SATURS

1........... VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA...................................................................................... 3

1.1........ Pilsoniskās sabiedrības nozīme........................................................................................ 3

1.2........ Ko ES saprot ar PSO..................................................................................................... 3

1.3........ Mainīga ainava................................................................................................................ 3

2........... ATJAUNOTA ES ATBILDE......................................................................................... 4

3........... LABVĒLĪGAS VIDES VEICINĀŠANA...................................................................... 5

4........... SPĒCĪGS UZSVARS VALSTS LĪMENĪ...................................................................... 6

4.1........ Iekļaujošas politikas veidošana labākai pārvaldībai.......................................................... 7

4.2........ Pārredzamība un pārskatatbildība iekšzemē..................................................................... 8

4.3........ Partnerības sociālo pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai.................................................... 8

4.4........ PSO darbs iekļaujošai un ilgtspējīgai izaugsmei................................................................ 9

4.5........ ES ceļveži attiecībā uz iesaistīšanos ar PSO................................................................... 10

5........... PSO REĢIONĀLĀ UN PASAULES MĒROGĀ........................................................ 10

6........... ES ATBALSTA VEIDOŠANA................................................................................... 11

6.1........ Spēju veidošana uzmanības centrā................................................................................. 11

6.2........ Vietējām vajadzībām pielāgots finansējums.................................................................... 11

7........... SECINĀJUMI............................................................................................................. 12

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Demokrātijas un ilgtspējīgas attīstības pirmsākumi. Eiropas iesaistīšanās ar pilsonisko sabiedrību ārējo attiecību jomā

1.           VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

1.1.        Pilsoniskās sabiedrības nozīme

Pilntiesīga pilsoniskā sabiedrība ir jebkuras demokrātiskas sistēmas svarīgs komponents un vērtība pati par sevi. Tā nozīmē un nostiprina plurālismu un var veicināt efektīvākas politikas nostādnes, taisnīgu un ilgtspējīgu attīstību un iekļaujošu izaugsmi. Tai ir svarīga loma miera veicināšanā un konfliktu atrisināšanā. Skaidri formulējot pilsoņu bažas, pilsoniskās sabiedrības organizācijas (PSO) darbojas publiskā arēnā, iesaistoties iniciatīvās, lai veicinātu līdzdalības demokrātiju. Tās nozīmē arvien lielāku pieprasījumu pēc pārredzamas un atbildīgas pārvaldības.

Lai gan valstīm ir galvenā atbildība par attīstību un demokrātisku pārvaldību, sinerģijas starp valstīm un PSO var palīdzēt pārvarēt nabadzības problēmas, pieaugošu nevienlīdzību, sociālo atstumtību un neilgtspējīgu attīstību. PSO dalība politikas procesos ir svarīga, lai nodrošinātu iekļaujošas un efektīvas politikas nostādnes. Tāpēc PSO veicina atbildīgāku un likumīgāku valstu izveidi, kā rezultātā tiek panākta lielāka sociālā kohēzija un atklātāka un dziļāka demokrātija.

1.2.        Ko ES saprot ar PSO

„PSO” jēdziens ietver dažādus dalībniekus ar dažādām lomām un mandātiem. Definīcijas mainās laika gaitā un atšķiras starp iestādēm un valstīm. ES uzskata, ka PSO ietver visas nevalstiskas, bezpeļņas struktūras[1], bezpartejiskas un nevardarbīgas, ar kuru starpniecību cilvēki apvienojas, lai sasniegtu kopīgus mērķus un ideālus – vai tie būtu politiski, kultūras, sociāli vai ekonomiski. Darbojoties vietējā, valsts, reģionālā un starptautiskā mērogā, tās ietver pilsētu un lauku, formālas un neformālas organizācijas. ES augstu vērtē PSO daudzveidību un specifiku; tā sadarbojas ar atbildīgām un pārredzamām PSO, kurām ir tāda pati apņemšanās panākt sociālu progresu un sasniegt pamatvērtības – mieru, brīvību, vienlīdzīgas tiesības un cilvēka cieņu.

1.3.        Mainīga ainava

Pēdējā desmitgadē ir norisinājušies kontrastējoši notikumi. PSO tagad ir plaši atzītas kā pilntiesīgas attīstības dalībnieces. To skaits ir palielinājies, un tās reaģē uz jauniem sociāliem pamatiem, veidojot koalīcijas visos līmeņos. PSO izceļas, pateicoties to spējai sasniegt, pilnvarot, pārstāvēt un aizstāvēt neaizsargātas un sociāli atstumtas grupas un veicināt sociālo inovāciju. Uz šā fona vairāku valstu valdības ir pastiprinājušas iesaistīšanos ar PSO.

Tomēr attiecības starp valstīm un PSO bieži ir delikātas. Daudzās valstīs joprojām pastāv ierobežota dialoga tradīcija, un pārāk bieži vieta pilsoniskai sabiedrībai joprojām ir šaura vai samazinās, un tiek piemēroti stingri ierobežojumi. Daudzos gadījumos PSO, kas pievēršas cilvēktiesībām un aizstāvībai, tostarp sieviešu organizācijas, saskaras ar ierobežojumiem to iespējām darboties un iegūt finansējumu.

Savukārt PSO var saskarties ar tādām problēmām kā pārstāvība, pārredzamība, iekšējā pārvaldība un spējas, atkarība no starptautiskiem līdzekļu devējiem, kā arī konkurenci par resursiem; šīs problēmas saasina ekonomikas krīze. Turklāt pieaug pilsoņu un jauniešu darbību jauni un plūstošāki veidi – „Arābu pavasaris” un kustība „Occupy” liecina par sociālu un kultūras kustību kā pārmaiņu faktoru potenciālu. Šo pārmaiņu veicināšanā nozīmīga loma ir arī mērogam un iespējām, ko paver internets un sociālie plašsaziņas līdzekļi.

2.           ATJAUNOTA ES ATBILDE

Ņemot vērā šo kontekstu, Komisija ierosina pastiprinātu un stratēģiskāku pieeju attiecībā uz iesaistīšanos ar vietējām PSO, aptverot visus reģionus, tostarp jaunattīstības valstis, kaimiņvalstis un paplašināšanās valstis. Pienācīga uzmanība tiks veltīta valstu specifikai, jo īpaši ļoti nepastāvīgās politiskās situācijās.

ES piešķir vērtību dinamiskai, plurālistiskai un kompetentai pilsoniskai sabiedrībai un atzīst nozīmi, kāda ir konstruktīvām attiecībām starp valstīm un PSO. Tāpēc ES politikas uzsvars būs uz PSO iesaistīšanu, lai veidotu spēcīgākus demokrātiskos procesus un pārskatatbildības sistēmas un sasniegtu labākus rezultātus attīstības jomā[2].

Šajā paziņojumā izvirzītas ES atbalsta trīs prioritātes:

· pastiprināt centienus, lai veicinātu PSO labvēlīgu vidi partnervalstīs;

· veicināt PSO nozīmīgu un strukturētu dalību partnervalstu iekšpolitikā, ES programmu plānošanas ciklā un starptautiskos procesos;

· palielināt vietējo PSO spējas efektīvāk pildīt savus uzdevumus kā neatkarīgiem attīstības dalībniekiem.

Darbības līmenī, ņemot vērā koncentrācijas un diferenciācijas principu[3], visos instrumentos un programmās un visās sadarbības nozarēs tiks integrēta stratēģiskāka iesaistīšanās ar PSO.

ES arī atbalstīs šā paziņojuma noteikumu īstenošanu, īstenojot politiskus un stratēģiskus dialogus ar partnervalstīm.

ES ceļvežu attiecībā uz iesaistīšanos ar PSO[4] izstrādei valstu līmenī jāaktivizē un jānodrošina strukturēts dialogs un stratēģiska sadarbība, palielinot ES pasākumu saskaņu un ietekmi.

Jaunā politika ir balstīta uz rezultātiem, ko deva pasaules „Strukturētais dialogs par PSO un vietējo iestāžu iesaistīšanu ES attīstības sadarbībā”[5] (2010.–2011. g.). Iniciatīva ļāva rūpīgi pārskatīt daudzšķautņaino partnerību ar PSO – no politikas un stratēģiskiem aspektiem līdz darbības un finansējuma jautājumiem. Rezultātā tika panākts kopīgs priekšstats par ES vērienīgāku un saskaņotu iesaistīšanos ar PSO.

Turklāt šajā paziņojumā turpmāk izstrādāti jaunajā Pārmaiņu programmā[6] iekļautie noteikumi saistībā ar PSO un ņemta vērā atjaunotā Eiropas kaimiņattiecību politika[7], nesenās Paplašināšanās stratēģijas[8] un paziņojumi par ES budžeta atbalstu trešām valstīm[9], kopā ar starptautiskām saistībām saskaņā ar 2011. gada Pusanas partnerību efektīvai attīstības sadarbībai[10]. Tajā integrēti arī tiešsaistes apspriešanas „Pilsoniskās sabiedrības organizācijas attīstības sadarbībā”[11] rezultāti.

3.           LABVĒLĪGAS VIDES VEICINĀŠANA

PSO spēja piedalīties sabiedriskās dzīves dažādās jomās ir atkarīga no priekšnosacījumu kopuma, ko parasti sauc par „PSO labvēlīgu vidi”, par kuru ir atbildīgi dažādi dalībnieki.

Lai PSO darbotos, tām ir nepieciešama funkcionējoša demokrātiska tiesību un juridiskā sistēma, kas tām sniedz de jure un de facto tiesības apvienoties un nodrošināt finansējumu, kā arī izpausmes brīvību, piekļuvi informācijai un dalību sabiedriskajā dzīvē. Galvenā atbildība, lai nodrošinātu šos pamatnosacījumus, ir valstij.

Tomēr daudzām valstīm nav labvēlīgu tiesisko regulējumu, lai garantētu PSO tiesības darboties neatkarīgi un bez patvaļīgas iejaukšanās. Dažās valstīs valdības neatzīst PSO lomu. Rezultātā PSO bieži saskaras ar ierobežojumiem tiesiskajam regulējumam un politikas satvaram, kurā tās darbojas, mēģinājumiem tās diskreditēt vai padarīt par noziedzīgām, ierobežojumiem attiecībā uz piekļuvi līdzekļiem, iebiedēšanu un pat fizisku vajāšanu, aizturēšanu un vardarbīgiem uzbrukumiem.

Šajā kontekstā starptautiskajai sabiedrībai, tostarp ES, ir pienākums iestāties par to, lai PSO un indivīdiem būtu iespēja darboties. ES jārāda piemērs, radot kopīgu spiedienu ar diplomātisku un politisku dialogu ar valdībām un publiski paužot bažas par cilvēktiesībām.

ES ir bijusi priekšplānā, izstrādājot stingrākus standartus un mehānismus cilvēktiesību veicināšanai un aizsardzībai Apvienoto Nāciju Organizācijā, Eiropas Padomē un EDSO. ES pastiprinās centienus uzraudzīt tiesību aktus, noteikumus un darbības jautājumus, kas var ietekmēt PSO, saskaņā ar starptautiskajām saistībām. Paralēli ES veicinās PSO vadītas iniciatīvas un atbalstīs starptautiskas vienošanās, lai veicinātu un uzraudzītu PSO labvēlīgu vidi[12].

ES turpinās veikt darbības un pasākumus valstīs, kurās valdība neatzīst pilsonisko sabiedrību, kā rezultātā notiek cilvēktiesību pārkāpumi. Kad valstis mazina savu apņemšanos ievērot cilvēktiesības un pamatvērtības, ES var apturēt sadarbību ar valsts iestādēm un stiprināt atbalstu vietējiem iedzīvotājiem ar PSO starpniecību.

Pēc „jasmīnu revolūcijas” Tunisijā valdībai tika darīta pieejama ekonomikas atveseļošanas atbalsta programma ar nosacījumu, ka tā pieņems jaunu likumu par biedrošanās brīvību. Ar šo likumu tika grozīti nosacījumi, kurus iepriekšējais režīms izmantoja, lai kontrolētu šo brīvību.

Sadarbībā ar partnervaldībām ES centīsies palielināt valsts iestāžu spēju konstruktīvi strādāt ar pilsonisko sabiedrību, vairojot uzticību un kompetenci, lai izveidotu dialogu un iespējas partnerībām. ES turpinās piedāvāt konsultācijas un atbalstu demokrātisku iestāžu nostiprināšanai un reformām, arī uzlabojot politikas veidotāju un valsts civildienesta ierēdņu spēju sadarboties ar PSO.

ES uzskata, ka nozīmīga loma ir neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļiem, tostarp sociāliem plašsaziņas līdzekļiem. Tie veicina atklātu sabiedrību, pamatojoties uz dialogu, kultūras daudzveidību un kritiskām pārdomām, un palielina valdību un PSO pārskatatbildību.

Netieši arī PSO ir sava loma, īpaši nodrošinot savu neatkarību no valsts, savu pārstāvību un iekšējo pārvaldību, pārredzamību un pārskatatbildību. Kā attīstības dalībniecēm PSO ir kopīga atbildība, lai pierādītu savu darbību rezultātus, jo īpaši savām interešu grupām. Starptautisku atzinību gūst dažādas pašregulācijas iniciatīvas, piemēram, Stambulas PSO attīstības efektivitātes principi un citas dalībniekiem specifiskas pārskatatbildības hartas vai valstu rīcības kodeksi. ES aicina veikt turpmākus centienus šajā jomā.

4.           SPĒCĪGS UZSVARS VALSTS LĪMENĪ

Vietējo PSO kā partneru ieguldījums dialogā un uzraudzībā būs ES turpmākās iesaistīšanās centrā. ES tic nozīmei, kāda ir PSO dalībai iekšpolitikā, un ir apņēmusies to veicināt.

Tiks precizēts atbalsts PSO kā pakalpojumu sniedzējiem, ko agrāk īpaši atbalstīja ES. Iespēju robežās tas jāietver sadarbības daudzu dalībnieku partnerībās, ko koordinē ar valstu iestādēm un kuru ilgtermiņa mērķis ir veicināt atbildīgākas, efektīvākas un ilgtspējīgākas sistēmas iedzīvotāju rīcībā. Turklāt PSO iniciatīvas var atbalstīt, risinot jautājumus, kas netiek pietiekami apsvērti valsts politikas nostādnēs, bet ir svarīgi sociālam progresam un atspoguļo bažas par cilvēktiesībām, kā arī ilgtspējīgas attīstības jautājumus.

Turklāt tiks atbalstītas arī PSO ierosinātas iniciatīvas un inovācijas, lai veicinātu taisnīgu un ilgtspējīgu izaugsmi.

Valstis nestabilā situācijā, krīzē vai pēckonflikta situācijā ir pelnījušas īpašu pieeju. Es atzīst PSO nozīmīgo lomu miera un drošības plānā, īpaši konfliktu novēršanā, miera veidošanā un valsts veidošanā.

ES ir bijusi priekšplānā, veicinot PSO dalību ES programmu plānošanas posmos. Šī pieeja ir pakāpeniski ietverta, īpaši Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīs, ievērojot Kotonū nolīguma noteikumus šajā sakarībā. Lai konsolidētu praksi visos reģionos, jāveic papildu centieni.

4.1.        Iekļaujošas politikas veidošana labākai pārvaldībai        

Pilsoniskās sabiedrības dalība sabiedrības politikas procesos un politikas dialogos rada iekļaujošas un efektīvas politikas nostādnes, ja tā ir saistīta ar pietiekamu resursu piešķiršanu un pareizu vadību. PSO dalība ir svarīgs faktors tādu politikas nostādņu izveidē, kas atbilst cilvēku vajadzībām. Valdības var gūt labumu no PSO konstruktīvās dalības valstu stratēģiju izstrādē, īstenošanā un uzraudzībā visos līmeņos. Ir svarīga valsts iestāžu politiskā griba iesaistīties, un ES rosinās darbības, lai gūtu panākumus šajā virzienā.

ES veiks lielākus ieguldījumus, lai veicinātu, atbalstītu un uzraudzītu efektīvus mehānismus uz rezultātiem orientētiem dialogiem, uzsverot daudzu ieinteresēto personu dimensiju. Valsts vai nozaru politikas dialogos jāiekļauj visi attiecīgie dalībnieki, piemēram, PSO un attiecīgā gadījumā privātais sektors, un partnervaldības, vietējās pārvaldes iestādes, parlamenti un citas valsts iestādes.

Lai dialogs būtu nozīmīgs, tam jābūt savlaicīgam paredzamam un pārredzamam. Savukārt, lai politikas process būtu ticams, PSO jābūt neatkarīgām, reprezentatīvām un kompetentām.

Ganā PSO, ko atbalsta daudzu līdzekļu devēju apvienots finansēšanas mehānisms, kuru līdzfinansē ES, aktīvi piedalās Valsts interešu un pārskatatbildības komitejas darbā, kas uzrauga un ziņo par naftas un gāzes ieņēmumiem, kuri ir arvien nozīmīgāki. Ar apspriešanos, priekšlikumiem un prezentācijām attiecīgajai Parlamenta komitejai PSO ir sekmīgi ietekmējušas nozīmīgu tiesību aktu projektu sagatavošanu enerģētikas jomā. Tagad tās uzrauga šo dokumentu īstenošanu, vairo izpratni un aicina valdību atbildēt par iespējamiem pārkāpumiem.

Dialoga mehānismi ir specifiski katrai valstij, nozarei un iesaistītajiem dalībniekiem. Piemēram, arodbiedrību un darba devēju organizāciju darbs ir cieši saistīts ar neatkarīgu sociālo dialogu, tostarp ar valsts iestādēm par politikas nostādnēm, kas ietekmē darba tirgu.

Vietējā līmenī jāveicina dialoga mehānismi starp PSO un vietējām pārvaldes iestādēm, jo tie garantē noderīgus iekļuves punktus politikas ieguldījumam decentralizētos kontekstos. Tas palielina valsts politikas nostādņu reaģēšanas spēju uz vietējo realitāti. PSO var arī palīdzēt mobilizēt vietējos resursus un sociālo kapitālu, dalīties ar informāciju un iesaistīt atstumtas grupas, tādējādi palīdzot uzlabot vietējo pārvaldību un teritoriālo kohēziju.

FLEGT (meža tiesību aktu ieviešana, pārvaldība un tirdzniecība) brīvprātīgie partnerattiecību nolīgumi ir divpusēji tirdzniecības nolīgumi, kuru mērķis ir garantēt uz ES eksportēto kokmateriālu likumīgumu un atbalstīt jaunattīstības valstis mežu pārvaldības uzlabošanā. FLEGT veicina dialogu starp ieinteresētajām personām partnervalstīs, ļaujot PSO aktīvi palīdzēt pievērsties pārvaldības problēmām, palīdzēt izveidot nepieciešamos regulējuma un tehniskos pasākumus un uzraudzīt brīvprātīgu partnerattiecību nolīgumu īstenošanu. Indonēzijā PSO konstatēja, ka FLEGT tās pilnvaroja „būt cieši iesaistītām, nevis justies valdības un liela uzņēmuma diktētām.”

4.2.        Pārredzamība un pārskatatbildība iekšzemē

Slikta pārvaldība kavē attīstību. Lai nodrošinātu labāku pārvaldību, ir būtiski, lai valdības spētu būt atbildīgas par savu rīcību. Demokrātiskās sistēmās šo pienākumu galvenokārt veic parlaments. PSO var arī būt sava loma iekšzemes pārskatatbildības palielināšanā vietējā un valsts līmenī ar brīvu, skaidru, pieejamu informācijas plūsmu. Tās var dot ieguldījumu tiesiskuma ievērošanas veicināšanā, uzraugot tiesību aktu un politikas nostādņu efektīvu īstenošanu, un tās var ierosināt un atbalstīt centienus korupcijas apkarošanas jomā.

Analizējot un veicinot budžeta priekšlikumus, valsts ieņēmumu un izdevumu uzraudzību un kontroli un atbalstot pilsoņu budžeta izpratni, PSO ir svarīga loma budžeta procesos, palīdzot nodrošināt valsts resursu efektīvu un lietderīgu izlietošanu. Budžeta saistīšana ar iedzīvotāju prioritātēm, vajadzībām un cilvēktiesībām var palielināt ietekmi uz nabadzības samazināšanu un iekļaujošu izaugsmi.

ES jāpalielina atbalsts centieniem, ko valstis veic, lai nostiprinātu iekšzemes pārskatatbildības sistēmas, veicinot PSO lomu uzraudzībā līdzās parlamentiem, augstākajām revīzijas iestādēm, publiskā iepirkuma uzraudzības aģentūrām un plašsaziņas līdzekļiem. ES atbalstīs PSO spējas efektīvi iesaistīties šajās sistēmās ar ilgtermiņa perspektīvu, tostarp vietējā līmenī, kurā rodas dažādu un novatorisku pieeju pārbagātība „sociālās atbildības” jomā, tostarp izmantojot jaunas tehnoloģijas.

Atbilstīgi nesenajam paziņojumam „Turpmākā pieeja saistībā ar ES budžeta atbalstu trešām valstīm” (2011. g.), izmantojot budžeta atbalstu, ES īpaša uzmanība jāpievērš PSO pārraudzības lomas sistemātiskai veicināšanai. Jaunais attiecināmības kritērijs „budžeta pārredzamība un pārraudzība” būs vērsts uz visaptverošas un pareizas budžeta informācijas savlaicīgu pieejamību, ar kuru PSO var labāk noteikt lēmumu pieņēmēju atbildību.

Marokā ES sniedza atbalstu divām PSO, fondam un pētniecības centram, lai palielinātu dažādu politisko grupu deputātu iesaistīšanu budžeta procesos un reformā. Ar pētniecību un apmācību PSO ir sekmīgi palīdzējušas deputātiem labāk izprast budžeta jautājumus, palielinot viņu iesaistīšanu finanšu tiesību aktu reformā.

4.3.        Partnerības sociālo pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai

Par sociālo pakalpojumu, tostarp veselības aprūpes, izglītības un sociālās aizsardzības, efektīvu sniegšanu ir atbildīgas valdības vai nu centrālā, vai vietējā līmenī atkarībā no valsts iestāžu sistēmas. Papildus pakalpojumu sniegšanai valstis uzņemas atbildību par to pārraudzību, regulāciju un kvalitāti. Tās var izvēlēties strādāt ar plašu organizatorisku pasākumu klāstu no dalības shēmām līdz publiskā un privātā sektora partnerībām.

PSO ir nozīmīga loma pakalpojumu sniegšanā, papildinot pašvaldību un valsts iestāžu darbību un vadot novatoriskus projektus. Īpaši nozīmīga ir to spēja noteikt vajadzības, pievērsties aizmirstiem jautājumiem un bažām par cilvēktiesībām un optimizēt pakalpojumus iedzīvotājiem, kas ir sociāli atstumti vai nesasniedzami.

ES galvenais mērķis sociālo pakalpojumu jomā ir atbalstīt valsts iestāžu spēju veidot ilgtspējīgas un kvalitatīvas sistēmas iedzīvotāju labā. ES saskata nozīmi PSO dalībai daudzu dalībnieku partnerībās, tostarp nozarēs, kas gūst labumu no ES divpusējās sadarbības, kā veidu, lai veicinātu koordinētu pieeju pakalpojumu plānošanai un sniegšanai. Tas ir svarīgi arī saistībā ar privātā sektora jauno lomu šajā nozarē. Ilgtermiņā ES aicina finansēšanas mehānismus, kas atbalsta vietējās PSO pakalpojumu sniegšanā, pakāpeniski integrēties valsts sistēmās, kuru pamatā ir stabili un pārredzami tiesiskie regulējumi, kuri garantē piekļuves vienlīdzību. Lai ierobežotu centienu sadrumstalotību un dublēšanos, jāīsteno koordinācija visos līmeņos.

Varētu sniegt tiešu atbalstu PSO pakalpojumu sniegšanā, lai nodrošinātu, ka sabiedrības grupas, kam nav tiesību, var piekļūt pamatpakalpojumiem, vai papildinātu neefektīvu vai neesošu valsts iestāžu darbības, jo īpaši vismazāk attīstītajās valstīs. Šāda atbalsta nepieciešamība jo īpaši ir jūtama nestabilās situācijās, konfliktu un krīzes situācijās.

Somālilendā[13] ES un citi līdzekļu devēji atbalstīja divas Eiropas PSO, lai izveidotu reģionālu veterinārās apmācības iestādi. Izmantojot augšupēju pieeju un novatorisku mācību pieeju, tā ir izglītojusi veterinārārstu jaunu paaudzi, lai pievērstos Somālijas lopkopības nozares konkrētajām vajadzībām. Neraugoties uz nestabilo situāciju, tā tagad ir vispāratzīta augstākās izglītības iestāde, kurai ir saistība ar Eiropas un Āfrikas iestādēm.

4.4.        PSO darbs iekļaujošai un ilgtspējīgai izaugsmei

PSO ir arvien vairāk kļuvušas par aktīvām dalībniecēm ekonomikas jomā ar iniciatīvām, kas ietekmē vietējo ekonomiku, vai uzraugot valsts un starptautiskās ekonomikas politikas ietekmi. ES ir ilgi atbalstījusi „sociālo ekonomiku”[14], kas vērsta uz rezultātu sasniegšanu sociālajā jomā, nevis tikai peļņas gūšanu. Kooperatīvu, fondu un NVO asociācijas ir īpaši aktīvas uzņēmējdarbības un darba vietu radīšanas veicināšanā, mobilizējot pamatiedzīvotāju kopienas, sniedzot pakalpojumus un veicinot ienākumus nesošu darbību nabadzīgiem un atstumtiem slāņiem. Tāpat „Rio+20” ietvaros ES atbalstīja atsauces uz PSO kā aktīvām dalībniecēm iekļaujošas ekoloģiskas ekonomikas nodrošināšanai, uzsverot nozīmi, kāda ir sociālu un vides faktoru iekļaušanai ekonomikas izaugsmes veicināšanā.

ES atbalstīs PSO iniciatīvas un partnerības, kas apvieno sociālus un ekonomiskus mērķus, tādās nozarēs kā cita starpā lauku attīstība, pārtikas nodrošinājums, tūrisms un kultūra, vide un enerģētika. Īpaša uzmanība jāpievērš darba vietu radīšanai un uzņēmējdarbībai, kam svarīgas ir kopienas vajadzības, veicinot vietējās ekonomikas izaugsmi iekļaujošā un ilgtspējīgā veidā.

Brazīlijā ES atbalstīja vietējo PSO, lai veicinātu atkritumu savācēju sociālo un ekonomisko integrāciju ar tīkla starpniecību, kas nodrošina rakstpratību, aroda un vadības prasmju apmācību, vides izglītību par pārstrādi un tehnisko palīdzību (administrācijā, grāmatvedībā, mārketingā utt.) to kooperatīviem. Šis projekts ļauj palielināt individuālos ienākumus, samazināt analfabētismu un dod piekļuvi sociālai aizsardzībai. 2012. gadā šis projekts ieguva Brazīlijas nacionālo balvu par tūkstošgades attīstības mērķu 1. mērķi.

ES atbalstīs arī novatoriskas shēmas, kuru mērķis ir paplašināt piekļuvi finanšu pakalpojumiem tiem, kuri ir izslēgti no tradicionālajām banku sistēmām, jo īpaši sievietes.

Uzmanība tiks pievērsta PSO projektiem, kuru mērķis ir veicināt un uzraudzīt korporatīvo sociālo atbildību, ētiskus un ilgtspējīgus uzņēmējdarbības modeļus un pienācīgu darba programmu, publiskā un privātā sektora partnerības, taisnīgu tirdzniecību un darbības, kas vērstas uz taisnīgu piekļuvi dabas resursiem un zemei.

4.5.        ES ceļveži attiecībā uz iesaistīšanos ar PSO

ES un dalībvalstīm jāizstrādā katrai valstij ceļveži attiecībā uz iesaistīšanos ar PSO, lai uzlabotu ES darbības ietekmi, prognozējamību un redzamību, nodrošinot konsekvenci un sinerģiju dažādās nozarēs, uz kurām attiecas ES ārējās attiecības. Šie ceļveži ir paredzēti arī, lai nodrošinātu koordināciju un paraugprakses apmaiņu ar dalībvalstīm un citiem starptautiskiem dalībniekiem, tostarp, lai vienkāršotu un saskaņotu prasības finansēšanas jomā.

Ceļveži jābalsta uz dziļu izpratni par PSO un plašāko sociālekonomisko kontekstu, kurā tās darbojas[15]. Tas ir priekšnosacījums, lai nodrošinātu ES stratēģiskāku iesaistīšanos valsts līmenī, jo īpaši, ja jānosaka attiecīgās ieinteresētās personas, lai izveidotu vai veicinātu efektīvus un nozīmīgus dialoga mehānismus.

Ceļvežos jānosaka ilgtermiņa mērķi ES sadarbībai ar PSO un jāietver dialogs, kā arī darbības atbalsts, nosakot atbilstīgus darbības veidus. Šis uzdevums jāsaista ar ES ārējās palīdzības plānošanu, proti, divpusēju, reģionālu un tematisku sadarbību. Svarīga atsauce būs ES pašlaik ieviestās valstu stratēģijas cilvēktiesību jomā.

Ceļveži jāizstrādā, ņemot vērā pilsoniskās sabiedrības uzskatus, regulāri jāatjaunina un attiecīgā gadījumā jāpublisko un jāpaziņo valsts iestādēm.

5.           PSO REĢIONĀLĀ UN PASAULES MĒROGĀ

Pēdējās desmitgadēs ir palielinājies starptautisku aktīvistu grupu skaits, kas iestājas par daudzpusējām normām un standartiem un veicina tos, un iesaistās globālos tīklos un pasaules kampaņās. Šīs grupas skar tādus jautājumus kā tirdzniecība, starptautisks tiesiskums, cilvēktiesības, vide, klimata pārmaiņas, pārredzamība, veselība pasaules mērogā un efektīva attīstības sadarbība. Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas attīstībai ir bijusi svarīga loma starptautisku tīklu izaugsmē un mainīgajā lomā.

Organizācijas, tīkli un apvienības, kas darbojas reģionālā un pasaules mērogā, tiks atbalstīti starptautisku un globālu problēmu risināšanā.

ES atbalstīs arī PSO, kas darbojas Eiropas un pasaules mērogā un kas sadarbībā un partnerībā ar vietējām PSO darbojas, lai uzraudzītu politikas saskaņotību attīstības jomā, nosakot starptautiskajai sabiedrībai atbildību par tās palīdzības saistību izpildi, un veicinātu pilsoņu globālo informētību[16].

ES līmenī īpaša uzmanība tiek pievērsta PSO dialogam ar Eiropas iestādēm. Papildus esošajiem apspriešanas mehānismiem par politikas nostādnēm un programmām Komisija izveidos konsultatīvu daudzu ieinteresēto personu grupu, kas ļaus PSO un attiecīgajiem dalībniekiem attīstības jomā vest dialogu ar ES iestādēm par ES politikas nostādnēm attīstības jomā, kā arī par šajā paziņojumā ierosinātajiem noteikumiem.

6.           ES ATBALSTA VEIDOŠANA

6.1.        Spēju veidošana uzmanības centrā

Lai palielinātu savas darbības ietekmi, vietējām PSO jāpārvar spēju ierobežojumi – no ierobežojumiem tehniskās vadības un līderības prasmēs, līdzekļu piesaistīšanā līdz rezultātu vadībai un iekšējās pārvaldības jautājumiem.

ES pastiprinās atbalstu PSO spēju veidošanai, jo īpaši vietējiem dalībniekiem, ilgtermiņa, uz pieprasījumu balstītas un elastīgas pieejas ietvaros, īpašu uzmanību pievēršot interešu grupu veidošanai un pārstāvībai.

ES atbalstīs arī ilgtermiņa un objektīvas partnerības spēju veidošanai starp vietējām un Eiropas PSO. Šīs partnerības jābalsta uz vietējo pieprasījumu, tām jāietver darbaudzināšana un sagatavošana, mācīšanās no līdzbiedriem, tīklošanās un saikņu veidošana no vietējā uz globālo mērogu.

6.2.        Vietējām vajadzībām pielāgots finansējums

Pielāgots finansējums ir svarīgs komponents, lai nodrošinātu ES iesaistīšanos ar PSO, un tam jānodrošina vietējo organizāciju labāka piekļuve. Komisija izmantos finansēšanas veidu atbilstīgu kopumu[17], lai vislabāk reaģētu uz iespējams plašāku dalībnieku loku, vajadzībām un valsts kontekstiem elastīgā, pārredzamā, rentablā un uz rezultātiem orientētā veidā.

Rietumbalkānos un Turcijā ES atbalsta PSO reģionālus tīklus, izmantojot partnerības pamatlīgumus. Tas nodrošina elastīgāku, ilgtermiņa plānošanas pieeju, palīdzot PSO strādāt partnerībā, lai izstrādātu un īstenotu stratēģijas konkrētai nozarei, vienlaikus daloties ar zināšanām un pieredzi, kas gūta no dažādiem valstu kontekstiem. Galveno uzmanību pievēršot analīzes, uzraudzības un aizstāvības spēju veidošanai, lai ietekmētu politikas reformu procesu, PSO partneri apvienojas no reģionālā un valsts līmeņa, un viņiem ir arī iespēja vadīt neliela mēroga vietējus projektus, atkārtoti piešķirot līdzekļus asociācijām, kas apvieno pamatiedzīvotājus, vai citām vietējām organizācijām.

7.           SECINĀJUMI

Mainīgā starptautiskā vidē, ņemot vērā ES ārpolitiku, šajā paziņojumā izvirzītie priekšlikumi ir paredzēti, lai veicinātu ES attiecības ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un pielāgotu tās pašreizējiem un turpmākiem uzdevumiem. ES atjaunota atbildes reakcija tiek ierosināta, lai pilnvarotu vietējās PSO galvenokārt to darbībās demokrātiskai pārvaldībai un taisnīgai attīstībai. Strādājot kopā, ES un dalībvalstīm ir unikāla iespēja iesaistītais stratēģiskāk, lai panāktu ES darbības lielāku saskaņotību, konsekvenci un ietekmi.

[1]               Tās ietver uz piederību un interesēm balstītas un uz pakalpojumiem orientētas PSO. To starpā uz kopienu balstītas organizācijas, nevalstiskas organizācijas, uz pārliecību balstītas organizācijas, fondi, pētniecības iestādes, dzimumu un LGBT organizācijas, kooperatīvi, profesionālas un uzņēmējdarbības asociācijas un bezpeļņas plašsaziņas līdzekļi. Arodbiedrības un darba devēju organizācijas, tā sauktie sociālie partneri, ir īpašas kategorijas PSO.

[2]               Kopš 1970. gadiem ES ir pakāpeniski iesaistījusies ar PSO ar līdzdalības politikas satvaru un atbalsta shēmu starpniecību, kas vērstas uz to dalību ES programmu plānošanā. Šī pieeja tika atspoguļota jaunākajā paziņojumā (COM (2002) 598, galīgā redakcija) par nevalstisku dalībnieku dalību EK attīstības politikā.

[3]               Kā ierosināts ES jaunajā attīstības politikā („Pārmaiņu programma”), ES divpusējā attīstības sadarbība tiks koncentrēta ne vairāk kā trijās nozarēs katrā partnervalstī un resursi tiks paredzēti tām, kam tie visvairāk ir nepieciešami, tostarp nestabilā situācijām esošām, un kur tiem var būt vislielākā ietekme uz attīstību nabadzības samazināšanas izteiksmē.

[4]               Skatīt 4.5. iedaļu.

[5]               Strukturētais dialogs: http://ec.europa.eu/europeaid/who/partners/civil-society/structured-dialogue_en.htm.

[6]               COM(2011) 637 un Padomes secinājumi 9316/12.

[7]               COM(2011) 303.

[8]               COM(2010) 660.

[9]               COM(2011) 638 un Padomes secinājumi 9323/12.

[10]             http://www.aideffectiveness.org/busanhlf4/images/stories/hlf4/OUTCOME_DOCUMENT_-_FINAL_EN.pdf.

[11]             DEVCO „Izsakiet savu viedokli!” (2012. g.): http://ec.europa.eu/europeaid/how/public-consultations/6405_en.htm.

[12]             Skatīt arī Pusanas partnerības dokumentu, kas minēts iepriekš 10. zemsvītras piezīmē.

[13]             Šis apzīmējums neskar nostājas par statusu.

[14]             Skatīt „Labvēlīgu apstākļu izveide sociālajiem uzņēmumiem – sociālās ekonomikas un sociālo inovāciju pamatam” (2012. g.): http://ec.europa.eu/internal_market/social_business/docs/COM2011_682_en.pdf.

[15]             Ieteicama regulāra un līdzdalības plānošana, aptverot dalībnieku daudzveidību un iekļaujot tīklus un platformas valsts/nozares līmenī.

[16]             Eiropā to plaši atbalsta Komisija ar īpašu uz dalībniekiem balstītu programmu „Attīstības izglītībā un izpratnes vairošanā” (DEAR).

[17]             ES varētu apsvērt visus finansēšanas veidus un pieejas, ko pieļauj Finanšu regula. Tie ietver projektu, programmu finansēšanu, dotāciju tiešu piešķiršanu, kopfinansēšanu, pēcprojekta dotācijas, pamatfinansējumu, līdzfinansēšanu, norobežošanu, vienkāršotus uzaicinājumus un atkārtotu piešķiršanu.