KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Otrais pusgada pārskats par Šengenas zonas darbību no 2012. gada 1. maija līdz 2012. gada 31. oktobrim

1.           Ievads

Kā Komisija norādīja 2011. gada 16. septembra paziņojumā par Šengenas pārvaldības stiprināšanu[1], ko Tieslietu un iekšlietu padome/Jauktā komiteja atbalstīja 2012. gada 8. martā, Komisija 2012. gada 16. maijā pieņēma pirmo pusgada pārskatu Eiropas Parlamentam un Padomei par Šengenas zonas darbību[2]. Līdz ar to tas tika apspriests Padomes 2012. gada 7. jūnija sanāksmē un Eiropas Parlamenta 2012. gada 4. jūlija plenārsēdē. Šis otrais pārskats aptver laikposmu no 2012. gada 1. maija līdz 2012. gada 31. oktobrim.

2.           Situācijas apraksts

2.1.        Situācija pie Šengenas zonas ārējām robežām

Laikposmā no 2012. gada aprīļa līdz jūnijam tika atklāti aptuveni 23 000 nelikumīgas robežšķērsošanas gadījumu, ko veidoja jauktas migrācijas plūsmas. Tas ir samazinājums par 44 % Eiropas Savienībā salīdzinājumā ar to pašu laikposmu 2011. gadā, kas bija Arābu pavasaris. Turpretim Grieķija ziņoja par 29 % palielinājumu salīdzinājumā ar 2011. gadu. Lielākā daļa nelikumīgas robežšķērsošanas gadījumu, proti, 56 %, tika atklāti uz sauszemes robežas starp Grieķiju un Turciju, kas nozīmē, ka šis robežas posms joprojām ir galvenā nelikumīgo migrantu ieceļošanas vieta ES. Šajā robežas posmā visbiežāk atklātie nelikumīgie robežas šķērsotāji bija Afganistānas pilsoņi, otrajā un trešajā vietā ierindojoties Bangladešas un Sīrijas pilsoņiem[3].

Tomēr kopš Grieķija 2012. gada augustā sāka operāciju Shield, kuras ietvaros Grieķija uz Grieķijas un Turcijas sauszemes robežas ir izvietojusi aptuveni 1800 robežsargu, līdzšinējais atklāto nelikumīgo robežšķērsošanas gadījumu skaita lielais pieaugums ievērojami samazinājās. Līdz šim Grieķijas iestādes ir ziņojušas, ka ir ievērojami samazinājies to personu skaits, kas aizturētas Evras apvidū.

Līdz ar humanitārās un drošības situācijas pasliktināšanos Sīrijā, ievērojami ir palielinājies to Sīrijas pilsoņu skaits, kuri aizturēti par robežas nelikumīgu šķērsošanu un par nelikumīgu uzturēšanos, galvenokārt Grieķijā. Turklāt Sīrijas pilsoņi ierindojas otrajā vietā starp tiem pieteikumu iesniedzējiem, kuri pieprasa starptautisko aizsardzību, galvenokārt Zviedrijā un Vācijā, kur Sīrijas pilsoņiem, kas lūdz patvērumu, tiek piešķirta aizsardzība. Turpmāka situācijas pasliktināšanās Sīrijā, visticamāk, palielinās to personu skaitu, kas meklē patvērumu kaimiņvalstīs un, iespējams, ES dalībvalstīs[4].

2.2.        Situācija Šengenas zonā

Lai gan Grieķija patlaban ir galvenā nelikumīgo migrantu ieceļošanas vieta, lielākajai daļai migrantu tā drīzāk ir tranzīta valsts, nevis galamērķa valsts. Sekundāras migrācijas plūsmas ir atspoguļotas saistībā ar nelikumīgas robežšķērsošanas gadījumu skaitu konstatēšanu pār visām Rietumbalkānu valstu sauszemes robežām, Itālijas jūras robežām un saistībā ar lidojumiem no Grieķijas lidostām uz daudzām lielām ES lidostām[5].

Jaunākā iniciatīva saistībā ar informācijas vākšanu par migrācijas plūsmām ES un Šengenas zonā, tā dēvētā operācija Balder, notika no 2012. gada 16. līdz 22. aprīlim 24 dalībvalstīs[6], kā arī Norvēģijā un Šveicē. Šīs operācijas mērķis bija ievākt datus par migrācijas plūsmām dalībvalstīs, jo īpaši par migrācijas spiedienu dažādās valstīs, galvenajiem nelikumīgo migrantu maršrutiem, galvenajām migrācijas galamērķa valstīm, nelikumīgo migrantu izcelsmes valstīm un vietām, kur nelikumīgie migranti tika atklāti, un izmantotajiem transporta līdzekļiem.

Saskaņā ar iesaistīto dalībvalstu sniegtajiem datiem, kurus apkopoja Dānijas valsts policija[7] kuri tika darīti zināmi 2012. gada jūnijā, minētās nedēļas laikā tika aizturēti 2396 trešo valstu valstspiederīgie no 115 dažādām valstīm. Visvairāk nelikumīgo migrantu Šengenas zonā tika atklāti Vācijā (520 personas), Spānijā (369 personas) un Austrijā (178 personas), un tie ES bija ieceļojuši caur Spāniju (207 personas) un Grieķiju (180 personas). Galvenās galamērķa valstis bija Spānija (341 personai), Vācija (281 personai) un Austrija (175 personām).

Lai gan apkopotie dati ietvēra vērtīgu pamatinformāciju, šāda veida operācijā apkopotie dati ir diezgan nepilnīgi, jo tie aptver tikai pāris nedēļas gadā, un operācijā nepiedalās visas dalībvalstis. Līdz ar to Komisija savā pirmajā pusgada pārskatā par Šengenas zonas darbību un Tieslietu un iekšlietu padome/Jauktā komiteja 2012. gada 7. jūnijā norādīja, ka ir nepieciešama labāka datu vākšana un nelikumīgo migrācijas plūsmu Eiropas Savienībā analīze. Tā kā dalībvalstis ir vienojušās, ka Komisijai šajā saistībā jāuzņemas loma un pēc iespējas jāizmanto esošās struktūras, Komisija kopā ar Frontex aicināja dalībvalstis piedalīties ekspertu sanāksmē 2012. gada 2. oktobrī, lai apspriestu, kā panākt labāku situācijas apzināšanos. Dalībvalstis ir apstiprinājušas, ka nepieciešams regulāri ievākt un analizēt datus un vienlaikus ir paudušas bažas par papildu darba slodzi, kādu tas radīs, un analīzes izmantošanu. Komisija kopā ar Frontex pašlaik apspriež, kā vislabāk rīkoties.

3.           Šengenas noteikumu piemērošana

3.1.        Robežkontroles pagaidu atjaunošanas gadījumi pie iekšējām robežām

Saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksa [8] 23. pantu tad, ja pastāv nopietns apdraudējums valsts politikai vai iekšējai drošībai, dalībvalsts var izņēmuma kārtā atjaunot robežkontroli pie iekšējām robežām. Laikposmā no 2012. gada 1. maija līdz 31. oktobrim kontrole pie iekšējām robežām tika atjaunota divas reizes.

Pirmo reizi Spānija 2012. gada 20. aprīlī informēja Komisiju, ka saistībā ar Eiropas Centrālās bankas sanāksmi Barselonā no 2012. gada 2. maijam līdz 4. maijam tā atjaunos kontroli pie iekšējās sauszemes robežas ar Franciju, kā arī Barselonas un Heronas lidostās no 2012. gada 28. aprīļa līdz 4. maijam. Minētajā nedēļā Spānija uz robežas pārbaudīja 669 385 personas, no kurām 68 personām ieceļošana tika liegta vai nu sabiedriskās kārtības, vai iekšējās drošības apsvērumu dēļ, vai tāpēc, ka tām nebija derīgu ceļošanas dokumentu[9].

Otro reizi 2012. gada 4. maijā Polija informēja Komisiju, ka saistībā ar EURO 2012 futbola čempionātu, kas notika no 2012. gada 8. jūnija līdz 1. jūlijam, tā nolēma laikposmā no 2012. gada 4. jūnija līdz 1. jūlijam atjaunot kontroli pie savām iekšējām robežām. Šajā laikā tika pārbaudītas 28 980 personas, no kurām 22 personām ieceļošana tika liegta, savukārt 15 personas tika aizturētas[10].

3.2.        Rrobežkontroles neveikšana pie iekšējām robežām

Vairums Šengenas noteikumu iespējamo pārkāpumu attiecas uz to, ka tuvu pie robežas veiktajām policijas pārbaudēm varētu būt robežpārbaudēm līdzvērtīga ietekme (Šengenas Robežu kodeksa 21. pants), un uz pienākumu likvidēt šķēršļus netraucētām satiksmes plūsmām, piemēram, ātruma ierobežojumiem, autoceļu robežšķērsošanas vietām pie iekšējām robežām (Šengenas Robežu kodeksa 22. pants). Laikposmā no 2012. gada 1. maija līdz 31. oktobrim Komisija lūdza sniegt informāciju par Šengenas Robežu kodeksa 21. un/vai 22. panta iespējamajiem pārkāpumiem divās jaunās lietās (attiecībā uz Vāciju un Lietuvu), kamēr tā slēdza trīs citas lietas (attiecībā uz Beļģiju, Igauniju un Nīderlandi), kā arī turpināja izmeklēt septiņas pašreizējās lietas (attiecībā uz Austriju, Čehiju, Vāciju, Latviju, Nīderlandi, Slovākiju un Zviedriju). Nesen dažādās Nīderlandes tiesās tika iesniegtas vairākas lietas par to, lai noskaidrotu, vai mobilā uzraudzība, ko Koninklijke Marechaussee veic tuvu pie Nīderlandes iekšējām sauszemes robežām ar Beļģiju un Vāciju (2000. gada Ārvalstnieku dekrēta 4.17a pants), ir saderīga ar Šengenas Robežu kodeksa 20. un 21. pantu. Rechtbank Roermond 2012. gada 7. februārī lietā C-88/12 (Jaoo) lūdza Eiropas Savienības Tiesu sniegt prejudiciālu nolēmumu par to, vai šī mobilā uzraudzība ir pretrunā aizliegumam veikt robežpārbaudēm līdzīgas pārbaudes (Šengenas Robežu kodeksa 21. pants). Turklāt Raad van State 2012. gada 4. jūnijā lietā C-278/12 (Adil) iesniedza Tiesā tādu pašu jautājumu nolūkā steidzami saņemt prejudiciālo nolēmumu.

Tiesa 2012. gada 19. jūlijā pasludināja spriedumu lietā C-278/12 (Adil). Tiesa secināja, ka Šengenas Robežu kodeksa 20. un 21. pants neliedz ierēdņiem, kuri ir atbildīgi par robežu uzraudzību un ārvalstnieku pārbaužu veikšanu ģeogrāfiskā zonā tuvu iekšējai robežai, veikt pārbaudes par to, vai ir izpildītas likumīgas uzturēšanās prasības, ja šīs pārbaudes ir balstītas uz vispārīgu informāciju un pieredzi saistībā ar nelikumīgu uzturēšanos šajā vietā, vai lai ierobežotā mērā iegūtu šādu informāciju un pieredzi, un šīs pārbaudes ir atkarīgas no konkrētiem ierobežojumiem, jo īpaši attiecībā uz intensitāti un biežumu. Tā kā Nīderlandes mobilās uzraudzības mērķis ir apkarot nelikumīgu uzturēšanos un līdz ar to tās mērķis atšķiras no robežpārbaužu mērķa, tā balstās uz vispārēju policijas informāciju un pieredzi, tiek veikta savādāk nekā robežpārbaudes un ir atkarīga no nepieciešamajiem ierobežojumiem, Tiesa secināja, ka tai nav tāda pati ietekme kā robežpārbaudēm.

Komisija atzīmē, ka papildus Nīderlandei arī Francija un Vācija saglabā īpašus tiesību aktus, kas piemērojami vienīgi iekšējo robežu zonās. Turklāt tiek atzīmēts, ka Nīderlandes un Francijas tiesību akti jau tika grozīti pēc Melki sprieduma[11]. Tādēļ Komisija aicina dalībvalstis, kam ir šāda veida īpaši tiesību akti, nodrošināt, ka šajos tiesību aktos vērā tiek ņemti iepriekš minētie spriedumi, un Komisija ir gatava dalībvalstīm sniegt padomu par to interpretāciju.

3.3.        Citu Šengenas noteikumu daļu iespējamie pārkāpumi

Atgriešanas direktīvas (2008/115/EK) transponēšana valsts tiesību aktos

Atgriešanas direktīvas (2008/115/EK) īstenošanas termiņš beidzās 2010. gada 24. decembrī. Visas ES dalībvalstis, kurām šī direktīva ir saistoša, un visas asociētās valstis, izņemot Islandi, ir paziņojušas, ka ir pilnībā transponējušas direktīvu valsts tiesību aktos. Komisija ir sākusi sīki izskatīt transponēšanu tiesību aktos un praktisko piemērošanu dalībvalstīs un līdz 2013. gada beigām iesniegs pirmo ziņojumu par direktīvas piemērošanu.

Regulas par vietējo pierobežas satiksmi (EK Nr. 1931/2006) īstenošana

Kopš vietējās pierobežas satiksmes režīma stāšanās spēkā 2006. gadā Komisija ir uzraudzījusi tā īstenošanu. Komisija 2012. gada jūlijā nolēma lūgt trīs dalībvalstīm (Latvijai, Polijai un Slovēnijai) sniegt informāciju par divpusējiem nolīgumiem, ko šīs valstis ir noslēgušas ar savām kaimiņvalstīm, kas nav ES dalībvalstis. Problemātiskie jautājumi šajās dalībvalstīs ir atšķirīgi, bet ietver prasības par ceļojuma medicīnisko apdrošināšanu, kā arī ierobežojumus attiecībā uz darbības jomas piemērošanu vienīgi līgumslēdzēju pušu pilsoņiem un to, ka nepastāv prasība par minimālo uzturēšanās periodu pierobežā, utt.

Šengenas noteikumu piemērošana jūras robežu uzraudzības laikā

Kā iepriekš minēts, Komisija 2009. gada oktobrī nosūtīja Grieķijai oficiālu paziņojuma vēstuli pēc tam, kad tika saņemti apgalvojumi par nopietnām grūtībām, ar ko Grieķijā saskaras migranti, kuri pieprasa patvērumu, un sliktu uzturēšanos pret patvēruma meklētājiem, tostarp to personu sūtīšanu atpakaļ, kurām var draudēt nopietns kaitējums vai vajāšana. Komisijas izpēti veic, ņemot vērā nemitīgās pārmaiņas, piemēram, panākumus, kas gūti saistībā ar Grieķijas valsts rīcības plāna īstenošanu.

Turklāt, tā kā Itālijas iestādes, acīmredzot, starptautiskajos ūdeņos ir aizturējušas migrantu grupas un ir nosūtījušas tās atpakaļ uz Lībiju, Komisija 2009. gada jūlijā aicināja Itāliju sniegt informāciju par to, kādi pasākumi ir veikti, lai novērstu risku tikt izraidītiem, un kādas garantijas Lībijas iestādes ir sniegušas attiecīgajām personām. Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2012. gada 23. februārī secināja, pamatojoties uz šiem pašiem faktiem[12], ka Itālija ir pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību konvenciju. Ņemot vērā iepriekš minēto; tagad Komisija analizē, kādas sekas šim nolēmumam ir attiecībā uz robežu uzraudzības darbībām jūrā un tiesību aktiem patvēruma jomā.

3.4.        Frontex koordinēto jūras robežu uzraudzības operāciju veikšana

Tiesa 2012. gada 5. septembrī[13] atcēla Padomes Lēmumu 2010/252/ES, ar ko papildina Šengenas Robežu kodeksu attiecībā uz jūras ārējo robežu uzraudzību, ko koordinē Frontex, tāpēc, ka tas ietver būtiskus jūras ārējo robežu uzraudzības elementus, kuri ir ārpus papildu pasākumu darbības jomas Šengenas Robežu kodeksa 12. panta 5. punkta nozīmē, un tāpēc, ka vienīgi Eiropas Savienības likumdevējs ir tiesīgs pieņemt šādu lēmumu. Tiesa saglabāja anulētā lēmuma ietekmi līdz brīdim, kad saprātīgā termiņā stāsies spēkā jaunie noteikumi, ar kuriem šo lēmumu paredzēts aizstāt. Komisija 2013. gada sākumā iesniegs tiesību aktu priekšlikumu.

3.5.        Šengenas novērtēšanas mehānismā konstatētie trūkumi

Pašreizējā Šengenas novērtēšanas mehānisma[14] ietvaros dalībvalstu eksperti, Padomes Ģenerālsekretariāts un Komisija regulāri izvērtē to, kā dalībvalstis piemēro Šengenas noteikumus.

Laikposmā no 2012. gada 1. maija līdz 31. oktobrim tika veikti Šengenas novērtējumi attiecībā uz jūras robežām (Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Maltā, Polijā un Slovēnijā), policijas sadarbību (Ungārijā, Slovākijā, Čehijā un Polijā), gaisa robežām (Igaunijā, Latvijā un Lietuvā), datu aizsardzību (Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Maltā un Slovēnijā), SIS/SIRENE (Dānijā, Islandē un Norvēģijā), kā arī vīzām (Latvijā un Lietuvā). Ziņojumi šobrīd vēl tiek pabeigti, bet ir paredzams, ka tie ietvers gan pozitīvas, gan negatīvas piezīmes un ieteikumus tādās jomās kā, piemēram, mācības, riska analīzes izmantošana, informācijas apmaiņa, starptautiskā sadarbība un infrastruktūra robežšķērsošanas vietās un vēstniecībās/konsulātos. Tāpat kā iepriekšējos sešos mēnešos kopumā ir iespējami uzlabojumi, bet nav konstatēti tāda veida trūkumi, kuru dēļ būtu nepieciešama tūlītēja Komisijas rīcība.

Turklāt no 2012. gada 28. maija līdz 2. jūnijam notika salīdzinošas izvērtēšanas apmeklējums Grieķijā, lai novērtētu, kāds progress ir gūts saistībā ar Grieķijas rīcības plānu, lai novērstu trūkumus, kas tika konstatēti Šengenas novērtējumā 2010.-2011. gadā, un lai noskaidrotu, kurās jomās dalībvalstis var piedāvāt palīdzību. Tika apmeklēta Atēnu starptautiskā lidosta Eleftherios Venizelos, Pirejas osta un Evras reģions, un līdz ar to tika aptvertas visu veidu robežas. Tika atzīmēts, ka lai gan ir veikti redzami uzlabojumi, vēl joprojām ir nepieciešams labāks ieguldījums.

Komisija aicina Grieķiju turpināt Šengenas Rīcības plāna īstenošanu un atkārtoti apliecina apņemšanos atbalstīt Grieķijas centienus pārvaldīt savas ārējās robežas, cita starpā ar Ārējo robežu fonda un Frontex palīdzību.

Provizoriskais Šengenas novērtējumu kalendārs no 2012. gada novembra līdz 2013. gada aprīlim ir iekļauts I pielikumā.

3.6.        Kontroles atcelšana pie iekšējām robežām ar Bulgāriju un Rumāniju

Pēc tam, kad Padome 2011. gada jūnijā pieņēma lēmumu, ka gan Rumānija, gan Bulgārija atbilst kritērijiem, lai pilnā apjomā piemērotu Šengenas noteikumus, Eiropadome 2012. gada martā lūdza Padomi noteikt un īstenot pasākumus, kas sekmētu šo abu valstu pievienošanos. Kopš tā laika Padome ir noteikusi vairākus šādus pasākumus, tostarp notiekošās un plānotās Frontex darbības, pasākumus saistībā ar cīņu pret viltotiem dokumentiem un identitātes viltošanu un pasākumus saistībā ar cīņu pret kontrabandu un cilvēku tirdzniecību. Šo pasākumu īstenošana tiek nepārtraukti uzraudzīta.

4.           Papildu pasākumi

4.1.        Šengenas informācijas sistēmas izmantošana

Kā minēts iepriekšējā pārskatā, Šengenas informācijas sistēma (SIS) ir ļoti sekmīga sistēma, kas katru gadu sniedz daudzus tūkstošus labu rezultātu. Šie panākumi rada ievērojamu darba slodzi pārrobežu sadarbībā starp SIRENE birojiem. Notika seminārs, kurā dalībvalstu SIRENE biroju pārstāvji un Komisija apsprieda veidus, kā darba praksi padarīt efektīvāku. Seminārā tika izstrādāti vairāki priekšlikumi, kurus iespējams īstenot īsā laika posmā. Citus priekšlikumus dalībvalstis un Komisija izskatīs kopīgi, lai izvērtētu, vai šis jautājums jebkurā gadījumā 2013. gadā tiks atrisināts ar SIS II funkciju palīdzību, vai arī jāveic izmaiņas darba praksē.

4.2.        Vīzu informācijas sistēmas izmantošana

Vīzu informācijas sistēma (VIS) ir sistēma informācijas apmaiņai par īstermiņa uzturēšanās vīzām, kas ļauj Šengenas valstu kompetentajām iestādēm apstrādāt datus saistībā ar vīzu pieteikumiem un izsniegtajām, atteiktajām, anulētajām, atsauktajām vai pagarinātajām vīzām. 2012. gada 10. maijā VIS sekmīgi uzsāka darbību otrajā reģionā ‑ Tuvajos Austrumos (Izraēlā, Jordānijā, Libānā un Sīrijā). Turklāt VIS 2012. gada 2. oktobrī uzsāka darbību trešajā reģionā ‑ Persijas līcī (Afganistānā, Bahreinā, Irānā, Irākā, Kuveitā, Omānā, Katarā, Saūda Arābijā, Apvienotajos Arābu Emirātos un Jemenā). Dalībvalstis apspriedīs un tuvākajos mēnešos saskaņos datumus, kad VIS sistēma tiks ieviesta pārējos reģionos.

VIS darbojas labi, un līdz 2012. gada 4. novembrim sistēmā bija apstrādāti 1 774 965 vīzu pieteikumi, izsniegtas 1 457 708 vīzas, bet atteiktas 220 644 vīzas.

Galvenās bažas rada jautājums par datu kvalitāti (gan biometrisko, gan burtciparu datu), ko dalībvalstu konsulārās iestādes ievada VIS. Šīs problēmas dažreiz ir ietekmējušas sistēmas sniegumu, un nākotnē no tām jāizvairās, ņemot vērā sistēmas turpmāku ieviešanu visos pasaules reģionos. Neraugoties uz pakāpeniskiem uzlabojumiem, jāpieliek pūles, lai vēl vairāk uzlabotu pirkstu nospiedumu iegūšanas kvalitāti un VIS ievadītu visu informāciju, kas vīzu pieteikumos ir norādīta kā obligāti sniedzama.

4.3.        Vīzu politika un atpakaļuzņemšanas nolīgumi

Uzraudzības mehānisms pēc vīzu režīma liberalizācijas attiecībā uz Rietumbalkānu valstīm

Komisija 2012. gada augustā iesniedza savu Trešo ziņojumu par uzraudzību pēc vīzu režīma liberalizācijas attiecībā uz bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Melnkalni, Serbiju, Albāniju un Bosniju un Hercegovinu[15], kurā tā norādīja nesen veiktos pasākumus un ierosināto turpmāko rīcību. Lai gan patvēruma meklētāju skaits no Serbijas un bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas 2012. gada pirmajā pusē samazinājās, salīdzinot ar to pašu laikposmu 2011. gadā (-13 % Serbijai un - 48 % bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai, salīdzinot 2011. gada maiju ar 2012. gada maiju), ievērojami palielinājās patvēruma meklētāju skaits no Albānijas (+ 725 %), Bosnijas un Hercegovinas (+ 14 %) un Melnkalnes (+ 77 %). Vairums patvēruma pieprasījumu tiek uzskatīti par nepamatotiem, un patvēruma atzīšanas līmenis joprojām ir ļoti zems. Galvenās galamērķa valstis joprojām ir Beļģija, Vācija, Luksemburga un Zviedrija. Šīs dalībvalstis ir veikušas pasākumus, lai samazinātu izskatīšanas laiku, taču vēl joprojām ir iespējams veikt uzlabojumus cita starpā attiecībā uz informācijas apmaiņu, starpnieku noskaidrošanu, stingrākām izceļošanas un ieceļošanas pārbaudēm, mērķtiecīgām informēšanas kampaņām un atbalstu mazākumtautību kopienām.

Atpakaļuzņemšanas nolīgumi

Komisija 2012. gada aprīlī parafēja atpakaļuzņemšanas nolīgumu ar Kaboverdi un pēc tam sāka oficiālas ratifikācijas procedūru. Sarunas ar Turciju par atpakaļuzņemšanas nolīgumu ir pabeigtas, un tekstu parafēja 2012. gada jūnijā. Ir paredzēta atpakaļuzņemšanas nolīguma parakstīšana un dialoga uzsākšana par vīzu režīmu. 2012. gada oktobrī tika parafēts atpakaļuzņemšanas nolīgumu ar Armēniju, un Komisija pašlaik strādā pie tā, lai tas pēc iespējas drīz tiktu parakstīts un noslēgts. Turklāt sarunas par vīzu režīma atvieglošanu un atpakaļuzņemšanas nolīgumiem ir uzsāktas arī ar Azerbaidžānu.

I PIELIKUMS: provizoriskais Šengenas novērtējumu kalendārs no 2012. gada novembra līdz 2013. gada aprīlim[16]

Laiks || Dalībvalstis || Tēma

2012. gada 11.-17. novembris || Igaunija, Latvija un Lietuva || Policijas sadarbība

2012. gada 18.-28. novembris || Čehija, Polija un Slovākija || Gaisa robežas

2013. gada 20.-26. janvāris || Igaunija || Vīzas

2013. gada 10.-20. marts || Polija un Slovākija || Vīzas

2013. gada 14.-25. aprīlis || Igaunija, Latvija un Lietuva || Sauszemes robežas

[1]               COM(2011) 561 galīgā redakcija.

[2]               COM(2012) 230 final.

[3]               Frontex ceturkšņa riska analīze, 2012. gada aprīlis – jūnijs.

[4]               Frontex ceturkšņa riska analīze, 2012. gada aprīlis – jūnijs.

[5]               Frontex ceturkšņa riska analīze, 2012. gada aprīlis – jūnijs.

[6]               Francija, Grieķija un Īrija nepiedalījās.

[7]               Dānijas valsts policijas kopsavilkuma ziņojums 2012. gada jūnijā.

[8]               Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 562/2006, ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss).

[9]               Padomes dokuments 10491/12 FRONT 84 COMIX 337.

[10]             Padomes dokuments 13219/12 FRONT 115 COMIX 467.

[11]             Tiesas 2010. gada 22. jūnija spriedums lietā Nr. C-188/10.

[12]             Lieta Hirsi Jamaa un citi pret Itāliju. Pieteikums Nr. 27765/09.

[13]             2012. gada 5. septembra spriedums lietā C-355/10, Eiropas Parlaments pret Padomi.

[14]             SCH/Com-ex (98) 26 def.

[15]             COM(2012) 472 final.

[16]             Padomes dokumenti 5090/4/12 SCH-EVAL 1 COMIX 6 rev 4 un 12032/12 SCH-EVAL 99 COMIX 423.