātiski apstrādāti un, vajadzības gadījumā, elektroniski pārraidīti. Atrašanās vietas ziņojumus reģistrē drošā veidā un glabā trīs gadus.

2.           Kuģa datu pārraidīšana VMS sistēmas nedarbošanās gadījumā

Kapteinim ir pienākums vienmēr nodrošināt viņa kuģa VMS sistēmas uzturēšanu pilnā darba kārtībā un atrašanās vietas ziņojumu pareizu nosūtīšanu karoga valsts FMC.

ES kuģiem, kuru VMS sistēmas ir bojātas, nav atļauts ieiet Madagaskaras zvejas zonā.

Ja kuģis jau veic zvejas darbību Madagaskaras zvejas zonā, bet VMS sistēma pārstāj darboties, tad kuģa VMS sistēmu salabo vai nomaina pret jaunu pēc iespējas drīzāk un ne vēlāk kā 15 dienu laikā. Pēc minētā termiņa beigām kuģim vairs nav atļauts zvejot Madagaskaras zonā.

Kuģiem, kuri zvejo Madagaskaras zonā un kuru VMS sistēma ir bojāta, savi atrašanās vietas ziņojumi jānosūta karoga valsts un Madagaskaras FMC pa e-pastu vai faksu vismaz reizi sešās stundās un jānorāda visa obligātā informācija.

3.           Atrašanās vietas ziņojumu droša nosūtīšana Madagaskarai

Karoga valsts FMC automātiski nosūta attiecīgo kuģu atrašanās vietas ziņojumus Madagaskaras FMC. Karoga valsts un Madagaskaras FMC apmainās ar savām e-pasta adresēm, ko izmanto saziņai, un nekavējoties paziņo viena otrai par jebkādām izmaiņām šajās adresēs.

Atrašanās vietas ziņojumus pārsūta starp karoga valsts un Madagaskaras FMC, izmantojot drošu elektronisko sakaru sistēmu.

Madagaskaras FMC informē karoga valsts FMC un ES par jebkādiem atkārtotiem traucējumiem zvejas atļauju saņēmuša kuģa atrašanās vietas ziņojumu saņemšanā, ja attiecīgais kuģis nav paziņojis par savu iziešanu no zonas.

4.           Sakaru sistēmas traucējumi

Madagaskara nodrošina sava elektroniskā aprīkojuma sadarbspēju ar karoga valsts FMC un nekavējoties informē ES par traucējumiem saistībā ar atrašanās vietas ziņojumu nosūtīšanu un saņemšanu, lai pēc iespējas drīzāk rastu tehnisku risinājumu. Visu iespējamo domstarpību atrisināšanai sasauc Apvienoto komiteju.

Kapteinis ir atbildīgs par visām konstatētajām kuģa VMS sistēmas manipulācijām, kuru nolūks ir traucēt tās darbību vai viltot atrašanās vietas ziņojumus. Par visiem pārkāpumiem piemēro Madagaskaras spēkā esošajos tiesību aktos paredzētās sankcijas.

5.           Atrašanās vietas ziņojumu biežuma pārskatīšana

Ja pastāv pamatoti pierādījumi par iespējamu pārkāpumu, Madagaskara var pieprasīt karoga valsts FMC (nosūtot šāda pieprasījuma kopiju arī ES) uz noteiktu izmeklēšanas laiku samazināt kuģa atrašanās vietas ziņojumu nosūtīšanas intervālu līdz trīsdesmit minūtēm. Madagaskaras FMC šāds dokumentārais pierādījums ir jānosūta karoga valsts FMC un ES. Karoga valsts FMC nekavējoties nosūta Madagaskarai atrašanās vietas ziņojumus, ievērojot jauno nosūtīšanas biežumu.

Madagaskaras FMC tūlīt paziņo karoga valsts Zvejas uzraudzības centram un Eiropas Komisijai par inspekcijas procedūras beigšanu.

Noteiktā izmeklēšanas perioda beigās Madagaskaras FMC informē karoga valsts FMC un ES par turpmāko iespējamo uzraudzību.

VIII NODAĻA

Pārkāpumi

Ja netiek ievēroti protokola noteikumi, dzīvo jūras resursu pārvaldības un saglabāšanas pasākumi vai Madagaskaras tiesību akti zivsaimniecības jomā, par to var piemērot sankcijas, uzliekot soda naudu, apturot, atsaucot vai neatjaunojot kuģa zvejas atļauju.

1.           Pārkāpumu noformēšana

Saskaņā ar šā pielikuma noteikumiem visus zvejas atļauju saņēmuša ES kuģa izdarītos pārkāpumus Madagaskaras zvejas zonā norāda (inspekcijas) ziņojumā.

Ja veic inspekciju uz kuģa, kapteiņa paraksts inspekcijas ziņojumā neskar kuģa īpašnieka tiesības aizstāvēties saistībā ar konstatēto pārkāpumu. Ja kapteinis atsakās parakstīt inspekcijas ziņojumu, viņš inspekcijas ziņojumā ieraksta atteikšanās iemeslus un frāzi „atteikšanās parakstīt”.

Attiecībā uz pārkāpumu, ko zvejas atļauju saņēmis ES kuģis izdarījis Madagaskaras zvejas zonā, paziņojumu par noteikto pārkāpumu un attiecīgām sankcijām, kas noteiktas kapteinim vai zvejas uzņēmumam, tieši nosūta kuģa īpašniekam, ievērojot procedūras, kas paredzētas Madagaskaras tiesību aktos zivsaimniecības jomā. Paziņojuma kopija 72 stundu laikā jānosūta kuģa karoga valstij un ES.

2.           Kuģa aizturēšana

Ja konstatēts pārkāpums, saskaņā ar Madagaskaras spēkā esošajiem tiesību aktiem ikvienam pārkāpumu izdarījušam ES kuģim var pieprasīt pārtraukt zvejas darbības un – ja kuģis atrodas jūrā – atgriezties Madagaskaras ostā.

Madagaskara ne vēlāk kā 24 stundu laikā, izmantojot elektronisko sakaru sistēmu, paziņo ES par zvejas atļauju saņēmuša ES kuģa aizturēšanu. Paziņojumā norāda kuģa aresta un/vai aizturēšanas iemeslus.

Pirms jebkādu pasākumu veikšanas attiecībā uz kuģi, kapteini, apkalpi vai kravu, izņemot pierādījumu saglabāšanai nepieciešamos pasākumus, Madagaskaras FMC vienas darbdienas laikā pēc paziņojuma par kuģa aizturēšanu organizē informatīvu sanāksmi, lai noskaidrotu apstākļus, kuru dēļ kuģis tika aizturēts, un informētu par iespējamiem turpmākiem pasākumiem. Šajā informatīvajā sanāksmē piedalās kuģa karoga valsts pārstāvis un kuģa īpašnieka pārstāvis.

3.           Sankcijas par pārkāpumu un izlīguma procedūra

Sankcijas par konstatēto pārkāpumu nosaka Madagaskara saskaņā ar spēkā esošo valsts tiesību aktu noteikumiem.

Pirms tiesvedības procesa sākšanas Madagaskaras iestādes un ES kuģis uzsāk izlīguma procedūru, lai jautājumu atrisinātu izlīgstot. Šajā izlīguma procedūrā var piedalīties kuģa karoga valsts pārstāvis. Izlīguma procedūru pabeidz ne vēlāk kā 72 stundu laikā pēc paziņojuma par kuģa aizturēšanu.

4.           Tiesvedības process un bankas garantija

Ja iepriekš minēto izlīgumu nav izdevies panākt un pārkāpums ir nodots izskatīšanai kompetentā tiesu iestādē, pārkāpumu izdarījušā kuģa īpašnieks iemaksā bankas garantiju Madagaskaras Valsts kasē, un šādas drošības naudas summa, kuru nosaka Madagaskara, sedz visas ar kuģa aizturēšanu saistītās izmaksas, iespējamo soda naudu un iespējamās zaudējumu atlīdzības summu. Bankas garantija nav atgūstama līdz tiesvedības beigām.

Pēc sprieduma pasludināšanas bankas garantiju atbrīvo un nekavējoties atmaksā kuģa īpašniekam:

a.         pilnā apmērā, ja nav noteiktas nekādas sankcijas;

b.         daļēji, t. i., izmaksā starpību, ja sankcija ir soda nauda, kas nepārsniedz bankas garantijas summu.

Madagaskara informē ES par tiesvedības procesa rezultātiem 8 dienu laikā pēc sprieduma pasludināšanas.

5.           Kuģa un apkalpes atbrīvošana

Kuģis un tā apkalpe var atstāt ostu, tiklīdz ir izpildītas izlīguma procedūras rezultātā noteiktās sankcijas vai Madagaskaras Valsts kasē iemaksāta drošības nauda. Kuģim un tā apkalpei atļauj atstāt ostu, ja:

– ir izpildītas saistības, kas radušās izlīguma rezultātā, vai

– ir iemaksāta iepriekš minētā drošības nauda, kuru Zivsaimniecības ministrija pieņēmusi uz laiku, līdz noslēdzas tiesvedība.

IX NODAĻA

Jūrnieku nodarbināšana

1.           Nodarbināmo jūrnieku skaits

Īpašnieki, kam pieder tunzivju seineri un kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām, apņemas nodarbināt ĀKK valstu pilsoņus, ievērojot šādus nosacījumus un ierobežojumus:

–          no jūrniekiem, kurus nodarbina uz tunzivju seineriem trešās valsts zvejas zonā tunzivju zvejas sezonā, vismaz 20 % ir ĀKK valstu izcelsmes jūrnieki,

–          no jūrniekiem, kurus zvejas sezonā nodarbina uz kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām trešās valsts zvejas zonā, vismaz 20 % ir ĀKK valstu izcelsmes jūrnieki.

Kuģu īpašnieki cenšas papildus uzņemt uz borta Madagaskaras izcelsmes jūrniekus.

2.           Jūrnieku darba līgumi

Saistībā ar to jūrnieku tiesībām, kuri pieņemti darbā uz Eiropas Savienības kuģiem, piemēro Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Deklarāciju par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā. Tas jo īpaši attiecas uz apvienošanās brīvību un darba koplīguma slēgšanas tiesību faktisku atzīšanu, kā arī diskriminācijas novēršanu attiecībā uz nodarbinātību un profesijām.

ĀKK valstu jūrnieku darba līgumus noslēdz kuģu īpašnieku aģents vai aģenti un jūrnieki un/vai viņu arodbiedrības vai pārstāvji; katrs līguma parakstītājs saņem vienu tā eksemplāru. Šie līgumi garantē jūrnieku sociālo nodrošinājumu, tostarp dzīvības un veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem.

3.           Jūrnieku darba samaksa

ĀKK valstu jūrnieku algu maksā kuģu īpašnieki. Par algas apmēru vienojas kuģu īpašnieki vai viņu pārstāvji un jūrnieki un/vai viņu arodbiedrības vai pārstāvji. Tomēr ĀKK valstu jūrnieku atalgojuma nosacījumi nedrīkst būt neizdevīgāki par attiecīgo valstu kuģu apkalpes atalgojuma nosacījumiem un nekādā ziņā par ILO standartos paredzētajiem nosacījumiem.

4.           Jūrnieku pienākumi

Visi jūrnieki, kas pieņemti darbā uz Eiropas Savienības kuģiem, piesakās attiecīgā kuģa kapteinim iepriekšējā dienā pirms paredzētās uzkāpšanas uz kuģa. Ja jūrnieks nepiesakās noteiktajā dienā un laikā, kuģa īpašnieks automātiski tiek atbrīvots no pienākuma nodarbināt minēto jūrnieku.

X NODAĻA

Novērotāji

1.           Zvejas darbību novērošana

Puses atzīst, ka ir svarīgi ievērot IOTC rezolūcijās noteiktos pienākumus, kas saistīti ar Zinātnisko novērotāju programmu.

Lai ievērotu minētos pienākumus, piemēro turpmāk izklāstītos noteikumus par novērotājiem, izņemot gadījumus, kad tas nav iespējams ar vietas trūkumu saistītu drošības apsvērumu dēļ.

Uz kuģiem, kuriem saskaņā ar Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē ir atļauts zvejot Madagaskaras ūdeņos, uzņem Madagaskaras iestāžu norīkotos novērotājus, ievērojot turpmāk izklāstītos nosacījumus.

Pēc Madagaskaras iestāžu pieprasījuma Eiropas Savienības zvejas kuģi uzņem uz borta novērotāju, lai tādējādi aptvertu 10 % licenci saņēmušo kuģu. Tomēr kuģiem, kuru bruto tilpība ir 100 tonnas vai mazāka, šis noteikums nav obligāts.

2.           Izraudzītie kuģi un norīkotie novērotāji

Madagaskaras iestādes sagatavo sarakstu ar kuģiem, kas izraudzīti novērotāja uzņemšanai uz kuģa. Šo sarakstu atjaunina. Tiklīdz saraksts ir gatavs, to nosūta Eiropas Komisijai.

Madagaskaras iestādes ne vēlāk kā 15 dienas pirms novērotāja plānotās ierašanās dienas paziņo attiecīgajiem kuģu īpašniekiem tā norīkotā novērotāja vārdu, kas jāuzņem uz kuģa.

Laiks, ko novērotājs pavada uz kuģa, nepārsniedz viņa uzdevumu izpildei vajadzīgo laiku.

3.           Novērotāja atalgojums

Izdevumus par novērotāja uzturēšanos un ēdināšanu uz kuģa sedz kuģa īpašnieks. Novērotāju atalgojumu maksā un sociālās iemaksas veic Madagaskaras iestādes.

Kuģa īpašniekam, kas uzņem uz borta novērotāju, katru dienu jāmaksā EUR 20 liels ieguldījums. Šo summu pārskaita novērotāju programmai, kuru pārvalda FMC.

4.           Nosacījumi par uzturēšanos uz kuģa

Nosacījumus, ar kādiem novērotājs uzturas uz kuģa, jo īpaši laiku, ko viņš pavada uz kuģa, nosaka pēc savstarpējas vienošanās starp kuģa īpašnieku vai viņa aģentu un Madagaskaru.

Novērotājam uz kuģa ir virsnieka statuss. Tomēr, izmitinot novērotāju uz kuģa, ņem vērā kuģa tehniskās iespējas.

Izdevumus par novērotāja uzturēšanos un ēdināšanu uz kuģa sedz kuģa īpašnieks.

Kapteinis veic visus pasākumus, kas ir viņa atbildības jomā, lai nodrošinātu novērotāja fizisko drošību un labklājību.

Novērotāju rīcībā nodod visus līdzekļus, kas vajadzīgi viņa pienākumu izpildei. Viņiem nodrošina piekļuvi sakaru līdzekļiem un dokumentiem uz kuģa un ar kuģa zvejas darbībām saistītajiem dokumentiem, jo īpaši zvejas žurnālam, saldēšanas žurnālam un navigācijas žurnālam, kā arī tām kuģa vietām, kuras ir tieši saistītas ar viņu uzdevumiem.

5.           Novērotāja uzkāpšana uz kuģa un nokāpšana no tā

Novērotāju uzņem uz kuģa tā īpašnieka izvēlētā ostā.

Kuģa īpašnieks vai viņa pārstāvis 10 dienas pirms novērotāja uzņemšanas uz kuģa paziņo Madagaskarai dienu, laiku un ostu, kurā novērotāju paredzēts uzņemt uz kuģa. Ja novērotāju uz kuģa uzņem ārvalsts ostā, viņa ceļa izdevumus līdz iekāpšanas ostai sedz kuģa īpašnieks.

Ja novērotājs neierodas 12 stundu laikā pēc paredzētās dienas un laika, kuģa īpašnieks tiek automātiski atbrīvots no pienākuma uzņemt šādu novērotāju.

Kuģis var brīvi atstāt ostu un uzsākt zvejas darbības.

Ja novērotājs nenokāpj no kuģa Madagaskaras ostā, kuģa īpašnieks sedz uzturēšanās un ēdināšanas izmaksas, kamēr novērotājs gaida izlidošanas reisu.

Ja kuģis paredzētajā laikā neierodas noteiktajā ostā, lai uzņemtu novērotāju, kuģa īpašniekam jāsedz visi izdevumi, kas saistīti ar to, ka novērotājs ostā nevar uzkāpt uz kuģa, kurš vēl nav pienācis (uzturēšanās, ēdināšana).

Ja kuģis nav ieradies un par to nav iepriekš informējis FMC, Madagaskara var apturēt attiecīgā kuģa zvejas atļauju.

6.           Novērotāja pienākumi

Atrodoties uz kuģa, novērotājs:

a.         veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nepārtrauktu vai nekavētu zvejas darbību norisi;

b.         saudzīgi izturas pret materiāliem un aprīkojumu, kas atrodas uz kuģa;

c.         ievēro konfidencialitāti attiecībā uz visiem ar kuģi saistītajiem dokumentiem.

Novērotāji vismaz reizi nedēļā, kamēr kuģis zvejo Madagaskaras zvejas zonā, pa radio, faksu vai e-pastu paziņo savus novērojumus, tostarp uz kuģa paturēto nozvejas un piezvejas apjomu, kā arī citu iestādes pieprasītu informāciju.

7.           Novērotāja ziņojums

Pirms nokāpšanas no kuģa novērotājs iepazīstina kuģa kapteini ar savu novērojumu ziņojumu. Kuģa kapteinim ir tiesības ierakstīt novērotāja ziņojumā savas piezīmes. Ziņojumu paraksta novērotājs un kapteinis. Kapteinis saņem novērotāja ziņojuma kopiju.

Novērotājs nodod savu ziņojumu Madagaskarai, kas 15 darbdienu laikā pēc novērotāja nokāpšanas no kuģa nosūta vienu kopiju ES.

PAPILDINĀJUMI

1. papildinājums – Licences pieprasījuma veidlapa

2. papildinājums – Tehnisko datu lapa

3. papildinājums – Madagaskaras zvejas zonas (ZZ) koordinātas (ģeogrāfiskā platuma un garuma grādi)

4. papildinājums – Madagaskaras zvejas zonas (ZZ) karte

5. papildinājums – Tās zvejas zonas ģeogrāfiskās koordinātas, kura aizliegta kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām

6. papildinājums – Zvejas žurnāls – Nozvejas deklarācijas veidlapa tunzivju seineriem

7. papildinājums – Zvejas žurnāls – Nozvejas deklarācijas veidlapa kuģiem zvejai ar āķu jedām

8. papildinājums – Veidlapa, lai deklarētu ieiešanu zvejas zonā vai iziešanu no tās

9. papildinājums. – VMS atrašanās vietas ziņojuma formāts

1. papildinājums – Licences pieprasījuma veidlapa

Madagaskaras Zivsaimniecības ministrija

Licences pieprasījums ārvalstu rūpnieciskās zvejas kuģiem

1.             Kuģa īpašnieks:......................................................................................................................................................

2.             Kuģa īpašnieka adrese:..........................................................................................................................................

3.             Kuģa īpašnieka pārstāvis vai aģents:..................................................................................................................

4.             Kuģa īpašnieka pārstāvja vai vietējā aģenta adrese:........................................................................................

            ………………………………………………………………………………………..

5.             Kapteinis:.................................................................................................................................................................

6.             Kuģa vārds:.............................................................................................................................................................

7.             Reģistrācijas numurs:.............................................................................................................................................

8.             Faksa numurs:…………………………………………………………………………

9.             E-pasta adrese: ………………………………………………………..

10.           Radio izsaukuma signāls: …………………………………………………………………………..

11.           Kuģa būves laiks un vieta:....................................................................................................................................

12.           Karoga valsts:.........................................................................................................................................................

13.           Reģistrācijas osta:..................................................................................................................................................

14.           Aprīkošanas osta:..................................................................................................................................................

15.           Lielākais garums (LOA)..........................................................................................................................................

16.           Lielākais platums (LOA):........................................................................................................................................

17.           Bruto tilpība (UMS):...............................................................................................................................................

18.           Kravas telpu tilpība:...............................................................................................................................................

19.           Dzesēšanas un saldēšanas jauda:........................................................................................................................

20.           Dzinēja tips un jauda:.............................................................................................................................................

21.           Zvejas rīki:...............................................................................................................................................................

22.           Apkalpes locekļu skaits:........................................................................................................................................

23.           Sakaru iekārtas:.......................................................................................................................................................

24.           Izsaukuma signāls:.................................................................................................................................................

25.           Pazīšanas zīmes:......................................................................................................................................................

26.           Veicamās zvejas darbības:.....................................................................................................................................

27.           Nozvejas izkraušanas vieta:..................................................................................................................................

28.           Zvejas zonas:..........................................................................................................................................................

29.           Mērķsugas:..............................................................................................................................................................

30.           Derīguma termiņš:...................................................................................................................................................

31.           Īpaši nosacījumi:.....................................................................................................................................................

Zivsaimniecības ģenerāldirektorāta atzinums:...................................................................................................................

Zivsaimniecības ministrijas piezīmes:..................................................................................................................................

2. papildinājums – Tehnisko datu lapa

Zvejas zona

– Tālāk par 20 jūras jūdzēm no bāzes līnijas. Zona norādīta 3. un 4. papildinājumā. – Kuģiem jāievēro aizsargjosla 3 jūdžu platumā ap tām zivju pievilināšanas ierīcēm, kas ir valsts īpašumā. – Tiem kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām, uz kuriem attiecas šis protokols, aizliegts veikt zvejas darbības Leven Bank un Castor Bank zonā, kuru koordinātas norādītas 5. papildinājumā.

Atļautie zvejas rīki

· Zvejas vadi · Dreifējošas āķu jedas

Piezveja:

· Jāievēro IOTC ieteikumi

Kuģu īpašniekiem noteiktie maksājumi/ nozvejas ekvivalents

Kuģu īpašniekiem noteiktais maksājums par nozvejas tonnu || EUR 35 par tonnu

Izmaksas par ikgadējiem avansa maksājumiem, kurus kārto kuģu īpašnieki || · EUR 4900 par 140 tonnām vienam tunzivju seinerim · EUR 3675 par 105 tonnām vienam kuģim zvejai ar dreifējošām āķu jedām, ja tā bruto tilpība pārsniedz 100 tonnas · EUR 1750 par 50 tonnām vienam kuģim zvejai ar dreifējošām āķu jedām, ja tā bruto tilpība ir 100 tonnas vai mazāka

Zvejottiesīgo kuģu skaits || 40 seineru 34 kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām, ja to bruto tilpība pārsniedz 100 tonnas 22 kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām, ja to bruto tilpība ir 100 tonnas vai mazāka

Citi

· Par apgādes kuģi noteiktais maksājums: EUR 2500 katram kuģim

· Jūrnieki: – no jūrniekiem, kurus nodarbina uz tunzivju seineriem trešās valsts zvejas zonā tunzivju zvejas sezonā, vismaz 20 % ir ĀKK valstu izcelsmes jūrnieki; – no jūrniekiem, kurus nodarbina uz kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām trešās valsts zvejas zonā zvejas sezonā, vismaz 20 % ir ĀKK valstu izcelsmes jūrnieki. – Kuģu īpašnieki cenšas papildus uzņemt uz borta Madagaskaras izcelsmes jūrniekus.

· Novērotāji: – Pēc Madagaskaras iestāžu pieprasījuma Eiropas Savienības zvejas kuģi uzņem uz borta novērotāju, tā lai aptvertu 10 % licenci saņēmušo kuģu. Tomēr kuģiem, kuru bruto tilpība ir 100 tonnas vai mazāka, šis noteikums nav obligāts. – Kuģa īpašniekam, kas uzņem uz borta novērotāju, katru dienu jāmaksā EUR 20 liels ieguldījums. Šo summu pārskaita novērotāju programmai, kuru pārvalda FMC.

3. papildinājums – Madagaskaras zvejas zonas (ZZ) koordinātas (platuma un garuma grādos)

Aizliegtās zonas koordinātas (grādos un minūtēs ar simtdaļām)

Pozīcija || Ģeogrāfiskais platums || Ģeogrāfiskais garums

1 || 12°18.44S || 47°35.63

2 || 11°56.64S || 47°51.38E

3 || 11°53S || 48°00E

4 || 12°18S || 48°14E

5 || 12°30S || 48°05E

6 || 12°32S || 47°58E

7 || 12°56S || 47°47E

8 || 13°01S || 47°31E

9 || 12°53S || 47°26E

5. papildinājums – Tās zvejas zonas ģeogrāfiskās koordinātas, kura aizliegta kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām

Pozīcija || Ģeogrāfiskais platums || Ģeogrāfiskais garums

1 || 12°18.44S || 47°35.63

2 || 11°56.64S || 47°51.38E

3 || 11°53S || 48°00E

4 || 12°18S || 48°14E

5 || 12°30S || 48°05E

6 || 12°32S || 47°58E

7 || 12°56S || 47°47E

8 || 13°01S || 47°31E

9 || 12°53S || 47°26E

6. papildinājums – Zvejas žurnāls – Nozvejas deklarācijas veidlapa tunzivju seineriem

Statement of catch form for tuna seiners / Fiche de déclaration de captures pour thoniers senneurs

DEPART / SALIDA / DEPARTURE || ARRIVEE / LLEGADA / ARRIVAL || NAVIRE / BARCO / VESSEL || PATRON / PATRON / MASTER || FEUILLE

PORT / PUERTO / PORT DATE / FECHA / DATE HEURE / HORA / HOUR LOCH / CORREDERA / LOCH || PORT / PUERTO / PORT DATE / FECHA / DATE HEURE / HORA / HOUR LOCH / CORREDERA / LOCH || || || HOJA / SHEET N°

DATE FECHA DATE || POSITION (chaque calée ou midi) POSICION (cada lance o mediadia) POSITION (each set or midday) || CALEE LANCE SET || CAPTURE ESTIMEE ESTIMACION DE LA CAPTURA ESTIMATED CATCH || ASSOCIATION ASSOCIACION ASSOCIATION || COMMENTAIRES OBSERVATIONES COMMENTS || || COURANT CORRIENTE CURRENT

|| || || || || || 1 ALBACORE RABIL YELLOWFIN || 2 LISTAO LISTADO SKIPJACK || 3 PATUDO PATUDO BIGEYE || AUTRE ESPECE préciser le/les nom(s) OTRA ESPECIE dar el/los nombre(s) OTHER SPECIES give name(s) || REJETS préciser le/les nom(s) DESCARTES dar el/los nombre(s) DISCARDS give name(s) || || || || || || || Route/Recherche, problèmes divers, type d'épave (naturelle/artificielle, balisée, bateau), prise accessoire, taille du banc, autres associations, … Ruta/Busca, problemas varios, tipo de objeto (natural/artificial, con baliza, barco), captura accesoria, talla del banco, otras asociaciones, … Steaming/Searching, miscellaneous problems, log type (natural/artificial, with radio beacon, vessel), by catch, school size, other associations, … || || ||

|| || || || || || Taille Talla Size || Capture Captura Catch || Taille Talla Size || Capture Captura Catch || Taille Talla Size || Capture Captura Catch || Nom Nombre Name || Taille Talla Size || Capture Captura Catch || Nom Nombre Name || Taille Talla Size || Capture Captura Catch || || || || || || || || || ||

Une calée par ligne / Uno lance cada línea / One set by line

|| || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

|| || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

|| || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

|| || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

SIGNATURE   DATE

7. papildinājums – Zvejas žurnāls – Nozvejas deklarācijas veidlapa kuģiem zvejai ar āķu jedām

8. papildinājums – Veidlapa, lai deklarētu ieiešanu zvejas zonā vai iziešanu no tās

SAKARU ZIŅOJUMU FORMĀTI

1. IEIEŠANAS ZIŅOJUMA FORMĀTS (VISMAZ trīs STUNDAS PIRMS IEIEŠANAS)

SAŅĒMĒJS: Madagaskaras FMC

DARBĪBAS KODS: ieiešana

KUĢA VĀRDS:

STARPTAUTISKAIS RADIO IZSAUKUMA SIGNĀLS:

Karoga valsts:

KUĢA TIPS:

Licences numurs:

ieiešanas vietas ģeogrāfiskās koordinātas:

IEIEŠANAS DATUMS UN LAIKS (UTC):

kopējais zivju daudzums uz kuģa (kg):

– YFT (Albacore/ dzeltenspuru tunzivs/ Thunnus albacares) (kg):

– SKJ (Listao/ svītrainā tunzivs/ Katsuwonus pelamis) (kg):

– BET (Patudo/ lielacu tunzivs/ Thunnus obesus) (kg):

– ALB (Germon/ garspuru tunzivs/ Thunnus alalunga) (kg):

– Citas sugas (norādīt) (kg):

2. IZIEŠANAS ZIŅOJUMA FORMĀTS (VISMAZ trīs STUNDAS PIRMS IZIEŠANAS)

SAŅĒMĒJS: Madagaskaras FMC

DARBĪBAS KODS: iziešana

KUĢA VĀRDS:

STARPTAUTISKAIS RADIO IZSAUKUMA SIGNĀLS:

Karoga valsts:

KUĢA TIPS:

Licences numurs:

iziešanas vietas ģeogrāfiskās koordinātas:

IZIEŠANAS DATUMS UN LAIKS (UTC):

kopējais zivju daudzums uz kuģa (kg):

– YFT (Albacore/ dzeltenspuru tunzivs/ Thunnus albacares) (kg):

– SKJ (Listao/ svītrainā tunzivs/ Katsuwonus pelamis) (kg):

– BET (Patudo/ lielacu tunzivs/ Thunnus obesus) (kg):

– ALB (Germon/ garspuru tunzivs/ Thunnus alalunga) (kg):

– Citas sugas (norādīt) (kg):

3. NEDĒĻAS NOZVEJAS ZIŅOJUMA FORMĀTS (IK PĒC TRIM DIENĀM, KUĢIM DARBOJOTIES Madagaskaras ŪDEŅOS)

SAŅĒMĒJS: Madagaskaras FMC

DARBĪBAS KODS: Darbība

KUĢA VĀRDS:

STARPTAUTISKAIS RADIO IZSAUKUMA SIGNĀLS:

Karoga valsts:

KUĢA TIPS:

Licences numurs:

kopējais zivju daudzums uz kuģa (kg):

– YFT (Albacore/ dzeltenspuru tunzivs/ Thunnus albacares) (kg):

– SKJ (Listao/ svītrainā tunzivs/ Katsuwonus pelamis) (kg):

– BET (Patudo/ lielacu tunzivs/ Thunnus obesus) (kg):

– ALB (Germon/ garspuru tunzivs/ Thunnus alalunga) (kg):

– Citas sugas (norādīt) (kg):

– KOPŠ PĒDĒJĀ ZIŅOJUMA VEIKTO ZVEJAS RĪKU IEMETIENU SKAITS

Visus ziņojumus nosūta kompetentajai iestādei pa faksu vai elektronisko pastu –

faksa numurs: +261 20 22 490 14

e-pasts: csp-mprh@blueline.mg

Centre de Surveillance des Pêches de Madagascar, B.P.60 114 Antananarivo

9. papildinājums – VMS atrašanās vietas ziņojuma formāts

VMS ZIŅOJUMI Madagaskarai ZIŅOJUMS PAR ATRAŠANĀS VIETU

Datu elements || Kods || Obligāti vai fakultatīvi || Saturs

Ieraksta sākums || SR || O || Sistēmas dati: apzīmē ieraksta sākumu

Adresāts || AD || O || Ziņojuma dati: adresāts. Norāda valsts ISO trīsburtu kodu

Sūtītājs || FR || O || Ziņojuma dati: sūtītājs. Norāda valsts ISO trīsburtu kodu

Karoga valsts || FS || F ||

Ziņojuma tips || TM || O || Ziņojuma dati: ziņojuma tips „POS”

Radio izsaukuma signāls || RC || O || Kuģa dati: kuģa starptautiskais radio izsaukuma signāls

Līgumslēdzējas puses iekšējais atsauces numurs || IR || F || Kuģa dati: Līgumslēdzējas puses unikālais kuģa numurs (karoga valsts ISO trīsburtu kods, kam seko numurs)

Ārējais reģistrācijas numurs || XR || O || Kuģa dati: kuģa borta numurs

Ģeogrāfiskais platums || LA || O || Atrašanās vietas dati: kuģa atrašanās vieta grādos un minūtēs N/S DDMM (WGS84)

Ģeogrāfiskais garums || LO || O || Atrašanās vietas dati: atrašanās vieta grādos un minūtēs E/W GGMM (WGS84)

Kurss || CO || O || Kuģa kurss 360° skalā

Ātrums || SP || O || Kuģa ātrums mezglos ar desmitdaļām

Datums || DA || O || Atrašanās vietas dati: kuģa atrašanās vietas reģistrēšanas datums UTC (GGGGMMDD)

Laiks || TI || O || Atrašanās vietas dati: kuģa atrašanās vietas reģistrēšanas laiks UTC (HHMM)

Ieraksta beigas || ER || O || Sistēmas dati – apzīmē ieraksta beigas

Rakstzīmju kopa: ISO 8859.1

Datus pārraida pēc šāda parauga:

– ziņojuma sākumu apzīmē ar divām slīpsvītrām (//) un kodu,

– kodu no konkrētā datu elementa atdala ar vienu slīpsvītru (/).

Fakultatīvie dati jānorāda starp ieraksta sākumu un beigām.

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.         TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

              1.1.    Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

              1.2.    Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

              1.3.    Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

              1.4.    Mērķi

              1.5.    Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

              1.6.    Ilgums un finansiālā ietekme

              1.7.    Paredzētie pārvaldības veidi

2.           PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

              2.1.    Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

              2.2.    Pārvaldības un kontroles sistēma

              2.3.    Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

3.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

              3.1.    Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

              3.2.    Paredzamā ietekme uz izdevumiem

              3.2.1. Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

              3.2.2. Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

              3.2.3. Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

              3.2.4. Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

              3.2.5. Trešo personu dalība finansējumā

              3.3.    Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.        Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Priekšlikums Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu protokolu, kurš saskaņots starp Eiropas Savienību un Madagaskaras Republiku un ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts starp abām Pusēm spēkā esošajā Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē

1.2.        Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā[7]

11. – Jūrlietas un zivsaimniecība

11 03 – Starptautiskā zivsaimniecība un jūras tiesības

1.3.        Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību[8]

X Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā

1.4.        Mērķi

1.4.1.     Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

Apspriežot un noslēdzot zivsaimniecības nolīgumus ar trešām valstīm, tiek īstenots galvenais mērķis uzturēt un saglabāt Eiropas Savienības flotes, tai skaitā tāljūras kuģu, tradicionālās zvejas darbības un veidot partnerattiecības ar trešām valstīm, lai nostiprinātu zvejas resursu ilgtspējīgu izmantošanu ārpus ES ūdeņiem.

Partnerattiecību nolīgumi zivsaimniecības nozarē nodrošina arī saskanību starp kopējās zivsaimniecības politikas principiem un saistībām, kas pieņemtas citās Eiropas politikas jomās (trešo valstu resursu ilgtspējīga izmantošana, nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas apkarošana, partnervalstu integrācija globālajā ekonomikā, kā arī politiskajā un finansiālajā ziņā labāka zvejniecības pārvaldība).

1.4.2.     Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

Konkrētais mērķis Nr. 1

Panākt ilgtspējību zivsaimniecības nozarē ārpus Savienības ūdeņiem, nodrošināt Eiropas klātbūtni nomaļās zvejniecībās un aizsargāt Eiropas zivsaimniecības nozares intereses un patērētāju intereses, apspriežot un noslēdzot partnerattiecību nolīgumus zivsaimniecības nozarē ar piekrastes valstīm saskaņā ar citām Eiropas politikas jomām.

Attiecīgās ABM/ABB darbības

Jūrlietas un zivsaimniecība, starptautiskā zvejniecība un jūras tiesības, starptautiskie nolīgumi zivsaimniecības nozarē (budžeta pozīcija 11 03 01).

1.4.3.     Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām

Protokola noslēgšana veicinās to zvejas iespēju saglabāšanu, kādas Eiropas Savienības kuģiem bija Madagaskaras zvejas zonā.

Protokols veicinās arī zvejas resursu labāku pārvaldību un saglabāšanu ar finanšu atbalstu (nozares atbalsts), kā arī tādu programmu īstenošanu, kuras valsts līmenī pieņēmusi partnervalsts.

1.4.4.     Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus

Zvejas iespēju izmantojuma pakāpe (izmantoto zvejas atļauju procentuālais daudzums salīdzinājumā ar protokola sniegtajām iespējām).

Nozvejas datu un nolīguma komerciālās vērtības datu apkopošana un analīze.

Ietekme uz nodarbinātību un pievienoto vērtību ES, kā arī uz ES tirgus stabilizāciju (apkopotā veidā kopā ar citiem partnerattiecību nolīgumiem zivsaimniecības nozarē).

Darba apspriežu un Apvienotās komitejas sanāksmju skaits.

1.5.        Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.     Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Piemērošanas laikposms protokolam par 2007.–2012. gadu beidzas 2012. gada 31. decembrī. Paredzēts, ka jauno protokolu provizoriski piemēro no tā parakstīšanas dienas. Līdztekus šai procedūrai ir uzsākta procedūra, lai Padome pieņemtu lēmumu par šā protokola provizorisku piemērošanu.

Jaunais protokols ļaus regulēt Eiropas Savienības zvejas flotes darbību, bet kuģu īpašniekiem – arī turpmāk saņemt atļaujas zvejai Madagaskaras zvejas zonās. Turklāt jaunais protokols stiprinās sadarbību starp ES un Madagaskaru, lai veicinātu ilgtspējīgas zivsaimniecības politikas izstrādi. Jo īpaši tajā paredzēta kuģu uzraudzība, izmantojot kuģu satelītnovērošanas sistēmu (VMS), un nozvejas datu paziņošana, izmantojot elektronisko sakaru sistēmu, kā arī īpašas klauzulas par jūrnieku un novērotāju uzkāpšanu uz kuģa.

1.5.2.     ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

Ja ES nenoslēgtu šo jauno protokolu, tiktu noslēgti privāti līgumi, kuri negarantētu ilgtspējīgu zvejniecību. Eiropas Savienība cer arī, ka ar šo protokolu Madagaskara turpinās efektīvi sadarboties ar ES ilgtspējīgas zvejniecības nodrošināšanā.

Ar protokolu saistītie finanšu līdzekļi ļaus Madagaskarai arī turpināt stratēģiskās plānošanas darbu, lai šo politiku īstenotu zivsaimniecības jomā.

1.5.3.     Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Iepriekšējā protokola retrospektīvā (ex post) novērtējumā pausts ieteikums to noslēgt atkārtoti šādu iemeslu dēļ:

– nolīgums dod iespēju piekļūt valsts sektorā neizmantotiem resursiem un nodrošina darbību tunzivju pārstrādes rūpniecībā, kas ir valsts nozare, kurai ir gan tieša, gan netieša ievērojama sociālekonomiskā nozīme visā Madagaskaras ziemeļu reģionā;

– nolīgums arī ļauj Madagaskaras iestādēm veikt uzraudzības, kontroles un pārraudzības funkcijas un produktu veselīguma kontroli, sekmējot Madagaskaras jūras produktu, zivsaimniecības un lauksaimniecības nozari kopumā;

– nolīgums tiešā veidā ietekmēs visu nozares dalībnieku saimniecisko darbību Madagaskarā, jo viņi varēs izmantot resursus atbilstīgi kontrolētas apsaimniekošanas pieejai, nodrošināt produktu veselīguma kontroli neatkarīgi no šo produktu galamērķa un, visbeidzot, eksportētāji savus produktus varēs nosūtīt uz tiem tirgiem, kuros ir attiecīgs pieprasījums, it īpaši, uz ES tirgu;

– nolīgums zivsaimniecības nozarē attiecas uz plašāku piemērošanas jomu, nekā tas bija paredzēts sākotnēji, jo nodrošina resursu pieejamību atbilstīgi saskaņotiem tehniskiem un finansiāliem nosacījumiem, turklāt tas ir galvenais faktors, kas nosaka Madagaskaras zivsaimniecības un lauksaimniecības nozares un tajā izveidoto darbavietu saglabāšanu;

– šajā nolīgumā paredzētās zvejas darbības nav savstarpēji saistītas ar valsts zivsaimniecības nozari, izņemot zveju ar āķu jedām, kas būs jāpielāgo attīstībai Madagaskaras flotē;

– nolīgums ir līdzsvarots finansiālajā ziņā, ņemot vērā atsauces daudzumu tonnās un maksājumu līmeni. Nozarē izveidotās partnerattiecības liecina par abu Pušu savstarpēju uzticēšanos;

– nolīgumam ir arī svarīga nozīme, lai sekmētu ES darbību, it īpaši apkarojot NNN zveju. Nolīgums veido pamatu divpusējam dialogam nozarē, efektīvi papildinot attiecīgajā reģionā jau notiekošos divpusējos un daudzpusējos dialogus.

1.5.4.     Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem attiecīgajiem instrumentiem

Saistībā ar partnerattiecību nolīgumiem zivsaimniecības nozarē pārskaitītie finanšu līdzekļi veido atkārtoti izmantojamos ieņēmumus trešo partnervalstu budžetā. Taču šo finanšu līdzekļu daļēja piesaiste darbību īstenošanai saskaņā ar valsts nozares politiku ir nosacījums partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē noslēgšanai un īstenošanas uzraudzībai. Šie finanšu resursi ir saderīgi ar citiem finansēšanas avotiem no citiem starptautiskiem finansētājiem, lai zivsaimniecības nozarē projektus un/vai programmas īstenotu valsts līmenī.

1.6.        Ilgums un finansiālā ietekme

X Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

– X  Priekšlikums/iniciatīva ir spēkā 2 gadus no protokola parakstīšanas dienas

– X  Finansiālā ietekme no 2013. līdz 2014. gadam

¨ Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

– Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG. gadam,

– pēc kura turpinās normāla darbība

1.7.        Paredzētie pārvaldības veidi[9]

X Komisijas īstenota centralizēta tieša pārvaldība

¨ Centralizēta netieša pārvaldība, izpildes uzdevumus deleģējot:

– ¨  izpildaģentūrām

– ¨  Kopienu izveidotām struktūrām[10]

– ¨  valstu publiskā sektora struktūrām vai struktūrām, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus

– ¨  personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā Finanšu regulas 49. panta nozīmē

¨ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

¨ Decentralizēta pārvaldība kopā ar trešām valstīm

¨ Pārvaldība kopā ar starptautiskām organizācijām (precizēt)

Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā „Piezīmes”.

Piezīmes

2.           PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.        Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

Komisija (Jūrlietu un zivsaimniecības ĢD sadarbībā ar zivsaimniecības atašeju Maurīcijā un Eiropas Savienības delegāciju Madagaskarā) nodrošinās šā protokola īstenošanas regulāru uzraudzību, jo īpaši uzņēmēju iesaistīšanās ziņā zvejas iespēju izmantošanā un nozvejas datu ziņā.

Turklāt Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē paredzēta vismaz viena Apvienotās komitejas ikgadējā sanāksme, kuras laikā Komisija tiekas ar trešo valsti, lai apspriestos par nolīguma un tā protokola īstenošanu un, ja vajadzīgs, pielāgotu programmu un – vajadzības gadījumā – finansiālo ieguldījumu.

2.2.        Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.     Apzinātie riski

Zivsaimniecības protokola ieviešana ir saistīta ar zināmu risku, piemēram, attiecībā uz summām, kas paredzētas zivsaimniecības politikas finansēšanai (pārplānošana).

2.2.2.     Paredzētās kontroles metodes

Paredzēts izvērsts dialogs par nozares politikas plānošanu un īstenošanu. Šo kontroles metožu daļa ir arī 2.1. punktā norādīto rezultātu kopēja analīze.

Turklāt protokols paredz īpašas klauzulas tā apturēšanai ar konkrētiem nosacījumiem un noteiktos apstākļos.

2.3.        Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas un aizsardzības pasākumus.

Komisija apņemas tiekties izveidot pastāvīgu politisko dialogu un sadarbību, lai varētu labāk pārvaldīt nolīguma īstenošanu un stiprināt ES ieguldījumu ilgtspējīgā resursu pārvaldībā. Jebkurā gadījumā katrs maksājums, ko Komisija veic saskaņā ar Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē, ir pakļauts tās parastajiem budžeta un finanšu noteikumiem un procedūrām. Tas ļauj pilnībā identificēt trešo valstu bankas kontus, kuros iemaksā finansiālā ieguldījuma summas. Konkrētajā gadījumā šā protokola 2. panta 6. punktā norādīts, ka visu finansiālo ieguldījumu iemaksā īpašā Valsts kases kontā, kas atvērts Madagaskaras iestāžu izraudzītā finanšu iestādē.

3.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.        Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

· Esošās budžeta izdevumu pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas

Numurs [Izdevumu kategorija………………………..] || Dif./nedif. ([11]) || no EBTA valstīm[12] || no kandidātvalstīm[13] || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē

2 || 11 03 01 Starptautiski nolīgumi zivsaimniecības nozarē || Dif. || NĒ || NĒ || NĒ || NĒ

2 || 11 01 04 04 Starptautiski nolīgumi zivsaimniecības nozarē – administratīvie izdevumi || Nedif. || NĒ || NĒ || NĒ || NĒ

· No jauna veidojamās budžeta pozīcijas

(nepiemēro)

3.2.        Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.     Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || 2 || Dabas resursu saglabāšana un apsaimniekošana

MARE ĢD || || || N gads[14] 2013 || N+1 gads 2014 || KOPĀ

Ÿ Darbības apropriācijas || || ||

Budžeta pozīcijas numurs: 11 03 01 || Saistības || (1) || 1,525 || 1,525 || 3,050

Maksājumi || (2) || 1,525 || 1,525 || 3,050

Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem[15] || || ||

Budžeta pozīcijas numurs: 11 01 04 04 || || (3) || 0,031 || 0,071 || 0,102

KOPĀ – MARE ĢD apropriācijas || Saistības || =1+3 || 1,556 || 1,596 || 3,152

Maksājumi || =2+3 || 1,556 || 1,596 || 3,152

Ÿ KOPĀ – Darbības apropriācijas[16] || Saistības || (4) || 1,525 || 1,525 || 3,050

Maksājumi || (5) || 1,525 || 1,525 || 3,050

Ÿ KOPĀ – Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem || (6) || 0,031 || 0,071 || 0,102

KOPĀ – Daudzgadu finanšu shēmas 2. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || =4+ 6 || 1,556 || 1,596 || 3,152

Maksājumi || =5+ 6 || 1,556 || 1,596 || 3,152

Gadījumā, ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairākas izdevumu kategorijas (nepiemēro)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || 5 || „Administratīvie izdevumi”

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| || N gads 2013 || N+1 gads 2014 || KOPĀ

MARE ĢD ||

Ÿ Cilvēkresursi || 0,082 || 0,082 || 0,164

Ÿ Pārējie administratīvie izdevumi || 0,010 || 0,010 || 0,020

KOPĀ – MARE ĢD || || 0,092 || 0,092 || 0,184

KOPĀ – Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || (Saistību summa = maksājumu summa) || 0,092 || 0,092 || 0,184

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| || || N gads[17] 2013 || N+1 gads 2014 || KOPĀ

KOPĀ – Daudzgadu finanšu shēmas 1.–5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || 1,648 || 1,688 || 3,336

Maksājumi || 1,648 || 1,688 || 3,336

3.2.2.     Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

– ¨   Priekšlikums/iniciatīva neparedz darbības apropriāciju izmantošanu

– X    Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriāciju izmantošanu šādā veidā:

Saistību apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un rezultātus ò || || || N gads 2013 || N+1 gads 2014 || KOPĀ ||

REZULTĀTI ||

|| Rezultāta veids[18] || Rezultātu vidējās izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Kopējais rezultātu daudzums || Kopējās izmaksas ||

|| KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1[19] || || || || || || || || || || || || || || ||

Tunzivju zvejas kuģu licences || Svars tonnās || 65 EUR/t || 15000 || 0,975 || 15000 || 0,975 || 30000 || 1,950 ||

Nozares atbalsts || || 0,550 || 1 || 0,550 || 1 || 0,550 || 2 || 1,100 ||

KOPĒJĀS IZMAKSAS || || 1,525 || || 1,525 || || 3,050 ||

3.2.3.     Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.1.  Kopsavilkums

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz administratīvo apropriāciju izmantošanu

– X  Priekšlikums/iniciatīva paredz administratīvo apropriāciju izmantošanu šādā veidā:

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| N gads[20] 2013 || N+1 gads 2014 || KOPĀ

Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || || ||

Cilvēkresursi || 0,082 || 0,082 || 0,164

Pārējie administratīvie izdevumi || 0,010 || 0,010 || 0,020

Starpsumma – Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || 0,092 || 0,092 || 0,184

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS[21] || || ||

Cilvēkresursi || 0,031 || 0,031 || 0,062

Pārējie administratīvie izdevumi || 0,000 || 0,040 || 0,040

Starpsumma – Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS || 0,031 || 0,071 || 0,102

KOPĀ || 0,123 || 0,163 || 0,286

3.2.3.2. 

3.2.3.3.  Paredzamās cilvēkresursu vajadzības

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

– x   Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Paredzamais apjoms izsakāms veselos skaitļos (vai maksimāli ar vienu zīmi aiz komata)

|| N gads 2013 || N+1 gads 2014

Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) || ||

XX 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) || 0,65 || 0,65

XX 01 01 02 (Delegācijas) || ||

XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība) || ||

10 01 05 01 (Tiešā pētniecība) || ||

Ÿ Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu – FTE)[22] || ||

XX 01 02 01 (CA, INT, SNE, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) || ||

XX 01 02 02 (CA, INT, JED, LA un SNE delegācijās) || ||

XX 01 04 yy[23] 11 01 01 04 || - Galvenā mītne[24] || ||

- Delegācijas || 0,25 || 0,25 ||

XX 01 05 02 (CA, INT, SNE – netiešā pētniecība) || ||

10 01 05 02 (CA, INT, SNE – tiešā pētniecība) || ||

11 01 04 04 (CA, atašejs, kas ir atbildīgs par nozares atbalsta izmantošanas uzraudzību) || ||

KOPĀ || 0,90 || 0,90

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Cilvēkresursu vajadzības tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

Ierēdņi un pagaidu darbinieki || Pārvaldīt un uzraudzīt ar Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē saistītu (atkārtotu) sarunu procesu un šo sarunu rezultātu apstiprināšanas procesu, kuru veic attiecīgās iestādes; pārvaldīt kārtējo Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē, tostarp nodrošināt pastāvīgu finanšu un darbības uzraudzību; nodrošināt licenču pārvaldību.

Ārštata darbinieki || Nozares atbalsta izpildes uzraudzība – deleģēts līgumdarbinieks (Maurīcija): kopumā pēc aplēses – 0,3 darbinieki gadā.

3.2.4.     Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

– X Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai

3.2.5.     Trešo personu iemaksas

– X Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

3.3.        Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

– X  Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus

[1]               Pilnvarojums, ko Vispārējo lietu padome pieņēma 2012. gada 24. aprīlī.

[2]               OV C […], […], [...]. lpp.

[3]               OV L 15, 18.1.2008., 1. lpp.

[4]               OV C...

[5]               Protokola teksts ir publicēts OV … kopā ar lēmumu par tā parakstīšanu.

[6]               Protokola spēkā stāšanās datumu Padomes Ģenerālsekretariāts publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

[7]               ABM: budžeta vadība pa darbības jomām; ABB: budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

[8]               Kā paredzēts Finanšu regulas 49. panta 6. punkta attiecīgi a) un b) apakšpunktā.

[9]               Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html.

[10]             Kā paredzēts Finanšu regulas 185. pantā.

[11]             Dif. – diferencētās apropriācijas, nedif. – nediferencētās apropriācijas.

[12]             EBTA — Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

[13]             Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

[14]             N gads ir gads, kurā sāk īstenot priekšlikumu/iniciatīvu.

[15]             Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās „BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība. Konkrētajā situācijā, kā norādīts šajā protokolā, ikgadējā summa EUR 0,031 miljonu apmērā (2013. un 2014. gadam) tiks izmantota, lai segtu izmaksas saistībā ar delegācijā paredzēto līgumdarbinieka un vietējā aģenta pozīciju, un aplēstā summa EUR 0,040 miljonu apmērā, lai segtu izmaksas saistībā ar ex-post un ex-ante novērtējumu 2014. gadā.

[16]             Finansiālo ieguldījumu veido: a) EUR 975 000 liels finansiālais ieguldījums par piekļuves tiesībām Madagaskaras zvejas zonai un b) atbalsts EUR 550 000 apmērā zivsaimniecības nozares politikas attīstībai Madagaskaras Republikā.

[17]             N gads ir gads, kurā sāk īstenot priekšlikumu/iniciatīvu.

[18]             Rezultāti ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

[19]             Konkrētie mērķi , kas norādīti 1.4.2. punktā.

[20]             N gads ir gads, kurā sāk īstenot priekšlikumu/iniciatīvu.

[21]             Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās „BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[22]             CA – līgumdarbinieki, LA – vietējie darbinieki, SNE – valstu norīkotie eksperti, INT – pagaidu darbinieki, JED – jaunākie eksperti delegācijās.

[23]             Saskaņā ar robežlielumiem attiecībā uz ārštata darbiniekiem, ko finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām „BA” pozīcijām).

[24]             Galvenokārt struktūrfondi, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF).