PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           GROZĪTĀ PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Pēc tam, kad Komisija bija pieņēmusi priekšlikumu Padomes regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam[1] ("DFS regula"), tā iesniedza priekšlikumus visiem leģislatīvajiem aktiem par daudzgadu programmām minētajam periodam. Kā sīkāk aprakstīts 2. punktā turpmāk, divi no šiem priekšlikumiem ietver grozījumus DFS regulas priekšlikumā.

Tāpat arī nepieciešams atjaunināt DFS regulas pielikumā iekļauto daudzgadu finanšu shēmas tabulu, lai ņemtu vērā šādus elementus:

(a) Komisijas priekšlikumu ES-27, balstoties uz 2011. gada 9. decembrī parakstīto pievienošanās aktu[2], papildina ar piešķīrumiem Horvātijas Republikai;

(b) ir pieejami jauni dati par reģionālo IKP un valsts NKI, kā rezultātā Savienības kohēzijas politikas ietvaros ir izmaiņas reģionālajos un valstu atbilstības nosacījumos un līdz ar to reģionālie un valstu piešķīrumi ir jāpārrēķina;

(c) jaunākās makroekonomikas prognozes jāņem vērā, lai aprēķinātu maksimālos valsts piešķīrumus dalībvalstīm, kurām kohēzijas politikai piešķirtais finansējums ir ierobežots, kā arī lai DFS tabulā noteiktos maksimālos apjomus 2014.-2020. gadam izteiktu kā procentu no ES-28 NKI.

2.           GROZĪTĀ PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Ierosinātie apsvērumu un pantu grozījumi pievienotajā grozītajā priekšlikumā ir izcelti treknrakstā un pasvītroti.

2.1.    Regulas 7. pants

Komisija 2011. gada 15. novembrī iesniedza priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko paredz vispārīgus noteikumus Patvēruma un migrācijas fondam un finansiālā atbalsta instrumentam policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai[3] ("horizontālā regula"), priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko izveido Patvēruma un migrācijas fondu[4], un priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko Iekšējās drošības fonda ietvaros izveido finansiālā atbalsta instrumentu policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai[5]. Tajā pašā dienā Komisija iesniedza priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko Iekšējās drošības fonda ietvaros izveido finansiāla atbalsta instrumentu ārējām robežām un vīzām[6]. Šajās trijās regulās noteikts, ka uz tām attiecas horizontālās regulas noteikumi.

Horizontālajā regulā Komisija paziņoja, ka tā grozīs priekšlikumu DFS regulai, lai 7. panta noteikumus attiecinātu arī uz programmām, ko Patvēruma un migrācijas fonds un Iekšējās drošības fonds[7] īsteno ar dalīto pārvaldību. Šāds solis ir daļa no Komisijas centieniem saskaņot dalītajai pārvaldībai piemērojamos noteikumus. Attiecīgi, lai arī jāpieliek visas pūles, lai nodrošinātu, ka valstu programmas abu fondu ietvaros tiktu pieņemtas 2014. gadā, ir jābūt iespējamam veikt to piešķīrumu pārvietojumu uz nākamajiem gadiem, kuri nav izmantoti 2014. gadā, lai izvairītos no attiecīgo saistību apropriāciju zaudēšanas.

2.2     Regulas 8. pants (un 7. apsvērums)

Komisija 2011. gada 6. oktobrī iesniedza priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, uz kuriem attiecas vienotais stratēģiskais satvars, un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1083/2006 ("VSS regula")[8].

VSS regulas 21. pantā ir ietverti noteikumi par nosacījumiem, kas saistīti ar dalībvalstu ekonomikas politikas koordinēšanu, tostarp saistību un maksājumu iespējamo apturēšanu programmām, kuras saņem atbalstu no fondiem, uz kuriem attiecas vienotais stratēģiskais satvars.

Saskaņā ar minētās regulas 21. panta 8. punkta pēdējo daļu, ja ir izpildīti nosacījumi par saistību vai maksājumu apturēšanas atcelšanu, tajā pašā laikā Padome pēc Komisijas priekšlikuma izlemj apturētās saistības atkārtoti iekļaut budžetā saskaņā ar 8. pantu Padomes Regulā, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam.

Tādējādi 8. pants (un 7. apsvērums) ir attiecīgi jāgroza, lai apturētās saistības varētu pārvietot un atkārtoti iekļaut budžetā.

Regulas 6. pantu piemēro lēmumiem, kas saistīti ar maksājumu apropriāciju apturēšanas atcelšanu.

2.3     Regulas 11. pants un jaunais 11.a pants (un 7. apsvērums, un 9. panta 5. punkts)

Papildus divām iepriekšminētajām izmaiņām, kas izriet no tiesību aktu priekšlikumiem par daudzgadu programmām, Komisija arī ierosina grozīt 11. pantu DFS regulas priekšlikumā. Juridiskās skaidrības un terminoloģijas apsvērumu dēļ tā ierosina 11. pantu sadalīt divos pantos, lai tādējādi nodalītu starp jaunas dalībvalsts pievienošanos Savienībai un Kipras atkalapvienošanu. Tādēļ attiecīgi jāgroza 7. apsvērums un 9. panta 5. punkts.

2.4     Grozījumi 8. apsvērumā un 5. pantā

Skaidrības nolūkā, un ņemot vērā jaunākās makroekonomikas prognozes, priekšlikuma 8. apsvērumā un 5. pantā ir veikti daži nelieli grozījumi.

3.           IETEKME UZ BUDŽETU

3.1     Horvātijai paredzēto piešķīrumu iekļaušana DFS tabulā

Komisijas priekšlikums struktūrfondiem, Kohēzijas fondam, Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam, Patvēruma un migrācijas fondam un Iekšējās drošības fondam jāpapildina ar piešķīrumiem konkrētai valstij, proti šajā gadījumā Horvātijas Republikai.

Šos piešķīrumus aprēķina, pamatojoties uz to pašu metodi, kādu piemēro ES-27, un uz tiem attiecas pievienošanās aktā ietvertie pārejas noteikumi.

Attiecīgi struktūrfondiem un Kohēzijas fondam summām, kas aprēķinātas, balstoties uz ierosināto piešķiršanas metodi 2014.-2020. gadam, tiek veiktas divu veidu korekcijas:

– pakāpeniskas ieviešanas posmā 2014. gadā tiks piešķirti 70 %, savukārt 2015. gadā – 90 %;

– piešķīrumiem 2014. un 2015. gadam jābūt attiecīgi 2,33 un 3 reizes lielākiem par piešķīrumiem 2013. gadam, ciktāl tas ir iespējams saskaņā ar jauno acquis (t.i., nepārsniedzamo likmi, proti, 2,5 % no valsts IKP, nedrīkst pārsniegt).

Attiecībā uz KLP

– tirgus pasākumiem piešķīrumu aprēķina, balstoties uz acquis pilnīgu piemērošanu, ievērojot īpašos nosacījumus, kādi pievienošanās aktā ir noteikti attiecībā uz vīna nozari;

– tiešos maksājumus pakāpeniski ievieš 10 gadu laikā, līdz tiks sasniegts tāds šo maksājumu līmenis, kāds tas ir ES-15, kā tas bija to dalībvalstu gadījumā, kuras ES pievienojās 2004. gada 1. maijā un 2007. gada 1. janvārī;

– attiecībā uz lauku attīstību piešķīrums balstās uz to pašu metodi, ko Komisija piemēroja ES-27 paredzētajām kopējām summām. Pievienošanās aktā nav paredzēts pakāpeniskas ieviešanas periods.

Attiecībā uz EJZF piešķīrumam piemēro tās pašas divu veidu korekcijas 2014.-2015. gadam (pakāpeniska ieviešana un reizināšanas koeficients) kā struktūrfondiem un Kohēzijas fondam.

No 2014. gada Horvātija pilnībā iesaistās Patvēruma un migrācijas fonda darbībā. Tā saņem īpašu "Šengenas" piešķīrumu 2014. gadam un līdz ar to 2014. gadā tā nesaņem līdzekļus no Iekšējās drošības fonda komponentes "ārējās robežas un vīzas".

Turklāt Horvātija uz pagaidu laiku gūs labumu no naudas plūsmas mehānisma, lai uzlabotu savu neto budžeta pozīciju 2014. gadam.

Horvātija ne tikai saņem šīs iepriekšpiešķirtās summas, bet tā arī pilnībā iesaistās visās pārējās iekšpolitikas jomās. Tādēļ viss finansējums, kas nav iepriekš piešķirts, ir attiecīgi jāpielāgo. Jāpiemēro tāda pati pieeja kā 2013. gada summām pievienošanās sarunu noslēgšanai – t.i., summas aprēķina proporcionāli Horvātijas daļai IKP un ES-27 iedzīvotāju skaitam, kā rezultātā viss ierosinātais iepriekš nepiešķirtais finansējums tiek palielināts par 0,62 %[9].

Jāatjauno būtu arī 5. izdevumu kategorija, lai ņemtu vērā papildu administratīvo izdevumu vajadzības, kādas rodas saistībā ar Horvātijas pievienošanos. Ar Horvātijas pievienošanos un, lai pārvaldītu paplašināto Savienību, būs vajadzīgi papildu līdzekļi galvenokārt valodnieciskiem, juridiskiem un programmu vadības uzdevumiem. Komisijai vien nepieciešamais neto palielinājums būs 384 papildu pilnslodzes ekvivalenta vienības, galvenokārt tādu amata vietu veidā, kuras jāpieskaita štatu sarakstam, pabeidzot to pakāpenisku palielināšanu līdz 2014. gadam. Pārējām iestādēm papildu līdzekļi būs vajadzīgi galvenokārt valodnieciskiem un juridiskiem izdevumiem, aprīkojumam un darbības izdevumiem, saziņas darbībām un IT pārvaldības uzdevumiem, kam nepieciešams neto palielinājums par aptuveni 274 papildu pilnslodzes ekvivalenta vienībām galvenokārt amata vietu veidā. Šīs papildu vietas sekmēs arī Horvātijas valstspiederīgo integrēšanu, lai nodrošinātu ģeogrāfisko līdzsvaru. Papildu izmaksas 2014.-2020. gadā visām iestādēm tiek lēstas 536 miljoni euro (2011. gada cenās).

Visbeidzot, šo papildu saistību ietekme ir jāpievieno gada vispārējo maksājumu maksimālajām summām, balstoties uz tiem pašiem maksājumu grafikiem, ko izmanto ES-27.

Kopsavilkums par šīm papildu summām sniegts turpmāk tabulā. Attiecīgi jāpielāgo ierosinātās maksimālās summas ES-27.

Papildu summas Horvātijai DFS 2014.-2020. gadam

3.2     Maksimālās summas gudrai un iekļaujošai izaugsmei un maksimālās apakšsummas ekonomikas, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai atjaunināšana

Piešķīrumi kohēzijai Komisijas priekšlikumos tika balstīti uz jaunākajiem datiem, kādi bija pieejami priekšlikumu pieņemšanas brīdī, t.i., vidējo reģionālo IKP 2006.-2008. gadam, reģionālās izglītības un darba tirgus datiem 2007.-2009. gadam, vidējo NKI 2007.-2009. gadam, kā arī 2011. gada pavasara makroekonomikas prognozi un tai pievienotajām vidēja termiņa prognozēm.

Pēc reģionālo IKP datu publicēšanas 2009. gadam, reģionālās izglītības un darba tirgus datu publicēšanas 2010. gadam un NKI datu publicēšanas 2010. gadam šie priekšlikumi tagad ir jāatjaunina. Vidēji trīs gadu termiņš, lai noteiktu atbilstību (palīdzības saņemšanai), tiek mainīts uz 2007.-2009. gadu attiecībā uz reģionālo IKP un uz 2008.-2010. gadu attiecībā uz NKI. Turklāt maksimālais finansējums dalībvalstīm, kurām tiek piemērota 2,5 % likme no valsts IKP, tagad tiek aprēķināts, balstoties uz 2012. gada pavasara prognozi un atjauninātajām vidēja termiņa prognozēm.

Tā rezultātā kopējā piešķīrumā ES-27 ir šādas izmaiņas.

3.3     Vispārējo maksimālo summu maksājumu apropriācijām atjaunināšana

Gada vispārējās maksimālās summas maksājumiem jāatjaunina, balstoties uz jaunāko pieejamo informāciju:

– budžeta izpilde 2011. gadam,

– pieņemtais budžets 2012. gadam,

– budžeta projekts 2013. gadam un tam pievienotie pārskatītie maksājumu grafiki.

3.4     Atjauninātas kopējās gada maksimālās summas saistībām un maksājumiem, kas izteiktas kā procentuālā daļa no ES NKI

Visbeidzot, kopējās gada maksimālās summas saistībām un maksājumiem DFS tabulā, kā grozīts 3.1. un 3.2. iedaļā iepriekš, jāizsaka kā procentuālā daļa no ES-28 NKI un jāaprēķina, balstoties uz Komisijas 2012. gada pavasara makroekonomikas prognozi un atjauninātajām vidēja termiņa prognozēm.

2011/0177 (APP)

Grozīts priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 312. pantu un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 106.a pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu[10],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu[11],

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)       Šajā regulā nosakot saistību apropriāciju gada maksimālo apjomu katrai izdevumu kategorijai un gada maksimālo apjomu maksājumu apropriācijām, jāņem vērā [Padomes Lēmumā XXXX/XX/ES, Euratom] noteiktais saistību un pašu resursu maksimālais apjoms.

(2)       Ņemot vērā nepieciešamību panākt noteiktu paredzamību, sagatavojot un īstenojot ieguldījumus vidējā termiņā, finanšu shēmas noteiktais ilgums ir septiņi gadi, skaitot no 2014. gada 1. janvāra, un termiņa vidū tiek novērtēta finanšu shēmas īstenošana. Šā novērtējuma rezultāti būtu jāņem vērā finanšu shēmas pēdējo triju gadu laikā.

(3)       Lai Savienība varētu reaģēt uz konkrētiem neparedzētiem apstākļiem vai atļaut finansēt skaidri definētus izdevumus, ko nevar finansēt maksimālā pieejamā apjoma ietvaros, kas pieejams vienai vai vairākām izdevumu kategorijām, kā noteikts finanšu shēmā, ir vajadzīgi īpaši instrumenti — ārkārtas palīdzības rezerve, Eiropas Savienības Solidaritātes fonds, elastības instruments, Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds, rezerve krīzes situācijām lauksaimniecības nozarē un rezerve ārkārtas gadījumiem. Tādēļ gadījumos, kad nepieciešams izmantot īpašus instrumentus, ir nepieciešami īpaši noteikumi, kuri nodrošina iespēju uzņemties budžeta saistību apropriācijas, kas pārsniedz finanšu shēmā noteikto maksimālo apjomu.

(4)       Ja Savienības budžeta garantijas jāizmanto attiecībā uz aizdevumiem, kuri izsniegti saskaņā ar maksājumu bilances mehānismu un Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu, kā noteikts Padomes 2002. gada 18. februāra Regulā (EK) Nr. 332/2002, ar ko izveido vidēja termiņa finansiālas palīdzības mehānismu attiecībā uz dalībvalstu maksājumu bilancēm[12], un Padomes 2010. gada 11. maija Regulā (ES) Nr. 407/2010, ar ko izveido Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu[13], būtu jāizmanto tāda nepieciešamā summa, kas pārsniedz finanšu shēmā noteikto saistību un maksājumu apropriāciju maksimālo apjomu, tajā pašā laikā ievērojot pašu resursu maksimālo apjomu.

(5)       Finanšu shēma būtu jānosaka 2011. gada cenās. Tāpat arī būtu jāparedz noteikumi finanšu shēmas tehniskām korekcijām, lai pārrēķinātu maksimālo apjomu un pieejamās rezerves.

(6)       Finanšu shēmā nebūtu jāņem vērā budžeta posteņi, kurus finansē no piešķirtajiem ieņēmumiem Eiropas Parlamenta un Padomes […] Regulas (ES) Nr. [xxx/201x] par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības gada budžetam[14], nozīmē.

(7)       Būtu jāparedz noteikumi citām situācijām, kad varētu būt vajadzīga finanšu shēmas korekcija. Šīs korekcijas var būt saistītas ar budžeta izpildi, makroekonomikas nosacījumiem saistībā ar dalībvalstu ekonomikas politikas koordinēšanupārmērīgu valsts budžeta deficītu, līgumu pārskatīšanu, paplašināšanos, Kipras atkalapvienošanu vai tādu jaunu noteikumu novilcinātu pieņemšanu, kuri regulē noteiktas politikas jomas.

(8)       Kohēzijas politikaiizaugsmei un nodarbinātībai paredzētā finansējuma sadale pa valstīm tiek noteikta, balstoties uz prognozēm par iekšzemes kopproduktu (turpmāk "IKP") 20121. gada pavasarī. Ņemot vērā prognožu nedrošību un ietekmi uz aptvertajām dalībvalstīm, būtu jāveic vidusposma novērtējums nolūkā salīdzināt prognozēto un faktisko IKP un tā ietekmi uz finansējumu. Ja IKP 2014.-2016. gadam atšķirsies par vairāk nekā +/- 5 % no 20121. gadā izmantotās prognozes, finansējumā attiecīgajām dalībvalstīm 2018.-2020. gadam jāveic korekcijas. Jāievieš noteikumi attiecībā uz šo korekciju.

(9)       Var rasties nepieciešamība pārskatīt finanšu shēmu, ja izveidojas neparedzēti apstākļi, kurus nevar atrisināt finanšu shēmā noteiktā maksimālā apjoma ietvaros. Tādēļ šādos gadījumos jānodrošina iespēja pārskatīt finanšu shēmu.

(10)     Jāparedz vispārīgi noteikumi par iestāžu sadarbību budžeta procedūras laikā.

(11)     Lai veicinātu budžeta procedūras netraucētu norisi, jāparedz pamatnoteikumi kopējās ārpolitikas un drošības politikas izdevumu iekļaušanai budžetā un jānorāda kopējā summa laikposmam, uz kuru attiecas finanšu shēma.

(12)     Sīki izstrādāti noteikumi par iestāžu sadarbību budžeta procedūras laikā un kopējās ārpolitikas un drošības politikas izdevumu iekļaušanu budžetā ir paredzēti 201x. gada [..] Iestāžu nolīgumā starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību[15].

(13)     Nepieciešami arī īpaši noteikumi attiecībā uz apjomīgiem infrastruktūras projektiem, kuru periods pārsniedz finanšu shēmas darbības laiku. Jānosaka maksimālais apjoms iemaksām šādos projektos no Savienības budžeta. Šādi līdzekļu pieprasījumi nedrīkst ietekmēt citus projektus, kuri tiek finansēti no Savienības budžeta.

(14)     Komisijai līdz 2018. gada 1. janvārim būtu jāiesniedz priekšlikums jaunai daudzgadu finanšu shēmai, lai iestādes to varētu pieņemt pietiekami savlaicīgi, pirms stājas spēkā nākamā finanšu shēma. Ja līdz šajā regulā paredzētās finanšu shēmas termiņa beigām netiek pieņemta jauna finanšu shēmas regula, būtu jāturpina piemērot šajā regulā noteikto finanšu shēmu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants Daudzgadu finanšu shēma

Daudzgadu finanšu shēma laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam (turpmāk „finanšu shēma”) ir ietverta pielikumā.

2. pants Finanšu shēmas maksimālā apjoma ievērošana

1.           Eiropas Parlaments, Padome un Komisija katras budžeta procedūras un attiecīgā gada budžeta izpildes laikā ievēro finanšu shēmā noteikto gada izdevumu maksimālo apjomu.

2.           Gadījumos, kad atbilstoši Padomes Regulai (EK) Nr. 2012/2002[16], Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1927/2006[17], Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai Nr. xxxx/201x[18] un 201x. Gada [..] Iestāžu nolīgumam par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (turpmāk „Iestāžu nolīgums”) ir nepieciešams izmantot ārkārtas palīdzības rezerves, Eiropas Savienības Solidaritātes fonda, elastības instrumenta, Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda, rezerves krīzes situācijām lauksaimniecības nozarē un rezerves ārkārtas gadījumiem līdzekļus, saistību apropriācijas var iekļaut budžetā, pārsniedzot finanšu shēmā noteikto attiecīgo izdevumu kategoriju maksimālo apjomu.

3.           Ja jāizmanto garantija attiecībā uz aizdevumu, kuru sedz no Savienības budžeta atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 332/2002 vai Regulai (ES) Nr. 407/2010, šādas garantijas apjoms pārsniedz finanšu shēmā noteikto maksimālo apjomu.

3. pants Pašu resursu maksimālā apjoma ievērošana

1.           Nevienā gadā, uz ko attiecas finanšu shēma, vajadzīgā maksājumu apropriāciju kopsumma — pēc ikgadējās korekcijas un ņemot vērā jebkādas citas korekcijas vai pārskatīšanas, kā arī 2. panta 2. un 3. punkta piemērošanu, — nedrīkst radīt vajadzību pēc pašu resursiem, kas pārsniedz pašu resursu maksimālo apjomu, kurš noteikts saskaņā ar[Lēmumu XXXX/XX/ES, Euratom].

2.           Vajadzības gadījumā finanšu shēmā noteikto maksimālo apjomu samazina, lai nodrošinātu pašu resursu maksimālā apjoma, kas noteikts saskaņā ar [Lēmumu XXXX/XX/ES, Euratom], ievērošanu.

4. pants Tehniskās korekcijas

1.           Katru gadu pirms budžeta procedūras n + 1 gadam Komisija finanšu shēmā veic šādas tehniskas korekcijas:

(a)     maksimālā apjoma, saistību apropriāciju un maksājumu apropriāciju kopsummu pārvērtēšana n + 1 gada cenās;

(b)     aprēķini par rezervi, kas pieejama līdz pašu resursu maksimālajam apjomam, kas noteikts saskaņā ar [Lēmumu XXXX/XX/ES, Euratom];

(c)     aprēķini par rezerves ārkārtas gadījumiem absolūto summu, kas noteikta Iestāžu nolīguma 15. punktā.

2.           Komisija veic 1. punktā minētās tehniskās korekcijas, pamatojoties uz fiksētu deflatoru 2 % apmērā gadā.

3.           Šā panta 1. punktā minēto tehnisko korekciju iznākumu un to pamatā esošās ekonomikas prognozes Komisija paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

4.           Attiecībā uz attiecīgo gadu nevar veikt citas tehniskas korekcijas ne attiecīgajā gadā, ne arī ex-post korekcijas turpmākajos gados.

5. pants Kohēzijas politikas finansējuma korekcijas

1.           Ja tiek konstatēts, ka kādas aptvertās dalībvalsts kumulatīvais iekšzemes kopprodukts ("IKP") 2014.-2016. gadā par vairāk nekā +/- 5 % ir novirzījies no kumulatīvā IKP, kas aplēsts 20121. gadā, piešķirot dalībvalstīm kohēzijas politikas finansējumu laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam, Komisija tehniskajā korekcijā attiecībā uz 2018. gadu koriģē summas, kuras attiecīgajai dalībvalstij piešķirtas minētajam laikposmam no līdzekļiem kohēzijas atbalstam.

2.           Šā panta 1. punktā minēto korekciju kopējā neto ietekme — pozitīva vai negatīva — nedrīkst pārsniegt 3 miljardus euro.

3.           Vajadzīgās korekcijas sadala vienādās proporcijās laikposmā no 2018. līdz 2020. gadam, un attiecīgais maksimālais apjoms finanšu shēmā tiek attiecīgi izmainīts.

6. pants Korekcijas saistībā ar budžeta izpildi

Informējot Eiropas Parlamentu un Padomi par finanšu shēmā veikto tehnisko korekciju iznākumu, Komisija, ņemot vērā budžeta izpildi, iesniedz priekšlikumus par korekcijām attiecībā uz maksājumu apropriāciju kopsummu, kuras tā uzskata par vajadzīgām, lai nodrošinātu sistemātisku attīstību attiecībā uz saistību apropriācijām. Lēmumus par minētajiem priekšlikumiem pieņem līdz n gada 1. maijam.

7. pants Struktūrfondu, Kohēzijas fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai fonda un, Eiropas fondu Jūrlietu un zivsaimniecības fonda, Patvēruma un migrācijas fonda un Iekšējās drošības fonda korekcijas

1.           Ja pēc 2014. gada 1. janvāra tiek pieņemti jauni noteikumi vai programmas saskaņā ar dalīto pārvaldību attiecībā uz struktūrfondu, Kohēzijas fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai fonda un, Eiropas fonda Jūrlietu un zivsaimniecības fonda, Patvēruma un migrācijas fonda un Iekšējās drošības fonda darbībupārvaldību, finanšu shēmu koriģē, lai 2014. gadā neizmantotās piešķirtās summas tiktu pārvietotas uz turpmākiem gadiem, pārsniedzot izdevumu atbilstīgo maksimālo apjomu.

2.           Korekcijas, kas attiecas uz 2014. gadā neizmantoto piešķirto summu pārvietošanu, pieņem līdz 2015. gada 1. maijam.

8. pants Korekcijas attiecībā uz makroekonomiskajiem nosacījumiem saistībā ar dalībvalstu ekonomikas politikas koordinācijupārmērīgu valsts budžeta deficītu

Ja tiek atcelta budžeta saistību apturēšana attiecībā uz Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu attiecībā uz makroekonomiskajiem nosacījumiem saistībā ar dalībvalstu ekonomikas politikas koordinācijupārmērīgu valsts budžeta deficītu, Padome saskaņā ar Līgumu un ievērojot attiecīgo pamataktu lemj par apturēto saistību pārvietošanu uz turpmākajiem gadiem. N gada apturētās saistības nevar atkārtoti iekļaut budžetā pēc n + 2 gada.

9. pants Finanšu shēmas pārskatīšana

1.           Neparedzētu apstākļu gadījumā finanšu shēmu var pārskatīt atbilstoši pašu resursu maksimālajam apjomam, kas noteikts saskaņā ar [Lēmumu XXXX/XX/ES, Euratom].

2.           Veicot finanšu shēmas pārskatīšanu atbilstīgi 1. punktam, ņem vērā, kādā apjomā izdevumi pārdalāmi starp programmām, kas iekļautas izdevumu kategorijās, uz kurām attiecas pārskatīšana, īpaši atsaucoties uz apropriāciju jebkuru paredzamu nepietiekamu izmantošanu. Mērķis ir pēc iespējas panākt, lai neviena nozīmīga summa — gan absolūtā izteiksmē, gan procentos no jaunajiem plānotajiem izdevumiem — nepārsniegtu izdevumu kategorijai noteikto maksimālo apjomu.

3.           Veicot finanšu shēmas pārskatīšanu atbilstīgi 1. punktam, ņem vērā, kādā apjomā vienas izdevumu kategorijas maksimālā apjoma palielinājumu var izlīdzināt ar kādas citas izdevumu kategorijas maksimālā apjoma samazinājumu.

4.           Veicot finanšu shēmas pārskatīšanu atbilstīgi 1. punktam, tiek saglabāta atbilstīga attiecība starp saistībām un maksājumiem.

5.           Veikt šīs regulas 3. panta 2. punktā, 6., 7., 8., 10., 11, 11.a un 16. pantā minētās korekcijas arī nozīmē veikt finanšu shēmas pārskatīšanu.

10. pants Finanšu shēmas koriģēšana, ja tiek pārskatīti Līgumi

Ja finanšu shēmas darbības laikā tiek pārskatīti Līgumi un to pārskatīšana ietekmē budžetu, attiecīgi veic nepieciešamās korekcijas finanšu shēmā.

11. pants Finanšu shēmas koriģēšana saistībā ar paplašināšanos un Kipras apvienošanos

Ja finanšu shēmas darbības periodā Savienībā tiek uzņemtas jaunas dalībvalstis, finanšu shēmu koriģē, ņemot vērā nepieciešamos izdevumus saistībā ar pievienošanās sarunu iznākumu.

11.a pants Finanšu shēmas koriģēšana saistībā ar Kipras atkalapvienošanos

Ja finanšu shēmas darbības periodā notiek Kipras atkalapvienošanās, finanšu shēmu koriģē, ņemot vērā Kipras konflikta vispārēju risinājumu un ar atkalapvienošanos saistīto vajadzību pēc papildu finansējuma.

12. pants Iestāžu sadarbība budžeta procedūras laikā

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija (turpmāk „iestādes”) veic visus pasākumus, lai sekmētu ikgadējās budžeta procedūras norisi.

Iestādes godprātīgi sadarbojas visā procedūras laikā, lai saskaņotu savu nostāju. Iestādes sadarbojas, izmantojot atbilstošus savstarpējos kontaktus, lai uzraudzītu darba gaitu un analizētu visos procedūras posmos sasniegto konverģences līmeni.

Iestādes pēc iespējas ciešāk saskaņo savus darba grafikus, lai darbs noritētu saskaņoti un vienoti, nodrošinot budžeta pieņemšanu galīgajā variantā.

Trīspusējas sanāksmes var sasaukt visos procedūras posmos un dažādos pārstāvības līmeņos atkarībā no paredzamās apspriešanas rakstura. Katra iestāde saskaņā ar savu reglamentu norīko savus dalībniekus katrai sanāksmei, nosaka to sarunu pilnvaras un savlaicīgi informē parējās iestādes par sanāksmju organizēšanu.

13. pants Kopējās ārpolitikas un drošības politikas finansēšana

Kopējās ārpolitikas un drošības politikas (turpmāk „KĀDP”) uzturēšanas izdevumu kopsummu pilnībā iekļauj vienā budžeta nodaļā "KĀDP". Šī summa aptver faktiskās paredzamās vajadzības, kas izvērtētas, izstrādājot budžeta projektu, pamatojoties uz prognozēm, ko katru gadu sagatavo Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos, un pietiekamu rezervi neparedzētām darbībām. Rezervei līdzekļus nevar piešķirt.

14. pants Iemaksas apjomīgu projektu finansēšanai

Laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam no ES budžeta pieejamā maksimālā summa Eiropas navigācijas satelītu programmām (EGNOS un Galileo) ir EUR 7000 miljoni 2011. gada cenās.

15. pants Termiņa vidusposma novērtējums par finanšu shēmas īstenošanu

Komisija 2016. gadā iesniedz novērtējumu par finanšu shēmas īstenošanu, kam nepieciešamības gadījumā pievieno attiecīgus priekšlikumus.

16. pants Pāreja uz nākamo finanšu shēmu

Komisija līdz 2018. gada 1. janvārim iesniedz priekšlikumu par jaunu daudzgadu finanšu shēmu.

Ja līdz 2020. gada 31. decembrim Padome nepieņem regulu, ar kuru tiek noteikta jauna daudzgadu finanšu shēma, maksimālo apjomu un citus noteikumus finanšu shēmas pēdējam darbības gadam turpina piemērot, līdz tiek pieņemta regula, ar kuru tiek noteikta jauna finanšu shēma. Ja pēc 2020. gada Savienībai pievienojas jaunas dalībvalstis, pagarināto finanšu shēmu vajadzības gadījumā koriģē, ņemot vērā pievienošanās sarunu iznākumu.

17. pants Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

                                                                       Padomes vārdā —

                                                                       priekšsēdētājs

PIELIKUMS

Daudzgadu finanšu shēmas tabula (ES-28)

[1]               COM(2011) 398 galīgā redakcija, 29.6.2011.

[2]               OV L 112, 24.4.2012., 21. lpp.

[3]               COM(2011) 752 galīgā redakcija.

[4]               COM(2011) 751 galīgā redakcija.

[5]               COM(2011) 753 galīgā redakcija.

[6]               COM(2011) 750 galīgā redakcija.

[7]               COM(2011) 752 galīgā redakcija, paskaidrojuma raksta 5.1. punkts, 7. lpp., pēdējais ievilkums.

[8]               COM(2011) 615 galīgā redakcija.

[9]               Horvātijas daļa iedzīvotāju skaita ziņā un IKP no ES 27 ir 0,62 %. Šo daļu izmantoja, lai noteiktu summas 2013. gadam kopējā nostājā par 33. nodaļu – Finanšu un budžeta noteikumi.

[10]             OV C…, …, … lpp.

[11]             OV C…, …, … lpp.

[12]             OV L 53, 23.2.2002., 1. lpp.

[13]             OV L 118, 12.5.2010., 1. lpp.

[14]             OV L . .

[15]             OV C …

[16]             OV L 311, 14.11.2002., 3. lpp.

[17]             OV L 406, 30.12.2006., 1. lpp.

[18]             OV L, .. lpp.