15.11.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 351/12

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Mazāk aizsargāto grupu tiesības darbavietā – it sevišķi jautājumi saistībā ar diskrimināciju seksuālās orientācijas dēļ” (pašiniciatīvas atzinums)

2012/C 351/03

Ziņotājs: Thomas JANSON kgs

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 2012. gada 19. janvārī saskaņā ar Reglamenta 29. panta 2. punktu nolēma izstrādāt pašiniciatīvas atzinumu par tematu

“Mazāk aizsargāto grupu tiesības darbavietā – it sevišķi jautājumi saistībā ar diskrimināciju seksuālās orientācijas dēļ”.

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2012. gada 3. septembrī.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 483. plenārajā sesijā, kas notika 2012. gada 18. un 19. septembrī (2012. gada 18. septembra sēdē), ar 130 balsi par, 4 balsīm pret un 14 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1   Jebkāda veida diskriminācija, pamatojoties uz personas piederību kādai noteiktai grupai, ir drauds gan demokrātijai, kas balstīta uz cilvēktiesībām, gan ekonomikas attīstībai Eiropas Savienībā. EESK uzskata, ka Eiropas Savienībai ir pienākums koordinēt darba mērķus šajā jomā (1).

1.2   Diskriminācijas efektīvai apkarošanai nepieciešami aktīvi pasākumi, kas balstās uz dažādu ieinteresēto personu dalību un kuros mazāk aizsargāto grupu pārstāvji sadarbojas ar sociālajiem partneriem.

1.3   Šajā atzinumā EESK secina, ka saistībā ar diskrimināciju seksuālās orientācijas dēļ jāīsteno intensīvāki centieni, lai mazinātu šāda veida diskriminācijas risku. Tostarp jāpalielina finansējums pētījumiem par diskrimināciju darbavietā, kā arī jāizstrādā ceļvedis, lai sasniegtu mērķi novērst diskrimināciju, kuras pamatā ir personas seksuālā orientācija.

1.4   Ir skaidrs, ka ekonomikas un sociālā krīze būtiski ietekmē mazāk aizsargāto grupu stāvokli darba tirgū. Pašreiz notiekošā līdzekļu samazināšana sociālās labklājības sistēmām Eiropas Savienībā palielina bezdarbu, kā arī pieaug ksenofobijas, homofobijas un citu diskriminējošu un aizvainojošu izteikumu un darbību risks. EESK uzskata, ka ir svarīgi, lai ES un dalībvalstis efektīvāk un atklātāk novērtētu riskus, ko pašreizējā līdzekļu samazināšana rada mazāk aizsargātajām grupām, un veiktu pasākumus, lai tos mazinātu.

1.5   EESK norāda, ka Eiropas Savienībā pastāv ievērojamas atšķirības attieksmē pret lesbietēm, gejiem, biseksuāļiem un transpersonām (LGBT (2)), un pauž nopietnas bažas par diskrimināciju, ar ko šīs personas saskaras. Šāda diskriminācija apdraud ES pamatvērtības un personu pārvietošanās brīvību.

1.6   EESK aicina Komisiju izstrādāt ceļvedi nolūkā apkarot diskrimināciju pret lesbietēm, gejiem, biseksuāļiem un transpersonām un uzsver, ka ir svarīgi iekļaut šo aspektu visās politikas jomās.

1.7   EESK uzsver, ka ir svarīgi, lai pilsoniskā sabiedrība un valdības strādātu kopā ar mērķi apkarot stereotipus un uzlabot informētību par lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu tiesībām. Diskriminācija seksuālās orientācijas un dzimumpiederības dēļ aktīvi jāiekļauj sociālo partneru diskusijās un sarunās. Tādēļ EESK vēlas uzsvērt tīklu veidošanas iespējas, kas var veicināt iespēju vienlīdzību un atklātību darbavietā.

1.8   EESK uzsver, ka svarīgi ir zināt, kas noteikts ES tiesību normās un noteikumos saistībā ar diskrimināciju darbavietā gan attiecībā uz individuālām personām, gan arī darba devējiem un arodbiedrībām. Gandrīz 45 % ES iedzīvotāju nezina, ka ir likumi, kas aizliedz diskrimināciju seksuālās orientācijas dēļ. EESK uzskata, ka minētās problēmas risināšanai ir vajadzīgas mērķtiecīgas informācijas kampaņas.

1.9   EESK apzinās to problēmu specifisko dabu, ar kurām saskaras daudzas transpersonas, un uzskata, ka šo īpašo jautājumu jāskata atsevišķā atzinumā.

2.   Iemesli, kāpēc nepieciešams apkarot diskrimināciju

2.1   Eiropas Savienības pamatā ir brīvības, demokrātijas, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas, kā arī tiesiskuma princips. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 19. pantu ES kompetencē ir “veikt atbilstīgus pasākumus, lai cīnītos pret diskrimināciju dzimuma, rases, etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ”. Visa veida diskriminācijas apkarošanai un izskaušanai ir izšķiroša nozīme ES leģitimitātes nodrošināšanā. Ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. pantu ir aizliegta jebkāda veida diskriminācija, tostarp diskriminācija dzimuma, rases, ādas krāsas, etniskās un sociālās izcelsmes, ģenētisko īpašību, valodas, ticības vai pārliecības, politisko vai jebkuru citu uzskatu dēļ, diskriminācija saistībā ar piederību nacionālai minoritātei, diskriminācija īpašuma, izcelsmes, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ.

2.2   Lai īstenotu Līgumā noteiktos mērķus, ir pieņemtas vairākas direktīvas, piemēram, Direktīva 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (pārstrādāta versija), Direktīva 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, un Direktīva 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības. Aizsardzība pret diskrimināciju dzimuma vai rasu piederības dēļ ir daudz plašāka nekā aizsardzība pret diskrimināciju reliģijas vai pārliecības, vecuma, invaliditātes vai dzimumorientācijas dēļ — šis fakts var ietekmēt cilvēku lēmumus par darbu, studijām vai ceļošanu citās ES dalībvalstīs.

2.3   Galvenais mērķis saistībā ar vienādas attieksmes nodrošināšanu ir cilvēktiesību veicināšana, kā arī visu ES resursu lietderīga izmantošana. Diskriminācija ir resursu izšķērdēšana, un tā noved pie skarto grupu sociālas izstumšanas. Dziļā ekonomikas un sociālā krīze, ko pašreiz piedzīvo Eiropas Savienība un kuras dēļ daudzas valstis apcirpušas finansējumu labklājības nodrošināšanas sistēmām un samazinājušas algas, pasliktina situāciju, kādā atrodas lielākā daļa mazāk aizsargāto grupu. Tāpēc, lai aizsargātu grupas, kas ir pakļautas diskriminācijas riskam, un veicinātu to integrāciju darba tirgū, būtiska nozīme ir Eiropas Savienības dažādajām diskriminācijas novēršanas direktīvām. Dalībvalstīm ir reāla atbildība nodrošināt, lai praksē tiktu īstenoti diskriminācijas apkarošanas direktīvās paredzētie nodomi.

2.4   EESK ir publicējusi virkni atzinumu, kuros paudusi savu viedokli par dažādajiem diskriminācijas veidiem. Komiteja ir atzinīgi novērtējusi Komisijas priekšlikumu Direktīvai, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības (2000/43/EK) (3). Komiteja arī paudusi atbalstu ierosinājumam par atsevišķu direktīvu attiecībā tikai uz nodarbinātību un profesijas jautājumiem, ar ko aizliegtu diskrimināciju reliģijas, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ, un norādījusi, ka svarīgi ir arī, lai visiem dalībvalstu iedzīvotājiem tiktu nodrošināts minimālais aizsardzības līmenis un tiesības saņemt tiesisko aizsardzību diskriminācijas gadījumā. Komiteja aicināja dziļāk pētīt un izvērst saimnieciskus apsvērumus par labu nediskriminācijai un pauda nožēlu saistībā ar to, ka direktīvā kā norādītie iemesli nav pieminētas diskriminējošas norādes vai spiediens īstenot diskrimināciju.

2.5   Pamatdirektīva aptver gan tiešo, gan netiešo diskrimināciju. Netieša diskriminācija notiek tad, ja personas praktiski ir iespējams diskriminēt, balstoties uz šķietami nediskriminējošu nosacījumu vai neitrālu kritēriju/procedūru (4).

2.6   EESK arī publicējusi atzinumu par tematu “Priekšlikums Padomes direktīvai par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas” (5), kurš vēl nav pieņemts. Komiteja atzinīgi novērtēja šo priekšlikumu direktīvai, jo ar to ES mērogā tiktu izveidoti vienoti aizsardzības standarti pret visu veidu diskrimināciju atbilstoši Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 13. pantam (tagad LESD 19. pantam). EESK tomēr pauda nožēlu par to, ka direktīvā atbilstoši nav aplūkots daudzējādas diskriminācijas jautājums, un aicināja Komisiju sniegt ieteikumus par minēto jautājumu. EESK aicina Padomi pieņemt lēmumu šajā jautājumā, lai stiprinātu mazāk aizsargāto personu tiesības.

2.7   EESK savos dažādajos atzinumos par diskriminācijas jautājumiem (piemēram, saistībā ar vecumu, trešo valstu valstspiederīgajiem un romiem) cita starpā ir paudusi šādas piezīmes (6):

—

centienus apkarot diskrimināciju ir svarīgi iekļaut visās darbības jomās, kā arī gan ES, gan valstu budžetos;

—

lai gūtu informāciju par pastāvošo situāciju, ir nepieciešami rādītāji;

—

diskriminācijas apkarošanas pasākumu īstenošana jāsasaista ar stratēģiju “Eiropa 2020”;

—

gan Eiropas, gan valstu līmenī ir jāapzina piemēroti un efektīvi īstenošanas un pārraudzības mehānismi;

—

nepieciešamas vairāk un labākas darba vietas, lai nodrošinātu un uzlabotu mazāk aizsargāto grupu ekonomisko neatkarību;

—

ir svarīgi, lai ģimenes un mājas dzīves pienākumi tiktu taisnīgi sadalīti starp abiem dzimumiem un tiesības uz sociālā nodrošinājuma maksājumiem tiktu noteiktas individuāli;

—

jāveido tādas institucionālās struktūras kā, piemēram, Eiropas Invaliditātes jautājumu komiteja;

—

pastāv risks, ka ekonomikas un sociālā krīze visā Eiropā palielinās neiecietību, ksenofobiju, rasismu un homofobiju;

—

integrācija ir sarežģīts un ilgtermiņa sociālais process ar daudzām dimensijām, kurā, it īpaši vietējā līmenī, ir iesaistītas daudzas ieinteresētās personas.

2.8   Nedz EESK, nedz Komisija nav konkrēti un detalizēti aplūkojusi jautājumu par diskrimināciju seksuālās orientācijas dēļ, un nav izstrādāts ceļvedis diskriminācijas riska samazināšanai attiecībā uz lesbietēm, gejiem, biseksuāļiem un transpersonām. Šajā atzinumā galvenā uzmanība tiks pievērsta diskriminācijai seksuālās orientācijas dēļ, jo EESK uzskata, ka minētajā jomā nepieciešams veikt politikas izstrādes darbu. Vienlaikus būtiski ir norādīt, ka pastāv vairākas citas mazāk aizsargātas grupas, uz kurām neattiecas uzskaitītie diskriminācijas veidi, taču kurām ir grūtības piekļūt darba tirgum vai saglabāt savu vietu tajā. Tāpēc politikas izstrādē vajadzīga vispārēja pieeja.

3.   LGBT stāvoklis darba tirgū

3.1   Problēmas saistībā ar tiesību aktu īstenošanu  (7)

3.1.1

Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra (FRA) 2009. gadā publicēja divus ziņojumus (8), kuros pētīta situācija, kādā atrodas lesbietes, geji, biseksuāļi un transpersonas. Zemāk minēti atsevišķi FRA izdarītie secinājumi. Viens no pirmajiem secinājumiem ir tāds, ka, aplūkojot diskriminācijas iemeslus, ir saskatāma hierarhija, proti, aizsardzība pret diskrimināciju dzimuma, rases un etniskās izcelsmes dēļ ir lielāka nekā aizsardzība saistībā ar citiem diskriminācijas veidiem. Neraugoties uz to, visās dalībvalstīs vērojama tendence nodrošināt vienādu aizsardzības līmeni pret visiem diskriminācijas veidiem.

3.1.2

Saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras sniegtajiem datiem 18 ES dalībvalstis, īstenojot Direktīvu par vienlīdzību nodarbinātības jomā, ir pārsniegušas minimālās prasības attiecībā uz diskrimināciju seksuālās orientācijas dēļ. Tāpēc lielākā daļa dalībvalstu ir ieviesušas tiesību aktus, ar ko nodrošina aizsardzību pret diskrimināciju seksuālās orientācijas dēļ ārpus nodarbinātības jomas. Aptuveni 20 dalībvalstīs darbojas iestāde, kas ir atbildīga par jautājumu izskatīšanu saistībā ar diskrimināciju seksuālās orientācijas dēļ.

3.1.3

FRA ziņojumos aplūkots arī jautājums par LGBT personu pārvietošanās brīvību, kas ir svarīgs ES vienotā darba tirgus elements. Šai sakarā svarīgi ir norādīt, ka ģimenes tiesības dalībvalstīs ietilpst valsts kompetencē, kas nozīmē to, ka dažādās dalībvalstīs ir atšķirīgi noteikumi attiecībā uz viena dzimumam pāriem. Valstīs ir arī atšķirīgas tradīcijas saistībā ar attieksmi pret viendzimuma laulībām vai partnerattiecībām, kas citstarp nozīmē to, ka var rasties problēmas, ja personas vēlas īstenot savas tiesības brīvi pārvietoties.

3.1.4

FRA norāda, ka viendzimuma pāri saskaras ar ievērojamām grūtībām, īstenojot savas tiesības brīvi pārvietoties, neatkarīgi no tā, vai viņi ir precējušies, viņu attiecības ir reģistrētas vai arī viņiem ir stabilas ilgtermiņa attiecības. Aģentūra vērš uzmanību uz to, ka daudzos gadījumos tas nozīmē tiešu diskrimināciju un ka nepieciešams precizēt valstu pienākumus, kas izriet no direktīvas par brīvu pārvietošanos (9).

3.2   Eiropas Savienības Tiesa

3.2.1

Eiropas Savienības Tiesa ir taisījusi spriedumu divās lietās saistībā ar diskrimināciju seksuālās orientācijas dēļ: Römer un Maruko. Römer lietā Tiesa noteica, ka Direktīva par vienlīdzību nodarbinātības jomā nepieļauj tādu situāciju, kad reģistrētās partnerattiecībās dzīvojošs pensionārs saņem papildu vecuma pensiju, kas ir zemāka nekā tā, ko saņem precēts pensionārs, un ka šai gadījumā pastāv tieša diskriminācija seksuālās orientācijas dēļ, jo atbilstīgi valsts tiesību aktiem minētais reģistrētais partneris attiecībā uz pensiju izmaksu atrodas situācijā, kas ir tiesiski un faktiski pielīdzināma situācijai, kādā atrodas precētais partneris.

3.2.2

Maruko lietā Tiesa līdzīgi sprieda, ka direktīva nepieļauj tādus noteikumus, saskaņā ar kuriem reģistrētais partneris pēc partnera nāves nesaņem tādu pašu apgādnieka zaudējuma pensiju, kādu šādā situācijā saņem laulātais draugs. Tiesa tomēr arī sprieda, ka valsts tiesai ir jālemj par to, vai reģistrētais partneris pēc partnera nāves atrodas situācijā, kas pielīdzināma laulātā drauga situācijai. Tiesa papildus norādīja, ka Eiropas Savienībā pastāv ievērojamas atšķirības starp tiesību aktiem un ka kopumā laulība netiek pielīdzināta citiem tiesiski atzītiem attiecību veidiem.

3.3   Problēmas saistībā ar diskrimināciju darbavietā

3.3.1

pētījumi liecina, ka lesbietes, geji, biseksuāļi un transpersonas darba tirgū bieži vien ir “neredzamas”; lielākoties tas notiek aiz bailēm tikt pakļautam netaisnībai. Daudzos gadījumos šīs personas arī izvairās no sociālu kontaktu veidošanas ar kolēģiem, lai netiktu “atklātas”. Cilvēkiem vislielākās bailes ir informēt vadību par savu seksuālo orientāciju. Atsevišķās nozarēs, piemēram, armijā un baznīcā, atklātības līmenis ir ievērojami zemāks par vidējo.

3.3.2

lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu situācija daba tirgū atšķiras no citu mazāk aizsargātu grupu pārstāvju situācijas, jo atklātība par savu seksuālo orientāciju ietekmē viņu profesionālo dzīvi. Lesbietes, geji, biseksuāļi un transpersonas bieži vien izstrādā stratēģijas, lai izvairītos no savas seksuālās orientācijas atklāšanas darbavietā, piemēram, sarunas temata maiņa vai sarunas pārtraukšana. Pētījumi liecina, ka šie pastāvīgie centieni “izlavierēt” darbavietā ietekmē veselību un produktivitāti. Diskriminācija, kādai Eiropas Savienībā ir pakļautas lesbietes, geji, biseksuāļi un transpersonas, rada emocionālu un kauna izjūtā sakņotu atstumšanu, kas ietekmē gan pašu personu, gan tās dalību darba tirgū. EESK uzskata, ka dažādajām ES iestādēm aktīvi jāstrādā, lai cīnītos pret šāda veida atstumšanu.

3.3.3

kad cilvēki kļūst par diskriminācijas upuriem savas seksuālās orientācijas dēļ, ir svarīgi, lai viņiem būtu piekļuve sūdzību mehānismiem un valsts līmeņa iestādei, kas izskata sūdzības saistībā ar šāda veida diskrimināciju. Daudzās dalībvalstīs šādas iestādes vienkārši nav.

3.3.4

dokumentētu gadījumu saistībā ar diskrimināciju seksuālās orientācijas dēļ skaits ir ļoti mazs. Iespējams, tas ir saistīts ar to, ka lesbietes, geji, biseksuāļi un transpersonas nevēlas sevi publiski atklāt, kā arī, iespējams, viņi nav pietiekami informēti par savām tiesībām. Pastāv arī risks, ka, iesniedzot sūdzību, viņi varētu zaudēt savu darbu. Atsevišķos gadījumos ir svarīgi, lai sūdzību iesniedzošā persona saņemtu sabiedrības atbalstu, tādējādi radot pretsvaru sūdzības negatīvajām sekām.

3.3.5

Eurobarometer aptauja rāda, ka cilvēkiem trūkst informācijas par tiesību aktiem diskriminācijas novēršanas jomā. Gandrīz puse (45 %) ES iedzīvotāju nezina, ka pastāv likumi, kas saistībā ar jaunu darbinieku pieņemšanu darbā aizliedz diskrimināciju seksuālās orientācijas dēļ. Eiropas Arodbiedrību konfederācijas pētījums liecina, ka arodbiedrībām trūkst zināšanu par politiku un pasākumiem saistībā ar lesbietēm, gejiem, biseksuāļiem un transpersonām. Šīs trūkstošās zināšanas par darba ņēmēju tiesībām atspoguļo vispārējo informācijas un datu trūkumu par to cilvēku situāciju un pieredzi, kuriem ir citāda seksuālā orientācija. Pētījumi liecina, ka zināšanu līmenis par seksuālo orientāciju un dzimumidentitāti darbavietā ir ļoti zems. Šis vispārējais informētības trūkums ļoti apgrūtina iespējas personām ar citādu seksuālo orientāciju apspriest ar darba devējiem un arodbiedrībām jautājumus, kas saistīti ar dzimumidentitāti un diskrimināciju seksuālās orientācijas dēļ. Tāpēc, it sevišķi jomās, kurās zināšanu līmenis ir zems, ir nepieciešami informācijas pasākumi, lai veicinātu labāku informētību par ES iedzīvotāju tiesībām.

3.3.6

tiesiskās aizsardzības un lielāka atbalsta valsts līmenī attiecībā uz vienlīdzīgām tiesībām noteikšana dažās valstīs ir palīdzējusi uzlabot sabiedrības vispārējo informētību, kas pozitīvi ietekmējis arī arodbiedrības un darba devējus. Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras pētījumā tikai minimāli pieminēta darba devēju atbildība, kas uzsver vadības līmeņa atbildības nozīmi. Daudzveidības vadība un atklātības kultūra labvēlīgi ietekmē darbavietas saistībā ar attieksmi pret lesbietēm, gejiem, biseksuāļiem un transpersonām. Daudzveidības vadība automātiski nenovērš diskrimināciju, taču tā ir būtisks pirmais solis organizācijā.

3.3.7

ir veikti vairāki pētījumi, lai apzinātu, cik lielai diskriminācijai darbavietā ir pakļautas lesbietes, geji, biseksuāļi un transpersonas. Pētījumos secināts, ka gandrīz puse no šīs grupas personām darbavietā nav atklāta par savu seksuālo orientāciju un ka viena trešdaļa līdz pat puse no to personu skaita, kuras ir bijušas atklātas, saskārušās ar tiešu diskrimināciju vai aizskarošiem izteikumiem un aizspriedumiem.

3.3.8

Eiropas Savienībā ir īstenoti vairāki projekti, kuros piedalījušies darba devēji, arodbiedrības un brīvprātīgie. Finansējumu šiem projektiem nodrošināja Eiropas Komisija, un tas stiprināja to leģitimitāti. Francijā darba devēji un arodbiedrības vienā nozarē ir noslēgušas nolīgumus par vienlīdzīgām tiesībām viena dzimuma personu ģimenēm. Zviedrijas arodbiedrību konfederācija “Vision” piedāvā apmācību jautājumos saistībā ar LGBT personām, lai veicinātu informētību par diskrimināciju darbavietā. Pieredze rāda, ka, kopīgi strādājot, pilnībā ir iespējams izmainīt stāvokli darba tirgū personām ar atšķirīgu seksuālo orientāciju. Komiteja diemžēl konstatē, ka šādi pasākumi ir retums, un tādēļ aicina Eiropas Komisiju popularizēt labu praksi, un sociālos partnerus aicina daudz aktīvāk iesaistīties cīņā pret LGBT personu diskrimināciju darbavietā.

Briselē, 2012. gada 18. septembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Staffan NILSSON

(1)  Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. pantā noteikts, ka “aizliegta jebkāda veida diskriminācija, tostarp diskriminācija dzimuma, rases, ādas krāsas, etniskās un sociālās izcelsmes, ģenētisko īpašību, valodas, ticības vai pārliecības, politisko vai jebkuru citu uzskatu dēļ, diskrimināciju saistībā ar piederību nacionālai minoritātei, diskrimināciju īpašuma, izcelsmes, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ”.

(2)  Lesbietes, geji, biseksuāļi un transpersonas.

(3)  OV C 77, 31.3.2009., 102. lpp.

(4)  Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīva 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju.

(5)  OV C 182, 4.8.2009.

(6)  OV C 318, 29.10.2011., 69. lpp.; OV C 354, 28.12.2010., 1. lpp.; OV C 347, 18.12.2010., 19. lpp.; OV C 376, 22.12.2011., 81. lpp.; OV C 182, 04.08.2009., 19. lpp.; OV C 77, 31.03.2009., 102. lpp.; OV C 10, 15.01.2008., 72. lpp.; OV C 110, 30.04.2004., 26. lpp.; OV C 318, 23.12.2006., 128. lpp.; OV C 77, 31.03.2009., 115. lpp.; OV C 318, 29.10.2011., 50. lpp.; OV C 204, 09.08.2008., 95. lpp.; OV C 256, 27.10.2007., 27. lpp.

(7)  Šī nodaļa balstīta uz Pamattiesību aģentūras (FRA) un Eiropas Arodbiedrību konfederācijas (ETUC) ziņojumiem.

(8)  “Homophobia and Discrimination on Grounds of Sexual Orientation in the EU Member States: Legal Analysis” (“Homofobija un diskriminācija ES dalībvalstīs seksuālās orientācijaš dēļ: tiesiskā analīze”) un “Homophobia and Discrimination on Grounds of Sexual Orientation and Gender Identity in the EU Member States: Part II - The Social Situation” (“Homofobija un diskriminācija seksuālās orientācijas dēļ un dzimumidentitāte ES dalībalstīs: II daļa — sociālā situācija”).

(9)  Direktīva 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā.