30.8.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 249/2

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1173/2011 par efektīvu budžeta uzraudzības īstenošanu (1) (daļa no sešu tiesību aktu kopuma),

—

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 23. novembra Zaļo grāmatu par stabilitātes obligāciju ieviešanas iespējamību,

—

ņemot vērā priekšsēdētāja vietnieka O. Rehn uzstāšanos Ekonomikas un monetārajā komitejā 2011. gada 23. novembrī un 2011. gada 29. novembrī notikušo viedokļu apmaiņu ar Vācijas Ekonomikas ekspertu padomi par Eiropas glābšanas fondu,

—

ņemot vērā priekšsēdētāja H. Van Rompuy2011. gada 6. decembrī sniegto starpposma ziņojumu “Ekonomikas savienības stiprināšana”,

—

ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 2. punktu,

A.

tā kā Parlaments ir pieprasījis Komisijai sniegt ziņojumu par iespēju ieviest eiro zonas vērtspapīrus, kas ir būtiska sastāvdaļa Parlamenta un Padomes nolīgumā par ekonomiskās pārvaldības tiesību aktu kopumu (sešu tiesību aktu pakete);

B.

tā kā eiro zona ir unikālā situācijā, jo eiro zonas dalībvalstīm ir kopēja valūta, bet nav vienotas nodokļu politikas un vienota obligāciju tirgus;

C.

tā kā, lai varētu emitēt obligācijas, paredzot vienotu un solidāru atbildību par tām, būtu nepieciešama pilnīgāka integrācija,

1.

pauž nopietnas bažas par pastāvīgo spriedzi eiro zonas valdību obligāciju tirgos, par ko liecina divu iepriekšējo gadu laikā novērotā peļņas likmju starpības palielināšanās, augstā nepastāvība un jutīgums pret spekulatīviem uzbrukumiem;

2.

uzskata, ka eiro zona kā pasaules otras nozīmīgākās valūtas emitents ir līdzatbildīga par starptautiskā monetārā sistēmas stabilitāti;

3.

uzsver, ka eiro zonas un dalībvalstu stratēģiskajās ilgtermiņa interesēs ir gūt visus iespējamos labumus no eiro ieviešanas, jo eiro ir potenciāls kļūt par pasaules rezerves valūtu;

4.

jo īpaši norāda, ka ASV Valsts kases parādzīmju tirgus un eiro zonas valsts obligāciju tirgus ir salīdzināmi pēc apjoma, bet ne likviditātes, daudzveidības un cenu noteikšanas ziņā; norāda, ka eiro zonas interesēs būtu izveidot vienotu likvīdu un diversificētu obligāciju tirgu, un stabilitātes obligāciju tirgus piedāvātu ekonomiski dzīvotspējīgu alternatīvu ASV dolāram un izveidotu eiro par vispārēju drošu valūtu uzkrājumiem un ieguldījumiem;

5.

vēl uzskata, ka eiro zona un tās dalībvalstis ir atbildīgas par to, lai ilgtermiņā nodrošinātu stabilitāti valūtai, ko lieto vairāk nekā 330 miljoni cilvēku, kā arī daudzi uzņēmumi un investori un kas netieši ietekmē visu pasauli;

6.

norāda, ka stabilitātes obligācijas atšķirtos no obligācijām, ko izdevušas tādas federālas valstis kā ASV un Vācija, un tādēļ tās nevar tieši salīdzināt ar ASV Valsts kases un Vācijas Centrālās bankas obligācijām;

7.

atzinīgi vērtē uzstāšanos par Zaļo grāmatu, kas atbilst Eiropas Parlamenta sen izvirzītajai prasībai, un uzskata to par lietderīgu sākumpunktu turpmākām pārdomām; ir gatavs un apņēmības pilns apspriest visus jautājumus — gan priekšrocības, gan trūkumus — attiecībā uz iespējamību ieviest stabilitātes obligācijas atbilstoši dažādiem variantiem; mudina Komisiju pēc šā jautājuma plašas sabiedriskas apspriešanas veikt vēl dziļāku analīzi, kurā būtu jāiesaistās arī Eiropas Parlamentam un dalībvalstu parlamentiem, kā arī ECB, ja tā uzskatīs to par vajadzīgu; uzskata, ka neviens no Komisijas piedāvātajiem variantiem pats par sevi nav atbilde uz pašreizējo valsts parādu krīzi;

8.

ņem vērā Komisijas vērtējumu, kas ir daļa no Komisijas Zaļās grāmatas par stabilitātes obligāciju ieviešanas iespējamību, ka stabilitātes obligācijas ļautu vieglāk īstenot eiro zonas monetāro politiku un veicinātu efektīvu darbību gan obligāciju tirgū, gan plašākā eiro zonas finanšu sistēmā;

9.

atkārtot uzsver savu nostāju, ka ir jābūt izveidotai ilgtspējīgai nodokļu sistēmai, kas eiro zonā uzlabos ekonomisko pārvaldību un ekonomisko izaugsmi, un tikai pēc tam var kopīgi izlaist obligācijas, un ka ļoti svarīgs jautājums ir secība, izstrādājot saistošu ceļvedi, kas būtu līdzīgs Māstrihtas kritērijiem vienotas valūtas ieviešanai, un ņemot vērā visu iepriekš gūto pieredzi;

10.

uzskata, ka mērķi, uz kuriem ir balstīti Eiropadomes 2011. gada 8. un 9. decembrī pieņemtie lēmumi par valsts finanšu ilgtspējības palielināšanu, palīdz arī radīt nepieciešamos nosacījumus iespējai ieviest stabilitātes obligācijas;

11.

uzskata, ka stabilitātes obligācijas varētu būt papildu līdzeklis, kā veicināt Stabilitātes un izaugsmes pakta ievērošanu, ar nosacījumu, ka tās tiek izmantotas, lai risinātu morālā kaitējuma un līdzatbildības problēmas; norāda, ka ir jāveic turpmāki pasākumi attiecībā uz Zaļajā grāmatā minētajiem variantiem saistībā ar tādiem jautājumiem kā:

12.

uzskata, ka perspektīvas ieviest stabilitātes obligācijas varēt veicināt eiro zonas stabilitāti vidējā termiņā; tomēr aicina Komisiju steidzami iesniegt priekšlikumus pašreizējās valsts parādu krīzes galīgam risinājumam, piemēram, par Eiropas glābšanas paktu, ko ir ierosinājusi Vācijas Ekonomikas ekspertu padome, un/vai par ESM līguma pilnīgu izstrādi un ratificēšanu, un/vai eiro obligācijām, kā arī par valstu parādu vērtspapīru emisijas kopīgu pārvaldīšanu;

13.

norāda, ka šī rezolūcija ir sākotnēja atbilde uz Komisijas Zaļo grāmatu, un tai sekos vispusīgāka rezolūcija, kas tiks noformēta kā INI ziņojums;

14.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un Eiropas Centrālajai bankai.