Ievads

Šis 2011. gada ziņojums ir iesniegts Eiropas Parlamentam, ņemot vērā tā 1981. gada 16. decembra rezolūciju par Eiropas Savienības antidempinga pasākumiem un tā Rūpniecības, ārējās tirdzniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu.

Šajā īsajā ziņojumā sniegts pārskats par pasākumiem 2011. gadā, un tāpat kā iepriekšējos gados to papildina detalizētāks Komisijas dienestu darba dokuments, kam pievienoti sīki izklāstīti pielikumi. Ziņojumā ievērota tāda pati kopējā struktūra kā darba dokumentā; abos šajos dokumentos izmantoti vieni un tie paši virsraksti, tādējādi nodrošinot iespēju viegli atrast plašāku informāciju.

Šis ziņojums un darba dokumenta pilns teksts ir publiski pieejams šajā tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/trade/issues/respectrules/anti_dumping/legis/index_en.htm.

1.           Pārskats par tiesību aktiem

Antidempinga, antisubsidēšanas un tirgus aizsardzības izmeklēšanas veic, pamatojoties uz Padomes pamatregulām. Pārskats par spēkā esošajiem tiesību aktiem sniegts darba dokumentā. Pamata tiesību aktus antidempinga un antisubsidēšanas jomā turpmāk sauc par pamatregulu(-ām).

2.           Pamatjēdzieni

Darba dokumenta 2. daļā sniegts pārskats par tirdzniecības aizsardzības instrumentu (TAI) izmeklēšanās izmantoto terminoloģiju un procedūrām.

3.           TAI modernizācija

Lai izpētītu veidus, kā uzlabot pašreizējo tirdzniecības aizsardzības instrumentu sistēmu, Komisija 2011. gada oktobrī aizsāka TAI modernizācijas iniciatīvu. Lai gan ekonomikas vide pēdējās desmitgades laikā ir ievērojami mainījusies, Eiropas Savienības tirdzniecības aizsardzības instrumentu noteikumi ir lielā mērā saglabājušies nemainīgi kopš pēdējiem grozījumiem pamatregulās 2004. gadā. Šajā situācijā un ņemot vērā sarežģīto ekonomikas vidi, ar kuru patlaban saskaras uzņēmumi, Komisija ir nolēmusi izanalizēt pašreizējo TAI noteikumu stiprās un vājās puses, lai tos līdzsvaroti pielāgotu un uzlabotu visu ieinteresēto personu interesēs.

Lai izpētītu iespējamās uzlabošanas jomas, Komisija 2012. gada pavasarī sāka sabiedrisko apspriešanu. Sagatavojot šo sabiedrisko apspriešanu, Komisija ņēma vērā ne tikai ES tirdzniecības aizsardzības instrumentu novērtējuma pētījuma rezultātus (sk. zemāk), bet arī sarunās ar virkni ekspertu saņemto informāciju. Modernizācijas process patlaban notiek, un iespējamais Komisijas priekšlikums netiks pieņemts ātrāk kā 2012. gada novembrī/decembrī.

2011. gadā turpinājās neatkarīga konsultanta veiktais darbs pie Eiropas Savienības tirdzniecības aizsardzības instrumentu novērtējuma pētījuma. Galīgais ziņojums tika publicēts 2012. gada sākumā. Novērtējuma mērķis bija palīdzēt Komisijai izstrādāt vai uzlabot savu stratēģisko iesaisti un uzraudzīt tās efektivitāti. Turklāt tika uzskatīts, ka tas palīdzētu pilsoņiem izmantot savas tiesības pārbaudīt, kritizēt un ietekmēt politiskos procesus un darbības, kuras pilsoņu vārdā veic Komisija.

4.           Valsts mēroga tirgus ekonomikas statuss (TES)

Antidempinga izmeklēšanas vajadzībām valsti var klasificēt kā pilnīgas tirgus ekonomikas valsti, ja tā atbilst pieciem kritērijiem, kuri izklāstīti šim ziņojumam pievienotajā darba dokumentā.

2011. gadā turpināja izskatīt četrus no sešiem pieprasījumiem piešķirt valsts mēroga TES, kurus bija iesniegušas Ķīna, Vjetnama, Armēnija, Kazahstāna, Mongolija un Baltkrievija. Visas valstis, izņemot Baltkrieviju un Armēniju, gada gaitā turpināja sniegt papildu informāciju, lai pamatotu savus apgalvojumus, un šo valstu pieprasījumi ir dažādos izskatīšanas posmos. Apspriešanās ar Baltkrievijas Republikas iestādēm tika apturēta jau 2010. gadā, ņemot vērā politisko situāciju šajā valstī. Armēnijai 2010. gada jūnijā tika nosūtīti papildu jautājumi par jauniem notikumiem saistībā ar tās gatavošanos TES statusam. Tomēr līdz 2011. gada beigām Komisija nav saņēmusi nekādu jaunu informāciju no Armēnijas iestādēm. Pārējām četrām TES kandidātvalstīm, kuras turpina strādāt pie šā statusa saņemšanas, ir atšķirīgi panākumi piecu TES kritēriju izpildē.

Turpinājās darbs pie Ķīnas TES pieprasījuma, ieskaitot 11. tematisko TES darba grupas sanāksmi Briselē 2011. gada novembrī. Šajā sanāksmē puses apsprieda Ķīnas sasniegto intelektuālā īpašuma tiesību un pretmonopola likuma jomā. 2011. gadā tika pabeigts pētījums par grāmatvedības praksi Ķīnas Tautas Republikā. Diemžēl pētījuma rezultāti bija virspusēji un nepietiekami, lai izdarītu pamatotus secinājumus par Ķīnas sasniegto šajā jomā.

Briselē 2011. gada decembrī notika ES un Vjetnamas darba grupas sanāksme. Vjetnamas iestādes atbildēja uz Komisijas jautājumiem par četriem neizpildītajiem kritērijiem. Tika panākta vienošanās, ka Vjetnama nosūtīs papildu informāciju par sanāksmē izskanējušajiem jautājumiem. Tomēr līdz 2011. gada beigām Komisija no Vjetnamas iestādēm nav saņēmusi nekādu jaunu informāciju.

2011. gada februārī Kazahstānas iestādēm tika nosūtīta verbālā nota, kurā tika izklāstītas galvenās problēmas saistībā ar 5 TES kritērijiem. Lai gan 2010. gadā tika panākta vienošanās kopīgi ar Kazahstānu izstrādāt plānu par nākamajiem veicamajiem pasākumiem TES jomā, 2011. gadā šajā jomā nekas netika paveikts.

2011. gada septembrī Ulanbatorā notika darba grupas tikšanās ar Mongolijas iestādēm. Tajā notika informācijas apmaiņa un diskusija par Mongolijas sasniegto TES kritēriju izpildē.

5.           Informatīvi un komunikācijas pasākumi, divpusēji kontakti

5.1.        Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU)

Komisija 2011. gadā publicēja “Dokumentu par pasākumiem, lai novērstu grūtības, ar ko saskaras MVU, kuri izmanto tirdzniecības aizsardzības instrumentus”. Tajā ir virkne konkrētu darbību, ko varētu viegli īstenot, lai labāk palīdzētu MVU visās tirdzniecības aizsardzības jomās, un par ko ar dalībvalstīm ir sasniegta zināma konverģence. Šis dokuments, kas balstīts uz neatkarīga uzņēmuma veikta pētījuma rezultātiem, 2011. gadā tika apspriests ar dalībvalstīm, un dalībvalstis to uztvēra pozitīvi. Pētījuma mērķis bija noteikt 27 ES dalībvalstu MVU vajadzības, iesniedzot sūdzību vai piedaloties tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanās kā importētājiem vai lietotājiem, vai kā eksportētājiem tādās izmeklēšanās, kuras uzsākušas trešās valstis, ņemot vērā svarīgo lomu, kāda MVU ir ES ekonomikā, un grūtības, ar ko šie uzņēmumi saskaras, piedaloties tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanās.

Ņemot vērā TAI procedūru sarežģītību (sevišķi MVU, jo tie ir nelieli un sadrumstaloti), ir izveidots tirdzniecības aizsardzības atbalsta dienests MVU. Dienesta uzdevums ir risināt vispārējus un konkrētus MVU svarīgus jautājumus un problēmas saistībā ar TAI. MVU ir veltīta atsevišķa sadaļa TAI tīmekļa vietnē, un tajā norādīti tirdzniecības aizsardzības atbalsta dienesta kontaktpunkti.

2011. gadā minētie kontaktpunkti saņēma daudzus informācijas pieprasījumus un tos uzreiz izpildīja. Minētie pieprasījumi bija gan par TAI procesa norisi, gan saturu.

5.2.        Divpusēji kontakti/informatīvie pasākumi – nozare un trešās valstis

TAI dienestu darba svarīga sastāvdaļa ir ES tirdzniecības aizsardzības tiesību aktu un prakses skaidrošana.

Trešo valstu ierēdņiem 2011. gadā tika organizēts seminārs par tirdzniecības aizsardzību. Turklāt 2011. gadā divpusējos kontaktos ar vairākām trešajām valstīm, piemēram, Ķīnu, Koreju, Turciju un Austrāliju tika apspriesti dažādi tirdzniecības aizsardzības jautājumi.

.

2011. gadā notika arī vairākas tikšanās ar galvenajām ieinteresēto personu apvienībām un uzņēmumiem, piemēram, Eiropas Biznesa konfederāciju un Eurocommerce.

6.           Uzklausīšanas amatpersona

2011. gads bija piektais gads, kopš Tirdzniecības ĢD darbojas uzklausīšanas amatpersona, kura sāka darbu 2007. gada aprīlī. Uzklausīšanas amatpersona darbojas neatkarīgi. Šobrīd tā administratīvi ir piesaistīta tirdzniecības lietu komisāram. 2011. gadā tā administratīvi bija piesaistīta Tirdzniecības ĢD ģenerāldirektoram. 2012. gada sākumā tika publicēts uzklausīšanas amatpersonas oficiālais mandāts[1].

Galvenais uzklausīšanas amatpersonas uzdevums ir nodrošināt, ka faktiski tiek izmantotas tiesības uz interešu aizstāvību tirdzniecības procedūrās Eiropas Komisijā. Tiesības uz interešu aizstāvību nozīmē ne tikai tiesības tikt uzklausītam un piekļuvi lietas materiāliem, bet ietver arī plašākas tiesības, kas aprakstītas ES Pamattiesību hartā: ikvienas personas tiesības i) “tikt uzklausītai, pirms tiek veikts kāds individuāls pasākums, kas to varētu nelabvēlīgi ietekmēt”, ii) “uz objektīvu, godīgu un saprātīgos termiņos veiktu jautājumu izskatīšanu” un iii) “piekļūt materiāliem, kas uz to attiecas, ievērojot konfidencialitātes, kā arī profesionālā noslēpuma un komercnoslēpuma likumīgas aizsardzības apsvērumus”. Uzklausīšanas amatpersona arī konsultē Tirdzniecības ĢD ģenerāldirektoru jautājumos, kas saistīti ar pareizu procesa īstenošanu un pēc nepieciešamības par visiem jautājumiem saistībā ar tirdzniecības procedūrām.

Kopš šā amata izveides 2007. gadā pieprasījums pēc uzklausīšanas amatpersonas iejaukšanās aizvien pieaug. 2011. gadā tā iejaucās 81 reizi 35 tirdzniecības aizsardzības lietās, un notika 26 uzklausīšanas, no kurām 4 bija kopīgas uzklausīšanas personām ar līdzīgām interesēm. Uzklausīšanas amatpersonas iejaukšanos pieprasīja trešo valstu ražotāji eksportētāji, Savienības ražošanas nozare, lietotāji un importētāji, kā arī trešo valstu valdību pārstāvji. Tā strādāja ar jautājumiem, kas attiecās uz visiem izmeklēšanas posmiem, un sniedza virkni ieteikumu Komisijas dienestiem, kuri lielā mērā arī tika izpildīti. Uzklausīšanas amatpersonas ieteikumu galvenais mērķis ir nostiprināt interešu aizsardzības tiesības ieinteresētajām personām.

Galvenie jautājumi, ar ko uzklausīšanas amatpersona 2011. gadā saskārās, ir iedalāmi 3 grupās: i) izpaustās informācijas saturs un kvalitāte, ii) piekļuve dokumentiem un nekonfidenciālo dokumentu kvalitāte, iii) iebildumi pret apgalvojumiem, konstatējumiem un secinājumiem.

7.           Pārskats par antidempinga, antisubsidēšanas un tirgus aizsardzības izmeklēšanām un pasākumiem

7.1.        Vispārīga informācija

Eiropas Savienībā 2011. gada beigās bija spēkā 117 antidempinga pasākumi (sk. O pielikumu) un 10 antisubsidēšanas pasākumi (sk. P pielikumu).

2011. gadā antidempinga vai antisubsidēšanas pasākumi attiecās uz 0,25 % no kopējā importa ES.

Jāuzsver, ka sīkāka informācija par turpmāk minētajiem jautājumiem ir atrodama šim ziņojumam pievienotajā darba dokumentā. Atsauces uz darba dokumenta pielikumiem ir sniegtas virsrakstos.

7.2.        Jaunas izmeklēšanas (sk. A līdz E pielikumu un N pielikumu)

2011. gadā tika sākta 21 izmeklēšana[2]. Pagaidu maksājumi tika noteikti 10 procedūrās. 13 gadījumos tika noteikti galīgie maksājumi. 11 izmeklēšanas tika izbeigtas, nenosakot pasākumus. 21 pasākums pēc piecu gadu termiņa beidzās automātiski.

7.3.        Pārskatīšanas izmeklēšanas

Pārskatīšanas izmeklēšanas vēl joprojām veido lielāko daļu TAI dienestu darba. Laikposmā no 2007. līdz 2011. gadam tās veidoja 63 % no visām uzsāktajām izmeklēšanām. Darba dokumenta 2. tabulā sniegta statistikas informācija par 2007.–2011. gadu.

7.3.1.     Termiņbeigu pārskatīšanas (sk. F pielikumu)

Pamatregulu 11. panta 2. punktā un 18. pantā noteikts, ka pasākumi ir spēkā piecus gadus, izņemot gadījumus, kad termiņbeigu pārskatīšanā tiek pierādīts, ka tie jāsaglabā sākotnējā veidā.

2011. gadā tika sāktas 8 pārskatīšanas izmeklēšanas. 8 termiņbeigu pārskatīšanas tika noslēgtas, apstiprinot maksājumus nākamajiem pieciem gadiem. 4 termiņbeigu pārskatīšanas noslēdzās ar to, ka pasākumi tika izbeigti.

7.3.2.     Starpposma pārskatīšanas (sk. G pielikumu)

Saskaņā ar pamatregulu 11. panta 3. punkta un 19. panta noteikumiem pasākumus var pārskatīt, kamēr tie ir spēkā. Pārskatīšanu var ierobežot, attiecinot to tikai uz dempinga/subsidēšanas vai kaitējuma aspektiem.

Kopā 2011. gadā tika sāktas 9 starpposma pārskatīšanas. 7 starpposma pārskatīšanas tika noslēgtas, apstiprinot vai grozot maksājumu. 5 starpposma pārskatīšanas noslēdzās ar to, ka pasākumi tika izbeigti.

7.3.3.     “Citas” starpposma pārskatīšanas (sk. H pielikumu)

2011. gadā tika sāktas 2 “citas” pārskatīšanas, kas neatbilst pamatregulu 11. panta 3. punktam vai 19. pantam.

7.3.4.     Pārskatīšanas sakarā ar jauniem eksportētājiem (sk. I pielikumu)

Saskaņā ar pamatregulu 11. panta 4. punktu un 20. pantu var veikt “jauna uzņēmuma” un “paātrināto” pārskatīšanu, lai noteiktu individuālo dempinga starpību vai individuālo kompensācijas maksājumu jauniem eksportētājiem, kuri atrodas attiecīgajā eksportētājvalstī un kuri ražojumu izmeklēšanas periodā nav eksportējuši. Šādiem eksportētājiem ir jāpierāda, ka tie patiešām ir jauni eksportētāji un ka tie faktiski sākuši eksportēt uz ES pēc izmeklēšanas perioda. Kā tādiem tiem var aprēķināt individuālo maksājumu, kas parasti ir mazāks par valsts mēroga maksājumu.

2011. gadā tika sāktas 2 pārskatīšanas sakarā ar jauniem eksportētājiem.

7.3.5.     Izmeklēšanas saistībā ar pasākumu absorbēšanu (sk. J pielikumu)

Ja ir pietiekama informācija, kas liecina, ka pēc sākotnējās izmeklēšanas perioda un pirms vai pēc pasākumu noteikšanas eksporta cenas ir samazinājušās vai ir nepietiekami (vai nemaz nav) mainījušās ES importētā ražojuma tālākpārdošanas cenas vai turpmākās pārdošanas cenas, var sākt “absorbēšanas” pārskatīšanu, lai pārbaudītu, vai pasākums ir ietekmējis iepriekš minētās cenas. Dempinga starpības var aprēķināt atkārtoti un maksājumu var palielināt, lai ņemtu vērā šādas zemākas eksporta cenas. Pamatregulu 12. pantā un 19. panta 3. punktā ir iekļauta iespēja veikt “absorbēšanas” pārskatīšanas.

2011. gadā nav sākta vai noslēgta neviena šāda pārskatīšana.

7.3.6.     Izmeklēšanas saistībā ar pasākumu apiešanu (sk. K pielikumu)

Ar pamatregulu 13. un 23. pantu ir paredzēta iespēja atsākt izmeklēšanu, ja tiek sniegti pierādījumi par pasākumu apiešanu.

3 šādas izmeklēšanas tika sāktas 2011. gadā. 4 izmeklēšanas saistībā ar pasākumu apiešanu tika noslēgtas, paplašinot maksājumu piemērošanu, bet 2 – nepaplašinot maksājumu piemērošanu.

7.4.        Tirgus aizsardzības izmeklēšanas (sk. L pielikumu)

2011. gadā netika sākta neviena tirgus aizsardzības izmeklēšana. 1 tirgus aizsardzības izmeklēšana, kas tika sākta 2010. gadā, tika pabeigta bez pasākumu noteikšanas.

8.           Antidempinga un antisubsidēšanas pasākumu izpilde

8.1.        Pasākumu pēcpārbaude

Pēcpārbaude attiecībā uz spēkā esošajiem pasākumiem tika vērsta uz četrām galvenajām jomām: 1) novērst krāpšanu, 2) pārraudzīt tirdzniecības plūsmas un tirgus norises, 3) uzlabot efektivitāti ar piemērotiem instrumentiem un 4) rīkoties pārkāpumu gadījumos. Tas ļāva TAI dienestiem sadarbībā ar dalībvalstīm rīkoties proaktīvi, lai nodrošinātu pienācīgu tirdzniecības aizsardzības pasākumu izpildi Eiropas Savienībā.

8.2.        Saistību uzraudzība (sk. M un Q pielikumu)

Saistību uzraudzība veido daļu no izpildes darbībām, jo saistības ir viens no antidempinga vai antisubsidēšanas pasākumu veidiem. Komisija apstiprina saistības, ja tiek pierādīts, ka tās var efektīvi novērst dempinga vai subsidēšanas radīto kaitējumu.

Spēkā esošo saistību skaits 2011. gada sākumā bija 22. 2011. gadā saistību portfelī notika šādas izmaiņas: 5 uzņēmumu saistības beidza pastāvēt sakarā ar to termiņa beigām/atcelšanu, un tika pieņemtas viena uzņēmuma saistības. Tādējādi kopējais spēkā esošo saistību skaits 2011. gada beigās bija 18.

9.           Kompensācijas (sk. U pielikumu)

Saskaņā ar pamatregulu 11. panta 8. punktu un 21. panta 1. punktu importētāji var pieprasīt atmaksāt attiecīgo iekasēto maksājumu, ja tiek pierādīts, ka dempinga/subsīdiju starpība ir likvidēta vai samazināta līdz tādam līmenim, kas ir zemāks par spēkā esošo maksājumu.

2011. gadā tika iesniegti 26 jauni kompensāciju pieprasījumi. 2011. gada beigās turpinājās 12 izmeklēšanas, kas attiecās uz 18 pieprasījumiem. 2011. gadā tika pieņemti 24 Komisijas lēmumi: 12 lēmumos tika piešķirtas daļējas kompensācijas, bet 12 lēmumos kompensāciju pieprasījumus noraidīja. 7 pieprasījumi tika atsaukti.

10.         Izskatīšana tiesā – Tiesas/Vispārējās tiesas lēmumi

Tiesa un Vispārējā tiesa 2011. gadā pasludināja kopā 9 spriedumus antidempinga vai antisubsidēšanas jomā. Dažu spriedumu kopsavilkums ir sniegts darba dokumentā.

2011. gadā tika ierosinātas 16 jaunas lietas – 12 lietas Vispārējā tiesā un 4 lietas Tiesā.

Vispārējā tiesā un Tiesā 2011. gada beigās vēl neizskatīto lietu saraksts antidempinga un antisubsidēšanas jomā ir atrodams darba dokumenta S pielikumā.

11.         Pasākumi Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) ietvaros

11.1.      Strīdu izšķiršana antidempinga, antisubsidēšanas un tirgus aizsardzības jomā

PTO nosaka stingru procedūru strīdu izšķiršanai starp PTO dalībvalstīm attiecībā uz PTO nolīgumu piemērošanu.

2011. gada jūlijā PTO Apelācijas institūcija izstrādāja ziņojumu par strīda izšķiršanu lietā, kur Ķīna vērsās pret ES par antidempinga pasākumiem, kas bija noteikti, importējot konkrētus Ķīnas izcelsmes dzelzs vai tērauda savienotājelementus. Tā bija pirmā lieta, ko Ķīna PTO iesniedza pret ES kopš tās pievienošanās šai organizācijai 2001. gadā. 2010. gada decembrī PTO ekspertu grupa nosūtīja savu ziņojumu PTO dalībvalstīm, un 2011. gada martā ES iesniedza apelāciju par konkrētiem šā ziņojuma aspektiem. Apelācijas institūcija izstrādāja savu ziņojumu 2011. gada jūlijā, un Strīdu izšķiršanas padome 2011. gada 28. jūlija sanāksmē pieņēma ziņojumu. Lai gan ekspertu grupa un Apelācijas institūcija noraidīja lielāko daļu Ķīnas prasību attiecībā uz “stiprinājumu” regulu, tika konstatēts, ka daži šīs regulas aspekti ir pretrunā ar PTO noteikumiem. Ekspertu grupa un Apelācijas institūcija arī konstatēja, ka pamatregulas 9. panta 5. punkts neatbilst Eiropas Savienības saistībām, kuras tā uzņēmusies PTO Antidempinga nolīgumā. Eiropas Savienība 2011. gada septembrī paziņoja PTO Strīdu izšķiršanas padomei, ka ir iecerējusi īstenot ieteikumus un nolēmumus, ko minētā padome pieņēmusi šajā strīdā, tādā veidā, lai tiktu ievērotas ES saistības PTO. 2012. gada februārī Komisija ierosināja Eiropas Parlamentam un Padomei grozījumu antidempinga pamatregulā, lai ņemtu vērā Strīdu izšķiršanas padomes nolēmumu[3].

2011. gada oktobrī tika publicēts PTO ekspertu grupas ziņojums par strīdu saistībā ar antidempinga pasākumiem, kas noteikti konkrētiem ādas apaviem no Ķīnas. Ekspertu grupa tika izveidota 2010. gada maijā. Tā secināja, ka lielākajā daļā pārbaudīto jautājumu ES pilnībā ir rīkojusies saskaņā ar PTO noteikumiem. Ekspertu grupa arī apstiprināja konstatējumus, kas bija pieņemti “stiprinājumu” strīdā attiecībā uz pamatregulas 9. panta 5. punktu. Tā kā regulām, ar kurām noteikti pasākumi apavu importam, piemērošanas termiņš beidzās 2011. gada martā, ekspertu grupa secināja, ka nav pamata ieteikt “panākt [jau izbeigušos] pasākumu atbilstību” saskaņā ar Vienošanās par noteikumiem un kārtību, kas nosaka strīdu izšķiršanu, 19. panta 1. punktu. Tomēr ekspertu grupa ieteica, ka Eiropas Savienībai būtu jāpanāk pamatregulas 9. panta 5. punkta atbilstība tās saistībām PTO nolīgumos.

 

11.2.      Citi PTO pasākumi

DAP sarunu grupa par noteikumiem 2011. gadā sāka neformālu daudzpusēju konsultāciju procesu par dažādiem jautājumiem, par kuriem bija jūtama nepieciešamība piestrādāt pie atšķirību novēršanas starp dalībniekiem. Tā rezultātā tika izstrādāts jauns dokuments par antidempinga disciplīnām, parādot tās līnijas, kurās viedokļi sakrīt, un atlikušos problemātiskos jautājumus, bet sasniegtais subsīdiju un zivsaimniecības subsīdiju jomā tika iztirzāts ziņojumā (PTO 2011. gada 21. aprīļa dokuments TN/RL/W/254). Lai gan šie dokumenti precīzi atspoguļo sarunu stāvokli minētajās jomās, sarunas 2011. gadā nebija iespējams turpināt – daļēji sakarā ar DAP sarunu vispārējo dinamiku. Pēc priekšsēdētāja Frensisa atkāpšanās starp dalībniekiem tika panākta vienprātība sarunu grupas par noteikumiem priekšsēdētāja amatā iecelt vēstnieku Makkuku (Jamaika). Viņa iecelšana tika apstiprināta oficiālajā sanāksmē 2012. gada februārī. Pēc tam divas reizes (2012. gada februārī un aprīlī) notika tehnisko jautājumu grupas (sarunu grupas apakšgrupas) sanāksmes.

Paralēli šīm darbībām Komisijas dienesti piedalījās antidempinga, subsīdiju un kompensāciju un tirgus aizsardzības komiteju darbā. Komitejas divas reizes tikās regulārajās sanāksmēs, lai pārskatītu paziņojumus un pārrunātu īpašus jautājumus.

Secinājums

Gan iepriekšējā gadā uzsākto jauno lietu skaits, gan galīgi noteikto pasākumu skaits 2011. gadā palielinājās. To izmeklēšanu skaits, kuras tika pabeigtas, nenosakot pasākumus, arī nedaudz palielinājās, turpretim noteikto pagaidu pasākumu skaits samazinājās gandrīz par ceturtdaļu. Lai arī jaunu pārskatīšanu skaits salīdzinājumā ar 2010. gadu samazinājās gandrīz par sesto daļu, tās joprojām ir dienestu darba būtiska daļa. Salīdzinājumā ar 2010. gada datiem pabeigto pārskatīšanu skaits ir ievērojami palielinājies.

Visbeidzot jāatgādina, ka 2011. gadā spēkā esošie tirdzniecības aizsardzības pasākumi attiecās tikai uz 0,25 % no kopējā importa, parādot to, ka ES šos instrumentus izmanto samērīgi un saskaņā ar noteikumiem.

[1]               OV L 107, 19.4.2012., 5. lpp.

[2]               Darba dokumenta 1. tabulā atspoguļota statistikas informācija par jaunajām izmeklēšanām 2007.–2011. gadā, kas veiktas saskaņā ar pamatregulu 5. un 10. panta noteikumiem.

[3] COM(2012) 41 final.