PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           Priekšlikuma pamatojums

Ūdens resursi ir viena no daudzpusīgāk reglamentētajām jomām Kopienas vides tiesību aktos. Eiropas ūdens resursu politika aizsākās 70. gados ar politisku programmu, kā arī juridiski saistošu tiesību aktu pieņemšanu.

Padome 1998. gada 3. novembrī pieņēma Direktīvu 98/83/EK par dzeramā ūdens kvalitāti. Šo direktīvu dalībvalstīm vajadzēja transponēt savos tiesību aktos līdz 2000. gada beigām, un līdz 2003. gada beigām bija jānodrošina direktīvas prasību ievērošana.

Dzeramā ūdens piesārņojums ar radioaktīvām vielām var rasties nejaušas radioaktīvo vielu noplūdes vai nepareizas apglabāšanas prakses rezultātā. Ūdens sistēmās, kuras ir neaizsargātas pret šāda veida piesārņojumu, tiek veikts ekstensīvs radioaktīvā piesārņojuma monitorings, lai nodrošinātu, ka dzeramais ūdens tajās ir nekaitīgs. Eiropā ir daudz reģionu, kuru ģeoloģiskās un hidroloģiskās iezīmes dod pamatu bažām par dabīgas izcelsmes radioaktīvo vielu klātesību.

Līdz šim tritija un kopējās indikatīvās dozas monitoringa prasības saskaņā ar Padomes Direktīvu 98/83/EK nav īstenotas, jo vēl nav pieņemti II pielikuma (monitorings) un III pielikuma (parametru analīzes tehniskie noteikumi) grozījumi. Ar sabiedrības veselības aizsardzību pret radioaktīvām vielām dzeramajā ūdenī saistīto tehnisko prasību izstrāde pēc apspriešanās procesa, kurā iesaistījās ekspertu grupa, kas paredzēta saskaņā ar Euratom līguma 31. pantu, komiteja, kas izveidota saskaņā ar Dzeramā ūdens direktīvu, un dalībvalstu pārstāvju komiteja, kas izveidota saskaņā ar Euratom līguma 35. un 36. pantu, ir pabeigta jau vairāk nekā sešus gadus.

Indikatorvērtības, kas noteiktas Direktīvas 98/83/EK I pielikuma C daļā attiecībā uz radioaktivitāti un tritiju, un ar tām saistītie monitoringa noteikumi II pielikumā faktiski ietilpst pamatstandartu jomā, kā noteikts Euratom līguma 30. pantā. Tāpēc un lai saglabātu pretradiācijas aizsardzības jomā pieņemto Kopienas tiesību aktu vienotību, saskaņotību un pilnīgumu, prasības par radioaktivitātes līmeņa monitoringu ir pamatoti iekļaut īpašos tiesību aktos saskaņā ar Euratom līgumu.

Tāpēc 2011. gada 27. jūnijā Komisija, pamatojoties uz Euratom līguma 31. pantu, pieņēma priekšlikumu direktīvai, ar ko nosaka iedzīvotāju veselības aizsardzības prasības attiecībā uz radioaktīvām vielām dzeramajā ūdenī.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) 2011. gada 27. oktobrī pieņēma atzinumu par šo Komisijas priekšlikuma projektu, citstarp rosinot direktīvas darbības jomā iekļaut arī radona gāzi. EESK atsaucās uz Komisijas Ieteikumu (2001/928/Euratom) par aizsardzību pret radona gāzi dzeramajā ūdenī. 1998. gadā radona gāzi izslēdza no direktīvas darbības jomas, jo lielākie ar to saistītie riski organismā rodas ieielpojot, nevis uzņemot ar dzeramo ūdeni. Euratom direktīvas priekšlikuma projekts attiecās galvenokārt uz juridiskā pamata nomaiņu un neparedzēja tehniskus grozījumus, taču Komisija piekrīt EESK ieteikumam un ir mainījusi priekšlikuma tekstu, paredzot direktīvā noteikumus arī par radona gāzi. Lai ņemtu vērā radona gāzes specifiku, tā ir iekļauta kā atsevišķa indikatorvērtība, kamēr radona sabrukšanas produkti ar ilgu pussabrukšanas periodu ir iekļauti Direktīvā 98/83/EK definētajā kopējās indikatīvās dozas novērtējumā.

EESK turklāt atbalstīja pieeju, kas paredz iespējami pilnīgāk atspoguļot Direktīvas 98/83/EK vispārīgos noteikumus un šādi veidot saskanīgu politiku. Saskaņā ar šo pieeju vajadzētu paredzēt noteikumus arī par pudelēs pildītu ūdeni. Komisija piekrīt šim ieteikumam, taču atzīmē, ka pēc 1998. gada EK direktīvas pieņemšanas tika pieņemti vispārīgajā pārtikas nekaitīguma kontekstā iederīgi konkrēti tiesību akti par pudelēs pildītā ūdens kvalitātes monitoringu. Tāpēc jaunais Komisijas priekšlikums, no vienas puses, direktīvas darbības jomā iekļauj pudelēs pildītu ūdeni un, no otras puses, atsaucas uz monitoringa kritērijiem, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 852/2004.

Ņemot vērā tiesību teorijas un prakses vispārīgo principu, kas nosaka, ka likumam, kas regulē kādu konkrētu jomu, ir lielāks spēks nekā likumam, kas regulē vispārīgus jautājumus ("lex specialis derogat legi generali"), saskaņā ar Euratom līgumu pieņemtās direktīvas noteikumiem ir lielāks spēks nekā Direktīvas 98/83/EK noteikumiem attiecībā uz radioaktīvajām vielām dzeramajā ūdenī. Nākamajā posmā Komisija ierosinās svītrot tritiju un kopējo indikatīvo dozu no indikatorvērtību saraksta Direktīvas 98/83/EK I pielikuma C daļā un atcelt visas atsauces uz šīm parametru vērtībām.

2.           Subsidiaritāte un proporcionalitāte

• Juridiskais pamats

Šīs direktīvas noteikumi attiecas uz darba ņēmēju un plašākas sabiedrības veselības aizsardzības pamatstandartiem. Tāpēc izraudzītais juridiskais pamats ir Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgums un jo īpaši tā 31. un 32. pants.

• Subsidiaritātes princips

Subsidiaritātes principu piemēro, ciktāl priekšlikums nav Kopienas ekskluzīvā kompetencē. Tā kā Kopienas likumdošanas pilnvaras saskaņā ar Euratom līguma II sadaļas 3. nodaļu ir ekskluzīvas pēc būtības, tās nav pakļautas subsidiaritātes principam.

• Proporcionalitātes princips

Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šāda iemesla dēļ.

Priekšlikumā noteikts saskaņoto standartu minimums attiecībā uz radona, tritija un kopējās indikatīvās dozas monitoringu, un Direktīvas 98/83/EK prasības attiecībā uz radioaktivitāti pielāgotas jaunākajiem zinātnes un tehnikas sasniegumiem.

• Juridisko instrumentu izvēle

Kopiena ir atbildīga par vienotu noteikumu izstrādi pretradiācijas aizsardzības jomā, lai panāktu darba ņēmēju un plašākas sabiedrības veselības aizsardzību augstā līmenī, savukārt dalībvalstu ziņā ir šo noteikumu transponēšana savos tiesību aktos un to īstenošana.

Tāpēc direktīva ir vislabāk piemērota, lai izveidotu vienotu pieeju attiecībā uz radioaktivitātes parametru prasību noteikšanu dzeramā ūdens kvalitātes monitoringam, ņemot vērā zinātnes un tehnikas sasniegumus.

Līdz ar to ir noteiktas saskaņotas iedzīvotāju veselības aizsardzības prasības attiecībā uz radioaktīvajām vielām dzeramajā ūdenī.

3.           Ietekme uz budžetu

Priekšlikums neietekmē Kopienas budžetu.

2012/0074 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES DIREKTĪVA,

ar ko nosaka iedzīvotāju veselības aizsardzības prasības attiecībā uz radioaktīvām vielām dzeramajā ūdenī

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 31. un 32. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[1], kas izstrādāts pēc atzinuma saņemšanas no personu grupas, kuru Zinātnes un tehnikas komiteja izraudzījusies no dalībvalstu zinātnisko ekspertu vidus, saskaņā ar Līguma 31. pantu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[2],

pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu[3],

tā kā:

(1)       Ūdens uzņemšana ir viens no veidiem, kā radioaktīvās vielas iekļūst cilvēka ķermenī. Saskaņā ar Padomes 1996. gada 13. maija Direktīvu 96/29/Euratom, kas nosaka drošības pamatstandartus darba ņēmēju un iedzīvotāju veselības aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajām briesmām[4], kopumā populācijas apstarojuma dozai no praktiskas darbības, kas saistīta ar jonizējošā starojuma risku, jābūt tik mazai, cik saprātīgi ir sasniedzams.

(2)       Ņemot vērā to, cik svarīga cilvēka veselībai ir dzeramā ūdens kvalitāte, Kopienas līmenī ir jānosaka kvalitātes standarti, kuriem ir indikatora funkcija, un jānodrošina monitorings attiecībā uz atbilstību šiem standartiem.

(3)       Padomes 1998. gada 3. novembra Direktīvas 98/83/EK par dzeramā ūdens kvalitāti[5] I pielikuma C daļā attiecībā uz radioaktivitāti jau ir noteiktas indikatorvērtības un II pielikumā jau ir paredzēti attiecīgie monitoringa noteikumi. Tomēr šīs vērtības ietilpst to pamatstandartu jomā, kas noteikti Euratom līguma 30. pantā.

(4)       Tāpēc monitoringa prasības attiecībā uz radioaktivitātes līmeni dzeramajā ūdenī būtu jānosaka īpašos tiesību aktos saskaņā ar Euratom līgumu, tādējādi nodrošinot pieņemto pretradiācijas aizsardzības tiesību aktu viendabību, saskaņotību un pilnīgumu.

(5)       Noteikumiem šajā direktīvā, kas pieņemta saskaņā ar Euratom līgumu, būtu jāaizstāj Direktīvas 98/83/EK noteikumi attiecībā uz radioaktīvo vielu radīto dzeramā ūdens piesārņojumu.

(6)       Ja nav ievērota atbilstība indikatorvērtībām, attiecīgajai dalībvalstij būtu jānovērtē, vai šī neatbilstība neapdraud iedzīvotāju veselību, un — ja nepieciešams — jāveic korektīva rīcība, lai atjaunotu ūdens kvalitāti.

(7)       Patērētāji būtu pietiekami un pienācīgi jāinformē par dzeramā ūdens kvalitāti.

(8)       No šīs direktīvas darbības jomas jāizslēdz dabīgie minerālūdeņi un ūdeņi, kas ir zāles, jo attiecībā uz šiem ūdens veidiem ir pieņemti īpaši noteikumi ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Direktīvu 2009/54/EK par dabīgo minerālūdeņu ieguvi un tirdzniecību[6] un Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīvu 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm[7]. Izņemot dabīgos minerālūdeņus, pudelēs vai citos traukos pildīta un pārdošanai paredzēta ūdens monitoringu, kuru veic, lai novērtētu radioaktīvo vielu koncentrāciju atbilstību šajā direktīvā paredzētajām parametru vērtībām, būtu jāveic saskaņā ar riska analīzes un kritisko kontrolpunktu (HACCP) principiem, kā prasīts Regulā (EK) Nr. 852/2004[8].

(9)       Katrai dalībvalstij būtu jāievieš monitoringa programmas, lai novērtētu, vai dzeramais ūdens atbilst šīs direktīvas prasībām.

(10)     Metodēm, kuras izmanto, lai analizētu dzeramā ūdens kvalitāti, vajadzētu būt tādām, kas nodrošina, ka iegūtie rezultāti ir ticami un salīdzināmi.

(11)     Komisijas 2001. gada 20. decembra Ieteikumā 2001/928/Euratom par sabiedrības aizsardzību pret dzeramā ūdens krājumos nonākušā radona radīto ekspozīcijas dozu[9] ir aplūkota dzeramā ūdens krājumu radioloģiskā kvalitāte attiecībā uz radonu un radona sabrukšanas produktiem ar ilgu pussabrukšanas periodu, un ir lietderīgi iekļaut šos radionuklīdus šīs direktīvas darbības jomā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants Darbības joma

Šī direktīva nosaka iedzīvotāju veselības aizsardzības prasības attiecībā uz radioaktīvajām vielām dzeramajā ūdenī. Tajā noteiktas radioaktīvo vielu monitoringa parametru vērtības, monitoringa biežums un metodes.

2. pants Definīcijas

Šajā direktīvā piemēro definīcijas, kas noteiktas Padomes Direktīvas 98/83/EK 2. pantā.

3. pants Darbības joma

Šī direktīva attiecas uz dzeramo ūdeni ar izņēmumiem, kas paredzēti Direktīvas 98/83/EK 3. panta 1. punktā un noteikti saskaņā ar minētās direktīvas 3. panta 2. punktu.

4. pants Vispārīgi pienākumi

Neskarot noteikumus, kas paredzēti Direktīvas 96/29/Euratom 6. panta 3. punkta a) apakšpunktā, dalībvalstis veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai izveidotu atbilstošu monitoringa programmu, kuras mērķis ir nodrošināt, ka dzeramais ūdens atbilst parametru vērtībām, kas noteiktas saskaņā ar šo direktīvu.

5. pants Parametru vērtības

Dalībvalstis saskaņā ar I pielikumu nosaka parametru vērtības, kas piemērojamas, veicot radioaktīvo vielu monitoringu dzeramajā ūdenī; pudelēs vai citos traukos pildītam un pārdošanai paredzētam ūdenim to dara, neskarot riska analīzes un kritisko kontrolpunktu (HACCP) principus, kuru ievērošana prasīta Regulā (EK) Nr. 852/2004

6. pants Monitorings

Dalībvalstis nodrošina regulāru dzeramā ūdens monitoringu saskaņā ar II pielikumu, lai novērtētu, vai radioaktīvo vielu koncentrācija nepārsniedz parametru vērtības, kas noteiktas saskaņā ar 5. pantu.

7. pants Paraugu ņemšanas vietas

Dalībvalstis var ņemt paraugus šādās vietās:

(a) ja ūdeni piegādā no ūdensapgādes tīkla — tādā vietā, kas atrodas ūdensapgādes zonā, vai ūdens attīrīšanas iekārtās, ja var pierādīt, ka šādos paraugos izmērīto attiecīgo parametru vērtība ir līdzvērtīga vai augstāka;

(b) ja ūdeni piegādā no cisternas — tajā vietā, kurā tas izplūst no cisternas;

(c) ja ūdens ir iepildīts pudelēs vai citos traukos un paredzēts pārdošanai — tajā vietā, kur notiek ūdens iepildīšana pudelēs vai citos traukos;

(d) ja ūdeni izmanto pārtikas ražošanas uzņēmumā — tajā vietā uzņēmumā, kur notiek ūdens izmantošana.

8. pants Paraugu ņemšana un analīze

1. Paraugus, kas reprezentatīvi raksturo visa gada gaitā patērējamā ūdens kvalitāti, ņem un tos analizē saskaņā ar III pielikumā izklāstītajām metodēm.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka ikvienā laboratorijā, kurā analizē dzeramā ūdens paraugus, ir analītiskās kvalitātes kontroles sistēma. Tās nodrošina, ka šo sistēmu periodiski pārbauda neatkarīgs kontrolieris, kuru šim mērķim ir apstiprinājusi kompetentā iestāde.

9. pants Korektīvas darbības un paziņošana patērētājiem

1. Dalībvalstis nodrošina, ka jebkuru neatbilstību parametru vērtībām, kuras noteiktas saskaņā ar 5. pantu, nekavējoties izmeklē, lai noteiktu šīs neatbilstības cēloni.

2. Ja konstatē neatbilstību parametru vērtībām, kas noteiktas saskaņā ar 5. pantu, dalībvalsts izvērtē, vai šāda neatbilstība rada risku cilvēka veselībai. Ja šāds risks pastāv, dalībvalsts veic korektīvas darbības, lai atjaunotu ūdens kvalitāti.

3. Ja nevar uzskatīt, ka risks cilvēka veselībai ir nenozīmīgs, dalībvalsts nodrošina patērētāju informēšanu.

10. pants Transponēšana

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz [datumam, kas ir viens gads no 11. pantā minētās dienas — lūgums Publikāciju birojam ierakstīt konkrētu datumu]. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmus minēto noteikumu tekstus.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

11. pants Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

12. pants Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē,

                                                                       Padomes vārdā —

                                                                       priekšsēdētājs

I PIELIKUMS Parametru vērtības radonam un tritijam un parametru vērtības kopējai indikatīvajai dozai pārējām radioaktīvajām vielām dzeramajā ūdenī

Radioaktivitāte

Parametrs || Parametra vērtība || Mērvienība || Piezīmes

Radons || 100 || Bq/l ||

Tritijs || 100 || Bq/l ||

Kopējā indikatīvā doza || 0,10 || mSv/gadā || (1. piezīme)

1. piezīme: izņemot tritiju, kāliju-40, radonu un radona sabrukšanas produktus ar īsu pussabrukšanas periodu.

II PIELIKUMS Radioaktīvo vielu monitorings

1. Vispārīgi principi un monitoringa biežums

Dzeramā ūdens monitorings tritija noteikšanai vai radioaktivitātes monitorings, lai noteiktu kopējo indikatīvo dozu, nav obligāts, ja, pamatojoties uz citu monitoringu, dalībvalsts spēj pierādīt, ka gan tritija koncentrācijas, gan aprēķinātā kopējā indikatīvā doza ir daudz zemākas par parametra vērtību. Dzeramā ūdens monitorings radona noteikšanai nav obligāts, ja, pamatojoties uz citu monitoringu, dalībvalsts spēj pierādīt, ka radona koncentrācijas ir daudz zemākas par parametra vērtību. Šajos gadījumos dalībvalsts sniedz sava lēmuma pamatojumu Komisijai, iekļaujot arī minētā cita monitoringa rezultātus.

2. Radons un tritijs

Radona vai tritija monitoringu dzeramajā ūdenī veic, ja radona vai tritija avots atrodas sateces baseina robežās un, pamatojoties uz citām uzraudzības programmām vai izmeklējumiem, nevar pierādīt, ka radona vai tritija koncentrācija ir ievērojami zemāka par parametra indikatorvērtību 100 Bq/l. Ja radona vai tritija monitorings ir nepieciešams, tas jāveic revīzijas biežumā.

3. Kopējā indikatīvā doza

Dzeramā ūdens monitoringu attiecībā uz kopējo indikatīvo dozu (KID) veic, ja mākslīgās vai pastiprinātas dabīgās radioaktivitātes avots atrodas sateces baseina robežās un, pamatojoties uz citām uzraudzības programmām vai izmeklējumiem, nevar pierādīt, ka KID līmenis ir ievērojami zemāks par indikatorvērtību 0,1 mSv/gadā. Ja ir nepieciešams mākslīgo radionuklīdu koncentrāciju monitorings, tas jāveic revīzijas biežumā, kas norādīts tabulā. Ja ir nepieciešams dabīgo radionuklīdu koncentrāciju monitorings, dalībvalstis nosaka monitoringa biežumu, ņemot vērā visu attiecīgo pieejamo informāciju par dabīgo radionuklīdu koncentrāciju izmaiņām laikā dažāda veida ūdeņos. Atkarībā no prognozējamajām izmaiņām monitoringa biežums var būt atšķirīgs: no vienas pārbaudes mērījumiem līdz revīzijas biežumam. Ja ir nepieciešama tikai viena pārbaude attiecībā uz dabīgo radioaktivitāti, tiek prasīta vismaz vēl viena pārbaude, ja saistībā ar ūdensapgādi notiek izmaiņas, kuras var ietekmēt radionuklīdu koncentrāciju dzeramajā ūdenī.

Ja parametra vērtības nepārsniegšanas nodrošināšanai izmantotas metodes dzeramā ūdens attīrīšanai no radionuklīdiem, monitoringu veic revīzijas biežumā.

Ja izmanto citu, nevis šā punkta pirmajā daļā paredzēto uzraudzības programmu vai izmeklējumu rezultātus, lai nodrošinātu atbilstību šai direktīvai, dalībvalsts Komisijai sniedz sava lēmuma pamatojumu, tostarp norāda šo monitoringa programmu vai izmeklējumu attiecīgos rezultātus.

4. Monitoringa revīzijas biežums ir noteikts šajā tabulā:

TABULA Monitoringa revīzijas biežums dzeramajam ūdenim, kuru piegādā no ūdensapgādes tīkla

Katru dienu ūdensapgādes zonā piegādātā vai sagatavotā ūdens tilpums (1. un 2. piezīme) m³ || Paraugu skaits gadā (3. piezīme)

≤ 100 || (4. piezīme)

> 100 ≤ 1 000 || 1

> 1 000 ≤ 10 000 || 1 + 1 par katriem 3300 m³/d un to daļu no kopējā apjoma

> 10 000 ≤ 100 000 || 3 + 1 par katriem 10 000 m³/d un to daļu no kopējā apjoma

> 100 000 || 10 + 1 par katriem 25 000 m³/d un to daļu no kopējā apjoma

1. piezīme: ūdensapgādes zona ir ģeogrāfiski noteikts apgabals, kurā dzeramais ūdens nāk no viena vai vairākiem avotiem un kurā ūdens kvalitāti var uzskatīt par samērā viendabīgu.

2. piezīme: apjomus aprēķina kā vidējos lielumus kalendārā gada laikā. Dalībvalsts ūdens daudzuma vietā drīkst izmantot iedzīvotāju skaitu apgādes zonā, lai noteiktu minimālo biežumu, pieņemot ka ūdens patēriņš ir 200 l/dienā/1 iedz.

3. piezīme: ciktāl iespējams, paraugu skaits attiecībā uz laiku un vietu jāsadala vienmērīgi.

4. piezīme: par biežumu lemj attiecīgā dalībvalsts.

III PIELIKUMS Paraugu ņemšanas un analīzes metodes

1. Skrīnings attiecībā uz atbilstību kopējai indikatīvajai dozai (KID)

KID parametru indikatorvērtības monitoringam dalībvalstis var izmantot bruto alfa aktivitātes un bruto beta aktivitātes skrīninga metodes (izņemot tritiju, kāliju-40, radonu un radona sabrukšanas produktus ar īsu pussabrukšanas periodu).

Ja bruto alfa un bruto beta aktivitāte ir mazāka par attiecīgi 0,1 Bq/l un 1,0 Bq/l, dalībvalsts var uzskatīt, ka KID ir mazāka par parametru indikatorvērtību 0,1 mSv/gadā, un nepieprasīt radioloģiskus izmeklējumus, ja vien no citiem informācijas avotiem nav zināms, ka ūdensapgādē ir konkrēti radionuklīdi, kuru dēļ tiek pārsniegts KID 0,1 mSv/gadā.

Ja bruto alfa aktivitāte pārsniedz 0,1 Bq/l un bruto beta aktivitāte pārsniedz 1,0 Bq/l, ir jāveic konkrētu radionuklīdu analīze. Mērāmos radionuklīdus nosaka dalībvalstis, ņemot vērā visu būtisko informāciju par iespējamiem radioaktivitātes avotiem. Tā kā paaugstināts tritija līmenis var liecināt par citu mākslīgo radionuklīdu klātbūtni, tad tritijs, bruto alfa aktivitāte un bruto beta aktivitāte jāmēra vienā un tajā pašā paraugā.

Aizstājot iepriekšminēto bruto alfa un bruto beta aktivitātes skrīningu, dalībvalstis var nolemt izmantot citas drošas skrīninga metodes attiecībā uz radionuklīdiem, lai noteiktu dzeramā ūdens radioaktivitāti. Ja kāda no aktivitātes koncentrācijām pārsniedz 20 % no atskaites koncentrācijas vai ja tritija koncentrācija pārsniedz parametra vērtību 100 Bq/l, ir jāveic papildu radionuklīdu analīze. Mērāmos radionuklīdus nosaka dalībvalstis, ņemot vērā visu būtisko informāciju par iespējamiem radioaktivitātes avotiem.

2. Kopējās indikatīvās dozas (KID) aprēķināšana

KID ir paredzamā efektīvā doza viena gada laikā visu to dabīgas un mākslīgas izcelsmes radionuklīdu uzņemšanas rezultātā, kuru klātbūtne ūdensapgādē ir konstatēta (izņemot tritiju, kāliju-40, radonu un radona sabrukšanas produktus ar īsu pussabrukšanas periodu). KID aprēķina pēc radionuklīdu koncentrācijas un dozas koeficientiem pieaugušajiem, kas noteikti Direktīvas 96/29/Euratom III pielikuma A tabulā, vai pēc dalībvalstu kompetento iestāžu jaunākas informācijas. Ja spēkā ir šāda sakarība, dalībvalstis var pieņemt, ka KID ir mazāka par parametra indikatorvērtību 0,1 mSv/gadā, un tad papildu izmeklēšana nav nepieciešama:

 (1)

kur:     

Ci(obs) = radionuklīdam i novērotā koncentrācija;

Ci(ref)  = radionuklīda i references koncentrācija;

            n          = konstatēto radionuklīdu skaits.

Ja sakarība nav spēkā, parametru vērtības uzskata par pārsniegtām tikai tad, ja radionuklīdi ir pastāvīgi novērojami līdzīgas aktivitātes koncentrācijās visu gadu. Dalībvalstis nosaka, cik bieži ir vajadzīga atkārtota paraugu ņemšana, lai nodrošinātu, ka mērāmie lielumi ir reprezentatīvi attiecībā uz vidējo aktivitātes koncentrāciju visa gada laikā.

Dzeramā ūdens radioaktivitātes references koncentrācijas1

Izcelsme || Nuklīds || References koncentrācija

dabīgs || U-2382 || 3,0 Bq/l

U-2342 || 2,8 Bq/l

Ra-226 || 0,5 Bq/l

Ra-228 || 0,2 Bq/l

Pb-210 || 0,2 Bq/l

Po-210 || 0,1 Bq/l

mākslīgs || C-14 || 240 Bq/l

Sr-90 || 4,9 Bq/l

Pu-239/Pu-240 || 0,6 Bq/l

Am-241 || 0,7 Bq/l

Co-60 || 40 Bq/l

Cs-134 || 7,2 Bq/l

Cs-137 || 11 Bq/l

I-131 || 6,2 Bq/l

1 – Šajā tabulā ir iekļauti visbiežāk sastopamie dabīgie un mākslīgie radionuklīdi. Citu radionuklīdu references koncentrācijas var aprēķināt, izmantojot dozas koeficientus pieaugušajiem, kas noteikti Direktīvas 96/29/Euratom III pielikuma A tabulā, vai pēc dalībvalstu kompetento iestāžu jaunākās informācijas un pieņemot, ka tiek uzņemti 730 litri ūdens gadā.

2 – Viens miligrams (mg) dabīgā urāna satur 12,3 Bq U-238 un 12,3 Bq U-234. Šajā tabulā norādītas tikai urāna radioloģiskās īpašības, bet ne tā ķīmiskais toksiskums.

3. Veiktspējas raksturlielumi un analīzes metodes

Veiktspējas raksturlielumi, kas noteikti attiecībā uz šiem radioaktivitātes parametriem ir šādi: ar izmantoto analīzes metodi ir vismaz jāspēj izmērīt koncentrāciju, kas līdzinās parametra vērtībai, ņemot vērā norādītās jutības robežas.

Parametri || Jutības robeža (1. piezīme) || Piezīmes

Radons || 10 Bq/l || 2., 3. piezīme

Tritijs || 10 Bq/l || 2., 3. piezīme

Bruto alfa Bruto beta || 0,04 Bq/l 0,4 Bq/l || 2., 4. piezīme 2., 4. piezīme

U-238 || 0,02 Bq/l || 2., 6. piezīme

U-234 || 0,02 Bq/l || 2., 6. piezīme

Ra-226 || 0,04 Bq/l || 2. piezīme

Ra-228 || 0,08 Bq/l || 2., 5. piezīme

Pb-210 || 0,02 Bq/l || 2. piezīme

Po-210 || 0,01 Bq/l || 2. piezīme

C-14 || 20 Bq/l || 2. piezīme

Sr-90 || 0,4 Bq/l || 2. piezīme

Pu-239/Pu-240 || 0,04 Bq/l || 2. piezīme

Am-241 || 0,06 Bq/l || 2. piezīme

Co-60 || 0,5 Bq/l || 2. piezīme

Cs-134 || 0,5 Bq/l || 2. piezīme

Cs-137 || 0,5 Bq/l || 2. piezīme

I-131 || 0,5 Bq/l || 2. piezīme

1. piezīme: jutības robežu aprēķina saskaņā ar standartu ISO 11929-7 "Jutības robežas definēšana un lēmumu sliekšņi jonizējošā starojuma mērījumiem, 7. daļa: Pamatprincipi un galvenās piemērošanas jomas ar 1. un 2. veida varbūtības kļūdām par 0,05 katrā".

2. piezīme: mērījumu nenoteiktību aprēķina un paziņo kā pilno standarta nenoteiktību vai kā paplašināto standarta nenoteiktību ar paplašināšanas koeficientu 1,96 saskaņā ar ISO metodisko līdzekli par mērījuma neskaidrības izteikšanu (ISO, Ženēva, 1993., labots izdevums Ženēvā, 1995).

3. piezīme: radona un tritija noteikšanas robeža ir 10 % no tās parametra vērtības 100 Bq/l.

4. piezīme: bruto alfa un bruto beta aktivitātes jutības robeža ir 40 % no skrīninga vērtībām un attiecīgi 0,1 un 1,0 Bq/l.

5. piezīme: šī jutības robeža attiecas tikai uz regulāro skrīningu; attiecībā uz jaunu ūdens avotu, par kuru ir sagaidāms, ka Ra-228 pārsniedz 20 % no standarta koncentrācijas, jutības robeža pirmajā pārbaudē ir 0,02 Bq/l Ra-228 nuklīdspecifiskajam mērījumam. Tas attiecas arī uz gadījumiem, kad pēc tam ir nepieciešama atkārtota pārbaude.

6. piezīme: nelielas U vērtības noteiktajās jutības robežās ir saistītas ar to, ka ņem vērā urāna ķīmisko toksiskumu.

[1]               OV C [..], [..], [..]. lpp.

[2]               OV C [..], [..], [..]. lpp.

[3]               OV C [..], [..], [..]. lpp.

[4]               OV L 159, 29.6.1996, 1. lpp.

[5]               OV L 330, 5.12.1998, 32. lpp.

[6]               OV L 164, 26.6.2009, 45. lpp.

[7]               OV L 311, 28.11.2001, 67. lpp.

[8]               OV L 226, 25.6.2004., 3. lpp.

[9]               OV L 344, 28.12.2001., 85. lpp.