13.9.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 264/59

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Ceļvedis par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā” (COM(2011)0571),

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Resursu ziņā efektīva Eiropa — pamatiniciatīva saskaņā ar stratēģiju Eiropa 2020” (COM(2011)0021),

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Eiropa 2020 — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Lielāki ieguvumi ES vides pasākumu jomā — uzticības vairošana ar padziļinātām zināšanām un reaģēšanas spēju” (COM(2012)0095),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2011. gada 13. septembra rezolūciju par efektīvu Eiropas stratēģiju izejvielu nodrošināšanai (1),

—

ņemot vērā Vides padomes secinājumus par Komisijas “Ceļvedi par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā”, kuru tā pieņēma 2011. gada 19. decembrī (18786/11), Konkurētspējas padomes 2011. gada 29. septembra secinājumus par konkurētspējīgu Eiropas ekonomiku un Vides padomes 2010. gada 20. decembra secinājumus par izejvielu ilgtspējīgu pārvaldību un ilgtspējīgu ražošanu un patēriņu: svarīgs ieguldījums Eiropā, kas efektīvi izmanto resursus,

—

ņemot vērā EVA ziņojumu “Vide Eiropā 2010 — stāvoklis un perspektīvas” (SOER 2010),

—

ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas gaidāmo konferenci par ilgtspējīgu attīstību, kas notiks Brazīlijā 2012. gada 20.–22. jūnijā,

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Izejvielu nodrošināšana Eiropas turpmākas labklājības nolūkos — priekšlikums Eiropas inovācijas partnerībai izejvielu jomā” (COM(2012)0082),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2012. gada 19. janvāra rezolūciju par to, kā novērst pārtikas izšķērdēšanu — stratēģijas efektīvākas pārtikas ķēdes nodrošināšanai ES (2),

—

ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

—

ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Reģionālās attīstības komitejas un Zivsaimniecības komitejas atzinumus (A7-0161/2012),

A.

tā kā pašreizējā ekonomikas, finanšu un vides krīze liecina, ka Eiropai steidzami ir vajadzīgi ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes avoti;

B.

tā kā ar resursu trūkuma radītajām sekām, piemēram, cenu pieaugumu, īpaši grūti tikt galā ir cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem un no mazāk labvēlīgiem reģioniem; tā kā šī iemesla dēļ vairāk nekā jebkad iepriekš ir nepieciešama sinerģija starp sociālo un vides politiku;

C.

tā kā aizvien pieaugošais pieprasījums pēc pārmērīgas dabas resursu izmantošanas un ar to saistītās izmaiņas zemes izmantojumā noved pie vides degradācijas, aizvien straujākām klimata pārmaiņām un zemes dabas kapitāla iznīcināšanas, tostarp bioloģiskās daudzveidības zaudēšanu;

D.

tā kā resursu nepietiekamība, kas radusies to intensīvas izmantošanas rezultātā, spekulācija ar cenām preču tirgū un dramatiski pieaugušais globālais patēriņš sadārdzina izejvielu cenas un kopš gadsimtu mijas reālās patēriņa preču cenas ir palielinājušās par 147 %; tā kā ES droši vien sastapsies ar lielām problēmām nodrošinot galveno resursu pieejamību un to piegādes nepārtrauktību; tā kā ir atzīts, ka šo problēmu risināšanā ļoti liela nozīme ir izejvielu izmantošanas efektivitātei rūpniecībā un politiskajai gribai;

E.

tā kā ekonomikas pārveide par resursu ziņā efektīvu saimniecisku darbību, kurā tiek ņemtas vērā planētas iespējas, kā arī pasaules iedzīvotāju skaita pieaugums un to cilvēku skaits, kuri nākotnē dzīvos industrializētajās valstīs, palielinās konkurētspēju, dos jaunus izaugsmes avotus un darbvietas, samazinoties izmaksām uzlabotas efektivitātes, jauninājumu ieviešanas un labākas resursu pārvaldības rezultātā visā to aprites ciklā;

F.

tā kā otrreizēja izmantošana nenozīmē tikai atkārtoti izmantojamu atkritumu savākšanu un tāpēc ir svarīgi, lai ikviens solis vērtību ķēdē tiktu iekļauts turpmākajos pasākumos;

G.

tā kā nākotnes holiskajā resursu politikā vairs nevajadzētu izšķirt tikai “atjaunojamos” un “neatjaunojamos” resursus, bet to paplašināt, iekļaujot arī “permanentos” materiālus;

H.

tā kā atbilstīgi 2011. gada marta Eirobarometra datiem ES pilsoņiem galvenokārt rūp resursu racionāla izmantošana, kā arī ilgtspējīga ražošana un ilgtspējīgs patēriņš, tā kā virzība uz ilgtspējību nekādā gadījumā nebūs iespējama bez iedzīvotāju tiešas līdzdalības, mainot attieksmi un sabiedrības paradumus attiecībā uz resursu izmantošanu,

I.

tā kā, palielinoties resursu patēriņam, kā arī ūdens un zemes izmantošanas apjomam, aizvien sarežģītāk kļūst nodrošināt resursu pieejamību un to piegādes nepārtrauktību,

J.

tā kā konkurētspējīga ražošana nodrošina iespējas veikt jaunus ieguldījumus arvien efektīvākās tehnoloģijās;

1

aicina Komisiju izveidot kopīgās operatīvās grupas trijās galvenajās jomās — pārtikas un dzeramā ūdens, mājokļu un mobilitātes, lai pēc iespējas ātrāk izstrādātu Eiropas resursu efektivitātes rīcības plānus ar skaidriem resursu samazināšanas pasākumiem; šīm operatīvajām grupām jāpapildina ES Resursu efektivitātes platforma un to sastāvā jābūt Komisijas, dalībvalstu, rūpniecības nozares un pilsoniskās sabiedrības, kā arī citu galveno iesaistīto pušu speciālistiem, lai veicinātu partnerības starp dalībniekiem visā vērtību ķēdē;

2.

mudina Komisiju un dalībvalstis līdz 2013. gadam novērst šķēršļus Eiropas otrreizējas pārstrādes un izmantošanas tirgus darbībai, un stimulēt šo tirgu, veicinot pieprasījumu pēc otrreizējās pārstrādes materiāliem un blakusproduktiem un to pieejamību, īstenojot pasākumus, tostarp stingru virzību uz atkritumu beigu stadijas stingru kritēriju noteikšanu un ekonomiskos stimulus, piemēram, samazinātas PVN likmes otrreizējās pārstrādes materiāliem nozarēs, kurās tirgus darbojas neefektīvi, vai pasākumus, lai veicinātu novatorisku atkritumu savākšanas un šķirošanas tehnoloģiju izmantošanu; šajā sakarā uzsver, cik nepieciešams ir pilnībā īstenot visus tiesību aktus atkritumu jomā un pastiprināt to piemērošanu un uzraudzību;

3.

mudina Komisiju un dalībvalstis veicināt pētniecību un tehnoloģiskos jauninājumus, lai paātrinātu pāreju uz resursu ziņā efektīvu ekonomiku; uzsver, ka “Inovācijas savienība”, tostarp Apvārsnis 2020, Eiropas inovācijas partnerība izejvielu jomā, Rīcības plāns ekoinovāciju jomā un Zināšanu centri jauninājumu jomā, ir viens no resursu ziņā efektīvas Eiropas dzinējspēkiem; aicina Komisiju izveidot tiešsaistē viegli pieejamu paraugprakses datu banku resursu efektivitātes jomā;

4.

mudina Komisiju un dalībvalstis līdz 2013. gadam vienoties par skaidriem, robustiem un izmērāmiem saimnieciskās darbības rādītājiem, ņemot vērā klimata pārmaiņas, bioloģisko daudzveidību un resursu efektivitāti no dzīves cikla perspektīvas, piemēram, četru rādītāju kopuma veidā, proti, ietekme uz augsni, ietekme uz ūdeni un ietekme uz izejvielām, kā arī saistībā ar oglekļa emisijām, un izmatot šos rādītājus par pamatu likumdošanas iniciatīvām un konkrētiem samazināšanas mērķiem; uzsver, ka šim procesam ir jābūt pārredzamam un tajā jābūt iesaistītām galvenajām ieinteresētajām pusēm;

5.

aicina Komisiju ierosināt paplašināt Ekodizaina direktīvas darbības jomu, iekļaujot tajā ražojumus, kas nav saistīti ar enerģētiku, un izvirzīt ekodizaina papildu prasības attiecībā uz vispārējo resursu izmantošanas efektivitāti un produktu īpašībām, tostarp pārstrādātu saturu, izturību, iespējām otrreizēji pārstrādāt, remontēt un atkārtoti izmantot, lai uzlabotu to ietekmi uz vidi un veicinātu otrreizējo izejvielu tirgu; uzsver, ka visiem šiem priekšlikumiem jābūt pamatotiem ar visaptverošu ietekmes novērtējumu un saskaņotiem ar citiem attiecīgiem noteikumiem;

6.

mudina Komisiju un dalībvalstis pēc iespējas visaptverošāk integrēt resursu efektīvas izmantošanas programmu visās citās politikas jomās, tostarp vispārējās ekonomiskās pārvaldības politikas virzienos, piemēram “Eiropa 2020”, un īstenot to vietējā, reģionālā, valsts un ES līmenī;

7.

atbalsta “Resursu ziņā efektīvas Eiropas pamatiniciatīvu” un “Ceļvedi par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā”, un tajos ietverto redzējumu 2050. gadam, tostarp arī to galvenos mērķus; aicina Komisiju steidzami ierosināt visus tiesību aktus un citas iniciatīvas, kas vajadzīgas, lai sasniegtu šos mērķus un nodrošinātu, ka visas ES politikas jomas ir saskaņotas ar tiem un ES vispārējo redzējumu attiecībā uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, kas jāizveido līdz 2050. gadam, cita starpā samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas par 80-95 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni; uzsver, ka ir būtiski nošķirt ekonomisko izaugsmi no resursu patēriņa, lai uzlabotu Eiropas konkurētspēju un mazinātu tās atkarību no resursiem; iesaka Komisijai nodrošināt tiesiskā regulējuma stabilitāti, lai neapdraudētu ilgtermiņa ieguldījumus,

8.

uzsver, cik nozīmīga ir resursu efektīva izmantošana, lai sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus; ir pārliecināts, ka šajā ziņā būtiska loma jāpiešķir pētniecības un inovācijas pamatprogrammai “Apvārsnis 2020”; aicina dalībvalstis papildus ES Ceļveža mērķiem pieņemt valsts ceļvežus par resursu efektīvu izmantošanu, kuros paredzētu konkrētus pasākumus un mērķus;

9.

aicina Komisiju līdz 2012. gada beigām ierosināt jaunu ilgtspējīga patēriņa un ražošanas (SCP) politikas sistēmu, izveidojot procesu to prioritāro produktu vai pakalpojumu noteikšanai, kas dod lielāko ieguldījumu, lai galvenās globālā patēriņa jomas (ūdens, augsne, materiāli un ogleklis) atbilstu patēriņa rādītājiem, kas noteikti “Ceļvedī par resursu efektīvu izmatošanu”, kam būtu jāpievieno tiesību aktu priekšlikumi, kuros aplūkoti prioritārie produkti un pakalpojumi kopā ar attiecīgajiem instrumentiem, tostarp mehānismiem, kas var uzlabot piegādes ķēdes resursu izmantošanas efektivitāti, un iespēju noteikt minimālās prasības vai labākās izpildes kritērijus, īstenojot pasākumus;

10.

apgalvo, ka darbības, kas vērstas uz lielākas resursu izmantošanas efektivitātes nodrošināšanu, nekādā gadījumā nevar saistīt tikai ar valsts sektoru, un tāpēc aicina Komisiju, dalībvalstis un uzņēmumus izstrādāt savu ekonomikas stratēģiju, pamatojoties uz radikāli uzlabotu resursu efektivitāti, kas nodrošinātu, ka ekonomikas izaugsme nav tik lielā mērā atkarīga no resursu patēriņa; uzskata arī, ka uzmanība galvenokārt jāpievērš resursu izmantošanas lietderībai un efektivitātei;

11.

uzsver vajadzību nekavējoties rīkoties, lai atbalstītu inovācijas un ieguldījumus jaunās tehnoloģijās un jaunos uzņēmējdarbības modeļos, tostarp nozaru rūpnieciskajās stratēģijās un ilgtspējīgos uzņēmējdarbības modeļos, piemēram, līzinga sabiedrībās, un radītu stimulus, kas dos labumu ekonomikai; uzsver privātā sektora, tostarp MVU, lielo nozīmi “zaļās” ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanā;

12.

uzver, ka Eiropai kā pārstrādājošai sabiedrībai lielā mērā jānodrošina savu atkritumu otrreizējā izmantošana un pārstrāde un visefektīvākā veidā jāražo otrreizējās izejvielas,

13.

aicina izstrādāt MVU labvēlīgu standartu resursu izmantošanai, kura pamatā būtu tādas koncepcijas, kā Global Compact;

14.

aicina Komisiju un dalībvalstis pilnā mērā integrēt resursu efektivitātes mērķus Eiropas ekonomikas politikas koordinācijas pusgadā; mudina dalībvalstis apstiprināt šo prasību Eiropadomē; aicina Komisiju sniegt papildu informāciju par to, kā tieši tiks izvērtēta dalībvalstu virzība ceļā uz labāku resursu izmantošanas efektivitāti, kā daļa no Eiropas pusgada procesa;

15.

uzsver, ka iniciatora priekšrocība resursu izmantošanas efektivitātes jomā dod iespēju iekarot augošos tirgus, atgādina, ka ES pieder aptuveni trešā daļa pasaules tirgus vides tehnoloģiju jomā;

16.

atgādina, ka steidzami izteiksmē jāsamazina resursu izmantošanas apjoms, lai izvairītos no tādām gaidāmām problēmām kā resursu nepietiekamība un cenu pieaugums;

17.

atzīmē, ka, lai pārietu uz resursu ziņā efektīvu ekonomiku, tirgus cenām pilnībā jāatspoguļo resursu nepietiekamības līmenis, kā arī visas ar ražošanas procesu saistītās izmaksas; uzsver, ka tirgi veicina resursu efektivitāti, ja cenas atspoguļo izmantoto resursu patieso vērtību; aicina uzskaites procesā īstenot dzīves cikla pieeju un internalizēt ārējās izmaksas vides jomā atbilstoši principam “piesārņotājs maksā”;

18.

atbalsta Komisijas apņemšanos, kas pausta plānā par tirgus instrumentu izstrādi, lai ļautu negatīvo ārējo ietekmi iekļaut tirgus cenās, tādējādi atspoguļojot resursu izmantošanas patieso vērtību un tās ietekmi uz vidi;

19.

aicina Komisiju un dalībvalstis ieviest stimulus, kas mudina uzņēmumus un valsts sektora iestādes mērīt, salīdzinoši novērtēt un nepārtraukti uzlabot ietekmi uz ūdeni, augsni un materiāliem un oglekļa dioksīda emisijas rādītāju, kā arī pasākumus, lai paplašinātu ražotāju atbildības principu un novērstu šķēršļus, kas kavē panākt resursu efektīvu izmantošanu;

20.

mudina dalībvalstis ieviest vides nodokli un uzsver, ka tas ļaus samazināt citus nodokļus, piemēram, darbaspēka nodokli, palielināt konkurētspēju, nodrošināt visiem vienādus noteikumus un sagatavot pamatu tehnoloģijas attīstībai; aicina Komisiju un dalībvalstis uzraudzīt un salīdzināt šā instrumenta ietekmi;

21.

mudina Komisiju izpētīt hierarhijas modeļa izveidi, lai resursu izmantošanai nodrošinātu augstāko pievienoto vērtību, neapdraudot vidi;

22.

mudina Komisiju un dalībvalstis nekavējoties un līdz 2014. gadam pieņemt konkrētus plānus pakāpeniskai visu videi kaitīgu subsīdiju atcelšanai līdz 2020. gadam, tostarp subsīdijas ar kurām stimulē atjaunojamo resursu neefektīvu izmantošanu un ziņot par panākto valstu reformu programmu ietvaros;

23.

mudina Komisiju izpētīt iespējas izveidot ES mēroga paplašinātas ražotāju atbildības sistēmas, lai uzlabotu rezultātus visās dalībvalstīs, tostarp tajās, kurās otrreizējās izmantošanas un pārstrādes rādītāji ir daudz zemāki nekā vidēji ES;

24.

uzsver iedzīvotāju un pilsoniskās sabiedrības organizāciju lomu, ieviešot pārmaiņas un pārveidojot ekonomiku; uzsver, ka ir nepieciešamas informēšanas stratēģijas un stratēģijas patērētāju uzvedības mainīšanai un bumeranga efekta novēršanai;

25.

uzsver, ka ir jānodrošina ilgtspējīga Eiropas apgāde ar izejvielām, kas būtu pietiekama lai apmierinātu augošās pārstrādes nozares vajadzības, kas paplašinātu Eiropas atvērto ekonomiku un radītu jaunas darba vietas;

26.

prasa izvirzīt stingrākas prasības to produktu un pakalpojumu “zaļajam” publiskajam iepirkumam (GPP), kuriem ir ievērojama ietekme uz vidi un kas visvairāk patērē galvenos globālos resursus (ūdeni, augsni, materiālus un oglekli), kā noteikts “Ceļvedī par resursu efektīvu izmatošanu”; mudina Komisiju novērtēt jomas, kurās GPP varētu piemērot ES finansētiem projektiem; un prasa līdz šā gada beigām nodrošināt, ka tiek sekmēts kopīgais publiskais iepirkums un amatpersonu tīkls GPP atbalstam, ja vien tas neradīs neizdevīgus konkurences apstākļus valsts uzņēmumiem;

27.

prasa paplašināt prasības attiecībā uz vides informāciju, ietverot parastās plaša patēriņa preces; atbalsta vides marķējuma pārbaužu veikšanu valsts līmenī un mudina Komisiju strādāt pie Eiropas mērogā saskaņotas metodes izveides produkta ietekmes uz vidi aprēķināšanai, lai patērētājiem sniegtu vairāk informācijas par produktiem, kas nav iekļauti spēkā esošajās sistēmās, tādās kā ekomarķējuma, enerģijas marķējuma un bioloģiskās lauksaimniecības marķējuma sistēma;

28.

uzsver, cik svarīga ir visaptveroša informācija produkta marķējumā, norādot arī datus par resursu izmantošanu; prasa Komisijai un dalībvalstīm darīt visu nepieciešamo, lai pilnveidotu pašreizējās marķēšanas sistēmas, savstarpēji integrējot tās, un tādējādi dodot iespēju patērētājiem, saņemot informāciju vienkopus, izdarīt visnotaļ pamatotu un ilgtspēju veicinošu izvēli;

29.

mudina dalībvalstis nodrošināt pilnīgu ES acquis īstenošanu attiecībā uz atkritumiem, nosakot arī obligātos mērķus valsts atkritumu novēršanas un pārvaldības stratēģijās un plānos; atkārto, ka vairākās direktīvās noteiktie mērķi attiecībā uz atkritumu vākšanu un šķirošanu ir jāprecizē, lai nodrošinātu augstākajai kvalitātei atbilstošu materiālu reģenerāciju visos procesa posmos; līdz ar to uzsver, ka nepieciešams ES finansējumu vispirms novirzīt darbībām, kas atrodas atkritumu hierarhijas augšgalā, kā noteikts Atkritumu pamatdirektīvā (piemēram, prioritāte piešķirama otrreizējas pārstrādes rūpnīcām, nevis atkritumu apglabāšanai); aicina Komisiju apsvērt, vai būtu nepieciešams pilnveidot un saskaņot ar atkritumiem saistītās aprēķina metodes un statistiku, lai tādējādi nodrošinātu uzticamu pamatu otrreizējas pārstrādes veicināšanai;

30.

aicina Komisiju un dalībvalstis efektīvāk izskaust atkritumu, jo īpaši bīstamo atkritumu, nelikumīgos sūtījumus uz trešām valstīm un jo īpaši pastiprināt ar tiem saistītos kontroles mehānismus; šajā sakarā aicina izveidot “Eiropas ārpolitiku atkritumu jomā”, kuras nolūks ir izplatīt labākos Eiropas atkritumu apsaimniekošanas standartus arī ārpus ES;

31.

norāda uz to, ka vairāk nekā 20 % pārtikas nonāk atkritumos, un aicina Komisiju un dalībvalstis veikt konkrētus pasākumus, lai būtiski samazinātu pārtikas izšķērdēšanu; turklāt norāda, ka izšķērdēta tiek ne tikai pārtika, bet arī resursi pārtikas sagatavošanas un iepakošanas jomā;

32.

aicina Komisiju un dalībvalstis lielāku prioritāti piešķirt informācijai, izglītībai un izpratnes veicināšanai, jo īpaši attiecībā uz atkritumu šķirošanu, atkārtotu izmantošanu un pārstrādi, paturot prātā, ka izglītība tieši ietekmē resursu efektīvas izmantošanas paradumus;

33.

aicina Komisiju saskaņot acquis attiecībā uz atkritumiem, ņemot vērā atkritumu hierarhiju, un to, ka pārpalikušie atkritumi gandrīz pilnībā jāizskauž; tādēļ aicina Komisiju līdz 2014. gadam sagatavot priekšlikumu, lai pakāpeniski ieviestu vispārēju aizliegumu Eiropas līmenī atkritumu apglabāšanai un vēlākais līdz šīs desmitgades beigām izbeigtu otrreizēji izmantojumu un kompostējumu atkritumu sadedzināšanu; tas jādara, izmantojot pārejas pasākumus, turklāt turpinot izstrādāt kopējus standartus, kuru pamatā būtu dzīves cikla pieeja; aicina Komisiju pārskatīt Atkritumu pamatdirektīvas mērķus 2020. gadam; uzskata, ka arī atkritumu poligonu nodokļa instruments — kas jau ir ieviests dažās dalībvalstīs — varētu palīdzēt sasniegt iepriekšminētos mērķus;

34.

norāda, ka esošos atkritumu poligonus var izmantot arī kā izejvielu glabātavas (“pilsētvides izrakteņu ieguve”), tomēr šajā jomā ir pieejami tikai nedaudzi pētījumu rezultāti;

35.

aicina dalībvalstis paplašināt savu darbu Eiropas Standartizācijas komitejā (CEN) attiecībā uz pamatnostādnēm par pārstrādāto izejvielu standartu izstrādi;

36.

aicina Komisiju nodrošināt, ka politika ir vērsta uz dabisko izejvielu izmantošanu pēc kaskādes principa un veicina resursu ziņā efektīvus produktus ar augstāko pievienoto vērtību, nevis enerģijas ražošanu, jo īpaši ņemot vērā iespējas samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas;

37.

mudina Komisiju atbalstīt biomasas izmantošanu pēc kaskādes principa, vairāk veicinot pārstrādi, resursu ziņā efektīvus produktus ar augstāko pievienoto vērtību, piemēram, bioloģiskos produktus un rūpniecības izejvielas, nevis bioenerģiju;

38.

aicina Komisiju un dalībvalstis izveidot programmu, lai palielinātu informētību un sniegtu ieteikumus uzņēmumiem, īpaši MVU;

39.

uzsver — lai aprites cikla pieeja būtu lietderīga, tā jābalsta uz iespējami precīziem aprēķiniem; šajā sakarā pieprasa, lai, īstenojot Degvielas kvalitātes direktīvu, piegādātāji piemēro atsevišķu pamatvērtību darvas smiltīm;

40.

uzsver pētniecības, izstrādes un inovāciju lielo nozīmi pārejas paātrināšanā uz resursu ziņā efektīvu Eiropu; konstatē, ka jauninājumi ir īpaši nepieciešami videi nekaitīgu izejvielu izpētē un ieguvē, lauksaimniecībā, ķīmijā, atkritumu apstrādē un pārstrādē, ūdens apsaimniekošanā, atkārtota izmantojuma iespēju radīšanā un tādu videi kaitīgu materiālu, tehnoloģiju un dizaina aizstājēju izstrādē, kam ir vajadzīgs mazāk izejvielu un enerģijas patēriņa, kā arī atjaunojamajā enerģijā un energoefektivitātē; norāda, ka nodokļa atlaižu piešķiršana saistībā ar resursu efektīvāku izmantošanu arīdzan veicinātu jauninājumus, pētniecību un izstrādi;

41.

atgādina, ka ar resursu efektīvu izmantošanu jācenšas palīdzēt Eiropas Savienībai palielināt tehnisko veiktspēju, lai visā vērtības radīšanas ķēdē (saistībā ar ieguvi, apstrādi, attīrīšanu un otrreizējo pārstrādi) no izejvielām varētu iegūt pēc iespējas vairāk;

42.

aicina Komisiju izpētīt, kā Eiropas Savienības kalnrūpniecības un apstrādes nozarēs var uzlabot resursu izmantošanas efektivitāti, lai veicinātu konkurētspēju un ilgtspēju, cita starpā, sekmējot jaunu tehnoloģiju ieviešanu un parasto metālu ražošanas blakusproduktu ieguvi;

43.

prasa dalībvalstīm apsvērt inovāciju tehnoloģiju centru izveidi, lai veicinātu lietderīgu sastāvdaļu iegūšanu no izrakteņu ieguves atkritumiem, to pārstrādi un atkārtotu izmantošanu un sekmētu to izrakteņu ieguves atkritumu turpmāko izmantošanu, kas atrodas dažāda veida atkritumu glabātavās, būvniecības nozarē, kā arī šāda veida atkritumu glabātavu apsaimniekošanu videi nekaitīgā veidā;

44.

vērš uzmanību uz nepieciešamību izmantot alternatīvus produktus, mainot energoietilpīgus un materiālietilpīgus patēriņa modeļus un vienlaikus nodrošinot tos pašus rezultātus, kā arī vērš uzmanību uz nepieciešamību izmantot alternatīvas izejvielas un citus materiālus, tādējādi padarot ražošanas procesus mazāk energoietilpīgus;

45.

prasa Komisijai izpētīt ietekmi, ko radītu nodoklis par resursiem un neapstrādātām izejvielām, un jo īpaši visus blakusefektus, piemēram, aizstāšanu, kas nav ilgtspējīga, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas vai ekonomiskās darbības uzsākšanu trešās valstīs;

46.

uzsver prasmju un apmācības nozīmi; šajā sakarībā aicina Komisiju un dalībvalstis iesaistīties ciešā dialogā ar sociālajiem partneriem, akadēmiskajām aprindām un rūpniecības pārstāvjiem; aicina Komisiju un dalībvalstis sadarbībā ar rūpniecības nozari un akadēmiskajām aprindām atbalstīt resursu efektīvu izmantošanu, šim nolūkam paredzot īpašas augstskolu programmas un stipendijas; tādēļ turpmāk atbalsta minētajā jomā esošās apmaiņas programmas, piemēram, Erasmus Mundus Minerālvielu un vides programmu.

47.

uzsver, ka jāiegulda izejvielu un retzemju metālu atkārtotā pārstrādē, ņemot vērā, ka retzemju metālu ieguvei, attīrīšanai un pārstrādei ir smagas sekas attiecībā uz vidi, ja šie procesi netiek pienācīgi pārvaldīti;

48.

uzsver, ka bioloģiskajai daudzveidībai ir būtiska nozīme cilvēku dzīvē un sabiedrības labklājībā gan tiešā, gan netiešā veidā, pateicoties tās nodrošinātajiem ekosistēmas pakalpojumiem; atzinīgi vērtē ES bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas stratēģiju līdz 2020. gadam, tostarp visus tās mērķus un pasākumus; norāda, ka liela nozīme ir bioloģiskās daudzveidības aizsardzības integrācijai, tostarp resursu ziņā efektīvas Eiropas programmā;

49.

attiecīgi atzinīgi vērtē to, ka ir sagatavoti īpaši pasākumi, lai kontrolētu invazīvās sugas, un aicina tos īstenot nekavējoties;

50.

uzsver, cik nozīmīgs ir ūdens kā dabas resurss, kas ir īpaši būtisks gan cilvēcei, gan ekosistēmām; atgādina par spiediena palielināšanos uz drošu un neapdraudētu ūdens resursu pieejamību un kvalitāti tādu faktoru dēļ kā atmežošana, urbanizācija, iedzīvotāju skaita palielināšanās, ekonomikas izaugsme un klimata pārmaiņas; uzsver nepieciešamību pēc daudzlīmeņu pieejas ūdens resursus apsaimniekošanā, uzsverot vietējo un reģionālo iestāžu nozīmi pamatiniciatīvas “Resursu ziņā efektīva Eiropa” kontekstā;

51.

prasa Komisijai arī aprēķināt un atklāt izmaksas saistībā ar kaitējumu videi, ko rada ES lauksaimniecības un zivsaimniecības politika;

52.

aicina Komisiju izmantot labāko praksi resursu izmantošanas efektivitātes jomā, lai izstrādātu atbilstīgus kritērijus un uzsāktu izmēģinājuma projektus attiecībā uz vairākiem resursiem, piemēram, fosforu, ar mērķi līdz 2020. gadam panākt praktiski 100 % atkārtotu izmantošanu un optimizēt to izmantošanu un pārstrādi; uzsver, ka šādiem izmēģinājuma projektiem būtu jāsaņem tiešs ES finansējums;

53.

uzskata, ka Eiropas resursi būtu jāpārvalda stratēģiskāk un videi nekaitīgākā veidā; uzskata, ka lielākas pūles jāvelta Eiropas Savienībā pieejamo resursu, jo īpaši minerālu, metālu un kokmateriālu, kā arī energoresursu, tostarp fosilā kurināmā, apsaimniekošanai; uzsver, ka ES varētu pati sevi nodrošināt ar izejvielām, un aicina ES samazināt atkarību no tādu izejvielu importa, kuru ieguves metodes ir vides jomā neilgtspējīgas;

54.

uzskata, ka dalībvalstu rūpniecības nozarēm galvenokārt jābalstās uz vietējām izejvielām; norāda, ka ar vietējo resursu pārvaldību jānodrošina, lai resursi netiktu izšķērdēti;

55.

uzsver ilgtspējīgas lauksaimniecības, nodrošinot “importētas” zemes izmantojuma un Eiropas oglekļa dioksīda emisijas ietekmes samazināšanos;

56.

uzskata, ka patērētāju informētībai ir svarīga nozīme, lai uzlabotu pārtikas patēriņa resursu izmantošanas efektivitāti, un atbalsta iniciatīvas vietējā, valsts un ES mērogā, lai veicinātu ilgtspējīgākus pārtikas patēriņa modeļus;

57.

vērš uzmanību uz to, cik nozīmīgi attiecībā uz resursu izmantošanas efektivitāti ir tādi atjaunojamie dabas resursi kā meži; aicina Komisiju mudināt izmantot atjaunojamas, bioloģiskas, pārstrādājamas un videi draudzīgas izejvielas un citus materiālus; jo īpaši norāda, ka tādu zema oglekļa emisiju līmeņa atjaunojamo izejvielu kā koksne izmantošana ir resursu ziņā efektīva būvniecības vajadzībām;

58.

uzsver nepieciešamību uzlabot ES mežu aizsardzību un konsolidēt ar to saistīto risku novēršanas metodes, jo mežsaimniecības resursi un kokmateriālu dabīgās īpašības veido būtisku dabas kapitālu; aicina izveidot finanšu instrumentu, lai finansētu meža ugunsgrēku un parazītu uzbrukumu profilakses pasākumus; aicina Komisiju sadarbībā ar kokrūpniecības nozari izpētīt tādu īpašu pasākumu iespējas, kuri paredzēti mežsaimniecības resursu ilgtspējīgai izmantošanai, jo īpaši ar izmēģinājuma projektu starpniecību; aicina labāk izmantot ES dažādās politikas jomās iekļautos mežsaimniecības pasākumus, lai palielinātu mežu ekonomisko vērtību un nodrošinātu kokmateriālu lielāku pieejamību, piemēram, veicot apmežošanu saskaņā ar lauku attīstības programmām;

59.

uzsver, ka barības vielu novadīšana vidē lauksaimnieciskās ražošanas procesā rada ievērojamu negatīvu ārējo ietekmi uz ekosistēmām, cilvēku veselību un klimatu; aicina Komisiju ieviest modernas barības vielu apsaimniekošanas tehnikas, lai samazinātu barības vielu novadīšanas līmeni, pieaugot ražošanai;

60.

norāda, ka KZP reformu pakete ir īpaši nozīmīga resursu ziņā efektīvās Eiropas pamatiniciatīvas sastāvdaļa; uzskata, ka maksimālais ilgtspējīgas ieguves apjoms, nepieļaujot izmetumus, tīrāki un efektīvāki dzinēji, pielāgotāki zvejas rīki, starptautiskā līmenī līdzvērtīgi konkurences apstākļi un flotes jaudas pārpalikums ir jautājumi, kuriem jāpievēršas, lai panāktu videi draudzīgu un ekonomiski veiksmīgu akvakultūras nozares darbību; turklāt uzsver, ka mazapjoma piekrastes flotēm ir sociāla un ekonomiska nozīme;

61.

prasa Komisijai, apspriežoties ar visām galvenajām ieinteresētajām personām, pieņemt stingrus un viegli saprotamus rādītājus, piemēram, attiecībā uz ietekmi uz zemi, ietekmi uz ūdeni, izejvielu patēriņa ietekmi un oglekļa dioksīda ietekmi, lai uzraudzītu virzību uz mērķu sasniegšanu; šiem rādītājiem jābūt balstītiem uz integrētiem grāmatvedības instrumentiem un konsekventām un plaši pieņemtām metodēm, kā arī tiem vajadzētu būt skaidri noteiktiem, lai tos varētu piemērot visā ES gan politikas veidotājiem, gan privātajiem dalībniekiem; tajos turklāt būtu jāņem vērā pilna aprites cikla radītā ietekme un jānosaka resursu apjoms, ko izmanto ekonomikā, lai varētu risināt visus ar resursu nepietiekamību saistītos aspektus, tādējādi iekļaujot slēptās plūsmas; brīdina, ka ierosinātais resursu ražīguma rādītājs nesniegs vajadzīgo informāciju;

62.

atkārtoti uzsver saskaņotu, izmērāmu, skaidru un pārbaudāmu nozaru mērķu nozīmi, tostarp vispārējā mērķa nozīmi, lai īstenotu ceļveža redzējumu un galvenos uzdevumus; atzīst šā jautājuma sarežģītību un attiecīgo vajadzību pēc stabilas zinātniskās bāzes; aicina Komisiju, par pamatu ņemot šo bāzi, izvirzīt konkrētu priekšlikumu šādiem mērķiem ES un dalībvalstīs ne vēlāk kā gada laikā pēc attiecīgo rādītāju pieņemšanas un nodrošināt, ka visi ES politikas virzieni atbilst noteiktajiem mērķiem; uzskata, ka uzdevumi, kas iekļauti ceļvedī, ir jāuzskata par mērķiem līdz brīdim, kad tiks noteikti sīkāk izstrādāti mērķi; aicina dalībvalstis iekļaut attiecīgus mērķus arī savās resursu efektivitātes stratēģijās;

63.

uzsver, ka īpaši resursu efektivitātes rādītāji ir sevišķi svarīgi visās politikas jomās, un aicina Komisiju iekļaut resursu izmantošanas efektivitātes rādītājus visos ietekmes novērtējumos; turklāt arī uzskata, ka konkurētspējas pārbaudēm, kā paredzēts Komisijas paziņojumā COM(2010)0614, obligāti jābūt ietvertām ikvienā ietekmes novērtējumā;

64.

aicina Komisiju panākt spēkā esošo tiesību aktu pilnīgu īstenošanu, īpaši attiecībā uz tiesību aktiem ūdens jomā, lai maksimāli izmantotu visas iespējas;

65.

atzinīgi vērtē ES Degvielas kvalitātes direktīvu (DKD) kā nozīmīgu soli virzībā uz aprites cikla pieeju resursu patēriņam un uzstāj, lai, īstenojot DKD, piegādātāji darvas smiltīm piemērotu atsevišķu standartvērtību;

66.

uzskata, ka Septītajai ES vides rīcības programmai jānodrošina pienācīgs politikas satvars, lai sasniegtu ceļveža redzējumu un īstenotu tā galvenos uzdevumus un mērķus attiecībā uz resursu ziņā efektīvu Eiropu;

67.

aicina Komisiju pārbaudīt ES politikas virzienus un cita starpā novērtēt valsts atjaunojamo resursu rīcības plānus un kopējo lauksaimniecības politiku no to ietekmes uz resursu efektivitāti viedokļa;

68.

uzskata resursu ziņā efektīvu Eiropu par piemērotu pamatu, lai izveidotu videi draudzīgas darbavietas visiem un bez diskriminācijas;

69.

uzskata, ka resursu efektīvu izmantošanu bieži vien kavē apgrūtinošas administratīvās procedūras; aicina Komisiju vienkāršot atļauju izsniegšanas procesus, lai varētu labāk nodrošināt resursu efektivitāti; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu par pārredzamības direktīvu;

70.

aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt sabiedrības informēšanas un izglītošanas kampaņas ar mērķi palielināt to produktu noietu, kuri izgatavoti no pārstrādātiem atkritumiem;

71.

aicina rīkoties, lai nodrošinātu, ka reģionālajā politikā galvenais apsvērums ir visefektīvākā resursu izmantošana; uzsver, ka resursu izmantošanas efektivitātes vajadzību jautājums ir jārisina arī reģionālā un vietējā līmenī, ņemot vērā Eiropas reģionu potenciālu, trūkumus un dažādos attīstības līmeņus; kā arī uzsver nepieciešamību vietējām un reģionālajām iestādēm pielāgot resursu izmantošanas efektivitātes pasākumus stratēģijai “Eiropa 2020”;

72.

uzskata, ka resursu efektīva un ilgtspējīga izmantošana un piešķiršana ir svarīga ES rūpniecības politikas daļa, kura gan pašlaik, gan turpmāk būtu jāņem vērā arī Savienības ārējās attiecībās; šajā sakarībā uzskata, ka vides preču un pakalpojumu tirdzniecība ir ilgtspējīgas ekonomikas un sociālās attīstības instruments, kas labvēlīgi ietekmē gan tirdzniecību, gan vidi;

73.

uzskata, ka godīgai, atvērtai un nediskriminējošai daudzpusējās tirdzniecības sistēmai un vides aizsardzībai ir jābūt savstarpēji atbalstošiem aspektiem, kam jāsniedz ieguvumi vietējām kopienām, ņemot vērā, ka daudzpusējie tirdzniecības noteikumi ir pārstrādāti, lai labāk atbilstu vides aizsardzības prasībām un cilvēku pamatvajadzībām;

74.

aicina Komisiju pašreizējās un turpmākajās ES divpusējās vai daudzpusējās sarunās vairāk ietvert jautājumus, kas saistīti ar izejvielām, piemēram, a) eksporta ierobežojumus un b) ieguldījumu aspektus;

75.

uzsver, ka pasaules tirgu taisnīga atvēršana vides precēm un pakalpojumiem, veicinot ilgtspējīgu patēriņu, rada lielākas eksporta iespējas, jaunas darba vietas, kas saistītas ar jaunu videi draudzīgu tehnoloģiju izplatīšanos, jauninājumus un konkurētspēju, sekmē cenu pazemināšanos, kvalitātes paaugstināšanos un sniedz lielāku izvēli patērētājiem;

76.

atzinīgi vērtē paveikto darbu Pasaules Tirdzniecības organizācijas Dohas sarunu kārtā par tarifu un beztarifu šķēršļu samazināšanu vai atcelšanu vides preču un pakalpojumu tirdzniecībai un stingri mudina puses turpināt darbu neatkarīgi no Dohas sarunu kārtas iznākuma, lai sagatavotu skaidru vides preču un pakalpojumu definīciju, kurā būtu iekļauta uzņēmumu sociālā atbildība, ES vides standarti un taisnīgas tirdzniecības principi;

77.

atkārtoti apstiprina, ka visos pašreizējos Eiropas Savienības divpusējos un reģionālajos tirdzniecības nolīgumos jāiekļauj vērienīga sadaļa par ilgtspējīgu attīstību, kā tas ir darīts, piemēram, nesen noslēgtajos Eiropas Savienības Brīvās tirdzniecības nolīgumos ar Korejas Republiku, Kolumbiju un Peru, un Centrālamerikas valstīm; uzskata, ka sadaļām par sociālo un vides ilgtspējīgumu jāpiešķir tāda pat nozīme kā darījuma komerciālajiem aspektiem, un tādēļ aicina Komisiju nodrošināt, lai visos jaunajos BTN uz šīm sadaļām būtu attiecināti strīdu izšķiršanas noteikumi;

78.

uzskata, ka vispārējo preferenču sistēmā iekļaujot tarifu preferences sociāli atbildīgi ražotām vides precēm un šādi sniegtiem pakalpojumiem, varētu rasties pievienotā vērtība ES tirdzniecībā ar jaunattīstības valstīm un papildu stimuls stratēģijas “Eiropa 2020”mērķu panākšanai un Savienības ilgtermiņa mērķu sasniegšanai klimata un enerģētikas jomā;

79.

uzskata, ka, gatavojoties “Rio+20” konferencei, un saistībā ar to ANO dalībvalstīm, pilsoniskajai sabiedrībai un arodbiedrībām ir jāiesaistās jaunās un vēl intensīvākās apspriedēs, it īpaši par uzņēmumu sociālās atbildības brīvprātīgā rakstura efektivitāti;

80.

uzsver, ka ES ekoinovācijas veicina resursu efektīvāku izmantošanu ārpus mūsu robežām, tādējādi mazinot globālo resursu sarukšanu; tādēļ prasa dalībvalstīm stiprināt valsts resursu efektīvas izmantošanas stratēģijas un dalīties ar zināšanām globālos forumos, piemēram, “Rio+20” augstākā līmeņa sanāksmē; apstiprina, ka ātri pieaugošais patēriņš pasaulē un sarūkošie izejvielu krājumi liecina par nepieciešamību ieguldīt pasaules resursu efektivitātē;

81.

norāda, ka gaidāmā “Rio+20” pasaules augstākā līmeņa sanāksme varētu būt nozīmīgs forums diskusijām par resursu efektivitātes un ilgtspējīgas attīstības jautājumiem; uzskata, ka jauns ilgtspējīgas attīstības mērķu kopums varētu novērst Tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) nepilnības un kļūt par spēcīgu nākamo pasaules mēroga projektu, kurā atzīta ciešā saikne starp vidi un visiem attīstības aspektiem; mudina ES un tās dalībvalstis šajā konferencē būt izlēmīgām un pārliecinātām, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar iekļaujošas un videi nekaitīgas ekonomikas izveidi pasaules mērogā;

82.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.