KOMISIJAS ZIŅOJUMS Eiropas Savienības Solidaritātes fonds 2011. gada ziņojums /* COM/2012/0523 final */
SATURS KOMISIJAS ZIŅOJUMS Eiropas Savienības
Solidaritātes fonds 2011. gada ziņojums................. 3 1........... Ievads............................................................................................................................ 3 2........... Līdz galam neizskatītie 2010. gada
pieteikumi.................................................................. 3 3........... Jaunie 2011. gadā saņemtie
pieteikumi............................................................................ 6 4........... Finansējums.................................................................................................................... 7 5........... Uzraudzība..................................................................................................................... 8 6........... Palīdzības izbeigšana....................................................................................................... 9 7........... Paziņojums par Solidaritātes fonda
nākotni.................................................................... 10 8........... Secinājumi.................................................................................................................... 11 1. PIELIKUMS. Lielām katastrofām 2011. gadā
piemērojamie sliekšņi (pamatojoties uz 2009. gada datiem par nki) 13 2. PIELIKUMS. Līdz galam neizskatītie 2010. gadā
ES Solidaritātes fondam iesniegtie pieteikumi un jaunie pieteikumi, par kuriem
lēmums pieņemts 2011. gadā............................................................................. 15 3. PIELIKUMS. Kopš 2002. gada ES
Solidaritātes fondam iesniegtie pieteikumi......................... 17 KOMISIJAS ZIŅOJUMS Eiropas Savienības
Solidaritātes fonds
2011. gada ziņojums 1. Ievads Padomes 2002. gada
11. novembra Regulas (EK) Nr. 2012/2002, ar ko izveido Eiropas
Savienības Solidaritātes fondu, (turpmāk “regula”) 12. pantā noteikts, ka
Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par fonda darbību iepriekšējā gadā.
Šajā ziņojumā izklāstīta fonda darbība 2011. gadā un tāpat kā iepriekšējos
ziņojumos iekļauta informācija par vēl līdz galam neizskatīto un jauno
pieteikumu apstrādi un īstenošanas ziņojumu novērtējumu, lai sagatavotu to
slēgšanu. Pieteikumu skaits 2011. gadā
bija mazāks. Gada laikā tika iesniegti tikai četri pieteikumi palīdzības
saņemšanai no Solidaritātes fonda, turpretī 2010. gadā tika iesniegti 17 pieteikumi.
Tā kā daži no šiem pieteikumiem tika saņemti 2010. gada beigās, to
novērtēšana turpinājās 2011. gadā. Tie bija Francijas (plūdi Vārā (Var)),
Čehijas Republikas (rudens plūdi), Vācijas (plūdi Saksijā), Horvātijas un
Slovēnijas (septembra plūdi) un Ungārijas (sarkano dubļu noplūde) iesniegtie
pieteikumi. Minētās lietas tika novērtētas 2011. gadā, un to novērtējums
ir sniegts šajā ziņojumā. Divi no 2011. gadā saņemtajiem četriem
pieteikumiem bija Itālijas pieteikumi (plūdi Veneto reģionā, plūdi Ligūrijas un
Toskānas reģionos), viens Spānijas (zemestrīce Lorkā (Lorca)) un viens
Kipras pieteikums (eksplozija jūras spēku bāzē). Komisija 2011. gadā
pabeidza novērtējumu un pieņēma Itālijas pieteikumu (plūdi Veneto reģionā) un
Spānijas pieteikumu (zemestrīce Lorkā). Lēmumu par Itālijas otro pieteikumu
(plūdi Ligūrijas un Toskānas reģionos), kā arī lēmumu par Kipras iesniegto
pieteikumu Komisija pieņēma 2012. gada sākumā. Komisija 2011. gadā no Solidaritātes fonda
piešķīra palīdzību 11 katastrofu gadījumiem kopā EUR 239,9 miljonu
apmērā un ierosināja piešķirt palīdzību vēl diviem gadījumiem kopā EUR 38
miljonu apmērā. 2. Līdz galam
neizskatītie 2010. gada pieteikumi Francija (plūdi Vārā) 2010. gada 15. un 16. jūnijā atsevišķas
Dienvidfrancijas daļas skāra spēcīgas lietusgāzes. Francijas iestādes 2010. gada
24. augustā iesniedza pieteikumu palīdzības saņemšanai no Solidaritātes
fonda. Pieteikums attiecās tikai uz vissmagāk skarto teritoriju Vāras
departamentā, kura sastāvēja no deviņām pašvaldībām un diviem apgabaliem
administratīvajā sadalījumā zem pašvaldību līmeņa, kopā veidojot vienu nedalītu
teritoriju, kas skaidri norādīta pieteikumā. Tika lēsts, ka katastrofas
izraisītie kopējie tiešie zaudējumi attiecīgajā teritorijā ir EUR 703,2–778,2 miljoni.
Veicot pieteikuma novērtējumu, Komisija izmantoja vidējo zaudējumu summu, kas
ir EUR 740,7 miljoni. Lēstā tiešo zaudējumu kopējā summa tādējādi bija 21 %
no 2010. gadā Francijai piemērojamā Solidaritātes fonda piesaistes
sliekšņa, kas bija EUR 3 467 miljardi (t.i., EUR 3 miljardi,
rēķinot pēc 2002. gada cenām). Tā kā zaudējumi nepārsniedza minēto
slieksni, Francijas pieteikumu izskatīja pēc “neparastai reģionālai
katastrofai” piemērojamiem kritērijiem. Novērtējumā tika konstatēts –
Francijas iesniegtajā pieteikumā nav pierādījumu tam, ka ir radīta ievērojama
un ilgstoša ietekme uz ekonomisko stabilitāti Vāras reģionā, piemēram,
ievērojami samazinājies nodarbinātības līmenis vai reģiona IKP. Šī iemesla dēļ
Komisija 2011. gada 4. martā pieņēma lēmumu, ka Francijas pieteikums
neatbilst fonda ārkārtas piesaistes nosacījumiem, un informēja par to Francijas
iestādes. Čehijas Republika (rudens plūdi 2010. gadā) 2010. gada augustā Čehijas Republikas ziemeļu
daļu, proti, Liberecas reģionu (Liberecký kraj) un tam kaimiņos esošo
Dečinas (Děčín) rajonu, kas ietilpst Ústí nad Labem reģionā (Ústecký
kraj), skāra neparasti smagas lietusgāzes, izraisot lielus plūdus, kuri
radīja ievērojamus postījumus valsts infrastruktūrai, privātmājām,
lauksaimniecībai un uzņēmējdarbībai. Čehijas iestādes 2010. gada 14. oktobrī
iesniedza pieteikumu palīdzības saņemšanai no Solidaritātes fonda. Čehijas
iestāžu lēstā tiešo zaudējumu kopējā summa ir EUR 436,5 miljoni, kas
ir 53 % no 2010. gadā Čehijas Republikai piemērojamā Solidaritātes
fonda piesaistes sliekšņa, kurš ir EUR 824,03 miljoni. (t.i., 0,6 %
no NKI, pamatojoties uz 2008. gada datiem). Tāpēc pieteikumu izskatīja pēc
“neparastām reģionālām katastrofām” piemērojamiem kritērijiem. Pieteikums
atbilda kritērijiem, kas nosaka, ka a) ir skarta lielākā daļa attiecīgās
teritorijas iedzīvotāju, b) katastrofa ir radījusi ievērojamu un ilgstošu ietekmi
uz dzīves apstākļiem un ekonomisko stabilitāti. Komisija 2011. gada 23. martā
ierosināja piesaistīt finansiālo palīdzību EUR 10,912 miljonu apmērā.
Attiecīgā budžeta grozījumu procedūra tika pabeigta 2011. gada 14. jūlijā.
Dotāciju varēja izmaksāt 2011. gada 22. decembrī pēc īstenošanas
nolīguma noslēgšanas ar Čehijas Republiku. Vācija (plūdi Saksijā) 2010. gada augustā un septembrī Vācijas
austrumu daļu, galvenokārt Saksiju, skāra smagas lietusgāzes, izraisot plūdus,
kuri nodarīja postījumus valsts infrastruktūrai, privātmājām, lauksaimniecībai
un uzņēmējdarbībai. Vācijas iestāžu 2010. gada 15. oktobrī
iesniegtais pieteikums liecināja, ka tas ir kopīgs pieteikums attiecībā uz trim
dažādām katastrofām un ka minētās katastrofas notikušas dažādās Saksijas teritorijās,
kuras tikai daļēji pārklājas. Plūdu radīto tiešo zaudējumu kopējā summa tika
lēsta EUR 937,8 miljonu apmērā, kas ir gandrīz viena trešdaļa no 2010. gadā
Vācijai piemērojamā Solidaritātes fonda piesaistes sliekšņa, kurš ir EUR 3,467
miljardi (t.i., EUR 3 miljardi, rēķinot pēc 2002. gada cenām).
Lai gan regulas noteikumos ir minētas “vienas” katastrofas sekas, Komisija
vienmēr ir pieņēmusi, ka līdzīgas īsā laikposmā notikušas katastrofas, kas ir
viena veida vai skar vienu un to pašu teritoriju, regulas nozīmē var uzskatīt
par vienu katastrofu. Tomēr dažāda veida katastrofas, kas skar dažādas
teritorijas, būtu jāvērtē atsevišķi. Komisija 2011. gada 4. aprīlī
pieņēma lēmumu, ka trīs minētās plūdu katastrofas, uz ko attiecas pieteikums,
nevar uzskatīt par neparastu katastrofu regulas nozīmē. Vācijas iestādes tika
informētas par šo lēmumu. Slovēnija (rudens plūdi 2010. gadā) No 2010. gada 17. līdz 22. septembrim
Slovēniju skāra lieli plūdi, nodarot nopietnus postījumus galvenokārt kultūras
mantojumam, valsts infrastruktūrai un privātmājām. Slovēnijas iestādes 2010. gada
26. novembrī iesniedza pieteikumu palīdzības saņemšanai no Solidaritātes
fonda. Tā kā lēstā tiešo zaudējumu kopējā summa, kas ir EUR 251,3 miljoni,
pārsniedza Slovēnijai piemērojamo Solidaritātes fonda piesaistes slieksni
(t. i., EUR 217,67 miljoni, pamatojoties uz 2008. gada
datiem), katastrofu saskaņā ar regulas noteikumiem klasificēja kā “lielu dabas
katastrofu”. Komisija 2011. gada 24. februārī nolēma pieņemt
Slovēnijas pieteikumu un piešķirt finansiālo palīdzību EUR 7,460 miljonu
apmērā. Budžeta grozījumu procedūra tika pabeigta 2011. gada 14. jūlijā.
Dotāciju varēja izmaksāt 2011. gada 8. decembrī pēc īstenošanas
nolīguma noslēgšanas ar Slovēniju. Horvātija (rudens plūdi 2010. gadā) No 2010. gada 17. līdz 22. septembrim
Horvātiju skāra spēcīgas lietusgāzes, izraisot lielus plūdus, kas īpaši skāra
tās rietumu daļu. Pieteikuma iesniegšanas brīdī notika sarunas par Horvātijas
pievienošanos ES, tāpēc Horvātija principā ir tiesīga saņemt palīdzību no
Solidaritātes fonda. Katastrofa nodarīja ievērojamus postījumus
infrastruktūrai, lauksaimniecības nozarei un privātīpašumam. Tiešo zaudējumu
kopējā summa tika lēsta EUR 47,003 miljonu apmērā. Minētā summa ir mazāka
nekā slieksnis, kas ir EUR 275,80 miljoni (t. i., 0,6 % no
Horvātijas NKI 2008. gadā), tāpēc to nevar klasificēt kā “lielu dabas
katastrofu”. Tomēr Horvātijā notikušie plūdi ir tie paši plūdi, kas izraisīja
lielu katastrofu Slovēnijā. Tāpēc uzskatīja, ka izpildīts Padomes Regulas (EK)
Nr. 2012/2002 2. panta 2. punkta otrās daļas nosacījums, kas
paredz, ka izņēmuma kārtā kaimiņos esoša valsts, kuru skārusi tā pati lielā
katastrofa, arī var saņemt palīdzību no Solidaritātes fonda, un Komisija nolēma
piešķirt Horvātijai finansiālu palīdzību EUR 1,175 miljonu apmērā. Budžeta grozījumu
procedūra tika pabeigta 2011. gada 14. jūlijā. Dotāciju izmaksāja 2011. gada
1. decembrī pēc īstenošanas nolīguma noslēgšanas ar Horvātijas Republiku. Ungārija (sarkano dubļu noplūde) 2010. gada 4. oktobrī netālu no
Kolontāras (Kolontár) ciemata Ungārijā sabruka alumīnija rūpnīcas Magyar
Alumínium Zrt (MAL Ltd.) sarkano dubļu rezervuārs, izraisot lielu
sarkano dubļu noplūdi, kā rezultātā tika appludinātas vairākas apdzīvotas
vietas. Minētā katastrofa radīja lielu piesārņojumu, nodarīja postījumus
dzīvojamajām mājām un tiltam, simtiem cilvēku tika evakuēti, 286 guva
ievainojumus un 10 gāja bojā. Ungārijas iestādes nolēma iesniegt pieteikumu
palīdzības saņemšanai no Solidaritātes fonda; minēto pieteikumu Komisija saņēma
2010. gada 13. decembrī. Katastrofas nodarīto tiešo zaudējumu kopējā summa
tika lēsta EUR 174,32 miljonu apmērā. Parastais Ungārijai
piemērojamais Solidaritātes fonda piesaistes slieksnis 2010. gadā bija
EUR 590,71 miljons (t. i., 0,6 % no Ungārijas 2008. gada
NKI). Katastrofas nodarītie tiešie zaudējumi bija ievērojami mazāki nekā
parastais slieksnis, tāpēc Ungārija pieteikumu iesniedza saskaņā ar kritēriju
“neparasta reģionāla katastrofa”. Regulas 2. panta 1. punktā noteikts, ka
tā galvenokārt attiecas uz lielām dabas katastrofām[1], un tādējādi no tās
piemērošanas jomas jau no paša sākuma netiek izslēgtas tehnoloģiju izraisītas
katastrofas. Tomēr tehnoloģiju izraisītas katastrofas var uzskatīt par
attiecināmām tikai tad, ja ir izpildīti turpmāk minētie nosacījumi. Principā Padomes Regulas (EK) Nr. 2012/2002
3. panta 3. punktā paredzēts, ka ar maksājumiem no fonda finansē
tikai pasākumus, ar ko novērš neapdrošināmus postījumus. Tomēr sarkano dubļu
radīto postījumu cēlonis bija defekts rūpnieciskā iekārtā. Neatkarīgi no
jautājuma par individuālo atbildību, alumīnija rūpnīcas īpašniekiem un/vai
operatoriem būtu bijis jāapdrošina sevi pret risku, ko rada tās iekārtu
ekspluatācija (pilna atbildība). Tāpēc sarkano dubļu noplūdes radītos
zaudējumus var uzskatīt par apdrošināmiem. Turklāt pieteikumā nebija izpētīts
atbildības jautājums. Tomēr Padomes Regulas (EK) Nr. 2012/2002 8. panta
1. punktā paredzēts, ka saņēmējvalstīm ir pienākums censties iegūt visas
iespējamās kompensācijas no trešām personām. Padomes Regulas (EK)
Nr. 2012/2002 3. panta 3. punktā noteikts, ka no fonda veiktie
maksājumi postījumu radīto zaudējumu novēršanai ir atgūstami, ja par minētajiem
postījumiem vēlāk samaksā trešā persona. Saskaņā ar principu “piesārņotājs
maksā” par visiem iekārtu izraisītajiem zaudējumiem neatkarīgi no iespējamas
personīgās atbildības vai apdrošināšanas seguma būtu jāatbild rūpnieciskā
kompleksa īpašniekam un/vai operatoram. Tāpēc Solidaritātes fondam nav jāsedz
šādi zaudējumi. Iepriekš minēto iemeslu dēļ Ungārijas sarkano dubļu katastrofu
nevarēja uzskatīt par atbilstošu Padomes Regulā (EK) Nr. 2012/2002
paredzētajiem Solidaritātes fonda piesaistes kritērijiem. Ungārija tika
informēta par šo Komisijas lēmumu. 3. Jaunie 2011. gadā
saņemtie pieteikumi 2011. gadā tika saņemti pieteikumi no
Itālijas (plūdi Veneto reģionā), Spānijas (zemestrīce Lorkā) un Kipras
(eksplozija jūras spēku bāzē). Tieši pirms 2011. gada beigām Komisija
saņēma vēl vienu Itālijas pieteikumu (plūdi Ligūrijas un Toskānas reģionos).
Tomēr Kipras un Itālijas (plūdi Ligūrijas un Toskānas reģionos) pieteikumu
novērtējumus varēja pabeigt tikai 2012. gadā, un tie tiks izklāstīti 2012. gada
ziņojumā. Itālija (plūdi Veneto reģionā) Laikposmā no 2010. gada 31. oktobra līdz
2010. gada 2. novembrim Veneto reģionu Itālijas ziemeļaustrumos skāra
spēcīgas lietusgāzes, un situāciju pasliktināja kūstošais sniegs, kā rezultātā
pārplūda upes un tika appludinātas plašas teritorijas, nodarot postījumus
ceļiem un infrastruktūras tīkliem, lauksaimniecībai, uzņēmējdarbībai un
dzīvojamajām mājām. Tika ziņots par lieliem postījumiem visā Veneto reģionā,
turpretim Bacchiglione upes baseinu, kas ietver Vicenza un Padova
pilsētas, plūdi skāra jo īpaši smagi. Attiecīgi Komisija 2011. gada 7. janvārī
saņēma Itālijas pieteikumu finansiālās palīdzības saņemšanai no Solidaritātes
fonda. Ievērojami pārstrādāts pieteikums tika saņemts 2011. gada augusta
vidū. Pēc rūpīgas minētā pieteikuma pārbaudes Komisija secināja, ka Itālijas
pieteikums ir kvalificējams kā “neparasta reģionāla katastrofa”. Kā atzinusi
Komisija, kopējie tiešie zaudējumi ir EUR 676,36 miljoni, kas ir 19 %
no 2011. gadā Itālijai piemērojamā piesaistes sliekšņa, kurš ir EUR 3,536 miljardi
(t. i., EUR 3 miljardi, rēķinot pēc 2002. gada cenām). Tādējādi
Komisija 2011. gada 17. novembrī apstiprināja Itālijas pieteikumu un
ierosināja piesaistīt palīdzību no Solidaritātes fonda EUR 16,9 miljonu
apmērā. Budžeta grozījumu procedūra tika pabeigta 2011. gada 13. decembrī.
Tomēr piekļuvi budžeta apropriācijām varēja nodrošināt tikai 2012. gada
februāra vidū. Dotāciju varēja izmaksāt 2012. gada 15. jūnijā pēc
īstenošanas nolīguma noslēgšanas ar Itāliju. Spānija (zemestrīce Lorkā) 2011. gada 11. maijā
Spānijas pilsētu Lorku satricināja divas secīgas 5,2 magnitūdu stipras
zemestrīces, kā rezultātā gāja bojā deviņi cilvēki un tika nodarīti lieli
postījumi. Komisija 2011. gada 20. jūlijā saņēma Spānijas pieteikumu
finansiālās palīdzības saņemšanai no Solidaritātes fonda, un atjaunināta
pieteikuma versija tika saņemta 2011. gada 1. augustā. Kā atzinusi
Komisija, katastrofas radītie kopējie tiešie zaudējumi ir EUR 842,84
miljoni, kas ir 23,84 % no 2011. gadā Spānijai piemērojamā piesaistes
sliekšņa, kurš ir EUR 3,536 miljardi (t. i., EUR 3
miljardi, rēķinot pēc 2002. gada cenām). Komisija 2011. gada 17. novembrī
nolēma apstiprināt Spānijas pieteikumu, pamatojoties uz izņēmuma noteikumiem
attiecībā uz “neparastu reģionālu katastrofu” un ierosināja piesaistīt
palīdzību no Solidaritātes fonda EUR 21,1 miljona apmērā. Budžeta
grozījumu procedūra tika pabeigta 2011. gada 13. decembrī. Tomēr
piekļuvi budžeta apropriācijām varēja nodrošināt tikai 2012. gada februāra
vidū. Dotāciju izmaksās pēc tam, kad tiks parakstīts īstenošanas nolīgums starp
Komisiju un Spāniju. 4. Finansējums 2011. gadā Solidaritātes fonda dotācijas tika
izmaksātas sešos gadījumos, par kuriem pieteikumi tika saņemti 2010. gada
vasarā. Attiecīgo budžeta grozījuma provizorisko projektu Nr. 1 pilnībā
pabeidza 2011. gada 6. aprīlī[2].
Maksājumi tika veikti 2011. gada vasarā un rudenī. Fonds tika piesaistīts attiecībā uz vēl
trijiem pieteikumiem, kas tika saņemti 2010. gada beigās. 2011. gada
budžeta grozījuma provizoriskais projekts Nr. 2 attiecas uz plūdiem, kas
skāra Čehijas Republiku, Slovēniju un Horvātiju (rudens plūdi 2010. gadā)
un budžeta lēmējinstitūcija to apstiprināja 2011. gada 14. jūlijā.
Maksājumi tika veikti 2011. gadā beigās pēc tam, kad bija pieņemti lēmumi
par dotāciju piešķiršanu un parakstīti Īstenošanas nolīgumi[3]. Attiecībā uz 2011. gadā saņemtajiem
pieteikumiem fondu varēja piesaistīt Itālijas (plūdi Veneto reģionā) un
Spānijas (zemestrīce Lorkā) gadījumā. Attiecīgo 2011. gada budžeta
grozījuma provizorisko projektu Nr. 7[4]
budžeta lēmējinstitūcija apstiprināja 2011. gada 13. decembrī. Tomēr
maksājumi aizkavējās, jo budžeta apropriācijas bija jāpārnes uz 2012. gadu
un bija jāpabeidz īstenošanas nolīgumu sagatavošana. 2011. gadā apstiprinātās Solidaritātes fonda dotācijas Saņēmējvalsts || Katastrofa || Kategorija || 2011. gadā piešķirtā summa (EUR) Slovākija || Pavasara plūdi 2010. gadā || Liela katastrofa || 20 430 841 Polija || Pavasara plūdi 2010. gadā || Liela katastrofa || 105 567 155 Čehijas Republika || Pavasara plūdi 2010. gadā || Kaimiņvalsts || 5 111 401 Ungārija || Pavasara plūdi 2010. gadā || Liela katastrofa || 22 485 772 Horvātija || Pavasara plūdi 2010. gadā || Kaimiņvalsts || 3 825 983 Rumānija || Pavasara plūdi 2010. gadā || Liela katastrofa || 24 967 741 Čehijas Republika || Rudens plūdi 2010. gadā || Reģionāla katastrofa || 10 911 939 Slovēnija || Rudens plūdi 2010. gadā || Liela katastrofa || 7 459 637 Horvātija || Rudens plūdi 2010. gadā || Kaimiņvalsts || 1 175 071 Itālija || Plūdi Veneto reģionā 2010. gadā || Reģionāla katastrofa || 16 908 925 Spānija || Zemestrīce Lorkā 2011. gadā || Reģionāla katastrofa || 21 070 950 KOPĀ || 239 915 415 5. Uzraudzība Lai iegūtu informāciju
par sistēmām, ko ieviesušas atbildīgās dalībvalstu iestādes attiecīgo
Solidaritātes fonda dotāciju īstenošanas nodrošināšanai, un apspriestu
specifiskus īstenošanas iestāžu jautājumus Komisija 2011. gadā bija
uzraudzības vizītēs piecās Solidaritātes fonda dotāciju saņēmējvalstīs: –
2011. gada 1. jūlijā Dublinā (Īrija)
saistībā ar dotāciju EUR 13 miljonu apmērā, kas piešķirta, pamatojoties uz
2009. gada novembrī notikušajiem plūdiem; –
2011. gada 12. jūlijā Puatjē (Poitiers)
(Francija) saistībā ar dotāciju EUR 35,6 miljonu apmērā, kas
piešķirta, pamatojoties uz 2010. gada februārī notikušo vētru “Ksintija”; –
2011. gada 1. septembrī Madeirā (Portugāle)
saistībā ar dotāciju EUR 31,3 miljonu apmērā, kas piešķirta, pamatojoties
uz dubļu un zemes nogruvumiem 2010. gada februārī; –
2011. gada 7. un 8. novembrī Bukarestē (Rumānija)
saistībā ar dotāciju EUR 25 miljonu apmērā, kas piešķirta 2011. gadā,
pamatojoties uz plūdu izraisīto katastrofu 2010. gada jūnijā; –
2011. gada 24. novembrī Budapeštā (Ungārija)
saistībā ar dotāciju EUR 22,5 miljonu apmērā, kas piešķirta, pamatojoties
uz 2010. gada maijā notikušajiem plūdiem. Kopumā Komisijas
vizītes tika uzņemtas ļoti atsaucīgi, un to laikā tika gūts pamatots
apliecinājums tam, ka attiecīgās iestādes īstenošanu un kontroles veic
caurskatāmi un pareizi, ievērojot noteikumus, kas paredzēti Solidaritātes fonda
regulā, lēmumā par dotācijas piešķiršanu un īstenošanas nolīgumos. Pēc nobeiguma ziņojumu
saņemšanas Komisija veiks papildu analīzi un vajadzības gadījumā arī
atbilstošus pasākumus. 6. Palīdzības izbeigšana Solidaritātes fonda regulas 8. panta 2. punktā
noteikts, ka ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc viena gada ilga laikposma
beigām, skaitot no dotācijas izmaksas dienas, saņēmējvalsts iesniedz ziņojumu
par dotācijas finanšu izlietojumu (turpmāk “īstenošanas ziņojums”), pievienojot
izdevumu pamatojuma pārskatu (turpmāk “derīguma pārskats”). Šīs procedūras
beigās Komisija izbeidz fonda palīdzību. Trīs ES Solidaritātes fonda lietas tika izbeigtas 2011. gadā. (1)
Attiecībā uz 2005. gada pavasarī notikušo
plūdu izraisīto katastrofu Bulgārijā tika piešķirta finanšu palīdzība
EUR 9,7 miljonu apmērā, un īstenošanas ziņojums tika saņemts 2008. gada
17. janvārī. Bulgārijas iestāžu revīzijā tika konstatēti neattaisnoti
izdevumi EUR 225 150 apmērā. Tādēļ pēc vienošanās ar Bulgārijas
iestādēm Komisija sāka atgūšanas procedūru, un 2008. gada 29. decembrī
no Bulgārijas iestādēm tika atgūti EUR 225 150. Papildu analīzi un
novērtējumu Komisija pabeidza 2011. gadā. Komisija izbeidza šo lietu 2011. gada
februārī. (2)
Attiecībā uz palīdzības izbeigšanu, kura EUR 5,29 miljonu
apmērā tika piešķirta saistībā ar vētru, kas 2007. gadā skāra Reinjonas
salu (Francija), īstenošanas ziņojums tika saņemts 2009. gada 13. jūlijā.
Tā kā Francijas iestādes bija norādījušas neattaisnotus izdevumus, izdevumi
bija par EUR 53 680 mazāki nekā piešķirtā summa. Pamatojoties uz
papildu analīzi un nobeiguma ziņojuma novērtējumu un ņemot vērā to, ka
Francijas iestādes noteiktajā divu mēnešu laikā necēla iebildumus attiecībā uz
Komisijas vēstuli par palīdzības izbeigšanu, Komisija sāka atgūšanas procedūru
par EUR 53 680 atgūšanu. Komisija saņēma minēto summu, un 2011. gada
jūnijā lieta tika izbeigta. (3)
Saistībā ar Ungārijas 2006. gada lietas
izbeigšanu, kas attiecās uz 2006. gada aprīlī notikušo plūdu izraisīto
katastrofu, Komisija piešķīra finansiālo palīdzību EUR 15 miljonu
apmērā. Komisija 2009. gada 18. maijā saņēma īstenošanas ziņojumu.
Ungārijas iestādes savā galīgajā ziņojumā norādīja, ka paziņotie izdevumi ir
par EUR 4 598 mazāki nekā piešķirtā summa. Tāpēc un pamatojoties uz
Komisijas veikto papildu analīzi un pārbaudēm, no Ungārijas iestādēm tika
atgūti EUR 4 598. Komisija izbeidza šo lietu 2011. gada
septembrī. Komisija 2011. gadā no Francijas (vētra
“Klauss” 2009. gadā) un Itālijas (zemestrīce Abruco (Abruzzo) 2009. gadā)
saņēma galīgos īstenošanas ziņojumus par 2009. gadā piešķirtajām
dotācijām. Šo īstenošanas ziņojumu novērtēšana turpinājās pēc šajā gada
ziņojumā aplūkotā laikposma. 7. Paziņojums par
Solidaritātes fonda nākotni Komisija 2011. gada 6. oktobrī
iepazīstināja ar savu paziņojumu par Solidaritātes fonda nākotni[5], kura mērķis ir uzlabot fonda
spēju reaģēt uz katastrofām, padarīt to pamanāmāku un precizēt tā darbības
kritērijus. Jau 2005. gadā Komisija iepazīstināja ar
priekšlikumu tiesību aktam, ar ko tiktu grozīta Solidaritātes fonda regula un
kas nebija pieņemams vairumam dalībvalstu. Tāpēc Komisija minēto priekšlikumu
atsauca. Komisija joprojām uzskata, ka ievērojamus
uzlabojumus ES Solidaritātes fonda darbībā iespējams panākt, ieviešot tikai
minimālus pielāgojumus pašreizējā regulā un tādējādi saglabājot fonda esības
pamatojumu un neskarot tā finanšu lietas un atļauto tēriņu apjomu. Ierosinātie
regulas pielāgojumi neradītu izmaiņas no fonda finansētajās attiecināmajās
darbībās, piemēram, būtiski svarīgu infrastruktūru tūlītēja atjaunošana un
reaģēšanas resursu izmantošanas izmaksas. Minētajā paziņojumā nav tādu 2005. gada
priekšlikuma aspektu kā darbības jomas paplašināšana, piesaistes sliekšņu
izmaiņas vai atteikšanās no reģionālo katastrofu kategorijas. Komisija ierosina šādus pielāgojumus: · skaidri definēta Solidaritātes fonda darbības joma, tajā iekļaujot
tikai dabas katastrofas un to sekas. Par attiecināmām arī turpmāk
uzskatītu tādas “lavīnveida sekas” kā dabas katastrofu izraisītas tehnoloģiju
izraisītas katastrofas; · jauna vienkārša reģionālo katastrofu
definīcija, kuras pamatā ir viens (uz IKP balstīts) kritērijs. Tādējādi
tiktu novērstas neskaidrības spēkā esošajos noteikumos par nosacījumiem fonda
piesaistei izņēmuma kārtā; · avansu (pēc pieprasījuma) ieviešana un maksājumu paātrināšana,
lai uzlabotu fonda efektivitāti un tā pamanāmību; · skaidrāka reakcija uz tādām lēni progresējošām katastrofām kā sausums; · administratīvā vienkāršošana un laika ieguve,
apvienojot lēmumus par dotāciju piešķiršanu un īstenošanas nolīgumus; · tāpat Komisija vēlētos kopā ar dalībvalstīm izpētīt, vai Solidaritātes
fonds var palīdzēt novērst katastrofas un klimata pārmaiņas, ieviešot
stimulus pastiprinātiem novēršanas centieniem; · tāpat Komisija ir gatava apspriest jebkādus citus elementus, ko
dalībvalstis varētu vēlēties ieviest, lai uzlabotu fonda efektivitāti. Šā ziņojuma pieņemšanas laikā notiek
Padomes, Eiropas Parlamenta un citu ieinteresēto personu diskusijas par minēto
paziņojumu. Komisija izvērtē iespējas attiecībā uz jaunu tiesību akta
priekšlikumu. 8. Secinājumi Lai gan Komisija 2011. gadā saņēma mazāk
pieteikumu Solidaritātes fonda palīdzības saņemšanai, 2010. gadā iesniegto
nepieredzēti daudzo pieteikumu izskatīšana turpinājās ievērojamu laiku 2011. gadā.
Minētie pieteikumi apstiprināja daudzas no problēmām un tendencēm, kas tika
pamanītas un ziņotas jau iepriekšējos gados. Lielas katastrofas, kas ir Solidaritātes fonda
galvenais mērķis, ir samērā viegli novērtējamas, pamatojoties uz vienu
nemainīgu kritēriju (kopējie tiešie zaudējumi pret piesaistes slieksni), kas
jāizpilda palīdzības apstiprināšanai. Tomēr tikai viena trešdaļa pieteikumu
attiecas uz lielām katastrofām. Lielākais vairums pieteikumu attiecas uz mazākām
katastrofām – visbiežāk tādām, kuras pamatojas uz kritēriju, ko piemēro tā
saucamajām neparastām reģionālām katastrofām, kuras likumdevējs paredzējis kā
retu izņēmumu un kurām pieejami tikai 7,5 % no fonda gada budžeta. Regulā
paredzētie nosacījumi, kas jāizpilda, lai šādi pieteikumi tiktu pieņemti, ir
sarežģīti un samērā grūti izpildāmi. Tāpēc lielāko daļu pieteikumu, kas
attiecas uz reģionālām katastrofām, Komisija noraida. Būtu noderīgi skaidrāki
un vienkāršāki kritēriji, pamatojoties uz kuriem var piešķirt palīdzību reģionālu
katastrofu gadījumos. Vēlreiz ir pierādījies, ka pieteikumi, kas
attiecas uz rūpnieciskām avārijām un citām katastrofām, kuras nav dabas
katastrofas, parasti neatbilst regulā paredzētajiem palīdzības piešķiršanas
kritērijiem, pamatojoties uz principu “piesārņotājs maksā” un to, ka palīdzību
no Solidaritātes fonda nepiešķir par apdrošināmiem zaudējumiem. Kā jau norādīts
oktobra paziņojumā, skaidrāk definēta darbības joma, kas attiektos tikai uz
dabas katastrofām un to sekām, samazinātu juridisko nenoteiktību. Konkrēta gada beigās saņemto pieteikumu apstrādi
parasti nevar pabeigt tajā pašā gadā. Tāpēc regulā paredzētais noteikums,
saskaņā ar kuru 25 % no fondam ikgadēji piešķirtā EUR 1 miljarda
nedrīkst iztērēt pirms 1. oktobra, lai finanšu resursi netiktu izsmelti
priekšlaicīgi, faktiski nav spēkā. Vēl ir jāapsver, kā varētu paātrināt
dotāciju izmaksu. Paziņojumā par Solidaritātes fonda nākotni ir
iekļauti daudzi elementi tiesiskā regulējuma un attiecīgi fonda efektivitātes
uzlabošanai. Tādējādi minētais paziņojums ir pirmsākums iespējamam tiesību akta
priekšlikumam, kura mērķis ir uzlabot fonda spēju reaģēt uz katastrofām,
padarīt fondu pamanāmāku un precizēt tā darbības kritērijus. 1. PIELIKUMS. Lielām katastrofām 2011. gadā
piemērojamie sliekšņi
(pamatojoties uz 2009. gada datiem par nki) || || || (miljoni EUR) Valsts || NKI 2009. gadā* || 0,6 % no NKI* || Piemērojamais slieksnis lielu katastrofu gadījumā 2011. gadā* AT || ÖSTERREICH || 271 459 || 1 628,756 || 1 628,756 BE || BELGIË/BELGIQUE || 342 261 || 2 053,566 || 2 053,566 BG || BULGARIA || 33 113 || 198,678 || 198,678 CY || KYPROS || 16 641 || 99,845 || 99,845 CZ || ČESKÁ REPUBLIKA || 129 046 || 774,274 || 774,274 DE || DEUTSCHLAND || 2 430 940 || 14 585,640 || 3 535,904** DK || DANMARK || 226 447 || 1 358,684 || 1 358,684 EE || EESTI || 13 538 || 81,230 || 81,230 EL || ELLADA || 226 644 || 1 359,863 || 1 359,863 ES || ESPAÑA || 1 029 541 || 6 177,246 || 3 535,904** FI || SUOMI/FINLAND || 171 383 || 1 028,298 || 1 028,298 FR || FRANCE || 1 922 845 || 11 537,070 || 3 535,904** HR || HRVATSKA || 43 572 || 261,431 || 261,431 HU || MAGYARORSZÁG || 88 291 || 529,747 || 529,747 IE || ÉIRE/IRELAND || 132 601 || 795,607 || 795,607 IS || ICELAND || 7 787 || 46,723 || 46,723 IT || ITALIA || 1 494 576 || 8 967,457 || 3 535,904** LT || LIETUVA || 27 010 || 162,057 || 162,057 LU || LUXEMBOURG (G.D.) || 26 765 || 160,590 || 160,590 LV || LATVIJA || 19 954 || 119,723 || 119,723 MT || MALTA || 5 451 || 32,704 || 32,704 NL || NEDERLAND || 556 518 || 3 339,108 || 3 339,108 PL || POLSKA || 299 518 || 1 797,108 || 1 797,108 PT || PORTUGAL || 162 331 || 973,986 || 973,986 RO || ROMÂNIA || 113 652 || 681,913 || 681,913 SE || SVERIGE || 296 151 || 1 776,908 || 1 776,908 SI || SLOVENIJA || 34 704 || 208,224 || 208,224 SK || SLOVENSKO || 62 575 || 375,452 || 375,452 TR || TÜRKIYE || 330 413 || 1 982,480 || 1 982,480 UK || UNITED KINGDOM || 1 587 886 || 9 527,315 || 3 535,904** *Sliekšņi ir mazākā
no šādām divām vērtībām – 0,6 % no NKI vai EUR 3 miljardi,
rēķinot pēc 2002. gada cenām.
*Noapaļoti skaitļi ** ~ EUR 3 miljardi,
rēķinot pēc 2002. gada cenām.
Avots: Eurostat 2. PIELIKUMS. Līdz galam neizskatītie 2010. gadā
ES Solidaritātes fondam iesniegtie pieteikumi un jaunie pieteikumi, par kuriem
lēmums pieņemts 2011. gadā Gads || 2010 || 2011 Pieteikuma iesniedzēja valsts || Francija || Čehijas Republika || Vācija || Slovēnija || Horvātija || Ungārija || Itālija || Spānija || Kipra || Itālija Katastrofas nosaukums un raksturojums || Plūdi Vāras reģionā || Rudens plūdi || Plūdi Saksijā || Rudens plūdi || Rudens plūdi || Sarkano dubļu noplūde || Plūdi Veneto reģionā || Zemestrīce Lorkā || Eksplozija jūras spēku bāzē || Plūdi Ligūrijas un Toskānas reģionos Postījumu pirmā diena || 15/06/2010 || 7/08/2010 || 7/08/2010 || 17/09/2010 || 17/09/2011 || 4/10/2010 || 31/10/2010 || 11/05/2011 || 11/07/2011 || 25/10/2011 Pieteikuma iesniegšanas datums || 24/08/2010 || 14/10/2010 || 15/10/2010 || 26/11/2010 || 25/11/2010 || 13/12/2010 || 7/01/2011 || 20/07/2011 || 19/09/2011 || 22/12/2011 Visa informācija pieejama || - || - || - || - || - || - || 11/08/2011 || 1/08/2011 || 24/11/2011 20/01/2012 || - Lielai katastrofai piemērojamais slieksnis (miljoni EUR) || 3466,57 || 824,03 || 3466,57 || 217,67 || 275,80 || 590,71 || 3535,90 || 3535,90 || 99,85 || 3535,90 Kopējie tiešie zaudējumi (miljoni EUR)[6] || 740,70 || 436,48 || 937,77 || 251,30 || 47 || 174,32 || 676,36 || 842,84 || - || 722,47 Kategorija || (Reģionāla katastrofa) || Reģionāla katastrofa || (Reģionāla katastrofa) || Liela katastrofa || Kaimiņvalsts || (Reģionāla katastrofa) || Reģionāla katastrofa || Reģionāla katastrofa || (Liela katastrofa)/katastrofa, kas nav dabas katastrofa || Reģionāla katastrofa Zaudējumi/slieksnis || 21,37 % || 52,97 % || 27,05 % || 115,45 % || 17,04 % || 29,51 % || 19,13 % || 23,84 % || - || 20,43 % Attiecināmo ārkārtas pasākumu izmaksas (miljoni EUR) || 197,54 || 334,77 || 489 || 171,27 || 28,65 || - || 573,23 || 104 || - || 511,43 Attiecināmās izmaksas/ kopējie zaudējumi || 26,67 % || 76,70 % || 52,14 % || 68,15 % || 60,95 % || - || 84,75 % || 12,34 % || - || 70,79 % Palīdzība/ attiecināmās izmaksas || - || 3,26 % || - || 4,36 % || 4,10 % || - || 2,95 % || 20,26 % || - || 3,53 % Palīdzības apjoms (% no kopējiem zaudējumiem) || - || 2,5 % || - || 2,97 % || 2,5 % || - || 2,5 % || 2,5 % || - || 2,5 % Diena, kurā pieņemts lēmums par dotācijas piešķiršanu || Noraidīts || 22/08/2011 || Noraidīts || 19/09/2011 || 19/08/2011 || Noraidīts || 28/03/2012 || 9/03/2012 || Noraidīts || Tiek izskatīts (Pieņemta) īstenošanas nolīguma parakstīšanas diena || - || 11/10/2011 || - || 4/11/2011 || 14/09/2011 || - || 23/04/2012 || 26/06/2012 || - || Tiek izskatīts Piešķirtā palīdzība (EUR) || - || 10 911 939 || - || 7 459 637 || 1 175 071 || - || 16 908 925 || 21 070 950 || - || 18 061 682 3. PIELIKUMS.
Kopš 2002. gada ES Solidaritātes fondam iesniegtie pieteikumi
Gads || Valsts || Katastrofas raksturojums || Zaudējumi (miljoni EUR) || Kategorija || Piešķirtā palīdzība (miljoni EUR) || 2 0 0 2 || 1 || AT || Plūdi || 2 900 || Liela katastrofa || 134 || 2 || CZ || Plūdi || 2 300 || Liela katastrofa || 129 || 3 || FR || Plūdi (Gāras (Le Gard) reģions) || 835 || Reģionāla katastrofa || 21 || 4 || DE || Plūdi || 9 100 || Liela katastrofa || 444 || Kopējais palīdzības apjoms par 2002. gada pieteikumiem || || || 728 || 2 0 0 3 || 1 || ES || Naftas noplūde (no tankkuģa “Prestige”) || 436 || Reģionāla katastrofa || 8,626 || 2 || IT || Zemestrīce (Molizes un Apūlijas reģions) || 1 558 || Reģionāla katastrofa || 30,826 || 3 || IT || Vulkāna izvirdums (Etna) || 894 || Reģionāla katastrofa || 16,798 || 4 || IT || Plūdi (Ziemeļitālija) || (1 900) || (Liela katastrofa) || Noraidīts || 5 || GR || Bargi laikapstākļi ziemā || (neskaidrs) || (Liela katastrofa?) || Noraidīts || 6 || PT || Meža ugunsgrēki || 1 228 || Liela katastrofa || 48,539 || 7 || FR || Meža ugunsgrēki (Dienvidfrancija) || 531 || (Reģionāla katastrofa) || Noraidīts || 8 || ES || Meža ugunsgrēki (Portugāles robeža) || 53 || Kaimiņvalsts || 1,331 || 9 || MT || Plūdi || 30 || Liela katastrofa || 0,961 || 10 || IT || Plūdi (Friuli-Venēcijas Džūlijas reģions) || (525) || (Reģionāla katastrofa) || Noraidīts || Kopējais palīdzības apjoms par 2003. gada pieteikumiem || || || 107,081 || 2 0 0 4 || 1 || FR || Plūdi (Ronas delta) || 785 || Reģionāla katastrofa || 19,625 || 2 || ES || Plūdi (Malaga) || (73) || (Reģionāla katastrofa) || Noraidīts || 3-9 || ES || Meža ugunsgrēki (7 pieteikumi) || (480) || (Reģionāla katastrofa) || Visi 7 noraidīti || 10 || SK || Plūdi || (29) || (Reģionāla katastrofa) || Noraidīts || 11 || SI || Zemestrīce || (13) || (Reģionāla katastrofa) || Atsaukts || Kopējais palīdzības apjoms par 2004. gada pieteikumiem || || || 19,625 || 2 0 0 5 || 1 || SK || Vētra (Tatri) || 203 || Liela katastrofa || 5,668 || 2 || IT || Plūdi (Sardīnija) || (223; pārāk augstu novērtēts) || (Reģionāla katastrofa) || Noraidīts || 3 || EE || Vētra || 48 || Liela katastrofa || 1,29 || 4 || LV || Vētra || 193 || Liela katastrofa || 9,487 || 5 || SE || Vētra “Gudruna” || 2 297 || Liela katastrofa || 81,725 || 2 0 0 5 || 6 || LT || Vētra || 15 || Kaimiņvalsts || 0,379 || 7 || GR || Plūdi (Evras upe) || (112) || (Reģionāla katastrofa) || Noraidīts || 8 || RO || Pavasara plūdi || 489 || Liela katastrofa || 18,798 || 9 || BG || Pavasara plūdi || 222 || Liela katastrofa || 9,722 || 10 || BG || Vasaras plūdi || 237 || Liela katastrofa || 10,632 || 11 || RO || Vasaras plūdi || 1 050 || Liela katastrofa || 52,4 || 12 || AT || Plūdi (Tirole/Forarlberga) || 592 || Reģionāla katastrofa || 14,799 || Kopējais palīdzības apjoms par 2005. gada pieteikumiem || || || 204,905 || 2 0 0 6 || 1 || UK || Sprādziens Bansfīldas naftas bāzē || (700) || (Reģionāla katastrofa) || Atsaukts || 2 || GR || Plūdi (Evras upe) || 372 || Reģionāla katastrofa || 9,306 || 3 || HU || Plūdi || 519 || Liela katastrofa || 15,064 || 4 || ES || Meža ugunsgrēki (Galisija) || (91) || (Reģionāla katastrofa) || Noraidīts || Kopējais palīdzības apjoms par 2006. gada pieteikumiem || || || 24,370 || 2 0 0 7 || 1 || DE || Vētra “Kirils” || 4750 || Liela katastrofa || 166,9 || 2 || FR || Reinjona, ciklons “Gamede” || 211 || Reģionāla katastrofa || 5,29 || 3 || ES || Plūdi (Eljerro sala) || (18) || (Reģionāla katastrofa) || Noraidīts || 4 || ES || Plūdi (Lamanča) || (66) || (Reģionāla katastrofa) || Noraidīts || 5 || UK || Plūdi || 4 612 || Liela katastrofa || 162,387 || 6 || CY || Meža ugunsgrēki || (38) || (Reģionāla katastrofa) || Noraidīts || 7 || ES || Meža ugunsgrēki (Kanāriju salas) || (144) || (Reģionāla katastrofa) || Noraidīts || 8-16 || IT || 9 pieteikumi par meža ugunsgrēkiem 9 reģionos || - || (Reģionāla katastrofa) || Nepieņemams; nokavēts termiņš || 17 || FR || Vētra “Dīns” (Martinika) || 509 || Reģionāla katastrofa || 12,78 || 18 || GR || Meža ugunsgrēki || 2 118 || Liela katastrofa || 89,769 || 19 || SI || Plūdi || 233 || Liela katastrofa || 8,254 || Kopējais palīdzības apjoms par 2007. gada pieteikumiem || || || 445,380 || 2 0 0 8 || 1 || CY || Sausums || 165,4 || Liela katastrofa || 7,605 || 2 || RO || Plūdi || 471,4 || Reģionāla katastrofa || 11,785 || Kopējais palīdzības apjoms par 2008. gada pieteikumiem || || || 19,390 || || || || || || 2 0 0 9 || 1 || FR || Vētra “Klauss” || 3 805,5 || Liela katastrofa || 109,377 || 2 || IT || Zemestrīce (Abruco reģions) || 10 212,0 || Liela katastrofa || 493,771 || 3 || GR || Meža ugunsgrēki || (152,8) || (Reģionāla katastrofa) || Noraidīts || 4 || CY || Vētras || (2,6) || (Reģionāla katastrofa) || Noraidīts || 5 || GR || Plūdi (Evijas sala) || (83,2) || (Reģionāla katastrofa) || Noraidīts || 6 || IT || Dubļu nogruvumi (Mesīnas province) || (598,9) || (Reģionāla katastrofa) || Noraidīts || Kopējais palīdzības apjoms par 2009. gada pieteikumiem || || || 603,148 || 2 0 1 0 || 1 || IE || Plūdi 2009. gadā || 520,9 || Reģionāla katastrofa || 13,022 || 2 || IT || Plūdi Toskānā || (211,7) || (Reģionāla katastrofa) || Noraidīts || 3 || ES || Plūdi Andalūzijā || (709,7) || (Reģionāla katastrofa) || Noraidīts || 4 || PT || Dubļu un zemes nogruvumi Madeirā || 1 080 || Liela katastrofa || 31,256 || 5 || FR || Vētra “Ksintija” || 1 425 || Reģionāla katastrofa || 35,636 || 6 || SK || Plūdi || 649,9 || Liela katastrofa || 20,431 || 7 || PL || Plūdi || 2 993,7 || Liela katastrofa || 105,567 || 8 || CZ || (Pavasara) plūdi || 204,5 || Kaimiņvalsts || 5,111 || 9 || HU || Plūdi || 719,3 || Liela katastrofa || 22,486 || 10 || HR || (Pavasara) plūdi || 153,04 || Kaimiņvalsts || 3,826 || 11 || FR || Plūdi Vārā || (703‑778) || (Reģionāla katastrofa) || Noraidīts || 12 || RO || Plūdi || 875,75 || Liela katastrofa || 24,968 || 13 || CZ || (Rudens) plūdi || 436,5 || Reģionāla katastrofa || 10,912 || 14 || DE || Plūdi Saksijā || (937,7) || (Reģionāla katastrofa) || Noraidīts || 15 || HR || (Rudens) plūdi || 47 || Kaimiņvalsts || 1,175 || 16 || SI || (Rudens) plūdi || 251,3 || Liela katastrofa || 7,460 || 17 || HU || Sarkano dubļu noplūde || (174,32) || (Reģionāla katastrofa) || Noraidīts || Kopējais palīdzības apjoms par 2010. gada pieteikumiem || || || 281,849 || 2 0 1 1 || 1 || IT || Plūdi Veneto reģionā 2010. gadā || 676,36 || Reģionāla katastrofa || 16,909 || 2 || ES || Zemestrīce Lorkā 2011. gadā || 842,84 || Reģionāla katastrofa || 21,071 || 3 || CY || Eksplozija jūras spēku bāzē 2011. gadā || (357) || (liela katastrofa/katastrofa, kas nav dabas katastrofa || Noraidīts || 4 || IT || Plūdi Ligūrijas un Toskānas reģionos 2011. gadā || 722,5 || Reģionāla katastrofa || 18,062 || Kopējais palīdzības apjoms par 2011. gada pieteikumiem || || || 56,042 || Kopējā palīdzība, kas apstiprināta kopš 2002. gada EUR 2 489,798835 miljoni [1] Regulas 2. panta 1. punktā noteikts: “Pēc
lūguma, ko izsaka kāda dalībvalsts vai valsts, kas ar Eiropas Savienību veic
pievienošanās sarunas, turpmāk tekstā – “saņēmējvalsts”, var piešķirt
palīdzību no Fonda galvenokārt gadījumos, kad šajā valstī notiek liela
dabas katastrofa ar ievērojamu ietekmi uz dzīves apstākļiem, vidi vai ekonomiku
vienā vai vairākos reģionos vai vienā vai vairākās valstīs”. [2] 2011. gada budžeta grozījums Nr. 1 attiecas uz
ES Solidaritātes fonda izmantošanu EUR 182 388 893 apmērā
saistību un maksājumu apropriācijās saistībā ar spēcīgu lietusgāžu sekām
Polijā, Slovākijā, Čehijā, Ungārijā, Horvātijā un Rumānijā. To 2011. gada 6. aprīlī
pieņēma Eiropas Parlaments. COM(2011) 9. OV L 172, 30.06.2011. [3] Iepriekšējo projektu 2011. gada budžeta grozījumam
Nr. 2 (COM(2011)154) Eiropas
Parlaments 2011. gada 14. jūlijā pieņēma kā budžeta grozījumu
Nr. 3. Tas attiecas uz ES Solidaritātes fonda
izmantošanu EUR 19 546 647 apmērā saistību un maksājumu
apropriācijās saistībā ar spēcīgu lietusgāžu sekām Slovēnijā, Horvātijā un
Čehijā. OV L 213, 19.08.2011. [4] 2011. gada budžeta grozījums Nr. 7 attiecas uz
ES Solidaritātes fonda izmantošanu EUR 37 979 875 apmērā
saistību un maksājumu apropriācijās saistībā ar zemestrīci Mursijā (Murcia),
Spānijā (EUR 21 070 950) un plūdiem Veneto reģionā, Itālijā
(EUR 16 908 925). To 2011. gada 13. decembrī pieņēma
Eiropas Parlaments. COM (2011) 796, 21.11. 2011. OV L 62, 2.03.2012. [5] COM(2011) 613. [6] Komisijas atzītā tiešo zaudējumu kopējā summa.