Priekšlikums PADOMES LĒMUMS par Pārtikas palīdzības konvencijas noslēgšanu Eiropas Savienības vārdā /* COM/2012/0378 final - 2012/0183 (NLE) */

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1) Priekšvēsture

Pārtikas atbalsta konvencija (1999. gada PAK) ir daudzpusējs nolīgums, kas sākotnēji stājās spēkā 20. gadsimta sešdesmitajos gados kā instruments tam, lai saskaņoti un pieņemami nodotu attīstīto valstu lauksaimniecības produkcijas pārpalikumu trūcīgajām attīstības valstīm. Sākotnēji tika paredzēts, ka 1999. gada PAK paliek spēkā līdz 2002. gada 30. jūnijam, un tā ir pagarināta piecas reizes ar pēdējo pagarinājumu līdz 2012. gada 30. jūnijam.

1999. gada PAK puses – ASV, Kanāda, Japāna, Šveice, Austrālija un ES – 2010. gada 14. decembrī vienojās risināt sarunas par jaunu konvenciju, kuras mērķis būtu nodrošināt atbilstošu un efektīvu pārtikas palīdzību neaizsargātākajām iedzīvotāju grupām, pamatojoties uz noteiktām vajadzībām.

Pamatojoties uz ieteikumu, ko Komisija iesniedza Padomei, Padome pilnvaroja Komisiju uzsākt sarunas par jaunu pārtikas palīdzības konvenciju.

Sarunas tika sekmīgi pabeigtas 2012. gada 25. aprīlī.

Komisija xxx iesniedza priekšlikumu Padomes lēmumam par Pārtikas palīdzības konvencijas parakstīšanu Eiropas Savienības vārdā, ņemot vērā tās noslēgšanu nākotnē.

2) Pārtikas palīdzības konvencijas (2012. gada PPK) būtība

2012. gada PPK atspoguļo modernizētu pieeju pārtikas palīdzībai. Tās mērķis ir efektīvi un racionāli reaģēt uz neaizsargāto iedzīvotāju pārtikas un uztura vajadzībām, neaprobežojoties tikai ar pārtikas atbalsta sniegšanu, saskaņā ar ES humānās pārtikas palīdzības politiku. Citi galvenie elementi ir uzlabota piekļuve adekvātai, nekaitīgai un uzturvielām bagātai pārtikai un tās patēriņš, pamatojoties uz vajadzību pienācīgu analīzi, – pieeja, kas balstīta uz (humānās palīdzības) principiem un PTO pienākumu pilnīgu ievērošanu. Konvencija tiks īstenota, izmantojot ikgadējās saistības natūrā vai skaidrā naudā, kas pusēm jāveic.

2012. gada PPK stāsies spēkā 2013. gada 1. janvārī, ja līdz 2012. gada 30. novembrim konvenciju būs ratificējušas piecas parakstītājas valstis. Konvencija būs atvērta parakstīšanai līdz 2012. gada 31. decembrim; tā būs atvērta arī parakstīšanai un ratificēšanai atsevišķām ES dalībvalstīm, kuras uzņemas saistības, kas izriet tieši no to attiecīgajiem budžetiem.

Iespējams, radīsies pārtraukums starp dienu, kad beigsies pašreizējās 1999. gada PAK darbība (2012. gada 30. jūnijā), un iespējamo dienu, kad spēkā stāsies Pārtikas palīdzības konvencija (2013. gada 1. janvārī). Pārtikas atbalsta komiteja sanāksmē 2012. gada jūnijā oficiāli izskatīs jautājumu par 1999. gada PAK darbības termiņa iespējamu tālāku pagarināšanu. Komisijas priekšlikums Padomei, ar ko pilnvaro Komisiju ES vārdā neatbalstīt 1999. gada PAK tālāku pagarināšanu, tiek izskatīts Padomē.

3) Procedūra

Tāpēc Komisija lūdz Padomei apstiprināt Pārtikas palīdzības konvencijas noslēgšanu Eiropas Savienības vārdā.

2012/0183 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par Pārtikas palīdzības konvencijas noslēgšanu Eiropas Savienības vārdā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 214. panta 4. punktu saistībā ar 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu[1],

tā kā:

(1) Savienība ir pievienojusies 1999. gada Pārtikas atbalsta konvencijai ("1999. gada PAK"), kurai no 2012. gada 1. jūlija vairs nevajadzētu būt spēkā.

(2) Saskaņā ar Padomes [...] Lēmumu XXX[2] Pārtikas palīdzības konvencija tika parakstīta [..], ņemot vērā tās noslēgšanu vēlāk.

(3) Tas ir Savienības interesēs būt par Konvencijas dalībnieci, jo tā palīdzētu sasniegt humānās palīdzības mērķus, kas minēti Līguma par Eiropas Savienības darbību 214. panta 1. punktā.

(4) Nolīgums būtu jāapstiprina Eiropas Savienības vārdā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Savienības vārdā tiek apstiprināta Pārtikas palīdzības konvencija.

Konvencijas teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Komisija lemj par ikgadējām saistībām, kas jāuzņemas Savienības vārdā saskaņā ar Konvencijas 5. pantu, un paziņo par šīm saistībām komitejas sekretariātam.

3. pants

Komisija sniedz gada ziņojumus un piedalās informācijas apmaiņā Savienības vārdā saskaņā ar Konvencijas 6. pantu.

4. pants

Padomes priekšsēdētājs ieceļ personu, kas ir tiesīga Eiropas Savienības vārdā deponēt Konvencijas 12. pantā paredzēto apstiprinājuma dokumentu, izsakot Eiropas Savienības piekrišanu uzņemties šīs Konvencijas saistības.

5. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā[3].

Briselē,

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

PIELIKUMS

PĀRTIKAS PALĪDZĪBAS KONVENCIJA

PREAMBULA

Šīs konvencijas puses,

Apstiprinot savu pastāvīgo apņemšanos ievērot joprojām spēkā esošos 1999. gada Pārtikas atbalsta konvencijas mērķus – veicināt pārtikas nodrošinājumu pasaulē un uzlabot starptautiskās sabiedrības spēju reaģēt uz ārkārtas situācijām pārtikas jomā un citām jaunattīstības valstu vajadzībām pēc pārtikas;

Cenšoties uzlabot pārtikas palīdzības efektivitāti, lietderību un kvalitāti dzīvības saglabāšanā un visneaizsargātāko iedzīvotāju ciešanu novēršanā, jo īpaši ārkārtas situācijās, stiprinot starptautisko sadarbību un koordināciju, jo īpaši starp Pusēm un ieinteresētajām personām;

Atzīstot, ka neaizsargātajām iedzīvotāju grupām ir īpašas pārtikas un uztura vajadzības;

Apliecinot, ka valstis ir primāri atbildīgas par savu pārtikas nodrošinājumu, un tāpēc, lai pakāpeniski īstenotu tiesības uz pienācīgu pārtiku, kā noteikts Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) "Brīvprātīgi piemērojamās pamatnostādnēs tiesību uz pienācīgu pārtiku pakāpeniskas īstenošanas atbalstam valstu pārtikas nodrošinājuma kontekstā", ko FAO padome pieņēma 2004. gada novembrī;

Rosinot ar pārtiku nenodrošināto valstu valdības izstrādāt un īstenot valstu stratēģijas, kas pievērš uzmanību pārtikas nepietiekamības pamatcēloņiem, izmantojot ilgtermiņa pasākumus, un kas nodrošinātu pienācīgu saikni starp palīdzības, atjaunošanas un attīstības darbībām;

Atsaucoties uz starptautiskajām humanitārajām tiesībām un humānās palīdzības pamatprincipiem – cilvēcību, objektivitāti, neitralitāti un neatkarību;

Atsaucoties uz Stokholmā 2003. gada 17. jūnijā atbalstīto iniciatīvu par humānās palīdzības sniegšanas principiem un labo praksi;

Atzīstot, ka Pusēm ir sava politika, kas ir saistīta ar pārtikas palīdzības sniegšanu ārkārtas situācijās un situācijās, kas tādas nav;

Ņemot vērā 1996. gadā Romā pieņemto Pasaules pārtikas sammita Rīcības plānu, kā arī Piecus Romas principus par ilgtspējīgu pārtikas nodrošinājumu pasaulē, kas norādīti 2009. gada Vispasaules sammita par pārtikas nodrošinātību deklarācijā, jo īpaši apņemšanos panākt nodrošinātību ar pārtiku visās valstīs un notiekošos centienus samazināt nabadzību un izskaust badu, kas tika atkārtoti apstiprināti Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas ANO Tūkstošgades deklarācijā;

Ņemot vērā saistības, ko līdzekļu devējas valstis un saņēmējvalstis uzņēmušās, lai uzlabotu attīstības palīdzības efektivitāti, piemērojot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) 2005. gadā pieņemtās Parīzes deklarācijas par palīdzības efektivitāti principus;

Apņemoties rīkoties saskaņā ar Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) saistībām, jo īpaši PTO priekšrakstiem par pārtikas atbalstu;

Ir vienojušās par turpmāko.

1. pants

Mērķi

Šīs Konvencijas mērķi ir glābt dzīvības, samazināt badu, uzlabot nodrošinātību ar pārtiku un uzlabot uzturvērtības statusu visneaizsargātākajiem iedzīvotājiem:

(a) risinot visneaizsargātāko iedzīvotāju pārtikas un uztura vajadzības, izmantojot saistības, ko Puses uzņēmušās, lai sniegtu pārtikas palīdzību, kas uzlabo piekļuvi adekvātai, nekaitīgai un uzturvielām bagātai pārtikai un šādas pārtikas patēriņu;

(b) nodrošinot, ka pārtikas palīdzība, kas tiek sniegta visneaizsargātākajiem iedzīvotājiem, ir atbilstīga, savlaicīga, efektīva, racionāla un balstīta uz vajadzībām un kopīgiem principiem; un

(c) atvieglojot informācijas apmaiņu, sadarbību un koordināciju un nodrošinot forumu diskusijām, lai uzlabotu Pušu resursu efektīvu, racionālu un saskaņotu izmantojumu, reaģējot uz vajadzībām.

2. pants

Pārtikas palīdzības principi

Pusēm, sniedzot un piegādājot pārtikas palīdzību visneaizsargātākajiem iedzīvotājiem, vienmēr būtu jāievēro šādi principi.

(a) Pārtikas palīdzības vispārējie principi:

(i) sniegt pārtikas palīdzību tikai tad, ja tā ir visefektīvākais un atbilstīgākais līdzeklis neaizsargāto iedzīvotāju pārtikas vai uztura vajadzību risināšanai,

(ii) sniegt pārtikas palīdzību, ņemot vērā saņēmējvalstu ilgtermiņa rehabilitācijas un attīstības mērķus, vienlaikus vajadzības gadījumā atbalstot plašāku mērķi panākt nodrošinātību ar pārtiku,

(iii) sniegt pārtikas palīdzību tādā veidā, kas aizsargā iztikas avotus un nostiprina neaizsargāto iedzīvotāju un vietējo kopienu paļaušanos uz pašu spēkiem un noturību, kā arī, kas novērš pārtikas nodrošinājuma krīzes, sagatavo tām, mazina šādas krīzes un reaģē uz tām,

(iv) sniegt pārtikas palīdzību tā, lai izvairītos no atkarības un mazinātu tiešu un netiešu nelabvēlīgu ietekmi uz saņēmējiem un citiem,

(v) sniegt pārtikas palīdzību tā, lai nelabvēlīgi neietekmētu vietējo ražošanu, tirgus nosacījumus, tirdzniecības struktūras un komerciālo tirdzniecību vai pirmās nepieciešamības preču cenu neaizsargātajiem iedzīvotājiem,

(vi) sniegt pārtikas atbalstu pilnīgas dotācijas veidā, kad vien tas ir iespējams.

(b) Pārtikas palīdzības efektivitātes principi:

(i) lai palielinātu summu, kas pieejama tērēšanai pārtikas palīdzībai neaizsargātajiem iedzīvotājiem un veicinātu efektivitāti, pēc iespējas jāsamazina saistītās izmaksas,

(ii) aktīvi censties sadarboties, koordinēt un dalīties informācijā, lai uzlabotu pārtikas palīdzības programmu efektivitāti un racionalitāti, kā arī saskanību starp pārtikas palīdzību un saistītām politikas jomām un instrumentiem,

(iii) pēc iespējas un vajadzības gadījumā iepirkt pārtiku un citas pārtikas palīdzības sastāvdaļas vietējā vai reģionālā līmenī,

(iv) pēc iespējas arvien vairāk nodrošināt nesaistītu pārtikas palīdzību skaidras naudas izteiksmē, pamatojoties uz vajadzībām,

(v) pārtikas atbalstu pārvērst naudā tikai tad, ja ir konstatēta šāda vajadzība, un uzlabot neaizsargātu iedzīvotāju nodrošinātību ar pārtiku; balstīt pārvēršanu naudā uz pārredzamu un objektīvu tirgus analīzi un izvairīties no uzņēmumu pārvietošanas,

(vi) nodrošināt, ka pārtikas palīdzība netiek izmantota, lai veicinātu Pušu tirgus attīstības mērķus,

(vii) cik vien iespējams izvairīties no pārtikas atbalsta atkalizvešanas, izņemot, lai novērstu vai reaģētu uz ārkārtas situāciju; atkalizvest pārtikas atbalstu tikai tādā veidā, kas nepieļauj uzņēmumu pārvietošanu,

(viii) vajadzības gadījumā atzīt, ka attiecīgajām iestādēm vai attiecīgajām ieinteresētajām personām ir galvenā loma un atbildība par pārtikas palīdzības operāciju organizāciju, koordinēšanu un īstenošanu;

(i) mērķtiecīgi virzīt pārtikas palīdzību atbilstīgi visneaizsargātāko iedzīvotāju pārtikas un uztura vajadzībām,

(ii) iesaistīt saņēmējus viņu vajadzību novērtēšanā un pārtikas palīdzības plānošanā, īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā, kā arī vajadzības gadījumā citas ieinteresētās personas,

(iii) sniegt pārtikas palīdzību, kas atbilst piemērojamiem nekaitīguma un kvalitātes standartiem, un kas respektē kultūras un vietējos ēšanas paradumus, kā arī saņēmēju uztura vajadzības,

(iv) atbalstīt pārtikas palīdzības saņēmēju cieņu;

(d) Pārtikas palīdzības pārskatatbildības principi:

(i) veikt konkrētus un atbilstīgus pasākumus, lai stiprinātu pārtikas palīdzības politikas, programmu un darbību atbildību un pārredzamību,

(ii) regulāri un pārskatāmi pārraudzīt, novērtēt un informēt par pārtikas palīdzības darbību rezultātiem un ietekmi, lai vēl vairāk attīstītu labāko praksi un palielinātu to efektivitāti.

3. pants

Saistība ar PTO nolīgumiem

Nekas šajā Konvencijā nav atkāpe no jebkurām pastāvošām vai turpmākām PTO saistībām, kas piemērojamas starp Pusēm. Ja ir pretrunas starp šādām saistībām un šo Konvenciju, noteicošās ir iepriekšminētās saistības. Nekas šajā Konvencijā neskar nostāju, ko Puse var pieņemt jebkurās sarunās PTO ietvaros.

4. pants

Atbilstīgā valsts, atbilstīgie neaizsargātie iedzīvotāji, atbilstīgie produkti, atbilstīgās darbības un saistītās izmaksas

1. "Atbilstīga valsts" ir jebkura valsts ESAO Attīstības palīdzības komitejas (DAC) Oficiālās attīstības palīdzības saņēmēju sarakstā, vai jebkura cita valsts, kas noteikta reglamenta un īstenošanas noteikumos.

2. "Atbilstīgie neaizsargātie iedzīvotāji" ir neaizsargātie iedzīvotāji jebkurā atbilstīgajā valstī.

3. "Atbilstīgie produkti" ir produkti cilvēku patēriņam, kas atbilst darbības valsts attiecīgajai valsts politikai un tiesību aktiem, tostarp attiecīgā gadījumā piemērojamajiem starptautiskajiem pārtikas nekaitīguma un kvalitātes standartiem, kā arī produkti, kas palīdz apmierināt pārtikas vajadzības un aizsargāt iztikas avotus ārkārtas un ātras atgūšanās situācijās. Atbilstīgo produktu saraksts ir iekļauts reglamenta un īstenošanas noteikumos.

4. Atbilstīgās darbības, lai izpildītu Puses obligātās ikgadējās saistības saskaņā ar 5. pantu, atbilst 1. pantam un ietver vismaz šādas darbības:

(a) atbilstīgo produktu nodrošināšana un izplatīšana,

(b) skaidras naudas un kuponu sniegšana, un

Šīs atbilstīgās darbības ir sīkāk izklāstītas reglamenta un īstenošanas noteikumos.

5. Saistītās izmaksas, kuras var izmantot, lai izpildītu Puses obligātās ikgadējās saistības saskaņā ar 5. pantu, atbilst 1. pantam, un ietver tikai tās izmaksas, kas ir tieši saistītas ar atbilstīgo darbību nodrošināšanu, kā sīkāk izklāstīts reglamenta un īstenošanas noteikumos.

5. pants

Saistības

1. Lai sasniegtu šīs Konvencijas mērķus, katra Puse piekrīt uzņemties pārtikas palīdzības ikgadējas saistības, kas noteiktas saskaņā ar to tiesību aktiem un noteikumiem. Katras Puses saistības dēvē par "obligātajām ikgadējām saistībām".

2. Obligātās ikgadējās saistības izsaka kā vērtību vai daudzumu, kas sīkāk izklāstīts reglamenta un īstenošanas noteikumos. Konvencijas Puse savas saistības var izvēlēties izteikt vai nu kā obligāto vērtību, vai kā obligāto daudzumu, vai apvienojot abus.

3. Obligātās ikgadējās saistības vērtības izteiksmē var izteikt Puses izvēlētā valūtā. Obligātās ikgadējās saistības daudzuma izteiksmē var izteikt graudu ekvivalenta tonnās vai citās mērvienībās, kas paredzētas reglamenta un īstenošanas noteikumos.

4. Katra Puse paziņo sekretariātam par savām sākotnējām obligātajām ikgadējām saistībām pēc iespējas drīz un ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā, vai arī trīs mēnešu laikā no tās pievienošanās šai Konvencijai.

5. Katra Puse paziņo sekretariātam par visām izmaiņām obligātajās ikgadējās saistībās turpmākajiem gadiem ne vēlāk kā piecpadsmitajā decembra dienā gadā pirms izmaiņu veikšanas.

6. Sekretariāts paziņo atjauninātās obligātās ikgadējās saistības visām Pusēm, cik drīz vien iespējams un ne vēlāk kā katra gada pirmajā janvāra dienā.

7. Iemaksas, kas veiktas, lai izpildītu obligātās ikgadējās saistības, būtu pēc iespējas jāveic pilnīgas dotācijas veidā. Attiecībā uz pārtikas palīdzību, ko ņem vērā Puses saistību izpildē, ne mazāk kā 80 % palīdzības, kas tiek sniegta atbilstīgajām valstīm un atbilstīgajiem neaizsargātajiem iedzīvotājiem, kā sīkāk izklāstīts reglamenta un īstenošanas noteikumos, ir pilnīgas dotācijas veidā. Puses pēc iespējas cenšas pakāpeniski pārsniegt šo procentuālo daļu. Iemaksas, kas nav iemaksātas pilnīgu dotāciju veidā, būtu jānorāda katras Puses gada ziņojumā.

8. Puses apņemas veikt visus pārtikas palīdzības darījumus saskaņā ar šo Konvenciju tādā veidā, lai nekaitētu parastajiem ražošanas un starptautiskās tirdzniecības modeļiem.

9. Puses nodrošina, ka pārtikas palīdzības sniegšana nav tieši vai netieši, formāli vai neformāli, skaidri vai pastarpināti saistīta ar lauksaimniecības produktu vai citu preču un pakalpojumu komerciālo eksportu uz saņēmējvalstīm.

10. Lai izpildītu savas obligātās ikgadējās saistības, neatkarīgi no tās izteiktas kā vērtība vai daudzums, Puse veic iemaksas, kas ir saskaņā ar šo Konvenciju un ko veido finansējums atbilstīgajiem produktiem un darbībām, un saistītās izmaksas, kā paredzēts 4. pantā un sīkāk izklāstīts reglamenta un īstenošanas noteikumos.

11. Iemaksas, kas veiktas, lai izpildītu obligātās ikgadējās saistības saskaņā ar šo Konvenciju, var būt paredzētas tikai atbilstīgajām valstīm vai atbilstīgajiem neaizsargātajiem iedzīvotājiem, kā noteikts 4. pantā un kā sīkāk izklāstīts reglamenta un īstenošanas noteikumos.

12. Pušu iemaksas var sniegt divpusēji, izmantojot starpvaldību vai citas starptautiskas organizācijas, vai ar citu pārtikas palīdzības partneru starpniecību, bet ne ar citu Pušu starpniecību.

13. Katra Puse dara visu iespējamo, lai izpildītu savas obligātās ikgadējās saistības. Ja Puse nevar izpildīt savas obligātās ikgadējās saistības konkrētajā gadā, tā sīki apraksta saistību nepildīšanas apstākļus savā gada ziņojumā par minēto gadu. Neizpildīto summu pieskaita Puses obligātajām ikgadējām saistībām nākamajā gadā, ja vien komiteja, kas izveidota saskaņā ar 7. pantu, nenolemj citādi, vai ja summas nepieskaitīšanu attaisno neparedzēti apstākļi.

14. Ja Puses iemaksa pārsniedz tās obligātās ikgadējās saistības, pārpalikuma summu, bet ne vairāk par pieciem procentiem no tās obligātajām ikgadējām saistībām, var ieskaitīt kā minētās Puses iemaksu nākamajā gadā.

6. pants

Gada ziņojumi un informācijas apmaiņa

1. Deviņdesmit dienu laikā pēc kalendārā gada beigām katra Puse sekretariātam iesniedz gada ziņojumu saskaņā ar reglamenta un īstenošanas noteikumiem, kurā sīki izklāstīts, kā tā ir izpildījusi savas obligātās ikgadējās saistības atbilstīgi šai Konvencijai.

2. Šajā gada ziņojumā iekļauj aprakstošo daļu, kurā var ietvert informāciju par to, kā Puses pārtikas palīdzības politika, programmas un darbības veicinājušas šīs Konvencijas mērķus un principus.

3. Pusēm būtu pastāvīgi jāapmainās ar informāciju par savu pārtikas palīdzības politiku un programmām, kā arī ar šīs politikas un programmu vērtējuma rezultātiem.

7. pants

Pārtikas palīdzības komiteja

1. Ar šo tiek izveidota Pārtikas palīdzības komiteja ("komiteja"), kurā ietilpst visas šīs Konvencijas Puses.

2. Komiteja pieņem lēmumus oficiālās sesijās un veic funkcijas, kas ir vajadzīgas, lai īstenotu šīs Konvencijas noteikumus atbilstīgi Konvencijas principiem un mērķiem.

3. Komiteja pieņem noteikumus, kas reglamentē tās darbību; tā var arī pieņemt noteikumus, kuros sīkāk izklāstīti šīs Konvencijas noteikumi, lai nodrošinātu, ka tie tiek pareizi īstenoti. 1999. gada Pārtikas atbalsta konvencijas Pārtikas atbalsta komitejas 2012. gada 25. aprīļa Dokuments FAC(11/12)1 kalpo par šīs Konvencijas sākotnējiem reglamenta un īstenošanas noteikumiem. Pēc tam komiteja var nolemt grozīt minētos reglamenta un īstenošanas noteikumus.

4. Komiteja pieņem lēmumus vienprātīgi, kas nozīmē, ka neviena Puse oficiāli neiebilst pret komitejas ierosinātu lēmumu par oficiālā sesijā apspriestu jautājumu. Oficiāli iebildumi var rasties vai nu oficiālā sesijā vai trīsdesmit dienu laikā pēc oficiālas sesijas protokola, kurā reģistrēti attiecīgie ierosinātie lēmumi, izplatīšanas.

5. Katram gadam sekretariāts saskaņā ar reglamenta un īstenošanas noteikumiem komitejai sagatavo kopsavilkuma ziņojumu, kas jāizstrādā, jāpieņem un jāpublicē.

6. Komitejai būtu jānodrošina forums diskusijām starp Pusēm par pārtikas palīdzības jautājumiem, piemēram, nepieciešamību mobilizēt atbilstošas un savlaicīgas resursu saistības, lai risinātu pārtikas un uztura vajadzības, jo sevišķi īpašās ārkārtas un krīzes situācijās. Tai vajadzētu sekmēt informācijas apmaiņu un izplatīšanu citām ieinteresētajām personām un būtu jāapspriežas ar šīm personām un jāsaņem informāciju no tām, lai atbalstītu komitejas diskusijas.

7. Katra Puse izraugās pārstāvi, kas no sekretariāta saņem paziņojumus un citu informāciju.

8. pants

Komitejas priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks

1. Pēdējā oficiālajā sesijā, kas notiek katru gadu, komiteja lemj par priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku nākamajam gadam.

2. Priekšsēdētājam ir šādi pienākumi:

(a) apstiprināt darba kārtības projektu katrai oficiālajai sesijai vai neformālajai sanāksmei;

(b) vadīt oficiālās sesijas vai neformālās sanāksmes;

(d) iesniegt darba kārtības projektu pieņemšanai Komitejā katras oficiālās sesijas vai neformālās sanāksmes sākumā;

(e) virzīt diskusijas un nodrošināt, lai tiktu ievērotas reglamenta un īstenošanas noteikumos norādītās procedūras;

(f) aicināt Puses runāt;

(g) lemt par darba kārtības jautājumiem saskaņā ar attiecīgajiem reglamenta un īstenošanas noteikumiem; un

(h) uzdot jautājumus un paziņot lēmumus.

3. Ja priekšsēdētāja nav klāt visas vai daļas oficiālās sesijas vai neformālās sanāksmes laikā, vai viņš īslaicīgi nespēj pildīt priekšsēdētāja amatu, priekšsēdētāja vietnieks rīkojas kā priekšsēdētājs. Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka prombūtnē komiteja ieceļ pagaidu priekšsēdētāju.

4. Ja kāda iemesla dēļ priekšsēdētājs nespēj turpināt pildīt priekšsēdētāja amatu, priekšsēdētāja vietnieks kļūst par priekšsēdētāju līdz gada beigām.

9. pants

Oficiālas sesijas un neformālas sanāksmes

1. Komiteja rīko oficiālas un neformālas sanāksmes saskaņā ar reglamenta un īstenošanas noteikumiem.

2. Komiteja rīko vismaz vienu oficiālo sesiju gadā.

3. Komiteja rīko papildu oficiālas sesijas un neformālas sanāksmes pēc priekšsēdētāja pieprasījuma vai pēc vismaz trīs Pušu pieprasījuma.

4. Komiteja var uzaicināt novērotājus un attiecīgās ieinteresētās personas, kuras vēlas apspriest konkrētus ar pārtikas palīdzību saistītus jautājumus, piedalīties tās oficiālajās sesijās vai neformālajās sanāksmēs saskaņā ar reglamenta un īstenošanas noteikumiem.

5. Komiteja sanāk vietā, kuru nosaka saskaņā ar reglamenta un īstenošanas noteikumiem.

6. Oficiālo sesiju un neformālo sanāksmju darba kārtību izstrādā saskaņā ar reglamenta un īstenošanas noteikumiem.

7. Oficiālās sesijas protokolu, kurā ietver visus ierosinātos komitejas lēmumus, izplata trīsdesmit dienu laikā pēc oficiālās sesijas.

10. pants

Sekretariāts

1. Komiteja izraugās sekretariātu un lūdz tā pakalpojumus saskaņā ar reglamenta un īstenošanas noteikumiem. Komiteja lūdz Starptautisko Graudu padomi (SGP), lai tās sekretariāts darbotos kā Komitejas sākotnējais sekretariāts.

2. Sekretariāts pilda pienākumus, kas noteikti šajā Konvencijā un reglamenta un īstenošanas noteikumos, veic administratīvos pienākumus, tostarp dokumentu un ziņojumu apstrādi un izplatīšanu, kā arī veic citas funkcijas, ko noteikusi komiteja.

11. pants

Strīdu izšķiršana

Komiteja cenšas atrisināt visus strīdus starp Pusēm par šīs Konvencijas vai reglamenta un īstenošanas noteikumu interpretāciju vai īstenošanu, tostarp visas prasības par šajā Konvencijā paredzēto pienākumu nepildīšanu.

12. pants

Parakstīšana un ratifikācija, pieņemšana vai apstiprinājums

Šī Konvencija ir atvērta parakstīšanai Amerikas Savienotajām Valstīm, Argentīnai, Austrālijai, Austrijas Republikai, Beļģijas Karalistei, Bulgārijas Republikai, Čehijas Republikai, Dānijas Karalistei, Eiropas Savienībai, Francijas Republikai, Grieķijas Republikai, Horvātijas Republikai, Igaunijas Republikai, Itālijas Republikai, Īrijai, Japānai, Kanādai, Kipras Republikai, Latvijas Republikai, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei, Lietuvas Republikai, Luksemburgas Lielhercogistei, Maltas Republikai, Nīderlandes Karalistei, Norvēģijas Karalistei, Polijas Republikai, Portugāles Republikai, Rumānijai, Slovākijas Republikai, Slovēnijas Republikai, Somijas Republikai, Spānijas Karalistei, Šveices Konfederācijai, Ungārijai, Vācijas Federatīvajai Republikai un Zviedrijas Karalistei Apvienoto Nāciju Organizācijas galvenajā mītnē Ņujorkā no 2012. gada 11. jūnija līdz 2012. gada 31. decembrim. Šo Konvenciju ratificē, pieņem vai apstiprina katra parakstītājvalsts. Ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentus deponē depozitāram.

13. pants

Pievienošanās

1. Jebkura no 12. pantā uzskaitītajām valstīm, kas nav parakstījusi šo Konvenciju līdz parakstīšanas perioda beigām, vai Eiropas Savienība, ja tā nav parakstījusi līdz minētajam termiņam, var Konvencijai pievienoties jebkurā laikā pēc minētā perioda. Pievienošanās dokumentus deponē depozitāram.

2. Tiklīdz šī Konvencija būs stājusies spēkā saskaņā ar 15. pantu, tai var pievienoties jebkura valsts, izņemot tās, kuras minētas 12. pantā, vai atsevišķa muitas teritorija, kas ir pilnīgi autonoma savu ārējo tirdzniecības attiecību īstenošanā un kuru ar komitejas lēmumu uzskata par tiesīgu pievienoties. Pievienošanās dokumentus deponē depozitāram.

14. pants

Paziņojums par pagaidu piemērošanu

Jebkura 12. pantā minētā valsts vai Eiropas Savienība, kas gatavojas ratificēt, pieņemt vai apstiprināt šo Konvenciju vai tai pievienoties, vai jebkura valsts vai atsevišķa muitas teritorija, kura ar komitejas lēmumu tiek uzskatīta par tiesīgu pievienoties saskaņā ar 13. panta 2. punktu, bet vēl nav deponējusi savu ratifikācijas dokumentu, var jebkurā brīdī depozitāram deponēt paziņojumu par šīs Konvencijas pagaidu piemērošanu. Konvenciju piemēro pagaidu kārtībā attiecībā uz šo valsti, atsevišķo muitas teritoriju vai Eiropas Savienību no datuma, kad tā deponējusi savu paziņojumu.

15. pants

Stāšanās spēkā

1. Šī Konvencija stājas spēkā 2013. gada 1. janvārī, ja līdz 2012. gada 30. novembrim piecas parakstītājas valstis būs deponējušas ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentus.

2. Ja šī Konvencija nestājas spēkā saskaņā ar 1. punktu, šīs Konvencijas parakstītājas valstis, kuras ir deponējušas ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprinājuma dokumentus, un valstis vai Eiropas Savienība, kas ir deponējušas pievienošanās dokumentu saskaņā ar 13. panta 1. punktu, var vienbalsīgi nolemt, ka Konvencija stājas spēkā šo valstu starpā.

3. Jebkurā valstī vai atsevišķā muitas teritorijā, vai Eiropas Savienībā, kas ratificē, pieņem, apstiprina Konvenciju vai pievienojas tai pēc Konvencijas stāšanās spēkā, šī Konvencija stājas spēkā dienā, kad deponēts tās ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokuments.

16. pants

Novērtēšanas un grozījumu procedūra

1. Jebkurā laikā pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā Puse var ierosināt šīs Konvencijas nozīmības novērtējumu vai ierosināt grozījumus Konvencijā. Visus ierosinātos grozījumus sekretariāts izplata visām Pusēm vismaz sešus mēnešus iepriekš un tos apspriež nākamajā komitejas oficiālajā sesijā pēc paziņošanas perioda beigām.

2. Priekšlikumus par grozījumiem šajā Konvencijā pieņem ar komitejas lēmumu. Sekretariāts paziņo visām Pusēm un depozitāram par visiem grozījumu priekšlikumiem, ko pieņēmusi komiteja. Depozitārs attiecīgi nosūta jebkuru pieņemto grozījumu visām Pusēm.

3. Paziņojumu par grozījuma apstiprinājumu nosūta depozitāram. Pieņemtais grozījums stājas spēkā attiecībā uz tām Pusēm, kuras nosūtīja minēto paziņojumu, deviņdesmit dienu laikā pēc dienas, kurā depozitārs ir saņēmis šādus paziņojumus ne mazāk kā no četrām piektdaļām šīs Konvencijas Pušu dienā, kad komiteja pieņēma ierosināto grozījumu. Šāds grozījums stājas spēkā attiecībā uz jebkuru citu Pusi deviņdesmitajā dienā pēc tam, kad šī Puse ir deponējusi savu paziņojumu depozitāram. Komiteja var nolemt izmantot atšķirīgu robežvērtību paziņojumu skaitam, kas vajadzīgs, lai konkrēts grozījums stātos spēkā. Sekretariāts par šādu lēmumu paziņo visām Pusēm un depozitāram.

17. pants

Izstāšanās un izbeigšana

1. Jebkura Konvencijas Puse var izstāties no šīs Konvencijas jebkura gada beigās, iesniedzot depozitāram un komitejai rakstisku paziņojumu par izstāšanos vismaz deviņdesmit dienas pirms attiecīgā gada beigām. Minētā Puse netiek atbrīvota no savām obligātajām ikgadējām saistībām vai ziņošanas pienākuma, kas rodas saskaņā ar šo Konvenciju, kamēr tā bija Puse, un kuras nav izpildītas līdz minētā gada beigām.

2. Jebkurā laikā pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā, Puse var ierosināt Konvencijas darbības izbeigšanu. Par šādu priekšlikumu rakstiski paziņo sekretariātam un to izplata visām Pusēm vismaz sešus mēnešus pirms tā izskatīšanas komitejā.

18. pants

Depozitārs

1. Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretārs tiek izraudzīts par šīs Konvencijas depozitāru.

2. Depozitārs saņem paziņojumu par jebkuru Konvencijas parakstīšanu, ratifikāciju, pieņemšanu, apstiprināšanu, paziņojumu par Konvencijas pagaidu piemērošanu un pievienošanos tai, un informē visas Puses un parakstītājas valstis par šādiem paziņojumiem.

19. pants

Autentiskie teksti

Šīs Konvencijas oriģināleksemplārus, kuru teksti angļu un franču valodā ir vienlīdz autentiski, deponē Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram.

TO APLIECINOT, pilnvarotie ir parakstījuši šo Konvenciju.

Londonā 2012. gada 25. aprīlī.

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1. Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2. Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

1.3. Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

1.4. Mērķi

1.5. Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.6. Ilgums un finansiālā ietekme

1.7. Paredzētie pārvaldības veidi

2. PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1. Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2. Pārvaldības un kontroles sistēma

2.3. Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

3. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1. Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2. Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1. Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

3.2.2. Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

3.2.3. Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.4. Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.5. Trešo personu dalība finansējumā

3.3. Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

IEVADA PIEZĪMES

ES ir bijusi virzītājspēks, kas rosinājis sarunas par 1999. gada Pārtikas atbalsta konvenciju. Šie centieni ir veikti saskaņā ar ES humānās pārtikas palīdzības politiku, kas veicina visefektīvāko un lietderīgāko instrumentu kombināciju, lai reaģētu uz konkrētu krīzi.

Jaunā Konvencija atspoguļo mūsdienīgu pieeju pārtikas palīdzībai un liek uzsvaru uz humāno palīdzību, paredzot īstermiņa pasākumus, kas nepārsniedz vienu gadu. Tās mērķis ir uzlabot pārtikas palīdzības prakses efektivitāti, un tā paredz plašāka spektra pārtikas palīdzības instrumentu (tostarp skaidras naudas un kuponu) atbilstību. Konvencija veicina tādas pārtikas palīdzības sniegšanu, kas ir stingri balstīta uz vajadzībām, pamatojas uz objektīvi noteiktām vajadzībām un ņem vērā vietējo kontekstu. Tā veicina arī humānās palīdzības principu ievērošanu, rosina vietējos un reģionālos iepirkumus un atspoguļo ar uzturu saistītās bažas pārtikas palīdzības kontekstā. Tā arī rosina veidot partnerību ar ieinteresētajām personām, ietver pienācīgu uzraudzību un novērtēšanas instrumentus; rosina labākās prakses apmaiņu.

Jaunā Pārtikas palīdzības konvencija būs atvērta atsevišķai parakstīšanai un ratificēšanai ES, ES dalībvalstīm un trešām valstīm, katrai uzņemoties saistības, kas izriet no to attiecīgajiem budžetiem. Pēc Konvencijas ratifikācijas valsts kļūst par Konvencijas Pusi un tai ir jāinformē sekretariāts par savām pārtikas palīdzības obligātajām ikgadējām saistībām, kas izteiktas tonnās un/vai vērtībā. Obligātās ikgadējās saistības ir elastīgas un tās var mainīt, nosūtot paziņojumu sekretariātam.

Pamatojoties uz ES budžetu, attiecībā uz Eiropas Savienības obligātajām ikgadējām saistībām ir paredzēta konservatīva pieeja, t. i., summa 200 miljonu euro apmērā, kas atbilst aptuveni 80 % no humānās pārtikas palīdzības budžeta pozīcijas vidējā pēdējo dažu gadu laikā. Ņemot vērā Konvencijas koncentrēšanos uz humāno palīdzību, ex-post ziņojumi attiecas uz pārtikas palīdzības īstermiņa pasākumiem, kurus ES atbalsta un kurus var ieskaitīt Konvencijas darbības jomā. Patiesībā obligāto ikgadējo saistību izpilde un ex-post ziņošana galvenokārt attiecas uz humānās pārtikas palīdzības pasākumiem. Tikai ļoti īpašus pārtikas nodrošinājuma operāciju elementus izņēmuma kārtā var uzskatīt par atbilstīgiem saskaņā ar Konvenciju, bet tas būtu jānovērtē, katru gadījumu izskatot atsevišķi.

Pusei katru gadu jāziņo ex-post kārtībā par savu ikgadējo saistību izpildi un veiktajiem vai atbalstītajiem pārtikas palīdzības pasākumiem. Konvencijas sekretariāts sagatavo ziņojumu, pamatojoties uz Pušu individuālajiem ziņojumiem, un šo ziņojumu pēc tam publisko. ES uzņemsies ziņot par ES obligāto ikgadējo saistību izpildi un ES dalībvalstis sagatavos līdzīgus individuālus ziņojumus par savu saistību izpildi.

1. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1. Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Komisijas priekšlikums Padomes lēmumam par Pārtikas palīdzības konvencijas parakstīšanu un noslēgšanu

1.2. Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā[4]

Humānā palīdzība - Pārtikas palīdzība

1.3. Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību[5]

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā

1.4. Mērķi

1.4.1. Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

(a) ES ietekmes vairošana pasaulē

Priekšlikums atbilst Komisijas darba programmas 2012. gadam vispārējam mērķim "ES ietekmes vairošana pasaulē".

1.4.2. Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

Konkrētais mērķis Nr. ..

Attiecīgā ABM/ABB darbība

1.4.3. Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

Atbilstīgi ES humānās pārtikas palīdzības politikai jaunā Pārtikas palīdzības konvencija veicina inovatīvu pārtikas palīdzības instrumentu izmantošanu un uzlabo pārtikas palīdzības efektivitāti, kuras pamatā ir objektīvi apzinātas vajadzības; kas ņem vērā vietējo kontekstu; ietver pienācīgus uzraudzības un novērtēšanas instrumentus; kā arī rosina apmainīties ar Pārtikas palīdzības konvencijas (PPK) labāko praksi.

"Prognozējamība" jo īpaši nozīmē to, ka līdzekļu devēji, kuri kļūst par Konvencijas Pusēm, apņemas nodrošināt noteiktu pārtikas palīdzības līmeni gadā. Tiek nodrošināta arī viņu atbildība, pamatojoties uz gada ziņojumu, kas būs publiski pieejams.

1.4.4. Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

Līdzekļu devēji, kuri kļūst par PPK dalībniekiem, apņemas nodrošināt noteiktu pārtikas palīdzības līmeni gadā; tiek nodrošināta viņu atbildība, pamatojoties uz gada ziņojumu, kas būs publiski pieejams (kaut gan sankcijas par saistību nepildīšanu nav paredzētas).

1.5. Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1. Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Nodrošināt, ka galvenie līdzekļu devēji ievieš un/vai atbalsta visefektīvāko un visracionālāko pārtikas palīdzību, lai reaģētu uz visneaizsargātāko iedzīvotāju pārtikas un uztura vajadzībām, pamatojoties uz apzinātajām vajadzībām un ievērojot pamatprincipus un PTO saistības.

1.5.2. ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

- ES – viena no galvenajām humānās pārtikas palīdzības sniedzējām – kopā ar ES dalībvalstīm ir aicinājusi risināt jaunas sarunas par 1999. gada Pārtikas atbalsta konvenciju un ir bijusi galvenais virzītājspēks procesā, lai panāktu mūsdienīgu Pārtikas palīdzības konvenciju gan ES līmenī, gan starptautiskā līmenī saskaņā ar procedūru, kas noteikta LESD 218. pantā;

- Pārtikas palīdzības konvencija ir svarīga, lai atbilstīgi LESD 214. panta 4. punktā iecerētajam ES starptautiskā līmenī varētu panākt savu humānās palīdzības politikas mērķu īstenošanu, kā paredzēts LESD 214. panta 1. punktā.

- ES iesaistīšanās palīdz sekmēt lielāku saskaņotību starp ES un dalībvalstu darbībām, kas saistītas ar pārtikas palīdzību;

- rīcība starptautiskā līmenī Pārtikas palīdzības konvencijas paspārnē paredz nosacījumus ar pārtikas palīdzību saistītu darbību lielākai pārredzamībai un prognozējamībai;

- atbildot uz pārtikas un uztura nepietiekamības vajadzībām, ES ir veicinājusi pāreju no pieejas, kas balstīta tikai uz produktiem, uz daudzveidīgāku pieeju, izmantojot plašāku un atbilstīgāku atbildes instrumentu kombināciju;

- ES darbības starptautiskā līmenī saistībā ar Pārtikas palīdzības konvenciju un kopā ar citiem nozīmīgākajiem starptautiskajiem līdzekļu devējiem palīdzēs iesaistīt vēl citus līdzekļu devējus, lai sekmētu modernizētu pieeju pārtikas palīdzībai.

1.5.3. Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

DG ECHO pieredze saistībā ar ES iesaistīšanos starptautiskās konvencijās un forumos par jautājumiem, kas saistīti ar pārtikas palīdzību (jo īpaši attiecībā uz 1999. gada Pārtikas atbalsta konvenciju, kuras dalībniece ir ES), ir ļāvusi gūt turpmāk minētās atziņas, kas palīdzēja ES centienos virzīties uz modernizētu starptautisku instrumentu pārtikas palīdzības politikas atbalstam: apstiprināts, ka prioritāri ir jāpievērš skaidra uzmanība tam, lai visefektīvākajā un visracionālākajā veidā apmierinātu saņēmēju vajadzības (pretēji pagātnes vajadzībai ziedot, lai atbrīvotos no pārtikas krājumu pārpalikumiem); vajadzība dot laiku visām Puses pielāgot esošo instrumentu, lai atspoguļotu jaunās vajadzības un mēģinātu tās izpildīt, izmantojot modernizētu politikas pieeju.

1.5.4. Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem attiecīgajiem instrumentiem

Tirdzniecība un lauksaimniecība. Jaunā Konvencija būs saderīga ar PTO un tā veicina labāko praksi, kuras mērķis ir samazināt kropļojošo vai nelabvēlīgo ietekmi uz vietējiem iedzīvotājiem, tirgiem un plašāku sabiedrību.

Pašlaik Konvencijas sekretariāts būs Starptautiskā Graudu padome, kas tika izveidota un kuru finansēja Graudu tirdzniecības konvencija, ko pārvalda Eiropas Komisija (DG AGRI).

Ja vajadzīgs un iespējams, tiks panākta sinerģija ar tematisko programmu nodrošinātībai ar pārtiku saskaņā ar ASI, lai sekmētu ilgtermiņa risinājumus nodrošinātībai ar pārtiku un uzturu.

1.6. Ilgums un finansiālā ietekme

¨ Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

· ¨ Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

· ¨ Finansiālā ietekme: GGGG.– GGGG.

¨ Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

– Stājas spēkā ar uzsākšanas periodu no 2013. gada 1. janvāra, ja līdz 2012. gada 30. novembrim ir ratificējušas piecas puses.

– pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7. Paredzētie pārvaldības veidi[6]

¨ Komisijas īstenota centralizēta tieša pārvaldība

¨ Centralizēta netieša pārvaldība, izpildes uzdevumus deleģējot:

– ¨ izpildaģentūrām

– ¨ Kopienu izveidotām struktūrām[7]

– ¨ valstu publiskā sektora struktūrām vai struktūrām, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus

· ¨ personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā Finanšu regulas 49. panta nozīmē

¨ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

¨ Decentralizēta pārvaldība kopā ar trešām valstīm

¨ Kopīga pārvaldība ar starptautiskām organizācijām (ANO organizācijām un ICRC/IFRC)

Piezīmes

Konvencijā paredzēts izveidot Pārtikas palīdzības komiteju, kurā ietilpst Konvencijas Puses un kura realizē Konvenciju, un kura darbojas kā Konvencijas Pušu savstarpējo diskusiju un informācijas apmaiņas galvenais forums.

Komisijas (DG ECHO) darbības pārvalda, izmantojot centralizētu tiešu pārvaldību, kad īstenošanu nodrošina NVO, vai kopīgu pārvaldību, kad īstenošanu veic ar ANO organizāciju vai Starptautiskās Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness federācijas(IFRC)/Starptautiskās Sarkanā Krusta komitejas (ICRC) starpniecību.

2. PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1. Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

Konvencijas 6. pantā paredzēta ikgadēja ziņošana. Konkrētās prasības attiecībā uz ziņošanu ir sīki izklāstītas reglamenta noteikumos (9. un 10. noteikums), kas tiks pieņemti Pārtikas palīdzības komitejas pirmajā sanāksmē.

2.2. Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1. Apzinātie riski

Nav konstatēts konkrēts risks. PPK nenozīmē tādas darbības, kas radītu papildu riskus nekā tie, kas norādīti katru gadu veiktajā pārbaudē attiecībā uz DG ECHO kopumā.

2.2.2. Paredzētās kontroles metodes

DG ECHO vispārējā kontroles struktūrā nav tādu izmaiņu, kuras varētu piedēvēt PPK.

2.3. Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas un aizsardzības pasākumus.

DG ECHO vispārējā kontroles struktūrā nav tādu izmaiņu, kuras varētu piedēvēt PPK.

3. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1. Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

– Esošās budžeta izdevumu pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas

Numurs [Apraksts… … … ... ... ...] || Dif./nedif. ([8]) || no EBTA[9] valstīm || no kandidātvalstīm[10] || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē

4 || 23.02.02 Pārtikas atbalsts || Dif. || NĒ || NĒ || NĒ || NĒ

– No jauna veidojamās budžeta pozīcijas

Nepiemēro

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas

Numurs [Izdevumu kategorija … … … … …… …] || Dif./nedif. || no EBTA valstīm || no kandidātvalstīm || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē

|| [XX.YY.YY.YY] || || JĀ/NĒ || JĀ/NĒ || JĀ/NĒ || JĀ/NĒ

3.2. Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1. Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || 4 || Eiropa pasaulē

DG ECHO || || || Gads N[11] || Gads N+1 || Gads N+2 || Gads N+3 || Gads N+4 || Gads N+5 || Gads N+6 || Gads N+7 || Turpmākie gadi || KOPĀ

Ÿ Darbības apropriācijas || || || || || || || || || ||

23 02 02 || Saistības || (1) || 200 || 200 || 200 || 200 || 200 || 200 || 200 || 200 || || 1600

Maksājumi || (2) || 130 || 160 || 180 || 200 || 200 || 200 || 200 || 200 || 130 || 1600

Maksājumi || (2a) || || || || || || || || || ||

Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem[12] || || || || || || || || || ||

Nepiemēro || || (3) || || || || || || || || || ||

KOPĀ – DG ECHO apropriācijas || Saistības || =1+1a +3 || 200 || 200 || 200 || 200 || 200 || 200 || 200 || 200 || || 1600

Maksājumi || =2+2a +3 || 130 || 160 || 180 || 200 || 200 || 200 || 200 || 200 || 130 || 1600

Ÿ KOPĀ — darbības apropriācijas || Saistības || (4) || 200 || 200 || 200 || 200 || 200 || 200 || 200 || 200 || || 1600

Maksājumi || (5) || 130 || 160 || 180 || 200 || 200 || 200 || 200 || 200 || 130 || 1600

Ÿ KOPĀ – administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem || (6) || || || || || || || || || ||

KOPĀ — Daudzgadu finanšu shēmas 4. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || =4+ 6 || 200 || 200 || 200 || 200 || 200 || 200 || 200 || 200 || || 1600

Maksājumi || =5+ 6 || 130 || 160 || 180 || 200 || 200 || 200 || 200 || 200 || 130 || 1600

Gadījumā, ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairākas izdevumu kategorijas

Ÿ KOPĀ — darbības apropriācijas || Saistības || (4) || || || || || || || ||

Maksājumi || (5) || || || || || || || ||

Ÿ KOPĀ – administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem || (6) || || || || || || || ||

KOPĀ – Daudzgadu finanšu shēmas 1. – 4. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas (Pamatsumma) || Saistības || =4+ 6 || || || || || || || ||

Maksājumi || =5+ 6 || || || || || || || ||

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || 5 || "Administratīvie izdevumi"

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| || || Gads N || Gads N+1 || Gads N+2 || Gads N+3 || Gads N+4 || Gads N+5 || Gads N+6 || Gads N+7 || KOPĀ

DG: ECHO || ||

Ÿ Cilvēkresursi || 0,031 || 0,031 || 0,031 || 0,031 || 0,031 || 0,031 || 0,031 || 0,031 || 0,248

Ÿ Citi administratīvie izdevumi || 0,002 || 0,002 || 0,002 || 0,002 || 0,002 || 0,002 || 0,002 || 0,002 || 0,016

DG ECHO KOPĀ || Apropriācijas || 0,033 || 0,033 || 0,033 || 0,033 || 0,033 || 0,033 || 0,033 || 0,033 || 0,264

KOPĀ — Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || (Saistību summa = maksājumu summa) || 0,033 || 0,033 || 0,033 || 0,033 || 0,033 || 0,033 || 0,033 || 0,033 || 0,264

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| || || Gads N[13] || Gads N+1 || Gads N+2 || Gads N+3 || Gads N+4 || Gads N+5 || Gads N+6 || Gads N+7 || Turpmākie gadi || KOPĀ

KOPĀ – Daudzgadu finanšu shēmas 1. – 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || 200,033 || 200,033 || 200,033 || 200,033 || 200,033 || 200,033 || 200,033 || 200,033 || || 1600,264

Maksājumi || 130,033 || 160,033 || 180,033 || 200,033 || 200,033 || 200,033 || 200,033 || 200,033 || 130,033 || 1600,264

3.2.2. Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

– ¨ Priekšlikums/iniciatīva neparedz darbības apropriāciju izmantošanu

– x Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriāciju izmantošanu šādā veidā:

Saistību apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un rezultātus ò || || || Gads N || Gads N+1 || Gads N+2 || Gads N+3 || Gads N+4 || Gads N+5 || Gads N+6 || || Gads N+7 || Kopā ||

|| || REZULTĀTI

Rezultāta veids[14] || Rezultātu vidējās izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Kopējais rezultātu daudzums || Kopējās izmaksas ||

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1[15]… || || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

- Rezultāts || || || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

Starpsumma konkrētajam mērķim Nr. 1 || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2… || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

- Rezultāts || || || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

Starpsumma konkrētajam mērķim Nr. 2 || || || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

IZMAKSAS KOPĀ || || 200 || || 200 || || 200 || || 200 || || 200 || || 200 || || 200 || || 200 || || 1600

3.2.3. Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.1. Kopsavilkums

– Priekšlikums/iniciatīva neparedz administratīvo apropriāciju izmantošanu

– x Priekšlikums/iniciatīva paredz administratīvo apropriāciju izmantošanu šādā veidā:

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| Gads N[16] || Gads N+1 || Gads N+2 || Gads N+3 || Gads N+4 || Gads N+5 || Gads N+6 || Gads N+7 || KOPĀ

Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || || || || || || || || ||

Cilvēkresursi || 0,031 || 0,031 || 0,031 || 0,031 || 0,031 || 0,031 || 0,031 || 0,031 || 0,248

Citi administratīvie izdevumi || 0,002 || 0,002 || 0,002 || 0,002 || 0,002 || 0,002 || 0,002 || 0,002 || 0,016

Starpsumma — Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || 0,033 || 0,033 || 0,033 || 0,033 || 0,033 || 0,033 || 0,033 || 0,033 || 0,264

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS[17] || || || || || || || || ||

Cilvēkresursi || || || || || || || || ||

Citi administratīvie izdevumi || || || || || || || || ||

Starpsumma — ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS || || || || || || || || ||

KOPĀ || 0,033 || 0,033 || 0,033 || 0,033 || 0,033 || 0,033 || 0,033 || 0,033 || 0,264

3.2.3.2. Paredzamās cilvēkresursu vajadzības

– Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

– x Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Paredzamais apjoms izsakāms veselos skaitļos (vai maksimāli ar vienu zīmi aiz komata)

|| Gads N || Gads N+1 || Gads N+2 || Gads N+3 || Gads N+4 || Gads N+5 || Gads N+6 || Gads N+7 ||

Ÿ Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) ||

XX 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) || 0,3 || 0,3 || 0,3 || 0,3 || 0,3 || 0,3 || 0,3 || 0,3 ||

XX 01 01 02 (Delegācijas) || || || || || || || ||

XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība) || || || || || || || ||

10 01 05 01 (Tiešā pētniecība) || || || || || || || ||

Ÿ Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu – FTE)[18] ||

XX 01 02 01 (CA, INT, SNE, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) || || || || || || || ||

XX 01 02 02 (CA, INT, JED, LA un SNE delegācijās) || || || || || || || ||

XX 01 04 yy[19] || - Galvenajā mītnē[20] || || || || || || || ||

- Delegācijās || || || || || || || ||

XX 01 05 02 (CA, INT, SNE — netiešā pētniecība) || || || || || || || ||

10 01 05 02 (CA, INT, SNE — tiešā pētniecība) || || || || || || || ||

Citas budžeta pozīcijas (precizēt) || || || || || || || ||

KOPĀ || 0,3 || 0,3 || 0,3 || 0,3 || 0,3 || 0,3 || 0,3 || 0,3

23 ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Cilvēkresursu vajadzības tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

Ierēdņi un pagaidu darbinieki || Sagatavot ES dalību Pārtikas palīdzības komitejas sanāksmēs un apmeklēt sanāksmes. Sagatavot un sniegt gada pārskatu par obligāto ikgadējo saistību izpildi un par pārtikas palīdzības darbībām, kas ir atbalstītas.

Ārštata darbinieki ||

3.2.4. Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

– X Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai

– ¨ Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā

Aprakstīt, kas jāpārplāno, norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas.

– ¨ Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma[21].

Aprakstīt, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un summas.

3.2.5. Trešo personu iemaksas

– Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

– Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:

Apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| Gads N || Gads N+1 || Gads N+2 || Gads N+3 || …iekļaut ietekmes atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu (skat. 1.6. punktu) || Kopā

Norādīt līdzfinansējošo struktūru || || || || || || || ||

KOPĀ — līdzfinansējuma apropriācijas || || || || || || || ||

3.3. Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

– x Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus

– ¨ Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

¨ pašu resursus

¨ dažādus ieņēmumus

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija || Kārtējā budžeta gadā pieejamās apropriācijas || Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme[22]

Gads N || Gads N+1 || Gads N+2 || Gads N+3 || …iekļaujiet ietekmes ilguma atspoguļošanai vajadzīgo aiļu skaitu (skat. 1.6. punktu)

Pants …………… || || || || || || || ||

Attiecībā uz īpaši novirzāmiem dažādajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

Norādīt ietekmes uz ieņēmumiem aprēķināšanai izmantoto metodi.

[1] OV C, , .. lpp.

[2] OV L , ,.. lpp.

[3] Nolīguma spēkā stāšanās datumu Padomes Ģenerālsekretariāts publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

[4] ABM: uz darbības jomām balstīta vadība; ABB: budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

[5] Kā paredzēts Finanšu regulas 49. panta 6. punkta a) vai b) apakšpunktā.

[6] Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html

[7] Kā paredzēts Finanšu regulas 185. pantā.

[8] Dif. — diferencētās apropriācijas, nedif. — nediferencētās apropriācijas.

[9] EBTA — Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

[10] Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

[11] N gads ir gads, kurā sāk īstenot priekšlikumu/iniciatīvu.

[12] Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās „BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[13] N gads ir gads, kurā sāk īstenot priekšlikumu/iniciatīvu.

[14] Rezultāti ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

[15] Kā aprakstīts iedaļā 1.4.2. "Konkrētie mērķi…".

[16] N gads ir gads, kurā sāk īstenot priekšlikumu/iniciatīvu.

[17] Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās „BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[18] CA = līgumdarbinieki; INT = pagaidu darbinieki ("Intérimaire"); JED = jaunākie eksperti delegācijās (Jeune Expert en Délégation); LA = vietējais darbinieks; SNE = valstu norīkotie eksperti.

[19] Saskaņā ar robežlielumiem attiecībā uz ārštata darbiniekiem, ko finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām "BA" pozīcijām).

[20] Galvenokārt struktūrfondiem, Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fondam (EZF).

[21] Skatīt Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.

[22] Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.

52012PC0378