14.3.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 76/8

1.1

atbalsta principu, ka stratēģijai “ “Eiropa 2020” — stratēģijai gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (1) un “Sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģijai” (2) ir jābūt savstarpēji papildinošām. Tādēļ ir ļoti svarīgi stratēģijas “Eiropa 2020” mērķos, īstenošanā, uzraudzībā un ar stratēģiju saistīto politiku novērtēšanā iekļaut dzimumu līdztiesības dimensiju un īpašus pasākumus;

1.2

uzskata, ka ir ļoti svarīgi novērst nepilnību, proti, to, ka dzimumu līdztiesības dimensijai nav veltīta īpaša uzmanība nevienā no stratēģijas “Eiropa 2020” septiņām pamatiniciatīvām. Tādēļ dzimumu līdztiesības dimensija regulāri jāiekļauj valstu reformu plānos (VRP) un Eiropas pusgadā, jo īpaši laikā, kad Eiropas ekonomiskās situācijas risināšanai politikas jāīsteno efektīvāk un resursi jāizmanto prasmīgāk, atzīstot dzimumu nevienlīdzības negatīvo ietekmi uz ekonomikas izaugsmi;

1.3

atbalsta katrai valstij adresētos ieteikumus, kuros Komisija aicina dalībvalstis pielāgot VRP noteiktos budžetus, lai nodrošinātu dzimumu līdztiesības principa iekļaušanu politikas pasākumos; VRP pārskatīšanas un īstenošanas uzraudzības jautājumiem veltītajās ministru sanāksmēs jānodrošina minēto ieteikumu īstenošana praksē un jāatspoguļo līdztiesības politikas virzība. Šim nolūkam saskaņotā veidā ir jāizmanto Kopienas fondi, īpaši Eiropas Sociālais fonds;

1.4

ierosina nākamās, 2014.-2020. gadam paredzētās, daudzgadu finanšu shēmas ietvaros nodrošināt īpašus līdzekļus, lai sekmētu sieviešu tiesības un dzimumu līdztiesību. EESK uzskata, ka finansējumam, lai nodrošinātu tā piemērošanu un pārskatāmību, jābūt atbilstošam un pārredzamam, tādējādi atbalstot dzimumu līdztiesības politikas, pasākumu un projektu īstenošanu visās ES kompetencē esošajās jomās;

1.5

uzskata, ka, ņemot vērā atšķirīgo reālo stāvokli valstīs, reģionos un nozarēs, ir jāveic pasākumi, kas dotu iespēju uzlabot stāvokli sociālajā jomā un palielināt sieviešu iesaistīšanos darba tirgū, ieskaitot atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai. To kvantitatīvais un kvalitatīvais potenciāls būtu jāatbalsta dažādās stratēģijā “Eiropa 2020” noteiktajās jomās, un tās ir šādas: inovācija, zinātniskā izpēte, izglītība un profesionālā apmācība, digitālā sabiedrība, klimata jautājumi un zaļā ekonomika, enerģētika, mobilitāte, konkurētspēja, nodarbinātība, kvalifikācija, sociālā atstumtība un nabadzība;

1.6

uzsver sociālo partneru apņemšanos un iesaistīšanos Eiropas, valstu, reģionu un nozaru līmenī, kā arī visos dažādo politiku īstenošanas posmos, lai vajadzīgo pārmaiņu īstenošanu dzimumu līdztiesības jomā nodrošinātu visās Eiropas Savienības valstīs. Sociālais dialogs un kolektīvie līgumi ir pamatinstrumenti dzimumu līdztiesības dimensijas iekļaušanai valstu reformu plānos. Tādēļ Eiropas sociālo partneru noteiktie pasākumi dzimumu līdztiesības jomā ir būtisks piemērs, kas būtu jāatspoguļo stratēģijā “Eiropa 2020”;

1.7

uzsver dzimumu līdztiesības dimensijas iekļaušanas nozīmi, īstenojot katru no septiņām pamatiniciatīvām. Šim nolūkam būs vajadzīga izpratne par vīriešu un sieviešu īpašo un atšķirīgo situāciju, ņemot vērā tādus jautājumus kā darba tirgus un mūžizglītība, visu izglītības un nodarbinātības līmeņu pieejamība, nabadzība un atstumtības risks, piekļuve digitālās nozares jaunajām tehnoloģijām un to izmantošana; iesaistīšanās visos apmācību līmeņos, zinātniskā izpēte un ražošana, jo īpaši nozarēs, kas attīstās. EESK iesaka uzsvērt sieviešu digitālo izglītību, jo produktīvās informātikas nozarē viņas ir pārāk maz pārstāvētas. EESK uzskata, ka Komisijai un dalībvalstīm jāizmanto esošie rādītāji par dzimumiem un jāizstrādā jauni jomās, kurās to nav;

1.8

uzskata, ka, ņemot vērā sarežģīto situāciju jaunatnes bezdarba jomā un skolas priekšlaicīgu pamešanu lielākajā daļā dalībvalstu, kā arī to, ka minētās problēmas atšķirīgi ietekmē jaunus vīriešus un sievietes, ir ļoti svarīgi plašāk integrēt dzimumu līdztiesības dimensiju jaunatnei paredzētas politikas izstrādē;

1.9

aicina dalībvalstis ņemt vērā Komisijas konkrētos ieteikumus un veikt pasākumus, lai uzlabotu sieviešu nodarbinātības apjomu un kvalitāti visās valstīs. Tādēļ ir jāpalielina bērnu un vecāka gadagājuma cilvēku aprūpei paredzēto publisko pakalpojumu pieejamība un kvalitāte, jānovērš atšķirības atalgojuma jomā, jāīsteno pasākumi ģimenes, personīgās un darba dzīves saskaņošanai (jāatvieglo iespējas saņemt paternitātes atvaļinājumus un apmaksātus atvaļinājumus);

1.10

atkārtoti norāda, ka stratēģija “Eiropa 2020” jāizmanto, lai sadarbībā ar sociālajiem partneriem atbalstītu īpašus un efektīvus līgumus un pasākumus, kas garantē sieviešu grūtnieču un to sieviešu, kurām nesen dzimuši bērni, veselību un drošību darba vietā. EESK jau ir paudusi atbalstu Komisijas priekšlikumam paredzēt pasākumus pietiekami ilga grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma (vismaz astoņpadsmit nedēļas) noteikšanai (3).

1.11

lai gan valstis, reģionus un nozares krīze skārusi dažādi, tā ir ietekmējusi cilvēku dzīvi un saasinājusi atsevišķas problēmas sociālajā un veselības aprūpes jomā. Tādēļ EESK uzskata, ka ir jāveltī īpaša uzmanība, lai īstenotu pasākumus, kas mazinātu negatīvo ietekmi (stress, vardarbība, personas aizskaršana darba vietā un ģimenē) (4). Šim nolūkam vajadzīgi kopīgi centieni, lai sekmētu dzimumu līdztiesību sabiedrībā, novērstu strukturālo nevienlīdzību un izmainītu dzimumu lomas un stereotipus;

1.12

uzskata, ka sieviešu līdzdalības sekmēšanai lēmumu pieņemšanā jābūt prioritātei, jo īpaši nozarēs un uzņēmējdarbības jomās, kas stratēģijā “Eiropa 2020” uzskatītas par stratēģiski nozīmīgām un perspektīvām. EESK drīzumā sniegs atzinumu par Tiesiskuma, pamattiesību un pilsonības komisāres ierosinājumu noteikt saistošus pasākumus Eiropas līmenī sieviešu līdzdalības veicināšanai;

1.13

ar bažām norāda uz sociālo pakalpojumu un aizsardzības apjoma samazināšanu vismazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām un tām grupām, kuras visvairāk pakļautas sociālās atstumtības un nabadzības riskam. Tādēļ stratēģijas “Eiropa 2020” ietvaros īpaši jāīsteno pasākumi ar mērķi novērst nabadzību, kas aizvien vairāk izplatās sieviešu vidū, un panākt sieviešu integrāciju, sniedzot atbalstu iekļūšanai darba tirgū (īstermiņā) un pamatizglītības un jaunu kompetenču apguvei, jauno tehnoloģiju izmantošanai un jauniem darba organizācijas veidiem (ilgtermiņā), apvienojot darba un ģimenes dzīvi. EESK uzskata, ka pēc 60 Eiropas projekta īstenošanas gadiem nav pieņemami pieļaut, ka atalgojuma dempingu starp vīriešiem un sievietēm izmanto kā pielāgojamu mainīgo lielumu vai ka zūd sieviešu darba vietu stabilitāte. Komiteja uzskata, ka dalībvalstīm savos VRP nekavējoties jāiekļauj pasākumi, kas sievietēm nodrošina stabilu nodarbinātību un pienācīgu atalgojumu un pensijas.

1.14

lai īstenotu stratēģijā “Eiropa 2020” un “Līdztiesības stratēģijā” izvirzītos mērķus, EESK uzskata, ka ieinteresētajām pusēm un sabiedrībai kopumā jānosūta nepārprotams vēstījums par to, ka ir jāpastiprina pasākumi, lai turpinātu virzību uz līdztiesību. Tādēļ pirmām kārtām ir vajadzīga visu Eiropas iestāžu, Eiropas Parlamenta, Komisijas un Padomes, Eiropas Centrālās Bankas, kā arī EESK un Reģionu komitejas plašāka un ciešāka koordinācija un sadarbība, kā arī līdztiesības aspekti jāiekļauj visos minēto iestāžu struktūras līmeņos (5), nodaļu, grupu un komisiju ikdienas darbībā.

2.1

Stratēģijā “Eiropa 2020”, ko pieņēma 2010. gadā, tika noteikta Eiropas Savienības virzība uz izaugsmi sarežģītā ekonomiskajā situācijā, kurā jau iezīmējās ES pašreizējās problēmas finanšu un politikas jomā. Minētajā stratēģijā iekļauti vairāki pasākumi, lai dalībvalstis efektīvi un vienoti varētu risināt krīzes radītās problēmas un uzsāktu īstenot tādas izaugsmes modeli, kas būtu gudrāka, ilgtspējīgāka un iekļaujošāka.

2.2

Tika izveidots arī jauns ekonomikas pārvaldības process, proti, “Eiropas pusgads”, ar mērķi saskaņot dalībvalstu budžetu un strukturālo politiku novērtēšanu, kā arī nodrošināt minētās stratēģijas īstenošanas uzraudzību.

2.3

“Līdztiesības stratēģijā” ir iekļauta Komisijas darba programma dzimumu līdztiesības jomā. Šis politikas priekšlikums seko Ceļvedim par sieviešu un vīriešu līdztiesību 2006–2010. gadam (6), un ir līdz šim nozīmīgākais mēģinājums definēt stratēģisko mērķu un rādītāju kopumu saistībā ar dzimumu jautājumiem.

2.4

ES no 1996. gada tiek īstenota divpusēja pieeja dzimumu līdztiesības jautājumiem: pirmkārt, tiek īstenoti īpaši pasākumi pret sievietēm vērstās diskriminācijas novēršanai, un, otrkārt, integrētā pieeja dzimumu līdztiesības īstenošanai (gender mainstreaming) tiek iekļauta politikas lēmumos (7).

2.5

EESK atbalsta principu, ka stratēģijas “Eiropa 2020” pareiza īstenošana jāsaskaņo ar “Līdztiesības stratēģiju”, lai efektīvi reaģētu uz krīzes radītājām problēmām, jo abas stratēģijas ir savstarpēji papildinošas, un tādēļ piekrīt EP viedoklim minētajā jautājumā. Arī Padomes 2011. gada martā pieņemtajā Eiropas Dzimumu līdztiesības paktā 2011. –2020. gadam (8) norādīta abu stratēģiju ciešā saikne un izteikts aicinājums apvienot instrumentus, dodot iespēju izkļūt no krīzes.

3.1

Dzimumu līdztiesības jautājums īpašā veidā nav minēts ne tekstā, ne pamatiniciatīvās, ne arī norādīts kādā no pieciem skaitliski izsakāmiem pamatmērķiem, izņemot nodarbinātības līmeni, līdz ar aicinājumu sievietēm plašāk iesaistīties nodarbinātībā. Tas ir būtiskā pretrunā stratēģijas “Eiropa 2020” ievaddaļā izklāstītajiem principiem, kuros norādīts, ka viens no galvenajiem faktoriem, ekonomikas krīzes pārvarēšanai ir līdztiesības ievērošana, un tā ir tikpat nozīmīga kā ekonomiskā, sociālā un teritoriālā solidaritāte, vides aizsardzība un kultūras daudzveidība.

3.2

Dažādas Eiropas iestādes, pilsoniskās sabiedrības pārstāvju organizācijas un sociālie partneri vairākkārt uzsvēruši nepieciešamību dzimumu līdztiesību noteikt kā prioritāti jaunajā rīcības stratēģijā un uzskatīt to par ļoti nozīmīgu konkurētspējas un izaugsmes faktoru. EP uzskata, ka dokumentā jāiekļauj norāde par sieviešu pilnvērtīgu līdzdalību darba tirgū un profesionālajā apmācībā, kā arī programma, kuras mērķis būtu novērst vīriešu un sieviešu atalgojuma atšķirības.

3.3

Stratēģijas “Eiropa 2020” formulējums neguva vispārēju atbalstu, un to kritizēja vairāku iemeslu dēļ: par pārāk vispārīgu saturu, nevajadzīgi sarežģīto struktūru un plašu pievēršanos ekonomikas jautājumiem, neņemot vērā sociālos aspektus. Salīdzinot ar iepriekšējām nodarbinātības stratēģijām, dzimumu līdztiesībai veltīta daudz mazāka uzmanība. Sieviešu nodarbinātības līmenis ir vienīgais jautājums, kuram nepārprotami pievērsta uzmanība, bet acīmredzami trūkst norādes par nodarbinātības kvalitatīvajiem aspektiem, kā arī par dažādajām starta pozīcijām, kas eksistē darba tirgū. Nav minēti pat Lisabonas stratēģijā iekļautie kvantitatīvie mērķi dzimumu līdztiesības jomā.

3.4

EESK uzskata: ne stratēģijā “Eiropa 2020”, ne “Līdztiesības stratēģijā” izvirzītie mērķi netiks sasniegti, ja neīstenos konkrētus pasākumus sieviešu stāvokļa uzlabošanai sabiedrībā un nodarbinātības jomā. Sieviešu kvantitatīvais un kvalitatīvais potenciāls ir jāatbalsta kā būtisks priekšnoteikums dažādās stratēģijas “Eiropa 2020” jomās. Jāizstrādā konkrēti pasākumi saistībā ar septiņām pamatiniciatīvām, jo pretējā gadījumā nevarēs īstenot stratēģijā “Eiropa 2020” izvirzītās prioritātes — bez līdztiesības politikas nav iespējama gudra, ilgtspējīga un sociāli iekļaujoša izaugsme.

3.5

Dažādu dalībvalstu reformu plānos jāatzīst sieviešu darba pievienotā vērtība ekonomikā, piemēram tā, ko sniedz profesionālu darba vietu izveide privātpersonām sniegto pakalpojumu jomā (9), un konkrētās problēmas, ar kurām sievietes saskaras darba tirgū (piekļuve visos līmeņos un visās vecuma grupās, profesionālā izaugsme, nepārtrauktība u.c.) un arī sabiedrībā, un jāņem vērā visi tie sociālie aspekti, kas “Līdztiesības stratēģijā” norādīti kā ļoti būtiski. Lai izkļūtu no krīzes un risinātu jaunās problēmas, stratēģija “Eiropa 2020” jāīsteno, izstrādājot programmas, plānus un īpašus pasākumus, kas dod iespēju sekmēt līdztiesību. To nevar izdarīt, neizprotot pretkrīzes pasākumu iespējamo atšķirīgo ietekmi saistībā ar sieviešu un vīriešu dažādajām starta pozīcijām darba tirgū.

3.6

EESK pauž bažas par dzimumu līdztiesībai veltītu konkrētu pasākumu un specifisku rādītāju trūkumu. Tāpēc nav iespējams uzraudzīt un novērtēt, vai ir panākts progress stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanā, un tas nozīmē arī to, ka Eiropas pusgadā trūkst vajadzīgo instrumentu nevienlīdzības novēršanai, ņemot vērā atšķirīgos starta punktus atbilstīgi reālajam stāvoklim dzimumu līdztiesības jomā dažādās valstīs, nozarēs un jomās.

3.7

Stratēģijai “Eiropa 2020” būtu jānodrošina efektīvi instrumenti, lai ES izaugsmē novērtētu sieviešu lomu un tās sociālo pievienoto vērtību, kā uzsvērts EESK atzinumā (10), un to apstiprina arī Zviedrijas prezidentūras laikā veiktais pētījums (11). Tajā cita starpā norādīts, ka līdztiesība darba tirgū varētu palielināt dalībvalstu IKP vidēji par 27 %.

4.1

“Līdztiesības stratēģijā”, ko pieņēma 2010. gadā, ir noteikta cieša tās saikne ar stratēģiju “Eiropa 2020” visos aspektos un pamatiniciatīvās, īpaši attiecībā uz atbilstošu pasākumu izstrādi un īstenošanu valstīs, izmantojot tehnisko atbalstu, struktūrfondus un svarīgākos finansēšanas instrumentus, piemēram, 7. pētniecības pamatprogrammu. Ņemot vērā nodarbinātības pamatnostādnes un valstu politiku novērtējumu, Komisija stingri uzraudzīs pasākumu virzību, lai mazinātu nevienlīdzību un sekmētu sieviešu sociālo iekļaušanu.

4.2

Minētajā stratēģijā pievērsta uzmanība arī vīriešu lomai dzimumu līdztiesības sekmēšanā un uzsvērta vīriešu iesaistīšanās, lai īstenotu vajadzīgās pārmaiņas, ņemot vērā vīriešu un sieviešu atšķirīgo lomu sabiedrībā — gan ģimenē, gan profesionālajā jomā.

4.3

“Līdztiesības stratēģijā” sīki uzskaitīti pasākumi piecās prioritārajās jomās, kas noteiktas Sieviešu hartā, un viena nodaļa attiecas uz transversāliem jautājumiem: a) vienlīdzīga ekonomiskā neatkarība, b) vienāds atalgojums par vienādu un vienlīdzīgu darbu, c) līdztiesība lēmumu pieņemšanā, d) cieņa, integritāte un ar dzimumu saistītas vardarbības izbeigšana, e) dzimumu līdztiesība ārējos pasākumos, f) horizontālie jautājumi (dzimumu lomas, tiesību akti, dzimumu līdztiesības instrumenti un pārvaldība).

4.4

EESK atbalsta Komisijas nostāju jautājumā par to, ka pilnībā ir jāizmanto tādi ES instrumenti kā vienotais tirgus, finansiālais atbalsts un ārpolitikas instrumenti, lai risinātu problēmas un sasniegtu stratēģijā “Eiropa 2020” izvirzītos mērķus, tomēr uzskata, ka ir vajadzīga paveiktā darba kontrole, lai nodrošinātu “Līdztiesības stratēģijā” iekļauto principu īstenošanas un svarīgāko stratēģijas “Eiropa 2020” instrumentu atbilstību, jo īpaši attiecībā uz septiņām pamatiniciatīvām un vadlīnijām, kas tiks īstenotas gan ES, gan dalībvalstīs.

5.1.1

EESK atzinumā “Gada izaugsmes pētījums (13)” cita starpā jau uzsvērusi nepieciešamību sekmēt kvalitātes aspektu darba vietu radīšanas jomā. Šobrīd, ņemot vērā krīzes radīto sociālo un saimniecisko ietekmi, Eiropas iestādēm un dalībvalstīm būtu jādara viss iespējamais, lai minētajā jomā nodrošinātu turpmāko virzību.

5.1.2

EESK uzskata, ka iniciatīvas īstenošanā ir jāņem vērā sieviešu pašreizējais stāvoklis darba tirgū: lai gan 44 % Eiropas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju ir sievietes, viņu stāvoklis vēl aizvien ir atšķirīgs un nestabils dažādās jomās: zemāks nodarbinātības līmenis, atšķirīgs atalgojums, atsevišķās nozarēs sievietes ir ļoti plaši pārstāvētas, savukārt citās gandrīz nemaz, zems līdzdalības līmenis jaunu uzņēmumu veidošanā, nepilna laika nodarbinātība (75 % no kopējās nodarbinātības), darba līgumi uz noteiktu laiku, atbilstošu iestāžu trūkums bērnu aprūpes un izglītības jomā, sarežģījumi karjerā, zems sieviešu īpatsvars visaugstākajos amatos (gan ekonomikā, gan politikā), nelīdzsvarota piekļuve dažādām specialitātēm izglītības, profesionālās apmācības un augstskolu izglītības jomā.

5.1.3

Nodarbinātības līmenis ir paaugstinājies no 51 % 1997. gadā līdz 62 % 2011. gadā, galvenokārt nozarēs, kurās visvairāk nodarbinātas sievietes un kurās pielāgošanās pasākumu ietekme jūtama visvairāk. Ekonomikas krīze, kas skar Eiropas Savienību, lai gan katru valsti atšķirīgi, pasliktina arī sieviešu stāvokli un apdraud nestabilo progresu dzimumu līdztiesības jomā. EESK uzskata, ka būtu jānosaka vajadzīgie atbalsta pasākumi, lai pēc krīzes nepalielinātos nevienlīdzība darba vidē.

5.1.4

Eiropas Sociālajam fondam būtu īpaši jāplāno, jāuzrauga un jānovērtē visi dalībvalstu īstenotie pasākumi, lai nodrošinātu “Līdztiesības stratēģijas” turpmāko īstenošanu.

5.2.1

Minētā iniciatīva galvenokārt aptver divas jomas: nodarbinātību un izglītību. Tādēļ tās saturs ir cieši saistīts ar iepriekšējo iniciatīvu: mobilitātes sekmēšana izglītības jomā, augstākās izglītības modernizēšana, formālās un neformālās mācīšanās novērtēšana un atzīšana, kā arī efektīvu un ilgtspējīgu ieguldījumu nodrošināšana izglītībā un profesionālajā apmācībā.

5.2.2

EESK norāda, ka ļoti lielas bažas Eiropā rada jauniešu bezdarba līmenis. Šobrīd tas sasniedz 20 %. Bezdarba līmenis jaunu sieviešu vidū ir vēl augstāks, īpaši tas attiecas uz sievietēm, kuru kvalifikācijas līmenis ir zems.

5.2.3

Maternitāte un paternitāte darba tirgu ietekmē ļoti atšķirīgi. Strādā tikai 64,7 % sieviešu, kurām ir bērni vecumā līdz 12 gadiem, salīdzinājumā ar 89,7 % vīriešu. Minētie skaitļi un atšķirības palielinās, pieaugot bērnu skaitam. Pirmsskolas izglītības iestāžu trūkums un nelīdzsvarota ģimenes pienākumu sadale apgrūtina darba un ģimenes dzīves saskaņošanu, radot nopietnus šķēršļus sieviešu profesionālajai attīstībai.

5.2.4

Tikai dažās valstīs ir īstenoti Eiropadomes Barselonas sanāksmē 2002. gadā pieņemtie mērķi pirmsskolas izglītības iestāžu pieejamības jomā, un pašreizējā situācija, kad samazinās sabiedrisko pakalpojumu apjoms, var pasliktināt stāvokli.

5.2.5

Otrs satraucošs rādītājs ir to jauno sieviešu skaits, kuras nestrādā un nemācās (“NEET”). Saskaņā ar Eurostat datiem nestrādā un nemācās 20 % sieviešu un 13 % vīriešu. Skolas priekšlaicīgas pamešanas gadījumu skaita samazināšana ir viens no stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem, kas ietverts šajā iniciatīvā.

5.2.6

EESK uzskata, ka minētās pamatiniciatīvas īstenošanā ir jāņem vērā neaizsargātu jaunu sieviešu pašreizējais stāvoklis dažādās jomās papildus jau iepriekš minētajām: zems pamatizglītības līmenis, ierobežota profesionālās apmācības pieejamība, lai apgūtu zināšanu sabiedrībā pieprasītās prasmes, nepietiekams prasmju novērtējums un profesionālās orientācijas trūkums, kā arī īpašas finanšu problēmas, veidojot uzņēmumu vai uzsākot individuālu darbu. Visu iepriekš minēto jautājumu risināšanai ir vajadzīgi īpaši jaunietēm paredzēti pasākumi.

5.3.1

Šajā iniciatīvā ierosināts izstrādāt un īstenot programmas sociālās inovācijas veicināšanai visneaizsargātākajiem iedzīvotājiem, jo īpaši atbalstot inovatīvu izglītību, apmācību un nodarbinātības iespējas nelabvēlīgā situācijā esošām iedzīvotāju grupām, cīnīties pret diskrimināciju (piemēram, attiecībā uz cilvēkiem ar invaliditāti) un izstrādāt jaunu programmu imigrantu integrācijai, lai pilnībā varētu izmantot viņu potenciālu. Ierosināts novērtēt arī sociālās aizsardzības un pensiju sistēmu atbilstību un ilgtspēju un izskatīt iespējas, kā nodrošināt labāku piekļuvi veselības aprūpes sistēmām. EESK atturīgi vērtē tādas sociālās inovācijas koncepciju, kuras īstenošanas mēģinājumi pēc sava rakstura ir fragmentāri un grūti transponējami. Tā ir saistīta gan ar tiesisko subsidiaritātes principu, gan ar tādu socioloģisku jēdzienu kā "taisnīgums". Vietēja mēroga rīcība, ņemot vērā kādas mazas grupas izteiktu vajadzību, var būt lietderīga, bet nevarēs aizstāt vienlīdzību un taisnīgumu, ko sniedz lielās kolektīvas sociālās aizsardzības sistēmas (14).

5.3.2

Stratēģijā “Eiropa 2020” norādīts, ka dalībvalstīm jāizstrādā un jāīsteno konkrētu riska grupu specifiskajiem apstākļiem pielāgoti pasākumi un pilnībā jāizmanto valstu sociālā nodrošinājuma sistēmas un pensiju shēmas, lai sociālās kohēzijas garantēšanas nolūkā nodrošinātu atbilstošu ienākumu atbalstu un veselības aprūpes pieejamību. Aizvien pieaugošais bezdarbs un pasivitāte, ekonomikas nestabilitāte, zemais atalgojums, taupības pasākumi, sociālo pakalpojumu un ģimenes pabalstu apjoma ierobežošana jo īpaši skar sievietes. Pirmām kārtām kā darba ņēmējas, jo viņas tieši ietekmēja darba vietu samazināšana sabiedriskajā sektorā un pakalpojumu nozarē, kur nodarbināts ļoti liels skaits sieviešu. Viņas tiek skartas arī kā iedzīvotājas un pakalpojumu izmantotājas, jo vispārējas nozīmes pakalpojumu apjoma samazināšana ietekmē sievietes, kuras ir šo pakalpojumu galvenās izmantotājas.

5.3.3

Eiropā vairāk nekā 70 % darba ņēmēju ar zemu atalgojumu ir sievietes. Lielākajā daļā dalībvalstu 17 % sieviešu cīnās ar nabadzību, un arī cits skaitlis rada bažas, proti, iepriekš minētais attiecas uz 15 % vīriešu. Nabadzība un sociālā atstumtība ir cieši saistīta ar izslēgšanu no darba tirgus. Tādēļ pārtraukumi nodarbinātībā un nestabilas darba vietas, kas ir tik ļoti raksturīgas sieviešu nodarbinātībā, jo īpaši sievietēm ar zemu kvalifikācijas līmeni, nekavējoties rada negatīvas sekas, kas var turpināties arī vidējā un ilgā laika posmā.

5.3.4

Vientuļo vecāku ģimenes, atraitnes, sievietes ar invaliditāti, uz dzimumu balstītas vardarbības upurus, vecāka gadagājuma sievietes un imigrantes īpaši smagi skar pabalstu samazināšana un krīze, radot būtisku sociālās atstumtības risku, ja netiek īstenoti īpaši pasākumi aizsardzībai un atbalstam.

5.4.1

Tās mērķis ir sekmēt informācijas tehnoloģiju un jo īpaši interneta pieejamību un izmantošanas iespējas visiem Eiropas iedzīvotājiem, jo īpaši ar tādu programmu starpniecību, kas veicina digitālās prasmes un pieejamību.

5.4.2

Tādēļ dalībvalstīm būtu jāizstrādā stratēģijas ātrgaitas internetam un jānovirza publiskais finansējums, izmantojot arī struktūrfondus, jomām, ko pilnībā neaptver privātie ieguldījumi, kā būtu jāveicina modernu tiešsaistes pakalpojumu izvēršana un izmantošana (piemēram, e-pārvalde, veselības aprūpes pakalpojumi tiešsaistē, “gudrās mājas”, digitālās prasmes, drošība) (15).

5.4.3

EESK pauž bažas, ka trūkst pēc dzimuma sadalītu statistikas datu, jo tāpēc nav iespējams apzināt sieviešu stāvokli ar jaunajām tehnoloģijām saistītajās profesionālajās nozarēs un noskaidrot tehnoloģiju izmantošanas līmeni. Būtu jāveic pētījumi, lai novērtētu sieviešu stāvokli minētajā jomā, tostarp arī par sievietēm kā pakalpojumu lietotājām, un iespējami mērķtiecīgāk varētu izstrādāt stratēģijā “Eiropa 2020” ierosināto informāciju un apmācību.

5.5.1

Viens no minētās iniciatīvas galīgajiem mērķiem ir veicināt un stiprināt saikni starp izglītību, uzņēmumiem, zinātnisko izpēti un inovāciju un sekmēt uzņēmējdarbības garu. Dalībvalstīm ir jāīsteno reformas valstu un reģionu pētniecības un izstrādes sistēmās, lai sekmētu izcilību un pārdomātu specializāciju, kā prioritāti noteiktu izdevumus zināšanu apguvei, veicinātu augstskolu, pētniecības iestāžu un uzņēmumu sadarbību, nodrošinātu pietiekamu skaitu augstskolu beidzēju matemātikas un inženierzinātnēs, un izglītības programmās pievērstu galveno uzmanību radošuma, inovācijas un uzņēmējdarbības gara veicināšanai.

5.5.2

Sievietēm var būt svarīga loma, un viņām jābūt šādai lomai minētajā procesā. No augstskolu beidzējiem 2010. gadā apmēram 60 % bija sievietes, tomēr tas neatspoguļojas amatos, kurus viņas ieņem darba tirgū. Turklāt šobrīd sievietes izveido vienu no trijiem jauniem uzņēmumiem, 13,7 % sieviešu ir biržā kotētu lielu uzņēmumu valdēs, un tikai 3 % sieviešu vada šādu uzņēmumu valdes.

5.5.3

Lielākajā daļā valstu saglabājas uz dzimumu balstīta horizontālā segregācija konkrētās specialitātēs, piemēram, zinātnē, inženierzinātnēs, matemātikā, tehnoloģiju jomā. Minētās studiju nozares rada arī svarīgākās sadarbības iespējas nākamajiem līderiem zinātnes un ekonomikas pasaulē, īpaši studentiem maģistru un doktorantūras programmās, kuras sievietēm ir mazāk pieejamas. Tādēļ EESK uzskata, ka ir jāīsteno pasākumi šo šķēršļu novēršanai.

5.5.4

Vēl aizvien sievietes nav pietiekami pārstāvētas aprindās, kurās tiek pieņemti zinātnei, uzņēmējdarbībai un pakalpojumu jomai nozīmīgi lēmumi. Tikai 18 % sieviešu ieņem visaugstākos amatus augstskolās. Nodarbinātības iespējām un līdzekļu piešķiršanai zinātniskajai izpētei jānodrošina progresīva virzība saistībā ar sieviešu plašāku iesaistīšanos un jāpalīdz palielināt Eiropas sabiedrības ilgtspējīgas attīstības potenciāls.

5.6.1

Minētajā iniciatīvā ierosināts pieņemt un īstenot pārskatītu Energoefektivitātes rīcības plānu un popularizēt visaptverošu programmu efektīvai resursu izmantošanai, MVU un ģimeņu atbalstam, struktūrfondu un citu avotu izmantošanai jaunā finansējuma apguvē, izmantojot jau esošās un veiksmīgās inovatīvu ieguldījumu sistēmas, kas veicinās izmaiņas patēriņa un ražošanas modeļos.

5.6.2

Tiek aplūkoti arī enerģētikas un vides jautājumi: enerģijas izmantošana, dzeramā ūdens pieejamība, atkritumu pārstrāde, siltuma avoti mājokļu apsildei un uzturēšanai, vides aizsardzība un saglabāšana — tie ir daži piemēri, kas liecina, ka šajās jomās sievietēm ir būtiska loma. Izmaiņas patēriņa modeļos nav iespējams ieviest, ja netiek izstrādāti īpaši pasākumi, kuros ņemta vērā reālās situācijas izpratne un kuri ir paredzēti konkrētām mērķa grupām, pirmām kārtām sievietēm.

5.6.3

Tas atzīts arī Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju tiesību aizsardzības padomes (EPSCO) 2012. gada jūnija sanāksmes secinājumos, uzsverot sieviešu būtisko lomu ilgtspējīgā attīstībā. EESK atbalsta padomes secinājumus, ka sievietes var būtiski ietekmēt lēmumu pieņemšanu par vides jautājumiem, jo īpaši klimata pārmaiņu politikas jomā. Sievietēm tā ir jauna iespēja, kas var būt ļoti svarīga viņu personīgā un finansiālā stāvokļa uzlabošanā, ņemot vērā perspektīvo zaļo ekonomiku — nozari, kurai ir būtiska nozīme attīstībā un darba vietu izveidē.

5.6.4

Uzņēmumu līmenī vēl aizvien saglabājas būtiska vertikālā diskriminācija. Lai gan sievietes ieņem apmēram 33 % vadošo amatu, salīdzinot ar 31 % 2001. gadā, lielākoties tie ir amati pakalpojumu un tirdzniecības nozarēs, un daudz mazāk rūpniecībā, celtniecībā vai enerģētikā.

5.6.5

Ir pārāk maz pētījumu un datu, kas dotu iespēju apzināt reālo stāvokli jautājumos, kas saistīti dzimumu līdztiesību, un noteikt nepieciešamos pasākumus, lai palielinātu sieviešu procentuālo īpatsvaru šajā ilgtspējīgas attīstības procesā. EESK uzskata, ka ir jāpievēršas ne tikai ieguldījumiem, bet arī stereotipu pārvarēšanai, jārada risinājumi un jāsekmē pasākumi pozitīvai virzībai, jo zaļā ekonomika ir perspektīva nozare, un, ja situācija jau sākotnēji ir diskriminējoša, pastāv risks palielināt sociālās atšķirības un sociālo plaisu.

5.6.6

Viena no “Līdztiesības stratēģijas” prioritātēm ir darbība ES ārējo attiecību jomā, izmantojot gan sadarbības programmas ar kaimiņreģioniem — kā ES kaimiņattiecību politikas daļu —, īpaši attiecībā uz Euromed reģionu, gan ES darbību pasaules forumos. Īpaša uzmanība vajadzīga sievietēm, kuras imigrējušas no trešām valstīm, Eiropas Savienībā migrējošām sievietēm un no kaimiņvalstīm ieceļojošajām sievietēm. “Rio+20” neveiksmīgie rezultāti ilgtspējīgas attīstības un sieviešu tiesību jomā rada bažas. Nav panākts nekāds progress tādos ļoti būtiskos jautājumos kā saikne starp veselību un seksuālajām un reproduktīvajām tiesībām, sieviešu īpašumtiesības un tiesības mantot zemi, klimata pārmaiņas un videi nekaitīgas darba vietas.

5.7.1

Minētajai pamatiniciatīvai ir būtiska nozīme, lai “Līdztiesības stratēģijā” iekļautu tādus dzimumu līdztiesības aspektus kā atalgojuma pārredzamība, iniciatīvas līdzvērtīga atalgojuma veicināšanai, pasākumi ar aicinājumu sievietēm iesaistīties netradicionālās profesijās, jo tie ir daži no stratēģijā ierosinātajiem nozīmīgākajiem risinājumiem un apliecina atbilstošu sinerģiju ar šo iniciatīvu.

5.7.2

Eiropā vīriešu un sieviešu atalgojums atšķiras vidēji par 17 %, un starp dalībvalstīm atšķirības svārstās no 5 % līdz 31 %. Šo situāciju rada dažādi savstarpēji saistīti faktori: cita starpā var minēt to, ka nozarēs, kurās galvenokārt nodarbinātas sievietes, darbs tiek vērtēts zemāk, vērojama izteikta profesionālā segregācija, un profesionālā izaugsme tiek pārtraukta dažādu iemeslu dēļ. Krīzes rezultātā situācija ir pasliktinājusies.

5.7.3

Atšķirība starp nodarbinātības līmeni un atalgojumu dažos gadījumos ir samazinājusies, tomēr diemžēl ne sieviešu nodarbinātības līmeņa un atalgojuma paaugstināšanās dēļ, bet gan tādēļ, ka krīzes tiešā ietekmē ir krities pieprasījums nozarēs, kurās galvenokārt nodarbināti vīrieši (piemēram, celtniecībā, rūpniecībā, finanšu nozarē). EESK atgādina, ka LESD par vienu no Eiropas integrācijas mērķiem noteikta “dzīves un darba apstākļu uzlabošana nolūkā tos saskaņot, turpinot ieviest uzlabojumus” (16), turklāt tas attiecas uz ikvienu iedzīvotāju.

5.7.4

EESK uzskata, ka ir vajadzīgi pasākumi izaugsmes atjaunošanai nozarēs, kurās ir sarežģījumi, un paralēli tie jāsaista ar pasākumiem profesionālās segregācijas novēršanai. Jo īpaši jāsekmē sieviešu iesaistīšanās zinātnē, tehnoloģiju jomā, inženierzinātnēs un matemātikas nozarēs. Jāizstrādā arī pasākumi, lai veicinātu to nozaru atzīšanu, kurās ir liels nodarbināto sieviešu īpatsvars, piemēram, mājsaimniecības darbi, medicīnas pakalpojumi un aprūpes pakalpojumi.

6.1

Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgads ir jauns instruments, par kuru vienojušās dalībvalstis, lai uzraudzītu stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanu. Eiropas Dzimumu līdztiesības paktā ierosināts valstu reformu programmu izstrādē un īstenošanā iekļaut dzimumu līdztiesības perspektīvu un sekmēt dzimumu līdztiesības politikas pasākumus. Tajā izteikts arī aicinājums Komisijai un Padomei dzimumu līdztiesības perspektīvu ietvert gada izaugsmes pētījumā, Padomes secinājumos un konkrētai valstij adresētos ieteikumos (CSR).

6.2

2012. gada aprīlī divpadsmit dalībvalstis saņēma konkrētām valstīm adresētus ieteikumus saistībā ar dzimumu līdztiesības dimensiju valstu rīcības plānos. Komisija ir ierosinājusi, un EESK atbalsta konkrētas reformas šādās jomās: sekmēt sieviešu iesaistīšanos darba tirgū, uzlabot bērnu aprūpes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, atvērt skolas visu dienu, nodrošināt aprūpi vecāka gadagājuma cilvēkiem, ieskaitot aprūpi citām apgādājamām personām.

6.3

Lielākā daļa ieteikumu paredzēta sieviešu nodarbinātības līmeņa paaugstināšanai, bet nav pievērsta uzmanība šķēršļiem, kas jānovērš, lai nodrošinātu kvalitatīvu darbu, ņemot vērā atalgojumu, darba apstākļus un vīriešu līdzatbildību ģimenē. Tikai vienai valstij (Austrijai) ieteikts pievērsties dažādajam vīriešu un sieviešu atalgojumam, lai gan šāda atšķirība ir visās dalībvalstīs.

6.4

EESK pauž bažas, ka daži no minētajiem ieteikumiem varētu negatīvi ietekmēt dzimumu līdztiesību, proti, tie, kuri saistīti ar pensiju reformu, priekšlikumi pārskatīt atalgojuma un pensiju mehānismus un palielināt pensionēšanās vecumu, neņemot vērā veselīgas dzīves gadus, un priekšlikums ieviest nodokļu atvieglojumus otrajiem pelnītājiem ģimenē.