30.8.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 249/27

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2., 3., 4., 6 un 7. pantu, Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 49., 56., 114., 167. un 258. pantu, Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju (ECHR), kas attiecas uz pamattiesību ievērošanu, veicināšanu un aizsardzību,

—

ņemot vērā Ungārijas Republikas Nacionālās asamblejas 2011. gada 18. aprīlī pieņemto Ungārijas pamatlikumu, kas stājās spēkā 2012. gada 1. janvārī (turpmāk tekstā — “jaunā konstitūcija”), un Nacionālās asamblejas 2011. gada 30. decembrī pieņemtos Ungārijas pamatlikuma pārejas noteikumus (turpmāk tekstā — “pārejas noteikumi”),

—

ņemot vērā Eiropas Komisijas par demokrātiju caur likuma spēku (Venēcijas komisijas) Atzinumu Nr. CDL(2011)016 un Nr. CDL(2011)001 par Ungārijas jauno konstitūciju un trim juridiskajiem jautājumiem, kas radušies Ungārijas jaunās konstitūcijas izstrādes procesā,

—

ņemot vērā 2011. gada 10. marta rezolūciju par plašsaziņas līdzekļu tiesību aktiem Ungārijā (1) un 2011. gada 5. jūlija rezolūciju par Ungārijas konstitūcijas pārskatīšanu (2),

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu par Līguma par Eiropas Savienību 7. pantu “Savienības pamatvērtību ievērošana un veicināšana” ((COM(2003)0606),

—

ņemot vērā to, ka Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece Nēlī Krusa 2011. gada oktobrī izveidoja augsta līmeņa grupu jautājumos par plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu,

—

ņemot vērā Padomes un Komisijas paziņojumus Eiropas Parlamenta 2012. gada 18. janvāra plenārsēdes debatēs par jaunākajiem politiskajiem notikumiem Ungārijā, kā arī ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas 2012. gada 9. februārī rīkoto uzklausīšanu,

—

ņemot vērā Eiropas Komisijas 2012. gada 17. janvāra lēmumu sākt paātrinātas pārkāpumu izmeklēšanas procedūras pret Ungāriju saistībā ar tās centrālās bankas un datu aizsardzības iestāžu neatkarību, kā arī saistībā ar pasākumiem, kas skar tiesu iestādes,

—

ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A.

tā kā Eiropas Savienība ir dibināta, pamatojoties uz tādām vērtībām kā demokrātija un tiesiskums, kā noteikts LES 2. pantā, un cilvēktiesību un brīvību nepārprotamu ievērošanu, kā paredzēts Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un Eiropas Cilvēktiesību konvencijā (ECHR), un minēto tiesību, brīvību un principu atzīšanu, kuru vēl uzskatāmāk apliecina ES gaidāmā pievienošanās ECHR;

B.

tā kā dalībvalstīm, kandidātvalstīm un ES ir pienākums nodrošināt, ka dalībvalstu likumdošanas saturs un procedūras atbilst ES tiesībām un vērtībām, kā to īpaši paredz Kopenhāgenas kritēriji, Pamattiesību harta un ECHR, un ka pieņemto tiesību aktu burts un gars nav pretrunā šīm vērtībām un instrumentiem;

C.

tā kā 2011. gada 18. aprīlī Ungārija pieņēma jaunu konstitūciju, kuras pieņemšana un atsevišķi noteikumi, kurus Eiropas Parlaments kritizēja 2011. gada 5. jūlija rezolūcijā, aicinot Ungārijas valdību risināt Venēcijas komisijas aktualizētos jautājumus un paustās bažas un prasot Eiropas Komisijai veikt pamatīgu jaunās konstitūcijas un ar to ieviesto pamata likumu pārskatīšanu un analīzi nolūkā pārbaudīt, vai tie atbilst acquis communautaire un jo īpaši Eiropas Savienības Pamattiesību hartas burtam un garam;

D.

tā kā šo pamata likumu pieņemšana viesa bažas vairākās jomās, tādās kā tiesu iestāžu neatkarība, centrālās bankas neatkarība, datu aizsardzības iestādes neatkarība, līdzvērtīgi politiskās konkurences un politisko pārmaiņu apstākļi, kā arī tā dēvētais stabilitātes likums, ar ko par ienākumu nodokļa sistēmu lemj divu trešdaļu vairākums, un pamata likumi, ar kuriem pašreizējam vairākumam piešķir ekskluzīvas tiesības iecelt amatpersonas uz neparasti ilgu termiņu, tādējādi skarot turpmāko valdību spēju pārvaldīt;

E.

tā kā jaunais Nacionālās tiesu iestādes vadītājs un ģenerālprokurors būs tiesīgi piešķirt lietas tiesām, tādējādi pārkāpjot tiesību principu par piekļuvi tiesai un tiesības uz taisnīgu lietas iztiesāšanu, kā arī tiesu iestāžu neatkarību;

F.

tā kā saskaņā ar jauno konstitūciju un tās pārejas nosaukumiem Augstāko tiesu pārdēvēja par Kúria un bijušā Augstākās tiesas priekšsēdētāja sešu gadu mandātu priekšlaicīgi apturēja, lai gan amatā bija aizvadīti tikai divi gadi;

G.

tā kā jaunajā konstitūcijā ir paredzēts tiesnešu un prokuroru obligāto pensionēšanās vecumu samazināt no 70 gadiem līdz 62 gadiem, to neattiecinot vienīgi uz Kúria priekšsēdētāju un ģenerālprokuroru, kas būs diskriminējoši, jo apmēram 300 tiesnešiem būs jādodas pensijā, un šāda kārtību ir nopietna iejaukšanās tiesu iestāžu darbībā;

H.

tā kā saskaņā ar jaunās konstitūcijas noteikumiem iepriekšējā parlamentārā sistēma, kurā bija četri komisāri, ir reorganizēta un tagad ir tikai viens komisārs, priekšlaicīgi pārtraucot datu aizsardzības un informācijas brīvības komisāra sešu gadu pilnvaru termiņu un viņa pilnvaras nododot jaunizveidotai iestādei, tādējādi būtiski pārkāpjot šā komisāra neatkarības principu;

I.

tā kā Ungārijas parlaments ir pieņēmis vairākus likumus ar atpakaļejošu spēku, tādējādi pārkāpjot vienu no Eiropas tiesību pamatprincipiem, proti, to, ka pieņemt likumus ar atpakaļejošu spēku ir aizliegts;

J.

tā kā nesen pieņemtie likumi par baznīcu un reliģiju apzīmējumiem ietver neparasti ierobežojošus noteikumus par baznīcu reģistrāciju, un šādai reģistrēšanai ir nepieciešama parlamenta divu trešdaļu piekrišana;

K.

tā kā saskaņā ar konstitūcijas noteikumiem ir ievērojami mazinātas Ungārijas Konstitucionālās tiesas pilnvaras pārskatīt ar budžetu saistītus tiesību aktus;

L.

tā kā ievērojams skaits jautājumu ir pakārtoti detalizētākam pamata likumu regulējumam, prasot divas trešdaļas vairākuma balsojumu, un tas attiecas uz jautājumiem, kuriem būtu jāpiemēro parastā politiskā procedūra un kurus parasti izlemj ar vienkāršu balsu vairākumu, un šāda kārtība raisa bažas, kā tas norādīts Venēcijas komisijas ziņojumā;

M.

tā kā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece Viviāna Redinga uzsvēra Eiropas Komisijas nodomu pārbaudīt to, vai tiesu sistēmas jaunā struktūra Ungārijā skar tiesu iestāžu neatkarību; tā kā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece Nēlī Krusa un augsta līmeņa grupas jautājumos par plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu vadītāja Vaira Vīķe Freiberga vairākkārt ir paudušas bažas par plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu Ungārijā;

N.

tā kā Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu 2012. gada 18. janvārī uzsvēra, ka bažas raisa ne tikai tiesiskie aspekti, bet arī demokrātijas kvalitāte Ungārijā, un aicināja Ungārijas varas iestādes ievērot demokrātijas un brīvības principus un tos īstenot ne tikai principā, bet arī praksē un Ungārijas politiskajā un sociālajā dzīvē;

O.

tā kā 2012. gada 17. janvārī Eiropas Komisija sāka pārkāpumu izmeklēšanas procedūras pret Ungāriju saistībā ar šādiem trim jautājumiem: Ungārijas centrālās bankas neatkarība; Ungārijas pamatlikumā paredzētais tiesnešu obligātā pensionēšanās vecuma samazinājums un datu aizsardzības iestādes neatkarība, kā arī prasīja Ungārijas varas iestādēm sniegt turpmāku informāciju par tiesu iestāžu neatkarības jautājumiem;

P.

tā kā Eiropas Parlaments 2010. gada 15. decembra rezolūcijā par pamattiesību stāvokli Eiropas Savienībā 2009. gadā un to efektīvu īstenošanu pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā (3) prasīja “īstenot Komisijas 2003. gada paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienību 7. pantu izpildes pārraudzību, lai noteiktu pārredzamu un saskaņotu veidu, kā, pamatojoties uz pamattiesību jauno struktūru, risināt iespējamus cilvēktiesību pārkāpumus un atbilstīgi piemērot LES 7. pantu”;

Q.

tā kā Ungārijas valdība un konkrēti Ungārijas premjerministrs savā vēstulē Komisijai un vēršoties pie Eiropas Parlamenta apliecināja gatavību risināt problēmas, kuru dēļ ierosinātas pārkāpumu izmeklēšanas procedūras, grozīt attiecīgos tiesību aktus un padziļināti sadarboties ar Eiropas iestādēm arī ārpus juridiskajām procedūrām;

R.

tā kā Eiropas Parlaments uzrauga pamattiesību, pamatbrīvību un pamatprincipu ievērošanu visās 27 dalībvalstīs, kā to paredz Eiropas acquis,

1.

pauž nopietnas bažas par situāciju Ungārijā saistībā ar to, kā tiek īstenota demokrātija un tiesiskums, ievērotas un aizsargātas cilvēktiesības un sociālās tiesības un nodrošināta līdzsvarotu pārbaužu sistēma, līdztiesība un nediskriminācija;

2.

aicina Ungārijas pilsoņu un Eiropas Savienības kopīgās interesēs Ungārijas valdību ievērot Eiropas Komisijas, Eiropas Padomes un Venēcijas komisijas ieteikumus, mērķus un prasības attiecībā uz iepriekš minētajiem jautājumiem un attiecīgi grozīt konkrētos tiesību aktus, ievērojot Eiropas Savienības pamatvērtības un pamatstandartus;

3.

pieņem zināšanai Eiropas Komisijas, Eiropas Padomes un Venēcijas komisijas apņemšanos rūpīgi pārbaudīt Ungārijas likumdošanas atbilstību ne tikai Eiropas tiesību burtam, bet arī garam;

4.

aicina Eiropas Komisiju kā Līgumu uzraudzītāju cieši sekot līdzi iespējamajiem attiecīgo tiesību aktu grozījumiem un īstenošanai un to atbilstībai Eiropas Līgumu burtam un garam, kā arī veikt rūpīgu izpēti, lai pilnībā nodrošinātu to, ka:

5.

aicina Eiropas Komisiju pieprasīt atzinumu no Venēcijas komisijas par leģislatīvo aktu paketi, kas ietver jauno konstitūciju, pārejas noteikumus un pamata likumus, un šajos jautājumos turpināt sadarboties ar Eiropas Padomi;

6.

uzdod Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju sadarbībā ar Eiropas Komisiju, Eiropas Padomi un Venēcijas komisiju sekot līdzi šai lietai un konstatēt, vai un kā tikuši īstenoti Komisijas un šīs rezolūcijas 4. punktā ietvertie Eiropas Parlamenta ieteikumi, un savus konstatējumus izklāstīt ziņojumā;

7.

uzdod Priekšsēdētāju konferenci, ņemot vērā 6. punktā izklāstīto ziņojumu, apsvērt, vai ir jāpastiprina nepieciešamie pasākumu, ietverot Reglamenta 74.e pantā un LES 7. panta 1. punktā minētos pasākumus;

8.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Padomei, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Pamattiesību aģentūrai, EDSO un ANO ģenerālsekretāram.