PASKAIDROJUMA RAKSTS

Priekšlikuma konteksts

|| Priekšlikuma pamatojums un mērķi Šis priekšlikums attiecas uz to, kā Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, (“pamatregula”) piemēro procedūrā attiecībā uz konkrētu Ukrainas izcelsmes dzelzs vai tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importu.

|| Vispārīgais konteksts Šis priekšlikums sagatavots, īstenojot pamatregulu un veicot izmeklēšanu saskaņā ar pamatregulā, jo īpaši tās 11. panta 3. punktā, noteiktajām pamatprasībām un procedūras prasībām.

|| Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā Patlaban spēkā esošie pasākumi tika noteikti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 585/2012, ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 2. punktam nosaka galīgo antidempinga maksājumu par konkrētu Krievijas un Ukrainas izcelsmes dzelzs vai tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importu un izbeidz termiņbeigu pārskatīšanas procedūru attiecībā uz konkrētu Horvātijas izcelsmes dzelzs vai tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importu.

|| Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem Nepiemēro

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām un ietekmes novērtējums

|| Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

|| Procedūrā iesaistītajām ieinteresētajām personām ir bijusi iespēja izmeklēšanas laikā aizstāvēt savas intereses saskaņā ar pamatregulas noteikumiem.

|| Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

|| Neatkarīgu ekspertu atzinums nebija vajadzīgs.

|| Ietekmes novērtējums Šis priekšlikums ir sagatavots, īstenojot pamatregulu. Pamatregulā nav paredzēts vispārējs ietekmes novērtējums, bet sniegts pilnīgs vērtējamo nosacījumu uzskaitījums.

Priekšlikuma juridiskie aspekti

|| Ierosināto pasākumu kopsavilkums Komisija 2011. gada 29. jūlijā pēc Ukrainas ražotāja Interpipe pieprasījuma sāka daļēju starpposma pārskatīšanu attiecībā uz antidempinga pasākumiem, ko piemēro konkrētu Ukrainas izcelsmes dzelzs vai tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importam. Pievienotais Padomes Regulas priekšlikums ir balstīts uz šādiem konstatējumiem – antidempinga maksājumu līmenis, kas patlaban noteikts par konkrētu Interpipe ražotu dzelzs vai tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importu, kaitējumu izraisošā dempinga novēršanai vairs nav vajadzīgs un apstākļu pārmaiņas, kuru rezultātā pastāv zemāka dempinga starpība, ir ilglaicīgas. Tādēļ Padomei tiek ierosināts pieņemt pievienoto regulas priekšlikumu, ar ko groza patlaban spēkā esošo antidempinga maksājumu par konkrētu dzelzs vai tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importu no LLC Interpipe Niko Tube un OJSC Interpipe Nizhnedneprovsky Tube Rolling Plant.

|| Juridiskais pamats Padomes 2009. gada 30. novembra Regula (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, un jo īpaši tās 11. panta 3. punkts.

|| Subsidiaritātes princips Priekšlikums ir Savienības ekskluzīvā kompetencē. Tāpēc subsidiaritātes principu nepiemēro.

|| Proporcionalitātes princips Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šādu iemeslu dēļ.

|| Rīcības forma ir aprakstīta iepriekš minētajā pamatregulā un neparedz valstu lēmumus.

|| Netiek prasīts norādīt, kā līdz minimumam samazina un proporcionāli priekšlikuma mērķim sadala Savienības, valstu valdību, reģionālo un vietējo varas iestāžu, uzņēmēju un pilsoņu finansiālo un administratīvo slogu.

|| Juridisko instrumentu izvēle

|| Ierosinātais juridiskais instruments: regula.

|| Citi instrumenti nebūtu piemēroti šāda iemesla dēļ: iepriekš minētā pamatregula neparedz alternatīvas.

Ietekme uz budžetu

|| Priekšlikums neietekmē Savienības budžetu.

2012/0204 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar kuru pēc daļējas starpposma pārskatīšanas atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 3. punktam groza Regulu (ES) Nr. 585/2012, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu par konkrētu Krievijas un Ukrainas izcelsmes dzelzs vai tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis[1], (“pamatregula”) un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu un 11. panta 3., 5. un 6. punktu,

ņemot vērā priekšlikumu, ko Eiropas Komisija (“Komisija”) ir iesniegusi pēc apspriešanās ar padomdevēju komiteju,

tā kā:

1.           PROCEDŪRA

1.1.        Spēkā esošie pasākumi

(1)       Pēc izmeklēšanas (“sākotnējā izmeklēšana”) Padome ar Regulu (EK) Nr. 954/2006[2] noteica galīgo antidempinga maksājumu par konkrētu Horvātijas, Krievijas un Ukrainas izcelsmes dzelzs vai tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importu. Pasākumi bija procentuālais antidempinga maksājums 12,3 % līdz 25,7 % apmērā, ko piemēro importam no atsevišķi minētiem ražotājiem eksportētājiem Ukrainā, bet importam no visiem pārējiem uzņēmumiem Ukrainā piemēro atlikušo maksājuma likmi 25,7 % apmērā. Galīgais antidempinga maksājums, ko piemēro ražotājam eksportētājam, uz kuru attiecas šī pārskatīšanas izmeklēšana, proti, CJSC Nikopolsky Seamless Tubes Plant Niko Tube un OJSC Nizhnedneprovsky Tube Rolling Plant, ko tagad sauc LLC Interpipe Niko Tube un OJSC Interpipe Nizhnedneprovsky Tube Rolling Plant (“pieprasījuma iesniedzējs” jeb “Interpipe”), ir 25,1 %.

(2)       Pēc Interpipe pieprasījuma atcelt Padomes Regulu (EK) Nr. 954/2006 Eiropas Savienības Vispārējā tiesa atcēla Padomes Regulas (EK) Nr. 954/2006 1. pantu, ciktāl antidempinga maksājums, kas noteikts Interpipe, pārsniedza to maksājumu, kurš būtu piemērojams, ja eksporta cena nebūtu koriģēta, ņemot vērā komisijas maksu tajos gadījumos, kad pārdošana notika, izmantojot saistītā tirgotāja starpnieku Sepco SA[3]. Eiropas Savienības Tiesa 2012. gada 16. februārī atstāja spēkā Vispārējās tiesas spriedumu[4].

(3)       Pēc šiem spriedumiem Padome ar Regulu (ES) Nr. 540/2012[5] grozīja Padomes Regulu (EK) Nr. 954/2006, lai labotu Interpipe noteikto antidempinga maksājumu, ciktāl tas bija noteikts kļūdaini. Tādējādi spēkā esošais antidempinga maksājums, kas noteikts Interpipe, patlaban ir 17,7 %.

(4)       Pēc termiņbeigu pārskatīšanas Padome ar Regulu 585/2012[6] saglabāja pasākumus, kas ar Padomes Regulu (EK) Nr. 954/2006 bija noteikti par Krievijas un Ukrainas izcelsmes dzelzs vai tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importu (“termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšana”).

(5)       Tādējādi patlaban spēkā esošie pasākumi ir tie, kas noteikti ar Regulu (ES) Nr. 585/2012, t.i., no 24,1 % līdz 35,8 % importam no Krievijas un no 12,3 % līdz 25,7 % importam no Ukrainas, bet LLC Interpipe Niko Tube un OJSC Interpipe Nizhnedneprovsky Tube Rolling Plant noteiktais antidempinga maksājums ir 17,7 %.

1.2.        Daļējas starpposma pārskatīšanas pieprasījums

(6)       Komisija 2011. gada 29. jūlijā ar Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētu paziņojumu (“paziņojums par procedūras sākšanu”)[7] informēja par daļējas starpposma pārskatīšanas sākšanu attiecībā uz antidempinga pasākumiem, kas piemērojami konkrētu Ukrainas izcelsmes dzelzs vai tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importam, saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu.

(7)       Šī pārskatīšana, kas attiecās vienīgi uz dempinga izpēti, tika sākta pēc Interpipe iesniegta pamatota pieprasījuma. Interpipe pieprasījumā sniedza pirmšķietamus pierādījumus tam, ka pasākuma turpmāka piemērošana pašreizējā apmērā, lai neitralizētu kaitējumu radošu dempingu, vairs nav vajadzīga.

1.3.        Izmeklēšana

(8)       Izmeklēšana par dempinga līmeni aptvēra laika posmu no 2010. gada 1. aprīļa līdz 2011. gada 31. martam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”).

(9)       Par daļējas starpposma pārskatīšanas sākšanu Komisija oficiāli paziņoja pieprasījuma iesniedzējam, eksportētājvalsts iestādēm un Savienības ražošanas nozarei. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu.

(10)     Lai iegūtu izmeklēšanai vajadzīgo informāciju, Komisija nosūtīja anketu pieprasījuma iesniedzējam, kas noteiktajā termiņā sniedza atbildi.

(11)     Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga līmeni. Tika veikti pārbaudes apmeklējumi pieprasījuma iesniedzēja un tā saistīto tirdzniecības uzņēmumu LLC Interpipe Ukraine un Interpipe Europe SA telpās.

2.           ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

2.1.        Attiecīgais ražojums

(12)     Attiecīgais ražojums ir tāds pats kā definēts Regulā (ES) Nr. 585/2012, ar kuru tika noteikti patlaban spēkā esošie pasākumi, t. i., konkrēti Ukrainas izcelsmes dzelzs vai tērauda bezšuvju cauruļvadi vai caurules (BCC), kā apaļā šķērsgriezuma ārējais diametrs nepārsniedz 406,4 mm un oglekļa ekvivalentā vērtība (OEV) nepārsniedz 0,86 saskaņā ar Starptautiskā metināšanas institūta (IIW) formulu un ķīmisko analīzi[8] un ko pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 7304 11 00, ex 7304 19 10, ex 7304 19 30, ex 7304 22 00, ex 7304 23 00, ex 7304 24 00, ex 7304 29 10, ex 7304 29 30, ex 7304 31 80, ex 7304 39 58, ex 7304 39 92, ex 7304 39 93, ex 7304 51 89, ex 7304 59 92 un ex 7304 59 93 (“attiecīgais ražojums”).

2.2.        Līdzīgais ražojums

(13)     Kā jau konstatēts sākotnējā izmeklēšanā un termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā, arī pašreizējā izmeklēšana apstiprināja, ka Ukrainā ražotajam un uz Savienību eksportētajam ražojumam, Ukrainas iekšējā tirgū ražotajam un pārdotajam ražojumam un Savienības ražotāju ražotajam un Savienībā pārdotajam ražojumam ir vienādas fizikālās un tehniskās pamatīpašības un galalietojums. Tāpēc šie ražojumi ir uzskatāmi par līdzīgiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

3.           DEMPINGS

3.1.        Iepriekšējas piezīmes

(14)     Interpipe pilnībā pieder un tās kontrolē atrodas divi ražotāji eksportētāji – LLC Interpipe Niko Tube (Niko Tube) un OJSC Interpipe Nizhnedneprovsky Tube Rolling Plant (Interpipe NTRP). Saskaņā ar iestāžu parasto praksi abiem ražotājiem eksportētājiem tika aprēķināta viena kopīga dempinga starpība. Dempinga apjoms vispirms tika aprēķināts katram ražotājam eksportētājam, un tad noteikta vienota vidējā svērtā likme abiem uzņēmumiem.

(15)     Tomēr šī metode atšķīrās no sākotnējā izmeklēšanā piemērotās metodes, kurā kopējo dempinga starpību aprēķināja, grupējot visus abu ražotāju datus par ražošanu, rentabilitāti un pārdošanas apjomu Savienībā. Metodes maiņas pamatā ir ievērojamās izmaiņas grupas korporatīvajā struktūrā, dodot iespēju identificēt attiecīgā ražošanas uzņēmuma pārdošanas un ražošanas apjomu, kas sākotnējā izmeklēšanā nebija iespējams.

(16)     Turklāt sākotnējā izmeklēšanā atbilstīgi pamatregulas 2. panta 5. punktam tika veikta korekcija attiecībā uz Interpipe enerģijas izmaksām, lai pienācīgi atspoguļotu ar elektroenerģijas un gāzes ražošanu un pārdošanu saistītās izmaksas Ukrainā. Šī korekcija tika uzskatīta par nepieciešamu tādēļ, ka Ukrainas gāzes un elektroenerģijas cenas tobrīd bija ievērojami zemākas nekā vidējā cena Savienībā un neatspoguļoja starptautiskās tirgus cenas. Minētā korekcija balstījās uz vidējām cenām Rumānijā, kas tobrīd bija iesaistīta izmeklēšanā.

(17)     Tomēr pretēji sākotnējai izmeklēšanai tiek uzskatīts, ka šajā starpposma pārskatīšanā korekcija attiecībā uz enerģiju nav nepieciešama. Izmeklēšana liecina, ka enerģijas vidējās cenas Ukrainā kopš sākotnējās izmeklēšanas ir pastāvīgi pieaugušas daudz straujāk nekā vidējās cenas Eiropas Savienībā, tādējādi pakāpeniski samazinot minēto starpību. Tādējādi ievērojamā enerģijas izmaksu starpība, kas tika konstatēta sākotnējā izmeklēšanā un kā dēļ tika veikta korekcija, šobrīd vairs nepastāv .

(18)     Ņemot vērā iepriekš minēto, šajā starpposma pārskatīšanā netiek uzskatīts par lietderīgu veikt korekciju attiecībā uz enerģiju.

3.2.        Imports par dempinga cenām PIP laikā

3.2.1.     Normālā vērtība

(19)     Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu vispirms tika pārbaudīts, vai katra ražotāja eksportētāja līdzīgā ražojuma apjoms, kas iekšzemes tirgū pārdots neatkarīgiem klientiem, ir reprezentatīvs salīdzinājumā ar kopējo eksporta pārdošanas apjomu uz Savienību, t. i., vai šis kopējais pārdošanas apjoms ir vismaz 5 % no attiecīgā ražojuma kopējā apjoma, kas tika pārdots eksportam uz Savienību. Izmeklēšanā noskaidrojās, ka abiem ražotājiem eksportētājiem iekšzemes pārdošanas apjomi ir reprezentatīvi.

(20)     Pēc tam tika pārbaudīts, vai katrs līdzīgā ražojuma veids, ko ražotāji eksportētāji pārdeva iekšzemes tirgū, ir pietiekami reprezentatīvs pamatregulas 2. panta 2. punkta nozīmē. Konkrētā ražojuma veida pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū uzskatīja par pietiekami reprezentatīvu, ja PIP laikā kopējais attiecīgā veida ražojumu apjoms, ko pieprasījuma iesniedzējs pārdevis neatkarīgiem klientiem iekšzemes tirgū bija vismaz 5 % no tā kopējā uz Savienību eksportētā salīdzināmā ražojuma veida pārdošanas apjoma.

(21)     Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu pēc tam tika pārbaudīts, vai katra ražojuma veida, kas pārdots reprezentatīvā apjomā, iekšzemes pārdošana ir uzskatāma par notikušu parastos tirdzniecības apstākļos. To pārbaudīja, katram eksportētā attiecīgā ražojuma veidam pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nosakot rentablo iekšzemes pārdošanas darījumu īpatsvaru ar neatkarīgiem pircējiem iekšzemes tirgū.

(22)     Ražojuma veidiem, kuriem vairāk nekā 80 % no pārdošanas apjoma iekšzemes tirgū pārsniedza to izmaksas un vidējā svērtā pārdošanas cena bija vienāda ar vienas vienības ražošanas izmaksām vai lielāka par tām, ražojuma veida normālo vērtību aprēķināja kā visu attiecīgā veida pārdošanas apjoma faktisko iekšzemes cenu vidējo svērto vērtību, neņemot vērā to, vai minētā pārdošana bijusi rentabla.

(23)     Ja kāda ražojuma veida rentablās pārdošanas apjoms bija līdz 80 % no šā veida pārdošanas kopējā apjoma vai ja šā ražojuma veida vidējā svērtā cena bija zemāka par vienas vienības ražošanas izmaksām, normālo vērtību noteica, balstoties uz faktisko cenu iekšzemes tirgū, ko aprēķināja kā vidējo svērto cenu, ņemot vērā tikai rentablos iekšzemes pārdošanas apjomus PIP attiecīgajam ražojuma veidam.

(24)     Normālā vērtība nereprezentatīvajiem ražojuma veidiem (t. i., tiem veidiem, kuru iekšzemes pārdošanas apjoms veidoja mazāk nekā 5 % no eksporta pārdevumiem uz Eiropas Savienību vai kurus iekšzemes tirgū vispār nepārdeva) tika aprēķināta, pamatojoties uz ražošanas izmaksām katram ražojuma veidam, pieskaitot pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas un peļņu. Ja pārdošana iekšzemes tirgū bija notikusi, attiecīgajiem ražojuma veidiem tika izmantota peļņa no darījumiem parastā tirdzniecības apritē iekšzemes tirgū pa ražojuma veidiem. Ja ražojums iekšējā tirgū netika pārdots, tika izmantota vidējā peļņa. Šī metode tika mainīta tādēļ, ka pēc sākotnējās izmeklēšanas PTO ekspertu grupa izstrādāja un PTO Strīdu izšķiršanas padome pieņēma ziņojumu lietā Eiropas Kopienas – antidempinga pasākumi attiecībā uz saimniecībās audzētiem lašiem no Norvēģijas[9], kurā noteikts, ka nevar neņemt vērā faktisko peļņas normu, kas noteikta darījumiem parastā tirdzniecības apritē attiecīgajiem ražojuma veidiem, kuriem jāaprēķina normālā vērtība.

(25)     Pēc galīgo secinājumu izpaušanas abi ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka attiecīgā ražojuma kopējās ražošanas izmaksās PIP laikā nevajadzēja iekļaut dīkstāves izdevumus, jo tādējādi tiek pārkāpts antidempinga pamatregulas 2. panta 5. punkts un tas esot arī pretunā grāmatvedības principiem, kuri izklāstīti starptautiskajos grāmatvedības standartos (IAS) un jo īpaši IAS 2. Attiecībā uz 2. panta 5. punktu jāpiemin, ka tajā noteikts – ja tiek uzskatīts, ka ar attiecīgā ražojuma ražošanu saistītās izmaksas nav pienācīgi atspoguļotas attiecīgās personas grāmatvedībā, tās koriģē. Tas, ka uzņēmums nedarbojās ar pilnu jaudu, nozīmē, ka izmaksas tomēr radās. Šīs izmaksas abu eksportētāju ieņēmumu pārskatā patiešām tika reģistrētas kā izmaksas, un tās bija tieši saistāmas ar līdzīgo ražojumu. Turklāt tika konstatēts, ka atsauce uz IAS 2 šajā gadījumā nav pamatota, jo IAS 2 mērķis ir noteikt grāmatvedības principus attiecībā uz inventāru, un tur nav noteikts, kas būtu uzskatāms par ražošanas izmaksām. Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(26)                 Tie paši ražotāji eksportētāji arī apgalvoja, ka nevajadzēja ņemt vērā konkrētus finansiālus izdevumus saistībā ar aizņēmumiem, kas tika iekļauti tirdzniecības, vispārējās un administratīvajās izmaksās. Viņi apgalvoja, ka šie aizņēmumi tika ņemti, lai izpildītu uzņēmuma likviditātes un īstermiņa finansēšanas prasības un nav saistīti ar attiecīgā ražojuma ražošanu. Pārbaudes apmeklējumā tika konstatēts, ka procentu izmaksas bija galvenokārt saistītas ar apgrozāmā kapitāla finansēšanu. Tādēļ procentu izmaksas attiecās uz visiem ražojumiem. Ražotāji eksportētāji nevarēja pierādīt, ka procentu izmaksas bija īpaši saistītas ar citiem mērķiem, nevis ar apgrozāmā kapitāla finansēšanu. Abi ražotāji eksportētāji arī nevarēja sniegt nekādus citus pierādījumus savam apgalvojumam, tādēļ tas tika noraidīts.

3.2.2.     Eksporta cena

(27)     Viss attiecīgā ražojuma eksports, ko uz Savienību veica abi ražotāji eksportētāji, notika ar Šveicē esoša saistīta tirdzniecības uzņēmuma starpniecību tieši neatkarīgiem klientiem Savienībā. Tādēļ eksporta cenas pamatā bija eksporta cenas, kas ir faktiski samaksātas vai kas ir maksājamas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu.

3.2.3.     Salīdzinājums

(28)     Tiek atgādināts, ka sākotnējā izmeklēšanā tika veikta eksporta cenas korekcija atbilstīgi pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktam, ja pārdošana notika ar saistītu tirgotāju starpniecību. Tomēr saskaņā ar Tiesas spriedumu Interpipe lietā[10], kurā tika nolemts, ka korekcija nebija pamatota, šajā starpposma pārskatīšanā šāda korekcija netika veikta.

(29)     Abu ražotāju eksportētāju normālā vērtība un eksporta cena tika salīdzināta, par pamatu ņemot ražotāja cenu (EXW). Lai nodrošinātu godīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas pienācīgas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Tādējādi tika veiktas korekcijas saistībā ar transporta izmaksām, atlaidēm un rabatiem, komisijas maksām un kredītu izmaksām.

3.2.4.     Dempinga starpība

(30)     Atbilstīgi pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktam katram no abiem ražotājiem eksportētājiem katra ražojuma veida vidējā svērtā normālā vērtība tika salīdzināta ar vidējo svērto eksporta cenu, pamatojoties uz ražotāja cenu (EXW). Kā minēts 14. apsvērumā, pēc tam Interpipe tika noteikta viena kopēja dempinga starpība, aprēķinot vienotu vidējo svērto dempinga likmi abiem ražotājiem eksportētājiem, kuri ietilpst Interpipe.

(31)     Tādējādi dempinga starpība, ko izsaka kā procentuālo daļu no CIF cenas pie Savienības robežas pirms nodokļa nomaksas, ir 13,8 %.

4.           APSTĀKĻU PĀRMAIŅU ILGLAICĪGUMS

(32)     Daļējas starpposma pārskatīšanas pieprasījumā tā iesniedzējs apgalvoja, ka pārmaiņas korporatīvajā struktūrā un ražošanas organizēšanā un pārdošanas pārstrukturēšana gan iekšzemes, gan eksporta tirgū ir ietekmējusi tā izmaksu struktūru un ka tādēļ esošais antidempinga maksājuma līmenis kaitējumu izraisošā dempinga neitralizēšanai vairs nav vajadzīgs.

(33)     Tādēļ tika pārbaudīts, vai ir pamats uzskatīt, ka pārmaiņas, kuru rezultātā tika uzsākta šī starpposma pārskatīšana, un to iznākums ir ilglaicīgs.

(34)     Izmeklēšanā tika atklāts, ka galvenie faktori, kuru dēļ pastāv šajā pārskatīšanas izmeklēšanā konstatētā zemākā dempinga starpība, ir izmaiņas korporatīvajā struktūrā, kas ietver divu ražošanas uzņēmumu apvienošanos un pārdošanas pārstrukturēšanu, to racionalizējot. Šīs pārmaiņas, kas ir ietekmējušas pieprasījuma iesniedzēja izmaksu struktūru, ražojot un pārdodot attiecīgo ražojumu, ir strukturālas, un tādēļ nav pamata uzskatīt, ka tuvākajā laikā stāvoklis varētu mainīties. Turklāt nav nekādu norāžu par pieprasījuma iesniedzēja cenu ievērojamu nestabilitāti.

(35)     Tādējādi tika secināts, ka apstākļu pārmaiņas uzskatāmas par ilglaicīgām un ka spēkā esošo pasākumu piemērošana pašreizējā līmenī vairs nav vajadzīga,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

(1) Ierakstu par LLC Interpipe Niko Tube un OJSC Interpipe Nizhnedneprovsky Tube Rolling Plant (Interpipe NTRP) Regulas (ES) Nr. 585/2012 1. panta 2. punkta tabulā aizstāj ar šādu.

LLC Interpipe Niko Tube un OJSC Interpipe Nizhnedneprovsky Tube Rolling Plant (Interpipe NTRP) || 13,8 % || A743

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

                                                                       Padomes vārdā –

                                                                       priekšsēdētājs

[1]               OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.

[2]               OV L 175, 29.6.2006., 4. lpp.

[3]               2009. gada 10. marta spriedums lietā T-249/06 Interpipe Nikopolsky Seamless Tubes Plant Niko Tube ZAT un Interpipe Nizhnedneprovsky Tube Rolling Plant VAT/Eiropas Savienības Padome (Interpipe/Padome).

[4]               2012. gada 16. februāra spriedums apvienotajās lietās C-191/09 P un C-200/09 P, Eiropas Savienības Padome/Interpipe Nikopolsky Seamless Tubes Plant Niko Tube ZAT un Interpipe Nizhnedneprovsky Tube Rolling Plant VAT (Padome/Interpipe).

[5]               OV L 165, 26.6.2012., 1. lpp.

[6]               OV L 174, 4.7.2012., 5. lpp.

[7]               OV C 223, 29.7.2011., 8. lpp.

[8]               OEV nosaka saskaņā ar tehnisko ziņojumu 1967, IIW doc. IX-555-67, ko publicējis Starptautiskais metināšanas institūts (IIW).

[9]               WT/DS337/R, 2007. gada 16. novembris; pieņemts Strīdu izšķiršanas padomē 2008. gada 15. janvārī.

[10]             Eiropas Savienības Tiesas 2012. gada 16. februāra spriedums apvienotajās lietās C-191/09 P un C-200/09 P, Eiropas Savienības Padome/Interpipe Nikopolsky Seamless Tube Plant Niko Tube ZAT un Interpipe Nizhnedneprovsky Tube Rolling Plant VAT (“Interpipe”).