PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Balstoties uz attiecīgo Padomes pilnvarojumu[1], Komisija Eiropas Savienības vārdā risināja sarunas ar Maurīcijas Republiku ar mērķi parafēt jaunu zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu un protokolu starp Eiropas Savienību un Maurīcijas Republiku. Šo sarunu rezultātā 2012. gada 23. februārī tika parafēts jauns zivsaimniecības partnerattiecību nolīgums un jauns protokols.

Jaunais nolīgums aptver sešu gadu periodu, kurš sākas no līguma parakstīšanas dienas, un to automātiski pagarina uz secīgiem trīs gadu periodiem.

Vispārīgais mērķis ir stiprināt sadarbību starp ES un Maurīcijas Republiku ar nolūku izveidot partnerattiecību pamatsistēmu, kurā abu pušu interesēs ir izstrādāt ilgtspējīgu zivsaimniecības politiku un nodrošināt zvejas resursu atbildīgu izmantošanu Maurīcijas zvejas zonā.

Protokola piemērošanas periods ir 3 gadi. Jaunais protokols paredz zvejas iespējas 86 tunzivju zvejas kuģiem (41 seineris zvejai ar riņķvadiem un 45 kuģi zvejai ar āķu jedām).

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

Tehnisko sanāksmju ietvaros un Padomes zivsaimniecības jautājumos kompetentajā darba grupā tika rīkotas apspriešanās ar dalībvalstīm. Šajās apspriedēs tika apstiprināta ieinteresētība noslēgt ar Maurīciju zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu un protokolu. Komisija cita starpā balstījās uz valstu ekspertu veiktā novērtējuma rezultātiem, kas tika pabeigts 2011. gada novembrī.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Šī procedūra ir uzsākta paralēli ar procedūrām, kas attiecas uz Padomes lēmumu par jaunā zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma un protokola noslēgšanu ar Eiropas Parlamenta piekrišanu un Padomes regulu par zvejas iespēju iedalīšanu saskaņā ar minēto protokolu.

4.           IETEKME UZ BUDŽETU

Jaunajā protokolā paredzētais kopējais finansiālais ieguldījums ir EUR 1 980 000 visam periodam. Šo summu veido: a) EUR 357 500 gadā, kas atbilst atsauces daudzumam 5500 tonnu gadā, un b) EUR 302 500 gadā, kas atbilst papildu finansējumam, kuru Savienība maksā, lai atbalstītu Maurīcijas zivsaimniecības un jūrlietu politiku.

Tādējādi no Savienības budžeta maksājamā ikgadējā finansiālā ieguldījuma summa ir EUR 660 000.

2012/0214 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par to, lai Savienības vārdā parakstītu jaunu partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē un jaunu protokolu, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Savienību un Maurīcijas Republiku

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu saistībā ar tā 218. panta 5. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)       Savienība risināja sarunas ar Maurīciju par jaunu zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu un jaunu protokolu, ar kuru Savienības kuģiem nodrošina zvejas iespējas ūdeņos, kas attiecībā uz zveju ir Maurīcijas suverenitātē vai jurisdikcijā.

(2)       Minēto sarunu rezultātā 2012. gada 23. februārī parafēja zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu un protokolu.

(3)       Jaunais zivsaimniecības partnerattiecību nolīgums un jaunais protokols būtu jāparaksta un tam būtu jāstājas spēka pēc tam, kad ir pabeigtas procedūras, kas vajadzīgas to oficiālai noslēgšanai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Savienības vārdā tiek apstiprināts, ka paraksta Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Savienību un Maurīcijas Republiku un protokolu, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Savienību un Maurīcijas Republiku, parakstīšana, ņemot vērā, ka nolīgumu noslēgs vēlāk.

Zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma un protokola teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Padomes Ģenerālsekretariāts izveido instrumentu, kas nodrošina nolīguma sarunu vadītāja norādītajai(-ām) personai(-ām) visas pilnvaras parakstīt nolīgumu un protokolu, ņemot vērā to noslēgšanu.

3. pants

Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgums stājas spēkā dienā, kad Puses paziņo viena otrai par vajadzīgo procedūru pabeigšanu, saskaņā ar tā 17. pantu.

4. pants

Protokols, kas pievienots zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumam, stājas spēkā dienā, kad Puses paziņo viena otrai par vajadzīgo procedūru pabeigšanu, saskaņā ar tā 15. pantu.

5. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē,

                                                                       Padomes vārdā —

                                                                       priekšsēdētājs

PARTNERATTIECĪBU NOLĪGUMS ZIVSAIMNIECĪBAS NOZARĒ

starp Eiropas Savienību un Maurīcijas Republiku

EIROPAS SAVIENĪBA, turpmāk "Savienība", un

MAURĪCIJAS REPUBLIKA, turpmāk „Maurīcija”,     abas kopā turpmāk „Puses”,

IEVĒROJOT ciešo sadarbību starp Savienību un Maurīciju, jo īpaši Kotonū nolīguma satvarā, kā arī Pušu kopējo vēlmi šo sadarbību pastiprināt;

IEVĒROJOT Pušu vēlēšanos sadarbojoties veicināt zvejas resursu ilgtspējīgu izmantošanu;

ŅEMOT VĒRĀ Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju;

ATZĪSTOT Maurīcijas suverēno tiesību vai jurisdikcijas īstenošanu zonā, kura plešas 200 jūras jūdzes aiz bāzes līnijas, ko nosaka atbilstīgi ANO Jūras tiesību konvencijai;

APŅEMOTIES ievērot to attiecīgo reģionālo organizāciju lēmumus un rekomendācijas, kurās Puses ir dalībnieces;

APZINOTIES to, cik svarīgi ir principi, kas noteikti ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) 1995. gada konferencē pieņemtajā Atbildīgas zivsaimniecības vadības kodeksā,

APŅEMOTIES ar savstarpēji izdevīgu sadarbību veicināt atbildīgu zivsaimniecību, lai nodrošinātu jūras dzīvo resursu saglabāšanu ilgtermiņā un ilgtspējīgu izmantošanu;

PĀRLIECĪBĀ par to, ka šādai sadarbībai ir jāizpaužas tādu iniciatīvu un pasākumu veidā, kas gan kopā, gan atsevišķi viens otru papildina, nodrošinot politikas saskanību un pasākumu sinerģiju;

APŅEMOTIES tādēļ sākt Maurīcijas zivsaimniecības politikas īstenošanai vajadzīgo dialogu, iesaistot sabiedrību un uzņēmējus;

VĒLOTIES paredzēt noteikumus un nosacījumus, ar kādiem Savienības kuģi var veikt zvejas darbības Maurīcijas ūdeņos un ar kādiem var saņemt Savienības atbalstu atbildīgai zvejniecībai minētajos ūdeņos;

APŅEMOTIES panākt ciešāku ekonomisko sadarbību zivsaimniecībā un ar to saistītās jomās, veicinot sadarbību starp abu Pušu uzņēmumiem,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants. Definīcijas

Šajā nolīgumā:

a)           "Maurīcijas iestādes" ir Maurīcijas Republikas Zvejniecības ministrija;

b)           „Savienības iestādes” ir Eiropas Komisija;

c)           „zvejas kuģis” ir jebkurš kuģis, kuru izmanto zvejai saskaņā ar Maurīcijas tiesību aktiem;

d)           "Savienības kuģis" ir Savienības dalībvalsts karoga zvejas kuģis, kas reģistrēts Savienībā;

e)           „Apvienotā komiteja” ir komiteja, kuras sastāvā ir Savienības un Maurīcijas pārstāvji, kā paredzēts šā nolīguma 9. pantā;

f)            „pārkraušana citā kuģī” ir ostā notiekoša visas nozvejas vai nozvejas daļas pārvietošana no viena zvejas kuģa otrā kuģī;

g)           „kuģa īpašnieks” ir par zvejas kuģi juridiski atbildīgā persona, kuras pārziņā kuģis atrodas un kura kontrolē tā darbību;

h)           “ĀKK jūrnieki” ir jūrnieki no valstīm, kuras nav Eiropas valstis un kuras ir parakstījušas Kotonū nolīgumu;

i)            "FAO" ir ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija.

2. pants. Darbības joma

Šā nolīguma mērķis ir paredzēt noteikumus un nosacījumus, saskaņā ar kuriem ES karoga kuģi un kuģi, kas reģistrēti ES (turpmāk "ES kuģi"), var veikt tunzivju zveju ūdeņos, kas ir Maurīcijas suverenitātē vai jurisdikcijā (turpmāk "Maurīcijas ūdeņi") saskaņā ar UNCLOS noteikumiem un citiem starptautisku tiesību aktu noteikumiem un praksi.

Ar šo nolīgumu paredz principus, noteikumus un procedūras šādās jomās:

-             ekonomiskā, finansiālā, tehniskā un zinātniskā sadarbība zivsaimniecības nozarē, lai Maurīcijas ūdeņos veicinātu atbildīgu zveju, kas nodrošina zvejas resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu, un lai attīstītu Maurīcijas zvejniecības nozari,

-             sadarbība attiecībā uz zvejas kontroles mehānismiem Maurīcijas ūdeņos, lai nodrošinātu iepriekš minēto noteikumu un nosacījumu ievērošanu, lai zivju krājumu saglabāšanas un pārvaldības pasākumi būtu efektīvi un lai novērstu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju,

-             uzņēmumu partnerība, kopējās interesēs izvēršot ekonomisku darbību zivsaimniecības nozarē un ar to saistītās jomās.

3. pants. Nolīguma īstenošanas principi un mērķi

1.           Puses apņemas veicināt atbildīgu zvejniecību Maurīcijas ūdeņos saskaņā ar Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) Atbildīgas zivsaimniecības vadības kodeksu, ievērojot nediskriminēšanas principu attiecībā uz dažādām minētajos ūdeņos zvejojošajām flotēm.

2.           Puses sadarbojas, lai uzraudzītu Maurīcijas valdības pieņemtās zivsaimniecības politikas īstenošanas rezultātus un novērtētu pasākumus, programmas un darbības, kas veiktas, pamatojoties uz šo nolīgumu, un tālab iesaistās politiskā dialogā par zivsaimniecības nozares jautājumiem. Novērtējumu rezultātus analizē šā nolīguma 9. pantā paredzētā Apvienotā komiteja.

3.           Puses apņemas nodrošināt šā nolīguma īstenošanu saskaņā ar labas ekonomiskās un sociālās vadības principiem un ievērojot zvejas resursu stāvokli.

4.           Maurīcijas jūrnieku nodarbināšanu uz Savienības kuģiem reglamentē ar Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) Deklarāciju par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā, kuru ar pilnām tiesībām piemēro attiecīgajiem darba līgumiem un vispārīgiem darba nosacījumiem. Tas jo īpaši attiecas uz apvienošanās brīvību un darba koplīguma slēgšanas tiesību faktisku atzīšanu, kā arī diskriminācijas novēršanu attiecībā uz nodarbinātību un profesijām. Uz ĀKK jūrniekiem, kas nav Maurīcijas jūrnieki un kas nodarbināti uz Savienības kuģiem, attiecas tādi paši nosacījumi.

5.           Puses apspriežas pirms tādu lēmumu pieņemšanas, kas var ietekmēt ar šo nolīgumu saistītās Savienības kuģu darbības.

4. pants. Zinātniskā sadarbība

1.           Šā nolīguma darbības laikā Savienība un Maurīcijas iestādes pastāvīgi cenšas uzraudzīt resursu stāvokli Maurīcijas ūdeņos.

2.           Puses apņemas — apvienotā zinātniskajā darba grupā vai attiecīgajās starptautiskajās organizācijās — apspriesties par to, kā nodrošināt dzīvo resursu pārvaldību un saglabāšanu Indijas okeānā, un par sadarbību attiecīgajās zinātniskās pētniecības jomās.

3.           Puses, ievērojot 2. punktu, apspriežas 9. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā un kopīgi pieņem zivju krājumu ilgtspējīgai pārvaldībai vajadzīgos saglabāšanas pasākumus, kuri ietekmē Savienības kuģu darbības.

5. pants. Savienības kuģu piekļuve zvejas zonām Maurīcijas ūdeņos

1.           Maurīcija apņemas ļaut Savienības kuģiem veikt zvejas darbības Maurīcijas ūdeņos saskaņā ar šo nolīgumu un tam pievienoto protokolu un pielikumu.

2.           Zvejas darbības, uz kurām attiecas šis nolīgums, veic atbilstīgi spēkā esošajiem Maurīcijas tiesību aktiem. Maurīcijas iestādes paziņo Savienības iestādēm par visiem minētajos tiesību aktos izdarītajiem grozījumiem.

3.           Maurīcija apņemas veikt visus attiecīgos pasākumus, lai faktiski piemērotu šā nolīguma protokolā paredzētos zvejas uzraudzības noteikumus. Savienības kuģi sadarbojas ar Maurīcijas iestādēm, kas atbild par šādu uzraudzību.

4.           Savienība apņemas veikt visus attiecīgos pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka tās kuģi ievēro šā nolīguma noteikumus, kā arī tiesību aktus, ar kuriem reglamentē zveju Maurīcijas ūdeņos.

6. pants. Zvejas atļaujas

1.           Savienības kuģi drīkst zvejot Maurīcijas ūdeņos tikai tad, ja uz kuģa ir saskaņā ar šo nolīgumu un tam pievienoto protokolu izdota zvejas atļauja vai tās kopija.

2.           Kuģa zvejas atļaujas izdošanas kārtība, no kuģa īpašnieka iekasējamās maksas un maksāšanas kārtība ir noteikta šā nolīguma protokola pielikumā.

7. pants — Finansiālais ieguldījums

1.           Savienība piešķir Maurīcijai finansiālu ieguldījumu saskaņā ar šā nolīguma protokolā un pielikumos paredzētajiem noteikumiem un nosacījumiem. Šā ieguldījuma pamatā ir divi elementi, proti:

a)      Savienības kuģu piekļuve Maurīcijas ūdeņiem un zvejas resursiem un

b)      Savienības finansiālais atbalsts atbildīgas zvejniecības un zvejas resursu ilgtspējīga izmantojuma veicināšanai Maurīcijas ūdeņos.

2.           Finansiālā ieguldījuma elementu, kas minēts 1. punkta b) apakšpunktā, nosaka, ņemot vērā mērķus, par kuriem Puses vienojas saskaņā ar šā nolīguma protokolā paredzētajiem noteikumiem un kurus ir paredzēts sasniegt ar Maurīcijas zivsaimniecības politikas un tās īstenošanas gada un daudzgadu programmu palīdzību.

3.           Savienības piešķirto finansiālo ieguldījumu izmaksā ik gadu, ievērojot šā nolīguma protokolā paredzēto maksāšanas kārtību, un tam piemēro šā nolīguma un minētā protokola noteikumus, ja maksājamās summas apjomu maina šādu iemeslu dēļ:

a)      neparedzēti apstākļi, kas nav dabas parādības un kas traucē zvejot Maurīcijas ūdeņos;

b)      Savienības kuģiem iedalīto zvejas iespēju samazināšana, ko pēc abpusējas vienošanās veic attiecīgo krājumu pārvaldības nolūkā, ja, pamatojoties uz labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu, to uzskata par vajadzīgu resursu saglabāšanai un ilgtspējīgai izmantošanai;

c)      Savienības kuģiem piešķirto zvejas iespēju palielināšana, ko pēc abpusējas vienošanās veic, ja saskaņā ar labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu krājumu stāvoklis to ļauj;

d)      Maurīcijas zivsaimniecības politikas īstenošanai piešķirtā finansiālā atbalsta nosacījumu pārvērtēšana, ja tās pamatā ir Pušu konstatētie gada un daudzgadu programmu rezultāti;

e)      šā nolīguma darbības izbeigšana saskaņā ar 12. pantu;

f)       šā nolīguma darbības apturēšana saskaņā ar 13. pantu.

8. pants. Uzņēmēju un sabiedrības sadarbības veicināšana

1.           Puses atbalsta ekonomisku, zinātnisku un tehnisku sadarbību zivsaimniecības nozarē un ar to saistītajās jomās. Tās apspriežas, lai saskaņotu dažādos iespējamos pasākumus.

2.           Puses apņemas veicināt informācijas apmaiņu par zvejas paņēmieniem un rīkiem, zvejas produktu saglabāšanas metodēm un rūpniecisko apstrādi.

3.           Vajadzības gadījumā Puses cenšas radīt labvēlīgus apstākļus Pušu uzņēmumu tehniskās, ekonomiskās un komerciālās sadarbības veicināšanai, atbalstot uzņēmējdarbībai un ieguldījumiem labvēlīgas vides radīšanu.

4.           Pušas apņemas īstenot plānu un pasākumus starp Maurīcijas un Savienības uzņēmējiem, kas paredzēti, lai uzlabotu zivju izkraušanu no Savienības kuģiem Maurīcijā.

5.           Vajadzības gadījumā Puses atbalsta kopuzņēmumu veidošanu, kas ir abpusēji izdevīga, un šādiem uzņēmumiem vienmēr jāatbilst gan Maurīcijas, gan Savienības tiesību aktu prasībām.

9. pants. Apvienotā komiteja

1.           Šā nolīguma piemērošanas uzraudzībai izveido Apvienoto komiteju. Apvienotā komiteja veic šādas funkcijas:

a)      uzrauga šā nolīguma izpildi, interpretāciju un piemērošanu, jo īpaši 7. panta 2. punktā minēto gada un daudzgadu programmu izstrādi un to īstenošanas novērtēšanu;

b)      nodrošina nepieciešamo saziņu Puses interesējošajos jautājumos, kas saistīti ar zvejniecību;

c)      darbojas kā forums izlīguma panākšanai strīdos par šā nolīguma interpretēšanu vai piemērošanu;

d)      vajadzības gadījumā no jauna novērtē zvejas iespēju apjomu un līdz ar to — finansiālā ieguldījuma apjomu;

e)      veic citas funkcijas, par kurām Puses savstarpēji vienojas.

2.           Apvienotā komiteja savas funkcijas pilda arī saistībā ar šā nolīguma 4. pantā minēto zinātnisko apspriežu rezultātiem.

3.           Apvienotā komiteja tiekas vismaz reizi gadā, pārmaiņus Maurīcijā un Savienībā, un sanāksmi vada tās rīkotāja Puse. Ja kāda no Pusēm to pieprasa, tiek rīkota īpaša Apvienotās komitejas sanāksme.

10. pants. Nolīguma piemērošanas ģeogrāfiskais apgabals

Šo nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijās, uz kurām attiecas Eiropas Savienības dibināšanas līgums, un ar minētajā līgumā paredzētajiem nosacījumiem un, no otras puses, Maurīcijas teritorijā.

11. pants. Nolīguma termiņš

Šo nolīgumu piemēro sešus (6) gadus, sākot no tā spēkā stāšanās dienas; to automātiski pagarina uz turpmākiem trīs (3) gadu periodiem, ja vien saskaņā ar 12. pantu neiesniedz paziņojumu par nolīguma darbības izbeigšanu.

12. pants. Nolīguma darbības izbeigšana

1.           Šā nolīguma darbību var izbeigt jebkura no Pusēm, ja rodas neparedzēti apstākļi, kas nav dabas parādības, ko neviena no Pusēm nespēj pienācīgi kontrolēt un kas traucē zvejot Maurīcijas ūdeņos. Turklāt jebkura no Pusēm var izbeigt šā nolīguma darbību, ja ir noplicināti attiecīgie krājumi vai ja konstatēts, ka samazinājies Savienības kuģiem piešķirto zvejas iespēju izmantojums, vai ja Puses nepilda apņemšanos apkarot nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju.

2.           Ja kāda no Pusēm vēlas izbeigt šā nolīguma darbību, tā vismaz sešus mēnešus pirms sākotnējā vai katra nākamā perioda beigām rakstveidā paziņo otrai Pusei par savu nodomu.

3.           Pēc iepriekš minētā paziņojuma nosūtīšanas Puses sāk apspriešanos.

4.           Šā nolīguma 7. pantā minētā finansiālā ieguldījuma maksājumu gadam, kurā tiek izbeigta šā nolīguma darbība, samazina samērīgi un proporcionāli laikam.

13. pants. Nolīguma darbības apturēšana

1.           Nolīguma darbību var apturēt pēc jebkuras Puses pieprasījuma, ja radušās nopietnas nesaskaņas par nolīgumā paredzēto noteikumu piemērošanu. Lai nolīguma darbību apturētu, attiecīgajai Pusei vismaz trīs mēnešus pirms dienas, kad apturēšanai jāstājas spēkā, rakstveidā jāpaziņo par savu nodomu. Pēc šāda paziņojuma saņemšanas Puses apspriežas, lai nesaskaņas atrisinātu izlīgstot.

2.           Finansiālo ieguldījumu, kas minēts 7. pantā, samērīgi un proporcionāli laikam samazina atkarībā no nolīguma darbības apturēšanas ilguma.

14. pants. Protokols un pielikums

Protokols, tā pielikums un pielikuma papildinājumi ir šā nolīguma neatņemama daļa.

15. pants. Piemērojamie valsts tiesību akti

Savienības kuģu darbības Maurīcijas ūdeņos reglamentē Maurīcijā piemērojamie tiesību akti, izņemot tad, ja šajā nolīgumā vai tā protokolā, pielikumā vai pielikuma papildinājumos ir noteikts citādi.

16. pants. Atcelšana

Šā nolīguma spēkā stāšanās dienā ar to atceļ un aizstāj nolīgumu starp Eiropas Savienību un Maurīcijas Republikas valdību par zveju pie Maurīcijas krastiem, kurš stājās spēkā 1990. gada 1. decembrī.

17. pants. Stāšanās spēkā

Šis nolīgums ir sagatavots divos eksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā un ir vienlīdz autentisks visās šajās valodās.

Šis nolīgums stājas spēkā datumā, kad Līgumslēdzējas Puses viena otrai paziņo par šim nolūkam vajadzīgo procedūru pabeigšanu.

PROTOKOLS,

ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Savienību un Maurīcijas Republiku

1. pants Piemērošanas laikposms un zvejas iespējas

1.           Saskaņā ar zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma 5. pantu piešķirtās zvejas iespējas trīs (3) gadu laikposmā ir šādas:

tālu migrējošajām sugām (sugām, kas minētas Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada Jūras tiesību konvencijas 1. pielikumā):

a)           41 okeāna zvejas tunzivju seineri un

b)           45 kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām.

2.           Šā panta 1. punktu piemēro atbilstīgi šā protokola 5. un 6. panta noteikumiem.

3.           Saskaņā ar zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma 6. pantu un šā protokola 7. pantu Eiropas Savienības dalībvalsts karoga kuģi drīkst iesaistīties zvejas darbībās Maurīcijas ūdeņos tikai tad, ja tiem ir zvejas atļauja, kura izdota atbilstīgi šim protokolam saskaņā ar tā pielikumu.

2. pants Finansiālais ieguldījums un maksāšanas veidi

1.           Zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma 7. pantā minētais finansiālais ieguldījums 1. pantā minētajam laikposmam ir EUR 1 980 000 visā šā protokola darbības laikā.

2.           Šo kopējo finansiālo ieguldījumu veido:

a)           ikgadēja summa EUR 357 500 apmērā, ko piešķir par piekļuvi Maurīcijas ūdeņiem un kas atbilst atsauces daudzumam 5 500 tonnu gadā, un

b)           īpaša summa EUR 302 500 gadā, kas paredzēta Maurīcijas zivsaimniecības un jūrlietu politikas atbalstam un īstenošanai.

3.           Šā panta 1. punktu piemēro saskaņā ar šā protokola 3., 4., 5. un 6. pantu.

4.           Eiropas Savienība katru šā protokola piemērošanas laikposma gadu veic maksājumu, kas atbilst šā panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētajai kopsummai (t. i., EUR 660 000 gadā). Maksājumu par pirmo gadu veic ne vēlāk kā sešdesmit (60) dienas pēc šā protokola stāšanās spēkā, un maksājumus par nākamajiem gadiem — ne vēlāk kā šā protokola parakstīšanas gadadienā.

5.           Ja kopējais tunzivju daudzums, kuru Eiropas Savienības kuģi nozvejojuši Maurīcijas ūdeņos, pārsniedz 5500 tonnu gadā, par piekļuves tiesībām piešķirto ikgadējo finansiālais ieguldījumu palielina līdz EUR 65 par katru nozvejoto papildu tonnu. Tomēr Eiropas Savienības samaksātā ikgadējā kopsumma nedrīkst vairāk nekā divas reizes pārsniegt 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto summu (EUR 715 000). Ja daudzums, ko Eiropas Savienības kuģi nozvejojuši Maurīcijas ūdeņos, pārsniedz daudzumu, kas atbilst divkāršotai ikgadējai kopsummai, tad summu, kura jāmaksā par minētā limita pārsnieguma daudzumu, izmaksā nākamajā gadā saskaņā ar pielikuma noteikumiem.

6.           Maurīcijai ir tiesības brīvi lemt par 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētā finansiālā ieguldījuma izmantošanu.

7.           Finansiālo ieguldījumu ieskaita vienā Maurīcijas valsts kases kontā, kas atvērts Maurīcijas centrālajā bankā. Maurīcijas iestādes paziņo šā konta numuru.

3. pants Atbildīgas zvejas un ilgtspējīgas zvejniecības veicināšana Maurīcijas ūdeņos

1.           Iespējami drīz un ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc šā protokola stāšanās spēkā Eiropas Savienība un Maurīcija zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma 9. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā vienojas par nozares daudzgadu programmu un par sīki izstrādātiem tās īstenošanas noteikumiem, jo īpaši par šādiem jautājumiem:

a)           gada un daudzgadu vadlīnijas par 2. panta 2 punkta b) apakšpunktā minētās finansiālā ieguldījuma īpašās summas izmantošanu;

b)           gada un daudzgadu mērķi, kas jāsasniedz, lai laika gaitā panāktu atbildīgu zveju un ilgtspējīgu zvejniecību, ņemot vērā prioritātes, ko Maurīcija izvirzījusi valsts zivsaimniecības politikā un jūrniecības politikā, un citu nozaru politikā, kas ir saistīta ar atbildīgas zvejas un ilgtspējīgas zvejniecības veicināšanu vai ietekmē to, tostarp saistībā ar aizsargājamām jūras teritorijām;

c)           ikgadējo rezultātu novērtēšanas kritēriji un procedūras.

2.           Visus ierosinātos grozījumus nozares daudzgadu programmā Puses apstiprina Apvienotajā komitejā.

3.           Katru gadu Maurīcija vajadzības gadījumā sadala 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto finansiālā ieguldījuma papildu summu daudzgadu programmas īstenošanas vajadzībām. Par šo sadalījumu paziņo Eiropas Savienībai.

4. pants Zinātniskā sadarbība atbildīgas zvejas veicināšanā

1.           Puses apņemas veicināt atbildīgu zveju Maurīcijas ūdeņos, pamatojoties uz principu par nediskriminējošu attieksmi pret dažādajām flotēm, kas zvejo šajos ūdeņos.

2.           Šā protokola darbības laikā Eiropas Savienība un Maurīcija cenšas uzraudzīt zvejas resursu stāvokli Maurīcijas ūdeņos.

3.           Abas Puses cenšas ievērot Indijas okeāna tunzivju komisijas (IOTC) pieņemtās rezolūcijas, ieteikumus un, vajadzības gadījumā, attiecīgos pārvaldības plānus par resursu saglabāšanu un atbildīgu zvejniecības pārvaldību.

4.           Pamatojoties uz IOTC pieņemtajiem ieteikumiem un rezolūcijām un labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem atzinumiem, un attiecīgā gadījumā rezultātiem, kas gūti zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma 4. pantā paredzētās apvienotās zinātniskās darba grupas sanāksmē, Puses var apspriesties Apvienotajā komitejā, kas paredzēta zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma 9. pantā, un vajadzības gadījumā vienoties par pasākumiem, lai nodrošinātu Maurīcijas zvejas resursu ilgtspējīgu pārvaldību.

5. pants Zvejas iespēju pielāgošana pēc savstarpējas vienošanās

1.           Zvejas iespējas, kas minētas 1. pantā, var pielāgot, savstarpēji vienojoties, ciktāl IOTC ieteikumi un rezolūcijas liecina, ka šāda pielāgošana nodrošinās tunzivju un tunzivjveidīgo sugu ilgtspējīgu pārvaldību Indijas okeānā.

2.           Šādā gadījumā 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto finansiālo ieguldījumu pielāgo samērīgi un proporcionāli laikam. Tomēr Eiropas Savienības samaksātā ikgadējā kopsumma nedrīkst vairāk nekā divas reizes pārsniegt 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto summu.

3.           Abas Puses rakstiski paziņo viena otrai par visām izmaiņām to zivsaimniecības politikā un tiesību aktos.

6. pants Jaunas zvejas iespējas

1.           Ja Eiropas Savienības zvejas kuģi vēlas iesaistīties zvejā, kas nav paredzēta zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma 1. pantā, pirms atļaujas potenciālas piešķiršanas jebkurai šādai darbībai Puses savstarpēji apspriežas un attiecīgā gadījumā vienojas par nosacījumiem, ko piemēro šādai zvejai, tostarp par attiecīgo grozījumu izdarīšanu šajā protokolā un tā pielikumā.

2.           Pusēm jāveicina izpētes zveja, jo īpaši attiecībā uz Maurīcijas ūdeņos sastopamām dziļūdens sugām, kuru krājumi netiek pietiekami izmantoti. Šajā nolūkā un pēc vienas Puses lūguma Puses savstarpēji apspriežas, lai, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, pieņemtu lēmumu par sugām, nosacījumiem un citiem attiecīgiem parametriem.

3.           Puses veic izpētes zveju saskaņā ar parametriem, kurus atzīst abas Puses, attiecīgā gadījumā noslēdzot administratīvu vienošanos. Par izpētes zvejas atļauju izdošanu jāvienojas ilgākais uz 6 mēnešiem.

4.           Ja Puses uzskata, ka izpētes zveja ir devusi pozitīvus rezultātus, Maurīcijas valdība var Eiropas Savienības flotei iedalīt jauno sugu zvejas iespējas līdz šā protokola termiņa beigām. Tādā gadījumā šā protokola 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto finansiālo ieguldījumu palielina. Attiecīgi groza pielikumā paredzētās maksas un nosacījumus, kas piemērojami kuģu īpašniekiem.

7. pants Zvejas darbībām piemērojamie nosacījumi un ekskluzivitātes klauzula

Neskarot zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma 6. pantu, Eiropas Savienības kuģi drīkst zvejot Maurīcijas ūdeņos tikai tad, ja tiem ir derīga zvejas atļauja, ko Maurīcija izdevusi saskaņā ar šo protokolu un tā pielikumu.

8. pants Finansiālā ieguldījuma maksājumu apturēšana un pārskatīšana

1.           Neskarot šā protokola 9. pantā izklāstītos noteikumus, 2. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minēto finansiālo ieguldījumu pēc abu Pušu apspriešanās pārskata vai aptur turpmāk minētajos gadījumos, ja Eiropas Savienība ir pilnībā samaksājusi visas apturēšanas brīdī piekritīgās summas:

a)           sakarā ar ārkārtējiem apstākļiem, kuri nav dabas parādības, nav iespējams veikt zvejas darbības Maurīcijas ūdeņos;

b)           vienas Puses politikas nostādnēs tiek ieviestas būtiskas pārmaiņas, kuras ietekmē šā protokola attiecīgos noteikumus;

c)           Eiropas Savienība ir konstatējusi, ka ir pārkāpti cilvēktiesību svarīgākie elementi un pamatelementi, kas izklāstīti Kotonū nolīguma 9. pantā, un izpildījusi minētā nolīguma 8. un 96. pantā paredzētās procedūras. Šādā gadījumā visas ES kuģu zvejas darbības tiek apturētas.

2.           Eiropas Savienība patur tiesības pilnībā vai daļēji apturēt 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās finansiālā ieguldījuma īpašās summas maksājumus, ja pēc veiktā novērtējuma un šā protokola 3. pantā paredzētās apspriešanās Apvienotajā komitejā tiek konstatēts, ka nozares politikas atbalsta rezultāti pēc būtības neatbilst budžetā paredzētajam līdzekļu izlietojumam.

3.           Finansiālā ieguldījuma maksājumus un zvejas darbības var atsākt, tiklīdz ir atjaunots sākotnējais stāvoklis, kāds bija pirms iepriekš minēto apstākļu rašanās, un ja Puses apspriešanās rezultātā vienojas par atsākšanu.

9. pants Protokola īstenošanas apturēšana

1.           Šā protokola īstenošanu pēc vienas Puses iniciatīvas un pēc Pušu apspriešanās un vienošanās nolīguma 9. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā aptur šādos gadījumos:

a)           sakarā ar ārkārtējiem apstākļiem, kuri nav dabas parādības, nav iespējams veikt zvejas darbības Maurīcijas ūdeņos;

b)           Eiropas Savienība neveic 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētos maksājumus šā protokola 8. pantā neparedzētu iemeslu dēļ;

c)           starp Pusēm rodas neatrisināms strīds par šā protokola un tā pielikuma interpretāciju un īstenošanu;

d)           viena no Pusēm neievēro šajā protokolā un tā pielikumā izklāstītos noteikumus;

e)           vienas Puses politikas nostādnēs tiek ieviestas būtiskas pārmaiņas, kuras ietekmē šā protokola attiecīgos noteikumus;

f)            viena no Pusēm ir konstatējusi, ka ir pārkāpti cilvēktiesību svarīgākie elementi un pamatelementi, kas izklāstīti Kotonū nolīguma 9. pantā, un izpildījusi minētā nolīguma 8. un 96. pantā paredzētās procedūras;

g)           netiek ievērota Starptautiskās Darba organizācijas Deklarācija par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā, kā paredzēts zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma 3. panta 5. punktā.

2.           Lai apturētu šā protokola īstenošanu, attiecīgā Puse vismaz trīs mēnešus pirms dienas, kad apturēšanai jāstājas spēkā, rakstiski paziņo par savu nodomu.

3.           Ja īstenošana ir apturēta, Puses turpina apspriesties, lai strīdu atrisinātu, panākot izlīgumu. Ja izlīgumu izdodas panākt, šā protokola īstenošanu atsāk un finansiālo ieguldījumu samērīgi un proporcionāli laikam samazina atbilstīgi laikposmam, kurā šā protokola īstenošana bija apturēta.

10. pants Valsts tiesību akti

1.           Eiropas Savienības zvejas kuģu darbības Maurīcijas ūdeņos regulē Maurīcijas valsts tiesību akti un noteikumi, ja vien šajā protokolā un tā pielikumā nav noteikts citādi.

2.           Maurīcijas iestādes informē Eiropas Komisiju par visām izmaiņām vai jauniem tiesību aktiem saistībā ar zivsaimniecības politiku.

11. pants Konfidencialitāte

Puses nodrošina, ka visi dati, kas attiecas uz ES kuģiem un to zvejas darbībām Maurīcijas ūdeņos, vienmēr tiek uzskatīti par konfidenciāliem. Minētos datus izmanto tikai nolīguma īstenošanai un zvejas pārvaldībai, uzraudzībai, kontrolei un pārraudzībai, ko veic attiecīgās kompetentās iestādes.

12. pants Datu elektroniska apmaiņa

Maurīcija un Eiropas Savienība apņemas ieviest vajadzīgās sistēmas, lai elektroniski apmainītos ar visu informāciju un dokumentiem, kas saistīti ar nolīguma īstenošanu. Dokumentu elektroniskā formātā vienmēr uzskata par līdzvērtīgu dokumentam papīra formātā.

Abas Puses nekavējoties paziņo par jebkādiem datorizētās sistēmas traucējumiem, kas kavē šādu apmaiņu. Šādā gadījumā ar nolīguma īstenošanu saistīto informāciju un dokumentus automātiski aizstāj ar dokumentiem papīra formātā atbilstīgi pielikumā paredzētajiem noteikumiem.

13. pants

Ilgums

Šo protokolu un tā pielikumus piemēro trīs (3) gadus no tā spēkā stāšanās dienas, ja vien saskaņā ar 14. pantu nav nosūtīts paziņojums par īstenošanas izbeigšanu.

14. pants Protokola izbeigšana

1.           Ja protokola īstenošanu izbeidz, attiecīgā Puse vismaz sešus mēnešus pirms dienas, kad šai izbeigšanai jāstājas spēkā, rakstiski paziņo otrai Pusei par nodomu izbeigt protokola īstenošanu.

2.           Pēc iepriekš minētā paziņojuma nosūtīšanas Puses sāk apspriešanos.

15. pants Stāšanās spēkā

Šis protokols un tā pielikums stājas spēkā dienā, kad Puses viena otrai paziņo par šim nolūkam vajadzīgo procedūru pabeigšanu.

PIELIKUMS

NOSACĪJUMI, KAS PIEMĒROJAMI EIROPAS SAVIENĪBAS KUĢU ZVEJAS DARBĪBĀM MAURĪCIJAS ŪDEŅOS

I NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

1.           Kompetentās iestādes iecelšana

Ja vien nav norādīts citādi, visas atsauces uz Eiropas Savienību (ES) vai Maurīciju kā kompetento iestādi šajā pielikumā ir:

– attiecībā uz ES: Eiropas Komisija, kas vajadzības gadījumā rīkojas ar ES delegācijas Maurīcijā starpniecību;

– attiecībā uz Maurīciju: Zivsaimniecības ministrija.

2.           Maurīcijas ūdeņi

Visi protokola un tā pielikumu noteikumi attiecas tikai uz Maurīcijas ūdeņiem, kā norādīts 2. papildinājumā.

3.           Bankas konts

Pirms protokola stāšanās spēkā Maurīcija paziņo ES bankas konta(-u) rekvizītus, uz kuru(-iem) saskaņā ar nolīgumu jāpārskaita naudas summas, kuras maksā ES kuģi. Bankas pārskaitījumu izdevumus apmaksā kuģu īpašnieki.

II NODAĻA

Tunzivju zvejas atļaujas

1.           Tunzivju zvejas atļaujas saņemšanas nosacījums un zvejottiesīgie kuģi

Nolīguma 6. pantā minētās tunzivju zvejas atļaujas izdod ar nosacījumu, ka kuģis ir iekļauts to ES zvejas kuģu reģistrā, kas ir IOTC atļauju saņēmušo kuģu sarakstā, un ir izpildītas visas iepriekšējās kuģa īpašnieka, kapteiņa vai paša kuģa saistības, kuras radušās, veicot zvejas darbības Maurīcijā, saskaņā ar nolīgumu un Maurīcijas tiesību aktiem zivsaimniecības jomā.

2.           Zvejas atļaujas pieprasīšana

Par katru kuģi, kas vēlas zvejot saskaņā ar nolīgumu, ES iesniedz Maurīcijai zvejas atļaujas pieprasījumu vismaz divdesmit piecas (25) darbdienas pirms pieprasītās atļaujas derīguma termiņa sākuma, izmantojot šā pielikuma 1. papildinājumā pievienoto veidlapu. Pieprasījumam jābūt drukātā formā vai salasāmi aizpildītam ar lielajiem drukātajiem burtiem.

Katram pirmajam zvejas atļaujas pieprasījumam saskaņā ar spēkā esošo protokolu vai pēc attiecīgā kuģa tehnisko parametru izmaiņām pievieno:

i.             pierādījumu par avansa maksājuma nokārtošanu uz pieprasītās zvejas atļaujas derīguma termiņu;

ii.            nosaukumu, adresi un kontaktinformāciju attiecībā uz:

· zvejas kuģa īpašnieku,

· zvejas kuģa operatoru;

iii.           nesen uzņemtu krāsainu fotoattēlu, kurā kuģis redzams sānskatā un kura minimālie izmēri ir 15 cm x 10 cm;

iv.           kuģa jūrasspējas apliecību;

v.            kuģa reģistrācijas apliecību;

vi.      zvejas kuģa kontaktinformāciju (fakss, e-pasts u. c.)

Lai saskaņā ar spēkā esošo protokolu atjaunotu zvejas atļauju kuģim, kura tehniskie parametri nav mainījušies, atjaunošanas pieprasījumam pievieno tikai pierādījumu par to, ka ir samaksāts avansa maksājums.

3.           Avansa maksājums

Avansa maksājuma summu nosaka, pamatojoties uz gada likmi, kura noteikta šā pielikuma 2. papildinājumā pievienotajās tehnisko datu lapās. Tajā ir iekļauti visi vietējie un valsts nodokļi, izņemot ostas nodokļus, izkraušanas maksu, maksu par pārkraušanu citā kuģī un maksu par pakalpojumiem.

4.           Provizorisks zvejottiesīgo kuģu saraksts

Tiklīdz ir saņemti zvejas atļaujas pieprasījumi, valsts struktūra, kas atbild par zvejas darbību uzraudzību, katrai kuģu kategorijai nekavējoties izveido provizorisku sarakstu ar pieprasījumu iesniegušajiem kuģiem. Šo sarakstu Maurīcijas kompetentā iestāde bez kavēšanās nosūta ES.

ES nosūta provizorisko sarakstu kuģa īpašniekam vai viņa pārstāvim. Ja ES pārstāvniecības ir slēgtas, Maurīcija var nosūtīt provizorisko sarakstu tieši kuģa īpašniekam vai viņa pārstāvim un kopiju ES delegācijai Maurīcijā.

5.           Zvejas atļaujas izdošana

Zvejas atļaujas visiem kuģiem izdod kuģu īpašniekiem vai viņu pārstāvjiem divdesmit (20) darbdienu laikā no dienas, kad kompetentā iestāde ir saņēmusi pilnīgu pieprasījumu. Minētās zvejas atļaujas kopiju nekavējoties nosūta ES delegācijai Maurīcijā.

6.           Zvejottiesīgo kuģu saraksts

Tiklīdz ir izdota zvejas atļauja, valsts struktūra, kas atbild par zvejas darbību uzraudzību, katrai kuģu kategorijai nekavējoties izveido galīgo sarakstu ar kuģiem, kuriem atļauts zvejot Maurīcijas ūdeņos. Šo sarakstu nekavējoties nosūta ES, un tas aizstāj iepriekš minēto provizorisko sarakstu.

7.           Zvejas atļaujas derīguma termiņš

Zvejas atļaujas ir derīgas vienu gadu, un tās ir atjaunojamas.

Lai noteiktu derīguma termiņa sākumu, piemēro gada periodu:

i.             pirmajā protokola piemērošanas gadā tas ir laikposms no protokola spēkā stāšanās dienas līdz tā paša gada 31. decembrim;

ii.            pēc tam — katrs pilns kalendārais gads;

iii.           pēdējā protokola piemērošanas gadā — laikposms no 1. janvāra līdz protokola termiņa beigu datumam.

Pirmajam un pēdējam protokola piemērošanas gadam avansa maksājumu jāaprēķina proporcionāli laikam.

8.           Dokumenti, kam jābūt uz kuģa

Atrodoties Maurīcijas ūdeņos vai Maurīcijas ostā, uz kuģa vienmēr jābūt šādiem dokumentiem:

(a) zvejas atļauja;

(b) šāda zvejas kuģa karoga valsts kompetentās iestādes izdoti dokumenti, kuros ir iekļauts:

- numurs, ar kādu zvejas kuģis ir reģistrēts,

- kuģa reģistrācijas apliecība;

(c) atjaunināti un sertificēti zvejas kuģa uzbūves rasējumi vai apraksti un, konkrētāk, zvejas kuģu zivju uzglabāšanas tilpņu skaits, uzglabāšanas kapacitāti norādot kubikmetros;

(d) ja zvejas kuģa parametros ieviestas izmaiņas attiecībā uz tā lielāko garumu, reģistrēto tilpību tonnās, galvenā dzinēja vai dzinēju jaudu zirgspēkos vai tā kravas telpu tilpību — zvejas kuģa karoga valsts kompetentās iestādes apstiprināts sertifikāts, kurā aprakstīta šādu izmaiņu būtība;

(e) ja zvejas kuģis ir aprīkots ar ledu vai aukstumiekārtu atdzesēta jūras ūdens tvertnēm — kuģa karoga valsts kompetentās iestādes apstiprināts dokuments, kurā norādīta tvertņu kalibrācija kubikmetros;

(f) Maurīcijas 2007. gada zivsaimniecības un jūras resursu tiesību akta kopija.

9.           Zvejas atļaujas nodošana

Zvejas atļauju izdod konkrētam kuģim, un tā nav nododama citam kuģim.

Tomēr, ja ir pierādīti nepārvaramas varas apstākļi, pēc ES lūguma kuģa zvejas atļauju var aizstāt ar jaunu atļauju, kura izdota citam līdzīgam kuģim vai aizstājējkuģim, kas ir līdzīgs aizstājamajam kuģim, neveicot jaunu avansa maksājumu. Šādā gadījumā paziņojumā par maksām attiecībā uz IV nodaļā minētajiem tunzivju saldētājseineriem un kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām ņem vērā abu kuģu kopējo nozveju Maurīcijas ūdeņos.

Kuģa īpašnieks vai viņa pārstāvis atdod aizstājamo zvejas atļauju Maurīcijai, savukārt Maurīcija pēc iespējas drīzāk sagatavo aizstājējatļauju. Aizstājējatļauju bez liekas kavēšanās izdod kuģa īpašniekam vai viņa pārstāvim, kad ir atdota aizstājamā atļauja. Aizstātā atļauja stājas spēkā aizstājamās atļaujas atdošanas dienā.

Maurīcija pēc iespējas drīzāk atjaunina zvejas atļauju saņēmušo kuģu sarakstu. Jauno sarakstu nekavējoties nosūta par zvejas uzraudzību atbildīgajai valsts iestādei un ES.

III NODAĻA

Tehniskie pasākumi

Tehniskie pasākumi, kurus piemēro zvejas atļauju saņēmušiem kuģiem un saistībā ar Maurīcijas ūdeņiem, zvejas rīkiem un piezveju, katrai zvejas kategorijai ir noteikti tehnisko datu lapās šā pielikuma 2. papildinājumā.

Kuģi ievēro Maurīcijas tiesību aktus zivsaimniecības jomā un visas IOTC (Indijas okeāna tunzivju komisijas) pieņemtās rezolūcijas.

IV NODAĻA

Ziņošana par nozveju

1.           Zvejas reisa definēšana

Šajā pielikumā ES kuģa zvejas reisa ilgumu definē šādi:

- laikposms, kas aizritējis no kuģa ieiešanas Maurīcijas ūdeņos līdz iziešanai no tās, vai

- laikposms, kas aizritējis no kuģa ieiešanas Maurīcijas ūdeņos līdz nozvejas pārkraušanai citā kuģī ostā un/vai izkraušanai Maurīcijā.

2.           Zvejas žurnāls

Saskaņā ar nolīgumu zvejojoša ES kuģa kapteinis kārto IOTC zvejas žurnālu, kura paraugs katrai zvejas kategorijai ir iekļauts šā pielikuma 3. papildinājumā.

Zvejas žurnālam ir jāatbilst IOTC Rezolūcijai 08/04 par kuģiem zvejai ar āķu jedām un Rezolūcijai 10/03 par kuģiem, kas zvejo ar riņķvadiem.

Kapteinis aizpilda zvejas žurnālu par katru dienu, kurā kuģis atrodas Maurīcijas ūdeņos.

Kapteinis zvejas žurnālā katru dienu ieraksta nozvejoto un uz kuģa paturēto katras sugas daudzumu, sugas apzīmēšanai izmantojot FAO trīsburtu kodu un norādot dzīvsvara kilogramus vai, attiecīgā gadījumā, īpatņu skaitu. Par katru galveno sugu kapteinis norāda arī piezveju.

Zvejas žurnālu aizpilda salasāmi ar lielajiem drukātajiem burtiem, un to paraksta kapteinis.

Par zvejas žurnālā reģistrēto datu pareizību atbild kapteinis.

3.           Ziņošana par nozveju

Kapteinis ziņo par kuģa nozveju, iesniedzot Maurīcijai zvejas žurnālus par laikposmu, kurā kuģis ir atradies Maurīcijas ūdeņos.

Zvejas žurnālus iesniedz, ievērojot šādus nosacījumus:

i.             ieejot Maurīcijas ostā, katra zvejas žurnāla oriģinālu nodod vietējam Maurīcijas pārstāvim, kas rakstveidā apstiprina tā saņemšanu; zvejas žurnāla kopiju iesniedz Maurīcijas inspekcijas grupai;

ii.            izejot no Maurīcijas ūdeņiem bez iepriekšējas ienākšanas Maurīcijas ostā, katra zvejas žurnāla oriģinālu septiņu (7) darbdienu laikā pēc ierašanās jebkurā citā ostā un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā piecpadsmit (15) darbdienu laikā pēc iziešanas no Maurīcijas ūdeņiem nosūta:

a.            pa e-pastu uz e-pasta adresi, kuru norādījusi valsts struktūra, kas uzrauga zvejas darbības, vai

b.           pa faksu uz numuru, kuru norādījusi valsts struktūra, kas uzrauga zvejas darbības, vai

c.            vēstulē, ko nosūta valsts struktūrai, kas uzrauga zvejas darbības.

Kapteinis visu zvejas žurnālu kopijas nosūta ES un kuģa karoga valsts kompetentajai iestādei. Attiecībā uz tunzivju zvejas kuģiem un kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām kapteinis visu zvejas žurnālu kopijas nosūta arī šādiem zinātniskajiem institūtiem:

i.             Institut de recherche pour le développement (IRD);

ii.            Instituto Español de Oceanografia (IEO);

iii.           Instituto Português de Investigação Maritima (IPIMAR).

Ja kuģis atgriežas Maurīcijas ūdeņos tā zvejas atļaujas derīguma termiņā, jāsagatavo jauns nozvejas ziņojums.

Ja netiek ievēroti noteikumi par nozvejas ziņojumiem, Maurīcija var apturēt attiecīgā kuģa zvejas atļauju līdz trūkstošo nozvejas ziņojumu iesniegšanas brīdim un veikt pasākumus pret kuģa īpašnieku saskaņā ar noteikumiem, kurus šajā saistībā paredz spēkā esošie valsts tiesību akti. Atkārtota pārkāpuma gadījumā Maurīcija var atteikt zvejas atļaujas atjaunošanu. Maurīcija nekavējoties informē ES par visām šajā sakarībā piemērotajām sankcijām.

4.           Galīgais paziņojums par maksām tunzivju zvejas kuģiem un kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām

Saskaņā ar iepriekš minēto zinātnisko institūtu apstiprinātajiem nozvejas ziņojumiem ES katram okeānā zvejojošam tunzivju zvejas kuģim un kuģim zvejai ar dreifējošām āķu jedām sagatavo galīgo paziņojumu par maksām, kuras par kuģi jānomaksā saistībā ar iepriekšējā kalendārā gada zvejas sezonu.

ES galīgo paziņojumu Maurīcijai un kuģa īpašniekam nosūta līdz kārtējā gada 31. jūlijam. Maurīcija galīgo paziņojumu var apstrīdēt trīsdesmit (30) darbdienu laikā pēc tā nosūtīšanas dienas, sniedzot dokumentāru pamatojumu. Domstarpību gadījumā puses tās risina Apvienotajā komitejā. Ja Maurīcija neiesniedz iebildumus trīsdesmit (30) darbdienu laikā, galīgo paziņojumu uzskata par pieņemtu.

Ja galīgajā paziņojumā norādītā summa ir lielāka par iepriekš minēto (II nodaļas 3. punkts) avansa maksājumu, kas samaksāts zvejas atļaujas saņemšanai, kuģa īpašnieks pārskaita atlikušo summu Maurīcijai līdz kārtējā gada 30. septembrim. Ja galīgajā paziņojumā norādītā summa ir mazāka par paredzēto vienotas likmes maksu, kuģa īpašnieks nevar atgūt pārmaksāto summu.

V NODAĻA

Izkraušana un pārkraušana citā kuģī

Jūrā veikt pārkraušanu citā kuģī ir aizliegts. Visas ostā veiktas citā kuģī pārkraušanas darbības klātbūtnē novēro Maurīcijas zvejas inspektori.

ES kuģa kapteinim, kas vēlas izkraut vai pārkraut citā kuģī, vismaz 72 stundas pirms izkraušanas vai pārkraušanas citā kuģī Maurīcijai jāpaziņo šāda informācija:

a.            tā zvejas kuģa vārds, kuram jāveic izkraušana vai pārkraušana citā kuģī, un tā IOTC zvejas kuģu reģistra numurs;

b.           osta, kurā veic izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī;

c.            datums un laiks, kad paredzēts veikt izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī;

d.           katras izkraujamās vai citā kuģī pārkraujamās sugas daudzumu (izsakot dzīvsvara kilogramos vai vajadzības gadījumā norādot īpatņu skaitu un sugas apzīmēšanai izmantojot FAO trīsburtu kodu);

e.            saņēmējkuģa vārdu, ja veic pārkraušanu citā kuģī.

Attiecībā uz saņēmējkuģiem ne vēlāk kā 24 stundas pirms uzsākt pārkraušanu citā kuģī un tās beigās kravas saņēmējkuģa kapteinis informē Maurīcijas iestādes par tunzivju un tunzivjveidīgo sugu daudzumiem, kas pārkrauti viņa kuģī, un aizpilda un Maurīcijas iestādei 24 stundu laikā nosūta citā kuģī pārkraušanas deklarāciju.

Uz citā kuģī pārkraušanas darbību attiecas iepriekšēja atļauja, ko Maurīcija izsniedz kapteinim vai viņa pārstāvim 24 stundu laikā pēc iepriekš minētās paziņošanas. Pārkraušanu citā kuģī var veikt šim nolūkam apstiprinātā Maurīcijas ostā.

Apstiprinātā zvejas osta, kurs atļauts veikt citā kuģī pārkraušanas darbības Maurīcijā, ir Portluisa (osta, kas paziņota IOTC saskaņā ar Rezolūciju 10/11 un atbilstīgi Ostas valsts pasākumu prasībām).

Šo noteikumu neievērošanas gadījumā piemēro attiecīgās sankcijas, kas paredzētas Maurīcijas tiesību aktos.

VI NODAĻA

Kontrole

1.           Ieiešana Maurīcijas ūdeņos un iziešana no tiem

Par katru zvejas atļauju saņēmuša ES kuģa ieiešanu Maurīcijas ūdeņos vai iziešanu no tiem Maurīcijai paziņo 24 stundu laikā pirms ieiešanas vai iziešanas.

Paziņojumā par ieiešanu vai iziešanu kuģis jo īpaši norāda:

i.             plānoto ieiešanas/iziešanas datumu, laiku un vietu;

ii.            katras uz kuģa paturētās mērķsugas daudzumu, sugas apzīmēšanai izmantojot FAO trīsburtu kodu un izsakot dzīvsvara kilogramos vai vajadzības gadījumā norādot īpatņu skaitu;

iii.           katras piezvejā gūtās sugas daudzumu, sugas apzīmēšanai izmantojot FAO trīsburtu kodu un izsakot dzīvsvara kilogramos vai vajadzības gadījumā norādot īpatņu skaitu.      

Paziņojumu nosūta pa e-pastu vai, ja tādas iespējas nav, pa faksu, uz Maurīcijas norādīto e-pasta adresi, izmantojot pielikuma 4. papildinājumā pievienoto veidlapu. Maurīcija nekavējoties apstiprina saņemšanu, nosūtot atbildes e-pastu vai faksu.

Maurīcija nekavējoties paziņo attiecīgajiem kuģiem un ES par izmaiņām nosūtīšanai izmantojamajā e-pasta adresē, tālruņa numurā vai frekvencē.

Ja konstatē, ka kuģis zvejo Maurīcijas ūdeņos, iepriekš nepaziņojis par savu ierašanos, uzskata, ka šis kuģis zvejo bez atļaujas.

Personām, kas pārkāpj šo noteikumu, piemēro sodu vai sankcijas saskaņā ar 2007. gada zivsaimniecības un jūras resursu tiesību aktu.

Ieiešanas/iziešanas ziņojumiem jābūt uz kuģa vismaz vienu gadu no ziņojuma nosūtīšanas datuma.

2.           Regulāri nozvejas ziņojumi

Kad ES kuģis darbojas Maurīcijas ūdeņos, zvejas atļauju saņēmuša ES kuģa kapteiņa pienākums ir katru (3) trešo dienu paziņot Maurīcijas iestādei par Maurīcijas ūdeņos gūto nozveju. Pirmo nozvejas deklarāciju nosūta trīs (3) dienas pēc ieiešanas Maurīcijas ūdeņos.

Ik pēc trim (3) dienām, nosūtot periodisku nozvejas ziņojumu, kuģis jo īpaši norāda:

i.          datumu, laiku un atrašanās vietu ziņošanas laikā;

ii.          katras trīs (3) dienu laikā nozvejotās un uz kuģa paturētās mērķsugas daudzumu, sugas apzīmēšanai izmantojot FAO trīsburtu kodu un izsakot dzīvsvara kilogramos vai vajadzības gadījumā norādot īpatņu skaitu;

iii.         katras 3 dienu laikā piezvejā gūtās sugas daudzumu, sugas apzīmēšanai izmantojot FAO trīsburtu kodu un izsakot dzīvsvara kilogramos vai vajadzības gadījumā norādot īpatņu skaitu;

iv.         produktu sagatavošanas veidu;

v.         zvejas kuģiem, kas zvejo tunzivis ar riņķvadiem:

            - sekmīgo zvejas rīku iemetienu skaits, izmantojot zivju pievilināšanas ierīces (ZPI), kopš pēdējā ziņojuma,

            - sekmīgo iemetienu skaits, zvejojot brīvajos zivju baros, kopš pēdējā ziņojuma,

            - nesekmīgo iemetienu skaits;

vi.         kuģiem, kas zvejo tunzivis ar āķu jedām:

            - iemetienu skaits kopš pēdējā ziņojuma,

            - kopš pēdējā ziņojuma izmantoto āķu skaits.

Paziņojumu nosūta pa e-pastu vai pa faksu, uz Maurīcijas norādīto e-pasta adresi vai tālruņa numuru, izmantojot pielikuma 5. papildinājumā pievienoto veidlapu. Maurīcija nekavējoties paziņo attiecīgajiem kuģiem un ES par izmaiņām nosūtīšanai izmantojamajā e-pasta adresē, tālruņa numurā vai frekvencē.

Ja konstatē, ka kuģis zvejo Maurīcijas ūdeņos, nenosūtījis savu trīs (3) dienu regulāro nozvejas ziņojumu, uzskata, ka šis kuģis zvejo bez atļaujas. Personām, kas pārkāpj šo noteikumu, piemēro sodu vai sankcijas saskaņā ar 2007. gada zivsaimniecības un jūras resursu tiesību aktu.

Periodiskajiem nozvejas ziņojumiem jābūt uz kuģa vismaz vienu (1) gadu no ziņojuma nosūtīšanas datuma.

3.           Inspekcija jūrā

Zvejas atļauju saņēmušo ES kuģu inspekciju jūrā Maurīcijas ūdeņos veic Maurīcijas kuģi un inspektori, kurus var skaidri identificēt kā pilnvarotus veikt zvejas pārbaudes.

Pirms uzkāpšanas uz kuģa pilnvarotie inspektori brīdina ES kuģi par savu lēmumu veikt inspekciju. Inspekciju veic zvejas inspektori, kuri pirms inspekcijas uzsākšanas uzrāda personu apliecinošu dokumentu un inspektora apliecību.

Pilnvarotie inspektori neuzturas uz ES kuģa ilgāk, nekā tas vajadzīgs inspekcijas uzdevumu veikšanai. Viņi veic inspekciju tādā veidā, kas minimāli ietekmē kuģi, tā zvejas darbību un kravu.

Pēc katras inspekcijas beigām pilnvarotie inspektori sagatavo inspekcijas ziņojumu. ES kuģa kapteinim ir tiesības ierakstīt inspekcijas ziņojumā savas piezīmes. Inspekcijas ziņojumu paraksta inspektors, kas to ir sagatavojis, un ES kuģa kapteinis.

Pirms nokāpšanas no kuģa pilnvarotie inspektori izdod ES kuģa kapteinim inspekcijas ziņojuma kopiju. Pārkāpuma gadījumā pārkāpuma paziņojuma kopiju nosūta arī ES, kā paredzēts VIII nodaļā.

4.           Inspekcija ostā, ja veic izkraušanu un pārkraušanu citā kuģī

ES kuģus, kuri Maurīcijas ūdeņos gūto nozveju izkrauj vai pārkrauj citā kuģī, Maurīcijas ostā inspicē Maurīcijas inspektori, kurus var skaidri identificēt kā tādus, kas ir pilnvaroti veikt zvejas kontroli.

Inspektoriem pirms inspekcijas uzsākšanas jāuzrāda personu apliecinošs dokuments un inspektora apliecība. Maurīcijas inspektori neuzturas uz ES kuģa ilgāk, nekā tas vajadzīgs inspekcijas uzdevumu veikšanai, un veic inspekciju tādā veidā, kas minimāli ietekmē kuģi, izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī un kravu.

Katras inspekcijas beigās inspektori sagatavo inspekcijas ziņojumu. ES kuģa kapteinim ir tiesības ierakstīt inspekcijas ziņojumā savas piezīmes. Inspekcijas ziņojumu paraksta inspektors, kas to ir sagatavojis, un ES kuģa kapteinis.

Maurīcijas inspektori inspekcijas beigās izdod ES kuģa kapteinim inspekcijas ziņojuma kopiju.

VII NODAĻA

Satelītnovērošanas sistēma (VMS)

1.           Kuģu atrašanās vietas ziņojumi un VMS sistēma

Atļauju saņēmušajiem ES kuģiem jābūt aprīkotiem ar satelītnovērošanas sistēmu (Vessel Monitoring System jeb VMS), kas nodrošina automātisku un pastāvīgu to atrašanās vietas paziņošanu reizi stundā kuģa karoga valsts Zvejas uzraudzības centram (FMC).

Katrs atrašanās vietas ziņojums satur:

a.            kuģa identifikācijas datus,

b.           nesenāko kuģa ģeogrāfisko atrašanās vietu (ģeogrāfiskais garums un platums), kuras noteikšanas kļūda nepārsniedz 500 m un ticamības intervāls ir 99 %;

c.            atrašanās vietas reģistrēšanas datumu un laiku;

d.           kuģa ātrumu un kursu;

Katrs atrašanās vietas ziņojums jāsagatavo šā pielikuma 4. papildinājumā norādītajā formātā.

Pirmo reģistrēto atrašanās vietu pēc ieiešanas Maurīcijas ūdeņos apzīmē ar kodu “ENT”. Visas turpmākās atrašanās vietas apzīmē ar kodu “POS”, izņemot pirmo reģistrēto atrašanās vietu pēc iziešanas no Maurīcijas ūdeņiem, kuru apzīmē ar kodu “EXI”. Karoga valsts FMC nodrošina atrašanās vietas ziņojumu automātisku apstrādi un, vajadzības gadījumā, to elektronisku pārsūtīšanu. Ziņojumus par atrašanās vietu reģistrē drošā veidā un glabā trīs gadus.

2.           Kuģa datu pārraidīšana VMS sistēmas nedarbošanās gadījumā

Kapteinim ir pienākums vienmēr nodrošināt viņa kuģa VMS sistēmas uzturēšanu pilnā darba kārtībā un atrašanās vietas ziņojumu pareizu nosūtīšanu karoga valsts FMC.

ES kuģiem, kuru VMS sistēmas ir bojātas, nav atļauts ieiet Maurīcijas ūdeņos. Ja VMS sistēma pārstāj darboties, jau atrodoties Maurīcijas ūdeņos, kuģa VMS sistēmu saremontē reisa beigās vai aizstāj piecpadsmit (15) darbdienu laikā. Pēc minētā termiņa beigām kuģim vairs nav atļauts zvejot Maurīcijas ūdeņos.

Kuģiem, kuri zvejo Maurīcijas ūdeņos un kuru VMS sistēma ir bojāta, savi atrašanās vietas ziņojumi jānosūta karoga valsts un Maurīcijas FMC pa e-pastu vai faksu vismaz reizi divās stundās un jānorāda visa obligātā informācija.

3.           Atrašanās vietas ziņojumu droša nosūtīšana Maurīcijai

Karoga valsts FMC automātiski nosūta attiecīgo kuģu atrašanās vietas ziņojumus Maurīcijas FMC. Karoga valsts un Maurīcijas FMC apmainās ar savām e-pasta adresēm, ko izmanto saziņai, un nekavējoties informē viena otru par izmaiņām šajās adresēs.

Atrašanās vietas ziņojumus pārsūta starp karoga valsts un Maurīcijas FMC, izmantojot drošu elektronisko sakaru sistēmu.

Maurīcijas FMC nekavējoties informē karoga valsts FMC un ES par jebkādiem traucējumiem zvejas atļauju saņēmuša kuģa turpmāku atrašanās vietas ziņojumu saņemšanā, ja attiecīgais kuģis nav paziņojis par savu iziešanu no Maurīcijas ūdeņiem.

4.           Sakaru sistēmas traucējumi:

Maurīcija nodrošina sava elektroniskā aprīkojuma sadarbspēju ar karoga valsts FMC un nekavējoties informē ES par traucējumiem saistībā ar atrašanās vietas ziņojumu nosūtīšanu un saņemšanu, lai pēc iespējas drīzāk rastu tehnisku risinājumu. Visu iespējamo domstarpību atrisināšanai sasauc Apvienoto komiteju.

Kapteinis ir atbildīgs par visām konstatētām kuģa VMS sistēmas manipulācijām, kuru nolūks ir traucēt tās darbību vai viltot atrašanās vietas ziņojumus. Par visiem pārkāpumiem piemēro Maurīcijas spēkā esošajos tiesību aktos paredzētās sankcijas.

5.           Atrašanās vietas ziņojumu biežuma pārskatīšana

Balstoties uz dokumentāriem pierādījumiem par pārkāpumu, Maurīcija var pieprasīt karoga valsts FMC (nosūtot šāda pieprasījuma kopiju arī ES) uz noteiktu izmeklēšanas laiku samazināt kuģa atrašanās vietas ziņojumu nosūtīšanas intervālu līdz trīsdesmit minūtēm. Maurīcijai šāds dokumentārais pierādījums ir jānosūta karoga valsts FMC un ES. Karoga valsts FMC nekavējoties nosūta Maurīcijai atrašanās vietas ziņojumus, ievērojot jauno nosūtīšanas biežumu.

Maurīcijas FMC tūlīt paziņo karoga valsts Zvejas uzraudzības centram un Eiropas Komisijai par inspekcijas procedūras beigšanu.

Noteiktā izmeklēšanas perioda beigās Maurīcija informē karoga valsts FMC un ES par vajadzīgo uzraudzību.

VIII NODAĻA

Pārkāpumi

Ja netiek ievēroti Protokola noteikumi, dzīvo jūras resursu pārvaldības un saglabāšanas pasākumi vai Maurīcijas tiesību akti zivsaimniecības jomā, par to var sodīt, uzliekot naudassodu, apturot, atsaucot vai neatjaunojot kuģa zvejas atļauju.

1.           Pārkāpumu noformēšana

Jebkurš pārkāpums, ko saskaņā ar šā pielikuma noteikumiem zvejas atļauju saņēmis ES kuģis izdarījis Maurīcijas ūdeņos, jānorāda (inspekcijas) ziņojumā.

Ja veic inspekciju uz kuģa, kapteiņa paraksts inspekcijas ziņojumā neskar kuģa īpašnieka tiesības aizstāvēties saistībā ar konstatēto pārkāpumu. Ja kapteinis atsakās parakstīt inspekcijas ziņojumu, viņš inspekcijas ziņojumā ieraksta atteikšanās iemeslus un frāzi "atteikšanās parakstīt".

Attiecībā uz pārkāpumu, ko zvejas atļauju saņēmis ES kuģis izdarījis Maurīcijas ūdeņos, paziņojumu par noteikto pārkāpumu un attiecīgām sankcijām, kas noteiktas kapteinim vai zvejas uzņēmumam, tieši nosūta kuģa īpašniekam, ievērojot procedūras, kas paredzētas Maurīcijas tiesību aktos zivsaimniecības jomā. Paziņojuma kopiju 72 stundu laikā nosūta kuģa karoga valstij un ES.

2.           Kuģa aizturēšana

Ikvienam pārkāpumu izdarījušam ES kuģim var pieprasīt pārtraukt zvejas darbības un — ja kuģis atrodas jūrā — atgriezties Maurīcijas ostā, ja Maurīcijas tiesību akti paredz šādus pasākumus attiecībā uz konstatēto pārkāpumu.

Maurīcija ne vēlāk kā 24 stundu laikā paziņo ES par zvejas atļauju saņēmuša ES kuģa aizturēšanu. Paziņojumā norāda kuģa arestēšanas un/vai aizturēšanas iemeslus.

Pirms jebkādu pasākumu veikšanas attiecībā uz kuģi, kapteini, apkalpi vai kravu, izņemot pierādījumu saglabāšanai nepieciešamos pasākumus, Maurīcija izraugās izmeklētāju un pēc ES pieprasījuma vienas darbdienas laikā pēc paziņojuma par kuģa aizturēšanu organizē informatīvu sanāksmi, lai noskaidrotu apstākļus, kuru dēļ kuģis tika aizturēts, un informētu par iespējamiem turpmākiem pasākumiem. Šajā informatīvajā sanāksmē var piedalīties kuģa karoga valsts pārstāvis un kuģa īpašnieka pārstāvis.

3.           Sankcijas par pārkāpumu un izlīguma procedūra

Sankcijas par konstatēto pārkāpumu nosaka saskaņā ar Maurīcijas spēkā esošajiem tiesību aktiem.

Ja kuģa īpašnieks neakceptē naudassodus, pirms tiesvedības procesa sākšanas Maurīcijas iestādes un ES kuģis uzsāk izlīguma procedūru, lai jautājumu atrisinātu, panākot izlīgumu. Šajā izlīguma procedūrā var piedalīties kuģa karoga valsts pārstāvis. Izlīguma procedūru pabeidz ne vēlāk kā 72 stundu laikā pēc paziņojuma par kuģa aizturēšanu.

4.           Tiesvedības process un bankas garantija

Ja iepriekš minēto izlīgumu nav izdevies panākt un pārkāpums ir nodots izskatīšanai kompetentā tiesas iestādē, pārkāpumu izdarījušā kuģa īpašnieks iemaksā bankas garantiju Maurīcijas izraudzītā bankā, un garantijas summa, kuru nosaka Maurīcija, sedz visas ar kuģa aizturēšanu saistītās izmaksas, aplēsto naudassodu un iespējamās kompensācijas summu. Bankas garantija nav atgūstama līdz tiesvedības procesa beigām.

Bankas garantiju atbrīvo un nekavējoties atmaksā kuģa īpašniekam pēc sprieduma pasludināšanas:

a.            pilnā apmērā, ja nav noteiktas nekādas sankcijas;

b.           daļēji, t. i., izmaksā starpību, ja sankcija ir naudassods, kas nepārsniedz drošības naudas summu.

Maurīcija informē ES par tiesvedības procesa rezultātiem 8 dienu laikā pēc sprieduma pasludināšanas.

5.           Kuģa un apkalpes atbrīvošana

Kuģis un tā apkalpe drīkst atstāt ostu, tiklīdz ir izpildītas izlīguma procedūras rezultātā noteiktās sankcijas vai iemaksāta bankas garantija.

IX NODAĻA

Jūrnieku nodarbināšana

1.           Nodarbināmo jūrnieku skaits

Veicot darbības Maurīcijas ūdeņos, ES flote nodarbina desmit (10) kvalificētus Maurīcijas jūrniekus. ES kuģu īpašnieki cenšas rast papildu iespējas Maurīcijas jūrnieku nodarbināšanai.

Nenodarbināšana gadījumā kuģu īpašnieki samaksā vienreizēju summu, kas līdzvērtīga zvejas laikā Maurīcijas ūdeņos nenodarbināto jūrnieku algai. Ja zveja ilgst mazāk par vienu mēnesi, kuģu īpašnieku pienākums ir samaksāt summu, kas atbilst viena mēneša algai.

2.           Jūrnieku darba līgumi

Darba līgumu sadarbībā ar Maurīciju sagatavo kuģa īpašnieks vai viņa pārstāvis un jūrnieks, kuru vajadzības gadījumā pārstāv arodbiedrība. Jo īpaši tajā nosaka dienu un ostu, kurā jūrnieks stājas darbā uz kuģa.

Šajos līgumos jūrniekiem ir paredzētas attiecīgās sociālā nodrošinājuma garantijas Maurīcijā, ietverot dzīvības, veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanu.

Katrs līguma parakstītājs saņem vienu tā eksemplāru.

Maurīcijas jūrniekiem piešķir Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) deklarācijā paredzētās darba pamattiesības. Tas jo īpaši attiecas uz apvienošanās brīvību un darba koplīguma slēgšanas tiesību faktisku atzīšanu, kā arī diskriminācijas novēršanu attiecībā uz nodarbinātību un profesijām.

3.           Jūrnieku darba samaksa

Maurīcijas jūrnieku algu maksā kuģa īpašnieks. To nosaka pirms zvejas atļaujas izdošanas un pēc savstarpējas vienošanās starp kuģa īpašnieku un viņa pārstāvi Maurīcijā.

Darba alga nevar būt mazāka par valsts kuģu apkalpēm noteikto darba algu, un tai ir jāatbilst ILO prasībām.

4.           Jūrnieku pienākumi

Jūrnieks piesakās kuģa kapteinim, kas viņu iekļāvis apkalpē, iepriekšējā dienā pirms līgumā paredzētās darbā stāšanās dienas. Kapteinis paziņo jūrniekam darbā stāšanās dienu un laiku. Ja jūrnieks atsakās no darba piedāvājuma vai nepiesakās paredzētajai darbā stāšanās dienā un laikā, jūrnieka darba līgumu uzskata par anulētu un kuģa īpašnieks tiek automātiski atbrīvots no pienākuma nodarbināt attiecīgo jūrnieku. Šādā gadījumā kuģa īpašniekam nepiemēro naudassodu vai kompensācijas maksājumus.

X NODAĻA

1.           Zvejas darbību novērošana

Novērotāju programma atbilst noteikumiem, kas paredzēti IOTC (Indijas okeāna tunzivju komisija) pieņemtajās rezolūcijās

2.           Izraudzītie kuģi un novērotāji

Maurīcijas iestādes sagatavo sarakstu ar kuģiem, kas izraudzīti novērotāja uzņemšanai uz kuģa. Šo sarakstu atjaunina. Tiklīdz saraksts ir gatavs, to nosūta Eiropas Komisijai.

Maurīcijas iestādes ne vēlāk kā piecpadsmit (15) dienas pirms novērotāja plānotās ierašanās dienas paziņo attiecīgajiem kuģu īpašniekiem tā norīkotā novērotāja vārdu, kas jāuzņem uz kuģa.

Laiks, ko novērotājs pavada uz kuģa, nepārsniedz viņa uzdevumu izpildei vajadzīgo laiku.

3.           Novērotāja darba alga

Novērotāju algu maksā un sociālās iemaksas veic Maurīcijas iestādes.

4.           Nosacījumi par uzturēšanos uz kuģa

Nosacījumus, ar kādiem novērotājs uzturas uz kuģa, jo īpaši laiku, ko viņš pavada uz kuģa, nosaka pēc savstarpējas vienošanās starp kuģa īpašnieku vai viņa pārstāvi un Maurīciju.

Novērotājam uz kuģa ir virsnieka statuss. Tomēr, izmitinot novērotāju uz kuģa, ņem vērā kuģa tehniskās iespējas.

Izdevumus par novērotāja uzturēšanos un ēdināšanu uz kuģa sedz kuģa īpašnieks.

Kapteinis veic visus pasākumus, kas ir viņa atbildības jomā, lai nodrošinātu novērotāja fizisko drošību un labklājību.

Novērotāju rīcībā nodod visus līdzekļus, kas vajadzīgi viņa pienākumu izpildei. Viņiem nodrošina piekļuvi sakaru līdzekļiem un dokumentiem uz kuģa un ar kuģa zvejas darbībām saistītajiem dokumentiem, jo īpaši zvejas žurnālam, saldēšanas žurnālam un navigācijas žurnālam, kā arī tām kuģa vietām, kuras ir tieši saistītas ar viņu uzdevumiem.

5.           Novērotāja uzkāpšana uz kuģa un nokāpšana no tā

Novērotāju uzņem uz kuģa tā īpašnieka izvēlētā ostā.

Kuģa īpašnieks vai viņa pārstāvis desmit (10) dienas pirms novērotāja uzņemšanas uz kuģa paziņo Maurīcijai dienu, laiku un ostu, kurā novērotāju paredzēts uzņemt uz kuģa. Ja novērotāju uz kuģa uzņem ārvalsts ostā, viņa ceļa izdevumus līdz iekāpšanas ostai sedz kuģa īpašnieks.

Ja novērotājs neierodas 12 stundu laikā pēc paredzētās dienas un laika, kuģa īpašnieks tiek automātiski atbrīvots no pienākuma uzņemt šādu novērotāju.

Kuģis var brīvi atstāt ostu un uzsākt zvejas darbības.

Ja novērotājs neizkāpj no kuģa Maurīcijas ostā, kuģa īpašnieks sedz uzturēšanās un ēdināšanas izmaksas, kamēr novērotājs gaida izlidošanas reisu.

6.           Novērotāja uzdevumi

Atrodoties uz kuģa, novērotājs:

a.            veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nepārtrauktu vai nekavētu zvejas darbību norisi;

b.           saudzīgi izturas pret materiāliem un aprīkojumu, kas atrodas uz kuģa;

c.            ievēro konfidencialitāti attiecībā uz visiem ar kuģi saistītajiem dokumentiem.

Novērotāji vismaz reizi nedēļā, kamēr kuģis zvejo Maurīcijas ūdeņos, pa radio, faksu vai e-pastu paziņo savus novērojumus, tostarp uz kuģa paturēto nozvejas un piezvejas apjomu, kā arī citu iestādes pieprasīto informāciju.

7.           Novērotāja ziņojums

Pirms nokāpšanas no kuģa novērotājs iepazīstina kuģa kapteini ar savu novērojumu ziņojumu. Kuģa kapteinim ir tiesības ierakstīt novērotāja ziņojumā savas piezīmes. Ziņojumu paraksta novērotājs un kapteinis. Kapteinis saņem novērotāja ziņojuma kopiju.

Novērotājs nodod savu ziņojumu Maurīcijai, kas piecpadsmit (15) darbdienu laikā pēc novērotāja nokāpšanas no kuģa nosūta vienu kopiju ES.

-----------------------------------------------------------------

Šā pielikuma papildinājumi

1. Papildinājums Nr. 1. Zvejas atļaujas pieprasījuma veidlapa

2. Papildinājums Nr. 2. Tehnisko datu lapas

3. Papildinājums Nr. 3. Zvejas žurnāls

4. Papildinājums Nr. 4. VMS atrašanās vietas ziņojuma formāts

5. Papildinājums Nr. 5. Nozvejas ziņojuma veidlapa

1. papildinājums

ĀRVALSTU ZVEJAS KUĢU LICENCES PIETEIKUMS

Pieprasītāja vārds, uzvārds: ………………………………………………………………………….… Pieprasītāja adrese: ………………………………………………………………………….………...

Kuģu fraktētāju vārds un adrese, ja tie atšķiras no iepriekšminētajiem: ………………………………

Pārstāvja Maurīcijā vārds un adrese: …………...…………………………………………….….….

Kuģa vārds: ……………………………………………..………………………………….…. Kuģa tips: …………….……………………………………….……………………………... Reģistrācijas valsts: … ………………..……………………………………………………………….

Reģistrācijas osta un numurs: ……………..……………………………………………………..… Zvejas kuģa ārējā identifikācija: …………………….……….……………………………….. Radioizsaukuma signāls un frekvence: ……………………….……………..…………………………...

Kuģa faksa numurs: …………………………………………………………….……………..…

Kuģa garums: ……………………………………………………………………………….........

Kuģa platums: ………………………………………………………………………………..……..…. Dzinēja tips un jauda: ……………………………………………………………………..…..….

Kuģa reģistrētā bruto tilpība: …………………………………………………………..…............

Kuģa reģistrētā neto tilpība: ………………………………………….………….…………………….... Minimālais apkalpes locekļu skaits: ……………………………………………………..……………… Praktizētais zvejas veids: …………………………………………………………………………….…..

Ierosinātās zivju sugas:

Prasītais derīguma termiņš: ……………………………………………………………….………..

Apliecinu, ka sniegtā informācija ir patiesa.

Datums:       ……………………………….          Paraksts:

2. papildinājums

TEHNISKO DATU LAPA: TUNZIVJU SEINERI UN KUĢI ZVEJAI AR DREIFĒJOŠĀM ĀĶU JEDĀM

(1) Maurīcijas ūdeņi

· Tālāk par piecpadsmit (15) jūras jūdzēm no bāzes līnijas, lai nepieļautu nelabvēlīgu ietekmi uz mazapjoma amatierzvejniecībām Maurīcijā.

(2) Atļautie zvejas rīki

· Riņķvads · Kuģis zvejai ar dreifējošām āķu jedām

(3) Piezveja

· Atbilstība IOTC rezolūcijām

(4) Atļautā tilpība/maksas

Zvejas atļauju saņēmušo kuģu skaits || · Okeāna zvejas tunzivju seineri    : 41 · Kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām: 45

Ikgadējais avansa maksājums || · 3710 euro okeāna zvejas tunzivju seinerim par 106 tonnām tālu migrējošo sugu un saistīto sugu nozvejas · 3150 euro kuģim zvejai ar dreifējošām āķu jedām > 100 GT par 90 tonnām tālu migrējošo sugu un saistīto sugu nozvejas · 1750 euro kuģim zvejai ar dreifējošām āķu jedām < 100 GT par 50 tonnām tālu migrējošo sugu un saistīto sugu nozvejas

Papildu maksa || 35 euro par nozvejotu tonnu

(5) Maurīcijas jūrnieki

· 10 jūrnieki vai kompensācijas izmaksa (atsaucoties uz pielikuma IX nodaļu)

·

3. papildinājums. Zvejas žurnāls (IOTC veidlapas)

4. papildinājums. VMS atrašanās vietas ziņojuma formāts

VMS ZIŅOJUMI ZIŅOJUMS PAR ATRAŠANĀS VIETU

Datu elements || Kods || Obligāti / fakultatīvi dati || Saturs

Ieraksta sākums || SR || M || Sistēmas dati: apzīmē ieraksta sākumu

Saņēmējs || AD || M || Ziņojuma dati: saņēmējs. Norāda valsts ISO trīsburtu kodu

Sūtītājs || FR || M || Ziņojuma dati: sūtītājs. Norāda valsts ISO trīsburtu kodu

Karoga valsts || FS || O || Ziņojuma dati: karoga valsts

Ziņojuma tips || TM || M || Ziņojuma dati: ziņojuma tips [ENT, POS, EXI]

Radio izsaukuma signāls || RC || M || Kuģa dati: kuģa starptautiskais radio izsaukuma signāls

Līgumslēdzējas puses iekšējais atsauces numurs || IR || O || Kuģa dati: līgumslēdzējas puses unikāls numurs (karoga valsts ISO trīsburtu kods, aiz kura norādīts numurs)

Ārējais reģistrācijas numurs || XR || M || Kuģa dati: kuģa borta numurs

Ģeogrāfiskais platums || LA || M || Kuģa atrašanās vieta grādos un minūtēs N/S DDMM (WGS-84)

Ģeogrāfiskais garums || LO || M || Kuģa atrašanās vieta grādos un minūtēs E/W DDDMM (WGS-84)

Kurss || CO || M || Kuģa kurss 360° skalā

Ātrums || SP || M || Kuģa ātrums decimālmezglos

Datums || DA || M || Atrašanās vietas dati: kuģa atrašanās vietas reģistrēšanas datums UTC (GGGGMMDD)

Laiks || TI || M || Atrašanās vietas dati: kuģa atrašanās vietas reģistrēšanas laiks UTC (HHMM)

Ieraksta beigas || ER || M || Sistēmas dati: apzīmē ieraksta beigas

O – obligāts datu elements; F – fakultatīvs datu elements

Datus pārraida pēc šāda parauga:

1. rakstzīmes atbilst ISO 8859.1 standartam

2. pārraides sākumu apzīmē ar divkāršu slīpsvītru (//) un kodu SR, 3. katru datu elementu identificē ar tā kodu un atdala no citiem datu elementiem ar divkāršu slīpsvītru (//) 4. datu elementa kodu no datiem atdala ar vienu slīpsvītru (/), 5. pārraides beigas apzīmē ar divkāršu slīpsvītru (//) un kodu ER, 6. fakultatīvie datu elementi jānorāda starp ieraksta sākumu un beigām.

5. papildinājums. Nozvejas ziņojuma veidlapa

Statement of catch form for tuna seiners / Fiche de déclaration de captures pour thoniers senneurs

DEPART / SALIDA / DEPARTURE || ARRIVEE / LLEGADA / ARRIVAL || NAVIRE / BARCO / VESSEL || PATRON / PATRON / MASTER || FEUILLE

PORT / PUERTO / PORT DATE / FECHA / DATE HEURE / HORA / HOUR LOCH / CORREDERA / LOCH || PORT / PUERTO / PORT DATE / FECHA / DATE HEURE / HORA / HOUR LOCH / CORREDERA / LOCH || || || HOJA / SHEET N°

DATE FECHA DATE || POSITION (chaque calée ou midi) POSICION (cada lance o mediadia) POSITION (each set or midday) || CALEE LANCE SET || CAPTURE ESTIMEE ESTIMACION DE LA CAPTURA ESTIMATED CATCH || ASSOCIATION ASSOCIACION ASSOCIATION || COMMENTAIRES OBSERVATIONES COMMENTS || || COURANT CORRIENTE CURRENT

|| || || || 1 ALBACORE RABIL YELLOWFIN || 2 LISTAO LISTADO SKIPJACK || 3 PATUDO PATUDO BIGEYE || AUTRE ESPECE préciser le/les nom(s) OTRA ESPECIE dar el/los nombre(s) OTHER SPECIES give name(s) || REJETS préciser le/les nom(s) DESCARTES dar el/los nombre(s) DISCARDS give name(s) || || || || || || || Route/Recherche, problèmes divers, type d'épave (naturelle/artificielle, balisée, bateau), prise accessoire, taille du banc, autres associations, … Ruta/Busca, problemas varios, tipo de objeto (natural/artificial, con baliza, barco), captura accesoria, talla del banco, otras asociaciones, … Steaming/Searching, miscellaneous problems, log type (natural/artificial, with radio beacon, vessel), by catch, school size, other associations, … || ||

Taille Talla Size || Capture Captura Catch || Taille Talla Size || Capture Captura Catch || Taille Talla Size || Capture Captura Catch || Nom Nombre Name || Taille Talla Size || Capture Captura Catch || Nom Nombre Name || Taille Talla Size || Capture Captura Catch

Une calée par ligne / Uno lance cada línea / One set by line

|| || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

|| || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

|| || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

|| || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

SIGNATURE   DATE

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

1.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

              1.1.    Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

              1.2.    Attiecīgās politikas jomas

              1.3.    Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

              1.4.    Mērķi

              1.5.    Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

              1.6.    Ilgums un finansiālā ietekme

              1.7.    Paredzētie pārvaldības veidi

2.           PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

              2.1.    Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

              2.2.    Pārvaldības un kontroles sistēma

              2.3.    Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

3.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

              3.1.    Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

              3.2.    Paredzamā ietekme uz izdevumiem

              3.2.1. Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

              3.2.2. Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

              3.2.3. Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

              3.2.4. Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

              3.2.5. Trešo personu iemaksas

              3.3.    Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

1.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.        Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Priekšlikums Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu jaunu zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu un jaunu protokolu, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Savienību un Maurīcijas Republiku

1.2.        Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā[2]

11. - Jūrlietas un zivsaimniecība

11.03 - Starptautiskā zivsaimniecība un jūras tiesības

1.3.        Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību[3]

X Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā

1.4.        Mērķi

1.4.1.     Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

Komisija ekskluzīvas kompetences ietvaros sarunās par divpusējiem nolīgumiem zivsaimniecības nozarē apspriež, noslēdz un īsteno partnerattiecību nolīgumus zivsaimniecības nozarē, vienlaikus nodrošinot politisku dialogu starp partneriem attiecīgo trešo valstu zivsaimniecības politikas jomā.

Apspriežot un noslēdzot nolīgumus zivsaimniecības nozarē ar trešām valstīm, tiek panākts galvenais mērķis uzturēt un saglabāt Eiropas Savienības flotes, tai skaitā tāljūras kuģu, tradicionālās zvejas darbības un veidot partnerību, lai nostiprinātu zvejas resursu ilgtspējīgu izmantošanu ārpus ES ūdeņiem, ievērojot vides, sociālos un ekonomiskos apsvērumus.

Partnerattiecību nolīgumi zivsaimniecības nozarē nodrošina arī saskanību starp kopējās zivsaimniecības politikas principiem un saistībām, kas pieņemtas citās Eiropas politikas jomās (trešo valstu resursu ilgtspējīga izmantošana, cīņa pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju, partnervalstu integrācija globālajā ekonomikā, kā arī politiskajā un finansiālajā ziņā labāka zvejniecības pārvaldība).

1.4.2.     Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

Konkrētais mērķis Nr. 1[4]

Panākt ilgtspējīgu zvejniecību ārpus ES ūdeņiem, nodrošināt Eiropas klātbūtni nomaļās zvejniecībās un aizsargāt Eiropas zivsaimniecības nozares intereses un patērētāju intereses, apspriežot un noslēdzot Partnerattiecību nolīgumus zivsaimniecības nozarē ar piekrastes valstīm (trešām valstīm) saskaņā ar citām Eiropas politikas jomām.

Attiecīgās ABM/ABB darbības

Jūrlietas un zivsaimniecība, starptautiskā zivsaimniecība un jūras tiesības, starptautiskie nolīgumi zivsaimniecības nozarē (budžeta pozīcija 11.0301).

1.4.3.     Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

Noslēdzot jaunu ES un Maurīcijas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu un protokolu laikposmam no 2012. gada līdz 2015. gadam, tiks nodrošināta Eiropas Savienības kuģiem, jo īpaši tunzivju zvejas flotei, Maurīcijas ūdeņos pieejamo zvejas iespēju apjoma saglabāšana. Šis protokols nodrošinās nepārtrauktību zvejas zonās, uz kurām attiecas nolīgumi ar Indijas okeāna reģiona valstīm. Protokols veicinās arī zvejas resursu labāku pārvaldību un saglabāšanu ar finanšu atbalstu (nozares atbalsts), kā arī tādu gada un daudzgadu programmu īstenošanu, kuras valsts līmenī pieņēmusi partnervalsts.

1.4.4.     Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

Lai nodrošinātu nolīguma īstenošanas uzraudzību, izmantos šādus ABM (budžeta vadība pa darbības jomām) rādītājus:

- zvejas iespēju gada izmantojuma pakāpe (gadā izmantoto zvejas atļauju procentuālais daudzums salīdzinājumā ar protokola sniegtajām iespējām),

- ar nozveju un nolīguma komerciālo vērtību saistīto datu apkopošana un analīze. Apkopotā veidā kopā ar citiem zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumiem, ko ES noslēgusi ar trešām valstīm, daudzgadu analīzē varēs izmantot šādus rādītājus:

- ietekme uz nodarbinātību un pievienotā vērtība ES,

- ieguldījums ES tirgus stabilizēšanā.

Turklāt ir ierosināts arī šāds uzraudzības rādītājs:

- darba apspriežu un Apvienoto komiteju sanāksmju skaits.

1.5.        Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.     Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Jaunais protokols aptver trīs gadu periodu, sākot no dienas, kad tas stājas spēka (visticamāk no 2012. līdz 2015. gadam). Tas nodrošinās vienotu satvaru Eiropas zvejas flotes darbībām un jo īpaši iespējas kuģu īpašniekiem saņemt atļaujas zvejai Maurīcijas ūdeņos.

Turklāt jaunā protokola galvenais mērķis ir stiprināt sadarbību starp ES un Maurīciju, lai veicinātu ilgtspējīgas un atbildīgas zivsaimniecības politikas izstrādi un zvejas resursu racionālu izmantošanu Maurīcijas ūdeņos.

Saskaņā ar jauno protokolu ikgadējā finansiālā ieguldījuma summa ir EUR 660 000, no kuriem EUR 302 500 ir iedalīti, lai atbalstītu zvejas nozari.

Galvenie jaunā protokola elementi ir šādi.

-        Zvejas iespējas: zvejot tiks atļauts 41 tunzivju seineriem un 45 kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām ar gada kopējo nozveju, kas atbilst 5500 tonnu lielam atsauces daudzumam. Par šo zvejas iespēju sadali starp ieinteresētajām dalībvalstīm tiks sagatavots īpašas Padomes regulas priekšlikums.

-        Kuģu īpašniekiem piemērojamie avansa maksājumi un maksas[5]: EUR 35 par tonnu tunzivju, ko seineri un kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām nozvejojuši Maurīcijas ūdeņos. Ikgadējo avansa maksājumu summa ir noteikta EUR 3710 vienam tunzivju seinerim, EUR 3 150 vienam kuģim zvejai ar āķu jedām ar tilpību vairāk nekā 100 GT un EUR 1750 vienam kuģim zvejai ar āķu jedām ar tilpību mazāk nekā 100 GT.

1.5.2.     ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

Ja ES nenoslēgtu šo jauno protokolu, joprojām tiktu noslēgti privāti līgumi, kuri negarantētu ilgtspējīgu zvejniecību. Eiropas Savienība cer arī, ka ar šo protokolu Maurīcija turpinās efektīvi sadarboties ar ES tādos reģionālos forumos kā Indijas okeāna tunzivju komisija (IOTC) un Indijas okeāna komisija (IOC). Ar protokolu saistītie finanšu līdzekļi ļaus Maurīcijai turpināt arī stratēģiskās plānošanas darbu, jo īpaši stratēģisko plānu zivsaimniecības jomā, lai šo politiku īstenotu zvejas jomā, kā arī stiprināt tās spējas cīnīties pret NNN zveju.

Turklāt ar šo zivsaimniecības nolīgumu tiek radītas darbavietas ES un Maurīcijas jūrniekiem. Tas varētu veicināt arī saimniecisko darbību Maurīcijas ostā, kurā ES kuģu īpašnieki veiks kuģu remontu vai izkrāvumus.

1.5.3.     Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Lai varētu sākt sarunas par jaunu zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu un protokolu, ar neatkarīgu konsultantu konsorcija palīdzību tika veikta spēkā esošā zivsaimniecības nolīguma un Maurīcijas ūdeņos veikto zvejas darbību nosacījumu padziļināta novērtēšana, kura beidzās 2011. gada novembrī.

Ex-ante novērtējumā ir identificēti šādi aspekti, kas ir ES interesēs:

-        atbilstoši Eiropas flotu vajadzībām zivsaimniecības nolīgums ar Maurīciju varētu palīdzēt saglabāt ES tunzivju zvejniecības dzīvotspēju Indijas okeānā,

-        protokols uzskatāms par spējīgu stiprināt ES nozares dzīvotspēju, ES kuģiem un ar šo kuģu darbību saistītajiem nozares segmentiem nodrošinot stabilu tiesisko vidi un vidēja termiņa pārredzamību,

Novērtējuma secinājumi attiecībā uz Maurīcijas interešu ievērošanu protokolā ir šādi:

– zivsaimniecības nolīgums palīdz stiprināt zivsaimniecības nozares iestāžu darbību, uzlabojot pētniecību un uzraudzības, kontroles un pārraudzības darbības, kā arī panākot labāku apmācību mazapjoma zvejniecībā un uzlabojot šīs jomas dzīvotspēju,

– turklāt zivsaimniecības nolīgumam ir ietekme uz valsts budžeta un politikas stabilitāti.

Turklāt līdztekus nozvejas tiešajai komercvērtībai, ko gūst attiecīgie kuģi, ir paredzami šādi ieguvumi:

-        garantētas darbavietas uz zvejas kuģiem,

-        atbilstošs darbavietu skaita pieaugums ostās, kuģu būvētavās, pakalpojumu uzņēmumos u. c.,

-        šo darbavietu pieejamība reģionos, kur nav citu darba iespēju,

-        ieguldījums ES apgādē ar zivju produktiem.

1.5.4.     Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem attiecīgajiem instrumentiem

Saistībā ar zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumiem pārskaitītie finanšu līdzekļi veido atkārtoti izmantojamos ieņēmumus trešo partnervalstu budžetā. Tomēr šo finanšu līdzekļu daļas iedalīšana darbību īstenošanai saskaņā ar valsts nozares politiku ir nosacījums zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu noslēgšanai un to īstenošanas uzraudzībai. Šie finanšu resursi ir saderīgi ar citiem finansēšanas avotiem no citiem starptautiskiem finansētājiem,tostarp EAF fondiem.

1.6.        Ilgums un finansiālā ietekme

X       Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

X       Priekšlikums/iniciatīva spēkā uz trīs gadu periodu, sākot no dienas, kad tas stājas spēka (visticamāk no 2012. līdz 2015. gadam)X      Finansiālā ietekme no 2012. līdz 2015. gadam

¨ Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

– Īstenošana ar uzsākšanas periodu no [GGGG] līdz [GGGG],

– pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.        Paredzētie pārvaldības veidi[6]

X Komisijas īstenota centralizēta tieša pārvaldība

¨ Centralizēta netieša pārvaldība, izpildes uzdevumus deleģējot:

– ¨  izpildaģentūrām

– ¨  Kopienu izveidotām struktūrām[7]

– ¨  valstu publiskā sektora struktūrām vai tām struktūrām, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus

– ¨  personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā Finanšu regulas 49. panta nozīmē

¨ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

¨ Decentralizēta pārvaldība kopā ar trešām valstīm

¨ Pārvaldība kopā ar starptautiskām organizācijām (precizēt)

Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā „Piezīmes”.

Piezīmes

[…]

2.           PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.        Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

Komisija (Jūrlietu un zivsaimniecības ĢD sadarbībā ar zivsaimniecības atašeju Maurīcijā un Eiropas Savienības delegāciju Maurīcijā) nodrošinās šā protokola īstenošanas regulāru uzraudzību, jo īpaši uzņēmēju iesaistes ziņā zvejas iespēju izmantošanā un nozvejas datu ziņā.

Turklāt protokolā ir paredzēta vismaz viena Apvienotās komitejas ikgadējā sanāksme, kuras laikā Komisija un ieinteresētās dalībvalstis tiekas ar trešo valsti, lai apspriestos par nolīguma un tā protokola īstenošanu.

Attiecībā uz nozares atbalsta īstenošanu protokolā noteikts, ka Puses katru gadu novērtē nozares daudzgadu programmas īstenošanas rezultātus. Protokolā paredzēta nozares atbalstam atvēlētā finansiālā ieguldījuma apjoma pielāgošanas iespēja gadījumā, ja novērtējumā būs norādīts, ka finansēto mērķu īstenošana nav apmierinoša.

2.2.        Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.     Apzinātie riski

Zivsaimniecības protokola ieviešana ir saistīta ar zināmu risku, piemēram, zivsaimniecības nozares politikas finansēšanai paredzētās summas var netikt iedalītas saskaņā ar vienošanos (pārplānošana).

2.2.2.     Paredzētās kontroles metodes

Lai novērstu iepriekšējā punktā minēto risku, paredzēts izvērsts dialogs par nozares politikas plānošanu un īstenošanu. Šī kontrole ietver arī 2.1. punktā norādīto rezultātu kopīgu analīzi.

Turklāt protokolā ir īpašas klauzulas tā darbības apturēšanai ar konkrētiem nosacījumiem un konkrētos apstākļos.

2.3.        Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas un aizsardzības pasākumus.

Attiecīgā trešā valsts ir pilnībā atbildīga par to, kā tiek izmantots finansiālais ieguldījums, kuru ES maksā saskaņā ar nolīgumu. Tomēr Komisija apņemas tiekties izveidot pastāvīgu politisko dialogu un sadarbību, lai varētu labāk pārvaldīt nolīguma īstenošanu un stiprināt ES ieguldījumu ilgtspējīgā resursu pārvaldībā. Katrā ziņā visi maksājumi, kurus Komisija veic atbilstīgi nolīgumam, notiek saskaņā ar parastajiem Komisijas noteikumiem un budžeta un finanšu procedūrām. Tas ļauj pilnībā identificēt trešo valstu bankas kontus, kuros iemaksā finansiālā ieguldījuma summas. Konkrētajā gadījumā protokola 2. pantā norādīts, ka visu finansiālo ieguldījumu iemaksā Valsts kases kontā, kas atvērts Maurīcijas iestāžu izraudzītā finanšu iestādē.

3.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.        Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

· Esošās budžeta izdevumu pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas

Numurs [Izdevumu kategorija …..] || Dif./nedif.[8] || no EBTA valstīm[9] || no kandidāt-valstīm[10] || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē

2 || 11.0301 Starptautiski zivsaimniecības nolīgumi 11.010404 Starptautiski zivsaimniecības nolīgumi – administratīvie izdevumi || Dif. Nedif. || NĒ || NĒ || NĒ || NĒ

· No jauna veidojamās budžeta pozīcijas

(nepiemēro)

3.2.        Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.     Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

Miljonos EUR (4 zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || 2 || Dabas resursu saglabāšana un apsaimniekošana

MARE ĢD || || || N[11] gads (2012) || N+1 gads (2013) || N+2 gads (2014) || KOPĀ

Ÿ Darbības apropriācijas || || || ||

Budžeta pozīcijas numurs: 11.0301 || Saistības || (1) || 0.660 || 0.660 || 0.660 || 1.980

Maksājumi || (2) || 0.660 || 0.660 || 0.660 || 1.980

Budžeta pozīcijas numurs: || Saistības || (1a) || || || ||

Maksājumi || (2a) || || || ||

Ÿ Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas  no konkrētu programmu piešķīrumiem[12] || || || ||

Budžeta pozīcijas numurs: 11.010404 || || (3) || 0.021 || 0.021 || 0.081 || 0.123

Ÿ KOPĀ — Darbības apropriācijas[13] || Saistības || (4) || 0.660 || 0.660 || 0.660 || 1.980

Maksājumi || (5) || 0.660 || 0.660 || 0.660 || 1.980

Ÿ KOPĀ — Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas  no konkrētu programmu piešķīrumiem || (6) || 0.021 || 0.021 || 0.081 || 0.123

KOPĀ — Daudzgadu finanšu shēmas 2. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || =4+ 6 || 0.681 || 0.681 || 0.741 || 2.103

Maksājumi || =5+ 6 || 0.681 || 0.681 || 0.741 || 2.103

Gadījumā, ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairākas izdevumu kategorijas (nepiemēro)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || 5 || „Administratīvie izdevumi”

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| || || N gads (2012) || N+1 gads (2013) || N+2 gads (2014) || KOPĀ

MARE ĢD ||

Ÿ Cilvēkresursi || 0.064 || 0.064 || 0.064 || 0.192

Ÿ Pārējie administratīvie izdevumi[14] || 0.010 || 0.010 || 0.010 || 0.030

KOPĀ — MARE ĢD || Apropriācijas || 0.074 || 0.074 || 0.074 || 0.222

KOPĀ — Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || (Saistību summa = maksājumu summa) || 0.074 || 0.074 || 0.074 || 0.222

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| || || N[15] gads || N+1 gads || N+2 gads || KOPĀ

KOPĀ — Daudzgadu finanšu shēmas 1.–5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || 0.755 || 0.755 || 0.815 || 2.325

Maksājumi || 0.755 || 0.755 || 0.815 || 2.325

3.2.2.     Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz darbības apropriāciju izmantošanu

– X  Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriāciju izmantošanu šādā veidā:

Saistību apropriācijas miljonos EUR (4 zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un rezultātus ò || || || N gads (2012) || N+1 gads (2013) || N+2 gads (2014) || N+3 gads || Iekļaut ietekmes atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu (skat. 1.6. punktu) || KOPĀ

KOPĀ

Rezultāta veids[16] || Rezultātu vidējās izmaksas || Daudzums || Kopējās izmaksas || Daudzums || Kopējās izmaksas || Daudzums || Kopējās izmaksas || Daudzums || Kopējās izmaksas || Daudzums || Kopējās izmaksas || Daudzums || Kopējās izmaksas || Daudzums || Kopējās izmaksas || Daudzums Kopējais rezultātu daudzums || Kopējās izmaksas

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1[17] || || || || || || || || || || || || || || || ||

Tunzivju nozveja || Atsauc. daudz. tonnās || EUR 65/t || 5 500 t || 0.3575 || 5 500 t || 0.3575 || 5 500 t || 0.3575 || || || || || || || || || 16 500 t || 1.0725

Nozares atbalsts || || 0.3025 || 1 || 0.3025 || 1 || 0.3025 || 1 || 0.3025 || || || || || || || || || || 0.9075

|| || || || || || || || || || || || || || || || || ||

Starpsumma — 1. konkrētais mērķis || || 0.660 || || 0.660 || || 0.660 || || || || || || || || || || 1.980

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2 || || || || || || || || || || || || || || || ||

Rezultāts || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

Starpsumma — 2. konkrētais mērķis || || || || || || || || || || || || || || || ||

KOPĒJĀS IZMAKSAS || || 0.660 || || 0.660 || || 0.660 || || || || || || || || || || 1.980

3.2.3.     Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.1.  Kopsavilkums

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz administratīvo apropriāciju izmantošanu

– X Priekšlikums/iniciatīva paredz administratīvo apropriāciju izmantošanu šādā veidā:

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| N[18] gads (2012) || N+1 gads (2013) || N+2 gads (2014) || KOPĀ

Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || || || ||

Cilvēkresursi || 0.064 || 0.064 || 0.064 || 0.192

Pārējie administratīvie izdevumi[19] || 0.010 || 0.010 || 0.010 || 0.030

Starpsumma — daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || 0.074 || 0.074 || 0.074 || 0.222

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS[20] || || || ||

Cilvēkresursi || 0.016 || 0.016 || 0.016 || 0.048

Citi administratīvie izdevumi[21] || 0.005 || 0.005 || 0.065 || 0.075

Starpsumma — Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS || 0.021 || 0.021 || 0.081 || 0.123

KOPĀ || 0.095 || 0.095 || 0.155 || 0.345

3.2.3.2.  Paredzamās cilvēkresursu vajadzības

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

– X  Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Paredzamais apjoms izsakāms veselos skaitļos (vai maksimāli ar vienu zīmi aiz komata)

|| N gads (2012) || N+1 gads (2013) || N+2 gads (2014) || N+3 gads (2015) || Iekļaut ietekmes atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu (skat. 1.6. punktu)

Ÿ Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)

XX 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) || 0.051 || 0.051 || 0.051 || ||

XX 01 01 02 (Delegācijas) || || || || ||

XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība) || 0 || 0 || 0 || 0 ||

10 01 05 01 (Tiešā pētniecība) || 0 || 0 || 0 || 0 ||

Ÿ Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu — FTE)[22]

XX 01 02 01 (CA, INT, SNE, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) || 0 || 0 || 0 || 0 ||

XX 01 02 02 (CA, INT, JED, LA un SNE delegācijās) || 0.013 || 0.013 || 0.013 || ||

XX 01 04 yy[23] || Galvenā mītne[24] || || || || ||

- Delegācijas

XX 01 05 02 (CA, SNE, INT — netiešā pētniecība) || || || || ||

10 01 05 02 (CA, SNE, INT — tiešā pētniecība)

11 01 04 04 (CA, atbildīgais par nozares atbalsta izmantošanas uzraudzību) || 0.016 || 0.016 || 0.016 || ||

KOPĀ || 0.080 || 0.080 || 0.080 || ||

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Cilvēkresursu vajadzības tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Cilvēkresursu daudzuma aprēķins

Ierēdņi un pagaidu darbinieki || 1 MARE ĢD lietvedis + nodaļas vadītājs/nodaļas vadītāja vietnieks + sekretariāts; 0,4 darbinieki gadā Izmaksu aprēķins: 0,4 darbinieki gadā × EUR 127 000 gadā = EUR 50 800 => EUR 0,051 milj.

Ārštata darbinieki || 1 deleģēts līgumdarbinieks (Maurīcija), kura uzdevums ir Maurīcijas iestādēm nodoto vai Maurīcijas iestāžu izdoto zvejas atļauju izmantošanas uzraudzība 0,2 darbinieki gadā Izmaksu aprēķins: 0,2 darbinieki gadā × EUR 64 000 gadā = EUR 12 800 => EUR 0,013 milj.

Darbinieki ārpus 5. izdevumu kategorijas || 1 līgumdarbinieks — zivsaimniecības atašejs Maurīcijas delegācijā, kura uzdevums ir nozares atbalsta izmantošanas uzraudzība; kopumā pēc aplēses — 0,25 darbinieki gadā Izmaksu aprēķins: 0,25 darbinieki gadā × EUR 64 000 gadā = EUR 16 000 => EUR 0,016 milj.

Kopējo cilvēkresursu daudzuma gadā aprēķins: EUR 50 800 + EUR 12 800 + EUR 16 000 = EUR 79 600 => EUR 0,0796 milj.

Veicamo uzdevumu apraksts

-        Palīdzība sarunvedējam ar zivsaimniecības nolīgumu saistīto sarunu sagatavošanā un noslēgšanā:

-        piedalīties sarunās ar trešām valstīm, lai noslēgtu nolīgumus zivsaimniecības nozarē,

-        sagatavot komisāram novērtējuma ziņojumu projektus un sarunu stratēģijas piezīmes,

-        iesniegt un aizstāvēt Komisijas nostāju Padomes Ārējās zivsaimniecības politikas darba grupā,

-        kopā ar dalībvalstīm meklēt kompromisa risinājumus, kas iekļaujami nolīguma galīgajā redakcijā.

-        Nolīgumu īstenošanas uzraudzība:

-        veikt zivsaimniecības nolīgumu īstenošanas ikdienas uzraudzību,

-        sagatavot un pārbaudīt finansiālā ieguldījuma un īpašu papildu ieguldījumu maksāšanas saistības un to izpildi,

-        regulāri ziņot par nolīgumu īstenošanas gaitu,

-        novērtēt nolīgumu zinātniskos un tehniskos aspektus,

-        sagatavot Padomes regulas un lēmuma priekšlikuma projektu un izstrādāt nolīguma tekstu,

-        uzsākt un pārraudzīt pieņemšanas procedūru.

-        Tehniskā atbalsta darbinieks:

-        sagatavot Komisijas nostāju Apvienotajā komitejā.

-        Starpiestāžu sadarbība:

-        sarunu procesā pārstāvēt Komisiju Padomē, Eiropas Parlamentā un attiecīgajās dalībvalstīs,

-        sagatavot atbildes uz Eiropas Parlamenta uzdotajiem mutiskajiem un rakstiskajiem jautājumiem.

-        Starpdienestu apspriedes un darbības koordinēšana:

-        jautājumos par nolīgumu slēgšanas sarunām un īstenošanas uzraudzību nodrošināt saikni ar pārējiem ģenerāldirektorātiem,

-        organizēt starpdienestu apspriedes un atbildēt uz informācijas pieprasījumiem.

-        Novērtēšana:

-        piedalīties ietekmes novērtējuma atjaunināšanā,

-        analizēt sasniegtos mērķus un novērtēšanas rādītājus.

3.2.4.     Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

– x   Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai

– ¨  Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā

Aprakstīt, kas jāpārplāno, norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas.

[…]

– ¨  Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma[25]

Aprakstīt, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un summas.

[…]

3.2.5.     Trešo personu iemaksas

– X Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

3.3.        Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

– X  Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

¨      pašu resursus

¨      dažādus ieņēmumus

[1]               Padomes 2012. gada 23. janvāra Lēmums Nr. 15921/2011.

[2]               ABM —budžeta vadība pa darbības jomām, ABB — budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

[3]               Kā paredzēts Finanšu regulas 49. panta 6. punkta attiecīgi a) un b) apakšpunktā.

[4]               p. m.: darbības pārskatos par 2011. gada budžetu tas ir konkrētais mērķis Nr. 2; sk. atsauci http://www.cc.cec/budg/bud/proc/adopt/_doc/_pdf/2011/mare.pdf.

[5]               Avansa maksājumi un maksas, kuras veic kuģu īpašnieki, neietekmē Savienības budžetu.

[6]               Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html.

[7]               Kā paredzēts Finanšu regulas 185. pantā.

[8]               Dif. — diferencētās apropriācijas, nedif. — nediferencētās apropriācijas.

[9]               EBTA — Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

[10]             Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

[11]             N gads ir gads, kurā sāk īstenot priekšlikumu/iniciatīvu.

[12]             Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[13]             Šo finansiālo ieguldījumu veido: EUR 357 500 gadā, kas atbilst atsauces daudzumam 5500 tonnu gadā, un b) EUR 302 500 gadā, kas atvēlēti Maurīcijas Republikas zivsaimniecības nozares politikas izstrādes atbalstam. Ja ikgadējā nozveja pārsniegs 5500 tonnu, finansiālā ieguldījuma ikgadējo piešķīrumu palielinās par EUR 65 par katru papildu nozvejoto tonnu. Tomēr Eiropas Savienības šādi samaksātā ikgadējā kopsumma nedrīkst vairāk nekā divas reizes pārsniegt EUR 715 000 (sk. protokola 2. panta 4. punktu).

[14]             Uz vietas veikto uzraudzības pasākumu izmaksu aplēse.

[15]             N gads ir gads, kurā sāk īstenot priekšlikumu/iniciatīvu.

[16]             Rezultāti ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

[17]             Konkrētie mērķi, kas norādīti 1.4.2. punktā.

[18]             N gads ir gads, kurā sāk īstenot priekšlikumu/iniciatīvu.

[19]             Biroju darbinieku uz vietas veikto uzraudzības pasākumu izmaksu aplēse.

[20]             Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[21]             Delegācijas dalībnieku uz vietas veikto uzraudzības pasākumu izmaksu aplēse. 2014. gada summa ietver līdzekļus par protokola ex-post novērtējumu.

[22]             CA — līgumdarbinieki; INT — pagaidu darbinieki; JED — jaunākie eksperti delegācijās; LA — vietējie darbinieki; SNE — valstu norīkotie eksperti.

[23]             Saskaņā ar robežlielumiem attiecībā uz ārštata darbiniekiem, ko finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām "BA" pozīcijām).

[24]             Struktūrfondi, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF).

[25]             Skatīt Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.