KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI RĪCĪBAS PLĀNS UZŅĒMĒJDARBĪBAS JOMĀ 2020. GADAM Uzņēmējdarbības gara atdzīvināšana Eiropā /* COM/2012/0795 final */
SATURS 1........... Mūsu uzdevums — vairot
uzņēmēju skaitu Eiropā............................................................ 3 2........... 1. rīcības
pīlārs — izglītība un mācības
uzņēmējdarbības jomā, lai veicinātu izaugsmi un
uzņēmumu dibināšanu 5 2.1........ Jauni pamati:
uzņēmējdarbības mācību izplatīšana un
kvalitātes uzlabošana........................ 5 2.2........ ... un jauns līmenis:
augstākā izglītība uzņēmējdarbībai...................................................... 6 3........... 2. rīcības
pīlārs — vide, kurā uzņēmumi var plaukt un
attīstīties........................................ 8 3.1........ Labāka piekļuve
finansējumam........................................................................................ 8 3.2........ Atbalsts jauniem
uzņēmumiem būtiskos to darbības posmos un to attīstības
sekmēšana... 10 3.3........ Jaunu
uzņēmējdarbības iespēju attīstīšana
digitālajā laikmetā........................................... 13 3.4........ Vienkāršāka
uzņēmumu nodošana................................................................................. 15 3.5........ Neveiksmes pārvēršana
veiksmē: otrā iespēja godprātīgiem bankrotējušiem
uzņēmējiem. 17 3.6........ Regulatīvais slogs:
skaidrāki un vienkāršāki noteikumi.................................................... 18 4........... 3. rīcības
pīlārs — priekšzīmes rādītāji un konkrētu
grupu sasniegšana............................ 21 4.1........ Jauna izpratne:
uzņēmējs kā priekšzīmes rādītājs............................................................ 21 4.2........ Jauni apvāršņi: sieviešu,
vecāka gadagājuma iedzīvotāju, migrantu, bezdarbnieku un
jauniešu sasniegšana 22 4.2.1..... Sievietes....................................................................................................................... 23 4.2.2..... Vecāka gadagājuma
iedzīvotāji..................................................................................... 24 4.2.3..... Migrējušie
uzņēmēji...................................................................................................... 25 4.2.4..... Bezdarbnieki, jo īpaši jaunieši........................................................................................ 26 5........... Secinājumi.................................................................................................................... 27 Pielikums. Komisijas galvenās darbības....................................................................................... 28 Pielikums. Rīcības plāns
uzņēmējdarbības jomā 2020. gadam —
uzņēmējdarbības gara atdzīvināšana Eiropā 28 KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM,
PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU
KOMITEJAI RĪCĪBAS
PLĀNS UZŅĒMĒJDARBĪBAS JOMĀ 2020. GADAM Uzņēmējdarbības gara
atdzīvināšana Eiropā Kopš 2008. gada Eiropa izjūt sekas,
ko radījusi piecdesmit gadu laikā nopietnākā ekonomikas
krīze: pirmo reizi Eiropā ir vairāk nekā 25 miljoni
bezdarbnieku, un lielākajā daļā dalībvalstu mazie un
vidējie uzņēmumi (MVU) vēl nav spējuši atgriezties to
pirmskrīzes attīstības līmenī. Pirms pašreizējās ekonomikas un
finanšu krīzes Eiropas ekonomika saskārās ar
strukturālām problēmām saistībā ar konkurenci un
izaugsmi un uzņēmējdarbības šķēršļiem.
Daudzas šīs problēmas pastāv joprojām, taču krīze
arī ir bijusi lielu pārmaiņu un restrukturizācijas
dzinulis. Pasaules ekonomika pēdējā desmitgadē arī ir
mainījusies. Strauji augošais pieprasījums un ražošana
globālajos tirgos ir radījuši spiedienu uz resursu un enerģijas
apgādi, izraisot izmaiņas Eiropas uzņēmumu izmaksu
struktūrās, jo daudzi no tiem ir atkarīgi no šo resursu importa. Saistībā ar šo
stratēģijā "Eiropa 2020" noteica
turpmākās izaugsmes un konkurētspējas pamatus, paredzot to
gudru, ilgtspējīgu un integrējošu, kas meklētu
risinājumus mūsu galvenajām sociālajam problēmām.
Novērst pagātnes kļūmes un virzīt ES pretī
ilgtspējīgākai attīstībai nākotnē ir
dalībvalstu un ES iestāžu kopīgs pienākums. Atzīstot,
ka valstu tautsaimniecības ir savstarpēji cieši saistītas, ES
patlaban pārveido ekonomikas pārvaldību, lai sniegtu
labākus politiskos risinājumus pašreizējām un
turpmākām grūtībām. Lai Eiropā atsāktos izaugsme un
nodarbinātības līmenis būtu augstāks, tai nepieciešams
vairāk uzņēmēju. Kā
papildinājums 2011. gada aprīlī pārskatītajam
Mazās uzņēmējdarbības aktam un pagājušā gada
oktobrī pieņemtajam paziņojumam par rūpniecības
politiku ierosinātajā rīcības plānā ietverts
jauns redzējums un virkne darbību, kas jāveic gan ES, gan
dalībvalstu līmenī, lai atbalstītu
uzņēmējdarbību Eiropā. Tas balstās uz trim
pīlāriem: uzņēmējdarbības izglītības un
mācību attīstība, pareizas
uzņēmējdarbības vides izveidošana, priekšzīmes
rādītāji un konkrētu grupu sasniegšana. 1. Mūsu uzdevums —
vairot uzņēmēju skaitu Eiropā Uzņēmējdarbība ir
spēcīgs ekonomikas izaugsmes virzītājspēks, un tā
nodrošina jaunas darbavietas[1]: tā rada jaunus uzņēmumus un
darbavietas, atver jaunus tirgus, kā arī veicina jaunas prasmes un
spējas. Piemēram, rūpniecības jomā
tādēļ jo īpaši svarīgi ir ātri attīstīt
Komisijas atjauninātajā paziņojumā par
rūpniecības politiku noteiktās sešas prioritārās
izaugsmes jomas[2].
Uzņēmējdarbība sekmē tautsaimniecību konkurētspēju
un novatorismu un tā ir ļoti svarīga, lai sasniegtu
mērķus vairākās Eiropas nozaru politikas jomās[3]. Jaunu ideju
komercializēšana uzlabo produktivitāti un rada labklājību.
Ja nebūtu jaunu uzņēmumu, kas nodrošinātu darbavietas, vidējā
neto nodarbinātības izaugsme būtu negatīva[4]. Jauni uzņēmumi,
jo īpaši MVU, ir visnozīmīgākais jaunu darbavietu avots:
tie ik gadus Eiropā nodrošina vairāk nekā 4 miljonus jaunu
darbavietu[5].
Tomēr šīs atveseļošanās dzinējspēks nav stabils:
kopš 2004. gada 23 no 27 ES dalībvalstīm ir samazinājies
to cilvēku īpatsvars, kuri labāk izvēlas būt
pašnodarbināti, nevis pastāvīgi darbinieki[6]. Pirms trim gadiem
45 % eiropiešu priekšroku deva pašnodarbinātas personas statusam,
tomēr šobrīd tādu ir tikai 37 %[7]. Salīdzinājuma labad,
ASV un Ķīnā šis īpatsvars ir daudz augstāks:
attiecīgi 51 % un 56 %. Turklāt jaundibinātu
uzņēmumu attīstība ES ir lēnāka[8] nekā ASV vai
jaunietekmes valstīs, un tie daudz retāk ierindojas pasaules
lielāko uzņēmumu vidū[9].
Uzņēmējdarbības
līmenis un tās būtība ievērojami atšķiras starp
dalībvalstīm, un tādēļ arī ir dažādi
iemesli, kādēļ Eiropā nav dedzīgas vēlmes
sākt karjeru uzņēmējdarbībā. Dažās
dalībvalstīs, kurās uzņēmējdarbības
līmenis ir augsts, atbalsts jaunu un mazu uzņēmumu izaugsmei ir
mazāk sekmīgs kā citās. Kopumā Eiropā topošie
uzņēmēji atrodas sarežģītā situācijā:
izglītība nepiedāvā pareizo pamatu karjerai
uzņēmējdarbībā, piekļuve kredītiem un
tirgiem ir apgrūtināta, uzņēmumu nodošana ir
sarežģīta, pastāv bailes no soda sankcijām neveiksmes
gadījumā, un administratīvās procedūras ir
apgrūtinošas. Nesen publicētajā Gada izaugsmes
pētījumā 2013. gadam ir uzsvērta nepieciešamība
uzlabot uzņēmējdarbības vidi, lai vairotu ES
tautsaimniecību konkurētspēju. Turklāt MVU
paredzētie atbalsta pasākumi joprojām nav līdzsvaroti,
jo ievērojams skaits ES dalībvalstu, izstrādājot
tiesību aktus, joprojām neņem vērā mazo
uzņēmumu, jo īpaši mikrouzņēmumu[10], raksturiezīmes vai
arī neveicina otras iespējas došanu godprātīgiem
bankrotējušiem uzņēmējiem[11].
Ne tikai vide ir sarežģīta, bet turklāt valda arī
izplatīta izpratne, ka uzņēmēju centieni nav
atzīšanas vai atalgojuma vērti un par veiksmīgu
uzņēmējdarbību nav jāpriecājas kā par
priekšzīmi, kas rada darbavietas un nodrošina ienākumus. Lai
uzņēmējdarbība kļūtu par mūsu ekonomikas
izaugsmes dzinējspēku, Eiropā ir būtiski un
tālejoši jāmaina šī izpratne. Ņemot vērā pašreizējo
ekonomikas krīzi un jauno ekonomikas pārvaldības mehānismu,
šajā paziņojumā sīkāk izklāstītas un
akcentētas darbības jomās, kurās Komisijas
pārskatā par Mazās uzņēmējdarbības aktu[12] konstatēta
nepieciešamība pēc turpmākiem uzlabojumiem valsts un Eiropas
līmenī. Katrs MVU ir citādāks: tie atšķiras pēc
izmēra, darbības jomas un juridiskā statusa, tāpēc
politikas veidotājiem ir jāvelta šiem uzņēmumiem atbilstoši
pielāgota uzmanība[13].
Šis princips attiecas gan uz brīvo profesiju pārstāvjiem, gan
individuālajiem uzņēmumiem, kuri arī dod būtisku
ieguldījumu ES ekonomikā[14].
Principam “vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem” ir
jākļūst par Eiropas un valstu politikas kritēriju. Mums jānodrošina, lai uzņēmēja statuss eiropiešiem
šķistu pievilcīgs. Tas attiecas arī uz sociāliem
uzņēmējiem, kuru potenciāls bieži vien netiek pilnīgi
novērtēts[15].
Šādi uzņēmēji rada ilgtspējīgas darbavietas un ir
parādījuši lielāku izturību krīzes situācijā
nekā vispārējā ekonomika. Sociālie
uzņēmēji ir novatoriski, sekmē sociālo iekļaušanu
un palīdz sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020”
mērķus. Pašreizējo situāciju var mainīt tikai tad, ja visas
administrācijas Eiropas, valsts un reģionu līmenī
rīkosies drosmīgi un koordinēti. Šis
rīcības plāns ir uzmetums, kurā izklāstīta
noteikta vienota rīcība, kas īstenojama, lai izvērstu
Eiropas uzņēmējdarbības potenciālu, likvidētu
pašreizējos šķēršļus un radikāli pārveidotu uzņēmējdarbības
kultūru Eiropā. Tas izstrādāts nolūkā atvieglot
uzņēmumu dibināšanu un radīt atbalstošāku vidi
pašreizējiem uzņēmējiem, lai tie uzplauktu un attīstītos.
Plānā
ierosinātas trīs tūlītējas rīcības jomas. 1.
Izglītība un mācības uzņēmējdarbības jomā,
lai veicinātu izaugsmi un uzņēmumu dibināšanu. 2.
Pamatnoteikumu nostiprināšana uzņēmējiem, likvidējot
pašreizējos strukturālos šķēršļus un atbalstot
uzņēmējus būtiskos uzņēmējdarbības
darbības posmos. 3.
Uzņēmējdarbības kultūras pastiprināšana Eiropā:
jaunās uzņēmēju paaudzes audzināšana. 2. 1. rīcības
pīlārs — izglītība un mācības
uzņēmējdarbības jomā, lai veicinātu izaugsmi un
uzņēmumu dibināšanu 2.1. Jauni
pamati: uzņēmējdarbības mācību izplatīšana
un kvalitātes uzlabošana... Ieguldot izglītībā uzņēmējdarbības
jomā, Eiropas ieguldījumus var atgūt vislielākajā
mērā. Apsekojumi liecina, ka
15 %–20 % skolēnu, kuri vidusskolas laikā iesaistās
miniuzņēmuma programmā, vēlāk izveido paši savu
uzņēmumu; attiecībā uz vispārējo iedzīvotāju
skaitu šis rādītājs ir aptuveni trīs—piecas reizes
lielāks[16].
Neatkarīgi no tā, vai jaunieši pēc skolas dibina
uzņēmumus vai sociālos uzņēmumus, viņi,
apgūstot uzņēmējdarbības prasmes, pilnveido zināšanas
uzņēmējdarbības jomā un izkopj būtiskas
prasmes un attieksmi, tostarp radošumu, novatorismu, izturību,
grupas darba spējas, izpratni par riskiem, kā arī atbildības
sajūtu. Tāds ir uzņēmēju domāšanas veids; tas
palīdz uzņēmējiem pārvērst idejas darbos un
būtiski uzlabot piemērotību darba tirgum. Uzņēmējdarbība ir Eiropas
pamatprincipu kopumā[17]
minētā pamatprasme un rīcība, kura norādīta
nesenajā Komisijas paziņojumā par izglītības
pārvērtēšanu[18].
Arī Gada izaugsmes pētījumā 2013. gadam ir
uzsvērta uzņēmējdarbības nozīme, lai uzlabotu
nodarbināmības līmeni[19].
Vairākas dalībvalstis ir sekmīgi ieviesušas valstu
stratēģijas izglītībai uzņēmējdarbības
jomā vai noteikušas uzņēmējdarbības apguvi par
obligātu mācības programmas daļu. Tomēr ir jādara
vairāk. Izglītības procesā ir jāizmanto praktiskas
pieredzes mācību modeļi un jādod iespēja tikties
ar reāliem uzņēmējiem. Lai klasēs
ieviestu efektīvas uzņēmējdarbības mācīšanas
metodes, konkrēti uzņēmējdarbības mācīšanas
rezultāti ir jānosaka visiem pedagogiem. Praktisku uzņēmējdarbības
pieredzi var gūt arī ārpus izglītības. Jaunieši
jāmudina izkopt uzņēmējdarbības prasmes, iesaistoties
neformālā izglītībā un ikdienējā
mācīšanās procesā, piemēram,
brīvprātīgo darbā. Arī šādi gūtā
pieredze ir jāapstiprina un jāatzīst atbilstoši šajā
jomā ierosinātajam Komisijas ieteikumam[20]. Veidojot partnerību ar
uzņēmumiem, var nodrošināt, ka izglītības un
mācību programmas ir piemērotas reālajai pasaulei.
Tādas iniciatīvas, kā, piemēram, PIM[21],
uzņēmējdarbības forums un nozaru prasmju apvienības[22], bruģē ceļu
uzņēmumu iesaistīšanai. Izglītības iestādes ir
jāmudina vairāk interesēties par
uzņēmējdarbību, lai nodrošinātu, ka tās
attīsta un uztur uzņēmējdarbības un inovācijas
vidi, gan formulējot savas darbības pamatuzdevumu, gan veidojot
vadību, gan iesaistot ieinteresētās personas, gan
izstrādājot mācību programmas un nosakot mācību
rezultātus. 2.2. ...
un jauns līmenis: augstākā izglītība
uzņēmējdarbībai Augstākās izglītības
nozīme uzņēmējdarbībā ir daudz lielāka par
zināšanu nodošanu līdzdalībai ekosistēmās,
partnerībās un rūpniecības apvienībās. Tā
kā uzņēmumi ar augstajām tehnoloģijām un strauju
izaugsmi aizvien biežāk ieņem galveno vietu ar
uzņēmējdarbību saistītā valstu politikā,
augstākās izglītības iestādes kļūst par
dalībvalstu un ES inovācijas politikas aktīvu
sastāvdaļu. Eiropas Tehnoloģiju institūts (ETI)
ir veicinājis uzņēmējdarbības — kā galvenās
inovācijas sekmētājas ES līmenī — nozīmi un
palīdz mazināt plaisu starp izglītību un
inovācijām nozarei. No ETI zināšanu un inovācijas
kopienām jau šobrīd dibināti vairāki uzņēmumi.
ETI programmas nodrošina, ka studentiem tiek piedāvāta uz
izcilību virzīta iesaistīšanās zinātnes jomās,
vienlaikus apgūstot uzņēmējdarbību, kā arī
nodrošināti uzņēmumu dibināšanas pakalpojumi un
mobilitātes shēmas. Partnerības var nodrošināt
spēcīgu platformu dažādu nozaru uzņēmējdarbības
prasmju izkopšanai, tieši iesaistoties prasmju nodrošināšanā,
piemērošanā un atjaunināšanā. Ir jāveicina
augstskolu uzņēmējdarbības ievirze[23]. Šajā saistībā
Eiropas Komisija sadarbībā ar ESAO ir izstrādājusi
regulējumu universitātēm, kurās ievēro
uzņēmējdarbības principu. Regulējums ir
izstrādāts, lai palīdzētu ieinteresētajām
universitātēm novērtēt sevi un uzlabot spējas,
izmantojot īpaši šim mērķim paredzētus mācību
moduļus. Pakāpeniski piekļuve regulējumam tiks
paplašināta. Komisija: ·
sagatavos Eiropas mēroga
uzņēmējdarbības mācīšanas iniciatīvu,
apvienojot pašreizējās Eiropas un valstu zināšanas, ietekmes
analīzes veikšanai, zināšanu apmaiņai, metožu pilnveidei un
līdzbiedru vadībai starp dalībvalstīs
praktizējošām personām; ·
pastiprinās sadarbību ar
dalībvalstīm, lai novērtētu
uzņēmējdarbības izglītības ieviešanu katrā
valstī, pamatojoties uz reālu pieredzi, un lai atbalstītu valstu
administrācijas, kuras vēlas mācīties no veiksmīgiem
līdzbiedriem; ·
kopīgi ar ESAO izstrādās
orientējošu regulējumu, lai sekmētu tādu skolu un PIM
iestāžu izveidi, kurās ievēro
uzņēmējdarbības principu[24]; ·
veicinās
uzņēmējdarbības apguves atzīšanu un
apstiprināšanu neformālā vai ikdienējā
mācību vidē[25]; ·
2013. gada sākumā izplatīs
orientējošo regulējumu tām universitātēm, kurās
ievēro uzņēmējdarbības principu; sekmēs
apmaiņu to universitāšu starpā, kuras ir ieinteresētas
piemērot šo regulējumu; pakāpeniski veicinās to ES
augstākās izglītības iestādēs; ·
apstiprinās veiksmīgus
universitāšu vadītu uzņēmumu veidošanas mehānismus (ar
universitāti saistīti uzņēmumi utt.), kā arī
topošās universitāšu un uzņēmējdarbības
ekosistēmas galveno sabiedrības problēmu jomā. Dalībvalstis
ir aicinātas: ·
nodrošināt, lai līdz 2015. gada
beigām pamatprasme “uzņēmējdarbība”
tiktu iestrādāta sākumskolu, vidusskolu, profesionālo
mācību, augstākās izglītības un pieaugušo
izglītības programmās; ·
piedāvāt jauniešiem iespēju
gūt vismaz vienu praktisku uzņēmējdarbības pieredzi[26] pirms obligātās izglītības beigšanas,
piemēram, iespēju vadīt miniuzņēmumu, uzņemoties
atbildību par kādu uzņēmuma darbības projektu vai
kādu sociālo projektu; ·
sekmēt uzņēmējdarbības
mācīšanu jauniešiem un pieaugušajiem izglītības
procesā, izmantojot struktūrfondu līdzekļus atbilstoši
valsts nodarbinātības plānam, galvenokārt Eiropas
Sociālo fondu (ESF) saskaņa ar valsts nodarbinātības
plāniem, jo īpaši izmantojot to kā instrumentu otrās
izglītības iespējas nodrošināšanai tiem, kuri
nemācās, nav nodarbināti vai netiek mācīti.
Pilnībā izmantot mācību iespējas, ko piedāvā
lauku attīstības fonds – Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku
attīstībai (ELFLA); ·
veicināt
uzņēmējdarbības apguves moduļus jauniešiem, kuri
piedalās valsts garantiju shēmā jauniešiem[27]. 3. 2. rīcības
pīlārs — vide, kurā uzņēmumi var plaukt un
attīstīties Rūpes par jauniem uzņēmumiem ir
specifiskas. Lai likvidētu pašreizējos šķēršļus, kas
kavē uzņēmumu dibināšanu un izaugsmi, darbības
jāveic sešās pamatjomās: ·
piekļuve
finansējumam; ·
atbalsts
uzņēmējiem būtiskos uzņēmējdarbības
darbības posmos un atbalsts to izaugsmei; ·
jaunu
uzņēmējdarbības iespēju attīstīšana
digitālajā laikmetā; ·
uzņēmumu nodošana; ·
bankrota procedūras un
otra iespēja godprātīgiem uzņēmējiem; ·
regulatīvā sloga
samazināšana. 3.1. Labāka
piekļuve finansējumam Neviens
uzņēmums nevar darboties, ieguldīt līdzekļus un
attīstīties, ja tam trūkst atbilstoša finansējuma un
likviditātes, — patiesi, piekļuve finansējumam ir viens no
galvenajiem MVU izaugsmes aspektiem[28].
Saskaņā ar sabiedrisko apspriešanu, ko Komisija sāka
2012. gada jūlijā, piekļuve finansējumam ir viens no
būtiskākajiem šķēršļiem izaugsmei un
uzņēmējdarbībai Eiropā. Vēsturiski MVU
paļāvās uz aizdevumiem no bankām, tāpēc
pašreizējie banku kredītu ierobežojumi, kas noteikti krīzes
dēļ, nesamērīgi ietekmē MVU. Turklāt uzņēmējiem
ir īpaši grūti piesaistīt finansējumu
uzņēmējdarbības sākumposmā. 2011. gada
decembrī Eiropas Komisija sagatavoja Rīcības plānu ar
mērķi uzlabot MVU piekļuvi finansējumam[29], kā arī sniedza
priekšlikumus attiecībā uz riska kapitāla fondiem un
sociālās uzņēmējdarbības fondiem[30]. Īpaša uzmanība
mazajiem un vidējiem uzņēmumiem pievērsta arī
direktīvā par finanšu instrumentiem[31]
un gala sarunās par Kapitāla prasību direktīvu[32]. Tomēr, lai novērstu
tirgus atšķirības, ir jādara vairāk gan Eiropas, gan valstu
līmenī, tostarp jāizpēta alternatīvas iespējas
attiecībā uz banku aizdevumiem MVU, lai tādējādi
papildinātu ierobežoto pieejamo privāto finansējumu un
padarītu informāciju par finansējumu pieejamāku. Turklāt ir
svarīgi paaugstināt jaunu uzņēmumu izveides projektu
kvalitāti un finansiālos ieguvumus. Rīcība ir
iespējama arī šādās jomās: finansiāls atbalsts
jaunu tehnoloģiju testēšanai, demonstrēšanai un
izmēģināšanai, riska kapitāla stiprināšana,
privāti ieguldījumi, inkubatori un aizdevumi daudzsološiem MVU.
Uzņēmējiem ir nepieciešami līdzekļi, lai
komercializētu pētniecību un attīstību, kā
arī testētu novatoriskus uzņēmējdarbības
modeļus. Komisija ierosina atbalstu šajās jomās
saskaņā ar gaidāmo Uzņēmumu
konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programmu (COSME)[33] un programmu “Apvārsnis 2020”,
un to veicina saskaņā ar Eiropas struktūrfondiem[34]. Sociālās
ekonomikas pārstāvji un sociālie uzņēmumi ir
svarīgi virzītājspēki iekļaujošu darbavietu un
sociālās inovācijas nodrošināšanai. Lai
gan tiem ir līdzīgas problēmas kā lielākajai
daļai MVU, tie var saskarties ar papildu grūtībām
attiecībā uz piekļuvi finansējumam, un šo jautājumu
Komisija ir risinājusi ierosinātajā Sociālo
pārmaiņu un sociālās inovācijas programmā (PSCI)
un Struktūrfondu regulā[35]. Nozīmīga
veiksmīgas uzņēmējdarbības ekosistēmas
sastāvdaļa ir virkne sākumposma ieguldītāju (riska
kapitāli un uzņēmējdarbības aizbildņi), kas
nodrošina sagatavošanas un pirmās kārtas kapitāla
ieguldījumus. Šie ieguldītāji izmanto plašu līdzbiedru
tīklu, kā arī sniedz vērtīgas zināšanas un
atbalstu tirgus un kapitāla “gudrā
nauda” attīstības jomā. Šos ieguldījumus var
veicināt arī fiskālie stimuli. 2008. gadā
Komisija izveidoja Eiropas Biznesa atbalsta tīklu, proti,
partnerību, kura apvieno vairāk nekā
600 uzņēmējorganizāciju un kuras viens no uzdevumiem
ir sniegt uzņēmumiem un topošajiem uzņēmējiem
nepieciešamo informāciju par piekļuvi ES fondiem un ES
finansējumam. Līdz šim brīdim uzņēmumi
joprojām pieprasa labāku informāciju par ES atbalstu.
Komisija kopā ar ieinteresētajām personām veic
pasākumus atbalsta tīkla nostiprināšanai, lai
padarītu to aktīvāku un efektīvāku. Komisija: ·
finansēs programmas, kuru mērķis
ir attīstīt mikrofinansēšanas tirgu Eiropā, īstenojot
tādas iniciatīvas kā “Progresa mikrofinansēšana” un
“Kopīga rīcība mikrofinansēšanas iestāžu atbalstam”
(JASMINE), kā arī dos dalībvalstīm un reģioniem
iespēju piekļūt mikrofinansēšanas resursiem, izmantojot
Eiropas Sociālo fondu vai Eiropas Reģionālās
attīstības fondu; ·
veicinās MVU tiešu piekļuvi
kapitāla tirgum, izstrādājot ES režīmu MVU emitētu
akciju un obligāciju tirdzniecības vietām (“MVU izaugsmes
tirgi"), ņemot vērā Finanšu instrumentu tirgu
direktīvas pārskatu. Dalībvalstis
ir aicinātas: ·
novērtēt nepieciešamību
grozīt pašreizējos valsts finanšu tiesību aktus ar
mērķi veicināt jaunus, alternatīvus finansēšanas
veidus uzņēmējdarbības sākšanai un MVU kopumā, jo
īpaši attiecībā uz platformām, kas paredzētas
kolektīvajam finansējumam, kā arī apsvērt
nepieciešamību vienkāršot tiesību aktus nodokļu jomā,
lai sekmētu alternatīvu finanšu tirgu tālāku
attīstību, piemēram, veicinātu
uzņēmējdarbības aizbildņu ieguldījumus; ·
izmantot struktūrfondu līdzekļus,
lai izstrādātu mikrofinansēšanas atbalsta shēmas atbilstoši
attiecīgajām Eiropas Sociāla fonda (ESF) un Eiropas
Reģionālās attīstības fonda (ERAF) ieguldījumu
prioritātēm; ·
pilnība izmantot ELFLA
piedāvātās iespējas, arī izmantojot finanšu
instrumentus, lai nodrošinātu uzņēmumiem piekļuvi
finansējumam, jo īpaši uzņēmējdarbības
sākumposmā, lauksaimniecībā (jaunu lauksaimniecību
izveidošana) un lauku teritorijās kopumā. 3.2. Atbalsts
jauniem uzņēmumiem būtiskos to darbības posmos un to
attīstības sekmēšana Aptuveni 50 % jauno uzņēmumu
pirmajos piecos darbības gados cieš neveiksmi. Lai Eiropas
uzņēmēji varētu sasniegt tādu izaugsmi, kādu
mēs no tiem gaidām, mums jāvelta lielāki resursi tam, lai
palīdzētu viņiem pārdzīvot šo periodu. Bieži vien
uzņēmumiem trūkst atbilstošas ekosistēmas, kas
palīdzētu tiem attīstīties. Nozīmīgu palīdzību var
nodrošināt atbalsta pasākumi, kas ietver savu tirgu pārzināšanu
un tādējādi ievērojami palielina sekmīgu jaunu
uzņēmumu īpatsvaru. Efektīvs atbalsts ietver holistiskas
programmas, kurās integrēti tādi būtiski elementi kā
pārvaldības mācības, pētniecības un
izstrādes treniņš, kā arī sakaru veidošana ar
līdzbiedriem, potenciālajiem piegādātājiem un
klientiem. Uzņēmējiem aizvien biežāk ir vajadzīgs
padoms un atbalsts, risinot jautājumus par resursu ierobežojumiem un
piegādes nedrošību, izmantojot stratēģiskus
ieguldījumus un ražojumu attīstību. Daudzi mazie
uzņēmumi izjūt arvien pieaugošu spiedienu no
uzņēmumiem, kurus tie apgādā, lai piemērotu jaunus
standartus un izstrādes prasības, kas saistītas ar uzlabotu
resursu izmantošanas efektivitāti un pārstrādājamību. Uzņēmējdarbības vidi,
jo īpaši mazajiem uzņēmumiem, uzlabotu arī ar
nodokļiem saistīto izmaksu samazinājums. Ņemot vērā mazo un nesen dibināto
uzņēmumu ierobežotos resursus un pieredzi, augstās
atbilstības nodrošināšanas izmaksas, ko rada sarežģīti
tiesību akti nodokļu jomā un apgrūtinošas nodokļu
deklarēšanas procedūras, ietekmē tos vairāk nekā
lielos uzņēmumus. Dalībvalstīm ir jāizvērtē
iespēja vienkāršot PVN reģistrācijas procedūru un
izveidot centralizētu elektronisko reģistrāciju,
tādējādi atvieglojot mazo uzņēmumu pārrobežu
digitālo tirdzniecību. Daudz jaunu veiksmīgas
uzņēmējdarbības ideju rodas saistībā ar
zinātni un izpēti, tomēr var darīt vēl vairāk,
lai panāktu, ka uzņēmumi izmanto izpētes rezultātus.
Tāpēc uzņēmumiem ir jāsniedz lielāks ieskats
projektos, ko finansē Pētniecības un izstrādes pamatprogrammas
ietvaros. Bieži vien jauni uzņēmumi
kļūst par upuri maldinošai tirgvedības praksei. Tā
ietver gan nepareizas vai maldinošas informācijas sniegšanu par
attiecīgo pakalpojumu, gan rēķinos vai maldinošās
veidlapās apslēptu piedāvājumu nosūtīšanu, pieprasot
atjaunināt uzņēmumu sarakstus. Komisija publicēja
stratēģiju[36],
kurā iekļāva to darbību sīku sarakstu, kas
paredzētas uzņēmumu aizsardzības uzlabošanai
nākotnē, un 2013. gadā tā plāno
iepazīstināt ar tiesību akta priekšlikumu. Likvidējot šķēršļus
vienotajam tirgum un tādējādi radot vienlīdzīgus
konkurences apstākļus, mazajiem uzņēmumiem tiks sniegta
palīdzība attīstīt pārrobežu darbības. Tas ietver jautājumu par nodokļu dubultu neuzlikšanu un
nodokļu neatbilstības novēršanu, kā arī citus
pasākumus nodokļu jomā, kas rada pārrobežu
šķēršļus vienotajā tirgū un kavē ārvalstu
ieguldījumus ES. Turklāt lielākajā
daļā ES tiesiskais regulējums pašnodarbinātu personu
sociālā nodrošinājuma jomā būtiski atšķiras no
tā, kādu attiecina uz nodarbinātām personām, tādējādi
radot papildu šķēršļus uzņēmējiem. Atbalsts
jauniem uzņēmumiem ir īpaši nozīmīgs, lai varētu
īstenot pāreju no bezdarba uz pašnodarbinātību. Te var
noderēt pasākumi, kas vērsti uz to, lai palīdzētu
personām, kuras ir atkarīgas no sociālajiem pabalstiem
(piemēram, bezdarbnieka pabalsta), sākt
uzņēmējdarbību un kļūt ekonomiski
neatkarīgām (tilts uz labklājību). Tāpēc
dalībvalstis varētu izskatīt iespēju, ka pašnodarbinātas
personas var saņemt tādus pašus pabalstus (piem., veselības,
pensijas, darba nespējas, bezdarbnieka pabalstu, ja uzņēmums
tiek slēgts/bankrotē, utt.), kādi paredzēti
nodarbinātām personām, vienlaikus nesamazinot nodarbinātu
personu pabalstus. Lai attīstītos,
uzņēmējiem un MVU nepieciešamas specifiskas, pielāgotas
zināšanas, kas var tiem palīdzēt izkopt konkurējošas
priekšrocības un gūt labumu no globālajām vērtību
ķēdēm un cilvēkresursu kopīgas pārvaldības. Kopas,
uzņēmumu tīkli un cita veida uzņēmumu apvienības
var nodrošināt šādu atbalstu sniedzošu vidi, jo tās apvieno
attiecīgos uzņēmējdarbības, izglītības,
pētniecības un valsts sektora pārstāvjus [37].
Bieži vien atsevišķi MVU, piemēram, sociālie uzņēmumi,
īsteno īpašu uzņēmējdarbības modeli, kam
nepieciešamas specializētas atbalsta shēmas. Grupējot
MVU, var uzlabot konkurētspēju[38].
Tāpēc dalībvalstis varētu izvērtēt, vai būtu
iespējams uzlabot to nodokļu režīmus, lai varētu veidoties
vairāk šādu MVU grupu. Papildus tam uzņēmēji var
gūt ievērojamu labumu no vienotā tirgus priekšrocībām.
Tomēr šobrīd joprojām pastāv atsevišķi
šķēršļi sekmīgai vienotā tirgus darbībai. Lai
mazinātu pašreizējos šķēršļus Eiropas Komisija
2012. gada 3. oktobrī izdeva II vienotā tirgus aktu[39]. Efektīva šo
pasākumu īstenošana var veicināt
uzņēmējdarbību Eiropā, piemēram,
attiecībā uz pārrobežu pakalpojumiem, diplomu un
kvalifikāciju atzīšanu, kā arī tiesībām veikt
uzņēmējdarbību. Turklāt ir jāveicina kompetentu
uzņēmēju apmaiņa ES, piemēram, īstenojot
Komisijas programmu “Erasmus jaunajiem uzņēmējiem (EYE)”.
Komisija: ·
noteiks un sekmēs dalībvalstu
paraugpraksi nolūkā radīt uzņēmējiem
draudzīgāku finanšu vidi; ·
atbalstīs kopu un uzņēmumu
tīklu sadarbību; ·
atbalstīs to aģentūru
paraugprakses tīklu izveidi un apmaiņu, kuras izstrādā
programmas par resursu izmantošanas efektivitāti MVU; ·
stiprinās Eiropas Biznesa atbalsta
tīkla partnerību ar uzņēmējorganizācijām,
vienotiem kontaktpunktiem un visām MVU atbalsta organizācijām,
lai i) plaši izplatītu informāciju par ES iniciatīvām,
finansējuma avotiem un atbalstu inovācijai, ii) mudinātu
dalībvalstis vairot pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot
uzņēmēju un MVU spējas izmantot ieguldījumus, kā
arī iii) efektīvi palīdzētu uzņēmumiem
pilnīgi izmantot vienotā tirgus priekšrocības un piekļūt
tirgiem trešās valstīs; ·
pārskatīs noteikumus, ar ko aizliedz
konkrētu maldinošu tirgvedības praksi[40], lai padarītu tos
robustākus un stiprinātu cīņu pret šādu praksi
pārrobežu gadījumos; ·
izvērsīs visu digitālā
vienotā tirgus potenciālu MVU, likvidējot pašreizējos
šķēršļus pārrobežu tiešsaistes
uzņēmējdarbībai[41]; ·
turpinās programmas “Erasmus jaunajiem
uzņēmējiem” pilnveidi, lai apmierinātu jauno
uzņēmēju pieaugošo pieprasījumu dalībai programmā
visā vienotajā tirgū[42]; ·
rosinās jaunu uzņēmēju
apmaiņu starp ES un trešām valstīm; ·
palīdzēs dalībvalstīm
izstrādāt integrētas atbalsta shēmas, rīkojot
spēju veidošanas seminārus ar ESF tehniskās palīdzības
finansējumu, iesaistot attiecīgās ieinteresētās
personas, tostarp pedagogus un skolotājus, ar mērķi
izstrādāt integrētas stratēģijas un plānot
konkrētas darbības, jo īpaši jauniem uzņēmējiem; ·
turpinās pilnveidot portālu “Tava
Eiropa — portāls uzņēmumiem”, kurā ietverta gan Komisijas,
gan dalībvalstu informāciju par vienoto tirgu. Dalībvalstis
ir aicinātas: ·
padarīt valsts nodokļu
administrēšanas vidi labvēlīgāku uzņēmumiem to
darbības sākumposmā; samazināt izmaksas, kas saistītas
ar atbilstības nodrošināšanu nodokļu prasībām,
vienkāršojot nodokļu deklarēšanu un samaksu, paplašinot
elektronisko līdzekļu izmantojumu, tostarp paātrinot
digitālā vienotā tirgus pilnīgu ieviešanu; ·
sekmēt nodokļu koordinēšanu, lai
nodrošinātu, ka nesakritība nodokļu apstrādē nerada
dubultu nodokļu aplikšanu vai kādu citu kaitīgu nodokļu
praksi, kas liek šķēršļus vienotajā tirgū,
traucējot pārrobežu uzņēmumiem un kavējot
pārrobežu riska kapitāla ieguldījumus; ·
pārskatīt uzņēmumu
ienākuma nodokļa režīmu, lai izvērtētu iespēju
pagarināt zaudējumu un atskaitījuma noilguma termiņu
attiecībā uz uzņēmumu ienākuma nodokli; ·
apsvērt iespēju maziem
uzņēmumiem no 2013. gada īstenot VAT naudas
līdzekļu uzskaites shēmu; ·
pieņemt pasākumus, kas nepieciešami
inovācijas, pētniecības un attīstības projektu
komercializācijas atbalstam, ņemot vērā jaunizveidotu
uzņēmumu īpašās problēmas; ·
izvērtēt, vai jaunu uzņēmumu
īpašnieki uz ierobežotu laiku un pamatojoties uz īpašo
uzņēmuma situāciju un pārliecinošu pamatojumu varētu
lūgt koriģēt sociālo iemaksu maksājumu shēmas; ·
pilnībā izmantot jaunieviestās
atbalsta iespējas, ko sniedz Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku
attīstībai (ELFLA) jaunu uzņēmumu izveidošanai un
visaptverošu shēmu izstrādāšanai uzņēmēju
profesionālai apmaiņai un lauksaimniecību apmeklējumiem,
kā arī kopu, uzņēmumu tīklu atbalstam un
sadarbībai lauksaimniecībā, mežsaimniecībā,
lauksaimniecības un pārtikas produktu pārstrādē un
starp lauku uzņēmumiem, kuru darbības joma nav
lauksaimniecība. 3.3. Jaunu
uzņēmējdarbības iespēju attīstīšana
digitālajā laikmetā Labāks informācijas un
komunikācijas tehnoloģiju (IKT) izmantojums var ievērojami
sekmēt jaunu uzņēmumu attīstību. IKT ir galvenais valsts ekonomikas izaugsmes avots, un, izmantojot
IKT, Eiropas MVU attīstās divas–trīs reizes ātrāk.
Kā norādīts Komisijas paziņojumā par
rūpniecības politiku[43],
„uzņēmējiem ir jāapzina ES digitālā
vienotā tirgus iespējas, par kuru tiek prognozēts, ka
līdz 2016. gadam tas pieaugs par 10 % gadā”. Pamatojoties uz digitalizācijas
programmu un vadošajām iniciatīvām rūpniecības
politikas jomā, Komisija palīdzēs uzņēmējiem
un MVU pilnīgi apzināt IKT iespējas gan attiecībā uz
jaunu digitālu produktu un pakalpojumu piedāvājumu, gan
pieprasījumu un šo tehnoloģiju viedu izmantošanu. Piedāvājuma ziņā uzņēmēji
tīmekļa vidē ir īpaša uzņēmēju
kategorija, kas rada jaunus digitālos pakalpojumus un produktus, kuri
izmanto tīmekli kā neatņemamu sastāvdaļu.
Uzņēmējdarbības sākšanai tīmekļa vidē
ir tendence attīstīties, kā arī ciest neveiksmi
ātrāk par citāda uzņēmuma darbību, turklāt
tā ir eksponenciāla, proti, tai ir lielāki ieguvumi, bet
arī lielāki riski. Šie uzņēmēji darbojas
sarežģītā un strauji mainīgā ekosistēmā,
kurā sakaru veidošanai un eksperimentēšanai ir īpaši
svarīga nozīme. Uzņēmējdarbības sākšana
tīmekļa vidē ir lētāka, kā arī
šķēršļi ienākšanai tirgū ir mazāki, padarot to
pievilcīgu karjeras sākšanai. Tāpēc uzņēmējiem
tīmekļa vidē ir nepieciešami īpaši pielāgoti atbalsta
pasākumi, lai būtiski stiprinātu ekosistēmu
uzņēmējdarbības sākšanai tīmekļa vidē. Pieprasījuma ziņā ieguldījumi
digitālajās tehnoloģijās vairs nav apsverami:
mūsdienās uzņēmumi var būt
konkurētspējīgi vienīgi tad, ja darbojas arī
digitālajā pasaulē. Tas rada
gan iespējas, gan problēmas, jo īpaši MVU, jo bieži vien tieši
šie uzņēmumi ir mazāk spējīgi pastāvēt pret
uzņēmējdarbības modeļu aizvien pieaugošo
sarežģītību. Digitālie uzņēmēji ir
uzņēmēji, kas pilnīgi izmanto digitālos produktus un
pakalpojumus, tostarp mākoņdatošanu, lai pārveidotu
uzņēmējdarbības modeli un uzlabotu konkurētspēju[44]. ES iniciatīvas
“Informācijas tehnoloģiju vieds izmantojums” un “MVU integrācija
globālajās rūpniecības vērtību
ķēdēs”, kā arī digitālo līdzekļu
lietošanas prasmes veicinās digitālo tehnoloģiju izmantošanu un
savienos MVU ar digitālo pasauli. E-tirdzniecības
potenciāls kā daļa no digitālā vienotā tirgus
iespējām uzņēmējiem vēl aizvien nav
pilnībā realizēts. Vairākas konkrētas darbības
vairos uzticēšanos tirdzniecībai tiešsaistē[45]. Komisija: ·
uzlabos zināšanu bāzi par galvenajām tirgus tendencēm un novatoriskiem
uzņēmējdarbības modeļiem, sadarbībā ar
galvenajām ieinteresētajām personām izveidojot tiešsaistes
tirgus uzraudzības mehānismus un sagatavojot rezultātu
apkopojumu, lai sekmētu dialogu un virzītu uz kopīgu
rīcības programmu; ·
vairos izpratni, rīkojot Eiropas mēroga informatīvās kampaņas
uzņēmējiem un MVU, par jauna digitālā progresa
sniegtajām priekšrocībām; kampaņa sekmēs Eiropas
veiksmes stāstu atpazīstamību, veicinās Eiropas mēroga
konkursus un apbalvojumu shēmas jutīgiem uzņēmējiem
mainīgajā uzņēmējdarbības ainavā, kā
arī radīs jaunas uzņēmējdarbības iespējas; ·
sekmēs sakaru veidošanu, lai rosinātu un atbalstītu jaunas
uzņēmējdarbības idejas, piemēram: Eiropas Mentoru
tīkla izveidi mācībām, konsultēšanai un praktisku
iemaņu mācīšanai par uzņēmējdarbību
digitālajā laikmetā, kā arī savienos pasākumus
starp ieinteresētajām personām ar mērķi
izpētīt jaunu partnerību iespējas; ·
nāks klajā ar konkrētām
darbībām uzņēmējiem tīmekļa vidē, piemēram: i) Eiropas partnerību
uzņēmējdarbības sākšanai, lai izvērstu
zināšanas, uzraudzību, tehnoloģiju un pakalpojumus, ii)
līderu klubu uzņēmēju tīmekļa vidē ar
mērķi tuvināt pasaules mēroga uzņēmējus
tīmekļa vidē un stiprināt
uzņēmējdarbības tīmekļa vidē kultūru
Eiropā, iii) Eiropas tīklu uzņēmējdarbības
veicinātājiem tīmekļa vidē, iv) darbu ar Eiropas
ieguldītājiem, lai uzlabotu riska kapitāla plūsmu un
kolektīvo finansējumu uzņēmējdarbības
sākšanai tīmekļa vidē, kā arī v) talantu
veicināšanu tīmekļa vidē, rosinot izveidot masveida
tiešsaistes atvērtos kursus[46]
un uzraudzības platformas, kā arī prasmju izkopšanu; ·
stiprinās zināšanas un prasmes, pastiprinot Komisijas digitālo līdzekļu lietošanas
prasmju darbības ar mērķi uzlabot e-vadības prasmes,
zinātniskās un radošās disciplīnas, kā arī
vadības un uzņēmējdarbības prasmes nolūkā
izmantot jaunās tehnoloģijas un tirgus. Dalībvalstis ir aicinātas: ·
stiprināt valsts vai reģionālo
atbalstu uzņēmējdarbības sākšanai digitālajā
pasaulē un tīmekļa vidē un veicināt alternatīva
finansējuma iespējas tehnoloģijas uzņēmumu
dibināšanas sākumposmā, piemēram, IKT inovācijas
kuponu shēmu ieviešanu; ·
sekmēt uzņēmēju
piekļuvi atvērtajiem datiem un apjomīgajiem datiem, kas
sagatavoti valsts vai nozares atbalstītās programmās,
piemēram, kultūras datu kopumā “Europeana”[47]; ·
atbalstīt, piemēram, iedrošinot,
talantīgākos uzņēmējus, daudzsološākos
absolventus, lai tie sāktu savu karjeru, pievēršoties
uzņēmējdarbībai; ·
atbalstīt pašreizējo politikas
iniciatīvu, piemēram, datu aizsardzības reformas un priekšlikumu
par kopīgu Eiropas tirdzniecības likumu, ātru pieņemšanu,
kas mazinās šķēršļus mākoņdatošanas ieviešanai
Eiropas Savienībā; ·
nodrošināt Eiropas
fondu labāko izmantojumu uzņēmējdarbībai
tīmekļa un digitālajā vidē atbilstoši
piemērojamajiem noteikumiem un prioritātēm. 3.4. Vienkāršāka
uzņēmumu nodošana Katru gadu visā Eiropā tiek
nodoti aptuveni 450 000 uzņēmumu ar 2 miljoniem
darbinieku. Tomēr nodošanas process var būt sarežģīts,
tāpēc katru gadu ir iespējams zaudēt aptuveni
150 000 uzņēmumu ar 600 000 darbavietām[48]. Galvenie iepriekš
minētā iemesli ir regulatīvais vai nodokļu slogs,
trūkstošā izpratne par nepieciešamo sagatavošanos un par
pārredzamiem tirgiem, kas vajadzīgi šādai darbībai, kā
arī ilgais laikposms, kas nepieciešams, lai nokārtotu visas
formalitātes. Turklāt šo neaizsargātību papildina tādi
elementi kā uzņēmuma juridiskais statuss (individuālie
uzņēmumi), kā arī darbības ilgums (īpaši
uzņēmumi, kuri darbojas mazāk nekā trīs gadus).
Tāpēc vislielākais neveiksmīgas nodošanas risks ir
vismazākajiem uzņēmumiem. Šie uzņēmi ir “darbību
turpinoši uzņēmumi” ar noteiktiem produktiem, tirgiem un klientiem,
un to izdzīvošanas iespēja ir lielāka nekā jauniem
uzņēmumiem. Topošajiem uzņēmējiem vajadzētu
zināt, ka “darbību turpinoša uzņēmuma”
pārņemšana var būt pievilcīga alternatīva jauna
uzņēmuma dibināšanai. Nodošanai ir jābūt
vienkāršai gan uzņēmējam, kurš vēlas nodot savu
uzņēmumu, gan arī pārņēmējam. Uzņēmuma nodošana no vienas paaudzes
nākamajai ir raksturīga ģimenes uzņēmumam, un tas
arī ir lielākais šāda uzņēmuma iespējamais
izaicinājums. Ģimenes uzņēmuma nodošana uzskatāma par
īpašumtiesību nodošanu, kad īpašumtiesības nav naudas
līdzekļi, bet gan kaut kas, ko ģimene ir veidojusi un
attīstījusi paaudžu paaudzēs, tostarp vērtības,
tradīcijas un zināšanas. Dažādo pieeju joma un apmērs
saistībā ar mantojuma un īpašuma nodokli visā ES liecina,
ka vēl ir daudz iespēju uzlabot juridisko situāciju
saistībā ar ģimenes uzņēmumu nodošanu. Par uzņēmumu nodošanu īpaši runāts
Eiropas Mazās uzņēmējdarbības aktā (MUA)[49], kā arī Mazās
uzņēmējdarbības akta pārskatā Eiropai
2011. gadā[50],
un šis jautājums īpaši izklāstīts Komisijas
2006. gada paziņojumā “Kopienas Lisabonas programmas
izaugsmei un nodarbinātībai īstenošana: Uzņēmumu
nodošana – nepārtrauktība ar jaunu sākumu”[51]. Lai gan atsevišķas Eiropas valstis ir
guvušas panākumus un ir izstrādājušas uzņēmumu
nodošanai labvēlīgāku tiesisko regulējumu, pat šajās
valstīs joprojām var pastāvēt vājas zināšanas
par uzņēmējdarbības kopienu un ieinteresētajām
personām (profesionālām asociācijām, juridiskām
firmām un uzņēmēju konsultantiem) attiecībā uz
nodošanas iespējām un nepieciešamo sagatavošanos. Tā kā šķēršļi
veiksmīgai uzņēmuma nodošanai galvenokārt pastāv
vietējā, reģionālā un valsts līmeni, varētu
būt lietderīgi salīdzināt Eiropā īstenotās
pieejas, lai apmainītos ar paraugpraksi un rīkotos, jo
īpaši attiecībā uz zināšanu vairošanu par
uzņēmumu nodošanu, speciāliem finanšu mehānismiem, kas
paredzēti finanšu nodošanai, tiesisku pārveidošanu (īpaši
iespēju veidot akciju sabiedrības, atvieglojot uzņēmuma
pārdošanu) un pārredzamiem tirgiem uzņēmumu
nodošanai[52].
Komisija: ·
izstrādās vadlīnijas
attiecībā uz visefektīvākajām programmām un
paraugpraksi, lai atvieglotu uzņēmumu nodošanu, tostarp
izstrādās pasākumus tirgu padziļināšanai un paplašināšanai
uzņēmumiem, pieejamo programmu identificēšanai Eiropā un
nepieciešamo darbību ierosināšanai, lai likvidētu
pastāvošos šķēršļus pārrobežu uzņēmumu
nodošanai. Tāpēc Komisija veido ekspertu darba grupu, kurā
būs dalībvalstu pārstāvji, kas 2013. gadā
centīsies izvērtēt un analizēt pastāvošo
šķēršļu iemeslus šajā jomā, kā arī sniegt
ieteikumus un ierosināt atbalsta mehānismus šķēršļu
novēršanai. Dalībvalstis
ir aicinātas: ·
uzlabot tiesiskās,
administratīvās un nodokļu normas uzņēmumu nodošanai,
ņemot vērā Komisijas 2006. gada paziņojumu par
uzņēmumu nodošanu un Komisijas 2011. gada paziņojumu par
mantojuma nodokļa radīto pārrobežu šķēršļu
pārvarēšanu Eiropas Savienībā[53]; ·
izmantot pašreizējos Eiropas fondus
atbilstoši to piemērojamajiem noteikumiem un prioritātēm, lai
atbalstītu mazo un vidējo uzņēmumu nodošanu
uzņēmējiem, kuri ir iecerējuši turpināt šo
uzņēmumu darbību; ·
uzlabot informēšanas un konsultēšanas
pasākumus saistībā ar uzņēmumu nodošanu, kā
arī uzlabot datu par uzņēmumu nodošanu apkopošanu un
uzņēmumu nodošanas pārraudzību; ·
efektīvi iepazīstināt ar
uzņēmumu nodošanas platformām un tirgiem, kā arī
sākt kampaņas, lai vairotu potenciālo pārdevēju un
pircēju zināšanas par dzīvotspējīgiem uzņēmumiem; ·
apsvērt iespēju pārskatīt
nodokļu regulējumu, ņemot vērā tā ietekmi uz mazo
un vidējo ģimenes uzņēmumu likviditāti
īpašumtiesību mantošanas gadījumā, negatīvi
neietekmējot peļņu. 3.5. Neveiksmes
pārvēršana veiksmē: otrā iespēja
godprātīgiem bankrotējušiem uzņēmējiem Neveiksmīga
uzņēmējdarbība, gluži tāpat kā jaunu
uzņēmumu dibināšana, ir daļa no dinamiska, veselīga
tirgus. Pierādījumi liecina, ka lielākā daļa
(96 %) bankrotu notiek virkni novēlotu maksājumu vai citu
objektīvu problēmu dēļ — citiem vārdiem sakot,
tā ir “godprātīga neveiksme”, kas nav bijusi saistīta ar
uzņēmēja viltu[54].
Tomēr daudzu bankrota tiesību aktu izpratnē
uzņēmēji ir bijuši krāpnieki, un tiem ir jāiziet
sarežģīta procedūra, pirms tos atbrīvo no
saistībām. Dažās dalībvalstīs šī procedūra
ir tik gara, ka uzņēmēji nemaz neapsver iespēju dibināt
citu uzņēmumu[55].
Dažos gadījumos uzņēmējiem uz ilgu laiku vai pat uz visu
dzīvi var juridiski liegt sākt jaunu
uzņēmējdarbību. Pat pēc atbrīvošanas no
saistību izpildes iepriekš bankrotējuši uzņēmēji ir
stigmatizēti, un viņiem ir grūti rast finansējumu jaunam
uzņēmumam. Tāpēc daudzi potenciāli
uzņēmēji gluži vienkārši padodas un neapsver iespēju
mēģināt vēlreiz. Tomēr pētījumi liecina, ka tie,
kuri izmanto otru iespēju dibināt uzņēmumu, ir
veiksmīgāki un izdzīvo ilgāk par vidējo
uzņēmējdarbības sācēju; turklāt tie
attīstās ātrāk un nodarbina vairāk cilvēku[56]. Tāpēc neveiksmei
uzņēmējdarbībā nevajadzētu kļūt
par “mūža ieslodzījumu”, kas liedz veikt
uzņēmējdarbību nākotnē, bet tā būtu
jāuztver kā iespēja mācīties un pilnveidoties —
šāds skatījums jau šobrīd ir progresa pamatā
zinātniskās izpētes jomā. Tāpēc, mudinot jauno
uzņēmēju paaudzi rīkoties, tā vienlaikus ir
jāiedrošina, ka, pat ja pirmā ideja neīstenojas, viņiem
netiks liegta iespēja mēģināt vēlreiz.
Tādējādi bankrota tiesību aktiem ir jānodrošina iespēja
kreditoru uzņēmumiem ātri un efektīvi pieteikt un
piedzīt prasījumus, vienlaikus ieviešot arī ātrākas un
izmaksu ziņā lietderīgākas procedūras
uzņēmumu likvidēšanai un atbrīvošanai no bankrota. Pagājuša gada decembrī Komisija
pieņēma paziņojumu par jaunu Eiropas pieeju neveiksmīgai
uzņēmējdarbībai un maksātnespējai[57], lai izveidotu
uzņēmumiem labvēlīgāku vidi, piemēram, uzlabojot
valsts maksātnespējas tiesību aktu efektivitāti, tostarp
parādu dzēšanas laiku un izmaksas no bankrotēšanas brīža. Kā
pirmo soli Komisija vienlaikus pieņēma priekšlikumu regulas par
maksātnespējas procedūrām[58]
modernizēšanai, kas nodrošinās uzņēmumu sanācijas
pārrobežu atzīšanu un arī atvieglos prasību iesniegšanu
citā dalībvalstī. Komisija: ·
sāks sabiedrisko apspriešanu, lai saņemtu
ieinteresēto personu viedokli par jautājumiem, kas iekļauti
paziņojumā par jaunu Eiropas pieeju neveiksmīgai
uzņēmējdarbībai un maksātnespējai, tostarp par
otru iespēju godprātīgiem bankrotējušiem
uzņēmējiem un par parādu dzēšanas laika
samazināšanu un pielāgošanu. Dalībvalstis
ir aicinātas: ·
ja iespējams, godprātīgiem
uzņēmējiem pēc bankrota samazināt laikposmu
atbrīvošanai no saistībām un parāda nokārtošanai ne
vairāk kā uz trim gadiem pēc 2013. gada[59]; ·
piedāvāt uzņēmumiem atbalsta
pakalpojumu agrīnai to pārstrukturēšanai, sniegt
konsultācijas ar mērķi novērst bankrotu, kā arī
atbalstīt MVU to pārstrukturēšanā un darbības
atjaunošanā; ·
sniegt bankrotējušiem
uzņēmējiem konsultatīvus pakalpojumus attiecībā
uz parāda atmaksu un veicināt ekonomisko un sociālo
iekļaušanu, kā arī izstrādāt “otrās
iespējas” programmas pārraudzībai, mācībām un
uzņēmumu sakaru veidošanai. 3.6. Regulatīvais
slogs: skaidrāki un vienkāršāki noteikumi Uzņēmējiem vajadzētu
būt “parastiem klientiem”, attiecībā uz kuriem pārvalde
nosaka procesuālās prasības, tomēr
gandrīz trīs ceturtdaļas eiropiešu uzskata, ka ir
pārāk sarežģīti sākt savu
uzņēmējdarbību tieši administratīvu
sarežģījumu dēļ[60].
Daudzi citi sūdzas par smago regulatīvo slogu, ko piemēro
uzņēmumu darbībai. Ņemot to vērā, Komisija
2007. gadā apņēmās izstrādāt
rīcības programmu, lai līdz 2012. gadam par 25 %
samazinātu birokrātiju, ko nosaka ES tiesību akti[61]. Komisija 2011. gada
novembrī pieņēma Ziņojumu par regulatīvā sloga
mazināšanu MVU — ES regulējuma pielāgošanu mikrouzņēmumu
vajadzībām[62],
kurā galvenā uzmanība pievērsta plašākam
regulatīvā sloga klāstam, nevis tikai administratīvajam
slogam saistībā ar ziņošanu iestādēm, kā arī
pierādīšanas pienākuma principa apvēršanai
attiecībā uz jebkuru jaunu regulatīvo slogu. Komisija arī
apņēmās pilnveidot apspriedes ar mazākiem
uzņēmumiem un pieņemt gada progresa ziņojumu
attiecībā uz īstenošanu dalībvalstīs. Komisija ir iesniegusi priekšlikumus, kas
pārsniedz 25 % samazinājuma mērķi. ES likumdevējs ir pieņēmis pasākumus, kas
uzņēmumiem nodrošina EUR 30,8 miljardu ikgadējos
ietaupījumus. Tie ir 25 % regulatīvā sloga, kas tiek
lēsts EUR 123,8 miljardu apmērā. Ja Eiropas Parlaments
un Padome pieņemtu Komisijas ierosinātos papildu priekšlikumus,
varētu panākt vēl 5,5 % sloga samazinājuma. Ievērojami ietaupījumi gūti nodokļu
likuma jomā (pāreja no papīra rēķiniem uz
elektroniskiem rēķiniem) un uzņēmējdarbības
tiesību jomā (izņēmumi mikrouzņēmumiem
attiecībā uz atsevišķiem noteikumiem, kas skar finanšu
ziņošanas pienākumu). Piemēram, Rēķinu piesūtīšanas
direktīva[63]
nosaka vienādu papīra un elektronisko rēķinu apstrādi
un liedz dalībvalstīm noteikt konkrētu tehnoloģiju
e-rēķinu piesūtīšanai[64].
Panākumi gūti arī attiecībā uz muitas tiesību
aktu modernizāciju, samazinot statistikas ziņošanas pienākumus
MVU, kā arī vairākās jomās visās
dalībvalstīs[65].
Nevajadzīga vai
pārmērīga regulatīvā sloga mazināšana
joprojām ir Komisijas politikas programmas prioritāte. Tāpēc papildus
dalībvalstīs rīkotajām konferencēm 2012. gada
1. oktobrī tika sākta sabiedriskā apspriešana ar
mērķi noteikt desmit apgrūtinošākos ES tiesību
aktus[66].
Apspriešanā gūtie rezultāti un precīzāka analīze
tiks ņemta vērā, novērtējot nepieciešamību
pārskatīt ES konkrēto jomu regulējumu. Uzņēmumu
reglamentējošajām saistībām ir jābūt nepārprotamām
un vienkāršām. Papildus vides,
veselības un drošības aizsardzībai darba vietā un
sabiedriskās vietās, skaidrs regulējums nodrošina
līdzvērtīgus konkurences apstākļus, godīgu un
brīvu konkurenci, uzņēmējdarbības noteiktību un
tirgus paredzamību. Lietpratīgs regulējums var arī
veicināt inovācijas, padarot Eiropas uzņēmumus par
līderiem svarīgāko tehnoloģiju un pakalpojumu jomā.
Tomēr ir jāizskauž dubulta vai nekoordinēta licencēšana.
Līdzīgi iepriekš minētajam ir jālikvidē
apgrūtinošas formalitātes, piemēram, prasība
pierādīt publisku dokumentu (piem., uzņēmumu ierakstu)
autentiskumu uzņēmējdarbības veikšanai iekšējā
tirgū. Birokrātija jālikvidē vai
jāsamazina, kad vien iespējams, attiecībā
uz visiem uzņēmumiem, jo īpaši mikrouzņēmumiem, tostarp
pašnodarbinātām personām un brīvo profesiju
pārstāvjiem, kas mazā izmēra un ierobežoto cilvēku
un finanšu resursu dēļ ir sevišķi neaizsargāti pret
birokrātisko slogu. Vienlaikus ir jālikvidē pārējie
nepamatotie un neizskaidrojamie šķēršļi, kas kavē
praktizēt brīvās profesijas. Valsts iepirkuma jomā MVU un pārrobežu
pretendentus kavē administratīvās prasības (piem.,
prasība iesniegt pierādījuma dokumentus), grūtības
iegūt informāciju un dažkārt nesamērīgas
līgumslēdzējas puses izvirzītās prasības. Kopš
2002. gada to MVU īpatsvars, kuri ir uzvarējuši valsts iepirkuma
konkursā, nav būtiski mainījies. Visnozīmīgākais
aspekts, kas ietekmē MVU dalību, ir līguma apmērs — MVU
trūkst kapacitātes, kas nepieciešama, lai iesniegtu pieteikumu vai
izpildītu apjomīgu valsts līgumu prasības, un vispār
līgumi, kuru vērtība ir lielāka par EUR 300 000,
šķiet, pārsniedz to kapacitāti. Ja līgumus, kuru
kopējā vērtība pārsniedz noteiktu slieksni,
sadalītu daļās, palielinātos tādu līgumu skaits,
kas būtu pieejami MVU. Turklāt Komisija iesaka
dalībvalstīm turpināt modernizēt darba tirgu,
vienkāršojot tiesību aktus nodarbinātības jomā un
izstrādājot elastīgus darbalaika režīmus, tostarp
saīsināta darbalaika režīmu[67]. Papildus tam uzņēmumiem ir
jābūt iespējai saņemt ekspertu konsultācijas un
palīdzību, kad vien tie saskaras ar nepareizi piemērotiem
tiesību aktiem iekšējā tirgus jomā; šajā jomā
Komisijas tīkls (SOLVIT) ir darbojies jau pēdējos
10 gadus. Uzņēmējiem jāspēj
arī izmantot vienotus kontaktpunktus, lai saņemtu visaptverošu
informāciju par licencēm, administratīvo kārtību,
finanšu un valsts atbalstu. Ir jāpaplašina
tādi vienoti kontaktpunkti uzņēmējiem, kā
“Barcelonactive”, kas 2011. gadā ieguva Eiropas
Uzņēmējdarbības veicināšanas balvu. Turklāt
Komisija nesen atvēra jaunu portālu “Tava Eiropa”, kas ietver vienotu
piekļuves punktu ES finanšu instrumentiem[68]. Tiešsaistē
jānodrošina uzņēmumu piekļuve vēl citām
administratīvajām procedūrām, tostarp pārrobežu
mērogā. Dalībvalstis tiek mudinātas paplašināt to
vienotos kontaktpunktus, kas izveidoti saskaņā ar Pakalpojumu
direktīvu, iekļaujot tajos vēl vairāk procedūru,
tādējādi ievērojot uzņēmumu darbības posmu
pieeju, nodrošinot daudzvalodību un padarot tos lietotājam
draudzīgākus. Komisija: ·
aktīvi turpinās mazināt
regulatīvo slogu ES ierosinātajos tiesību aktos, jo īpaši
jomās, kurās tas ir vislielākais; ·
norādīs, kādā veidā
tā plāno izvērtēt un pārskatīt ES
regulējumu, lai mazinātu nevajadzīgu vai
pārmērīgu slogu jomās, kas identificētas kā
“desmit visapgrūtinošākās”. Tiks ierosinātas arī
likumdošanas iniciatīvas administratīvā sloga mazināšanai
citās jomās, piemēram, tajās, kas veicina
e-rēķinu piesūtīšanu valsts iepirkuma jomā un atvieglo
uzņēmējdarbību, nosakot standarta PVN deklarēšanu[69]; ·
ierosinās tiesību aktus, ar ko
atceļ apgrūtinošo autentifikācijas prasību publiskiem
dokumentiem, kas MVU ir jāsagatavo, lai vienotajā tirgū veiktu
pārrobežu uzņēmējdarbību; ·
izveidos darba grupu ar mērķi
novērtēt brīvo profesiju uzņēmēju
specifiskās vajadzības saistībā ar tādiem
jautājumiem kā vienkāršošana, internacionalizācija vai piekļuve
finansējumam; ·
uzraudzīs progresu, izmantojot vienotos
kontaktpunktus saskaņā ar Pakalpojumu direktīvu, un mudinās
dalībvalstis īstenot uz uzņēmējdarbību
vērstāku pieeju; ·
rīkosies, lai
nodrošinātu to, ka vairāk uzņēmumu var saņemt
palīdzību tīklā SOLVIT brīžos, kad valsts
iestādes liedz tiem tiesības vienotajā tirgū. Eiropas
Biznesa atbalsta tīklam vajadzētu palīdzēt
uzņēmumiem, lai nodrošinātu to, ka tie var efektīvi
piekļūt SOLVIT iespējām un izmantot tās. Pārbaudīs visus pašreizējos uzņēmējiem
pieejamos resursus ES līmenī, lai nodrošinātu skaidrību un
pieejamību, kā arī novērstu dublēšanu un novecojušu
informāciju. Dalībvalstis
ir aicinātas: ·
līdz 2015. gada nogalei
saīsināt to licenču un citu atļauju saņemšanai
nepieciešamo laiku līdz vienam mēnesim, kas vajadzīgas, lai
sāktu uzņēmējdarbību[70]; ·
līdz 2013. gadam pilnīgi ieviest
“Eiropas labākās prakses kodeksu, lai veicinātu MVU pieeju
valsts iepirkumam”; ·
turpinās darba tirgus modernizāciju,
vienkāršojot tiesību aktus nodarbinātības jomā un
izstrādājot elastīgus darbalaika režīmus, tostarp
saīsināta darbalaika režīmus[71]; ·
paplašināt vienotos kontaktpunktus,
ietverot vairāk saimniecisko darbību un padarot tos lietotājam
draudzīgākus; ·
izveidot “vienotus kontaktpunktus
uzņēmējiem”, lai apvienotu visus
uzņēmējdarbības atbalsta pasākumus, tostarp
uzraudzību, veicināšanu un konsultēšanu saistībā ar
piekļuvi tradicionālajam un netradicionālajam finansējumam,
kā arī “inkubatorus” un “uzņēmējdarbības
veicinātājus” un atbalstu agrīnai jauno uzņēmumu
internacionalizācijai. Lai nodrošinātu partnerības pieejas
īstenošanu, ir jāiesaista visas attiecīgās
ieinteresētās personas, tostarp pedagogi un skolotāji. 4. 3. rīcības
pīlārs — priekšzīmes rādītāji un konkrētu
grupu sasniegšana 4.1. Jauna
izpratne: uzņēmējs kā priekšzīmes
rādītājs Eiropā nav daudz zināmu
uzņēmējdarbības veiksmes stāstu. Tas tāpēc, ka uzņēmējdarbību necildina
kā vēlamo karjeras virzību. Eiropā starp visvairāk
vēlamajām profesijām “uzņēmēju” ir grūti
atrast. Par spīti tam, ka uzņēmēji rada darbavietas un ir
ekonomikas dzinējspēks, plašsaziņas līdzekļos to
veiksme netiek rādīta kā paraugs. Tāpēc karjeru
uzņēmējdarbībā jaunieši prestižo profesiju
sarakstā vērtē salīdzinoši zemu, turklāt tas kavē
arī tos, kuri, iespējams, vēlas kļūt par
uzņēmējiem. Tāpēc,
lai mainītu uzņēmējdarbības kultūru, ir jāmaina
izpratne par uzņēmējiem, praktiski un pozitīvā
gaisotnē informējot par uzņēmēju gūtajiem
panākumiem, par to vērtību sabiedrībā un par jaunu
uzņēmumu dibināšanas vai pārņemšanas
iespējām, izvirzot to kā karjeras galamērķi. Lai to
izdarītu, ir jāveicina uzņēmēju — kā
priekšzīmes rādītāju — redzamība, ņemot
vērā uzņēmējdarbības profilu un veiksmes
ceļu daudzveidību. Negatīvo iespaidu var mazināt skaidra un
saistoša informācija par izaicinājumiem un atalgojumu, kāds ir
iespējams, veidojot karjeru uzņēmējdarbībā.
Tāpēc, lai uzņēmējdarbības jomā notiktu
radikālas pārmaiņas, ir nepieciešama atbilstoša plaša
sabiedriskā apspriešana, jo īpaši plašsaziņas
līdzekļos. Valsts un privātās iestādes ir
jāmudina uzsvērt uzņēmēju sociālo un ekonomikas
nozīmi, norādot, ka uzņēmējdarbība ir ne tikai
likumīgs karjeras ceļš, bet arī valstij, Eiropai un
starptautiskajam mērogam svarīgs jautājums. Komisija: ·
iniciatīvas “MVU nedēļa"
ietvaros noteiks Eiropas mēroga “ES Uzņēmējdarbības
dienu”, kas vērsta uz skolēniem to pēdējā
vidējās izglītības iegūšanas gadā. Pasākumi
varētu būt tikšanās ar uzņēmējiem, gadījumu
izpēte, lekcijas, semināri, kā arī “uzņēmumu
atvērto durvju dienas”. Dalībvalstis
ir aicinātas: ·
izvērst uzņēmējdarbības
veicināšanas pasākumus un iecelt pazīstamus
uzņēmējus par nacionālajiem
uzņēmējdarbības vēstnešiem, lai tie savā
valstī kļūtu par “uzņēmējdarbības seju”.
Viņu uzdevums būtu celt uzņēmējdarbības
vērtību sabiedrībā, uzsvērt
uzņēmējdarbības prasmju izkopšanas un izglītības
pieredzes nozīmi, kā arī akcentēt
uzņēmējdarbību kā karjeras iespēju; ·
valsts vai vietēja mēroga
uzņēmējdarbības atbalsta shēmās
veiksmīgāk ņemt vērā
uzņēmējdarbības modeļu un uzņēmumu juridisko
statusu dažādību, kā arī pilnveidot izglītību un
mācības sociālās uzņēmējdarbības
jomā. 4.2. Jauni
apvāršņi: sieviešu, vecāka gadagājuma
iedzīvotāju, migrantu, bezdarbnieku un jauniešu sasniegšana Jaunieši, sievietes, kā arī personas
ar invaliditāti un/vai migranti ir tās iedzīvotāju grupas,
kas uzņēmēju vidū, jo īpaši jaunu uzņēmējdarbības
sācēju vidū, ir vismazāk pārstāvētās.
Eiropai ir jānodrošina šīm grupām iespēja pievērsties
uzņēmējdarbībai, lai tām būtu darbavietas, lai
tās pilnvarotu ekonomiskā un sociālā ziņā,
kā arī lai atraisītu to radošās un novatoriskās
spējas. Nodrošinot šo iespēju, jābūt vērīgam pret
dažādo grupu vajadzībām, gaidām un normām
saistībā ar konsultēšanu un informācijas sniegšanu un
saņemšanu. Rīcības pamatā jābūt integrētai
atbalsta shēmai, kas vairo cilvēkkapitālu, kā arī
nodrošina finanšu atbalstu. Līdztekus konkrētām
darbībām, kas pielāgotas katras grupas vajadzībām,
tās ir jāiekļauj uzņēmējdarbības
mācību programmās, kas ir paredzētas un tiek piedāvātas
partnerībā ar pedagogiem un skolotājiem, jaunatnes
organizācijām, vispārīgiem
uzņēmējdarbības konsultantiem un finanšu
iestādēm. 4.2.1. Sievietes Sievietes ir 52 % no kopējā
Eiropas iedzīvotāju skaita, bet tikai viena trešā daļa no
pašnodarbinātu personu vai uzņēmumu dibinātāju skaita
Eiropas Savienībā[72].
Tādējādi sievietes veido lielu
uzņēmējdarbības potenciāla kopu Eiropā.
Dibinot un vadot uzņēmumu, sievietes saskaras ar lielākām
grūtībām nekā vīrieši, galvenokārt
saistībā ar piekļuvi finansējumam, mācībām
un sakaru veidošanu, kā arī saistībā ar darba un
ģimenes dzīves savienošanu[73]. Potenciālās uzņēmējas
ir jāinformē par uzņēmējdarbības atbalsta
programmām un finansējuma iespējām. 2009. gadā Komisija atklāja
Sieviešu uzņēmējdarbības vēstnieču Eiropas
tīklu, lai tas būtu kā iedvesmojoša priekšzīme
potenciālām uzņēmējām. Pēc tam 2011. gadā
tika izveidots Eiropas Mentoru tīkls uzņēmējām, kura
ietvaros sievietēm brīvprātīgi sniedz konsultācijas
saistībā ar jaunu uzņēmumu dibināšanu un
vadīšanu. 2012. gadā Komisija ierosināja uzlabot
dzimumu līdzsvaru biržas sarakstā iekļautu uzņēmumu
valdēs. Lai gan valdes locekļa amatā ir nepieciešamas
citādas zināšanas un prasmes nekā
uzņēmējdarbībā, sieviešu skaita palielināšana
vadošajos amatos varētu būt priekšzīme sievietēm
vispār. Parādot vairāk veiksmīgu profesionālu
sieviešu, arī citām sievietēm radīsies priekšstats, ka
viņām ir iespēja gūt panākumus darba tirgū. Efektīvi īstenojot pašreizējos
tiesību aktus dzimuma līdztiesības jomā, jo īpaši
Direktīvu 2010/41/EK[74],
vēl vairāk tiktu veicināta sieviešu iesaistīšanās
uzņēmējdarbībā. Komisija: ·
izveidos Eiropas mēroga tiešsaistes
uzraudzības, konsultēšanas, izglītības un
uzņēmējdarbības sakaru veidošanas platformu
uzņēmējām, tiešsaistē apvienojot pašreizējos
valstu vēstnieču un mentoru tīklus, padziļinot to
piedāvājumu un vēršot darbību plašumā, kā
arī atbalstot sievietes uzņēmējdarbībā valsts un
reģionālā līmenī, veicinot paraugprakses apmaiņu
dalībvalstu starpā. Dalībvalstis
ir aicinātas: ·
izstrādāt un ieviest valstu
stratēģijas sieviešu uzņēmējdarbībai, lai
palielinātu sieviešu vadītu uzņēmumu īpatsvaru; ·
apkopot pēc dzimuma iedalītus datus un
sagatavot ikgadējus atjauninājumus par to, kāda ir
situāciju valsts mērogā sievietēm
uzņēmējām; ·
turpināt uzturēt un paplašināt
pašreizējo Sieviešu uzņēmējdarbības
vēstnieču tīklu un Eiropas Mentoru tīklu
uzņēmējām; ·
īstenot tādu politiku, kas, nodrošinot
atbilstošu un cenas ziņā pieejamu bērnu un veco ļaužu
aprūpi, ļauj sievietēm uzturēt atbilstīgu
līdzsvaru starp darbu un ģimenes dzīvi, galvenokārt
pilnībā izmantojot atbalsta iespējas, ko sniedz ELFLA, ERAF un
ESF. 4.2.2. Vecāka
gadagājuma iedzīvotāji Vecāka gadagājuma cilvēki ir
vērtīgs resurss uzņēmējdarbībai. Laikposmā no 1990. gada līdz 2010. gadam to
iedzīvotāju īpatsvars, kas ir vecāki par 50 gadiem,
Eiropā palielinājās no 32,1 % līdz 36,5 %, un
tiek prognozēts, ka tuvākajās desmitgadēs
palielināsies arī Eiropas iedzīvotāju vidējais vecums.
Katru gadu pensionē aizvien vairāk izglītotu, pieredzējušu
personu, un pašreiz sabiedrība nav novatoriska attiecībā uz šo
iedzīvotāju nodarbināšanu, kā arī viņu
zināšanu un prasmju izmantošanu. Iesaistot šos iedzīvotājus gan
uzņēmumu dibināšanā, gan jauno un pašreizējo
uzņēmēju atbalstīšanā, tiktu maksimāli izmantota
viņu pieredzes bagātība, kas pensionējoties var tikt
zaudēta, tiktu veicināta paaudžu savstarpējā
mācīšanās un nodrošināta zināšanu nodošana. Tā kā cilvēki dzīvo
aizvien ilgāk un veselīgāk, mainās tradicionālie
pensionēšanās modeļi un ar to saistītās izvēles.
Tiem vecāka gadagājuma iedzīvotājiem, kuri pirmo reizi
vēlas dibināt uzņēmumu, ir jābūt iespējai
izmantot visu pašreiz pieejamo atbalsta pakalpojumu spektru. Uzņēmēji gados var būt
vērtīgs resurss arī citiem uzņēmējiem. Pensionētiem uzņēmējiem ir vērtīgas
zināšanas un pieredze, kas nepieredzējušam uzņēmuma
dibinātājam var palīdzēt jauna uzņēmuma
dibināšanā un vadīšanā. Šīs zināšanas ir
vērtīgs Eiropas intelektuālais kapitāls, un to
vajadzētu pilnīgi izmantot. Eiropa varētu gūt iedvesmu no
tādām programmām kā “Senior Enterprise” (Īrija)
un “Maillages” (Francija), kas mudina motivētus seniorus darboties
kā brīvprātīgiem mentoriem, potenciāliem
uzņēmumu pircējiem vai ieguldītājiem vai kā
pagaidu vadītājiem, lai tādējādi palīdzētu
neaizsargātiem jaundibinātiem uzņēmumiem vai
uzņēmumiem, kuri atrodas pārejas posmā[75]. Komisija:
·
sekmēs paraugprakses apmaiņu,
palīdzot vecāka gadagājuma vadītājiem un
uzņēmējiem mācīt jaunos uzņēmējus,
kā arī sekmēs uzņēmēju abpusējas un paaudžu
savstarpējas mācības, tādējādi nodrošinot būtisku
prasmju, piemēram, IKT lietotprasmju, un senioru pieredzes apmaiņu. Dalībvalstis
ir aicinātas: ·
veicināt vecāku uzņēmēju
vēlmi nodot zināšanas jauniem uzņēmējiem un
tuvināt vecākos uzņēmējus un nepieredzējušos
uzņēmējus, lai veidotu komandas ar plašāku prasmju kopumu; ·
nodrošināt, ka vecāku
uzņēmēju un pensionētu vadītāju
līdzdalība projektos ir salīdzināma ar viņu pensiju
iespējām. 4.2.3. Migrējušie
uzņēmēji Laikposmā no 1995. gada līdz
2005. gadam Silikona ielejā imigranti dibināja 52 %
uzņēmumu, un Izraēlai par gūtajiem panākumiem ir
lielā mērā jāpateicas tieši imigrantiem.
Saskaņā ar ESAO migranti ir uzņēmīgāki nekā
vietējie iedzīvotāji, un ārvalstīs dzimusi
pašnodarbināta persona, kurai pieder mazs vai vidējs
uzņēmums, rada 1,4–2,1 papildu darbavietu[76]. Migranti ir
nozīmīgs potenciālo uzņēmēju kopums Eiropā.
Tomēr šobrīd Eiropas migrantu uzņēmumi galvenokārt ir
mikrouzņēmumi, kam nav neviena darbinieka vai to ir ļoti maz.
Salīdzinājumā ar vietējiem uzņēmumiem migrantu
uzņēmumi ir mazi arī apgrozījuma un peļņas
ziņā. Kvalificēti migranti bieži vien sastopas ar juridiskiem
sarežģījumiem, ierobežotu darba tirgu un karjeras iespējām,
kā dēļ tie pievēršas pašnodarbinātībai.
Jānorāda, ka dažu trešo valstu migrācijas politika ir īpaši
pievilcīga ar mērķi atvieglot uzņēmēju ierašanos.
Vērība jāvelta arī neaizsargātākām
sliktāk kvalificēto migrantu grupām. Par spīti tam, ka pretēji
pārējai iedzīvotāju daļai migranti dibina vairāk
jaunu uzņēmumu, viņi tomēr arī vairāk cieš
neveiksmi informācijas, zināšanu un valodas prasmju trūkuma
dēļ[77]. ES ir publiski atzinusi, ka migranti, kuri ir
uzņēmēji, var sniegt galveno ieguldījumu ilgtspējīgā
izaugsmē un nodarbinātībā. Eiropas programmā trešo
valstu pilsoņu integrācijai[78]
uzsvērta būtiskā migrantu funkcija darboties kā
uzņēmējiem un teikts, ka “būtu jānostiprina viņu
radošums un inovāciju spējas”. Svarīgi, lai šīs grupas
uzņēmējdarbības potenciāls tiktu pilnīgi
ņemts vērā politikā, kas vērsta uz
uzņēmējdarbības veicināšanu Eiropā. Augsti
kvalificētus trešo valstu valstspiederīgos jau šobrīd var
pieņemt darbā atbilstoši direktīvai par zilo karti[79]. Valstu un Eiropas
politikā ir jāizvērtē arī kvalificētu migrantu
potenciāls jaunu uzņēmumu un darbavietu radīšanai. Atbalsta
pasākumiem un politikas iniciatīvām vajadzētu īpaši
palīdzēt piesaistīt talantīgus topošos uzņēmējus,
kuri Eiropā vēlas dibināt pasaules mēroga
uzņēmumus. Komisija: ·
nāks klajā ar politiskām
iniciatīvām, lai piesaistītu migrantus, kuri ir
uzņēmēji, un veicinātu uzņēmējdarbību
starp migrantiem, kuri jau atrodas ES vai kuri ES ierodas kāda cita
iemesla dēļ, kas nav uzņēmuma dibināšana, pamatojoties
uz dalībvalstīs, tostarp vietējās varas iestādēs,
izstrādāto paraugpraksi; ·
analizēs iespēju ierosināt
tiesību aktu, kura mērķis būtu likvidēt
uzņēmumu dibināšanas tiesiskos šķēršļus un
piešķirt pastāvīgu atļauju kvalificētiem imigrantiem,
kas ir uzņēmēji. Dalībvalstis
ir aicinātas: ·
likvidēt uzņēmuma
dibināšanas tiesiskos šķēršļus likumīgiem migrantiem,
kas ir uzņēmēji, piemēram, izvērtēt
iniciatīvu piešķirt pastāvīgu atļauju kvalificētiem
imigrantiem, kas ir uzņēmēji, vai imigrantiem, kuri ir Eiropas
universitātes līmeņa iestāžu absolventi, lai ļautu
tiem Eiropā dibināt uzņēmumu; turklāt paredzot
atļaujas pagarināšanu, ja tiek sasniegti iepriekš izvirzītie
mērķi attiecībā uz darbavietu radīšanu,
apgrozījumu vai jauna finansējuma rašanu; ·
veicināt piekļuvi informācijai un
sakaru veidošanas iespējām migrantiem, kuri ir
uzņēmēji, un potenciāliem migrantiem, kuri ir
uzņēmēji; to var izdarīt, piemēram, izveidojot
attiecīgus informācijas centrus migrantu plaši apdzīvotās
teritorijās. 4.2.4. Bezdarbnieki,
jo īpaši jaunieši Ņemot vērā to, cik daudz
cilvēku Eiropā ir bez darba, ir jāīsteno
uzņēmējdarbības atbalsta shēmas, lai veicinātu
uzņēmumu dibināšanu, norādot uz to, kā uz
izkļūšanu no bezdarba[80].
Maz ir tādu uzņēmējdarbības atbalsta shēmu, kas
īpaši vērstas uz jauniešu bezdarba mazināšanu[81]. Atbalstot uzņēmējdarbības
attīstību, jāsniedz informācija un jānorāda
saiknes uz atbalsta pakalpojumiem, jākonsultē, kā arī
jāpiedāvā kursi uzņēmējdarbībā un
jānodrošina vadība. Šāda palīdzība var būt
plašāka un ietvert arī konkrētu prasmju izkopšanu (piem., iespēju
atpazīšanu, uzņēmējdarbības plānošanu, finanšu
pārvaldību, tirdzniecību un tirgvedību), ko nodrošina
neformāli (piem., padomdevēja sistēmā) vai formāli,
apmeklējot kursus. Atbalsts ir jāvērš uz iedzīvotāju
grupām ar vislielāko potenciālu (piemēram, bezdarbniekiem
ar profesionālām prasmēm, sievietēm vai jauniešiem), un
tā pamatā jābūt ciešai sadarbībai starp
nodarbinātības dienestiem, uzņēmējdarbības
atbalstītājiem un finansējuma nodrošinātājiem. Tas
paredzēts, lai bezdarbniekiem palīdzētu efektīvi darboties
kā pašnodarbinātām personām un uzlabot to
uzņēmumu ilgtspēju, kā arī lai koriģētu
atbalstu grupām, kurām, iespējams, būs nepieciešami papildu
resursi, piemēram, jauniešiem vai tiem, kurus, izmantojot
tradicionālos uzņēmējdarbības atbalsta kanālus,
nevar tik viegli sasniegt. Uzmanība
arī jāpievērš bezdarbniekiem kopumā, jo īpaši tiem,
kuriem jau ir prasmes un zināšanas, ko, rīkojot kursus
uzņēmējdarbībā vai sniedzot padomus, varētu nodot
pašnodarbinātiem uzņēmējiem. Komisija: ·
2014. gadā nāks klajā ar
turpmāko mikrofinansēšanas instrumentu atbilstoši PSCI, kas
paredzēts neaizsargātām grupām, tostarp personām,
kuras ir zaudējušas vai var zaudēt darbu vai kurām ir grūti
iesaistīties vai atkārtoti iesaistīties darba tirgū; ·
izmantojot Eiropas Sociālo fondu,
nodrošinās tehnisko palīdzību, lai cita starpā
pievērstos tādu atbalsta shēmu izstrādei, kas
paredzētas jauniem uzņēmumu dibinātājiem un
sociālajiem uzņēmējiem; ·
saistībā ar Progresa
mikrofinansēšanas instrumentu 2013. gada jūnijā rīkos
mikrofinansēšanas un sociālās
uzņēmējdarbības ieinteresēto personu forumu ar
mērķi iesaistīt vietējos finanšu starpniekus
uzņēmējdarbības veicināšanā videi
nekaitīgā ekonomikā; ·
2013. gada
ziņojumā par uzņēmējdarbību, kas sagatavots
kopīgi ar ESAO, analizēs bezdarbnieku situāciju
uzņēmējdarbības jomā. Ziņojumā tiks sniegta
pašreizējās situācijas analīze, kā arī
piedāvāti paraugprakses piemēri attiecībā uz šā
jautājuma risināšanu un sniegti atbilstoši politikas ieteikumi; ·
analizēs pētījuma
“Pašnodarbinātība un uzņēmējdarbība: valsts
nodarbinātības dienestu ieguldījums darbavietu
radīšanā” rezultātus, kā arī 2013. gada
jūnijā organizēs izplatīšanas pasākumu valsts
nodarbinātības dienestiem. Dalībvalstis
ir aicinātas: ·
savienot valsts
nodarbinātības dienestus ar uzņēmējdarbības atbalsta
pakalpojumiem un (mikro)finansējuma nodrošinātājiem, lai
palīdzētu bezdarbniekiem atrast ceļu uz
uzņēmējdarbību; ·
mazināt bezdarbu,
izstrādājot uzņēmējdarbības mācību
programmas jauniešiem, kuriem nav darba, paredzot tajās skaidri noteiktus
posmus: profilēšanu, plānošanu, uzņēmējdarbības
sākšanu, konsolidāciju un izaugsmi, katrā posmā
piedāvājot mainīgu pakalpojumu klāstu (konsultēšanu,
mācības un kvalifikāciju, pārraudzību un piekļuvi
mikrokredītam), partnerībā ar jaunatnes un citām
organizācijām, vispārīgiem
uzņēmējdarbības konsultantiem un finanšu
iestādēm; ·
nākt klajā ar
aktīvām darba tirgus programmām, kas visiem bezdarbniekiem
nodrošina finansiālu atbalstu uzņēmuma dibināšanai; ·
izstrādāt un vadīt
uzņēmējdarbības izglītības programmas bezdarbniekiem,
lai palīdzētu tiem kā uzņēmējiem (atkārtoti)
iesaistīties uzņēmējdarbībā, par pamatu
izmantojot veiksmīgus vairāku dalībvalstu modeļus un
iesaistoties partnerībā ar izglītības un mācību
sistēmām, norādot uz to, kā uz iesaistīšanos
otrās iespējas izglītībā. 5. Secinājumi Pašreizējā ekonomikas
krīzē jaunizveidoti uzņēmumi ir galvenais faktors, kas
var Eiropā nodrošināt ar darbavietām bagātu
atveseļošanos. Pastāv problēmas, jo maz tiek dibināti
jauni uzņēmumi, ir augsts mainības koeficients, un
uzņēmumu attīstība Eiropā ir vāja. Ir
pienācis laiks rīkoties, lai Eiropas uzņēmējiem un
visai Eiropai dotu iespēju būt pielāgoties
spējīgākai un radošākai, kā arī spēt veiksmīgāk
ietekmēt globalizēto konkurenci, kuras pieprasījums ir
lielāks un kura ir straujāka nekā jebkad agrāk. Lai aktivizētu Eiropas
uzņēmējus un veicinātu uzņēmējdarbību,
Komisijai un dalībvalstīm ir jāstrādā ar
mērķi vienlaikus atjaunot uzticību, radīt pēc
iespējas labāku vidi uzņēmējiem, atvēlot tiem
galveno uzmanību uzņēmējdarbības politikā un
praksē, kā arī radikāli pārveidot
uzņēmējdarbības kultūru. Veiksmīgi piemēri no visas Eiropas
liecina, ka pastāv paraugprakse, kuru īstenojot, uzņēmumi
var plaukt un attīstīties. Eiropai ir pilnīgi jāapzina un
jāizmanto bagātā pieredze, lai likvidētu šķēršļus
un atceltu apgrūtinošās prasības, kas kavē
uzņēmējdarbību. Visu dalībvalstu
administrācijām ir jāatzīst, ka uzņēmēji
rada darbavietas un veicina labklājību. Turklāt Eiropai ir
jākļūst par vietu, kas ir labvēlīga
visgudrākajiem uzņēmējdarbības prātiem
starptautiskā mērogā: tiesiskajam regulējumam un atbalsta
sistēmām jābūt tādiem, kas pievilina
uzņēmumu dibinātājus no citiem pasaules reģioniem,
aicinot tos ierasties Eiropā, nevis doties, piemēram, uz ASV vai
Austrumāziju. Vienīgi ar šādu attieksmi var gūt
tālejošu progresu svarīgās jomās:
samērīgākās un vienkāršākās
reglamentējošās prasībās, piekļuvē
finansējumam, atbalstā jaunizveidotiem uzņēmumiem,
uzņēmumu nodošanā un efektīvās bankrota
procedūrās, kā arī taisnīgā otrā
iespēja godprātīgiem bankrotējušiem
uzņēmējiem. Tomēr, kaut arī šie elementi ir
nepieciešami, tie nebūs pietiekami, lai atdzīvinātu
uzņēmējdarbību Eiropā. Galvenais eiropiešu motīvs
dibināt uzņēmumu ir pašrealizācija un elastīgums
attiecībā uz darbalaiku un vietu, nevis labi vispārējie
apstākļi[82].
Tāpēc Eiropā ir radikāli jāmaina izpratne par
uzņēmējdarbību, proti, ir publiski jācildina
veiksmes stāsti, ir jāuzsver uzņēmēju ieguldījums
Eiropas labklājībā un ir jāparāda karjeras ieguvumi
uzņēmējdarbības jomā. Tāpēc ir svarīgi ieguldīt
līdzekļus, lai mainītu sabiedrības izpratni par
uzņēmējiem, veicinātu izglītību
uzņēmējdarbības jomā un atbalstītu tās
iedzīvotāju grupas, kuras ir pārāk maz
pārstāvētas uzņēmēju vidū, jo tikai tad
būs iespējamas noturīgas pārmaiņas.
Ilgtermiņā uzņēmējdarbība Eiropā varēs
attīstīties tikai tad, ja liels skaits eiropiešu uzskatīs, ka
karjera uzņēmējdarbībā ir atalgojoša un
pievilcīga iespēja. Komisijai un dalībvalstīm ir
kopīgiem spēkiem jāīsteno radikālas
pārmaiņas uzņēmējdarbības jomā, turklāt tas jāparedz ilgākam laikam. Īstenojot konkurētspējas un
rūpniecības politiku, kā arī izmantojot Mazās
uzņēmējdarbības akta pārvaldības mehānismus,
ietverot to ārējo dimensiju ar kandidātvalstīm,
iespējamajām kandidātvalstīm un kaimiņvalstīm,
Komisija pārraudzīs šo rīcības plānu un tajā
minētos galvenos pasākumus. Valstu MVU pārstāvju tīkls
kopā ar ES MVU pārstāvi uzņemsies īpaši
nozīmīgu pienākumu nodrošināt, ka ierosinātie
pasākumi dod vēlamos panākumus. Dalībvalstis ir
aicinātas ziņot par progresu šajā paziņojumā minēto
galveno pasākumu jomā valstu līmenī valstu reformu
programmu kontekstā saskaņā ar Eiropas pusgadu. Pielikums. Komisijas galvenās
darbības Pielikums. Rīcības plāns uzņēmējdarbības jomā 2020. gadam — uzņēmējdarbības gara atdzīvināšana Eiropā Galvenās jomas || Komisijas priekšlikumi || Īstenošanas datums Izglītība un mācības uzņēmējdarbības jomā, lai veicinātu izaugsmi un uzņēmumu dibināšanu Izglītība un mācības || · Sagatavot Eiropas mēroga uzņēmējdarbības mācīšanas iniciatīvu, apvienojot un darot pieejamas pašreizējās Eiropas un valstu zināšanas, ietekmes analīzes veikšanai, zināšanu apmaiņai, metožu pilnveidei un līdzbiedru vadībai starp dalībvalstīs praktizējošām personām. · Kopīgi ar ESAO izstrādāt orientējošu regulējumu, lai sekmētu tādu skolu un PIM iestāžu izveidi, kurās ievēro uzņēmējdarbības principu. · Izplatīt orientējošo regulējumu tām universitātēm, kurās ievēro uzņēmējdarbības principu; sekmēt apmaiņu to universitāšu starpā, kuras ir ieinteresētas piemērot šo regulējumu; pakāpeniski veicināt to ES augstākās izglītības iestādēs. · Apstiprināt veiksmīgus, universitāšu virzītus uzņēmumu veidošanas mehānismus (ar universitāti saistītus uzņēmumus utt.) un universitāšu un uzņēmējdarbības ekosistēmas, kas atbalsta šos veidošanas mehānismus. || · 2013–2015 · 2013–2014 · 2012-2013 Vide, kurā uzņēmumi var plaukt un attīstīties Piekļuve finansējumam || · Finansēt programmas, kuru mērķis ir turpmāk attīstīt mikrofinansēšanas tirgu Eiropā, īstenojot tādas iniciatīvas kā sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programmu (PSCI) un Kopīgu rīcību mikrofinansēšanas iestāžu atbalstam (JASMINE), kā arī dot dalībvalstīm un reģioniem iespēju piekļūt mikrofinansēšanas resursiem, izmantojot Eiropas Sociālo fondu vai Eiropas Reģionālās attīstības fondu. · Izstrādāt ES režīmu MVU emitētu akciju un obligāciju apmaiņai (“MVU izaugsmes tirgi”), lai veicinātu MVU tiešu piekļuvi kapitāla tirgiem, ņemot vērā Finanšu instrumentu tirgu direktīvas pārskatu. || · Notiekošs, jāveicina nākamajā daudzgadu finanšu shēmā no 2014. gada. · Notiekošs Atbalsts jauniem uzņēmumiem būtiskos to darbības posmos un to attīstības sekmēšana || · Noteikt un sekmēt dalībvalstu paraugpraksi nolūkā radīt uzņēmējiem labvēlīgāku finanšu vidi. · Pārskatīt noteikumus, ar ko aizliedz konkrētu maldinošu tirgvedības praksi, lai padarītu tos robustākus un stiprinātu cīņu pret šādu praksi pārrobežu gadījumos. · Palīdzēt dalībvalstīm izstrādāt integrētas atbalsta shēmas un darbības jauniem uzņēmējiem, jo īpaši gados jauniem uzņēmējiem, rīkojot spēju veidošanas seminārus ar ESF tehniskās palīdzības finansējumu, iesaistot cita starpā attiecīgos pedagogus un skolotājus, ar mērķi izstrādāt integrētas stratēģijas. · || · Notiekošs · 2013 · 2013 || Jaunu uzņēmējdarbības iespēju attīstīšana digitālajā laikmetā || · Uzlabot zināšanu bāzes pilnveidi par galvenajām tendencēm un novatoriskiem uzņēmējdarbības modeļiem digitālajā jomā. · Vairot izpratni, izvēršot Eiropas mēroga informācijas kampaņu MVU par IKT ieguvumiem un ietverot Eiropas tīkla izveidi uzņēmumiem tīmekļa vidē. · Sekmēt sakaru veidošanu, izveidojot Eiropas Mentoru tīklu mācību un konsultēšanas mērķiem, kā arī meklējot saderību ar mērķi veidot jaunas partnerības. · Īpašas iniciatīvas tiks sāktas uzņēmējiem tīmekļa vidē, piemēram, Eiropas partnerība uzņēmējdarbības sākšanai, kuras mērķis ir izvērst zināšanas, vadību, tehnoloģiju un pakalpojumus, kā arī līderu klubs uzņēmējiem tīmekļa vidē, kas veidots nolūkā apvienot pasaules mēroga uzņēmējus tīmekļa vidē un stiprināt uzņēmējdarbības tīmekļa vidē kultūru Eiropā un tiešsaistes atvērto kursu masveida izveidi ar mērķi sekmēt talantus tīmekļa vidē un izveidot uzraudzības platformas, kā arī izkopt prasmes. · Stiprināt kompetences un prasmes, proti, pastiprināt e-prasmju, zinātnisko un radošo prasmju, kā arī vadības un uzņēmējdarbības prasmju izveidi un apguvi || · No 2013. gada · No 2013. gada · 2014 · 2013 · Notiekošs || Uzņēmumu nodošana || · Izstrādāt vadlīnijas attiecībā uz visefektīvākajām programmām un paraugpraksēm ar mērķi atvieglot uzņēmumu nodošanu, tostarp izstrādāt pasākumus tirgu padziļināšanai un paplašināšanai uzņēmumiem, pieejamo programmu identificēšanai Eiropā un nepieciešamo darbību ierosināšanai, lai likvidētu pastāvošos iespējamos šķēršļus pārrobežu uzņēmumu nodošanai, pamatojoties uz ekspertu darba grupas darbu un pētījumu. || · 2013–2014 || Otrā iespēja godprātīgiem bankrotējušiem uzņēmējiem || · Sākt sabiedrisko apspriešanu, lai saņemtu ieinteresēto personu viedokli par jautājumiem, kas iekļauti paziņojumā par jaunu Eiropas pieeju neveiksmīgai uzņēmējdarbībai un maksātnespējai, lai godprātīgiem bankrotējušiem uzņēmējiem dotu otru iespēju un samazinātu un pielāgotu parādu dzēšanas laiku. || · 2013 || Regulatīvais slogs: skaidrāki un vienkāršāki noteikumi || · Ierosināt tiesību aktus, ar ko atceļ apgrūtinošo autentifikācijas prasību publiskiem dokumentiem, kas MVU ir jāsagatavo, lai iekšējā tirgū veiktu pārrobežu uzņēmējdarbību. · Izveidot darba grupu ar mērķi novērtēt brīvo profesiju uzņēmēju specifiskās vajadzības saistībā ar tādiem jautājumiem kā vienkāršošana, internacionalizācija vai piekļuve finansējumam. · Rīkoties, lai nodrošinātu to, ka vairāk uzņēmumu var saņemt palīdzību tīklā SOLVIT brīžos, kad valsts varas iestādes liedz tiem tiesības vienotajā tirgū. || · 2013 · 2013 · 2013 || Priekšzīmes rādītāji un konkrētu grupu sasniegšana || Jauna izpratne: uzņēmējs kā priekšzīmes rādītājs || · Iniciatīvas “MVU nedēļa" ietvaros noteikt Eiropas mēroga “ES Uzņēmējdarbības dienu”, kas vērsta uz skolēniem to pēdējā vidējās izglītības iegūšanas gadā. || · 2013 || Sievietes || · Izveidot Eiropas mēroga tiešsaistes uzraudzības, konsultēšanas, izglītības un uzņēmējdarbības sakaru veidošanas platformu uzņēmējām, tiešsaistē apvienojot pašreizējos valstu vēstnieču un mentoru tīklus, padziļinot to piedāvājumu un vēršot darbību plašumā valsts un reģionālā līmenī. || · 2013–2015 || Vecāka gadagājuma iedzīvotāji || · Palīdzēt vecāka gadagājuma vadītājiem un uzņēmējiem uzraudzīt jaunos uzņēmējus, kā arī sekmēt uzņēmēju abpusējas un paaudžu savstarpējas mācības, tādējādi nodrošinot būtisku prasmju apmaiņu. || · 2013–2015 || Migranti || · Ierosināt politiskās iniciatīvas, lai piesaistītu migrantus, kuri ir uzņēmēji, un veicinātu uzņēmējdarbību starp migrantiem, kuri jau atrodas ES vai kuri ES ierodas kāda cita iemesla dēļ, kas nav uzņēmuma dibināšana, pamatojoties uz dalībvalstu labu praksi. · Analizēt iespēju ierosināt tiesību aktu, lai likvidētu šķēršļus kvalificētiem imigrantiem, kuri ir uzņēmēji, izveidot uzņēmumu un iegūt pastāvīgu uzturēšanās atļauju. || · 2014–2017 · 2014–2017 || Bezdarbnieki || · Nākt klajā ar turpmāko mikrofinansēšanas instrumentu atbilstoši PSCI, kas paredzēts neaizsargātām grupām, tostarp personām, kuras ir zaudējušas vai var zaudēt darbu vai kurām ir grūti (atkārtoti) iesaistīties darba tirgū. · Izmantojot Eiropas Sociālo fondu, nodrošināt tehnisko palīdzību, lai pievērstos tādu atbalsta shēmu izstrādei, kas paredzētas jauniem uzņēmumu dibinātājiem un sociālajiem uzņēmējiem. · Saistībā ar Progresa mikrofinansēšanas instrumentu rīkot mikrofinansēšanas un sociālās uzņēmējdarbības ieinteresēto personu forumu, lai iesaistītu vietējos finanšu starpniekus uzņēmējdarbības veicināšanā videi nekaitīgā ekonomikā. · Analizēt pētījuma “Pašnodarbinātība un uzņēmējdarbība: valsts nodarbinātības dienestu ieguldījums darbavietu radīšanā” secinājumus, kā arī organizēt izplatīšanas pasākumu, lai dalītos pieredzē ar valsts nodarbinātības dienestiem. || · 2013 · 2013. gada marts · 2013 · 2013 || [1] Attiecībā uz
uzņēmējdarbības potenciālu radīt darbavietas
skatīt Komisijas paziņojumu “Virzoties uz ekonomikas atlabšanu ar daudzām jaunām darba
vietām”, COM(2012) 173 galīgā redakcija, 18.4.2012. [2] COM(2012) 582 galīgā redakcija,
2012. gada oktobris, noteica: progresīvas ražošanas
tehnoloģijas, svarīgās pamattehnoloģijas, bioprodukti,
ilgtspējīga rūpniecības un būvniecības politika
un ilgtspējīgas izejvielas, “tīri” transportlīdzekļi,
viedi tīkli. [3] Piemēram, COM "Jūras nozaru izaugsme un
izaugsmes noturību veicinošās iespējas" - COM(2012) 494 galīgā
redakcija. [4] Kauffman Foundation “Business Dynamics Statistics Briefing: Jobs created from business
start-ups in the United States” (Statistikas
ziņojums par uzņēmējdarbības dinamiku. Jaunas
darbavietas saistībā ar uzņēmējdarbības
sākšanu Amerikas Savienotajās Valstīs) http://www.kauffman.org/uploadedFiles/BDS_Jobs_Created_011209b.pdf
[5] Komisijas aprēķins, pamatojoties uz Eurostat
datiem (2009). [6] No 2004. līdz 2012. gadam cilvēku skaits,
kuri labāk izvēlas būt pašnodarbināti, pieauga
šādās valstīs: Čehija (30 % – 34 %), Latvija (42 %
– 49 %), Lietuva (52 % – 58 %) un Slovākija (30 % – 33 %).
http://ec.europa.eu/enterprise/policies/sme/facts-figures-analysis/eurobarometer/index_en.htm [7] ES Komisijas Flash Eirobarometrs Nr. 354
“Uzņēmējdarbība”.
[8] Albert Bravo-Biosca “The dynamics of Europe's industrial structure and the growth of
innovative firms” (Eiropas rūpniecības
uzbūves dinamika un novatorisku uzņēmumu izaugsme). JRC konference
Seviļā, 2011. gada oktobrī. [9] Pārsteidzoši, ka Eiropas korporatīvo gigantu
vidū ir tikai 12 uzņēmumi, kas dibināti
20. gadsimta otrajā pusē, salīdzinot ar
51 uzņēmumu ASV un 46 uzņēmumiem jaunietekmes
valstīs; no tiem tikai trīs uzņēmumi Eiropā
dibināti pēc 1975. gada, salīdzinot ar 26 uzņēmumiem
ASV un 21 uzņēmumu jaunietekmes tirgos. T. Philippon,
N. Veron, Bruegel Policy Brief (Politikas informatīvais
ziņojums), 2008/1. [10] Kā norādīts Komisijas paziņojumā “Eiropas iniciatīva mikrokredīta
attīstībai”, COM(2007)0708 galīgā redakcija, 20.12.2007. [11] “Business
Dynamics: Start-ups, Business Transfers and Bankruptcy”
(Uzņēmējdarbības dinamika: dibināšana,
uzņēmuma nodošana un bankrots) http://ec.europa.eu/enterprise/policies/sme/business-environment/files/business_dynamics_final_report_en.pdf [12] COM(2011) 78 galīgā redakcija,
(pieņemts 23.2.2011.). Pārskats par “Eiropas mazās
uzņēmējdarbības aktu”. [13] Idem. [14] Direktīva 2005/36/EK: “Tiktāl, ciktāl
tās ir reglamentētas, ... brīvajām profesijām, kas
saskaņā ar šo direktīvu ir profesijas, kurās, pamatojoties
uz atbilstīgu profesionālo kvalifikāciju, atbildīgi un
profesionāli neatkarīgi darbību veic personas, kuras sniedz
intelektuālos un konceptuālos pakalpojumus klienta un
sabiedrības interesēs.” [15] COM(2011)682 galīgā redakcija (pieņemts 25.10.2011.).
"Labvēlīgu apstākļu izveide sociālajiem
uzņēmumiem – sociālās ekonomikas un sociālo
inovāciju pamatam". Sociāls uzņēmums ir
sociālās ekonomikas dalībnieks, kura galvenais mērķis
ir sociāla ietekme nevis peļņa tā īpašniekiem vai
akcionāriem. [16] C. Jenner “Business and Education: Powerful Social Innovation Partners”, Stanford Social Innovation Review
(Uzņēmējdarbība un izglītība: spēcīgi
sociālās inovācijas partneri, Stenfordas Sociālās
inovācijas pārskats) (2012. gada 27. augusts). [17] Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada
18. decembra Ieteikums par pamatprasmēm
mūžizglītībā. [18] COM(2012) 669, http://ec.europa.eu/education/news/rethinking_en.htm.
[19] Sk. 11. lpp. Gada izaugsmes
pētījumā, COM(2012) 750 http://ec.europa.eu/europe2020/pdf/ags2013_en.pdf.
[20] COM(2012) 485. [21] PIM — profesionālā izglītība un
mācības. [22] http://ec.europa.eu/education/news/20120425_en.htm.
[23] Sal. Gibb A., Haskins G., Roberston I.
“Leading the Entrepreneurial
University” (Vadot universitāti, kurā tiek
ievērots uzņēmējdarbības princips), Oksfordas Universitāte,
2009. [24] Sk. nesen publicēto paziņojumu par
izglītības pārvērtēšanu, COM(2012) 669,
2.1. sadaļa [25] COM(2012) 485 galīgā redakcija, 5.9.2012. [26] Sk. nesen publicēto paziņojumu par
izglītības pārvērtēšanu, COM(2012) 669,
2.1. sadaļu. [27] Priekšlikums Padomes ieteikumam par jaunatnes garantijas
izveidi, COM(2012)729 [28] COM(2011) 206 galīgā redakcija, “Akts par
vienoto tirgu. Divpadsmit mehānismi, kā veicināt izaugsmi un
vairot uzticēšanos. Kopīgiem spēkiem uz jaunu izaugsmi”. [29] COM(2011) 870 galīgā redakcija,
“Rīcības plāns, lai uzlabotu MVU piekļuvi
finansējumam”. [30] Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par
Eiropas riska kapitāla fondiem, COM(2011) 860 galīgā
redakcija; priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas
sociālās uzņēmējdarbības fondiem,
COM(2011) 862 galīgā redakcija. [31] Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada
21. aprīļa Direktīva 2004/39/EK par finanšu instrumentu
tirgiem, ar ko groza Padomes Direktīvu 85/611/EEK un
Direktīvu 93/6/EEK, un Eiropas Parlamenta un Padomes
Direktīvu 2000/12/EK, un atceļ Padomes
Direktīvu 93/22/EEK. [32] Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai
par piekļuvi kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību
darbībai, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes
Direktīvu 2002/87/EK par papildu uzraudzību
kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un
ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos. [33] Priekšlikums regulai, ar ko izveido Uzņēmumu
konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programmu
(2014.—2020. gadam), COM(2011) 834 galīgā redakcija. [34] Atbilstoši Komisijas priekšlikumam par nākotnes
struktūrfondiem, ir jāīsteno visaptverošas stratēģijas
iekļaujošam darbības sākšanas atbalstam, lai apgūtu ESF vai
ERAF ieguldījumus uzņēmējdarbībā.
(COM/2012/0496 galīgā redakcija - 2011/0276 (COD)) [35] Sk. tiesību akta priekšlikumu: http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:52011PC0609:EN:NOT
[36] COM(2012) 702, “Uzņēmumu aizsardzība no maldinošas tirgvedības
prakses un efektīvas izpildes nodrošināšana; pārskats par
Direktīvu 2006/114/EK par maldinošu un salīdzinošu reklāmu”. [37] Kopu jēdziens un kopu politika, un to loma
konkurētspējā un inovācijā: galvenie statistikas
rezultāti un gūtās mācības, Komisijas dienestu darba
dokuments, SEC(2008) 2637. [38] Eiropas kopu politikas grupas galīgie ieteikumi,
5. ieteikums, pieejams: http://www.proinno-europe.eu/sites/default/files/newsroom/2010/09/ECPG_Final_Report_web-low1.pdf,
papildinot Eiropas kopu alianses ieteikumus [39] COM(2012) 573 galīgā redakcija,
“II vienotā tirgus akts — kopā jaunai izaugsmei”. [40] Direktīva 2006/114/EK par maldinošu un salīdzinošu
reklāmu. [41] Ieskaitot, piemēram, mini “vienotu kontaktpunktu”, kas paredzēts PVN reģistrācijai,
deklarēšanai un apmaksai, kā minēts Komisijas
paziņojumā par PVN nākotni (IP/11/1508). [42] 2013. gadā jauno uzņēmēju
pieprasījums pārsniegs pieejamo budžetu: 2012. gada decembra
beigās aptuveni 950 jauno uzņēmēju tika atzīti
par tiesīgiem uz apmaiņu, lai gan pieejamais budžets
pieļāva tikai aptuveni 930 apmaiņas gadījumu. Ņemot
vērā to, ka apmaiņai piemērotu jauno
uzņēmēju skaits pieaug vidēji par
25 uzņēmējiem nedēļā, ir skaidrs, ka
2013. gadā pieprasījums pārsniegs piedāvājumu.
Jau 2012. gadā vairākas starpposma organizācijas bija
izlietojušas visu tām piešķirto budžetu un nespēja vairs
nodrošināt apmaiņu. [43] “Spēcīgāka
Eiropas rūpniecība izaugsmei un ekonomikas atveseļošanai.
Atjaunināts paziņojums par rūpniecības politiku”,
COM(2012) 582, 10.10.2012. [44] COM(2012)529 "Mākoņdatošanas
potenciāla atraisīšana Eiropā". [45] COM(2011)942, 11.1.2012. Vienota sistēma
uzticēšanās pastiprināšanai vienotajam digitālajam e-tirdzniecības
un tiešsaistes pakalpojumu tirgum. [46] Sk. piemēram, http://www.radicalsocialentreps.org/,
http://www.youtube.com/watch?v=iE7YRHxwoDs
un http://www.academicmatters.ca/2012/05/the-massive-open-online-professor/. [47] http://Europeana.eu
ir kultūras portāls, kas izveidots ar Eiropas Komisijas atbalstu un
darbojas kā saskarne ar miljoniem Eiropā digitalizētu
grāmatu, gleznojumu, filmu, muzeju priekšmetu un arhīva
materiālu. [48] “Uzņēmējdarbības
dinamika: dibināšana, uzņēmuma nodošana un bankrots” (2011), http://ec.europa.eu/enterprise/policies/sme/business-environment/files/business_dynamics_final_report_en.pdf. [49] COM(2008) 394 galīgā redakcija, “Vispirms domāt par mazākajiem”, Eiropas
Mazās uzņēmējdarbības akts. [50] COM(2011) 78 galīgā redakcija, “Eiropas Mazās
uzņēmējdarbības akta” pārskats. [51] COM(2006) 117 galīgā
redakcija. [52] Piemēram, pētījumā par
uzņēmējdarbības dinamiku norādīts, ka tikai 1/3
dalībvalstu, lai veicinātu nodošanu, bija izpētījušas
piedāvātos īpašos finanšu produktus, un divpadsmit
dalībvalstīs konsultācijas vai mācības šajā
jomā bija nelielas vai to nebija vispār. [53] COM/2011/864 un saistītais ieteikums 2011/856/ES par mantojuma
nodokļa dubultās uzlikšanas mazināšanu. [54] http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2007:0584:FIN:lv:PDF [55] Dažās dalībvalstīs likvidācijas
process ilgst aptuveni 1–2 gadus. Vēl 3–9 gadi nepieciešami, lai
sāktu jaunu uzņēmējdarbību. [56] E. Stam, D. B. Audretsch un J. Meijaard
“Renascent Entrepreneurship” (Augšāmcēlusies uzņēmējdarbība),
izpētes institūts Erasmus Research Institute of Management,
2006. gads. [57] COM(2012) 742 "Jauna Eiropas pieeja neveiksmīgai
uzņēmējdarbībai un maksātnespējai". [58] COM(2012) 744 [59] Kā norādīts Konkurētspējas
padomes 2011. gada maija secinājumos. [60] ES Komisijas Flash Eirobarometrs Nr. 354
“Uzņēmējdarbība”. [61] Rīcības programma, kuras mērķis ir ES
identificētās prioritārajās jomās likvidēt
nevajadzīgu administratīvo slogu uzņēmumiem, kas ir
aptuveni 80 % no administratīvā sloga, kurš noteikts ES
tiesību aktos, tostarp valstu noteikumos, ar ko ievieš vai transponē
šo tiesību aktu. Sadarbībā ar Stoiber grupu, kas
darbojās kā neatkarīgs konsultants, tika ierosināti simtiem
pielāgojumu, kas uzņēmumiem jau ļāvis ietaupīt
vairāk nekā EUR 40 miljardu gadā. Šie
ierosinājumi skāra vairākas jomas, sākot ar
lauksaimniecību, vidi un zivsaimniecību, līdz pat
uzņēmējdarbības tiesībām, nodokļiem,
statistiku, pārtikas nekaitīgumu un farmācijas precēm.
Lielākie ietaupījumu “veicinātāji”
ir nodokļu likums (pāreja no papīra rēķiniem uz
elektroniskiem rēķiniem) un uzņēmējdarbības
tiesības (izņēmumi mikrouzņēmumiem attiecībā
uz atsevišķiem noteikumiem, kas skar bilanci un publicēšanas
pienākumu). [62] COM(2011) 803 un paziņojums par ES
regulatīvo piemērotību (REFIT!) sk.: http://ec.europa.eu/governance/better_regulation/index_en.htm [63] Padomes 2010. gada 13. jūlija
Direktīva 2010/45/ES, ar ko Direktīvu 2006/112/EK par kopējo
pievienotās vērtības nodokļa sistēmu groza
attiecībā uz rēķinu piesūtīšanas noteikumiem. [64] Tiek aplēsts, ka, ja visi uzņēmumi
rēķinus piesūtītu elektroniski, vidējā
termiņā varētu gūt EUR 18 miljardu
ietaupījumu. [65] Paraugprakšu apkopojumu skatīt plašajos pielikumos
dokumentam “Eiropa var labāk” (Europe
can do better), ko pieņēmusi Augsta līmeņa grupa ar
administratīvā sloga mazināšanu saistītiem jautājumiem
(2011. gada novembrī), sk.
http://ec.europa.eu/dgs/secretariat_general/admin_burden/best_practice_report/docs/bp_report_signature_en.pdf.
[66] Apspriešanās: “Kuri ir 10 visapgrūtinošākie ES leģislatīvie akti
MVU?” http://ec.europa.eu/enterprise/policies/sme/public-consultation-new/index_en.htm. [67] “Virzoties uz ekonomikas atlabšanu ar daudzām
jaunām darba vietām”, COM(2012) 173 galīgā redakcija, 18.4.2012.
Sk. arī "Šķēršļi izaugsmei - pirmā darbinieka
pieņemšana darbā", Pirmās darba ņēmēju ekspertu
grupas ziņojums. http://ec.europa.eu/enterprise/policies/sme/files/support_measures/first_emp/1st_emp_en.pdf. [68] Tas panākts ar Komisijas rīcības
plānu, kura mērķis bija uzlabot MVU piekļuvi
finansējumam (COM(2011) 870 galīgā redakcija). [69] Komisijas darba programma
2013. gadam (COM(2012) 629 galīgā redakcija). [70] 2010. gada
pētījumā “Uzņēmējdarbības dinamika”
minēts, ka 7 no 33 pētījumā iesaistītajām
Eiropas valstīm pieci modeļuzņēmumi visas
nepieciešamās licences varēja saņemt 30 dienās. [71] http://ec.europa.eu/europe2020/pdf/ags2013_en.pdf, 10. lpp. [72] Eurostat:
“Statistika fokusā: plaisa starp
vīriešiem un sievietēm uzņēmējdarbībā” (Statistics
in focus: the entrepreneurial gap between men and women) (30/2007). [73] Sk., piemēram, O. Bekh,
EIF, “Women’s Entrepreneurship
Development, Policy Brief” (Sieviešu
uzņēmējdarbības attīstība, politikas
informatīvais ziņojums), 2012; A. Lesina, F. Lotti
“Do Women Pay More for Credit?
Evidence from Italy” (Vai sievietes par kredītu
maksā vairāk? Liecības no Itālijas), NBER darba
dokuments, 2008; “Women in
business and decision-making” (Sievietes
uzņēmumā un lēmumu pieņemšanā), Eurochambres, 2004. [74] OV L 180/1, 15.7.2010. [75] Cits potenciālu panākumu piemērs ir ASV
programma “Pensionētu
vadītāju palīdzības korpuss” (Service Corps of Retired
Executives, SCORE), kas izveidoja tīklu ar 13 000
brīvprātīgo, kuru profesionālās konsultācijas
2011. gadā palīdzēja radīt vairāk nekā
67 000 darbavietu. [76] ESAO (2010), Atvērts
uzņēmējdarbībai; Migrantu
uzņēmējdarbība ESAO valstīs, publicēts ESAO,
http://dx.doi.org/10.1787/9789264095830-en [77] Rath, J., Eurofound (2011), “Promoting ethnic entrepreneurship in European
cities” (Etniskās
uzņēmējdarbības veicināšana Eiropas pilsētās),
Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, Eiropa,
atrodams vietnē: http://www.eurofound.europa.eu/pubdocs/2011/38/en/2/EF1138EN.pdf. [78] COM(2011) 455 galīgā redakcija un
SEC(2011) 957 galīgā redakcija. [79] Padomes Direktīva 2009/50/EK. [80] "Jauniešu pāreja uz
nodarbinātību", COM(2012) 727 [81] Sk. īpaši Eiropas Komisijas un ESAO politikas
informatīvo ziņojumu par jauniešu uzņēmējdarbību
Eiropā, pieejams: http://ec.europa.eu/youth/news/20120504-youth-entrepreurship-employment_en.htm. [82] http://ec.europa.eu/enterprise/policies/sme/facts-figures-analysis/eurobarometer/