PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

(1) Kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) darbības joma aptver Eiropas Savienības autonomos tirdzniecības pasākumus attiecībā uz zvejas un akvakultūras produktiem. Tā kā KZP tagad tiek reformēta, būtu jāpārskata arī autonomie tirdzniecības pasākumi, kurus piemēro zvejas produktiem, lai nodrošinātu turpmāku vienkāršošanu, elastību, pārredzamību un saskaņotību atbilstoši KZP reformas mērķiem[1].

(2) Dažu zvejas produktu piegāde ES lielā mērā ir atkarīga no importa. Pēdējos 15 gados ES ir kļuvusi vairāk atkarīga no importa, lai apmierinātu tās zvejas produktu patēriņu: ES pašapgāde ar zvejas produktiem ir samazinājusies no 57 % līdz 38 %. Autonomo tirdzniecības pasākumu galvenais mērķis attiecībā uz zvejas un akvakultūras produktiem ir tāds, lai ES zivju pārstrādes nozare varētu importēt trešo valstu izejvielas turpmākai pārstrādei ar samazinātu vai nulles nodokļu likmi.

(3) Šī regula attiecīgā gadījumā aizstās, apvienos un grozīs trīs spēkā esošos režīmus attiecībā uz zvejas produktiem piemērojamajām autonomajām kvotām un atliktajiem nodokļiem, konkrētāk:

(4) Padomes 2009. gada 26. oktobra Regulu (EK) Nr. 1062/2009, ar ko laikposmam no 2010. gada līdz 2012. gadam atver autonomas Kopienas tarifu kvotas dažiem zvejas produktiem un paredz to pārvaldību un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 824/2007[2], lai garantētu pienācīgus dažu zvejas produktu piegādes nosacījumus ES rūpniecībai.

(5) 28. pantu un VI pielikumu Padomes 1999. gada 17. decembra Regulā (EK) Nr. 104/2000 par zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju[3], ar ko izveido tarifa nodokļu atlikšanas režīmu attiecībā uz dažiem zvejas produktiem (7 produkti).

(6) Padomes 2011. gada 19. decembra Regulu (ES) Nr. 1344/2011, ar ko atliek kopīgā muitas tarifa autonomos nodokļus konkrētiem lauksaimniecības, zvejniecības un rūpniecības produktiem un atceļ Regulu (EK) Nr. 1255/96[4], kurā noteikts ierobežots nodokļu atlikšanas gadījumu skaits zvejas produktiem (5 produkti).

(7) Pašreiz spēkā esošie atliktie nodokļi tiks pārveidoti kvotās, kuru apjomi būs pietiekami lieli, lai nodrošinātu ES pārstrādātājiem paredzamību.

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

ES pārstrādātāji un vairākas ES dalībvalstis ir pieprasījušas turpināt autonomo tirdzniecības pasākumu piemērošanu zvejas produktiem, lai garantētu piegādi ES zivju pārstrādes nozarei.

Apspriešanās ar ES ražotājiem un pārstrādātājiem Zvejniecības un akvakultūras padomdevēju komitejā tika veikta no 2011. gada septembra līdz 2012. gada februārim.

Apspriešanās ar ES dalībvalstīm komitejā, kas paredzēta Padomes Regulā (EK) Nr. 104/2000, tika rīkota no 2011. gada oktobra līdz 2012. gada janvārim.

Vienpusējie tirdzniecības pasākumi, kurus piemēro zvejas produktiem, nesen tika izvērtēti tirgu kopīgās organizācijas (TKO) ietekmes novērtējumā. Turklāt, tā kā tas skar Padomes Regulas (ES) Nr. 1344/2011 zvejas produktu nodokļu atlikšanu, turpmākais režīms būs spēkā esošā režīma transponēšana, kuru Eiropas Komisija, apspriežoties ar ES dalībvalstīm Ekonomikas un tarifu jautājumu darba grupā, pārskata ik pēc 6 mēnešiem un kurā zvejas produkti veido nenozīmīgu procentuālo daļu.

Jebkurā gadījumā spēkā esošās regulas galvenā ietekme ir ieņēmumu zaudējumi ES budžetā, kas, savukārt, nozīmē nodokļu preferences un konkurētspējīgas izejvielas ES zvejas produktu pārstrādātājiem. Vidēji imports zvejas produktu autonomo tarifu kvotu ietvaros vērtības izteiksmē veido aptuveni 4,5 % no kopējā ES zvejas un akvakultūras produktu importa, savukārt imports zvejas un akvakultūras produktu atlikto nodokļu ietvaros vērtības izteiksmē veido aptuveni 5,2 % vērtībā no visa ES zvejas produktu importa. Autonomās tarifu kvotas un zvejas un akvakultūras produktu nodokļu atlikšana ES budžetā rada maksimālo ieņēmumu zaudējumu aptuveni 175 miljonu euro apmērā gadā.

Tomēr autonomajām tarifu kvotām un nodokļu atlikšanai ir arī bijusi pozitīva ietekme uz ES zivju pārstrādes nozares konkurētspēju. Tās ir arī palīdzējušas saglabāt un radīt jaunas darba vietas un ražošanu dažās specifiskās nozarēs un valstīs ES.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 31. pants.

Subsidiaritātes princips

Kopējā muitas tarifa nodokļi ir Savienības ekskluzīvā kompetencē. Tāpēc subsidiaritātes principu šiem noteikumiem nepiemēro.

Proporcionalitātes princips

Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šāda iemesla dēļ.

Muitas savienība ir kopēja politika, un tāpēc tā ir jāīsteno ar Padomes pieņemto regulu.

4.           IETEKME UZ BUDŽETU

Turpmāk skatīt finanšu pārskatu.

2012/0174 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA

par tirdzniecības pasākumiem, lai no 2013. līdz 2015. gadam nodrošinātu dažu zvejas produktu piegādi Savienības pārstrādātājiem, un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 104/2000 un Regulu (ES) Nr. 1344/2011 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1062/2009

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 31. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu[5],

tā kā:

(1)       Kopējās zivsaimniecības politikas darbības joma aptver autonomās tirdzniecības pasākumus attiecībā uz zvejas un akvakultūras produktiem Savienībā. Kopējā zivsaimniecības politika tiek reformēta, tāpēc būtu jāpārskata arī autonomie tirdzniecības pasākumi, lai nodrošinātu lielāku vienkāršošanu, pārredzamību un saskaņotību atbilstoši reformas mērķiem.

(2)       Dažu zvejas produktu piegāde Savienībā šobrīd ir atkarīga no importa no trešām valstīm. Pēdējos 15 gados Savienība ir kļuvusi vairāk atkarīga no importa, lai apmierinātu tās zvejas produktu patēriņu: Savienības pašapgāde ar zvejas produktiem ir samazinājusies no 57 % līdz 38 %. Lai neapdraudētu zvejas produktu ražošanu Savienībā un nodrošinātu pienācīgu piegādi Savienības pārstrādes nozarei, muitas nodokļi būtu daļēji vai pilnībā jāatliek vairākiem produktiem pienācīga apjoma tarifu kvotu ietvaros. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus apstākļus Savienības ražotājiem, būtu jāņem vērā arī atsevišķu zvejas produktu ietekmējamība Savienības tirgū.

(3)       Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1062/2009[6] laikposmam no 2010. gada līdz 2012. gadam atvēra autonomas Kopienas tarifu kvotas dažiem zvejas produktiem un paredzēja to pārvaldību. Lai laikposmā no 2013. gada līdz 2015. gadam garantētu pienācīgus apgādes nosacījumus Savienības ražošanas nozarei, minētā regula būtu jāatceļ un jāaizstāj ar jaunu regulu.

(4)       Ar 28. pantu un VI pielikumu Padomes 1999. gada 17. decembra Regulā (EK) Nr. 104/2000 par zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju[7] noteica atliktos tarifa nodokļus attiecībā uz dažiem zvejas produktiem. Minēto nodokļu atlikšana tiks pārtraukta vēlākais tad, kad kļūs piemērojama jaunā ierosinātā Eiropas Parlamenta un Padomes regula par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju[8]. Lai nodrošinātu dažu zvejas produktu nepārtrauktu piegādi Savienībā, būtu jānosaka vairākas autonomo tarifu kvotas, kas pilnībā vai daļēji aizstāj minēto nodokļu atlikšanu. Tāpēc būtu jāsvītro Regulas (EK) Nr. 104/2000 28. pants un VI pielikums. Jaunajām autonomajām tarifu kvotām vajadzētu būt pietiekamām, lai nodrošinātu importa paredzamību un nepārtrauktību.

(5)       Padomes 2011. gada 19. decembra Regulā (ES) Nr. 1344/2011, ar ko atliek kopīgā muitas tarifa autonomos nodokļus konkrētiem lauksaimniecības, zvejniecības un rūpniecības produktiem un atceļ Regulu (EK) Nr. 1255/96[9], ir ierobežots nodokļu atlikšanas gadījumu skaits zvejas produktiem. Lai uzlabotu saskaņotību un vienkāršotu Savienības autonomo preferenču sistēmu un procedūras, ko piemēro zvejas produktiem, būtu jānosaka vairākas autonomās tarifu kvotas, kas aizstāj minēto nodokļu atlikšanu. Tāpēc būtu jāsvītro ieraksti par zvejas produktiem Regulas (EK) Nr. 1344/2011 pielikumā. Jaunajām autonomajām tarifu kvotām vajadzētu būt pietiekamām, lai nodrošinātu importa paredzamību un nepārtrauktību.

(6)       Būtu jānodrošina vienlīdzīga un pastāvīga piekļuve šajā regulā paredzētajām tarifu kvotām visiem Savienības importētājiem, un kvotām noteiktās nodokļu likmes pastāvīgi būtu jāpiemēro visam attiecīgo produktu importam visās dalībvalstīs, līdz tarifu kvotas ir pilnībā izmantotas.

(7)       Lai tarifu kvotu kopīga pārvaldība būtu efektīva, būtu jāļauj dalībvalstīm attiecīgās kvotas izmantot tādā apmērā, kas atbilst faktiskajam importam. Šī pārvaldības metode prasa ciešu sadarbību starp dalībvalstīm un Komisiju, tāpēc Komisijai būtu jāspēj uzraudzīt kvotu izmantojuma stāvokli un attiecīgi informēt dalībvalstis.

(8)       Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2454/93, ar ko paredz īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi[10], ir noteikta tarifu kvotu pārvaldības sistēma, kurā ievērota hronoloģiskā secība atbilstoši datumiem, kuros pieņemtas muitas deklarācijas preču laišanai brīvā apgrozībā. Tarifu kvotas, ko atver ar šo regulu, Komisijai un dalībvalstīm būtu jāpārvalda saskaņā ar minēto sistēmu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.           Ievedmuitas nodokļa piemērošanu pielikumā norādītajiem produktiem tarifu kvotu robežās atliek uz pielikumā norādīto laiku, piemērojot pielikumā norādītās nodokļa likmes un līdz pielikumā norādītajam maksimālajam daudzumam.

2. pants

Šīs regulas 1. pantā minētās tarifu kvotas pārvalda saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2454/93 308.a pantu, 308.b pantu un 308.c panta 1. punktu.

3. pants

Komisija un dalībvalstu muitas iestādes cieši sadarbojas, lai nodrošinātu pienācīgu šīs regulas piemērošanas pārvaldību un kontroli.

4. pants

1. Regulu (EK) Nr. 1062/2009 atceļ.

2. Regulā (EK) Nr. 104/2000 svītro 28. pantu un VI pielikumu.

3. Regulas (ES) Nr. 1344/2011 pielikumā svītro ierakstus par zvejas produktiem ar TARIC kodu 0302 89 90 30, 0302 90 00 95, 0303 90 90 91, 0305 20 00 11, 0305 20 00 30, 1604 11 00 20, 1604 32 00 10, 1605 10 00 11 un 1605 10 00 19.

5. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2013. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

                                                                       Padomes vārdā —

                                                                       priekšsēdētājs

PIELIKUMS

Kārtas nr. || KN kods || TARIC kods || Apraksts || Kvotas ikgadējais apjoms (t) || Kvotas muitas nodoklis || Kvotas ilgums

09.2759 || ex 0302 51 10 ex 0302 51 90 ex 0302 59 10 ex 0303 63 10 ex 0303 63 30 ex 0303 63 90 ex 0303 69 10 || 20 10 10 10 10 10 10 || Mencas (Gadus morhua, Gadus ogac, Gadus macrocephalus) un polārmencas (Boreagadus saida), izņemot aknas, ikrus un pieņus, svaigas, atdzesētas vai saldētas, apstrādei (1) (2) || 60 000 || 0 % || 1.1.2013.–31.12.2015.

09.2765 || ex 0305 62 00 ex 0305 69 10 || 20 25 29 10 || Mencas (Gadus morhua, Gadus ogac, Gadus macrocephalus) un polārmencas (Boreogadus saida), sālītas vai sālījumā, bet ne žāvētas vai kūpinātas, apstrādei (1) (2) || 2600 || 0 % || 1.1.2013.–31.12.2015.

09.2776 || ex 0304 71 10 ex 0304 71 90 ex 0304 95 21 ex 0304 95 25 || 10 10 10 10 || Mencas (Gadus morhua, Gadus macrocephalus), saldētas filejas un gaļa, apstrādei (1) (2) || 23 000 || 0 % || 1.1.2013.–31.12.2015.

09.2761 || ex 0304 79 50 ex 0304 79 90 ex 0304 99 99 || 10 11 17 85 || Makruroni (Macruronus spp.), saldētas filejas un pārējā gaļa, apstrādei (1) (2) || 20 000 || 0 % || 1.1.2013.–31.12.2015.

09.2794 || ex 0306 16 99 ex 0306 26 90 ex 1605 21 90 ex 1605 29 00 || 20 12 92 45 50 || Garneles un ziemeļgarneles (Pandalus borealis), čaulā vai bez tās, svaigas, dzesinātas vai saldētas, apstrādei; vārītas un izlobītas, apstrādei (1) (2) (4) || 33 300 || 0 % || 1.1.2013.–31.12.2015.

09.2800 || ex 16052190 ex16052900 || 55 60 || Garneles un ziemeļgarneles (Pandalus jordani), vārītas un izlobītas, apstrādei (1) (2) (4) || 5000 || 0% || 1.1.2013.–31.12.2015.

09.2802 || ex 03061792 ex 03062799 || 10 10 || Garneles un ziemeļgarneles (Penaeus Vannamei), čaulā vai bez tās, svaigas, dzesinātas vai saldētas, apstrādei (1) (2) || 20 000 || 0% || 1.1.2013.–31.12.2015.

09.2760 || ex 0303 66 11 ex 0303 66 12 ex 0303 66 13 ex 0303 66 19 ex 0303 89 70 || 10 10 10 11 91 10 || Heki (Merluccius spp., izņemot Merluccius merluccius, Urophycis spp.) un melnie kongriji (Genypterus blacodes), saldēti, apstrādei (1) (2) || 12 000 || 0 % || 1.1.2013.–31.12.2015.

09.2774 || ex 0304 74 19 ex 0304 95 50 || 10 20 || Klusā okeāna heki (Merluccius productus), saldētas filejas un pārējā gaļa, apstrādei (1) (2) || 12 000 || 0 % || 1.1.2013.–31.12.2015.

09.2770 || ex 0305 63 00 || 10 || Anšovi (Engraulis anchoita), sālīti vai sālījumā, bet ne žāvēti vai kūpināti, apstrādei (1) (2) || 1500 || 0 % || 1.1.2013.–31.12.2015.

09.2788 || ex 0302 41 00 ex 0303 51 00 ex 0304 59 50 ex 0304 86 00 ex 0304 99 23 || 10 10 10 10 10 || Siļķes (Clupea harengus, Clupea pallasii), kuru gabala svars pārsniedz 100 g vai kuru plētnes svars pārsniedz 80 g, izņemot aknas, ikrus un pieņus, apstrādei (1) (2) || 15 000 || 0 % || 1.10.2013.–31.12.2013. 1.10.2014.–31.12.2014. 1.10.2015.–31.12.2015.

09.2792 || ex 1604 12 99 || 31 41 || Siļķes, ar garšvielām un/vai marinētas etiķī, sālījumā, apstrādei (1) (2) || 10 000 || 6 % || 1.1.2013.–31.12.2015.

09.2790 || ex 1604 14 16 || 20 30 40 95 || Tunzivju un svītraino tunzivju filejas, t.s. “pusliemeņi”, apstrādei (1) (2) || 20 000 || 0 % || 1.1.2013.–31.12.2015.

09.2762 || ex 0306 11 90 ex 0306 21 90 || 10 10 || Langusti un citi jūras vēži (Palinurus spp., Panulirus spp., Jasus spp.), dzīvi, atdzesēti, saldēti, apstrādei (1) (2) (3) || 200 || 6 % || 1.1.2013.–31.12.2015.

09.2785 || ex 0307 49 59 ex 0307 99 11 || 10 10 || Kalmāru(5) (Ommastrephes spp. – izņemot Ommastrephes sagittatus –, Nototodarus spp., Sepioteuthis spp. un Illex spp.) ķermeņi, saldēti, ar ādu un spurām, apstrādei (1) (2) || 45 000 || 0 % || 1.1.2013.–31.12.2015.

09.2786 || ex 0307 49 59 ex 0307 99 11 || 20 20 || Kalmāri (Ommastrephes spp. — izņemot Ommastrephes sagittatus —, Nototodarus spp., Sepioteuthis spp. un Illex spp.), saldēti, veseli vai taustekļi un spuras, apstrādei (1) (2) || 2000 || 0 % || 1.1.2013.–31.12.2015.

09.2777 || ex 0303 67 00 ex 0304 75 00 ex 0304 94 90 || 10 20 20 || Mintaji (Theragra chalcogramma), saldēti, saldētas filejas un pārējā gaļa, apstrādei (1) (2) || 260 000 || 0 % || 1.1.2013.–31.12.2015.

09.2772 || ex 0304 93 10 ex 0304 94 10 ex 0304 95 10 ex 0304 99 10 || 10 10 10 10 || Surimi, saldēti, apstrādei (1) (2) || 40 000 || 0 % || 1.1.2013.–31.12.2015.

09.2746 || ex 0302 89 90 || 30 || Purpura lutjānzivis (Lutjanus purpureus), svaigas, dzesinātas, apstrādei (1)(2) || 1500 || 0 % || 1.1.2013.–31.12.2015.

09.2748 || ex 0302 90 00 ex 0303 90 90 ex 0305 20 00 || 95 91 11 || Cietie zivju ikri, svaigi, dzesināti vai saldēti, sālīti vai sālījumā || 10 000 || 0 % || 1.1.2013.–31.12.2015.

09.2750 || ex 1604 32 00 || 10 || Cietie zivju ikri, mazgāti, attīrīti no blakus esošajiem orgāniem un vienkārši sālīti vai sālījumā, apstrādei (1) || 5000 || 0 % || 1.1.2013.–31.12.2015.

09.2764 || ex 1604 11 00 || 20 || Klusā Okeāna lasis (Oncorhynchus spp.), pārstrādes rūpniecībai pastēšu un krēmu ražošanai (1) || 1200 || 0 % || 1.1.2013.–31.12.2015.

09.2784 || ex 1605 10 00 || 11 19 || “King” (Paralithodes camchaticus), “Hanasaki” (Paralithodes brevipes), “Kegani” (Erimacrus isenbecki), “Queen” un “Snow” (Chionoecetes spp.), “Red” (Geryon quinquedens), “Rough stone” (Neolithodes asperrimus), Lithodes santolla, “Mud” (Scylla serrata), “Blue” (Portunus spp.) sugu krabji, vārīti ūdenī un izlobīti, sasaldēti vai nesasaldēti, tiešajā iesaiņojumā, ar tīro svaru 2 kg vai vairāk || 2500 || 0 % || 1.1.2013.–31.12.2015.

(1) Uz šo kvotu attiecas nosacījumi, kas paredzēti Regulas (EEK) Nr. 2454/93 291.–300. pantā.

(2) Kvota nav pieejama produktiem, kas paredzēti tikai vienai vai vairākām šādām darbībām:

tīrīšana, ķidāšana, astes atdalīšana, galvas atdalīšana,

griešana (izņemot kapāšanu, filetēšanu, plētņu veidošanu, saldētu kluču sagriešanu vai saldētu ar starplikām atdalītu filejas kluču sadalīšanu),

paraugu ņemšana, šķirošana,

marķēšana,

iepakošana,

dzesināšana,

saldēšana,

dziļā sasaldēšana,

atkausēšana,

sadalīšana.

Kvota nav pieejama produktiem, kuriem papildus paredzēts veikt apstrādi vai darbības, kas dod tiesības uz kvotu, ja šādu apstrādi vai darbības veic mazumtirdzniecības vai ēdināšanas uzņēmumos.

Kvota ir pieejama tikai tiem produktiem, kas paredzēti lietošanai pārtikā.

(3) neatkarīgi no 2. zemsvītras piezīmes produktiem ar KN kodu 0306 11 90 (TARIC kods 10) un 0306 21 90 (TARIC kods 10) var piemērot kvotu, ja ar tiem veic vienu vai abas turpmāk minētās darbības: saldētā produkta sadalīšana, saldētā produkta termiska apstrāde, lai varētu izņemt neizmantojamos materiālus.

(4) Neatkarīgi no 2. zemsvītras piezīmes produktiem ar KN kodu 1605 21 90 (TARIC kodi 45 un 55) un 1605 29 00 (TARIC kodi 50 un 60) var piemērot kvotu, ja ar tiem veic šādu darbību: garneļu apstrāde ar aizsarggāzi, kā noteikts I pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulā (EK) Nr. 1333/2008 par pārtikas piedevām[11].

(5) Galvkāju ķermeņi vai kalmāri bez galvas un bez taustekļiem.

FINANŠU PĀRSKATS TIESĪBU AKTU PRIEKŠLIKUMIEM, KAS FINANSIĀLI IETEKMĒ VIENĪGI BUDŽETA IEŅĒMUMUS

1.           PRIEKŠLIKUMA NOSAUKUMS

Priekšlikums Padomes Regulai par tirdzniecības pasākumiem, lai no 2013. līdz 2015. gadam nodrošinātu dažu zvejas produktu piegādi ES pārstrādātājiem

2.           BUDŽETA POZĪCIJAS:

Nodaļa un pants — 1. sadaļa, 12. nodaļa, 120. pants.

2012. gadam budžetā paredzētā summa: EUR 19 171 200 000.

3.           FINANSIĀLĀ IETEKME

¨      Priekšlikumam nav finansiālas ietekmes

x        Priekšlikumam nav finansiālas ietekmes uz izdevumiem, taču ir finansiāla ietekme uz ieņēmumiem, proti, šāda.

(miljoni euro, viena zīme aiz komata)

Budžeta pozīcija || Ieņēmumi[12] || 2013. gads || 2014. gads || 2015. gads

120. pants || Ietekme uz pašu resursiem || – 170 gadā || – 175,5 gadā || – 180,7 gadā

4.           KRĀPŠANAS APKAROŠANAS PASĀKUMI

Pārbaudes attiecībā uz dažu to produktu galīgo izmantošanu, uz kuriem attiecas šī Padomes regula, veiks saskaņā ar 291. līdz 300. pantu Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka Kopienas Muitas kodeksa īstenošanas noteikumus.

5.           CITAS PIEZĪMES

Regulas galvenā ietekme izpaužas kā ieņēmumu zaudējums Eiropas Savienībai. Pamatojoties uz jaunāko pilnīgo statistiku (2010. gads), šīs regulas piemērošanas ietekmi uz ieņēmumu zaudējumiem par pirmo gadu triju gadu laikposmā, kurš sākas 2013. gadā, var novērtēt 170 miljonu euro apmērā. Aplēses par 2014. un 2015. gadu pamatojas uz ieņēmumu zaudējumiem par 2013. gadu, kuriem pievienoti 3 % inflācijas dēļ.

Ieņēmumu zaudējumi par 2013., 2014. un 2015. gadu norādīti neto summās, t. i., bruto summās, no kurām atskaitīti 25 % iekasēšanas izmaksu.

Minētā summa ir aprēķināta, pamatojoties uz lielākās labvēlības režīma (MFN) nodokļa likmēm un kvotu pilnīgu izmantojumu. Šādā veidā ir aprēķināta maksimālā ieņēmumu zaudējuma vērtība, jo Kopiena vairākām trešo valstu grupām (vispārējās preferenču sistēmas jeb VPS režīma valstis, VPS+ režīma valstis, brīvās tirdzniecības nolīguma valstis) piešķir labvēlīgākas tirdzniecības preferences, un kvotas vidējais izmantojums par produktiem, uz kuriem attiecas kvotas, bija aptuveni 75 %.

Tādējādi, ņemot vērā to, ka MFN nodokļus likmes piemēro ne visos gadījumos, faktiskajām ieņēmumu zaudējuma summām jābūt mazākām (aptuveni 47 miljoniem euro). Tiek lēsts, ka Eiropas Savienībā importētajiem zvejas produktiem uzliktais nodoklis vidēji ir mazāks par 3 % ad valorem atšķirībā no zvejas produktiem piemērotā vidējā MFN nodokļa jeb 10,9 %.

|| || || || || || || ||

|| zvejas produktu importa kvotas priekšlikums 1.1.2013.–31.12.2015. || || ||

|| Teorētisko ieņēmumu zaudējumu aplēse (pamatojoties uz 2010. gada importa datiem) || || ||

|| || ||

|| || || || || || || ||

|| Priekšlikums par 2013.–2015. gadu (t) || || || || || || ||

Produkta apraksts || MFN nodoklis (%) || Kvotas nodevas likme (%) || ES-27 imports no valstīm ārpus ES 2010. gadā || Teorētiskie ||

|| (jeb aplēstais vidējais apjoms, ja piemēro dažādus nodokļus) || || || || ieņēmumu ||

|| || || || zaudējumi ||

|| || Daudzums || Vērtība || Vienības vērtība || (EUR) ||

|| || || || (tonnas) || (tūkstoši EUR) || (EUR/tonnā) || ||

|| || || || || || || ||

Mencas (Gadus morhua, Gadus ogac, Gadus macrocephalus) un Boreaogadus saida sugas zivis, izņemot aknas, ikrus un pieņus, svaigas, atdzesētas vai saldētas, apstrādei || 60 000 || 12 % || 0 % || 56 842 || 141 448 || 2488 || 17 916 780 ||

Mencas (Gadus morhua, Gadus ogac, Gadus macrocephalus) un Boreaogadus saida sugas zivis, sālītas vai sālījumā, bet ne žāvētas vai kūpinātas, apstrādei || 2600 || 13 % || 0 % || 3371 || 12 456 || 3695 || 1 248 926 ||

Mencas (Gadus morhua, Gadus macrocephalus), saldētas filejas un gaļa, apstrādei || 23 000 || 7,5 % || 0 % || 20 000 || 74 116 || 3706 || 6 392 505 ||

Makruroni (Macruronus spp.), saldētas filejas un pārējā gaļa, apstrādei || 20 000 || 11,2 % || 0 % || 30 963 || 48 350 || 1562 || 3 497 852 ||

Garneles un ziemeļgarneles (Pandalus borealis un Pandalus jordani), čaulā vai bez tās, svaigas, atdzesētas vai saldētas, hermētiskā traukā vai bez tā, vai vārītas, apstrādei || 38 300 || 20 % || 0 % || 20 627 || 110 586 || 5361 || 41 066 988 ||

Garneles un ziemeļgarneles (Penaeus Vannamei), čaulā vai bez tās, svaigas, atdzesētas vai saldētas, apstrādei || 20 000 || 12 % || 0 % || 305 580 || 1 623 166 || 5312 || 12 748 224 ||

Heki (Merluccius spp., izņemot Merluccius merluccius, Urophycis spp.) un melnie kongriji (Genypterus blacodes), saldēti, apstrādei || 12 000 || 15 % || 0 % || 9837 || 21 408 || 2176 || 3 917 292 ||

Heki (Merluccius productus), saldētas filejas un cita gaļa, apstrādei || 12 000 || 6,1 % || 0 % || 10 986 || 18 651 || 1698 || 1 242 721 ||

Anšovi (Engraulis anchoita), sālīti vai sālījumā, bet ne žāvēti vai kūpināti, apstrādei || 1500 || 10 % || 0 % || 2137 || 3920 || 1834 || 275 152 ||

Siļķes (Clupea harengus, Clupea pallasii), kuru gabala vai plētnes svars pārsniedz 100 g, vai arī kuru plētnes svars pārsniedz 80 g, izņemot aknas, ikrus un pieņus, apstrādei || 15 000 || 15 % || 0 % || 14 770 || 8955 || 606 || 1 364 167 ||

Siļķes, ar garšvielām un/vai marinētas etiķī, sālījumā, apstrādei || 10 000 || 20 % || 6 % || 16 452 || 20 181 || 1227 || 1 717 323 ||

Tunzivju un svītraino tunzivju filejas, t. s. “pusliemeņi”, apstrādei || 20 000 || 24 % || 0 % || 33 153 || 122 560 || 3697 || 17 744 638 ||

Langusti un citi jūras vēži (Palinurus spp., Panulirus spp., Jasus spp.), dzīvi, atdzesēti, saldēti, apstrādei || 200 || 12,5 % || 6 % || 189 || 2899 || 15 339 || 199 402 ||

Kalmāru (Ommastrephes spp. — izņemot Ommastrephes sagittatus —, Nototodarus spp., Sepioteuthis spp. un Illex spp.) ķermeņi, saldēti, ar ādu un spurām, apstrādei || 45 000 || 8 % || 0 % || 27 935 || 80 184 || 2870 || 10 333 360 ||

Kalmāri (Ommastrephes spp. — izņemot Ommastrephes sagittatus —, Nototodarus spp., Sepioteuthis spp. un Illex spp.), saldēti, veseli vai taustekļi un spuras, apstrādei || 2000 || 8 % || 0 % || 1589 || 2061 || 1297 || 207 527 ||

Mintaji (Theragra chalcogramma), saldēti, saldētas filejas un pārējā saldēta gaļa, apstrādei || 260 000 || 11,2 % || 0,0 % || 216 956 || 523 033 || 2411 || 70 201 889 ||

Surimi, saldēti, apstrādei || 40 000 || 14,2 % || 0 % || 37 724 || 77 191 || 2046 || 11 622 439 ||

Purpura lutjānzivis (Lutjanus purpureus), svaigas, atdzesētas, pārstrādei || 1500 || 15 % || 0 % || 1466 || 3297 || 2249 || 506 020 ||

Cietie zivju ikri, svaigi, atdzesēti vai saldēti, sālīti vai sālījumā || 10 000 || 10,5 % || 0 % || 9076 || 43 795 || 4825 || 5 066 632 ||

Cietie zivju ikri, mazgāti, attīrīti no blakus esošajiem orgāniem un vienkārši sālīti vai sālījumā, apstrādei || 5000 || 20 % || 0 % || 3049 || 55 335 || 18 149 || 18 148 573 ||

Klusā Okeāna lasis (Oncorhynchus spp.), pārstrādes rūpniecībai pastēšu un krēmu ražošanai || 1200 || 5,5 % || 0 % || 876 || 4092 || 4671 || 308 301 ||

“King” (Paralithodes camchaticus), “Hanasaki” (Paralithodes brevipes), “Kegani” (Erimacrus isenbecki), “Queen” un “Snow” (Chionoecetes spp.), “Red” (Geryon quinquedens), “Rough stone” (Neolithodes asperrimus), Lithodes santolla, “Mud” (Scylla serrata), “Blue” (Portunus spp.) sugu krabji, vārīti ūdenī un izlobīti, sasaldēti vai nesasaldēti, tiešajā iesaiņojumā, ar tīro svaru 2 kg vai vairāk || 2500 || 8 % || 0 % || 1979 || 14 716 || 7436 || 1 487 216 ||

Pavisam kopā || n. a. || n. a. || n. a. || n. a. || n. a. || n. a. || 227 213 927 ||

[1]               Sīkāku informāciju par KZP reformu, tostarp Komisijas priekšlikumus, ietekmes novērtējumus skatīt: http://ec.europa.eu/fisheries/reform/index_en.htm

[2]               OV L 291, 7.11.2009., 8. lpp.

[3]               OV L 17, 21.1.2000., 22. lpp.

[4]               OV L 349, 31.12.2011., 1. lpp.

[5]               OV …

[6]               OV L 291, 7.11.2009., 8. lpp.

[7]               OV L 17, 21.1.2000., 22. lpp.

[8]               COM/2011/0416 galīgā redakcija.

[9]               OV L 349, 31.12.2011., 1. lpp.

[10]             OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.

[11]             OV L 354, 31.12.2008., 16. lpp.

[12]             Norādītajām tradicionālo pašu resursu (lauksaimniecības nodokļi, cukura nodevas, muitas nodokļi) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitīti 25 % iekasēšanas izmaksu.