PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Siļķu haizivs (Lamna nasus) ir izplatīta visā Atlantijas okeāna ziemeļdaļā un — noteiktos platuma grādos — daudzviet dienvidu puslodē. Lamna nasus ir aktīvs siltasiņu dzīvnieks, kas aug salīdzinoši lēni un dzimumbriedumu sasniedz vēlu; suga ir ilgdzīvojoša, un mazuļu skaits ir neliels. FAO to iekļāvusi mazāk aizsargāto ūdensorganismu sugu zemākajā produktivitātes kategorijā. Novērtējot Atlantijas krājumu, tajā konstatēta izteikta samazināšanās tendence gan vēsturiskā, gan mūsdienu kontekstā. Krājumu izmantošana citos okeānos dienvidu puslodē lielākoties netiek pārvaldīta, un maz ticams, ka tā ir ilgtspējīga. Šī suga ir īpaši jutīga pret pārzveju. Zemās produktivitātes dēļ tā ir ļoti jutīga pret zvejas radīto noslodzi. Pēdējās desmitgadēs siļķu haizivju skaits Ziemeļatlantijā samazinājies sevišķi strauji, īpaši ziemeļaustrumu daļā, un tas ir licis ES aizliegt šīs sugas zvejošanu. Šis aizliegums attiecas gan uz ES kuģiem, gan uz ārvalstu karoga kuģiem, kas darbojas ES ūdeņos. Arī Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisija (NEAFC) ir pieņēmusi lēmumu par siļķu haizivs zvejas aizliegumu Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā. Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļā un dienvidu puslodē zveja turpinās. Izņemot NEAFC lēmumu, patlaban gandrīz nav pasākumu, ko reģionālās zivsaimniecības pārvaldības organizācijas (RZPO) būtu pieņēmušas par siļķu haizivju krājumu pārvaldību un saglabāšanu, un informācija par nacionāliem tiesību aktiem, kas pieņemti citās areāla valstīs, ir ierobežota. Tiek uzskatīts, ka liela daļa siļķu haizivs nozveju netiek deklarētas.

Ņemot to vērā, 2007. gadā un 2010. gadā ES ierosināja iekļaut siļķu haizivi CITES konvencijas II pielikumā. Šos priekšlikumus atbalstīja vairākums CITES Pušu, tomēr 2/3 robeža, kas vajadzīga priekšlikuma pieņemšanai, palika nesasniegta. Turklāt 2009. un 2010. gadā ES ierosināja minēto zveju aizliegt Starptautiskajā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijā (ICCAT), taču arī šis priekšlikums tika noraidīts.

Maz ir datu, kas pieejami par siļķu haizivs starptautiskās tirdzniecības apjomu un tās ietekmi uz sugas saglabāšanās stāvokli. Patlaban patiešām nav starptautiski atzītu datu konkrēti par siļķu haizivju īpatņiem, kas ļautu kvantitatīvi novērtēt šīs sugas starptautiskās tirdzniecības apjomu. Tomēr ir skaidras ziņas par to, ka siļķu haizivs daļas un apstrādes produkti ir starptautiskā tirdzniecības apritē un ka eksistē pietiekami liels starptautisks tirgus tādiem produktiem kā, piemēram, gaļa vai spuras. ES tiek uzskatīta par vienu no galvenajiem siļķu haizivs īpatņu tirgiem, un tāpēc tai ir svarīgi nodrošināt, lai šāda veida tirdzniecība būtu ilgtspējīga.

Lai izvērtētu starptautiskās tirdzniecības ietekmi uz sugas saglabāšanu, vajadzīgi dati par siļķu haizivs starptautisko tirdzniecību. Savukārt, starptautiskās tirdzniecības datu vākšanai vajadzīga starptautiska sadarbība. Labākais veids, kā tādu sadarbību nodrošināt, ir ES dalībvalstīm iekļaut šo sugu CITES III papildinājumā. Tas pilnībā atbilstu arī Eiropas Kopienas rīcības plānam par haizivīm, kuru Komisija pieņēmusi 2009. gadā.

Saskaņā ar minētās konvencijas XVI pantu jebkura Puse jebkurā laikā var iesniegt sekretariātam sugu sarakstu iekļaušanai III pielikumā. III pielikuma grozījums automātiski stājas spēkā 90 dienas pēc tam, kad sekretariāts konvencijas Pusēm ir paziņojis par šādu iesniegšanu.

Ja suga būtu iekļauta III pielikumā, jebkuram siļķu haizivju eksporta sūtījumam no ES būtu jāpievieno eksporta atļauja, kas apliecinātu nozvejas likumību. Cita veida tirdzniecībā (eksports uz ES vai tirdzniecība starp Pusēm, kas nav ES dalībvalstis) eksportētājvalstij būtu pienākums uzrādīt izcelsmes sertifikātu.

Sugas iekļaušana III pielikumā visām CITES Pusēm nodrošinātu (vismaz) datus par tirdzniecībā esošo īpatņu izcelsmi un daudzumu; tas uzlabotu zināšanu bāzi par faktoriem, kas ietekmē siļķu haizivju saglabāšanos, saistībā ar iespējamiem saglabāšanas un/vai tirdzniecības pasākumiem, kurus nākamībā varētu īstenot valstis vai starptautiskās organizācijas.

Sugas iekļaušana III pielikumā nodrošinās to, ka CITES Puses īpašu uzmanību pievērsīs tam, kādos apstākļos notiek siļķu haizivju īpatņu ieguve un tirdzniecība, un — ja tas vēl nav izdarīts — Puses varētu veicināt aizsardzības pasākumu pieņemšanu, lai nodrošinātu šo krājumu ilgtspējīgu izmantošanu.

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMS

Priekšlikums par siļķu haizivs iekļaušanu CITES III pielikumā ir vairākkārt apspriests ar ES dalībvalstīm, konkrēti ES savvaļas dzīvnieku un augu tirdzniecības komitejas sanāksmēs 2010. gada 11. jūnijā, 2010. gada 15. septembrī, 2010. gada 6. decembrī 2011. gada 22. martā un 2011. gada 26. jūlijā. Šajā komitejā ideja par siļķu haizivs iekļaušanu CITES III pielikumā guva plašu atbalstu.

Turklāt ar 2011. gada 27. maija vēstuli ES informēja CITES Puses, ka tā varētu rosināt siļķu haizivs iekļaušanu CITES III pielikumā. Izņemot Japānu un Ķīnu (kuras uzskata, ka uz jūras organismiem CITES neattiecas), Eiropas Komisijas saņemtās Pušu atsauksmes bija samērā labvēlīgas (jo īpaši atsauksmes no ASV, Jaunzēlandes, Turcijas, Horvātijas un Melnkalnes, turpretim Austrālija norādīja, ka šāda iekļaušana varētu "nogremdēt" iespējamo priekšlikumu par iekļaušanu CITES II pielikumā).

Sociālekonomisko un administratīvo izmaksu ziņā iekļaušanas ietekme nebūtu liela: ES dalībvalstīm, kuras eksportē siļķu haizivis, būtu pienākums uzrādīt eksporta atļaujas, kas apliecina, ka īpatņu ieguve ir notikusi likumīgi. Tā kā siļķu haizivs zveja lielākajā daļā ES ūdeņu ir aizliegta, eksporta apjoms, visticamāk, būs ierobežots. Citām valstīm, kurās siļķu haizivs ir tirdzniecības apritē, būtu pienākums izdot izcelsmes sertifikātu.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

CITES konvencija ES tiek īstenota ar Padomes 1996. gada 9. decembra Regulu (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību[1]. Ar siļķu haizivs iekļaušanu CITES III pielikumā sāksies process, kura rezultātā šī suga tiks iekļauta Padomes Regulas (EK) Nr. 338/97 C pielikumā, ko piemēros no dienas, kurā stājas spēkā sugas iekļaušana konvencijas III pielikumā. Tā kā ES politikā tas ietekmēs gan vides, gan tirdzniecības politikas jomu, Padomes lēmuma galvenajam juridiskajam pamatam vajadzētu būt Līguma par Eiropas Savienības darbību 192. panta 1. punktam un 207. pantam. Procedūras juridiskajam pamatam vajadzētu būt 218. panta 9. punktam, jo minētais lēmums ir par ES nostājas pieņemšanu saistībā ar grozījumiem CITES konvencijas pielikumā, kuriem ir tiesiskas sekas.

2012/0020 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par grozījuma iesniegšanu no Eiropas Savienības attiecībā uz III pielikumu Konvencijā par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu un 207. pantu saistībā ar 218. panta 9. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1) Konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES) Eiropas Savienībā (turpmāk "ES") tiek īstenota ar Padomes 1996. gada 9. decembra Regulu (EK) Nr. 338/97[2].

(2) Suga Lamna nasus zemās produktivitātes dēļ ir ļoti jutīga pret zvejas radīto noslodzi. Pēdējās desmitgadēs tās īpatņu skaits Atlantijas okeāna ziemeļu daļā samazinājies sevišķi strauji, īpaši šā reģiona ziemeļaustrumu sektorā, un tāpēc Savienība ir aizliegusi šīs sugas zvejošanu. Aizliegums attiecas gan uz Savienības kuģiem, gan uz ārvalstu karoga kuģiem, kuri veic darbības Savienības ūdeņos. Krājumu izmantošana citos okeānos dienvidu puslodē lielākoties netiek pārvaldīta, un maz ticams, ka tā ir ilgtspējīga.

(3) Savienība uzskatīja, ka sugai var draudēt izmiršana pasaules mērogā un to varētu novērst, stingri kontrolējot starptautisko tirdzniecību, lai novērstu krājumu izmantošanu veidā, kas nav saderīgs ar sugas izdzīvošanu, un tāpēc CITES Līgumslēdzēju pušu konferences 14. sesijā (2007. g.) un 15. sesijā (2010. g.) ierosināja iekļaut minēto sugu CITES II pielikumā. Šie priekšlikumi Pušu vidū neguva 2/3 vairākuma atbalstu, kas saskaņā ar CITES konvenciju ir vajadzīgs priekšlikuma pieņemšanai. Tā kā nav ne pierādījumu par sugas atveseļošanos, ne starptautiska režīma, kura mērķis ir nodrošināt sugas pārvaldību un saglabāšanu visā tās izplatības apgabalā, ir vajadzīga turpmāka Eiropas Savienības rīcība, lai sugu aizsargātu.

(4) Tiek uzskatīts, ka starptautiskā tirdzniecība ir lielā mērā atbildīga par siļķu haizivs krājumu pārmērīgu izmantošanu. Patlaban nav starptautiski atzītu datu par tirdzniecību konkrēti ar siļķu haizivju īpatņiem, taču tādi ir vajadzīgi, lai novērtētu starptautiskās tirdzniecības ietekmi uz sugas saglabāšanās stāvokli. Lai sekmētu starptautisko sadarbību Lamna nasus īpatņu tirdzniecības kontroles jomā un nodrošinātu šai sugai labāku aizsardzību, visām dalībvalstīm tā būtu jāiekļauj CITES konvencijas III pielikumā.

(5) Saskaņā ar CITES konvencijas XVI pantu grozījums III pielikumā automātiski stājas spēkā 90 dienas pēc tam, kad sekretariāts Pusēm ir paziņojis par šā grozījuma iesniegšanu. Šis konvencijas pielikuma grozījums ietekmētu attiecīgos Savienības tiesību aktus, jo ikvienam siļķu haizivju eksporta sūtījumam no Savienības būtu jāpievieno eksporta atļauja, kas apliecina nozvejas likumību. Cita veida tirdzniecībā (eksports uz Savienību vai tirdzniecība starp Pusēm, kas nav Savienības dalībvalstis) eksportētājvalstij būtu pienākums uzrādīt izcelsmes sertifikātu.

(6) Savienība vēl nav konvencijas Līgumslēdzēja puse, jo nav stājies spēkā tā sauktais Gaborones grozījums CITES konvencijā.

(7) Šādos apstākļos Savienības lēmumu iekļaut Lamna nasus CITES konvencijas III pielikumā būtu jāpauž dalībvalstīm, kopīgi darbojoties Savienības interesēs un saskaņā ar prasību par vienotu Savienības ārējo pārstāvību.

(8) Tāpēc kopīgā iesnieguma par Lamna nasus iekļaušanu CITES konvencijas III pielikumā nosūtītājai CITES sekretariātam vajadzētu būt dalībvalstij, kura ir Eiropas Savienības Padomes prezidentvalsts un rīkojas, pārstāvot dalībvalstis,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Dalībvalstis, rīkojoties Eiropas Savienības interesēs, kopīgi iesniedz CITES sekretariātam prasījumu iekļaut CITES konvencijas III pielikumā sugu Lamna nasus. Kopīgā prasījuma iesniegšanu CITES sekretariātam veic dalībvalsts, kura ir Eiropas Savienības Padomes prezidentvalsts, saskaņā ar šā lēmuma pielikumu.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē,

                                                                       Padomes vārdā —

                                                                       priekšsēdētājs

PIELIKUMS

Grozījuma iesniegums CITES sekretariātam, ko ES dalībvalstu vārdā izdara [dalībvalsts, kas ir Eiropas Savienības Padomes prezidentvalsts], par Lamna nasus iekļaušanu CITES konvencijas III pielikumā

Saskaņā ar konvencijas XVI panta 1. punktu un pēc apspriešanās ar citām ieinteresētajām CITES Pusēm [dalībvalsts, kas ir Eiropas Savienības Padomes prezidentvalsts] iesniedz grozījumu par Lamna nasus iekļaušanu konvencijas III pielikumā.

Tāpēc sekretariāts tiek aicināts attiecībā uz 27 ES dalībvalstīm (Beļģija, Bulgārija, Čehija, Dānija, Vācija, Igaunija, Īrija, Grieķija, Spānija, Francija, Itālija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Ungārija, Malta, Nīderlande, Austrija, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovēnija, Slovākija, Somija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste) iekļaut CITES konvencijas III pielikumā šādu sugu:

FAUNA

     Chondrichthyes (apakšklase: Elasmobranchii)

     Lamniformes

     Lamnidae

     Lamna nasus (Bonnaterre, 1788)

1. attēls. Siļķu haizivs (Lamna nasus)

(Avots: FAO sugu identifikācijas lapa)

Šīs vēstules 1. pielikumā pievienots to pasākumu pārskats, kurus Eiropas Savienība īstenojusi, lai izpildītu ieteikumus, kas ietverti Konferences rezolūcijā 9.25 (pārskatīta LPK15).

Ar cieņu

1. pielikums

Eiropas Savienības veiktie pasākumi, lai izpildītu ieteikumus, kas ietverti Konferences rezolūcijā 9.25 (pārskatīta LPK15)

– ES iekšzemes noteikumi, kurus piemēro siļķu haizivs krājumu pārvaldīšanai, saglabāšanai un tirdzniecībai

ES iekšzemes noteikumi, lai sugas saglabāšanas labad novērstu vai ierobežotu siļķu haizivs krājumu izmantošanu un kontrolētu attiecīgo tirdzniecību, ir šādi:

· Padomes 2011. gada 18. janvāra Regula (ES) Nr. 57/2011 aizliedz siļķu haizivju zveju[3]. Aizliegums attiecas gan uz ES kuģiem, gan uz ārvalstu karoga kuģiem, kas darbojas ES ūdeņos.

· Padomes 2009. gada 20. novembra Regula (EK) Nr. 1224/2009 paredz kontroles, noteikumu izpildes un sankciju pasākumus saistībā ar ES kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu pārkāpumiem[4]. Uz siļķu haizivi tā attiecas tādā pašā veidā kā uz pārējām sugām, kuras reglamentē ES kopējā zivsaimniecības politika.

· Padomes 2008. gada 29. septembra Regula (EK) Nr. 1005/2008[5] paredz noteikumus, kas piemērojami zvejas produktu importam ES.

Turklāt Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisija (NEAFC) gadskārtējā sanāksmē 2010. gada novembrī vienojās savā pārvaldības apgabalā 2011. gadā aizliegt visu veidu specializēto siļķu haizivs zveju.

Eiropas Savienības regulas ir tieši piemērojamas visās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

[1]               OV L 61, 3.3.1997., 1. lpp.

[2]               OV L 61, 3.3.1997., 1. lpp.

[3]               Saite uz regulu: http://eurlex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2011:024:0001:0125:LV:PDF. Uz siļķu haizivi attiecas 5. panta 1. punkts saistībā ar IA pielikumu (29. lpp.) un 8. panta 1. punkta e) apakšpunkts.

[4]               Saite uz regulu: http://eurlex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2009:343:0001:0050:LV:PDF.

[5]               Saite uz regulu: http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2008:286:0001:0032:LV:PDF.