KOMISIJAS DARBA DOKUMENTS

Prototips priekšlikumam par Finanšu regulas grozījumu, ar ko ievieš jaunu sadaļu par Eiropas politisko partiju finansēšanu

1.           Ievads

1.1.        Priekšlikums kā darba dokuments

Šajā dokumentā, kas nav oficiāls Komisijas priekšlikums, ir aprakstīts, kādi grozījumi būtu jāveic Finanšu regulā (turpmāk "FR"[1]) pēc FR trīsgadu posma pārskatīšanas.

Tomēr, tā kā jaunā FR vēl nav oficiāli pieņemta, Komisija var iesniegt savu priekšlikumu tikai darba dokumenta veidā. Tas ļaus Komisijai un likumdevējai iestādei veidot vispārēju redzējumu par reformām attiecībā uz Eiropas politiskajām partijām un Eiropas politiskajiem fondiem. Tiklīdz jaunā FR tiks pieņemta, Komisijas nolūks ir iesniegt formālu leģislatīva akta priekšlikumu.

1.2.        FR grozījumu pamatojums

FR ir jāgroza, lai ņemtu vērā grozījumus, kas ierosināti Komisijas Priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansēšanu, ar ko aizstās pašreizējo Regulu (EK) Nr. 2004/2003[2]. Piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 224. pantu, pēdējā priekšlikumā iekļauti jauni noteikumi par, cita starpā, politisko partiju un politisko fondu finansēšanu Eiropas līmenī. Lai tie būtu efektīvi, nepieciešams tiem pievienot atbilstīgu finanšu noteikumu kopumu, kas nostiprināts FR.

Tiek ierosināts pārskatītajā FR starp otro daļu („Īpaši noteikumi”) un trešo daļu („Pārejas un nobeiguma noteikumi") iekļaut jaunu sadaļu „Iemaksas”.

Paredzētie grozījumi norādīti pielikumā.

Visbeidzot, nav paredzēts, ka šajā posmā saskaņā ar LESD 290. pantu tiks pieņemts deleģētais akts attiecībā uz šo jauno sadaļu.

2.           Komisijas dienestu ierosinātie grozījumi

2.1.        Jauna sadaļa FR: „Iemaksas Eiropas politiskajām partijām”

Priekšlikumā ir ņemta vērā EP Rezolūcija par Eiropas politisko partiju finansēšanu (Giannakou ziņojums)[3], kurā uzskatīts, ka, ņemot vērā gūto pieredzi, Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu finansēšana būtu jāuzlabo attiecībā uz vairākiem aspektiem. Jo īpaši tajā aicināts atteikties no dotāciju sistēmas un FR izveidot jaunu finansēšanas sadaļu, „kas būtu īpaši paredzēta un piemērota Eiropas partiju un fondu finansēšanas jautājumiem".

Pēc rūpīgas analīzes tiek ierosināts, ka politiskās partijas būtu jāfinansē nevis ar darbības dotācijām, kā tas ir pašlaik, bet izmantojot jaunu instrumentu („iemaksas”), kā tas atspoguļots šajā priekšlikuma projektā.

Attiecībā uz Eiropas politiskajiem fondiem tiek uzskatīts, ka tiem arī turpmāk būtu jāsaņem darbības dotācijas. Eiropas Parlamenta pieprasījums izslēgt no dotāciju sistēmas arī Eiropas politiskos fondus nav pamatots, ņemot vērā to, ka Eiropas politiskajām partijām raksturīgas īpatnības neattiecas uz Eiropas politiskajiem fondiem. Turklāt lielākajai daļai Eiropas Parlamenta pausto bažu par grūtībām, ar kādām saskaras minētie fondi saskaņā ar esošo FR[4] vajadzētu izzust, stājoties spēkā pārskatītajai FR, tādējādi novēršot vajadzību pēc īpašām atkāpēm. Tas jo īpaši attiecas uz iespēju fondiem saņemt visu iepriekšējā finansējuma summu, neiesniedzot nodrošinājumu, un izveidot finanšu rezerves no pašu resursiem, tā kā šīm rezervēm paredzētās summas neņem vērā, pārbaudot atbilstību bezpeļņas noteikumam.

Iemaksas Eiropas politiskajām partijām ir balstītas uz modeli, kas ir līdzīgs dotāciju sistēmai, bet tā īpatnības turpmāk tiks izklāstītas sīkāk.

2.2.        Būtiskās izmaiņas salīdzinājumā ar pašreizējo dotāciju sistēmu.

Galvenās atšķirības starp paredzētajām iemaksām un dotācijām ir šādas:

2.2.1.     „Gada darba programmas” atcelšana

Iepriekš minētā Giannakou ziņojuma 18. punktā tiek aicināts atteikties no gada darba programmām Eiropas politiskajām partijām, norādot, ka šis priekšnosacījums nav tām piemērots un netiek prasīts nevienas dalībvalsts tiesību aktos.

Jo īpaši politisko partiju darbības prasa daudz lielāku elastību un spēju reaģēt uz aktuālajiem notikumiem, nekā to spēj nodrošināt dotāciju sistēma, kas, ja tiek pieprasīts finansējums, prasa iesniegt gada darba programmu un budžeta projektu.

Šā iemesla dēļ iemaksas būtu jāpiešķir, neprasot gada darba programmu vai darbības budžeta projektu.

2.2.2.     Atbilstības kritēriju ieviešana

Atbilstības kritēriji politisko partiju finansēšanai ir ieviesti saskaņā ar priekšlikumu regulai par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansēšanu. Praksē kredītrīkotājam tieši no Eiropas politisko partiju reģistra (kas izveidots EP) būtu jāpieprasa apliecības, kas apstiprina, ka Eiropas politiskās partijas ir pienācīgi reģistrētas un izpildījušas attiecīgos pienākumus (piem., iesniegušas pārskatu), to darbība nav apturēta vai tām nav piemērots administratīvs sods, kā tas paredzēts iepriekš minētajā regulas priekšlikumā.

2.2.3.     Atlases kritēriju atcelšana

Jaunajā sadaļā vairs nebūs paredzēti atlases kritēriji, jo nav lietderīgi pārbaudīt Eiropas partiju finansiālās un operatīvās spējas pilsoņu pārstāvībai, vēl jo vairāk, ja netiek iesniegta gada darba programma vai budžeta projekts.

2.2.4.     Tiesību aktos noteikto pienākumu kontrole

Ir ieviests noteikums ar nepārprotamu prasību, ka Eiropas politiskās partijas nevajadzētu izslēgt no reģistra vai tām nevajadzētu piemērot administratīvo sodu tajā finanšu gadā, uz kuru attiecas iemaksa. Šādos gadījumos to iemaksas tiktu samazinātas vai pārtrauktas, un jebkurš izmaksāts iepriekšējais finansējums tiktu atgūts.

Pirms izmaksāt starpību, kredītrīkotājam būtu jāpieprasa šāds apstiprinājums no EP reģistra.

2.2.5.     Izdevumu, nevis darbību kontrole

Atteikšanos no esošās dotāciju sistēmas, kura paredz darba programmas un budžeta projekta iesniegšanu, nevajadzētu uzskatīt par „pilnīgu rīcības brīvību”, kas ļautu politiskajām partijām ļaunprātīgi izlietot ES līdzekļus. Lai gan finanšu atbalstu piešķirtu bez gada darba programmas un darbības budžeta projekta, Eiropas politiskajām partijām būtu ex post jāpamato Savienības līdzekļu pareiza izlietošana.

Jo īpaši kredītrīkotājam būtu jāpārbauda, vai ES līdzekļi ir izlietoti šajā regulā noteiktajos termiņos to atlīdzināmo izdevumu apmaksai, kas noteikti uzaicinājumā izdarīt iemaksas. Šis risinājums vienkāršos iemaksu pieprasīšanu, jo nav jāiesniedz gada darba programma vai budžeta projekts, un tas ļaus politiskajām partijām brīvāk veikt darbības un pielāgot tās gada laikā.

2.2.6.     Termiņi ES līdzekļu izlietošanai

Giannakou ziņojuma 24. punktā ierosināta iespēja „veidot rezerves un pārnest līdzekļus”. Jaunā sadaļa neliedz Eiropas politiskajām partijām veidot rezerves no pašu resursiem. Turklāt Eiropas politiskajām partijām vajadzētu būt iespējai izmantot zināmu elastību attiecībā uz termiņiem piešķirto ES līdzekļu izlietošanā. Stingri piemērojot pienākumu izlietot šos līdzekļus tā finanšu gada laikā, kuram iemaksas piešķirtas, to būtu grūti apvienot ar nepieciešamību, ka Eiropas politiskajām partijām to līdzekļi ir jāpielāgo vēlēšanu ciklam.

Tomēr neizmantotie ES līdzekļi būtu jāizlieto saprātīgā laikposmā. Iemaksas Eiropas politiskajām partijām būtu jāizmanto, lai segtu atlīdzināmos izdevumus divu finanšu gadu laikā pēc attiecīgā finanšu gada, kuram iemaksas piešķirtas (n + 2), bet pēc tam kredītrīkotājam būtu jāatgūst visas neizlietotās summas.

2.2.7.     Līdzfinansējums

Eiropas politisko partiju finansēšana notiek atbilstoši līdzfinansējuma principam, kas noteikts ar Regulu xx/xxxx, neskarot iepriekš minēto iespēju izmantot neizlietoto ES iemaksu daļu atlīdzināmo izdevumu segšanai turpmāko divu finanšu gadu laikā pēc attiecīgā finanšu gada, kuram iemaksas piešķirtas.

2.2.8.     Finansēšanas metodes

Iemaksas tāpat kā dotācijas var piešķirt, atlīdzinot procentuālu daļu no faktiskajiem izdevumiem vai izmantojot sistēmu, kurā ir iepriekš noteikts vienreizējs maksājums, vienības izmaksas un vienotas likmes.

2.2.9.     100 % iepriekšējs finansējums

Iemaksas būtu jāveic kā viens iepriekšēja finansējuma maksājums, kas atbilst 100 % no summas, ja vien pamatotu iemeslu dēļ kredītrīkotājs nenolemj citādi.

2.2.10.   Procenti par iepriekšējo finansējumu

Atkāpjoties no FR 5. panta, visus procentus, kas iegūti no iepriekšējā finansējuma summām, ko saņēmušas Eiropas politiskās partijas, vajadzētu izlietot, lai apmaksātu atlīdzināmus izdevumus turpmākajos divos finanšu gados.

2.2.11.   Sankciju un kontroles režīms

Tāpat kā attiecībā uz dotācijām jaunajā sadaļā vajadzētu būt standarta noteikumiem par EP, OLAF un Revīzijas palātas kontroli.

Tajā būtu jāparedz tas pats sankciju režīms (administratīvas un finansiālas sankcijas), ko piemēro dotāciju saņēmējiem.

3.           Ietekme uz budžetu

Paredzētajiem FR grozījumiem nevajadzētu būtiski ietekmēt budžetu.

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko groza Regulu [XXXX par …]/2012

par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības gada budžetam attiecībā uz Savienības iemaksām Eiropas politiskajām partijām

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 322. pantu saistībā ar Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 106.a pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Revīzijas palātas atzinumu[5],

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)       Politiskās partijas Eiropas līmenī ir svarīgs faktors, kas veicina integrāciju Savienībā.

(2)       Līguma par Eiropas Savienību 10. pants un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 12. panta 2. punkts nosaka, ka politiskās partijas Eiropas līmenī veicina Eiropas politiskās apziņas veidošanos un Savienības pilsoņu politiskās gribas izteikšanu.

(3)       Eiropas Parlaments un Padome 2003. gada 4. novembrī pieņēma Regulu (EK) Nr. 2004/2003 par noteikumiem, kas attiecas uz Eiropas līmeņa politiskajām partijām un to finansēšanu[6].

(4)       Savā 2011. gada 6. aprīļa rezolūcijā par to, kā piemērot Regulu (EK) Nr. 2004/2003 par noteikumiem, kas attiecas uz Eiropas līmeņa politiskajām partijām un to finansēšanu[7], Eiropas Parlaments, ņemot vērā gūto pieredzi, ierosināja vairākus uzlabojumus Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu finansēšanā.

(5)       Komisija ir ierosinājusi jaunu Eiropas Parlamenta un Padomes xx/xx/xxxx Regulu Nr. xxx/xxxx „Par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansēšanu”, ar kuru aizstās Regulu (EK) Nr. 2004/2003. Priekšlikumā paredzēti jauni vai tiek grozīti spēkā esošie noteikumi, cita starpā attiecībā uz Eiropas līmeņa politisko partiju un politisko fondu finansēšanu, jo īpaši attiecībā uz finansēšanas nosacījumiem, veidiem un finansējuma sadali, ziedojumiem un iemaksām, Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņu finansēšanu, pamatotiem izdevumiem, finansēšanas aizliegumu, pārskatiem, īstenošanu un kontroli, sankcijām un pārredzamību.

(6)       Eiropas Parlamenta un Padomes [2012. gada ..] Regulā [..] par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības gada budžetam[8] (turpmāk „Finanšu regula”), būtu jāietver noteikumi par Eiropas Parlamenta iemaksām Eiropas politiskajām partijām. Minētajiem noteikumiem vajadzētu sniegt Eiropas līmeņa politiskajām partijām lielāku elastības pakāpi attiecībā uz termiņiem minēto iemaksu izlietošanai, kā to nosaka partiju darbību īpatnības.            Sistēma, kurā finansiāls atbalsts Eiropas politiskajām partijām tika nodrošināts ar darbības dotācijām, kā tas paredzēts Finanšu regulas [117. panta 5. punktā], nav piemērota partiju vajadzībām, jo īpaši pienākums iesniegt gada darba programmu un darbības budžeta projektu, tā ir prasība, kas nepastāv dalībvalstu tiesību aktos.      Tāpēc finansiālo atbalstu, ko piešķir Eiropas politiskajām partijām, vajadzētu sniegt kā konkrētu iemaksu, lai pielāgotos Eiropas politisko partiju konkrētajām vajadzībām.

(7)       Lai gan finansiālais atbalsts būtu jāpiešķir bez gada darba programmas un darbības budžeta projekta, Eiropas politiskajām partijām būtu ex post jāpamato Savienības līdzekļu pareiza izlietošana. Jo īpaši kredītrīkotājam būtu jāpārbauda, vai līdzekļi ir izlietoti šajā regulā noteiktajos termiņos to atlīdzināmo izdevumu apmaksai, kas noteikti uzaicinājumā izdarīt iemaksas. Iemaksas Eiropas politiskajām partijām būtu jāizlieto divu finanšu gadu laikā pēc attiecīgā finanšu gada, kuram iemaksa piešķirta, bet pēc tam kredītrīkotājam būtu jāatgūst visas neizlietotās summas.

(8)       Savienības līdzekļus, kas piešķirti Eiropas politiskās partijas darbības izmaksu finansēšanai, nedrīkstētu izlietot citiem mērķiem kā vien tiem, kas noteikti Regulā (ES) Nr. [..], un jo īpaši, lai tieši vai netieši finansētu citas struktūras, piemēram, valsts politiskās partijas. Eiropas politiskajām partijām vajadzētu izlietot iemaksas kārtējo un turpmāko izdevumu procentuālas daļas apmaksai, nevis lai apmaksātu izdevumus vai parādus, kas radušies, pirms partija iesniegusi pieteikumus par iemaksu saņemšanu.

(9)       Arī iemaksu piešķiršana būtu jāvienkāršo un jāpielāgo Eiropas politisko partiju īpatnībām, jo īpaši nepiemērojot atlases kritērijus, nosakot 100 % iepriekšēju finansējumu par vispārēju noteikumu vai iespēju izmantot vienreizēju maksājumu, vienotas likmes un vienības izmaksu finansējumu.

(10)     Iemaksas no Savienības budžeta būtu jāsamazina vai jāpārtrauc, ja Eiropas politiskās partijas neizpilda pienākumus, kas noteikti Regulā (ES) Nr. [..].

(11)     Sankcijas, kuru pamatā ir Finanšu regula un Regula (ES) Nr. [..] un kuras varētu uzlikt viena un tā pati iestāde, būtu jāpiemēro saskaņotā veidā un ievērojot principu non bis in idem (dubultās sodīšanas nepieļaujamības principu). Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [..] 22. panta 7. punktu administratīvas un/vai finansiālas sankcijas, kas paredzētas Finanšu regulas [103.] pantā nepiemēro vienā no gadījumiem, kad sankcijas jau ir piemērotas, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. [..] 22. panta 1. līdz 6. punktu.

(12)     Tādēļ Finanšu regula būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) Nr. …/… groza šādi.

(1)          Otrajā daļā iekļauj šādu sadaļu:

"VIII SADAĻA IEMAKSAS EIROPAS POLITISKAJĀM PARTIJĀM

[196.a] pants Vispārīgi noteikumi

1.           Šajā regulā Eiropas politiskās partijas ir vienības, kas izveidotas un kā tādas reģistrētas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. […][9].

2.           Tiešas finansiālas iemaksas no budžeta Eiropas politiskajām partijām var piešķirt, ņemot vērā to ieguldījumu Eiropas politiskās apziņas veidošanā un Savienības pilsoņu politiskās gribas izteikšanā.

[196.b] pants Principi

1.           Iemaksas izlieto tikai, lai atlīdzinātu procentuālo daļu no Eiropas politisko partiju darbības izmaksām, kas tieši saistītas ar minēto partiju mērķiem. Iemaksas nedrīkst izlietot, lai kādam atsevišķam Eiropas politiskās partijas loceklim vai darbiniekam tieši vai netieši, skaidrā naudā vai natūrā piešķirtu personīgas priekšrocības.

2.           Iemaksas nedrīkst izlietot, lai finansētu trešo personu darbības, jo īpaši valsts politiskās partijas vai politiskos fondus Eiropas vai valsts līmenī, neatkarīgi no tā, vai iemaksas piešķir kā dotācijas, ziedojumus, aizņēmumus vai saskaņā ar citu līdzīgu vienošanos.

3.           Uz iemaksām attiecas pārredzamības un vienlīdzīgas attieksmes principi saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti Regulā (ES) Nr. [..].

4.           Iemaksas Eiropas Parlaments piešķir katru gadu un publicē saskaņā ar [31. panta 2. punktu].

5.           Eiropas politiskās partijas, kas saņem iemaksas, tiem pašiem mērķiem nesaņem citus līdzekļus no budžeta. Jebkurā gadījumā nevienu izmaksu posteni nevar finansēt no budžeta divreiz.

[196.c] pants Budžeta aspekti

Iemaksas izmaksā no Eiropas Parlamenta budžeta iedaļas.

[196.c] pants Uzaicinājums izdarīt iemaksas

1.           Iemaksas piešķir, katru gadu publicējot uzaicinājumu izdarīt iemaksas, to publicē vismaz Eiropas Parlamenta tīmekļa vietnē.

2.           Katrai Eiropas politiskajai partijai var piešķirt tikai vienu iemaksu gadā.

3.           Katra Eiropas politiskā partija var saņemt iemaksas tikai tad, ja tā piesakās finansējumam saskaņā ar noteikumiem un nosacījumiem, kas paredzēti uzaicinājumā izdarīt iemaksas.

4.           Uzaicinājumā izdarīt iemaksas nosaka pretendentu atbilstības kritērijus, kā arī izslēgšanas kritērijus.

5.           Uzaicinājumā izdarīt iemaksas nosaka vismaz to izdevumu veidu, kurus var atlīdzināt no iemaksām.

[196.d] pants Piešķiršanas procedūra

1.           Iemaksu pieteikumus iesniedz rakstiski, atbilstošā gadījumā arī drošā elektroniskā formātā.

2.           Iemaksas nevar piešķirt pretendentiem, kas iemaksu piešķiršanas procedūras laikā ir kādā no situācijām, kuras minētas [100. panta 1. punktā], [101. pantā] un [103. panta 1. punkta a) apakšpunktā], un tiem, kas reģistrēti Centrālā izslēgšanas datu bāzē, pamatojoties uz [102. pantu].

3.           Pretendentiem jāapliecina, ka uz tiem neattiecas neviens no 2. punktā minētajiem gadījumiem.

4.           Iemaksas piešķir, izmantojot nolīgumu vai lēmumu par iemaksas piešķiršanu, kā noteikts uzaicinājumā izdarīt iemaksas.

5.           Lai izvērtētu un pieņemtu lēmumu par iemaksas piešķiršanu, kredītrīkotājam var palīdzēt komiteja. Kredītrīkotājs precizē noteikumus attiecībā uz šādas komitejas sastāvu, iecelšanu un darbību un noteikumiem jebkāda interešu konflikta novēršanai.

[196.e] pants Izvērtēšanas procedūra

1.           Pieteikumus atlasa, pamatojoties uz Regulā xxx/xx izklāstītājiem piešķiršanas kritērijiem no tiem pieteikumiem, kas atbilst atbilstības un izslēgšanas kritērijiem.

2.           Atbilstības kritēriji paredz nosacījumus, kas jāizpilda pretendentam, lai varētu saņemt iemaksu saskaņā ar Regulā (ES) Nr. [..] paredzētajiem noteikumiem.

3.           Kredītrīkotāja, kurš atbildīgs par pieteikumu, lēmumā norāda vismaz šādas ziņas:

(a) iemaksas priekšmetu un kopējo summu;

(b) atlasīto pretendentu nosaukumu un akceptētās summas;

(c) noraidīto pretendentu nosaukumu un noraidīšanas iemeslus.

4.           Atbildīgais kredītrīkotājs rakstveidā informē pretendentus par lēmumu attiecībā uz viņu pieteikumu. Ja iemaksu pieteikums ir noraidīts vai pieprasītās summas nav piešķirtas daļēji vai pilnībā, kredītrīkotājs pamato pieteikuma noraidījumu vai pieprasītās summas nepiešķiršanu, jo īpaši atsaucoties uz atbilstības un piešķiršanas kritērijiem, kas minēti 1. un 2. punktā.

[196.f] pants Iemaksu veidi

1.           Iemaksas var piešķirt kādā no šādiem veidiem:

(a) procentuālas daļas no faktiskajiem izdevumiem atlīdzināšana;

(b) atlīdzināšana, pamatojoties uz vienības izmaksām;

(c) vienreizējs maksājums;

(d) vienotas likmes finansējums;

(e) šā punkta a) līdz d) apakšpunktā minēto veidu kombinācija.

2.           Var atlīdzināt tikai izdevumus, kas atbilst kritērijiem, kuri noteikti aicinājumā pieteikties iemaksām, un kas nav radušies pirms dienas, kad iesniegts pieteikums.

[196.g] pants  Iemaksu izlietošanas noteikumi

1.           Vienreizējie maksājumi pamatā attiecas uz noteiktiem izdevumiem, lai veiktu konkrētu Eiropas politiskās partijas darbību. Ja izmanto vienreizējos maksājumus, tos kombinē ar citiem iemaksu veidiem.

2.           Vienības izmaksas attiecas uz visām vai noteiktām atlīdzināmo izdevumu kategorijām, šādi izdevumi jau iepriekš skaidri norādīti ar atsauci uz summu par vienību.

3.           Vienotas likmes finansējums attiecas uz atlīdzināmo izdevumu noteiktām kategorijām, šādi izdevumi jau iepriekš skaidri norādīti, piemērojot procentuālo daļu.

4.           Ja izmanto vienreizējus maksājumus, vienotas likmes finansējumu un vienības izmaksas, to nosaka uzaicinājumā izdarīt iemaksas. Nolīgumā vai lēmumā par iemaksas piešķiršanu iekļauj noteikumus, kas ļauj pārbaudīt, ka ir izpildīti nosacījumi vienreizējo maksājumu, vienotas likmes finansējuma vai vienības izmaksu piešķiršanai.

[196.h] pants Iepriekšējs finansējums

Iemaksas izmaksā kā vienu iepriekšēju finansējumu 100 % apmēra, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumos, kad kredītrīkotājs nolemj citādi.

[196.i] pants  Nodrošinājums

Atbildīgais kredītrīkotājs, ja tas uzskata par vajadzīgu un samērīgu, katrā atsevišķā gadījumā un pamatojoties uz riska analīzi var pieprasīt Eiropas politiskajai partijai iepriekš iesniegt nodrošinājumu, lai samazinātu finansiālos riskus, kas saistīti ar iepriekšēja finansējuma samaksu, bet tikai tad, ja, ņemot vērā viņa veikto riska novērtējumu, politiskai partijai draud nenovēršams risks, ka tā nonāks vienā no [100. panta 1.punkta a)] un [d) apakšpunktā] aprakstītajām situācijām, vai kad Eiropas Parlaments ir formāli uzsācis administratīvu procedūru, kuras rezultātā tas savu iemaksu varētu atņemt un/vai atsaukt.

Regulas [125.] pantu par iepriekšējā finansējuma nodrošinājumu attiecībā uz dotācijām piemēro mutatis mutandis.

[196.j] pants Iemaksu izlietošana

1.           Iemaksas tiek izlietotas saskaņā ar [196.b] pantu.

2.           Jebkuru iemaksu daļu, kas netiek izlietota attiecīgajā finanšu gadā, kuram iemaksas piešķirtas, ir jāizlieto jebkādiem atlīdzināmiem izdevumiem, kas radušies līdz n + 2. gada 31. decembrim. Pārējo iemaksu daļu, kas nav izlietota noteiktajā termiņā n + 2, atgūst saskaņā ar pirmās daļas 5. nodaļu.

3.           Eiropas politiskās partijas ņem vērā maksimālo līdzfinansējuma likmi, kas noteikta ar Regulu xx/xxxx. Iepriekšējo divu gadu iemaksu atlikušās summas nevar izlietot, lai finansētu to daļu, kas Eiropas politiskajām partijām jānodrošina no pašu resursiem.

4.           Eiropas politiskās partijas vispirms izlieto līdzekļus, kas nav izlietoti finanšu gadā, kuram iemaksas piešķirtas, pirms sāk izlietot pēc minētā gada beigām piešķirtās iemaksas.

5.           Visi procenti, kas uzkrāti par maksājumiem, kuri veikti kā iepriekšējais finansējums, tiek uzskatīti par daļu no Savienības iemaksām.

[196.k] pants Ziņojums par iemaksu izlietojumu

Eiropas politiskā partija, ievērojot nosacījumus un termiņus, kas noteikti uzaicinājumā izdarīt iemaksas, iesniedz kredītrīkotājam apstiprināšanai gala ziņojumu par iemaksu izlietojumu un pārskatus.

Kredītrīkotājs sagatavo gada darbības pārskatu, kas minēts [63. panta 9. punktā], pamatojoties uz pirmajā daļā minēto gala ziņojumu un pārskatiem. Ziņojuma sagatavošanai viņš var izmantot citus pavaddokumentus.

[196.l] pants  Atlikušās summas izmaksa

1.           Iemaksas summu uzskata par galīgu tikai tad, kad atbildīgais kredītrīkotājs ir pieņēmis [196.k] pantā minēto gala ziņojumu un pārskatus. Ziņojuma un pārskatu pieņemšana neskar turpmākas pārbaudes, ko veic Eiropas Parlaments.

2.           Jebkura neizlietota iepriekšējā finansējuma summa nav galīga, kamēr Eiropas politiskā partija to nav izlietojusi tādu atlīdzināmo izdevumu apmaksai, kas atbilst uzaicinājumā izdarīt iemaksas noteiktajiem kritērijiem.

3.           Ja Eiropas politiskā partija nepilda savas saistības attiecībā uz iemaksu izlietojumu, iemaksas aptur, samazina vai pārtrauc pēc tam, kad Eiropas politiskajai partijai ir dota iespēja iesniegt savus apsvērumus.

4.           Pirms atlikušās summas izmaksāšanas kredītrīkotājs pārliecinās, ka Eiropas politiskā partija joprojām ir reģistrēta Regulas (ES) Nr. [..] 6. pantā minētajā reģistrā un ka laikposmā no regulas piemērošanas dienas līdz tā finanšu gada beigām, kuram iemaksas piešķirtas, partijai nav piemērota neviena no minētās regulas 22. pantā paredzētajām sankcijām.

5.           Ja Eiropas politiskā partija vairs nav reģistrēta Regulas (ES) Nr. [..] 6. pantā minētajā reģistrā vai partijai ir piemērota kāda no minētās regulas 22. pantā paredzētajām sankcijām, atbildīgais kredītrīkotājs var apturēt, samazināt vai pārtraukt iemaksas un atgūt iemaksas nolīguma vai lēmuma ietvaros nepareizi izmaksātās summas, to darot proporcionāli kļūdas, pārkāpuma, krāpšanas vai citu pienākumu saistībā ar iemaksām neizpildes smaguma pakāpei – pēc tam, kad Eiropas politiskajai partijai ir dota iespēja iesniegt savus apsvērumus.

[196.m] pants Kontrole un sankcijas

1.           Visos iemaksu nolīgumos vai lēmumos skaidri paredz, ka Eiropas Parlamentam, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai un Revīzijas palātai ir kontroles pilnvaras, pārbaudot dokumentus un veicot pārbaudes uz vietas, attiecībā uz visām Eiropas politiskajām partijām, līgumslēdzējiem un apakšlīgumu slēdzējiem, kas saņēmuši Savienības līdzekļus.

2.           Saskaņā ar [103.] pantu un neskarot Regulā (ES) Nr. [..] 22. panta 7. punktu, kredītrīkotājs pretendentiem var piemērot administratīvas un finansiālas sankcijas, kas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas.

3.           Sankcijas, kas minētas 2. punktā, var piemērot arī tām Eiropas politiskajām partijām, kuras pieteikuma par iemaksām iesniegšanas brīdī vai pēc tam, kad tās saņēmušas iemaksas, uz kredītrīkotāja informācijas pieprasījumu ir sniegušas nepatiesas ziņas vai vispār nav sniegušas informāciju.

[196.n] pants Dokumentu glabāšana

1.           Eiropas politiskās partijas saglabā dokumentus, pavaddokumentus un citus datus, kas attiecas uz iemaksām, piecus gadus pēc [196.k] pantā minētā gala ziņojuma un pārskatu iesniegšanas.

2.           Dokumentus, kas saistīti ar revīzijām, pārsūdzībām, tiesvedību vai atlīdzības prasījumu kārtošanu, kuri izriet no iemaksu izlietojuma, saglabā līdz šādu revīziju, pārsūdzību vai tiesvedība beigām vai atlīdzības prasījumu nokārtošanai."

(2)          [115. panta 2. punktā pievieno šādu [j)] apakšpunktu:

"… [j)] otrās daļas VIII sadaļā minētās iemaksas Eiropas politiskajām partijām."

(3)          Svītro [117. panta 5. punktu] un [117. panta 3. punkta otro daļu].

2. pants

Šī regula stājas spēkā [divdesmitajā] dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā —                       Padomes vārdā —

                                                                      

priekšsēdētājs                                                priekšsēdētājs

[1]               Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības gada budžetam, COD 2010/0395; 2012. gada 6. jūlija dokuments CS 12250/12 ADD1).

               

[2]               Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Regula (EK) Nr. 2004/2003 par noteikumiem, kas attiecas uz Eiropas līmeņa politiskajām partijām un to finansēšanu (OV L 297, 15.11.2003., 1. lpp.).

[3]               „Par to, kā piemērot Regulu (EK) Nr. 2004/2003 par noteikumiem, kas attiecas uz Eiropas līmeņa politiskajām partijām un to finansēšanu", 2011. gada 15. marts – (2010/2201 (INI)).

[4]               2002. gada 25. jūnija Regula (EK) Nr. 1605/2002 (OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.).

[5]           OV […]., […]., […]. lpp.

[6]               OV L 297, 15.11.2003., 1. lpp.

[7]               2010/2201(INI).

[8]               OV […]

[9]               OV […]