|
22.5.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 143/29 |
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Latīņamerikas sociālā ekonomika”
2012/C 143/06
Ziņotājs: Miguel Ángel CABRA DE LUNA
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja saskaņā ar Reglamenta 29. panta 2. punktu 2011. gada 18. janvārī nolēma izstrādāt pašiniciatīvas atzinumu par tematu
“Latīņamerikas sociālā ekonomika”.
Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Ārējo attiecību specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2012. gada 24. janvārī.
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja savā 478. plenārajā sesijā, kas notika 2012. gada 22. un 23. februārī (22. februāra sēdē), ar 141 balsi par, 3 balsīm pret un 4 atturoties, pieņēma šo atzinumu.
1. Secinājumi un ieteikumi
1.1. Šā atzinuma mērķis ir izprast Latīņamerikas (LA) sociālo ekonomiku (SE), konkrētāk, pilsoniskās sabiedrības organizēto sektoru, kas parasti tiek izslēgts no Eiropas Savienības (ES) sadarbības pasākumiem. Dokuments izstrādāts, ievērojot Latīņamerikas dažādību un atzīstot abu reģionu atšķirības. Tāpēc, un neatkarīgi no citiem iespējamiem terminiem, par visatbilstošāko šā atzinuma mērķiem tiek atzīts formulējuma “sociālā un solidārā ekonomika” (SSE) lietojums.
1.2. ANO savā Rezolūcijā Nr. 47/90 katra gada pirmo jūlija sestdienu pasludināja par Starptautisko kooperatīvu dienu un Rezolūcijā Nr. 64/136 atzina 2012. gadu par Starptautisko kooperatīvu gadu. Starptautiskā Darba organizācija (ILO) vairākkārt ir atzinusi (īpaši Rezolūcijā Nr. 193) kooperatīvu un SSE pozitīvos aspektus. SVF un Pasaules Banka ir izrādījuši interesi par šo sektoru. ES vairākkārt ir uzsvērusi kooperatīvu un sociālās ekonomikas nozīmi. Savukārt Eiropas Investīciju banka (EIB) piedalās projektos, kas tiek īstenoti ar Latīņamerikas SSE uzņēmumiem. Mercosur un citas Latīņamerikas iestādes ir rīkojušās līdzīgi. Šis atzinums sakrīt ar viņu viedokli.
1.3. Šis atzinums paredzēts, lai izveidotu pamatu EESK sagatavošanas darbam saistībā ar ES un Latīņamerikas pilsoniskās sabiedrības organizāciju 7. sanāksmi, kas notiks 2012. gadā Santjago, Čīlē. Ierosināts uzaicināt Latīņamerikas un Eiropas SSE pārstāvjus piedalīties gan sanāksmes sagatavošanas darbā, gan sanāksmē, lai konstruktīvā dialogā analizētu šā atzinuma saturu. Tāpat ierosināts 7. sanāksmē paust viedokli par minētā dialoga rezultātiem. EESK atzīmē, ka SSE Latīņamerikā risina nopietnas problēmas, kas saistītas ar sociālā un ekonomiskā taisnīguma trūkumu un pamattiesību pārkāpumiem. SSE ir nozīmīgs instruments cīņā par pienācīgas kvalitātes nodarbinātību un sociālekonomisko nelikumību novēršanu, līdz ar to tai ir būtiska nozīme vietējās attīstības un sociālās kohēzijas procesos. SSE veicina daudzveidību un ekonomisko demokrātiju. Tāpēc par prioritāti tiek uzskatīta visu šo iespēju un rezultātu veicināšana, jo tie sekmē vajadzīgās pārmaiņas ražošanas modelī.
1.4. Dažādu Latīņamerikas SSE tendenču līdzāspastāvēšana un sadarbība tiek atzītas par ļoti lietderīgām. No vienas puses, jārūpējas, lai uz uzņēmējdarbību vairāk virzītas SSE atbalsta uz solidaritātes principiem pamatotus mērķus un nedod priekšroku peļņas palielināšanai, bet vairāk piedalās vispārējas labklājības sasniegšanā. No otras puses, jānodrošina, lai SSE, kas vairāk orientētas uz sociālpolitiskām pārmaiņām, apzinātos, ka uzņēmumiem jābūt produktīviem un tiem jāgūst peļņa, veidojot tīklus, kas ļautu noturēties tirgū. Tāpēc SSE nedrīkst nostabilizēties nabadzības ekonomikā, bet gan tādā ekonomikā, kam raksturīga tendenču maiņa, apvienojot attīstību, saimniecisko efektivitāti un sociālo taisnīgumu, lai izskaustu visu veidu asimetrijas.
1.5. SSE Latīņamerikā sastopas ar nozīmīgām problēmām, kas kavē tās attīstību, — sociālās un institucionālās izpratnes trūkums ir viena no nopietnākajām. To veicina stingru mērījumu un kvantifikācijas procedūru trūkums, kas liedz apzināt problēmu apmērus un to sociālās sekas. Steidzami ir jāveic pasākumi, lai sadarbībā ar tādām starptautiskām organizācijām kā CEPAL, ACI-Américas, FUNDIBES, CICOPA un CIRIEC apkopotu starptautiski vienotus statistikas datus Latīņamerikas valstīs. Pārstāvības organizāciju institucionālās klātbūtnes neesamība arī ir nopietna problēma, kas jāatzīst un jārisina valsts pārvaldes iestādēm un citiem sociālajiem partneriem, uzņemoties starpnieka lomu sociālās un ekonomikas politikas konsultatīvajās iestādēs. Ekonomikas un sociālo lietu padomes un citas sociālās līdzdalības organizācijas arī ir noderīgs instruments SSE organizāciju iesaistīšanai.
1.6. Izņemot atsevišķus gadījumus, integrētu un iekļaujošu valsts politiku trūkums attiecībā uz SSE rada nopietnus šķēršļus tās attīstībai un konsolidācijai. Ir jāiet tālāk par priekšlikumiem, kas balstīti uz tiešu ekonomisko palīdzību bez nosacījumiem, veicinot darbības, kuru mērķis ir atrisināt finansējuma avotu problēmu. Jāveido vispārsvarīga strukturālā politika, kas ietvertu lēmumus likumdošanas jomā, jāizvērš izglītības un inovācijas attīstība, kā arī profesionālās apmācības attīstība, īpaši augstākās izglītības līmenī. Jāveicina SSE iesaiste sociālās aizsardzības attīstībā, izmantojot veselības sistēmas, kas tiek pārvaldītas kopā ar lietotājiem. Jānostiprina valsts politika dažādās jomās, lai nodrošinātu, ka tā nemainās ik reizi, kad pie varas nāk jauna valdība.
1.7. Arodbiedrības un citi sociālie partneri, tostarp SSE, savstarpēji sadarbojoties, varētu uzņemties svarīgu lomu tādu institucionālu mehānismu izstrādē, ar kuriem apkarot nelikumības un krāpšanas gadījumus, kas izriet no neformālās ekonomikas un viltus pašnodarbināto darbības. Tas attiecas arī uz pienācīgas nodarbinātības un vispārēju kvalitatīvu sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanu, kā arī veikstpējas sekmēšanu.
1.8. Šajā atzinumā minētos apsvērumus un priekšlikumus vajadzētu iekļaut ES un Latīņamerikas starptautiskās sadarbības politikā SSE jomā. Jāparedz sadarbības projekti tādu maksātspējīgu SSE uzņēmumu dibināšanai, kuri būtu sociālās kohēzijas, vietējās attīstības, daudzveidības, ekonomikas demokrātijas, kā arī plašas ekonomikas un nodarbinātības formalizācijas dalībnieki. SSE jāskata kā prioritāte ES sadarbībā, lai veicinātu to tīklu konsolidāciju, kas kalpotu kā līdzeklis ekonomikas un kopējas attīstības politikas īstenošanā. Ar sadarbības projektiem SSE jomā jāsekmē darbību saskaņošana starp visiem dalībniekiem un tīkliem un jāizvairās no darbību dublēšanās un sadrumstalotības: ir būtiski īstenot vairāk starptautisku un stratēģisku pasākumu.
1.9. Turklāt šajā laikā, kad pasaulē valda krīze, ir nepieciešams pastiprināt uzņēmējdarbības un tirdzniecības sakarus starp Eiropas Savienības un Latīņamerikas SSE. Latīņamerikas SSE īstenotās labās prakses piemēri varētu kalpot par paraugu citiem. Jāuzsver, ka ar Latīņamerikas valstīm parakstītajiem komerclīgumiem ir jāveicina mazo un vidējo uzņēmumu, kā arī mikrouzņēmumu un, konkrētāk, SSE attīstība.
2. Latīņamerikas sociālā ekonomika
2.1. Jēdziena divdabīgums
2.1.1. Šis atzinums par Latīņamerikas SSE izriet no divām neizbēgamām premisām. Pirmkārt, jāapzinās ES un Latīņamerikas sociālās situācijas atšķirības. Otrkārt, jāņem vērā, ka Latīņamerika nav viendabīga. Tādējādi šī analīze tiek veikta, maksimāli ievērojot minēto dažādību. Tās mērķis ir noskaidrot sakritības, kas nodrošinātu vienlīdzīgu sadarbību, paturot prātā abos reģionos notiekošās pārmaiņas (1).
2.1.2. Latīņamerikā lielākoties tiek lietoti divi termini: “sociālā ekonomika” un “solidārā ekonomika”. Pēdējo lieto daudz plašākā nozīmē, taču pastāv vairāki pretrunīgi viedokļi par tā nozīmi (piemēram, “tautas ekonomikas” jēdziens). Termins “SE” Eiropā ir nostiprinājies un neapšaubāmi apzīmē uzņēmējdarbību, kas sistēmā ir nostabilizējusies kā alternatīvs un atšķirīgs veids darbību veikšanai un kuras ietvaros netiek uzskatīts, ka vēlme gūt peļņu ir problēma pati par sevi. Šajā ziņā galvenais jautājums ir par to, kā sadalīt iegūto pārpalikumu, jo SE uzņēmējdarbībai jābūt konkurētspējīgai un jārada peļņa. Eiropas Savienībā pastāv plaša vienprātība par terminu “SE” un jēdzienu, ko tas apzīmē. (2) Latīņamerikā ir kritēriju daudzveidība.
2.1.3. Pēdējos gados, runājot par šo jomu, ir ierasts lietot terminu “sociālā un solidārā ekonomika” (SSE) — galvenokārt Latīņamerikā notikušo politisko un ekonomisko pārmaiņu dēļ. (3) Mēs to iesakām kā atsauci attiecībā uz LA.
2.1.4. Pirmkārt, varam norādīt, ka parasti SSE veido privātas struktūras, kuru mērķis ir personīgo un sociālo vajadzību nodrošināšana, bet ne atlīdzība kapitāla investoriem. SSE stāvoklis dažādās Latīņamerikas valstīs ir atšķirīgs, kaut ir zināms, ka daži modeļi eksistē visās valstīs. Pamatojoties uz šiem kopējiem rādītājiem, iespējams, varam nonākt pie visatbilstošākās jēdziena interpretācijas. Latīņamerikā SSE būtībā veido kooperatīvi, savstarpējās apdrošināšanas sabiedrības, fondi, apvienības, kolektīvā darba sabiedrības, sociālās solidaritātes organizācijas, pilsoniskas grupas un dažādu veidu mikrouzņēmumi. Šo uzņēmumu un sabiedrību darbības pamatā ir solidaritāte un sociālā atbildība. Vairums darbojas tirgū, bet reizēm tie rada īpašus tirgus (piem., taisnīgās tirdzniecības tirgus), kuros tiek piemēroti no konkurentiem atšķirīgi principi.
2.1.5. SSE organizācijām un uzņēmumiem ir atšķirīgas iezīmes salīdzinājumā ar sabiedriskām un privātām kapitālsabiedrībām, bet arī tās ražo preces un nodrošina pakalpojumus. Tāpēc SSE uzņēmumi ekskluzīvi vai prioritāri nav labdarības iestādes, tie nav arī bezpeļņas struktūras: ienākumi ir nepieciešami. Galvenais jautājums ir, kā sadalīt uzņēmuma ienākumus, kas netiek mērīti tikai pēc finanšu rentabilitātes un peļņas radīšanas saviem locekļiem un apkārtējiem, bet arī pēc pievienotās sociālās vērtības.
2.2. Dimensijas un mērījumi
2.2.1. Viena no lielākajām problēmām, kas kavē Latīņamerikas SSE attīstību, ir grūtības sistematizēt informāciju par šo sektoru — problēma, kas pastiprina tā atpazīstamības trūkumu. Ir būtiski precīzi zināt, ne tikai nojaust, SSE patieso ietekmi. Mērījumu trūkums mazina iespējas novērtēt SSE patieso sociālo nozīmīgumu un atšķirību salīdzinājumā ar citu veidu uzņēmumiem, spriežot pēc to ekonomiskās, sociālās un solidārās darbības ietekmes. Tādas pašas vajadzības ir Eiropā: statistikas atzīšana, uzticamu publisko reģistru un satelītkontu izveide katram institucionālajam sektoram un katram darbības atzaram, lai panāktu lielāku redzamību (4).
2.3. SSE organizācijas
2.3.1. Tāpat kā daudzās ES valstīs, arī LA prioritāte ir novērst pietiekami konsolidētas, integrētas un efektīvas SSE pārstāvības trūkumu. Kaut pēdējos gados ir sasniegts daudz, ir nepieciešams, lai dažādu SSE saimju pārstāvības struktūras integrētos, pamatojoties uz piramīdveida uzbūves kritērijiem — augšupēji, pa nozarēm un teritorijām, bet izvairoties no sadrumstalotības, savstarpējas konkurences un korporatīvisma. Šo organizāciju ciešā saikne ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām ļauj tās uzskatīt par sociālās lietderības un inovācijas poliem, kas spēj reaģēt uz svarīgākajām sociālekonomiskajām problēmām.
2.3.2. Kad SSE organizācijas (5) tiek oficiāli atzītas, tādējādi iegūstot reālas dialoga un sarunu veidošanas iespējas, tās apvieno ietekmes zonas, lai panāktu sinerģiju veiktspējas veidošanas, uzņēmumu produktivitātes, uzņēmumu sociālās atbildības, jaunu pārvaldības modeļu un sliktu prakšu apkarošanas jomā, kā arī, lai gūtu lielāku ietekmi ekonomikas sistēmā.
2.4. Valstu politiskās nostādnes
2.4.1. Viens no SSE vēl risināmiem jautājumiem ir atrast veidu, kā noslēgt līgumus un veidot apvienības ar valsts sektora iestādēm, ievērojot abpusēju cieņu un neatkarību. Valstu politika ir viena no prioritārajām SSE interesēm un mērķiem Latīņamerikā. Politiku, kuras pamatā ir galvenokārt tiešas ekonomiskās palīdzības sniegšana bez nosacījumiem, nav iespējams kontrolēt, tā ir neparedzama un var kļūt par spiediena un manipulācijas instrumentu. Strikti paliatīva jeb palīdzības politika veicina sliktas metodes.
2.4.2. Ir jāveicina integrēta un līdzdalību veicinoša politika, kas atbilst SSE un tās veiktspējā ieinteresēto valdību pamatmērķiem, lai mobilizētu sabiedrības un tirgus līdzekļus un tādējādi ar inovatīviem sarežģītu problēmu risinājumiem gūtu vispārīgu labumu. Gan valsts pārvaldes iestādēm, gan SSE organizācijām neapšaubāmi ir līdzīgi sociālie mērķi, jo tās nodrošina cilvēku neatliekamās vajadzības (6).
2.4.3. SSE piekļuve finansējumam ir endēmiska problēma, kas radikāli bremzē tās attīstību. SSE galvenokārt attīstās no savu biedru un sponsoru ieguldījuma, nevis no trešo pušu spekulācijām ar kapitālu. Tās īsteno praksi, kas veicina vispārējās intereses. Sabiedriskās darbības attiecībā uz regulāru finansējuma iegūšanu ar likumdošanas reformām un SSE piemērotiem makroekonomikas pasākumiem pārsvarā ir nepietiekamas un ierobežotas. Nav valstu politikas, kas iekļautu SSE vispārējās ekonomikas plānošanā; vajadzīga arī nozaru finansēšanas politika jauna kapitāla investēšanai, riska kapitāla fondu palielināšanai, darbinieku un partneru ekonomiskās dalības finansēšanai un uzņēmējdarbības grupu veidošanas atbalstam; ir jāveicina arī SSE līdzdalība publiskajā iepirkumā. Steidzami būtu jāpārskata tie pasākumi, kuri rada nepamatotus šķēršļus tādu SSE finanšu struktūru attīstībai kā ētiskā banka un mikrofinansējums.
2.4.4. Lielākajai daļai valstu trūkst skaidru politiskās darbības virzienu, kas noteiktu dažādos līmeņos, institūcijās un administratīvajās struktūrās koordinētas programmas, lai institucionalizētu SSE un risinātu jautājumu starpnozaru aspektā. Administratīvās procedūras nav pietiekami elastīgas, kā arī netiek efektīvi saskaņoti jautājumi par SSE veicināšanu un atbalstu tai valsts un starptautiskā līmenī. Ir nepieciešamas tādas valstu politiskās nostādnes, kas novērstu mazo sociālo uzņēmumu un vietējā, uz solidaritāti balstītā, ražošanas tīkla sagraušanu; vajadzīga profesionālās sagatavošanas un uzņēmumu vadības politika, īpaši pašvaldību sektorā (7), kā arī dažādu SSE veidojumu normatīvo aktu piemērošanas politika. Īpaši jāuzsver nepieciešamība īstenot sabiedrisko izglītības politiku (ILO Ieteikums Nr. 193, 2003) attiecībā uz SSE. Ne valsts iestādes, tostarp augstskolas, ne SSE nav pielikušas pietiekamas pūles, lai sadarbotos.
2.5. Ekonomikas attīstība Latīņamerikā un SSE nozīme
2.5.1.
|
2.5.1.1. |
Lai gan katrā valstī ir zināmas atšķirības, tradicionālās izaugsmes ziņā Latīņamerikā notiek labvēlīga makroekonomikas attīstība. Tomēr šī izaugsme notiek maksimālas sociālās nevienlīdzības apstākļos, ko raksturo ievērojams bezdarba līmenis un sastingums noteiktās sociālajās jomās, vispārēja nodarbinātības nestabilitāte un izteikta sociālā atstumtība un nabadzība. Tomēr liekas, ka, atjaunojot “proaktīvu valsti”, kas apzinās, ka šāda sociāla divdabība nav ilgtspējīga, var veicināt daudz taisnīgāku (8) un ekoloģiskāku izaugsmi. |
|
2.5.1.2. |
Konsolidētas Latīņamerikas SSE ieguldījums attīstības pārvaldībā koncentrējas uz tādu nopietnu problēmu risināšanu kā nabadzība, nevienlīdzība, atstumtība, neformālā ekonomika, cilvēku ekspluatācija, sociālās kohēzijas trūkums un uzņēmumu pārcelšana uz ārzonas valstīm, kā arī rada vienlīdzīgāku ienākumu un bagātības sadali, tādējādi sekmējot nepieciešamās ražošanas modeļa pārmaiņas. Tieši šajā jomā darbojas SSE, kas rada sociālās labklājības pakalpojumu piedāvājumu un kas salīdzinājumā ar citām nozarēm sniedz priekšrocības preferenciālu sociālo produktu un pakalpojumu efektīvā nodrošināšanā un ražošanā. Tās iespējas apkalpot plašus iedzīvotāju slāņus un no varas un ekonomiskajiem centriem attālas teritorijas atvieglo uzdevumu nodrošināt taisnīgu attīstību. |
2.5.2.
|
2.5.2.1. |
Neformālā ekonomika (ēnu ekonomika) Latīņamerikā ir plaši izplatīta parādība, kas ir sastopama arī dažās ES zonās un ko raksturo darba vai saimnieciskās darbības veikšana ar daļēju vai pilnīgu sociālo garantiju trūkumu un piemērojamo tiesību aktu neievērošana. Bezdarbs, nepietiekama nodarbinātība un darba apstākļu sliktā kvalitāte ir pretrunā ILO nostājai par pienācīga darba nodrošināšanu. (9) Tā ir akūta problēma. Ir atklāta tieša saistība starp neformālu nodarbinātību vai nepietiekamu nodarbinātību un nabadzības rādītājiem, un tas ir īpaši raksturīgi sieviešu, jauniešu, pirmiedzīvotāju vai afrikāņu izcelsmes cilvēku vidū, kā arī cilvēku ar invaliditāti vidū — gan neoficiālas nodarbinātības, gan nevienlīdzīgas attieksmes un atalgojuma ziņā. Pretēji tam, SSE kopā ar citiem dalībniekiem ir efektīvs instruments cīņā pret neformālo ekonomiku un sekmē uzņēmumu un cilvēku legālu darbību un sociālo garantiju nodrošināšanu. Turklāt tas palīdz novērst tādas prakses izplatību, kad personiskās interesēs tiek slēgti līgumi par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu ar tādiem pakalpojumu sniedzējiem, kas neparedz izpildes garantijas un nenodrošina pietiekamu kvalitāti, tādējādi mazinot saņēmēju sociālo aizsardzību. Arodbiedrības un citi sociālie partneri, kā arī SSE, savstarpēji sadarbojoties, varētu uzņemties svarīgu lomu tādu institucionālu mehānismu izstrādē, ar kuriem apkarot nelikumības un krāpšanas gadījumus, kas izriet no neformālās ekonomikas un viltus pašnodarbināto darbības. Tas attiecas arī uz pienācīgas nodarbinātības un kvalitatīvu vispārējas nozīmes sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanu, kā arī veikstpējas sekmēšanu. |
|
2.5.2.2. |
ILO atzinīgi vērtē SSE nozīmi, jo vērtības un principi, kas ir tās uzņēmumu pamatā, iekļauj darba pamatprincipu un tiesību ievērošanu (10). Šajā ziņā tā ir pierādījusi savas spējas paplašināt sociālās aizsardzības pakalpojumus, attiecinot tos arī uz iedzīvotājiem un patērētājiem, kuri nav iesaistīti sociālās apdrošināšanas fiskālajā sistēmā, lai novērstu darba tirgus nelīdzsvarotību un nodrošinātu vienlīdzīgu aprūpi. |
|
2.5.2.3 |
SSE ietver daudzas neformālas pašnodarbināto grupas, kurām trūkst iespēju iegūt arodapmācību, finansējumu un oficiālu atzīšanu. Savstarpības saites un mazo ražotāju jeb amatnieku savstarpēja uzticēšanās varētu veicināt oficiāla statusa iegūšanas procesus, veidojot SSE uzņēmumus, jo neatkarīgajiem ražotājiem pašiem praktiski nav iespēju iekļūt oficiālajā tirgū. Jāveicina SSE iesaiste sociālās aizsardzības attīstībā, izmantojot veselības aprūpes sistēmas, kas tiek pārvaldītas kopā ar lietotājiem. Ir svarīgi izskaust pašā SSE pastāvošo nelegālo saimniecisko darbību. |
2.5.3.
|
2.5.3.1. |
Sociālās kohēzijas minimālo parametru noteikšana tiek uzskatīta par būtisku ikvienai attīstības pieejai (11). Vietējās valdības saprot, ka ir svarīgi atbalstīt SSE uzņēmējdarbību, lai atdzīvinātu pilsētu un lauku kopienas. Šie uzņēmumi rada vietējās darbavietas, un peļņas pārpalikumi nonāk vietējā līmeņa apritē, veicinot uzkrājumu, kas tiek novirzīts ieguldījumiem tajā pašā teritorijā. Tā tiek nodrošināti primārie sociālās kohēzijas procesi ar vietējo ieguldījumu, preču un pakalpojumu kontroli, turklāt ienākumu apgrozījums vietējā un reģionālajā ekonomikā veicina ekonomikas stabilitāti. |
|
2.5.3.2. |
SSE apliecina savu spēju radīt un paplašināt uzņēmējdarbības kultūru un struktūru, kā arī sasaistīt saimniecisko darbību ar vietējām ražošanas vajadzībām. SSE sekmē iekšējās attīstības procesus lauku apvidos, novājinātu industriālo zonu stimulācijas procesus un panīkušas pilsētvides atdzīvināšanas procesus, tādējādi mazinot lielo teritoriālo nelīdzsvarotību un piemērojot nevis kādu noteiktu vietējās attīstības modeli, bet pieļaujot dažādu modeļu līdzāspastāvēšanu atbilstīgi teritoriju sociālajām un ekonomiskajām vajadzībām. |
|
2.5.3.3. |
SSE sekmē teritoriālo autonomiju, pievēršot īpašu uzmanību pilsoniskajai sabiedrībai, lai noteiktu teritorijas attīstības modeli un lai kontrolētu izaugsmes un strukturālo pārmaiņu procesu norisi. Šajos procesos būtiska nozīme ir lauksaimnieku kooperatīviem. Sociālās kohēzijas politikai jākoncentrējas uz vietējām (pilsētu un lauku) vajadzībām, lai nodrošinātu sociālos pamatpakalpojumus, infrastruktūru un izglītību. Šī uzdevuma veikšanai SSE ir ļoti svarīga. |
2.5.4.
|
2.5.4.1. |
SSE neveidojas kā margināls sektors, bet gan kā tautsaimniecības sistēmas institucionāls elements, līdzāspastāvot valsts un privātkapitāla sektoram. Ar to tiek ieviesta ekonomiskā daudzveidība, kas ļauj līdzsvarot abus pārējos. SSE veicina ilgtspējīgu attīstību, sekmē apvienību sistēmu un vienlīdzīgas iespējas, īstenojot izglītojošas veicināšanas sistēmas. Lai panāktu sociālo stabilitāti, būtiska ir ekonomikas izaugsmes stabilitāte, ienākumu sadale un alternatīvo ekonomiku aktivizēšana. |
|
2.5.4.2. |
SSE darbība, kuras pamatā ir demokrātijas princips un iedzīvotāju dalība lēmumu pieņemšanā par ekonomikas jautājumiem, liecina par pastāvīgu izglītojošu demokrātijas un sabiedrības modeli. SSE veido sociālo struktūru, un tās spēja veiksmīgi piedalīties konfliktu risināšanā un miera un sociālā taisnīguma veicināšanā to padara par neaizstājamu Latīņamerikas ekonomikas un sociālās sistēmas sastāvdaļu. Šī spēja ir jāveicina. |
3. Starptautiskā sadarbība SSE jomā
3.1. Nepieciešamība sadarboties
3.1.1. SSE pamatā ir principi un prakse, ko ievēro gan ES, gan Latīņamerikā. Šīs kopīgās nostādnes varētu sekmēt sadarbību starp abiem reģioniem gan ilgtspējīgas attīstības, gan uzņēmējdarbības un tirdzniecības jomā.
3.1.2. Atkārtojot agrāk pausto, EESK uzsver, ka ar Latīņamerikas valstīm parakstītajiem komerclīgumiem ir jāveicina MVU, kā arī mikrouzņēmumu un, konkrētāk, SSE attīstība (12).
3.2. Tīkli
3.2.1. SSE pārstāvošo organizāciju tīkli, sociālie uzņēmumi un informācijas, kvantifikācijas un inovācijas, kā arī augstākās izglītības centri var veidot platformas, kas censtos novērst konstatētos trūkumus. ES varētu būt īpaši noderīga šo mērķu sasniegšanā, bet pasākumus nedrīkst vērst tikai uz valstīm vai teritorijām ar zemiem ienākumiem; tie jāvērš arī uz valstīm ar strauji augošu ekonomiku un vidējiem ienākumiem, kurām nepieciešams konsolidēt savu sociālo kohēziju un taisnīgu izaugsmi. Tāda SSE, kuras pamatā ir uzticami tīkli, palīdzētu apzināt neatliekamākās vajadzības un efektīvākos projektus, tādējādi nodrošinot, ka ES starptautiskā sadarbība būtu selektīvāka. Izšķiroši svarīga var būt ES tīklu veidošana ar Latīņameriku un citiem jaunattīstības reģioniem (Āfriku, Āziju u.c.), par pamatu ņemot SSE (13).
3.3. Sadarbība attīstības jomā un kopēja attīstība SSE iekšienē
3.3.1. ES var veicināt sadarbību, īstenojot SSE uzņēmējdarbības plānus ilgtspējīgai attīstībai (14), kuros piedalās iesaistīto Latīņamerikas valstu valdības un kuros sadarbojas abu kontinentu SSE organizācijas, ieviešot tehniskā atbalsta un palīdzības programmas uzņēmējiem saskaņā ar pašreizējo nodarbinātības politiku. Tādējādi ES klātbūtni Latīņamerikā neuztvers tikai kā komerciālas intereses.
4. 2012. gads kā pavērsiena punkts: Starptautiskais kooperatīvu gads (ANO); Eiropas Savienības un Latīņamerikas pilsoniskās sabiedrības organizāciju 7. sanāksme
4.1 ANO Ģenerālās asamblejas Rezolūcijā (64/136) 2012. gadu pasludināja par Starptautisko kooperatīvu gadu. Rezolūcijā uzsvērts kooperatīvu ieguldījums pasaules ekonomikas un sociālajā attīstībā, un ANO aicina 2012. gadā to aktīvi veicināt. Šajā atzinumā pausts atbalsts visam rezolūcijas saturam un tajā izteiktajiem priekšlikumiem.
4.2 2012. gadā tiks rīkota Eiropas Savienības un Latīņamerikas pilsoniskās sabiedrības organizāciju 7. sanāksme. Gatavojoties šim pasākumam, notiks darba sanāksmes par šā atzinuma saturu. Tajās piedalīsies Latīņamerikas un Eiropas Savienības SSE pārstāvji, lai saskaņotu viedokļus par ieteikumiem dokumenta galīgajā redakcijā.
Briselē, 2012. gada 22. februārī
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs
Staffan NILSSON
(1) Dokuments COM(2009)/647 par stratēģiju “ES 2020”. OV C 347, 18.12.2010., 48.–54. lpp. par tematu “Sociālekonomiskie aspekti ES un Latīņamerikas attiecībās”.
(2) EESK atzinums INT/447, OV C 318, 23.12.2009., 22.–28. lpp., “Uzņēmējdarbības formu daudzveidība”; “Toia” ziņojums INI/2250/2008; EESK atzinums par kooperatīvo sabiedrību attīstības veicināšanu Eiropā (OV C 234, 22.09.2005.); EESK atzinums par sociālo ekonomiku un vienotu tirgu (OV C 117, 26.04.2000.). Šajā sakarā jāmin Spānijā un Portugālē nesen, 2011. gadā, pieņemtie likumi par sociālo ekonomiku, kā arī citi dalībvalstīs spēkā esošie normatīvie akti, kas regulē SSE uzņēmumu darbību.
(3) Piemēram, ILO to izmantojusi 2010. gada darba dokumentā, kuru sagatavojis Starptautiskais mācību centrs (ITC-ILO) “Sociālā un solidārā ekonomika: veidojot kopēju izpratni”.
(4) Latīņamerikā nav precīzas statistikas, bet, spriežot pēc “Fundibes” veiktajiem pētījumiem, 2009. gadā aptuveni un provizoriski var runāt par vairāk nekā 700 000 SSE organizāciju un aptuveni 14 miljoniem biedru. Visa reģiona neformālās ekonomikas sektora lielais apjoms ļoti apgrūtina precīzu vai aptuvenu vispārīgu aprēķinu veikšanu. SKA uzskata, ka Latīņamerika ir reģions ar visstraujāko izaugsmi jaunu kooperatīvu un to locekļu ziņā (2009. g.); INACOOP (Urugvaja) norāda datus par 2008. gadu: 1 164 kooperatīvi, 907 698 biedru; gada ražošanas apjoms sasniedz 1,708 miljardus dolāru (3,2% no kopējā ražošanas apjoma), 27 449 darbinieku. Citi dati par 2008. gadu: 12 760 kooperatīvi un 9 392 713 iesaistītās personas; 4 166 savstarpējās apdrošināšanas sabiedrības un 4 997 067 iesaistītās personas; 289 460 darbinieku (avots: INAES). Čīle: 1 152 kooperatīvi un 1 178 688 iesaistītās personas; 536 savstarpējās apdrošināšanas sabiedrības (avots: FUNDIBES). Kolumbija: 8 533 kooperatīvi un 139 703 iesaistītās personas; 273 savstarpējās apdrošināšanas sabiedrības un 4 758 iesaistītās personas (avots: CONFECOOP); Gvatemala: 841 kooperatīvs un 1 225 359 iesaistītās personas (dažādi avoti); Paragvaja: 453 kooperatīvi un 1 110 000 iesaistīto personu (avots: FUNDIBES); Brazīlija: sk. 9. zemsvītras piezīmi. Citi pētījumi norāda uz SSE stipro pusi krīzes situācijās. Bet visi šie dati un vērtējumi ir intuitīvi un aptuveni, nevis pārbaudāmi.
(5) Pārstāvošo iestāžu piemēri: Confecoop (Kolumbija), Conacoop (Kostarika), Confecoop (Gvatemala), Conpacoop (Paragvaja), Hondurasas kooperatīvu konfederācija (Confederación Hondureña de Cooperativas), OCB (Brazīlija), Conacoop (Dominikas Republika), Cudecoop (Urugvaja), Consejo Mexicano de Empresas de la Economía Solidaria y Cosucoop (Meksika). Starptautiskā līmenī: ACI-América, CICOPA un citi.
(6) Sabiedriskās SSE iestādes: Infocoop (Kostarika), Dansocial (Kolumbija), Incoop (Paragvaja), INAES (Argentīna), Senaes (Brazīlija), Inacoop (Urugvaja), Insafocoop (Salvadora).
(7) Kā attiecībā uz MVU norādīts EESK atzinumā REX/180 (15.02.2006.), OV C 88, 11.4.2006., 85.–93. lpp., “ES un Meksikas attiecības”.
(8) Saskaņā ar CEPAL datiem vairāk nekā puse iedzīvotāju (350 miljoni cilvēku) atrodas zem nabadzības sliekšņa, un 22 miljoni bērnu, lai izdzīvotu, ir spiesti strādāt. Jāuzsver, ka Brazīlijas valdība pēdējos desmit gados ir pieņēmusi pasākumus, kas miljoniem cilvēku glābj no ārkārtējas nabadzības. To palīdzējusi panākt Brazīlijas SSE ar Valsts sociālās ekonomikas departamenta (SENAES) starpniecību; tā vadītājs prof. Paul Singer nesen norādīja, ka SSE vajadzīgs vairāk naudas un lielāka tirgus daļa, turklāt tā ir jāpopularizē.
(9) Saskaņā ar Brazīlijas Solidārās ekonomikas karti šajā valstī ir 22 000 uzņēmumu, no kuriem trešā daļa ir neformāli (www.fbes.org.br). Sk. arī EESK atzinumu REX/232, OV C 256, 27.10.2007., 138.–143. lpp., par ES attiecībām ar Centrālameriku, EESK Atzinumu SOC/250, OV C 93, 27.4.2007., 38.–41. lpp., par pienācīga darba nodrošināšanu visiem un 2009. gada 12. oktobra Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārās asamblejas Darba dokumentu par stratēģijām nodarbinātības nodrošināšanai un darba vietu radīšanai, īpaši sievietēm un jauniešiem.
(10) Darba dokuments “Sociālā un solidārā ekonomika — mūsu kopīgais ceļš uz pienācīgas kvalitātes nodarbinātību” (2011. g.) http://socialeconomy.itcilo.org/en/2011-readers. Attiecas arī uz šī atzinuma 3.2. punktu.
(11) Šis temats aplūkots daudzos dokumentos. EESK: “ES un Latīņamerikas pilsoniskās sabiedrības 6. tikšanās” (2010. g.); CEPAL 2007. gada darba dokuments Latīņamerikas valstu vadītāju un Santjago (Čīle) valdības augstākā līmeņa sanāksmei; EESK atzinums REX/257, OV C 100, 30.4.2009., 93.–99. lpp., “ES un Brazīlijas attiecības”; EESK atzinums REX/232, OV C 256, 27.10.2007., 138.–143. lpp., “ES un Centrālamerikas valstu attiecības”; EESK: ES un Centrālās Latīņamerikas asociācijas nolīgums. Gvadalaharas augstākā līmeņa sanāksme, ES un Latīņamerika. EESK: 2006. gada ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu pilsoniskās sabiedrības 4.otikšanās. EESK atzinums REX/210, OV C 309, 16.12.2006., 81.–90. lpp., “Attiecības starp Eiropas Savienību un Andu kopienu”. EESK atzinums REX/180, OV C 88, 11.4.2006., 85.–93. lpp., “ES un Meksikas attiecības”. EESK atzinums REX/135, OV C 110, 30.4.2004., 40.–54. lpp., “Brīvās tirdzniecības nolīgums ar Amerikas kontinentu”. EESK atzinums REX/13 (OV C 169, 16.6.1999.) un it īpaši EESK atzinums REX /152, OV C 110, 30.4.2004., 55.–71. lpp., “Sociālā kohēzija Latīņamerikā un Karību jūras reģiona valstīs”.
(12) EESK atzinums REX/277, OV C 347, 18.12.2010., 48.–54. lpp., “Sociālekonomiskie aspekti ES un Latīņamerikas attiecībās”. Sk. arī EESK nostāju attiecībā uz vairākiem komerclīgumiem ar šīs zonas valstīm.
(13) Šajā saistībā ir jāņem vērā Ķīnas būtiskā loma pasaules mērogā un šīs valsts kā stratēģisku alianšu dalībnieces nozīmīgums. Svarīgi Latīņamerikas tīkli ir, piemēram, RED DEL SUR (MERCOSUR); UNISOL (Brazīlija) un FIDES (Meksika).
(14) Viena no SSE raksturīgajām īpatnībām ir tās saistība ar vides ilgtspēju. Sk. šī atzinuma 10. zemsvītras piezīmē minētā dokumenta 9. nodaļu par tā sauktajām “zaļajām” darba vietām. Sk. arī OV C 48, 15.2.2011., 14.–20. lpp. un OV C 48, 15.2.2011., 65.–71. lpp.