KOMISIJAS ZIŅOJUMS

23. GADA ZIŅOJUMS PAR STRUKTŪRFONDU IZMANTOJUMU 2011. GADĀ

Šis ziņojums iesniegts saskaņā ar 45. panta 2. punktu Regulā (EK) Nr. 1260/1999, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par struktūrfondiem. Tas aptver ar 2000.–2006. gada struktūrfondu atbalstu saistītās darbības 2011. gadā.

1.           Ievads

2011. gads bija divpadsmitais gads, kurā īstenoja 2000.–2006. gada plānošanas perioda struktūrfondu programmas un projektus. Tika panākta 2011. gada budžeta pilnīga izpilde. Maksājumu apropriāciju izteiksmē tika izmantoti 100 % no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) resursiem.

Vienlaikus ar 2000.–2006. gada struktūrfondu programmu un projektu īstenošanu un gatavošanos to slēgšanai Komisija bija iesaistīta arī ar 2007.–2013. gada plānošanas periodu saistīto  434 programmu (317 Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un 117 Eiropas Sociālā fonda (ESF) programmas[1]) īstenošanā.

Tika veicināta pieredzes apmaiņa, jo īpaši, izmantojot starpreģionu un pilsētu tīklus un 2011. gada 23. un 24. jūnija konferenci “Regions for Economic Change: Fostering Smart and Sustainable Growth in Cities and Regions” (Reģioni ekonomiskām pārmaiņām ― gudras un ilgtspējīgas izaugsmes veicināšana pilsētās un reģionos). Šajā konferencē tika paziņoti “RegioStars” 2011. gada konkursa 5 uzvarētāji, kurus izvēlējās no 66 pieteikumiem. “RegioStars” godalgas mērķis ir apzināt labu praksi reģionālajā attīstībā un uzsvērt oriģinālus un inovatīvus projektus, kas varētu būt saistoši un iedvesmot citus reģionus.

Komisija kopā ar Reģionu komiteju 2011. gada 10.–13. oktobrī rīkoja devītās ATVĒRTO DURVJU DIENAS “Eiropas reģionu un pilsētu nedēļa”. Tās pulcināja vairāk nekā 5700 vietējo, reģionālo, valsts un Eiropas lēmumpieņēmēju un reģionālās un vietējās attīstības ekspertus. Atvērto durvju dienas paver sadarbības un tīklošanas, zināšanu un pieredzes apmaiņas iespējas un ļauj reģioniem un pilsētām demonstrēt gūtos panākumus. Šis pasākums ir arī lieliska iespēja uzskatāmi apliecināt kohēzijas politikas un pārējo ES politikas virzienu sinerģijas.

Polijas prezidentūra rīkoja divu dienu konferenci (2011. gada 19. un 20. oktobris) par tēmu “Catalysing reforms – ESF support for better governance” (Paātrinot reformas — ESF atbalsts labākai pārvaldībai). Atbalsts labai pārvaldībai tika uzsākts 2000.–2006. gada finanšu periodā; 2007.–2013. gada finanšu perioda prioritārais mērķis ir stiprināt un īstenot to.

Vairāk nekā 200 viesu no 20 Eiropas valstīm 2011. gada 17. novembrī piedalījās vairākos ar 2011. gada Eiropas publiskā sektora balvu (EPSA) saistītos pasākumos, kuri norisinājās Māstrihtā Polijas prezidentūras aizbildniecībā. Bija iesniegti 274 pieteikumi no 32 Eiropas valstīm un 7 pieteikumi no ES iestādēm. Šo pieteikumu vidū EIPA (Eiropas Publiskās administrācijas institūts) atklāja daudzus labus administratīvās rīcībspējas uzlabošanas prakses piemērus, no kuriem vairāki ir atbalstīti ar ESF līdzfinansējumu. EPSA mērķis ir izveidot forumu, kurā Eiropas publiskā sektora iestādes var izcelties un kļūt par paraugu pārējai pasaulei.

2.           Izpildes analīze

2.1.        Budžeta izmantojums

2.1.1.     ERAF

Budžeta izpilde

Budžeta izpilde 2011. gadā bija vērsta uz 2000.–2006. gada programmu slēgšanu. Pēdējos slēgšanas dokumentus martā saņēma no dalībvalstīm, kuras bija pagarinājušas izdevumu atbilstības termiņu. Kopējais maksājumu apgūšanas līmenis bija 100 % jeb EUR 1457 miljoni (tostarp tehniskā palīdzība), ko izmaksāja programmām.

Komisija paralēli pārvalda iepriekšējo un pašreizējo plānošanas periodu. Pēc lēnās 2007.–2013. gada programmu uzsākšanas maksājumu pieprasījumu iesniegšana  2011. gadā paātrinājās. Šī tendence līdz ar faktu, ka vairums 2000.–2006. gada programmu bija sasniegušas 95 % robežu starpposma maksājumiem, izraisīja apropriāciju pārvietojumu no 2000.–2006. gada perioda uz 2007.–2013. gada periodu. Tas ļāva 100 % apmērā izpildīt maksājumu apropriācijas ERAF programmām, kas finansētas abos plānošanas periodos.

Maksājumi visiem mērķiem bija mazāki nekā sākotnēji paredzēts, galvenokārt apropriāciju pārvietojuma dēļ vispārējā pārvietojuma laikā, lai nostiprinātu 2007.–2013. gada apropriācijas. Tie bija EUR 1205 miljoni EUR 1838 miljonu vietā 1. mērķim, EUR 221 miljons EUR 410 miljonu vietā 2. mērķim un EUR 16 miljoni EUR 108 miljonu vietā INTERREG programmai.

2011. gadā veiktie maksājumi par 2000.–2006. gada programmām:

|| ELVGF || ERAF || ESF || ZVFI || Summa:

AT || || 14 394 959,85 || || || 14 394 959,85

BE || 5 254 566,66 || 1 014 831,52 || 14 544 488,07 || || 20 813 886,25

CB || || 15 403 515,36 || || || 15 403 515,36

CE || || 164 048,95 || || || 164 048,95

CY || || 1 401 140,35 || 1 186 299,92 || 170 953,65 || 2 758 393,92

CZ || 4 094 783,06 || || 21 148 761,57 || || 25 243 544,63

DE || 122 789 589,18 || 17 297 754,06 || 57 477 900,89 || || 197 565 244,13

DK || || || 3 541 889,88 || || 3 541 889,88

EE || 2 295 555,74 || || || || 2 295 555,74

ES || 73 787 602,49 || 172 807,37 || 77 731 182,47 || || 151 691 592,33

FI || 3 420 450,33 || 45 415 642,08 || || || 48 836 092,41

FR || 18 412 572,56 || 95 433 002,76 || 8 362 550,00 || || 122 208 125,32

GB || || 21 362 083,49 || 32 151 662,89 || 172 858,60 || 53 686 604,98

GR || 25 084 599,31 || 581 662 512,98 || || || 606 747 112,29

HU || || 60 190 178,63 || 9 650 823,51 || || 69 841 002,14

IE || 9 978 215,00 || || 44 856 572,31 || || 54 834 787,31

IT || 124 807 942,01 || 269 384 078,88 || 112 654 464,59 || 23 936,25 || 506 870 421,73

LT || 5 850 767,25 || || 24 481,07 || || 5 875 248,32

LV || 4 592 410,00 || || 6 367 098,00 || || 10 959 508,00

MT || 210 000,00 || 2 334 881,95 || 493 763,85 || 119 535,31 || 3 158 181,11

NL || 3 351 245,76 || 22 921 011,32 || 1 072 052,50 || || 27 344 309,58

PL || 55 988 004,63 || 643 191,12 || 28 620 387,05 || || 85 251 582,80

PT || 39 271 043,25 || 297 752 430,98 || 11 474 395,22 || || 348 497 869,45

RG || || 978 970,08 || || || 978 970,08

SE || || 9 619 354,82 || 2 922 846,29 || || 12 542 201,11

SI || 633 009,35 || || 2 760 201,06 || 89 052,00 || 3 482 262,41

SK || || 777 989,89 || || 91 453,25 || 869 443,14

Summa: || 499 822 356,58 || 1 458 324 386,44 || 437 041 821,14 || 667 789,06 || 2 395 856 353,22

Atbalsta izbeigšana

2011. gadā turpinājās 2010. gadā saņemto slēgšanas dokumentu pārbaude. Atlikušos slēgšanas dokumentus dalībvalstis iesniedza 2011. gada martā. Tas skaidrojams ar izdevumu atbilstības termiņa pagarinājumu par 12 mēnešiem, ko Komisija piešķīra dažām Grieķijas un pārrobežu programmām.

No 379 programmām 2011. gada beigās tika izmaksāti pavisam 152 galīgo maksājumu pieprasījumi EUR 1457 miljonu apmērā. Turklāt 2011. gadā izvērtētas 138 noslēguma deklarācijas un 40 nobeiguma ziņojumi.

Dalībvalstīm tika nosūtīti atbalsta izbeigšanas priekšlikumi attiecībā uz 33 programmām, un vēl 42 vēstules par atbalsta izbeigšanu tika nosūtītas un akceptētas līdz 2011. gada 31. decembrim. Sagatavošanas darbs, kas paveikts 2011. gadā, ir stabils pamats efektīvam atbalsta izbeigšanas procesam 2012. gadā, kad tiks slēgtas atlikušās programmas.

Attiecībā uz visu 2000.–2006. gada periodu dalībvalstīm līdz 2011. gada 31. decembrim ir izmaksāti EUR 124 308 miljoni. Tas nozīmē, ka dalībvalstu vidējais atbalsta apgūšanas līmenis ir 96 % no kopējā piešķīruma EUR 129 584 miljoni. Pārējie maksājumi attiecas uz saldo maksājumiem par programmu slēgšanu.

Nesamaksātās saistības (RAL)

2011. gada beigās iepriekšējo gadu saistības, par kurām vēl nebija veikti maksājumi (RAL – “reste à liquider”), ERAF bija EUR 4856 miljoni salīdzinājumā ar EUR 6719 miljoniem 2010. gada beigās. Tie ir 3,9 % no ERAF kopējā piešķīruma. Paredzams, ka pēc galīgo saldo samaksāšanas 2012. un 2013. gadā, nesamaksātās saistības vēl vairāk samazināsies.

2.1.2.     ESF

Attiecībā uz 2000.–2006. gadu ir jāslēdz 239 ESF darbības programmas. Visu 239 programmu slēgšanas dokumenti ir iesniegti savlaicīgi un ir pieņemami. Līdz šim ir apstiprinātas 212 noslēguma deklarācijas un 214 nobeiguma ziņojumi. Ir pabeigtas 84 slēgšanas lietas, kas atbilst kopējai summai EUR 445 miljonu apmērā.

Maksājumu apropriāciju patēriņš 2011. gadā sasniedza EUR 437 miljonus.

Kopējās nesamaksātās saistības (RAL) 2011. gada beigās bija EUR 2367 miljoni (salīdzinot ar EUR 3004 miljoniem 2010. gadā). Tas atbilst 3,46 % no kopējām 2000.–2006. gada plānošanas perioda saistībām.

Attiecībā uz visu periodu dalībvalstīm 2011. gada beigās bija izmaksāti EUR 64 492 miljoni. Tas nozīmē, ka dalībvalstu atbalsta apgūšanas līmenis ir 94,09 % no kopējā piešķīruma EUR 68 600 miljoni.

Pamatojoties uz atbalsta izbeigšanas analīzes procesa rezultātiem, attiecībā uz noslēguma deklarācijām, kas iesniegtas par augsta riska programmām, 2011. gadā veica mērķtiecīgas slēgšanas revīzijas, lai nodrošinātu papildu pārliecību, ka nenovērstie riski nepārsniedz būtiskuma līmeni.

2.1.3.     ELVGF 

Kopējā summa, kas 2011. gadā izmaksāta ELVGF virzības programmām, bija EUR 499,68 miljoni, no kuriem EUR 8,8 miljonus izmaksāja no piešķirtajiem ieņēmumiem. Visbeidzot, 90,2 % no 2011. gadam pieejamajām apropriācijām tika izmantotas maksājumiem.

2000.–2006. gada programmu īstenošana bija pabeigta pirms 2011. gada. Komisija 2011. gadā saņēma slēgšanas dokumentus par atlikušajām 4 programmām (slēgšanas dokumenti par 148 no 152 lauku attīstības programmām bija saņemti 2010. gadā) un intensīvi strādāja pie programmu slēgšanas. Papildus 19 programmām, kuras slēgtas jau 2010. gadā, Komisija 2011. gadā slēdza vēl 75 programmas. Turklāt galīgais saldo maksājums tika ierosināts 88 programmām, no kurām daļēju saldo izmaksāja par 13 programmām.

ELVGF Virzības nodaļas nesamaksātās saistības (RAL) 2011. gada beigās bija EUR 632,3 miljoni jeb 2,9 % no 2000.–2006. gada kopējā piešķīruma. Šī summa ir par EUR 551 miljonu mazāka nekā EUR 1183,3 miljoni RAL 2010. gada beigās.

2.1.4.     ZVFI

Kopējais maksājumu apgūšanas līmenis bija 29,03 %, izmaksājot dalībvalstīm EUR 0,7 miljonus.

Attiecībā uz maksājumu apropriāciju izpildes līmeni EUR 0,5 miljonus izmaksāja saskaņā ar 1. mērķi un EUR 0,2 miljonus – jomās ārpus 1. mērķa.

Kopējās ZVFI RAL 2011. gada beigās bija EUR 295,7 miljoni (salīdzinot ar EUR 296,44 miljoniem 2010. gadā). Tas atbilst 7,4 % no kopējām 2000.–2006. gada plānošanas perioda saistībām.

Attiecībā uz visu plānošanas periodu 2011. gada beigās dalībvalstīm bija izmaksāti EUR 3640 miljoni. Tas nozīmē, ka dalībvalstu atbalsta apgūšanas līmenis ir 92,5 % no kopējā piešķīruma EUR 3935 miljoni.

 3.          Atbilstība un koordinētība

3.1.        Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem

Iepriekšējos ziņojumos sniegts pārskats par paveikto, lai nodrošinātu kohēzijas politikas atbilstību citām ES politikas prioritātēm, piemēram, konkurences, iekšējā tirgus, vides, transporta un dzimumu līdztiesības politikas mērķiem. Prasības un plānotie uzdevumi vadošajām iestādēm principā nemainījās, jo sākās 2000.–2006. gada programmu slēgšanas posms.

3.2.        Instrumentu koordinēšana

3.2.1.     Struktūrfondi un Kohēzijas fonds

Visas 25 dalībvalstis 2000.–2006. gadā saņēma struktūrfondu atbalstu, bet trīspadsmit dalībvalstis saņēma arī Kohēzijas fonda atbalstu, kas paredzēts nabadzīgāku valstu atbalstam. Struktūrfondu (jo īpaši ERAF) plānošana un īstenošana tika rūpīgi koordinēta, arī attiecībā uz Kohēzijas fondu, lai izvairītos no dubulta atbalstīto projektu finansējuma.

3.2.2.     Struktūrfondi un Eiropas Investīciju banka (EIB)/Eiropas Investīciju fonds (EIF)

Visā 2000.–2006. gada plānošanas periodā Komisija un EIB un EIF pastiprināja sadarbību, ieviešot trīs iniciatīvas: JASPERS, JEREMIE un JESSICA. Šī sadarbība plašāk aprakstīta iepriekšējos ziņojumos. Tā kā 2010. gadā sākās 2000.–2006. gada plānošanas perioda programmu īstenošanas noslēguma posms, jaunas informācijas nav.

4.           Novērtējumi

Komisija 2011. gadā turpināja veikt novērtējumus, lai palīdzētu pieņemt lēmumus struktūrfondu jautājumos. Taču lielākā daļa novērtējumu par 2000.–2006. gada plānošanas periodu tika pabeigti 2010. gadā.

ERAF           

Novērtējumi, kas sākti 2011. gadā un pašlaik turpinās:

-           pētījums par inovācijas darbību novērtēšanu, lai noteiktu jaunākos sasniegumus inovāciju novērtēšanā dalībvalstīs, lai analizētu priekšrocības un ierobežojumus metodēm, kas pieejamas dažādu inovācijas darbību novērtēšanai, lai veiktu virkni gadījumu izpētes par labas kvalitātes novērtējumiem un lai izstrādātu vadlīnijas vadošajām iestādēm nolūkā atbalstīt šo iestāžu novērtēšanas darbības.

Metodisko norādījumu sniegšana dalībvalstīm joprojām ir svarīgs Komisijas uzdevums. Šajā sakarā tiešsaistē pieejamais interaktīvais resurss EVALSED sociāli ekonomiskās attīstības novērtēšanai tiks pastāvīgi atjaunināts, un tam tiek izstrādāta jauna sadaļa par teorētisku novērtējumu.

ESF

Divi novērtējumi, kas bija sākti 2011. gadā, tika pabeigti 2012. gadā. Pirmajā tika vērtēts, vai ekonomikas krīze ir ietekmējusi ESF finansējuma izlietojumu. Otrajā tika analizēta ESF izdevumu efektivitāte un lietderība mūžizglītības pasākumos. Tomēr abi novērtējumi neattiecas uz 2000.–2006. gada plānošanas periodu.

ELVGF

Retrospektīvā novērtēšana par 2000.–2006. gada lauku attīstības programmām notika visu 2011. gadu, un to pabeidza 2012. gada pirmajā ceturksnī. Novērtējumā secināts, ka veiksmīgas lauku attīstības politikas galvenie faktori ir spēja pielāgoties dažādām situācijām visā Savienībā apvienojumā ar skaidri noteiktiem mērķiem un atbilstošiem attiecināmības un atlases kritērijiem, kas ļauj nenovirzīties no mērķiem. Apzināta pievēršanās sinerģijai un papildināmībai starp pasākumiem uzlabo politikas efektivitāti. Kopumā šī politika ir radījusi un/vai saglabājusi nodarbinātību lauku teritorijās, atbalstījusi lauku ienākumus, palīdzējusi saglabāt un uzlabot lauku vidi un bioloģisko daudzveidību, un palīdzējusi uzlabot dzīves kvalitāti un lauku iedzīvotāju kopienu ilgtspēju.

5.           Kontroles

Plašāka informācija par kontroles pasākumu rezultātiem pieejama attiecīgo ģenerāldirektorātu gada darbības pārskatos[2].

5.1.        ERAF

Garantijas attiecībā uz 2000.–2006. gada ERAF programmām ir iegūtas pakāpeniski vairāku gadu laikā. Aptvēruma ziņā Reģionālās politikas ĢD revidenti ir revidējuši skaitliski 43 % no valstu un reģionālajām programmām un 76 % no plānotā ERAF atbalsta. Attiecībā uz INTERREG 2006. gadā sāka atsevišķu revīzijas pārbaudi par 23 programmām (54 % no piešķirtās summas), kuru pabeidza 2009.–2010. gadā.

Gatavojoties programmu slēgšanai, 2007. gadā sāka plašu revīzijas priekšizpēti, lai pārbaudītu noslēguma deklarācijas sagatavošanas struktūras. Mērķis bija pārliecināties par šo struktūru darba ticamību, uz kuru pamatojas noslēguma deklarācijas; citiem vārdiem sakot – pārliecināties par dalībvalstu gatavošanos programmu slēgšanai un apzināt un mazināt saistītos riskus. Vajadzēja izlemt, vai valstu struktūru revīzijas darbu var izmantot kā galveno garantiju avotu attiecībā uz plānošanas perioda atlikušo posmu un vai noslēguma deklarāciju pamatā ir pienācīgs revīzijas darbs, kuru var uzskatīt par uzticamu garantiju avotu, slēdzot programmu. Šajā revīzijas priekšizpētē veiktās 42 revīzijas un revīzijas apmeklējumi noslēguma deklarācijas sagatavošanas struktūrās, kas notika 2004. gadā sākto kārtējo sistēmu revīziju ietvaros, 2010. gada beigās aptvēra noslēguma deklarācijas sagatavošanas struktūras, kas atbild par aptuveni 85 % no 2000.–2006. gada programmām piešķirtās atbalsta summas.

Ņemot vērā nozīmīgo revīzijas darbu, ko Reģionālās politikas ģenerāldirektorāts attiecībā uz 2000.–2006. gada programmām veicis iepriekšējos gados, un šī revīzijas darba ievērojamo aptvērumu, ģenerāldirektorāta darbs tika vērsts uz divu veidu revīzijas darbu atbalsta slēgšanas posmā:

1) pārbaudes uz vietas revīzijai atlasītajās programmās, veicot pārbaudi kopīgi ar Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorātu, Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorātu un Jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektorātu, lai izbeigtu 2000.–2006. gada struktūrfondu atbalstu ES 25 dalībvalstīs. Pārbaudes plānošanas memorands, kas izstrādāts 2009. gadā, aptver divas darbības:

i) revīzijas darbs uz vietas, lai pārbaudītu kvalitatīvos un kvantitatīvos aspektus valsts revīzijas darbībās, kas ir pamatā noslēguma deklarācijas sagatavošanas struktūru izsniegtajām noslēguma deklarācijām, tostarp atkārtots revīzijas darbs, atlasot astoņas līdz desmit lietas, un

ii) revīzijas darbs, lai novērtētu, vai deklarācija un tai pievienotais ziņojums (kā aprakstīts iepriekš) ir pieņemami.

Reģionālās politikas ģenerāldirektorāts 2010. un 2011. gadā saskaņā ar “Pārbaudes plānošanas memorandu par palīdzības izbeigšanu no struktūrfondiem (2000.–2006.) ES 25 dalībvalstīs” veica 21 revīzijas apmeklējumu uz vietas septiņās dalībvalstīs (CZ, DE, ES, IT, IE, UK, SK), pilnībā vai daļēji aptverot 39 programmas, tostarp dažas INTERREG programmas..

Šie slēgšanas revīzijas apmeklējumi ļāva Reģionālās politikas ģenerāldirektorātam pievērsties konkrētiem riskiem programmu slēgšanas posmā (piemēram, retrospektīvie projekti, publiskais iepirkums, pārkāpumu novēršana, kļūdu īpatsvara aprēķināšana) un ļāva pabeigt noslēguma deklarāciju analīzi, dažos gadījumos ierosinot finanšu korekcijas, lai novērstu vēl nenovērstās sistēmas nepilnības vai lai labotu neuzticamus datus par kļūdu īpatsvaru, kas norādīti noslēguma deklarācijās;

2) noslēguma deklarāciju analīze. Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta Revīzijas direktorāts pārbaudīja visas 379 noslēguma deklarācijas, kas, slēdzot programmu, iesniegtas saskaņā ar iekšējām procedūrām, ko Reģionālās politikas ģenerāldirektorāts pieņēmis 2009. gadā, lai noteiktu galīgā maksājuma pieprasījuma pamatotību. Šis darbs bija īpaši intensīvs 2010. gada otrajā pusē un 2011. gadā, un 2012. gada aprīļa vidū visas 379 noslēguma deklarācijas bija novērtētas. Kopā tika apstiprinātas 336 (89 %) noslēguma deklarācijas. Attiecībā uz pārējām 43 (11 %) noslēguma deklarācijām Reģionālās politikas ģenerāldirektorāts ir pabeidzis sākotnējo analīzi un ir pieprasījis papildu revīziju vai papildu informāciju no attiecīgajām dalībvalstīm.

Apstiprinātās 336 noslēguma deklarācijas attiecas uz 15 dalībvalstīm (AT, DK, EL, FI, FR, HU, CY, LV, LX, MT, NL, PL, SE, SK, SL). Vēl neapstiprinātās 43 noslēguma deklarācijas attiecas uz 11 Itālijas programmām, 8 Spānijas programmām, 5 Īrijas programmām, 4 Čehijas Republikas programmām, 3 Portugāles programmām, 3 Beļģijas programmām, 5 INTERREG programmām un pa vienai programmai no Igaunijas, Vācijas, Lietuvas un Apvienotās Karalistes.

Noslēguma deklarācijas sagatavošanas struktūras savus revīzijas atzinumus saskaņā ar pamatnostādnēm par atbalsta izbeigšanu klasificēja šādi: bez iebildumiem (84 % gadījumu), ar iebildumiem (16 % gadījumu, kas aptver 4 % starpposma maksājumu) un bez atzinuma 3 gadījumos. Par programmām netika izteikti negatīvi atzinumi, ne arī atrunas. Pēc tam, kad Reģionālās politikas ģenerāldirektorāts bija pārbaudījis noslēguma deklarācijas, tas secinājumos par 147 noslēguma deklarācijām ierosināja finanšu korekcijas vairāk nekā EUR 1,3 miljardu apmērā. Turklāt ir iespējams, ka tiks ierosinātas papildu finanšu korekcijas saistībā ar deklarācijām, kuras pašlaik vēl papildus revidē vai pārbauda.

5.2.        ESF

Revidenti 2011. gadā turpināja pārbaudīt noslēguma deklarācijas, kas iesniegtas saistībā ar programmas slēgšanu attiecībā uz tām programmām, kurām slēgšanas dokumentu iesniegšanas termiņš bija pagarināts līdz 2011. gadam. Tas ietvēra arī pieprasītās papildu informācijas pārbaudi.

Pamatojoties uz atbalsta izbeigšanas analīzes procesa rezultātiem, attiecībā uz noslēguma deklarācijām, kas iesniegtas par augsta riska programmām, 2011. gadā veica 6 mērķtiecīgas slēgšanas revīzijas un 2012. gadā plāno veikt 8 mērķtiecīgas slēgšanas revīzijas, lai nodrošinātu papildu pārliecību, ka nenovērstie riski nepārsniedz būtiskuma līmeni. Dažos gadījumos šīs procedūras rezultātā ir noteiktas pārskatītas finanšu korekcijas. Visos konstatētajos gadījumos ir uzsāktas korekcijas procedūras.

Attiecībā uz 2000.–2006. gadu 2011. gadā ir noteiktas finanšu korekcijas EUR 8,6 miljonu apmērā, no kuriem EUR 8,1 miljons jau ir īstenotas. Turklāt 2011. gadā ir īstenotas finanšu korekcijas EUR 10,9 miljonu apmērā, kas noteiktas iepriekšējos gados.

5.3.        ELVGF

2011. gada beigās revīziju veica 110 no 152 programmām (72,4 %), aptverot EUR 21,8 miljardus (96,9 %) no kopējām saistību apropriācijām. Attiecībā uz 46 programmām piemēroja kontroles revīziju.

Līdz 2011. gada 31. decembrim bija pārbaudītas dalībvalstu iesniegtās noslēguma deklarācijas par 146 programmām, kas ir 96,1 % no kopējā programmu skaita. 

5.4.        ZVFI

ZVFI ir slēgšanas procesā, un 2011. gadā netika veiktas jaunas ZVFI revīzijas. Kopš 2000.–2006. gada plānošanas perioda sākuma Jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektorāts kopumā ir veicis 58 revīzijas apmeklējumus, aptverot visas attiecīgās programmas, kas finansētas no viena fonda (18 programmas, kas saņēmušas atbalstu no sākotnējā budžeta EUR 3608,73 miljonu jeb 87,4 % apmērā no 2000.–2006. gada kopējā budžeta), kā arī 18 no dažādiem fondiem finansētās programmas, kuras saņēmušas atbalstu EUR 374,58 miljonu jeb 9,2 % apmērā no 2000.–2006. gada kopējā sākotnējā budžeta. Kopā Jūrlietu un zivsaimniecības ĢD sistēmu revīzijas aptvēra programmas, kas veido 96,6 % no kopējā ZVFI sākotnējā ieguldījuma 2000.–2006. gada plānošanas periodā. Attiecībā uz pārējām programmām pārliecība ir iegūta no citu struktūrfondu vadībā iesaistīto ģenerāldirektorātu un/vai valsts iestāžu veiktām revīzijām.

Attiecībā uz 47 noslēguma deklarācijām ir pabeigta pirmā analīze; pārējās 13 noslēguma deklarācijas vēl analizē. No 47 analizētajām noslēguma deklarācijām, 16 deklarācijas ir apstiprinātas. Dalībvalstis tika aicinātas sniegt papildu skaidrojumus par atlikušajām noslēguma deklarācijām (31), kuru analizēšana tika “pārtraukta”: Jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektorāts līdz šim ir saņēmis 27 atbildes, no kurām 14 ir izanalizētas. Tādējādi vēl joprojām tiek pārbaudītas 27 noslēguma deklarācijas (14 ir pirmās analīzes posmā, 13 – “pēc pārtraukuma” posmā).

5.5.        OLAF

OLAF 2011. gadā veica 29 apmeklējumus dalībvalstīs saistībā ar pasākumiem, ko līdzfinansē no struktūrfondu līdzekļiem. Šo apmeklējumu laikā veica 57 pārbaudes uz vietas[3] pie uzņēmējiem un 18 cita veida apmeklējumus, lai vāktu informāciju vai palīdzētu valsts pārvaldes iestādēm vai tiesu iestādēm. Tāpat kā iepriekšējos gados, arī 2011. gadā starp OLAF konstatētām tipiskām problēmām var minēt nepatiesu ziņu sniegšanu deklarācijās, viltotus faktūrrēķinus un publiskā iepirkuma noteikumu neievērošanu, kā arī ar dažām publiskā iepirkuma procedūrām saistītus konkrētus interešu konfliktu gadījumus.

Dalībvalstis 2011. gadā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1681/94[4], kas grozīta[5], un Regulu (EK) Nr. 1828/2006[6], kas grozīta[7], informēja Komisiju par 3816[8] pārkāpumu paziņojumiem saistībā ar EUR 1,177 miljardiem, un šie pārkāpumi attiecas uz līdzfinansēšanas pasākumiem 1994.–99. gada, 2000.–2006. gada un 2007.–2013. gada plānošanas periodā[9].

6.           Komitejas, kas palīdz Komisijai

6.1.        Fondu koordinācijas komiteja (COCOF) 

Vienīgā COCOF darbība 2011. gadā attiecībā uz 2000.–2006. gada plānošanas periodu bija analīze par 2000.–2006. gada programmu slēgšanas procesu.

6.2.        ESF komiteja

2011. gadā notika trīs plenārsēdes un piecas tehniskās darba grupas sanāksmes. Tehniskā darba grupa visās savās 2011. gada sanāksmēs pārskatīja 2000.–2006. gada plānošanas perioda slēgšanas procesa norisi un rīkoja detalizētu prezentāciju par pieredzi, kas gūta slēgšanas procesā.

6.3.        Lauksaimniecības struktūru un lauku attīstības komiteja (STAR)

              AGRI ĢD

STAR komiteja 2011. gadā tikās divas reizes, lai informētu par finansiālajiem pasākumiem, kas noteiktu pārkāpumu gadījumā jāpiemēro izdevumiem, ko finansē ELVGF Virzības nodaļa. Komitejas atzinums nebija vajadzīgs.

6.4.        Zivsaimniecības un akvakultūras struktūru komiteja (CSFA)

MARE ĢD

Zivsaimniecības un akvakultūras struktūru komiteja (CSFA) 2011. gadā tikās divas reizes. Galvenais sanāksmēs pārrunātais jautājums bija ZVFI slēgšana.

7.         Lielāko no fondiem atbalstīto projektu saraksts (2000.–2006. gads)

CCI_MP || NOSAUKUMS

1999NL053PR001 || Megabanenmarkt Amsterdam

2001ES161PR001 || Circumvalación de Las Palmas - Fase II et Fase III

2001ES161PR002 || Autovía: Albacete-Murcia-Tramo: Albacete-Venta del Olivo

2001ES161PR003 || Proyecto de la presa de la Brena II

2001ES161PR004 || Desaladora de Aqua Marina de Carbonera

2001ES161PR005 || Autovía A-49: Sevilla-Frontera portuguesa. Tramo: San Juan del Puerto-Enlace de Lepe

2001FR162PR001 || Port 2000 Le Havre

2001FR162PR002 || Route Nationale 106 (Languedoc-Roussillon)

2001FR162PR003 || Grand Projet ATMEL

2001PT161PR001 || Terminal de Regasificação de Gás Natural Liquefeito

2001PT161PR002 || Armazenagem subterrânea de gás natural no Carriço-Pombal

2001PT161PR003 || Linha do Douro - Remodelação do troço Cête-Caíde

2001PT161PR004 || IC 10 - Ponte sobre o Tejo em Santarém e acessos imediatos

2002DE161PR002 || Ausbau der Schienenstrecke Berlin - Frankfurt/Oder - Grenze Deutschland/Polen

2002DE161PR003 || Neubau der Bundesautobahn A 17 von Dresden (B 173) - Tschechische Republik

2002DE161PR004 || Neu- und Ausbau der A 113, B 96 und B 96a

2002DE161PR005 || Neubau der Bundesstrasse B 6n in den Abschnitten Wernigerode-Blankenburg und Quedlinburg-Bernburg

2002DE161PR006 || Neubau der Bundesautobahn A71 AD Oberrolingen (A 38) - AS Erfurt-Bindersleben

2002DE162PR001 || Design und Kulturstandort Zollverein

2002DE162PR002 || Propylen Pipeline

2002ES161PR001 || Gran Telescopio de Canarias

2002ES161PR002 || Ampliación de la Darsena de Escombreras en Cartagena

2002ES161PR003 || Ampliación del Puerto de Castellon

2002ES161PR004 || Autovía Ruta de la plata. CN-630-Construccion del tramo del Enlace de Gerena-Enlace de Camas

2002ES161PR005 || Autovía Ciudad Real-Atalaya de Canavate- Tramo: Enlace de Miguelturra - Enlace de Daimiel

2002ES161PR006 || Autovía de Castilla-La Mancha - Tramo: Abia de la Obispalia y Cuenca

2002ES161PR007 || Ampliación del Puerto de Ferrol (Puerto exterior)

2002ES161PR008 || Autovía A-381: Tramo: Jerez - Los Barrios, Provincia de Cadiz

2002ES161PR009 || Autovía de la Plata CN-630 de Gijón a Sevilla. Tramo: Plasencia (Sur) - Canaveral (Este)

2002ES161PR010 || Presa del Arenoso

2002ES161PR011 || Autovía A-92 Sur, Guadix-Almeria. Tramo: Hueneja-Interseccion N-340

2002ES161PR012 || Línea de alta velocidad entre Córdoba y Málaga

2002ES161PR013 || Autovía de Castilla. Tramo Martin de Yeltes-Ciudad Rodrigo

2002ES161PR014 || Planta de regasificación de gas natural licuado en la Isla de Gran Canaria

2002ES161PR015 || Impulsión de la IDAM de Carboneras

2002ES161PR016 || Glapilk, A.I.E.

2002ES161PR018 || Asturiana de Zinc, S.A.

2002ES161PR019 || Conexión Almanzora-Poniente Almenriense. Fase I: Tramo venta del podre Nijar en Almería

2002ES161PR020 || Autopista Santiago de Compostela-Ourense. Tramo: Santiago-Alto de Santo Domingo

2002ES161PR021 || Autovía del Cantábrico - Carretera Nacional 632, de Ribadesella a Luarca. Tramo: Grases (Villaviciosa) - Infanzón (Gijon)

2002ES161PR022 || Delphi Automotive System España, S.A.

2002ES161PR023 || Construcción del nuevo Hospital General Universitario de Murcia

2002ES161PR024 || Autovía del Cantábrico. Carretra Nacional 632, de Ribadesella a Luarca. Tramo: Soto del Barco-Muros de Naon

2002ES161PR025 || Conducción Jucar-Vinalopo

2002ES161PR026 || Autovía Alacant-Alcoit y Villena Ibi. Tramo: Rambla de Rambuchar-Catalla)

2002ES161PR027 || Maspalomas Resort S.L.

2002ES161PR028 || Dupont Ibérica, S.L.

2002ES161PR029 || Autovía de la Plata. Tramo: Valverde de la Virgen-Ardon

2002FR161PR001 || Déviation de Sainte-Marie (Ile de la Réunion)

2002FR162PR001 || Cap 'Découverte

2002FR162PR002 || Grande Halle d'Auvergne

2002FR162PR003 || ATMEL ROUSSET (Bouches du Rhône) Phase 3

2002FR162PR004 || Pikington-Glass France à Seingbouse

2002FR162PR005 || Tunnel du Lioran

2002IE161PR001 || Purchase of diesel railcars

2002IE161PR003 || N 8 Watergrasshill by-pass

2002IE161PR004 || N11 Rathnew-Ashford by-pass

2002IE161PR005 || N18 Hurlers cross by-pass

2002IE161PR006 || N22 Ballincollig by-pass

2003DE161PR002 || AMD Piesteritz

2003ES161PR001 || Nueva carretera de acceso al Puerto de Castellón

2003ES161PR002 || Fibras del Noreste S.A.

2003ES161PR003 || Biotenol Galicia S.A.

2003ES161PR004 || Autovía del Mediterráneo CN-240. Tramo: Nerja-Almuñécar

2003ES161PR005 || Autovía del Cantábrico. Carretera Nacional 632, de Ribadesella a Luarca. Tramo: Vegarrozadas-Soto del Barco

2003FR161PR001 || SEVELNORD

2003FR162PR001 || Lenglet

2003FR162PR002 || Éléctrification des lignes vosgiennes

2003FR162PR003 || Plate-forme multimodale Dourges 2ème phase

2003FR162PR004 || RCEA Limousin

2004IT161PR002 || IVECO-Ristrutturazione stabilimento di Foggia e nuovo Lab. di Ricerca

2005ES161PR007 || FIBRAS DEL NOROESTE

[1]               Sk. paziņojumu par sarunu rezultātiem attiecībā uz stratēģijām un programmām 2007.–2013. gada plānošanas periodam.

[2]               Publicēti: http://ec.europa.eu/atwork/synthesis/aar/index_en.htm.

[3]               Regula (EK) Nr. 2185/1996, OV L 292, 15.10.1996., 2. lpp.

[4]               OV L 178, 12.7.1994., 43. lpp.

[5]               Regula (EK) Nr. 2035/2005, OV L 328, 15.12.2005., 8. lpp.

[6]               OV L 371, 27.12.2006., 1. lpp.

[7]               Regula (EK) Nr. 846/2009, OV L 250, 23.9.2009., 1. lpp.

[8]               2010: paziņots par 6910 pārkāpumiem; kopējā summa saistībā ar paziņojumiem ir EUR 1,1546 miljardi.

[9]               Sk. Komisijas ziņojumu par Eiropas Savienības finansiālo interešu aizsardzību (COM (2012) 408, galīgā redakcija).