KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Atbalsts kultūrai un radošajām nozarēm izaugsmei un nodarbinātībai Eiropas Savienībā

1. Lielākoties neizmantots resurss stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanai

Kultūra, kas ir mūsu sociālās vides centrā, veido mūsu identitāti, vēlmes un attiecības ar citiem un pasauli. Tā veido arī vietas un ainavas, kurās mēs dzīvojam, un to dzīvesveidu, kādu izvēlamies. Kultūras mantojumam, vizuālajai mākslai un izpildītājmākslai, kinematogrāfijai, mūzikai, izdevējdarbībai, modei vai dizainam ir spēcīga ietekme uz ikdienas dzīvi, bet ieguldījums, ko kultūras un radošās nozares[1] var sniegt ES sociālajā un ekonomiskajā attīstībā, vēl pilnībā nav apzināts. Turklāt globalizācija un digitalizācija ir radījusi ievērojamas grūtības, bet ir jāsekmē nepieciešamā pielāgošanās, kas ļautu šīm nozarēm pilnībā realizēt savu potenciālu, un labāk nostiprinātu Eiropas izcilības tradīcijas, izmantojot to kā salīdzinošu priekšrocību pasaules mērogā. Šajā paziņojumā tiek ierosināta stratēģija, ar kuras palīdzību turpināt izmantot šo nozaru potenciālu Eiropas Savienībā, veicinot izaugsmi un nodarbinātību.

Strauji augošas nozares

Kultūras un radošo nozaru ekonomiskā darbība ir atzīta – Eiropas Savienībā šīs nozares veido 3,3 % no IKP, un tajās ir nodarbināti 6,7 miljoni cilvēku (3 % no kopējā nodarbināto skaita)[2].

Skaitļi ir svarīgi arī tad, ja tiek apskatītas modes[3] un augstas kvalitātes preču[4] nozares, kuras atkarīgas no liela kultūras un radošuma ieguldījuma. Katra no tām veido 3 % no ES IKP un nodarbina attiecīgi 5 un 1 miljonu cilvēkus, un tiek prognozēts, ka augstas kvalitātes preču nozarēs līdz 2020. gadam nodarbināti būs 2 miljoni cilvēku[5].

No 2008. līdz 2011. gadam nodarbinātība kultūras un radošajās nozarēs bija elastīgāka, nekā ES ekonomika kopumā[6], tomēr izaugsmes rādītājs apakšnozarēs bija atšķirīgs. Šī tendence ir vēl jo vairāk interesanta tāpēc, ka dažās nozarēs ir augstāks jauniešu nodarbinātības īpatsvars, nekā visā pārējā ekonomikā.

Dažos gadījumos stratēģiskie ieguldījumi šajās nozarēs vietējā un reģionālajā līmenī ir devuši ievērojamus rezultātus. Jo īpaši svarīgu ekonomisku ieguvumu rada festivāli un Eiropas kultūras galvaspilsētas, reizēm radot desmitkārtīgu sviras efektu uz katru ieguldīto euro.

Inovācijas katalizatori

Atrodoties starp mākslu, uzņēmējdarbību un tehnoloģiju, kultūras un radošās nozares ir stratēģiskā pozīcijā, lai radītu labumu arī citām nozarēm. Tās veido saturu IKT lietojumprogrammām, radot pieprasījumu pēc sarežģītām elektronikas un telekomunikācijas ierīcēm. Kultūra un radošums tieši ietekmē arī tādas nozares kā tūrisms un tie iekļaujas katrā vērtību ķēdes posmā tādās nozarēs kā modes un augstas kvalitātes preču nozares, kur aizvien pieaug kultūras un radošuma kā pamatvērtību nozīme[7].

Kopumā šīs nozares ietekmē inovāciju citās nozarēs. Kā uzsvērts pamatiniciatīvā “Inovācijas savienība”[8], inovāciju aizvien vairāk virza faktori, kas nav tehnoloģiski – piemēram, radošums, dizains un jauni organizatoriski procesi vai uzņēmējdarbības modeļi. Tā ļoti atkarīga no radošām ekosistēmām, kurās noteicošā loma ir starpnozaru partnerību un iesaistīto dalībnieku kvalitātei un dažādībai. Visacīmredzamākais piemērs ir dizaina plašā izmantošana ražošanas nozarēs, pievienojot vērtību produktiem, pakalpojumiem, procesiem un tirgus struktūrām. Uzņēmumos, kas radošiem ieguldījumiem tērē divreiz vairāk par vidējo summu, inovatīvu produktu ieviešanas iespēja ir par 25 % augstāka[9].

Šis katalizatora potenciāls var būt arī svarīgs resurss sociālajā inovācijā, un ar to var rast risinājumus galvenajām sociālajām problēmām, piemēram, klimata pārmaiņas, ilgtspējīga attīstība, demogrāfiskās izmaiņas vai kultūras daudzveidība[10]. Piemēram, kultūras un radošās nozares partnerībā ar izglītības un profesionālās apmācības nozari var sniegt ieguldījumu dažādu prasmju attīstībā saistībā ar radošumu un uzņēmējdarbību, kritisku domāšanu, riska uzņemšanos un iesaistīšanos, kas ir nepieciešamas prasmes, lai saglabātu ES konkurētspēju zināšanu sabiedrībā.

Būtisks globālās konkurences un maigās varas elements

Eiropas starptautiskie partneri jau veic lielus ieguldījumus kultūras un radošajās nozarēs. ASV tajās jau ir ieguldījusi vairākas desmitgades – gan kā stratēģiskās ekonomiskās nozarēs, gan kā līdzeklī, ar kuru pasaules mērogā apliecināt savu klātbūtni. Citas valstis, piemēram, Ķīna, Dienvidkoreja vai Indija, arī veic ļoti lielus ieguldījumus, lai palielinātu savu ekonomisko potenciālu un maigo varu. Šādā nolūkā tās iesaistās pasaules mēroga konkurencē par radošiem talantiem. Piemēram, Ķīnā publiskie ieguldījumi kultūrā kopš 2007. gada katru gadu ir pieauguši par 23 %, un līdz 2015. gadam ir plānots paaugstināt nozares IKP daļu no 2,5 % līdz 5–6 %[11].

Lai gan Eiropas modes un augstas kvalitātes preču nozares sniedz arvien lielāku ieguldījumu ES eksportā[12] un Eiropas izcilības veicināšanā pasaulē, citu nozaru potenciāls, piemēram, kinematogrāfijas vai mūzikas, ārzemēs vēl pilnībā netiek izmantoti. Problēma ir gan eksporta apjoma palielināšana, radot labumu ES ekonomikai, gan dinamiskas, pievilcīgas un radošas Eiropas tēla veidošana, kas ir atvērta visas pasaules kultūrām un talantiem.

2. Pārvēršot jaunās problēmas jaunās izaugsmes un nodarbinātības iespējās

Kultūras un radošās nozares saskaras ar strauji mainīgu vidi, ko rada digitalizācija un globalizācija, kā rezultātā parādās jauni dalībnieki, ļoti lielas struktūras pastāv vienlaikus ar mikrovienībām, pakāpeniski transformējas vērtību ķēde un mainās patērētāju izturēšanās un vēlmes. Lai gan šīs pārmaiņas rada lieliskas iespējas attiecībā uz zemākām ražošanas izmaksām vai jauniem izplatīšanas kanāliem, tās tomēr nozīmē, ka nepieciešama rīcība dažādos līmeņos.

Šajā mainīgajā vidē piekļuve finansējumam vēl joprojām ir būtiska problēma – banku sektoram nav vajadzīgo zināšanu, lai analizētu uzņēmējdarbības modeļus šajās nozarēs, un tas pienācīgi nenovērtē šo nozaru nemateriālos aktīvus. Finanšu un ekonomiskā krīze šo situāciju vēl vairāk pasliktina tieši tad, kad būtu nepieciešami ieguldījumi, lai varētu pielāgoties.

Šīs nozares raksturo arī dziļa fragmentācija nacionālā un valodu ziņā. Lai gan no tās izrietošā kultūru daudzveidība ir viennozīmīga Eiropas vērtība, tās rezultātā rodas kultūras un radošo darbu un dalībnieku ierobežota un nepietiekama apjoma transnacionāla aprite gan ES ietvaros, gan ārpus tās, kā arī ģeogrāfiska nelīdzsvarotība un attiecīgi ierobežota izvēles iespēja patērētājiem.

Dažādu nozaru saskares punktos vērojama spēcīga dinamika (piemēram, palielinot saikni starp datorspēlēm, filmām un mūziku), tāpat kā ar citām nozarēm (piemēram, modi, augstas kvalitātes precēm vai tūrismu). Tomēr šīs nozares un politika vēl joprojām bieži tiek organizēta nozaru ietvaros, ierobežojot sinerģiju iespējas un jaunu risinājumu un uzņēmumu rašanos.

Visas šīs problēmas dažādas nozares ietekmē atšķirīgi, bet tām visām ir nepieciešams visaptverošs stratēģisks risinājums, iesaistot visus dalībniekus, sākot no vietējiem līdz pat ES līmenim.

3. Vajadzība pēc daudzlīmeņu stratēģijas – dalībvalstu nozīme

Holistiska pieeja integrētām stratēģijām

Lai gan nacionālās un reģionālās situācijas ir ļoti atšķirīgas, tādu veiksmīgu stratēģiju izstrādē, ar kuru palīdzību minētās problēmas varētu pārvērst jaunās izaugsmes un nodarbinātības iespējās ES, parasti tiek izmantots vienāds loģisko posmu paraugs[13].

Veiksmīgas kultūras un radošo nozaru stratēģijas parasti tiek balstītas uz konkrētas teritorijas kultūras un radošo resursu pilnīgu apzināšanu un mobilizēšanu. Tās ir holistiskas, aicinot veidot partnerības starp dažādām jomām (kultūras, rūpniecības, ekonomikas, izglītības, tūrisma, teritoriālās plānošanas utt.) un līdzatbildības palielināšanai iesaistot visas attiecīgās ieinteresētās publiskās un privātās personas. Stratēģiju pamatā ir jābūt arī pētījumiem, lai nodrošinātu efektivitāti, lietderību un stabilitāti. Šajās stratēģijās katram attiecīgajam jautājumam, sākot no prasmju attīstības līdz finansējumam vai piekļuvei pasaules tirgiem, tiek noteikts, ko var risināt ar plaši piemērojamu politiku un instrumentiem un kam ir nepieciešama īpaši izstrādāta pieeja. Tas attiecas uz visiem pārvaldības līmeņiem – vietējo, reģionālo, valsts, līdz pat Eiropas līmenim.

Lai gan pēdējos gados dažas dalībvalstis, reģioni un pilsētas, kā dažus piemērus minot AK, Igauniju, Valoniju, Apūliju, Barselonu un Amsterdamu, ir veiksmīgi izmantojušas kultūras un radošo nozaru ārkārtīgi lielo potenciālu, sekmējot sociāli ekonomisko attīstību, un pakāpeniski ir izstrādājušas atsevišķas stratēģijas, citas valstis, reģioni un pilsētas to tikai vēl sāk darīt. Ja stratēģijas jau ir izstrādātas, tās pagaidām parasti veltītas tam, lai nostiprinātu šīs nozares, nevis lai veicinātu partnerības un labuma gūšanu citās nozarēs.

Galvenie politikas virzītājspēki

Lai risinātu minētās lielākās problēmas, ir nepieciešama saskaņota darbība jo īpaši šādās galvenajās jomās.

Nepieciešamo prasmju mainīšana

Starp kultūras un radošajām nozarēm, sociālajiem partneriem un izglītības un apmācības sniedzējiem ir nepieciešama spēcīgāka partnerība gan sākotnējā apmācībā, gan turpmākā profesionālā attīstībā. Tam vajadzētu nodrošināt nozarēs to prasmju kopumu, kas nepieciešams radošai uzņēmējdarbībai strauji mainīgā vidē. Turklāt dažas nozares saskaras ar to, ka trūkst darbinieku ar tehniskām un tradicionālām prasmēm un arodiem, tāpēc ka jaunieši, jo īpaši, nevēlas apgūt šādas prasmes.

Radošās prasmes ir nepieciešams apgūt jau no bērnības, lai nostiprinātu pamatus radošu talantu plūsmas nepārtrauktai papildināšanai un lai sekmētu pieprasījumu pēc vēl daudzveidīgāka un sarežģītāka radoša satura un produktiem. Mūžizglītības perspektīvā radošās prasmes un kompetences var palīdzēt reaģēt uz prasību izmaiņām darba tirgū.

Partnerības ar izglītības sniedzējiem var veicināt arī stimulējošu mācību vidi, palīdzot skolēniem, jo īpaši grūtībās nonākušiem, iegūt pamata prasmes un izveidot kompetences, kas nepieciešamas viņu turpmākajai profesionālajai dzīvei, tādējādi uzlabojot viņu nodarbināmību. Radošas un kultūras iniciatīvas vietējā līmenī var veicināt marginalizētu grupu integrāciju un piedāvāt iespējas cilvēkiem, kas dzīvo nelabvēlīgos rajonos.

Uzlabota piekļuve finansējumam

Tas, ka kultūras un radošie uzņēmumi ir mazi uzņēmumi, neskaidrība attiecībā uz pieprasījumu pēc to piedāvātajiem produktiem, šo uzņēmumu uzņēmējdarbības plānu sarežģītība un materiālo aktīvu trūkums ir šķēršļi ārēja finansējuma iegūšanai. Lai gan alternatīvas finansējuma iespējas ir pašu kapitāla finansējums, biznesa eņģeļu ieguldījums (angel investment), riska kapitāls un garantijas, tās tomēr vēl joprojām tiek izmantotas pārāk maz. Tāpat ir arī neoficiāli pierādījumi par tirgus nepilnībām eksporta darbību finansēšanā.

Tāpēc finanšu iestādēm nepieciešams palielināt izpratni par šo nozaru ekonomisko potenciālu un veidot spējas novērtēt uzņēmumus, balstoties uz nemateriāliem aktīviem. Vienlaikus būtu jāpalīdz uzņēmējiem, kas darbojas šajās nozarēs, labāk izprast uzņēmējdarbības plānošanas prasības un līdzekļu sadali savas darbības un izaugsmes finansēšanai.

Tirgus paplašināšana – jaunas partnerības un uzņēmējdarbības modeļi

Kultūras un mākslas iestādēm un pakalpojumu sniedzējiem nepieciešams nostiprināt auditorijas piesaistīšanas spēju, izmantot jaunas iespējas (jo īpaši pārrobežu) un reaģēt uz izmaiņām auditorijas uzvedībā un vēlmēs. Parādās jauni pakalpojumi, kas izmanto IKT piedāvātās iespējas un tiešsaistes pakalpojumus, piedāvājot labākus veidus, kādos reaģēt uz patērētāju pieprasījumu pēc piekļuves daudzpusīgam saturam un produktiem un pēc lielākas iesaistes radošajā procesā. Šīs jaunās pieejas un pakalpojumus vajadzētu pārvērst jaunā ieņēmumu avotā.

Lai virzītu visu digitālā satura platformu izstrādāšanu, ražošanu un izplatīšanu, kultūras un radošajām nozarēm jāiesaistās stratēģiskās un taisnīgās partnerībās ar citām nozarēs, kā rezultātā varētu rasties inovatīvi uzņēmējdarbības modeļi, ar kuriem piekļūt saturam visdažādākajos veidos, veidojot taisnīgu līdzsvaru starp autortiesību subjekta ieņēmumiem un sabiedrības piekļuvi saturam un zināšanām, tādējādi veicinot kultūras un medijpratību. Šajā sakarā Europeana[14] – vienotās piekļuves platformas, kas savieno Eiropas bibliotēku, muzeju un arhīvu digitālo saturu, – pilnais potenciāls būtu jāizmanto aizvien vairāk kā pamats jaunai lietojumu un digitālo produktu ekosistēmai, kas mērķtiecīgi paredzēta tūrismam, izglītībai, radošumam un kultūrai.

Paplašināts starptautiskais mērogs

Lai ļautu plašam lokam mazu organizāciju un uzņēmumu darboties globālā vidē un sasniegt jaunas auditorijas un tirgus visā pasaulē, ir nepieciešama pārdomātas internacionalizācijas un eksportu sekmējošas stratēģijas. Ir nepieciešams noteikt visefektīvākos atbalsta pakalpojumus, nodrošināt piekļuvi ārvalstu tirgiem, nostiprināt reglamentējošo dialogu un novērtēt iespējamās riska sadales iespējas. Varētu vēl vairāk izmantot resursu apvienošanu un plašāku sadarbību starp dažādiem dalībniekiem Eiropas Savienībā, lai sekmētu spēcīgāku Eiropas kultūras un radošuma klātbūtni pasaules mērogā un veidotu pievilcīgu Eiropas tēlu, savienojot mūsu izcilību mantojuma jomā ar dinamisku, inovatīvu radošumu.

Auglīgāka sadarbība starp nozarēm

Kultūras un radošajām nozarēm ir nepieciešama daudzdisciplināra vide, kurā tās varētu iepazīt uzņēmumus no citām nozarēm. Ar jebkuru publisku pasākumu, kas paredzēts šo nozaru attīstībai, ir jāpalielina auglīga sadarbība starp nozarēm. Šim nolūkam ir nepieciešama labāka uzņēmējdarbības atbalsta instrumentu un politiku izstrāde un pārbaudīšana, lai nodrošinātu starpnozaru saikni un ieguvumu citām nozarēm. Tas nozīmē, ka jāmainās pašām nozarēm, vienlaikus pievienojot jaunas prasmes un kompetences citās nozarēs, un otrādi.

Tam vajadzīga arī turpmāka sadarbība starp dažādām politikas jomām, jo īpaši ekonomisko jautājumu, rūpniecības, izglītības, tūrisma, inovācijas, pilsētvides un reģionālās attīstības un teritoriālās plānošanas jomā.

Ņemot vērā iepriekšminēto, dalībvalstis visos teritoriālajos līmeņos un vajadzības gadījumā iesaistot visas nepieciešamās publiskās un privātās ieinteresētās personas, tiek aicinātas veikt šādas darbības.

– Pilnībā novērtēt kultūras un radošo nozaru (CCS[15] ) potenciālu gudrai, iekļaujošai un ilgtspējīgai izaugsmei un turpināt integrēt tās savās attīstības stratēģijās visos līmeņos, jo īpaši pārdomātas specializācijas stratēģiju sakarā[16].

– Nostiprināt sadarbību CCS un ar citām nozarēm, piemēram, IKT, tūrisma utt., tostarp ar kopēju iniciatīvu palīdzību, lai veicinātu sapratni nozaru vidū un dotu ieguldījumu atvērtākas, inovatīvas un uz uzņēmējdarbību virzītas domāšanas attīstībā ekonomikā.

– Veicināt un nodrošināt jaunu platformu, tīklu un kopienu veidošanu starp visām publiskajām un privātajām ieinteresētajām personām, kas ir saistītas ar CCS.

– Veicināt strukturētas partnerības starp CCS, sociālajiem partneriem un visa veida izglītības un apmācību sniedzējiem, tostarp mācekļu apmācībā.

– Sekmēt neformālu un neoficiālu izglītības un apmācību kvalifikāciju atzīšanu jomās, kas attiecas uz CCS.

– Uzlabot finanšu iestāžu gatavību ieguldīt un gatavību ieguldīt CCS un izstrādāt mērķtiecīgus finansēšanas vadības instrumentus, jo īpaši garantiju shēmas, tostarp atbilstīgi izmantojot plānoto programmu “Radošā Eiropa” un Kohēzijas politikas fondus.

– Atbalstīt CCS jaunu auditorijas piesaistīšanas stratēģiju un uzņēmējdarbības modeļu izpētē un pārbaudē saistībā ar digitālo pāreju.

– Atbalstīt kultūras satura digitalizāciju un tiešsaistes platformu izstrādi saskaņā ar attiecīgajiem ES noteikumiem par valsts atbalstu.

– Mudināt CCS izpētīt un nostiprināt savu klātbūtni starptautiskajos tirgos, tostarp attīstot starptautiskās partnerības un sadarbību ar trešām valstīm.

4.           ES līmeņa pasākumu pievienotā vērtība

ES nepārprotami dod būtisku ieguldījumu, palīdzot veidot pareizo vidi un atbalstot šo pielāgošanās dienaskārtību.

Sekmēt atbilstīgu regulatīvu vidi

Kā daļu no Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akta ES izstrādā MVU politikas satvaru Eiropas Savienībai un dalībvalstīm nolūkā uzlabot vispārējo pieeju uzņēmējdarbībai[17]. Tas jo īpaši attiecas uz kultūras un radošajām nozarēm, kurās galvenokārt ir mazi un mikrouzņēmumi.

Koncentrējoties uz vajadzību īstenot pilnībā integrētu digitālu Eiropas Vienoto tirgu, paziņojumā “Intelektuālā īpašuma tiesību vienotais tirgus”[18] ir izklāstīts iniciatīvu plāns tam, lai izstrādātu ES intelektuālā īpašuma tiesību satvaru, atalgojot radošus centienus un nodrošinot pārrobežu aktivitātes iekšējā tirgū. Tā rezultātā Komisija pieņēma tiesību aktu priekšlikumus par nenosakāmu autortiesību darbiem[19] un kolektīvo tiesību pārvaldību[20]. Pēc Zaļās grāmatas par audiovizuālo darbu izplatīšanu tiešsaistē ES[21] ir uzsākts audiovizuālās nozares novērtējums. Komisija nodrošina mediācijas procesu ar ieinteresētajām personām attiecībā uz privātās kopēšanas nodevām. Tiek plānots arī uzlabot nemateriālo aktīvu vērtēšanu, kas ir būtisks jautājums attiecībā uz piekļuvi finansējumam.

Tām kultūras un radošajām nozarēm, kuras balstās uz zīmoliem un klientu lojalitāti, būtiska ir modernizācija un preču zīmju sistēmas pielāgošana. ES novērošanas centra par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem vajadzībām ir nepieciešama labāka uzticamu datu analīze par intelektuālā īpašuma tiesību vērtību un pārkāpumiem, paraugprakses apmaiņa un informēšanas kampaņas, lai efektīvi un lietderīgi cīnītos ar viltojumiem un pirātismu. Ņemot to vērā, Komisija nodrošina sadarbību starp intelektuālā īpašuma tiesību turētājiem un interneta platformām saistībā ar Saprašanās memorandu par viltotu preču tirdzniecību internetā, kā mērķis ir Eiropas mērogā samazināt viltotu kultūras preču piedāvājumu internetā[22].

Saskaņā ar Eiropas digitalizācijas programmu[23], kurā iekļauti pasākumi attiecībā uz šķēršļiem Eiropas tiešsaistes tirgu attīstībai, daži aspekti iniciatīvās par valsts sektora informācijas atkārtotu izmantošanu var palīdzēt labāk izmantot un piekļūt kultūras vērtībām.

Viena no prioritārajām darbībām, kas minēta Paziņojumā par PVN nākotni[24], ir pašreizējās PVN likmju struktūras pārskatīšana. Saskaņā ar vienu no minētās pārskatīšanas pamatā esošajiem principiem, līdzīgām precēm un pakalpojumiem būtu jāpiemēro vienāda PVN likme un būtu jāņem vērā tehnoloģijas attīstība, lai varētu pievērsties problēmai attiecībā uz tiešsaistes un fiziskās vides konverģenci.

Efektīvam digitālajam tirgum, kas piedāvātu jaunas iespējas arī kultūras un radošajām nozarēm, Komisija turpinās ieviest iniciatīvas, kas izklāstītas vienotā digitālā e-tirdzniecības un tiešsaistes pakalpojumu tirgus[25] rīcības plānā, tostarp iniciatīvu par “paziņošanas un rīcības” procedūrām un iniciatīvu par tīkla neitralitāti.

Ņemot vērā valsts atbalsta modernizāciju[26], atbalstam kultūras nozarēs apsvērs iespēju par atkāpi no paziņošanas. Turklāt nākamajā pārskatīšanā attiecībā uz Kopienas pamatprogrammu par valsts atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai apsvērs atbalsta iespējas inovācijai, tostarp tādai, kas nav tehnoloģiska inovācija.

Nodrošināt apmaiņu ar paraugpraksi un mācīšanos no līdzbiedriem

ES līmeņa iniciatīvas var veicināt pielāgošanās ātrumu, nodrošināt paraugprakses izplatīšanu un uzlabot tīklu veidošanu kultūras un radošajās nozarēs. Kopš Eiropas darba kārtības kultūrai[27] pieņemšanas 2007. gadā valsts iestādes ir sadarbojušās šajā jomā. Ir izveidota ekspertu grupa, kuras uzdevums ir apspriesties par valsts vai reģionālo paraugpraksi un apstiprināt to, kā arī izstrādāt priekšlikumus sadarbības iniciatīvām. Minētā grupa publicēja vadlīnijas par ES Kohēzijas politikas fondu stratēģisku izmantošanu, lai sekmētu kultūras potenciālu vietējā, reģionālā un valsts attīstībā, jo īpaši sniedzot ieguldījumu pārdomātas specializācijas stratēģijās[28]. Tagad grupa pievērsīsies internacionalizācijai un eksporta stratēģijām. Vēl viens piemērs ir Eiropas Radošo nozaru alianses[29] izveidotā politikas mācības platforma, kuras mērķis ir veicināt apmaiņu un sadarbību labākam uzņēmējdarbības atbalstam un piekļuvi finansējumam, kā arī apkopot izcilību un sadarbību.

Komisija ir iecerējusi atbalstīt arī mācīšanos no līdzbiedriem pilsētu pārvaldēs, ļaujot vietējiem politikas izstrādātājiem dalīties pieredzē un salīdzināt to attiecībā uz kultūras ietekmi pilsētu sociālā un ekonomiskā atdzīvināšanā.

Ceļā uz 2020. gadu – mobilizēt plašu klāstu konkrēta un vispārīga finansiāla atbalsta

Komisijas priekšlikumi programmām un instrumentiem jaunajai daudzgadu finanšu shēmai 2014.–2020. gadam, jo īpaši “Radošā Eiropa”[30], “Erasmus visiem”[31], Kohēzijas politikas fondi[32], “Apvārsnis 2020”[33], Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programma (COSME)[34] un Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments[35] , var sniegt noteicošo ieguldījumu, atbalstot turpmāku kultūras un radošo jomu attīstību un nostiprinot to ieguldījumu stratēģijā “Eiropa 2020” plānotajā nodarbinātībā un izaugsmē.

Programmas “Radošā Eiropa” mērķis ir veicināt kultūras un valodu daudzveidību Eiropā un nostiprināt kultūras un radošo nozaru konkurētspēju. Programmas mērķi ir šādi.

– Atbalstīt pārrobežu tīklus, partnerības un mācīšanos no līdzbiedriem, lai nostiprinātu nozares spēju darboties pāri valsts robežām un palīdzētu reaģēt uz problēmām, piemēram, digitalizāciju, globalizāciju un sadrumstalotajiem Eiropas tirgiem.

– Izveidot mērķtiecīgu finanšu instrumentu, sniedzot garantijas MVU atvieglotai piekļuvei banku aizdevumiem – ar šo instrumentu, kas ir ietverts plānotajā finanšu parāda instrumentā MVU, un ar programmu “Apvārsnis 2020” un COSME programmu mēģinās panākt sistēmisku ietekmi uz finanšu nozari, uzlabojot finanšu iestāžu spējas novērtēt kultūras un radošos projektus, apvienojot vienkopus šobrīd ierobežotās zināšanas pāri valstu robežām un atbalstot iniciatīvas, kuru mērķis ir nostiprināt gatavību ieguldīt šajās nozarēs.

– Atbalsta pasākumi spēju veidošanai, kas mērķtiecīgi paredzēti auditorijas piesaistīšanai un uzņēmējdarbības modeļu pārbaudei.

– Atbalsta pasākumi nozaru darbībai starptautiskā mērogā.

Ar programmu “Erasmus visiem” atbalstīs ieguldījumu izglītībā un apmācībās attiecībā uz mācību mobilitāti, partnerībām inovācijai un politikas atbalstu. Kā daļu no centieniem veicināt sadarbību inovācijā, ar programmu atbalstīs liela apmēra partnerības (zināšanu apvienības) starp augstākās izglītības iestādēm un uzņēmumiem un partnerības starp profesionālo izglītību un apmācību un uzņēmumiem (nozaru prasmju apvienības). Tas rada nozīmīgas iespējas veidot partnerības starp kultūras un radošajām nozarēm un izglītības un apmācības nozari.

Papildinot plašo iespēju klāstu, ko Kohēzijas politikas fonds jau ir sniedzis[36], tas turpinās atbalstīt ieguldījumus kultūras un radošajās nozarēs, lai pēc iespējas palielinātu kultūras ieguldījumu vietējā un reģionālajā attīstībā, pilsētvides atjaunošanā, lauku attīstībā, nodarbinātībā un sociālajā iekļautībā. Kā ieguldījumu piemērus varētu minēt pētījumus, inovāciju, MVU konkurētspēju un uzņēmējdarbību kultūras un radošajās nozarēs vai kultūras mantojuma un kultūrainavu aizsardzību un nostiprināšanu[37]. Turklāt ar Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai turpinās sniegt atbalstu lauku kultūras mantojuma uzturēšanai un piekļuves uzlabošanai kultūras pakalpojumiem lauku reģionos, nodrošinot ieguldījumu un apmācību atbalstu kultūras un radošajiem uzņēmumiem, veicinot to tīklošanu un kopu izveidošanu, jo īpaši ar LEADER[38] palīdzību.

Šajā sakarā vēl vairāk tiks veicināta mērķtiecīga finansēšanas vadības instrumentu izmantošana, tostarp attiecībā uz kultūras un radošajām nozarēm. Redzējumā par Kohēzijas politikas nākotni Komisija ir norādījusi uz šīm nozarēm sakarā ar pārdomātas specializācijas stratēģiju izstrādi vietējai un reģionālai attīstībai[39]. Tam ir nepieciešama dziļāka integrācija starp vietējā/reģionālā līmeņa stratēģijām un tām, ko izstrādā valsts līmenī. Tagad būtu jākoncentrējas uz nozaru potenciāla novērtēšanu reģionālās attīstības stratēģijās plānoto partnerattiecību nolīgumu definēšanā un darbības un lauku attīstības programmās, ņemot vērā dinamisko saikni starp tradicionālām kultūras vērtībām, radošu uzņēmumu attīstību un reakciju uz sociālām un vides problēmām un priekšroku dodot lielākai ieguldījumu dažādībai infrastruktūrā un cilvēkkapitālā[40].

COSME programmas mērķis ir nostiprināt ES uzņēmumu un MVU konkurētspēju un ilgtspēju un veicināt uzņēmējdarbībai labvēlīgu kultūru. Komisija ierosina pasākumus tam, lai sekmētu pasaules līmeņa kopu un uzņēmumu tīklu attīstību un lai paātrinātu konkurētspējīgu nozaru parādīšanos, kuras būtu balstītas uz starpnozaru darbībām, kas ir jo īpaši attiecināms uz kultūras un radošajām nozarēm. Ir ierosināti konkrēti pasākumi, lai veicinātu jaunu uzņēmējdarbības modeļu pieņemšanu un radošu ideju komerciālu izmantošanu, kā rezultātā rodas individualizētas preces un pakalpojumi, apmierinot patērētāju pieprasījumu. Komisija ierosina pilnveidot arī tos pasākumus, ar kuriem savieno un papildina prasmes un kompetences dizaina, radošuma un ražošanas jomā.

Ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” pārvaldīs ES atbalstu pētniecības un inovācijas pasākumiem un veicinās inovācijas, pētniecības un tehnoloģijas attīstības politiku rūpnieciskā potenciāla labāku izmantošanu. Tās mērķis ir nostiprināt konkurētspēju dažādās jaunās rūpniecības nozarēs un sektoros, kas jo īpaši attiecas uz kultūras un radošajām nozarēm. Ar to atbalstīs tehnoloģisko attīstību saistībā ar šīm nozarēm, piemēram, inovatīvas tehnoloģijas radoša satura izveidošanai un izmantošanai un inovatīvi materiāli radošām nozarēm. Programmas “Apvārsnis 2020” ietvaros izpētīs arī tādas jaunas inovācijas formas kā sociālā inovācija un radošums, lai palielinātu pozitīvu starpkultūru dinamiku Eiropā un ar starptautiskajiem partneriem.

Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta mērķis ir veicināt Eiropas transporta, enerģētikas un digitālos tīklus. Tā ietvaros sniegs ilgtspējīgu finansējumu Europeana projektam un atbalstīs saistītus pasākumus, tādus kā mehānismi informācijas apmaiņai par tiesībām un licencēšanu vai kompetences centrus attiecībā uz digitalizāciju un digitālā kultūras mantojuma saglabāšanu.

Starptautiskā līmenī politikas dialogu starp ES un trešām valstīm – gan divpusējā, gan reģionālā līmenī – var izmantot, lai veicinātu uzticēšanos un radītu iespējas iesaistīties visiem izdevīgās partnerībās, tostarp kultūras un radošajās nozarēs[41]. Pateicoties sadarbībai, kultūra arī turpmāk būs būtisks faktors sociāli ekonomiskajā attīstībā un cilvēktiesību, demokrātijas, pilsoniskās sabiedrības un citu labas pārvaldības būtisko elementu nostiprināšanā[42].

Komisija apņemas:

– turpināt uzlabot ES regulatīvo satvaru kultūras un radošajām nozarēm;

– vienoties ar Eiropas Parlamentu un Padomi par tās priekšlikumiem attiecībā uz ES finansējuma instrumentiem 2014.–2020. gadam un sagatavot to ieviešanu;

– atbalstīt paraugprakses apmaiņu Eiropas Savienībā.

Īstermiņa pasākumi ES līmenī, atbalstot galvenos politikas virzītājspēkus

Īstermiņā dalībvalstu centienus visos teritoriālajos līmeņos papildinās vairākas ES iniciatīvas, lai atbalstītu radošu ekosistēmu parādīšanos visās nozarēs dažādos vērtību ķēdes posmos.

– Nepieciešamo prasmju mainīšana

Augstākās izglītības iestādēs un uzņēmumos tiek testētas zināšanu apvienības inovāciju veicināšanai. 2013. gadā par paveikto ziņos Kinematogrāfijas un rūpniecības apvienība zināšanām un mācībām[43].

ES finansē pirmo posmu Eiropas Nozaru kvalifikācijas padomi audiovizuālajā un klātienes priekšnesumu nozarēs[44] un tā finansē arī Eiropas Nozaru kvalifikācijas padomi tekstilizstrādājumu, apģērbu un ādas nozarēs[45], lai analizētu vajadzīgās prasmes.

Līdz 2013. gada beigām dalībvalstu ekspertu grupa, kas izveidota Eiropas darba kārtības kultūrai ietvaros, sniegs ziņojumu par radošo partnerību veicināšanu starp skolām un kultūras un radošiem uzņēmumiem un organizācijām.

– Uzlabota piekļuve finansējumam

Eiropas Radošo nozaru alianšu ietvaros līdz 2014. gadam ES finansē divas partnerības attiecībā uz labāku piekļuvi finansējumam (FAME un C-I Factor).

MEDIA Ražošanas garantiju fonds[46] nodrošina filmu producentu piekļuvi privātiem finansējuma avotiem.

Komisija izvērtēs iespēju izveidot līdzīgu garantiju fondu modes uzņēmumiem.

Saskaņā ar intelektuālā īpašuma tiesību stratēģiju Komisija izstrādās politikas priekšlikumus tam, lai uzlabotu intelektuālā īpašuma tiesību ekonomisko izmantošanu[47].

– Tirgus paplašināšana

2012. gadā Komisija:

– finansēs sagatavošanās darbību attiecībā uz Eiropas filmu apriti digitālajā laikmetā[48];

– finansēs izmēģinājuma projektu attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesību un kultūras un radošo nozaru inovatīvu izmantošanu[49];

– finansēs tematisku tīklu attiecībā uz jauniem uzņēmējdarbības modeļiem publicēšanai digitālajā laikmetā[50];

– organizēs Eiropas konferenci par apmaiņu ar praksi[51] attiecībā uz auditorijas piesaistīšanu;

– pieņems ieteikumu par Eiropas filmu digitālajā laikmetā.

Līdz 2012. gada beigām dalībvalstu ekspertu grupa, kas izveidota Eiropas darba kārtības kultūrai ietvaros, sniegs ziņojumu par publisko iestāžu stratēģijām un paraugpraksi, kā mērķis ir veicināt labāku piekļuvi un dalību kultūrā.

2013. gadā Komisija:

– atbalstīs efektīvāku un interaktīvu rīku izstrādi radošajām nozarēm un prognozēs turpmākās attīstības tendences pētniecībā un inovācijā, izmantojot mijiedarbību starp šīm nozarēm un starp atsevišķiem to segmentiem[52];

– uzsāks WORTH izmēģinājuma projektu nolūkā veicināt uz tirgu orientētu atbalstu un padomu MVU, kas darbojas modes vai uz dizainu balstītās personalizētu preču nozarēs, lai izstrādātu jaunus, radošus produktus un pakalpojumus, sadarbojoties ar dizaineriem.

Turpmāk arī Eiropas mantojuma zīme[53] un Eiropas kultūras galvaspilsēta[54] tiks izmantotas kā laboratorijas auditorijas piesaistīšanai un pilsoņu līdzdalībai.

– Paplašināts starptautiskais mērogs

Komisija 2012.–2013. gadā trešajās valstīs organizēs konkrētus partneru meklēšanas pasākumus, lai atbalstītu MVU internacionalizāciju ar kopu palīdzību, tostarp kultūras un radošajās nozarēs.

Turpināsies sadarbība attiecībā uz CCS saskaņā ar ES un Ķīnas tirdzniecības projektu, pārbaudot padziļinātas sadarbības iespējas šajā jomā.

Politikas dialogi ar jauniem partneriem attiecībā uz kultūru pievērsīsies sadarbības un apmaiņas videi CCS.

Turklāt Komisija:

– pārbaudīs iespējas dalīt risku attiecībā uz pašreizējām eksporta kredītu apdrošināšanas shēmām MVU;

­– ciešā sadarbībā ar EĀDD izpētīs veidus un iespējas, kādās nostiprināt kultūru ārējās attiecībās.

2013. gadā dalībvalstu ekspertu grupa, kas izveidota Eiropas darba kārtības kultūrai ietvaros, izstrādās vadlīnijas internacionalizācijas atbalsta stratēģijām kultūras un radošajās nozarēs.

– Auglīgāka sadarbība starp nozarēm

No 2012. gada Komisija ir veikusi šādus pasākumus:

– nodrošinājusi starpnozaru saikni Eiropas Radošo nozaru alianses ietvaros;

– atbalstījusi trīs liela mēroga demonstrācijas projektus, kuru mērķis bija atbalstīt kultūras tūrismu Eiropas mobilo tehnoloģiju, mobilo pakalpojumu un mobilitātes pakalpojumu nozaru alianses ietvaros.

2012.–2013. gadā Komisija:

– izveidos Eiropas pakalpojumu inovāciju centru, lai sniegtu padomus reģionālām organizācijām attiecībā uz pakalpojumu inovāciju un radošumu rūpniecības pārmaiņu veicināšanā;

– publicēs rokasgrāmatu par to, kā labāk izmantot Kohēzijas politikas fondus pakalpojumu inovācijām, jo īpaši attiecināms uz CCS;

– uzsāks finansēt izmēģinājuma projektu, atbalstot divus tradicionāli rūpnieciskus reģionus to pārejā uz “Eiropas radošajiem apgabaliem”[55];

– pārskatīs problēmas un risinājumus attiecībā uz pasākumiem, ar kuru palīdzību nostiprināt ES modes un augstas kvalitātes preču nozaru konkurētspēju, un ņems vērā attiecīgos Komisijas dienestu darba dokumentus;

– novērtēs ieteikumus, ko 2012. gadā iesniegs Eiropas dizaina līderības padome, un formulēs rīcības plānu dizaina ieviešanai inovācijas politikās;

– Eiropas kopu izcilības iniciatīvas ietvaros izstrādās un pārbaudīs apmācības moduļus radošuma, radošo prasmju un radošo nozaru nozīmes palielināšanai tradicionālo rūpniecības darbību pārmaiņās;

– uzsāks apspriedes ar ieinteresētajām personām par nepieciešamību izveidot Eiropas pieredzes ekonomikas aliansi, lai nodrošinātu starpnozaru mijiedarbību starp CCS, atpūtu, sportu un tūrismu, un lai atbalstītu jaunu rūpniecisko vērtību ķēžu attīstību.

5.           Paveiktā pārraudzīšana

Kultūras un radošo nozaru potenciāla izmantošana pilnā apmērā var sniegt būtisku ieguldījumu izaugsmē un nodarbinātībā, kā arī paātrināt pāreju uz inovatīvu un uz zināšanām balstītu sabiedrību. Lai šo potenciālu realizētu, ir nepieciešama rīcība nacionālā, reģionālā, vietējā un ES līmenī ar mērķi atbalstīt šajā dokumentā aprakstītās daudzlīmeņa stratēģijas ieviešanu, īstermiņā un ilgākā termiņā jo īpaši koncentrējoties uz pieciem galvenajiem politikas virzītājspēkiem – prasmju attīstīšanu, uzlabotu piekļuvi finansējumam, jaunu uzņēmējdarbības modeļu veicināšanu un auditorijas piesaistīšanu, sadarbības nodrošināšanu ar citām nozarēm un politikas jomām un starptautiskā mēroga paplašināšanu. Ar šo stratēģiju tiks sekmēta arī sadarbība ar ES partneriem. Tā būs atkarīga no citu Eiropas iestāžu un ieinteresēto pušu atbalsta.

Stratēģijas ieviešanas progresa uzraudzībai Komisija ierosina izmantot esošo sadarbības ietvaru, proti, atvērto koordinācijas metodi kultūras jomā.

[1]               Kultūras un radošās nozares vispirms ietver arhitektūru, arhīvus un bibliotēkas, mākslas amatniecību, audiovizuālo jomu (ieskaitot kino, televīziju, videospēles un multividi), kultūras mantojumu, dizainu, festivālus, mūziku, izpildītājmākslu, izdevējdarbību, radio un vizuālo mākslu.

[2]               “Ziņojums par Eiropas konkurētspēju 2010. gadā” Citos avotos šie rādītāji ir lielāki – 4,5 % no IKP un 8,5 miljoni nodarbināti cilvēku (TERA Consultants, 2010. gads).

[3]               Ietverot dizainu, modes materiālu un preču ražošanu un to izplatīšanu.

[4]               Iekļaujot jo īpaši augstas kvalitātes modi, juvelierizstrādājumus un pulksteņus, aksesuārus, ādas ražojumus, smaržas un kosmētikas līdzekļus, mēbeles un sadzīves tehniku, automašīnas, laivas, kā arī gastronomiju, viesnīcas un brīvā laika pavadīšanu.

[5]               Competitiveness of the EU fashion industries, Idea Consult, 2012. gads; The value of the cultural and creative industries to the European economy, Frontier Economics, 2012. gads.

[6]               Avots: Eurostat (EU-LFS).

[7]               Kā tas redzams “fast fashion”, kas katru gadu tirgū palaiž vairākas jaunās kolekcijas.

[8]               COM (2010) 546.

[9]               Creating Innovation: Do the creative industries support innovation in the wider economy? NESTA, 2008. gads.

[10]             Sostenuto – Culture as a factor of economic and social innovation, 2012. gads. KEA European Affairs – Study on the impact of culture on creativity, 2009. gads.

[11]             Ķīnas divpadsmitais piecgades plāns (2011.–2015.g.).

[12]             Piemēram, 62 % no visām Eiropas augstas kvalitātes zīmolu ražotajām precēm tiek pārdotas ārpus Eiropas, un to eksporta vērtība tiek lēsta 260 miljardu euro apmērā (t. i., apmēram 10 % no visa Eiropas eksporta).

[13]             Skat. http://ec.europa.eu/culture/our-policy-development/documents/120505-cci-policy-handbook.pdf.

[14]             www.europeana.eu.

[15]             Kultūras un radošās nozares.

[16]             Skat. 10. lappusi.

[17]             http://ec.europa.eu/enterprise/policies/sme/small-business-act/.

[18]             COM (2011) 287.

[19]             COM (2011) 289.

[20]             COM (2012) 372.

[21]             COM (2011) 427.

[22]             http://ec.europa.eu/internal_market/iprenforcement/stakeholders/index_en.htm#maincontentSec2.

[23]             COM (2010) 245.

[24]             COM (2011) 851.

[25]             COM (2011) 942.

[26]             COM (2012) 209.

[27]             COM (2007) 242.

[28]             http://ec.europa.eu/culture/news/cci_en.htm.

[29]             https://www.howtogrow.eu/ecia/.

[30]             COM (2011) 785.

[31]             COM (2011) 788.

[32]             http://ec.europa.eu/regional_policy/what/future/proposals_2014_2020_lv.cfm.

[33]             COM (2011) 809.

[34]             COM (2011) 834.

[35]             COM (2011) 665.

[36]             Pētījums par kultūras ieguldījumu vietējā un reģionālajā attīstībā 2010. gads.

[37]             SWD(2012) 61. lpp., II daļa.

[38]             http://enrd.ec.europa.eu/leader/en/leader_en.cfm.

[39]             http://s3platform.jrc.ec.europa.eu/c/document_library/get_file?uuid=a39fd20b-9fbc-402b-be8c-b51d03450946&groupId=10157.

[40]             Turpat.

[41]             Politikas dialogus jo īpaši varētu atbalstīt saskaņā ar partnerības instrumentu (PI).

[42]             Šādus mērķus atbalstīs gan ar ģeogrāfisku sadarbību, gan ar tematisku sadarbību, izmantojot attīstības sadarbības instrumentu (DCI), Eiropas kaimiņattiecību instrumentu (ENI), pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA) un 11. Eiropas attīstības fondu (EDF).

[43]             http://ec.europa.eu/education/higher-education/ka1_en.htm.

[44]             http://www.pearle.ws/en/projects/detail/16.

[45]             http://europeanskillscouncil.t-c-l.eu/eng/.

[46]             http://ec.europa.eu/culture/media/programme/overview/funding/index_en.htm.

[47]             http://ec.europa.eu/enterprise/policies/innovation/policy/intellectual-property/index_en.htm.

[48]             http://ec.europa.eu/culture/media/programme/overview/digitaldistrib/prepaction/index_en.htm.

[49]             http://ec.europa.eu/culture/news/12062012-pilotproject-eac10_en.htm.

[50]             WP ICT PSP 2012., 19. lpp.

[51]             http://ec.europa.eu/culture/news/20120316-conference-audience_en.htm.

[52]             WP ICT PSP 2013., 10., 81.-85. lpp.

[53]             http://ec.europa.eu/culture/our-programmes-and-actions/label/european-heritage-label_en.htm.

[54]             http://ec.europa.eu/culture/our-programmes-and-actions/capitals/european-capitals-of-culture_en.htm.

[55]             http://ec.europa.eu/enterprise/newsroom/cf/itemdetail.cfm?item_id=5782&lang=en.