KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Eiropas Savienības finansiālo interešu aizsardzība – Cīņa pret krāpšanu 2011. gada ziņojums

KOPSAVILKUMS

Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm sniedz šo gada ziņojumu par Eiropas Savienības finansiālo interešu aizsardzību 2011. gadā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 325. pantu.

Šā ziņojuma mērķis ir novērtēt, kāds ir risks, ka ES līdzekļi vai ES budžeta ieņēmumi varētu tikt izmantoti neatbilstīgi krāpniecisku pārkāpumu un ar krāpšanu nesaistītu pārkāpumu dēļ, un paskaidrot, kā šī problēma tiek risināta.

Jaunākie pasākumi, lai aizsargātu ES finansiālās intereses

Komisija 2011. gadā ir veikusi vairākus pasākumus, lai pilnveidotu tiesisko regulējumu un administratīvo sistēmu ES finansiālo interešu aizsardzībai:

– grozīts priekšlikums par Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) reformēšanu;

– Komisijas stratēģija krāpšanas apkarošanai (CAFS), kas ietver arī rīcības plānu, kā cīnīties pret kontrabandu pie ES austrumu robežas;

– paziņojums par Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzību ar krimināltiesībām un administratīvu izmeklēšanu;

– paziņojums par korupcijas apkarošanu ES;

– priekšlikumi publiskā iepirkuma noteikumu modernizēšanai un

– paziņojums par PVN nākotni.

Krāpniecisku un citu pārkāpumu, kas skar ES budžetu, samazinājums

2011. gadā visās nozarēs kopā par 1230 pārkāpumiem tika ziņots kā par krāpnieciskiem, kas ir par aptuveni 35% mazāk nekā 2010. gadā. Turklāt šādu pārkāpumu, par kuriem ziņots kā par krāpnieciskiem, lēstā finansiālā ietekme – kopumā 404 miljoni euro – salīdzinājumā ar 2010. gadu ir samazinājusies par aptuveni 37 %. Turklāt citu pārkāpumu skaits un lēstā finansiālā ietekme arī ir samazinājusies par attiecīgi aptuveni 17 % un 6 %.

Paziņoto krāpšanas gadījumu skaita un ar tiem saistīto summu samazinājums bija sagaidāms, jo 2010. gadā tas piedzīvoja strauju pieaugumu, kam par iemeslu bija kohēzijas politikas 2000.-2006. gada plānošanas perioda noslēguma „cikliskais” efekts un ziņošanas paātrinājums pēc Pārkāpumu pārvaldības sistēmas (IMS) ieviešanas. Šo abu faktoru ietekme ir mazinājusies.

Kaut arī vispārējā aina ir cerīga un cita starpā liecina, ka procedūras, ko Komisija izveidojusi darbam pie pārkāpumiem, ir sekmīgas un kopumā ir uzlabojušās pārvaldības un kontroles sistēmas dalībvalstīs, joprojām ir vērojamas būtiskas atšķirības dalībvalstu pieņemtajās pieejās tam, kā ziņot par krāpnieciskiem un ar krāpšanu nesaistītiem pārkāpumiem. Dažu dalībvalstu ziņojumos krāpšanas gadījumu rādītāji joprojām ir ļoti zemi. Tas rada jautājumu, vai šo valstu ziņošanas sistēmas ir adekvātas. Tādēļ attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāziņo par to, kādā veidā to kontroles sistēmas tiek īpaši pielāgotas, lai pievērstos jomām, kurās ir augsts krāpšanas un pārkāpumu risks.

Apdraudējuma analīze arī skaidri liecina, ka joprojām ir reāla nepieciešamība apkarot noziedzīgu krāpšanu, īpaši lejupslīdes laikā, un tai Komisijas programmā tiek pievērsta liela uzmanība.

Pretkrāpšanas sistēmu uzlabojums kohēzijas politikas jomā

Šā gada īpašās tēmas – veiktie pasākumi un paziņotie pārkāpumi kohēzijas politikas jomā, kas ir augsta riska joma – analīze liecina, ka ir uzlabojusies finanšu kontroles un riska pārvaldības sistēma. Šie uzlabojumi ietver tiesību normas un pamatnostādnes, valstu vai reģionālās stratēģijas, riska rādītaju izmantošanu, administratīvās procedūras un sadarbību starp valstu iestādēm.

Tomēr ir nepieciešams turpmāks progress krāpšanas administratīvo un kriminālizmeklēšanu rezultātu uzraudzībā dalībvalstīs, kas ietver arī līdzekļu atgūšanu no galīgajiem saņēmējiem kohēzijas politikas jomā.

Turklāt ir nepieciešama labāka statistika par krāpšanu, lai Komisija un dalībvalstis varētu galveno uzmanību veltīt jomām, kurās ir lielāks risks.

Atgūšanas procedūru uzlabošana

Ir panākts atgūšanas procesa uzlabojums, īpaši pirmspievienošanās līdzekļu un tiešo izdevumu jomā. Komisija aicina dalībvalstis un pirmspievienošanās valstis ar zemiem atgūšanas rādītājiem paātrināt procedūru norisi, izmantot pieejamos juridiskos instrumentus un garantijas, ja ir konstatēti pārkāpumi, un apķīlāt aktīvus, ja netiek samaksāti parādi.

1.           Ievads

Pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 325. panta 5. punktu, Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm katru gadu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par pasākumiem, kas veikti, lai īstenotu šo pantu, proti, pasākumiem pret krāpšanu un citādu nelikumīgu rīcību, kas apdraud Savienības finansiālās intereses.

Līgums nosaka, ka Savienība un dalībvalstis kopīgi atbild par ES finansiālo interešu aizsardzību un cīņu pret krāpšanu. Valstu iestādes pārvalda četras piektdaļas ES izdevumu un iekasē tradicionālos pašu resursus[1]. Komisija abās minētajās jomās īsteno vispārēju uzraudzību, nosaka standartus un veic atbilstības pārbaudes. Cieša sadarbība starp Komisiju un dalībvalstīm ir būtiska, lai panāktu Savienības finansiālo interešu efektīvu aizsardzību. Tādēļ viens no šā ziņojuma galvenajiem mērķiem ir novērtēt apmēru, kādā notikusi sadarbība, ciktāl to var secināt no pieejamiem datiem, un noteikt, kā to varētu turpmāk uzlabot.

Šajā ziņojumā ir aprakstīti pasākumi, kādi pret krāpšanu ir veikti Savienības līmenī. Tajā ir iekļauts arī kopsavilkums un dalībvalstu veikto darbību novērtējums vienā konkrētā jomā, balstoties uz atbildēm uz anketu, kurā galvenā uzmanība šogad tika veltīta kontrolei kohēzijas politikas jomā. Ziņojumā sniegta arī jaunākā informācija par krāpnieciskiem un ar krāpšanu nesaistītiem pārkāpumiem, par kuriem ziņojušas dalībvalstis, un par situāciju līdzekļu atgūšanas jomā.

Ziņojumam ir pievienoti četri Komisijas dienestu darba dokumenti[2].

2.           Paziņotie krāpnieciskie un citi pārkāpumi

ES tiesību aktos dalībvalstīm tiek prasīts reizi ceturksnī ziņot Komisijai par visiem pārkāpumiem, kurus tās ir atklājušas dalītas pārvaldības, pirmspievienošanās palīdzības un tradicionālo pašu resursu jomās.

Dalībvalstīm jāinformē Komisija par to, vai saistībā ar paziņotajiem pārkāpumiem ir aizdomas par krāpšanu (ja to rezultātā valsts līmenī sāk administratīvo procedūru un/vai tiesvedību, lai konstatētu tīšu rīcību, piemēram, krāpšanu[3]), un jāatjaunina informācija, kad tiek pabeigta attiecīgā procedūra par sankciju piemērošanu.

Šajā ziņojumā pārkāpumi ir iedalīti divās plašās kategorijās:

„Pārkāpumi, par kuriem ziņots kā par krāpnieciskiem” ir pārkāpumi, par kuriem ir aizdomas, ka tie ir krāpnieciski, vai arī tas ir konstatēts, tostarp pārkāpumi, par kuriem dalībvalstis neziņoja kā par krāpnieciskiem, bet attiecībā uz kuriem informācijas analīzes rezultātā bija iespējams konstatēt iespējamas krāpnieciskas rīcības elementus[4].

„Pārkāpumi, par kuriem nav ziņots kā par krāpnieciskiem” ir visi citi pārkāpumi, par kuriem ir ziņots, bet kuru krāpnieciskais raksturs nav pierādīts.

Kopumā ziņošanas par pārkāpumiem kvalitāte (t.i., pilnīgums un savlaicīgums) ir uzlabojusies. Daži trūkumi un neatbilstības joprojām saglabājas, taču tas attiecas uz nedaudzām lietām un tādēļ būtiski neietekmē šīs analīzes precizitāti. Atšķirība starp pārkāpumiem, par kuriem ziņots kā par krāpnieciskiem, un pārkāpumiem, par kuriem nav ziņots kā par krāpnieciskiem, varētu nebūt pilnībā salīdzināma dažādu dalībvalstu starpā, jo tā var būt atkarīga no valstu prakses un noteikumiem.

Atbilstoši Eiropas Parlamenta lūgumiem un diskusijām ar to Komisija tādēļ lielāku uzsvaru liek uz to pārkāpumu analīzi, par kuriem ziņots kā par krāpnieciskiem.

2.1.        To pārkāpumu analīze, par kuriem dalībvalstis 2011. gadā ziņojušas kā par krāpnieciskiem

Laikposmā no 2007. gada līdz 2011. gadam to pārkāpumu skaits, par kuriem ziņots kā par krāpnieciskiem, visās nozarēs kopā saglabājas diezgan stabils līdz 2010. gadam (skat. 1. diagrammu). 2011. gadā par 1230 pārkāpumiem tika ziņots kā par krāpnieciskiem (aizdomas par krāpšanu vai konstatēta krāpšana), kas ir par 35 % mazāk nekā 2010. gadā, kā redzams 1. tabulā. Turklāt šādu pārkāpumu, par kuriem ziņots kā par krāpnieciskiem, lēstā finansiālā ietekme – 404 miljoni euro – salīdzinājumā ar 2010. gadu arī ir samazinājusies par aptuveni 37 %.

1. diagramma. VISAS NOZARES: pārkāpumi, par kuriem ziņots kā par krāpnieciskiem, un ar tiem saistītās summas 2007.-2011. gadā

Pēc pieauguma 2009. gadā un 2010. gadā daļēji bija sagaidāms, ka samazināsies to pārkāpumu skaits, par kuriem ziņots kā par krāpnieciskiem, un ar tiem saistītās summas. Šā samazinājuma galvenie iemesli ir šādi: beidzās ziņošanas īslaicīgais paātrinājums pēc Pārkāpumu pārvaldības sistēmas (IMS) ieviešanas 2008. gadā; kopumā uzlabojās pārvaldības un kontroles sistēmas; īpaši attiecībā uz kohēzijas politiku izpaudās šo programmu „cikliskais” raksturs, proti, paziņoto pārkāpumu skaits pieauga, tuvojoties 2000.-2006. gada plānošanas perioda noslēgumam[5] – t.i. 2009. un 2010. uzskaites gadā, un attiecīgi pēc tam samazinājās, jo 2007.-2013. gada plānošanas cikls tiek īstenots pakāpeniski[6].

1. tabula. Pārkāpumi, par kuriem ziņots kā par krāpnieciskiem – 2011. gads

Joma || To pārkāpumu skaits, par kuriem ziņots kā par krāpnieciskiem || To pārkāpumu, par kuriem ziņots kā par krāpnieciskiem, lēstā finansiālā ietekme

2010. || 2011. || 2010. || 2011.

(miljonos EUR) || % no piešķīrumiem || (miljonos EUR) || % no piešķīrumiem

Lauksaimniecība || 414 || 139 || 69 || aptuveni 0,12 % || 77 || aptuveni 0,14 %

Zivsaimniecība || 0 || 2 || 0 || 0 % || 0,03 || aptuveni 0,005 %

Kohēzijas politika || 464 || 276 || 364 || aptuveni 0,74 % || 204 || aptuveni 0,40 %

Pirmspievienošanās fondi || 101 || 56 || 41 || aptuveni 2,53 % || 12 || aptuveni 0,67 %

Tiešie izdevumi || 21 || 34 || 3,6 || aptuveni 0,02 % || 1,5 || aptuveni 0,002 %

Kopējie izdevumi || 1000 || 507 || 478 || aptuveni 0,34 % || 295 || aptuveni 0,21 %

Kopējie ieņēmumi[7] (tradicionālie pašu resursi) || 883 || 723 || 165 || (aptuveni 0,79 % no 2010. gadā iekasēto TPR bruto kopējās summas) || 109 || (aptuveni 0,49 % no 2011. gadā iekasēto TPR bruto kopējās summas)

Attiecībā uz izdevumiem kohēzijas politika joprojām ir joma, kurā ir visvairāk pārkāpumu, par kuriem ziņots kā par krāpnieciskiem, (54 % no kopējā skaita) un to finansiālā ietekme ir vislielākā (69 % no kopējās summas).

2.1.1.     Ieņēmumi (tradicionālie pašu resursi)

Tradicionālo pašu resursu (TPR) jomā 2011. gadā gan to pārkāpumu skaits, par kuriem OWNRES tika ziņots kā par krāpnieciskiem, gan iesaistītās summas bija mazākas nekā 2010. gadā.

2. diagramma. TPR: pārkāpumi, par kuriem ziņots kā par krāpnieciskiem, un ar tiem saistītās summas 2007.-2011. gadā

Krāpšanas apjoms, par kādu ziņots saistībā ar TPR, dalībvalstu starpā būtiski atšķiras. Kā minēts iepriekš, tam pamatā ir atšķirīgā noteikumu interpretācija un prakse dalībvalstīs.

No finanšu perspektīvas raugoties, atšķirības starp gadiem ir pamatojamas ar ziņojumiem par atsevišķiem liela apmēra krāpšanas gadījumiem, kas būtiski ietekmē gada rādītājus, īpaši tajās dalībvalstīs, kurās TPR tiek iekasēti mazākos apmēros. Rādītājus par atklātajiem krāpšanas gadījumiem un ar krāpšanu nesaistītiem gadījumiem var ietekmēt arī vairāki faktori, piemēram, aprites un tirdzniecības veids, tas, kādā mērā saimnieciskās darbības subjekti izpilda prasības, un atrašanās vieta dalībvalstī. Šos rādītājus ietekmē arī tas, kā ir izstrādāta dalībvalstu muitas kontroles stratēģija, lai tā būtu vērsta uz paaugstināta riska importu un atklātu ar TPR saistītu krāpšanu un pārkāpumus.

Komisija rūpīgi uzrauga, kā dalībvalstis rīkojas, reaģējot uz Komisijas pārbaužu konstatējumiem[8].

2.1.2.     Izdevumi – dalīta pārvaldība un pirmspievienošanās palīdzība

2.1.2.1.  Dabas resursi (lauksaimniecība un Eiropas Zivsaimniecības fonds)

Lauksaimniecībā to pārkāpumu skaits, par kuriem ziņots kā par krāpnieciskiem, un ar tiem saistītās summas attiecībā pret kopējām izdevumu summām būtiski atšķiras gan dalībvalstu starpā, gan atsevišķu dalībvalstu ietvaros.

Dalībvalstis 2011. gadā kā par krāpnieciskiem ziņoja par 139 pārkāpumiem no kopumā 2395 pārkāpumiem. To pārkāpumu skaits, par kuriem ziņots kā par krāpnieciskiem, samazinājās salīdzinājumā ar 2010. uzskaites gadu, toties finansiālā ietekme palielinājās no 69 miljoniem euro 2010. gadā līdz 77 miljoniem euro 2011. gadā (skat. 2. diagrammu). Šādu pieaugumu var izskaidrot ar to, ka tika paziņots par diviem liela apmēra gadījumiem, kuros iesaistītās summas attiecīgi bija 39 miljoni euro un 26 miljoni euro.

3. diagramma. Lauksaimniecība: pārkāpumi, par kuriem ziņots kā par krāpnieciskiem, un ar tiem saistītās summas 2007.-2011. gadā

Par lielāko krāpniecisko pārkāpumu skaitu – 37 – šajā jomā 2011. gadā ziņoja Bulgārija, tai sekoja Rumānija ar 25 gadījumiem. Dažas dalībvalstis, kurās izdevumu līmenis ir augsts, piemēram, Francija, Vācija, Spānija un Apvienotā Karaliste, joprojām ziņo par ļoti mazu to gadījumu skaitu, par kuriem ziņots kā par krāpnieciskiem. Tas rada jautājumu, vai iemesls tam, kādēļ ir tik maz pārkāpumu, kas tiek atzīti par krāpnieciskiem, ir tas, ka netiek ievēroti ziņošanas principi, tostarp terminu „aizdomas par krāpšanu” un „konstatēta krāpšana” interpretācija, vai arī vietējo kontroles sistēmu spēja konstatēt krāpšanu šajās dalībvalstīs.

Komisija 2010. gada ziņojumā aicināja Franciju, Vāciju, Spāniju un Apvienoto Karalisti izskaidrot, kādēļ par tik maz pārkāpumiem tiek ziņots kā par krāpnieciskiem, un ziņot par to, kā tās pielāgo savas kontroles sistēmas, lai pievērstos augstāka riska jomām. Līdz šim Komisija nav saņēmusi nevienu skaidrojumu.

Somija, Nīderlande un Polija tika aicinātas ziņojumus sniegt konsekventāk, jo īpaši attiecībā uz to indivīdu personas datiem, kuri izdarījuši pārkāpumus (krāpnieciskus un ar krāpšanu nesaistītus). Nīderlande un Polija uzlaboja atbilstības rādītāju līdz aptuveni 83 %, bet Somija – līdz gandrīz 75 %. Tas ir būtisks solis uz priekšu, tomēr joprojām ir iespējami uzlabojumi. Vispārējais atbilstības rādītājs ES-27 ir aptuveni 93 %, kas ir vairāk nekā 2010. gadā (90 %).

Komisija sniedz palīdzību dalībvalstīm, pastāvīgi veic kvalitātes pārbaudes IMS ziņošanas sistēmā un sniedz dalībvalstīm komentārus par ziņošanas kvalitāti un par trūkstošajiem datiem.

Attiecībā uz Eiropas Zivsaimniecības fondu par diviem pārkāpumiem ir ziņots kā par krāpnieciskiem, un to kopējā vērtība ir aptuveni 30 000 euro.

2.1.2.2.  Kohēzijas politika

Kohēzijas politikas jomā 2011. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu būtiski samazinājās gan to pārkāpumu skaits, par kuriem tika ziņots kā par krāpnieciskiem, gan ar tiem saistītās summas – attiecīgi par 46 % un 63 % (skat. 3. diagrammu).

Tāpat kā citu pārkāpumu gadījumā arī šis būtiskais samazinājums bija gaidāms, jo izlīdzinājās iemesli, kuru dēļ 2010. gadā bija novērojams straujš pieaugums[9].

4. diagramma. Kohēzijas politika: pārkāpumi, par kuriem ziņots kā par krāpnieciskiem, un ar tiem saistītās summas 2007.-2011. gadā

Apstiprinājās iepriekšējos gados konstatētās tendences – par lielāko gadījumu skaitu (149 no 276 gadījumiem) ziņojusi Polija, Vācija un Itālija, un Vācija joprojām vissekmīgāk no visām dalībvalstīm īsteno kriminālprocesu, konstatējot krāpšanu un uzliekot sankcijas.

Kohēzijas politikas jomā 2011. gadā sešas dalībvalstis ne par vienu pārkāpumu neziņoja kā par krāpniecisku – Beļģija, Kipra, Dānija, Francija, Malta un Nīderlande. Joprojām nav skaidrs, kādēļ tas tā ir lielākās dalībvalstīs, piemēram, Francijā.

Visbiežāk pārkāpumi, par kuriem ziņots kā par krāpnieciskiem, izpaužas kā viltotu vai falsificētu dokumentu (pavaddokumentu, deklarāciju vai sertifikātu) izmantošana, galvenokārt saistībā ar neattiecināmu izdevumu iekļaušanu (kā rezultātā pieaug projekta izmaksas) vai saņēmēja neatbilstība finansiālā atbalsta saņemšanas nosacījumiem. Trīs gadījumi attiecās uz korupciju, to lēstā finansiālā ietekme ir 750 000 euro.

Lauksaimniecības un kohēzijas politikas jomās dalībvalstis tiek aicinātas paskaidrot, kādēļ ir tik maz ziņojumu par gadījumiem, kad ir aizdomas par krāpšanu, kā arī iesniegt ziņojumu par to, kā kontroles sistēmas tiek īpaši pielāgotas, lai pievērstos augsta riska jomām, uzlabojot krāpšanas novēršanu un atklāšanu.

2.1.2.3.  Pirmspievienošanās palīdzība

Pirmspievienošanās palīdzības jomā 2011. gadā to pārkāpumu skaits, par kuriem tika ziņots kā par krāpnieciskiem, un ar tiem saistītās summas turpināja būtiski samazināties, tādējādi apstiprinot 2010. gadā konstatēto tendenci.

Tam pamatā nepārprotami ir tas, ka no darbības, ko finansēja no pirmspievienošanās programmām 2000.-2006. gada periodam, pakāpeniski tiek izslēgtas ES-10 un ES-2 valstis.

5. diagramma. Pirmspievienošanās palīdzība: pārkāpumi, par kuriem ziņots kā par krāpnieciskiem, un ar tiem saistītās summas 2007.-2011. gadā

Tāpat kā iepriekšējos gados vairums gadījumu saistībā ar pirmspievienošanās palīdzību (2000.-2006. gada plānošanas periodā) attiecās uz SAPARD (Īpašo pirmspievienošanās programmu lauksaimniecības un lauku attīstībai). Par visvairāk gadījumiem ziņoja Polija, tai sekoja Rumānija.

Attiecībā uz Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (2007.-2013. gada plānošanas periods) deviņi pārkāpumi, par kuriem ir ziņots kā par krāpnieciskiem, ir sadalīti pa pieciem dažādiem komponentiem[10]. Par pārkāpumiem visos piecos komponentos ziņoja Turcija, bet viens pārrobežu lietas komponents tika atklāts Itālijā Adrijas pārrobežu sadarbības programmas ietvaros. Šajā jomā ziņošanai par pārkāpumiem IMS izmanto vienīgi Turcija, bet Horvātija ne, kaut arī tai ir sniegta apmācība un atbalsts.

Komisija aicina Horvātiju pabeigt IMS ieviešanu un uzlabot ziņošanas kvalitāti; Komisija aicina Bijušo Dienvidslāvijas Republiku Maķedoniju ieviest sistēmu.

2.2.        To pārkāpumu analīze, par kuriem dalībvalstis 2011. gadā nav ziņojušas kā par krāpnieciskiem

To pārkāpumu skaits, par kuriem netika ziņots kā par krāpnieciskiem, 2011. gadā kopumā samazinājās (skat. 6. diagrammu), kas īpaši krasi izpaudās kohēzijas politikas un pirmspievienošanās jomās.

6. diagramma. Pārkāpumi, par kuriem nav ziņots kā par krāpnieciskiem, un ar tiem saistītās summas visās nozarēs — 2007.-2011. gadā

Ieņēmumu ziņā to pārkāpumu finansiālā ietekme, par kuriem nav ziņots kā par krāpnieciskiem, nedaudz palielinās salīdzinājumā ar 2010. gadu (2. tabula).

2. tabula. Pārkāpumi, par kuriem nav ziņots kā par krāpnieciskiem – 2011. gads

Joma || To pārkāpumu skaits, par kuriem nav ziņots kā par krāpnieciskiem || To pārkāpumu, par kuriem nav ziņots kā par krāpnieciskiem, lēstā finansiālā ietekme

2010. || 2011. || 2010. || 2011.

(miljonos EUR) || % no piešķīrumiem || (miljonos EUR) || % no piešķīrumiem

Lauksaimniecība || 1427 || 2256 || 62 || aptuveni 0,11 % || 101 || aptuveni 0,18 %

Zivsaimniecība || 1 || 46 || 0,01 || 0 % || 1,6 || aptuveni 0,24 %

Kohēzijas politika || 6598 || 3604 || 1186 || aptuveni 2,41 % || 1015 || aptuveni 2,00 %

Pirmspievienošanās fondi || 323 || 207 || 42 || aptuveni 2,59 % || 48 || aptuveni 2,63 %

Tiešie izdevumi || 1000 || 888 || 39,5 || aptuveni 0,27 % || 49,9 || aptuveni 0,78 %

Kopējie izdevumi || 9349 || 7001 || 1325,51 || aptuveni 0,94 % || 1215,5 || aptuveni 0,86 %

Kopējie ieņēmumi[11] (tradicionālie pašu resursi) || 3861 || 3973 || 253 || (aptuveni 1,21 % no 2010. gadā iekasēto TPR bruto summas) || 278 || (aptuveni 1,24 % no 2011. gadā iekasēto TPR bruto summas)

Tradicionālo pašu resursu jomā 2011. gadā to pārkāpumu skaits, par kuriem netika ziņots kā par krāpnieciskiem, ir 3973, kas ir vairāk nekā 2010. gadā – gan skaita, gan ar tiem saistīto summu ziņā.

Dalībvalstu muitas kontroles stratēģijās joprojām būtu intensīvāk jāpievēršas augsta riska importam, tādējādi papildus uzlabojot pārkāpumu un krāpšanas gadījumu konstatēšanas rādītāju TPR jomā.

Lauksaimniecības jomā 2011. gadā to pārkāpumu skaits, par kuriem netika ziņots kā par krāpnieciskiem, bija 2256, kas ir vairāk nekā 2010. gadā – gan skaita, gan ar tiem saistīto summu ziņā. Gadījumu skaita pieaugums atspoguļo izdevumu pieaugumu un īpaši dalībvalstu un Komisijas papildu centienus uzlabot procesu, kā ziņo par pārkāpumiem[12].

Palielinājās arī to pārkāpumu finansiālā ietekme, par kuriem lauksaimniecības jomā netika ziņots kā par krāpnieciskiem – no 62 miljoniem euro 2010. gadā līdz 101 miljonam euro 2011. gadā. Īpaša uzmanība pievērsta 2004.–2006. finanšu gadiem, kurus uzskata par „noslēgtiem”, jo ir izpildīti kontroles un revīzijas plāni, ir sākta atgūšanas procedūru izpilde un ir ziņots par pārkāpumiem.

Kohēzijas politikas un pirmspievienošanās palīdzības jomās to pārkāpumu skaita samazinājums, par kuriem nav ziņots kā par krāpnieciskiem, ir izskaidrojams ar tiem pašiem secinājumiem, kādi tika īpaši izcelti saistībā ar pārkāpumiem, par kuriem ir ziņots kā par krāpnieciskiem (programmu cikliskais raksturs, ar IMS ieviešanu un pārvaldības un kontroles sistēmu uzlabojumiem kohēzijas politikas jomā saistītā ziņošanas paātrinājuma izbeigšanās un vairāku saņēmēju valstu pakāpeniska izslēgšana no pirmspievienošanās politikas jomas).

Tie pārkāpumi, par kuriem kohēzijas politikas jomā nav ziņots kā par krāpnieciskiem, joprojām veido lielāko daļu no pārkāpumiem, kas skar dažādas ES budžeta izdevumu jomas, lai arī šīs jomas pārsvars samazinās salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu (aptuveni 50 % no visiem gadījumiem, par kuriem ziņots 2011. gadā, salīdzinājumā ar 70 % 2010. gadā).

Vairums šo pārkāpumu ir publiskā iepirkuma noteikumu un izdevumu atbilstības pārkāpumi. Tas liecina, ka šajā jomā joprojām iespējami uzlabojumi pārvaldības un kontroles sistēmās.

Dalībvalstis tiek mudinātas īstenot centienus uzlabot savu pārvaldības un kontroles sistēmu rezultativitāti un iedarbīgumu kohēzijas politikas jomā.

Ziņošanas vispārējā kvalitāte ir nepārtraukti uzlabojusies, pateicoties IMS ieviešanai un sekmīgai īstenošanai ikvienā dalībvalstī. Pēdējā sistēmu lietot sāka Francija (2011. gada pēdējā ceturksnī). Tādēļ vēl ir iespējami daži uzlabojumi, īpaši pēc tam, kad 2012. gadā tiks pabeigta saites izstrāde starp valsts IT sistēmu PRESAGE un IMS.

Kohēzijas politikas jomā Komisija aicina Franciju līdz 2012. gada beigām pabeigt IMS sistēmas ieviešanu.

2.3.        Analīze par krāpnieciskiem un citiem pārkāpumiem 2011. gadā, kas ir saistīti ar izdevumiem, kurus tieši pārvalda Komisija

Šis punkts attiecas uz datiem par iekasēšanas rīkojumiem[13], kurus Komisijas dienesti izdevuši saistībā ar „centralizēti tieši pārvaldītiem” izdevumiem[14].

Saskaņā ar Komisijas uzkrājumu grāmatvedības sistēmu (ABAC) 2011. finanšu gadā kopumā tika izdoti 3389 iekasēšanas rīkojumi par kopējo summu 225 miljoni euro. No šiem iekasēšanas rīkojumiem 922 pārkāpumi tika norādīti kā ar krāpšanu nesaistīti, bet 24 – kā krāpnieciski; analīze liecina, ka par krāpnieciskiem vēl var uzskatīt 10 pārkāpumus, par kuriem jāatgūst līdzekļi. Šo 34 krāpniecisko pārkāpumu finansiālā ietekme ir 1,5 miljoni euro. Salīdzinot ar kopējo budžetu, kas šajā pašā finanšu gadā paredzēts saistībās centralizētas tiešās pārvaldības jomā, šāds krāpšanas un pārkāpumu rādītājs ir ļoti zems.

3.           atgūšana

Šajā nodaļā izklāstītie dati par atgūšanu izdevumu budžeta nodaļām ir balstīti uz datiem, kas publicēti Eiropas Savienības gada pārskatos[15]. Tādēļ tie apmēra un satura ziņā atšķiras no iepriekšējos gados sniegtajiem[16].

3. tabula. Atgūšanas rādītāji pa nozarēm — 2010.–2011. gads

BUDŽETA JOMA || KONTEKSTS || ATGŪŠANAS RĀDĪTĀJS

2010. || 2011.

TPR || Kopējais atgūšanas rādītājs visiem gadiem (1989.-2011. g.) ir 50 %. || 46 % || 52 %

Lauksaimniecība un lauku attīstība[17] || Šajā rindā norādītie skaitļi attiecas uz Komisijas noteikto finanšu korekciju īstenošanas procentuālo rādītāju[18]. || 85% || 77 %

Kohēzijas politika || Šajā rindā norādītie skaitļi attiecas uz Komisijas noteikto finanšu korekciju īstenošanas procentuālo rādītāju, lai no ES finansējuma izslēgtu izdevumus, kas neatbilst piemērojamiem noteikumiem. Finanšu korekcijas var piemērot arī pēc tam, kad ir atklāti būtiski trūkumi dalībvalstu pārvaldības un kontroles sistēmās. Nepamatoti izmaksāto summu iekasēšanas rīkojumu izdošana ir tikai viens no Komisijai pieejamiem līdzekļiem, kā īstenot finanšu korekcijas. || 69 % || 93 %

Citi pārvaldības veidi[19] || Tajā budžeta daļā, kas netiek izpildīta ar dalīto pārvaldību, attiecas uz to summu atgūšanu, kuras nepamatoti izmaksātas Komisijas vai OLAF, dalībvalstu, Eiropas Revīzijas palātas konstatētu kļūdu vai pārkāpumu dēļ. || 92% || 92%

3.1.        Ieņēmumi (tradicionālie pašu resursi)

Attiecībā uz tradicionālajiem pašu resursiem dalībvalstīm ir pienākums atgūt nepamatoti neiekasētos nodokļus un reģistrēt tos OWNRES datu bāzē. Attiecībā uz 2011. gadā konstatētajiem pārkāpumiem atgūstamā summa ir 321 miljons euro (aptuveni 1,43 % no 2011. gadā iekasēto TPR kopējās summas). Dalībvalstis jau ir iekasējušas 166 miljonus euro saistībā ar gadījumiem, kas konstatēti 2011. gadā, tādējādi atgūšanas rādītājs 2011. gadā ir 52 %. Turklāt dalībvalstis turpināja atgūšanas darbības saistībā ar iepriekšējo gadu gadījumiem. Visas 27 dalībvalstis 2011. gadā kopumā iekasēja aptuveni 305 miljonus euro saistībā ar gadījumiem, kas tika konstatēti laikposmā no 1989. gada līdz 2011. gadam.

Dalībvalstu TPR atgūšanas pasākumus uzrauga, izmantojot TPR pārbaudes un procedūru, kas paredz ziņot Komisijai par visām summām, kuras pārsniedz 50 000 euro un kuras dalībvalstis beigās atzīst par neatgūstamām. Dalībvalstis finansiāli atbild par TPR neatgūšanu valstu atgūšanas pasākumos konstatētu trūkumu dēļ.

Vairāk nekā 98 % visu noteikto TPR summu iekasē bez īpašām grūtībām.

3.2.        Dalībvalstu pārvaldītie izdevumi

3.2.1.     Dabas resursi (lauksaimniecība un Eiropas Zivsaimniecības fonds)

Lauksaimniecības jomā atbilstības pārbaudes procedūru ietvaros tika veikti revīzijas apmeklējumi, kā rezultātā Komisija īstenoja finanšu korekcijas par kopumā 822 miljoniem euro no kopumā noteiktajiem 1068 miljoniem euro (77 %).

Turklāt attiecībā uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) dalībvalstis 2011. finanšu gadā no saņēmējiem atguva173 miljonus euro. Tā rezultātā līdz 2011. finanšu gada beigām dalībvalstis jau bija atguvušas 44 %[20] no ELGF 2007. gada un nākamo gadu parāda. Finanšu noskaidrošanas mehānisms (“50/50” noteikums), kas tika ieviests ar Regulu (EK) Nr. 1290/2005[21], rada spēcīgu stimulu dalībvalstīm cik iespējams ātri atgūt no saņēmējiem nepamatotos maksājumus.

Tomēr 2011. finanšu gada beigās atlikusī ELGF uzkrātā summa, kas valstu iestādēm jāatgūst no saņēmējiem, bija 1,2 miljardi euro. Atlikusī summa, kas jāiemaksā ES budžetā, gan ir mazāka, jo kopš 2006. gada dalībvalstis ir iemaksājušas ES budžetā lielas neatgūtās summas (0,45 miljardi euro), piemērojot 50/50 noteikumu.

Laikposmā no 2008. līdz 2011. gadam Komisija īstenoja jaunā noskaidrošanas mehānisma revīziju, veicot pārbaudes uz vietas valstu iestādēs, kas ir atbildīgas par 18 maksājumu aģentūrām 13 dalībvalstīs, aptverot 90 % kopējā nesamaksātā parāda 2011. finanšu gada beigās.

3.2.2.     Kohēzijas politika

Kohēzijas politikas jomā 2011. gadā Komisija jau ir veikusi finanšu korekcijas par 624 miljoniem euro no noteiktajiem 673 miljoniem euro (93 %).

Finanšu korekciju īstenošanas kumulatīvais rādītājs (ieskaitot visus gadus līdz 2011. gadam) sasniedza 72 %, tādējādi atlikusī summa ir 2,5 miljardi euro.

Dalībvalstis galvenokārt ir atbildīgas par nepamatoti izmaksāto summu atgūšanu no saņēmējiem, attiecīgā gadījumā pieskaitot nokavēto maksājumu procentus. Šajā ziņojumā nav iekļautas dalībvalstu atgūtās summas, jo tajā uzrādītas tikai Komisijas noteiktās finanšu korekcijas.

Attiecībā uz laikposmu no 2007. gada līdz 2013. gadam dalībvalstīm ir pienākums sniegt Komisijai datus par summām, kas atņemtas no līdzfinansējuma pirms valsts atgūšanas procesa pabeigšanas, un par summām, kas ir reāli atgūtas no saņēmējiem valsts līmenī. Šie dati (kas ir daļēji attiecībā uz kopējām summām saistībā ar atgūšanu un finanšu korekcijām) ir sniegti Komisijas dienestu darba dokumentā “To pārkāpumu statistisks novērtējums, par kuriem ziņots 2011. gadā”.

3.2.3.     Citi pārvaldības veidi

Attiecībā uz to ES budžeta daļu, ko pārvalda ar tiešo pārvaldību, uz izdevumiem, kas neatbilst piemērojamiem noteikumiem, vai nu attiecas Komisijas noteikts iekasēšanas rīkojums, vai arī tie tiek atskaitīti no turpmākā izmaksu pārskata[22].

Apstiprināti iekasēšanas rīkojumi saistībā ar to budžeta daļu, ko neizpilda ar dalītu pārvaldību, attiecas uz 377 miljoniem euro. No tiem atgūti ir 346 miljoni euro (92 %).

3.2.3.1.  Pirmspievienošanās palīdzība

Attiecībā uz pirmspievienošanās palīdzību dalībvalstis galvenokārt ir atbildīgas par nepamatoti izmaksāto summu atgūšanu no saņēmējiem, attiecīgā gadījumā pieskaitot nokavēto maksājumu procentus. Šajā ziņojumā sniegtā informācija balstās uz gadījumiem, kad ir aizdomas par krāpšanu, un pārkāpumiem, par kuriem ziņojušas saņēmējas valstis.

Attiecībā uz gadījumiem, par kuriem ziņots 2011. gadā, atgūšanas rādītājs ir būtiski uzlabojies salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem – kopumā tika atgūti gandrīz 26 miljoni euro (46 %).

Uzlabojusies ir arī kumulatīvā atgūšana kopumā (attiecībā uz visām paziņotajām summām, ieskaitot iepriekšējos gadus) – atgūti ir vairāk nekā 100 miljoni euro, un atgūšanas rādītājs pārsniedz 60 %.

Šie pozitīvie rezultāti ir tieši saistīti ar pirmspievienošanās palīdzības programmu slēgšanu.

3.2.3.2.  Komisijas pārvaldītie izdevumi

Saistībā ar 2011. gadā izdotajiem iekasēšanas rīkojumiem, kas norādīti kā attiecīgi gan uz krāpnieciskiem pārkāpumiem, gan ar krāpšanu nesaistītiem pārkāpumiem, gandrīz visos no 922 pārkāpumu gadījumiem tika reģistrēta pilnīga vai daļēja atgūšana. Atgūšanas procentuālais rādītājs attiecībā uz „pārkāpumiem, par kuriem ziņots kā par krāpnieciskiem” ir 50 %; attiecībā uz citiem pārkāpumiem tas ir 64 %.

4.           Pretkrāpšanas politika ES līmenī

4.1.        Pretkrāpšanas politikas pasākumi, kurus Komisija sākusi 2011. gadā

4.1.1.     OLAF reformas priekšlikums

Pašlaik tiek pārskatīta pamata regula, kurā definēta OLAF galvenā loma un kompetence veikt administratīvo izmeklēšanu[23]. Pamatojoties uz 2010. gadā veikto pārdomu un apspriešanas procesu, Komisija 2011. gada martā iesniedza abiem likumdevējiem – Eiropas Parlamentam un Eiropas Savienības Padomei – grozītu priekšlikumu, lai uzlabotu tiesisko regulējumu, kas reglamentē OLAF darbu.

Grozītā priekšlikuma mērķis ir palielināt OLAF izmeklēšanu efektivitāti, vienlaikus precizējot izmeklēšanā iesaistīto personu procesuālās tiesības.

Priekšlikums tika analizēts Padomē darba grupas līmenī, un 2012. gada jūnijā to izskatīja neformālā trilogā starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju.

4.1.2.     Komisijas stratēģija krāpšanas apkarošanai

Lai vēl vairāk uzlabotu krāpšanas novēršanu un atklāšanu ES līmenī, Komisija 2011. gada jūnijā pieņēma Paziņojumu par Komisijas stratēģiju krāpšanas apkarošanai[24]. Stratēģija ir galvenokārt vērsta uz Komisijas departamentiem, kas pārvalda ES līdzekļus, un tajā ir noteiktas šādas prioritātes:

· iekļaut atbilstošus noteikumus par krāpšanas apkarošanu Komisijas priekšlikumos izdevumu programmām saskaņā ar jauno daudzgadu finanšu shēmu,

· piedaloties OLAF, izstrādāt krāpšanas apkarošanas stratēģijas Komisijas departamentu līmenī, un īstenot šīs stratēģijas,

· pārskatīt direktīvas par publisko iepirkumu to vienkāršošanas nolūkā, lai dalībvalstīs mazinātu krāpšanas risku iepirkuma jomā.

2011. gadā un 2012. gada sākumā tika panākts progress, ieviešot pretkrāpšanas noteikumus finansējuma programmās, izveidojot krāpšanas novēršanas tīklu un izveidojot īpašu krāpšanas novēršanas vietni, kas ir pieejama visiem Komisijas departamentiem. Stratēģijas īstenošana būtu jāpabeidz līdz 2014. gadam.

4.1.3.     Komisijas rīcības plāns cigarešu un alkohola kontrabandas apkarošanai pie ES austrumu robežas

Ar lieliem nodokļiem apliekamu preču, galvenokārt cigarešu un alkohola, kontrabanda rada būtiskus zaudējumus ES un dalībvalstu budžeta ieņēmumos. Tiešie zaudējumi muitas ieņēmumos cigarešu kontrabandas rezultātā ES ik gadu tiek lēsti vairāk nekā 10 miljardu euro apmērā. Lai palīdzētu risināt šo problēmu, Komisija 2011. gada jūnijā sāka īstenot rīcības plānu, lai pastiprinātu pasākumus cīņā pret cigarešu un alkohola kontrabandu pie ES austrumu robežas[25].

Rīcības plānā tiek analizētas esošās iniciatīvas un problēmas un ierosināta mērķtiecīga rīcība, kas līdz 2014. gadam jāveic ar dalībvalstu, Krievijas un Austrumu partnerības valstu (Armēnijas, Azerbaidžānas, Baltkrievijas, Gruzijas, Moldovas un Ukrainas) palīdzību. Šī rīcība ietver atbalstu izpildes spēju attīstīšanai un tehniskās palīdzības un apmācības sniegšanu, atturošā efekta pastiprināšanu un izpratnes veicināšanu un operatīvās sadarbības pastiprināšanu starp kompetentajiem dienestiem reģionā, tostarp izlūkdatu apmaiņu un ciešāku starptautisko sadarbību.

Pa šo laiku ir veikti daži no minētajiem pasākumiem. Piemēram var minēt šādus pasākumus: 2011. gada jūnija beigās Rumānijā notika tabakas kontrabandas jautājumiem veltīta reģionāla operatīva konference, uz ES delegāciju Kijevā tika norīkots OLAF sadarbības koordinators, lai pastiprinātu sadarbību ar kompetentajām Ukrainas tiesībaizsardzības iestādēm, un tika veikta kopīga muitas operācija, kas pirmo reizi bija vērsta uz tabakas izstrādājumu un sintētisko narkotiku prekursoru kontrabandu, transportējot pa dzelzceļu pār ES austrumu robežu (skatīt šā ziņojuma 4.2.5.3. punktu).

Rīcības plāna mērķu sasniegšana bija viena no galvenajām prioritātēm 2011. gadā, un tā joprojām ir būtisks mērķis 2012. gadā.

4.1.4.     Komisijas pasākumi, lai ES finansiālās intereses aizsargātu ar krimināltiesībām un administratīvu izmeklēšanu

Aizsargājot ES finanšu līdzekļus, dalībvalstis piemēro valsts normas. Tā rezultātā notiesājošo spriedumu rādītājs lietās, kas attiecas uz nodarījumiem pret ES budžetu, ievērojami atšķiras starp dažādām ES dalībvalstīm – no 14 % līdz 80 %. Tajā pašā laikā dalībvalstu krimināltiesību sistēmas ir saskaņotas tikai ierobežotā apmērā[26], tiesu iestāžu sadarbība nav pietiekami efektīva un vērojama tendence saukt pie atbildības tikai valsts iekšējās lietās, neņemot vērā Eiropas dimensiju.

Kopumā nav pietiekamas atturošas iedarbības pret ES budžeta ļaunprātīgu izmantošanu noziedzīgiem mērķiem. Tādēļ Komisija paziņoja, ka plāno stiprināt tiesisko regulējumu, lai aizsargātu ES finansiālās intereses vairākās jomās[27], tostarp

· galveno noziedzīgo nodarījumu, kas skar ES finansiālās intereses (piemēram, krāpšanas) un citu attiecīgu noziedzīgu nodarījumu (piemēram, līdzekļu piesavināšanās) definīciju;

· procesuālo kārtību, kuras sakarā nepieciešams uzlabot sadarbību un informācijas apmaiņu starp visām kompetentajām iestādēm;

· institucionālo satvaru, lai izmeklētu, sauktu pie atbildības un notiesātu personas, kas izdarījušas noziedzīgus nodarījumus pret ES finansiālajām interesēm. Tas ietver esošo struktūru – Eurojust un OLAF – stiprināšanu un specializētas Eiropas Prokuratūras izveidi.

Attiecībā uz pirmo punktu Komisija 2012. gada 11. jūlijā iesniedza tiesību akta priekšlikumu[28]. Attiecībā uz citām jomām Komisija pašlaik apsver dažādus variantus priekšlikumiem.

Turklāt Komisija uzskata, ka ir nepieciešams labāk aizsargāt euro banknotes un monētas, nosakot kriminālsodus saskaņā ar Komisijas darba programmu. Tās ietvaros visām dalībvalstīm varētu radīt iespēju izmantot vienādu izmeklēšanas metožu kopumu un varētu noteikt minimālos sodus. Komisija gatavo tiesību akta priekšlikumu par šo tēmu.

4.1.5.     Daudzgadu finanšu shēma (MFF) laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam – programmas Hercule III un Pericles 2020

Nolūkā stiprināt krāpšanas novēršanu un cīņu pret krāpšanu Komisija 2011. gada decembrī pieņēma priekšlikumus divu programmu – Hercule III[29] un Pericles 2020[30] finansēšanai. Abi priekšlikumi tika izstrādāti jaunās 2014.-2020. gada daudzgadu finanšu shēmas kontekstā, un tie ir pēcteči pašreizējām programmām, kas beigsies 2013. gada beigās.

Programma Hercule III ir finansēšanas programma, kas ir īpaši vērsta uz cīņu pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām nelikumīgām darbībām, kas skar Savienības finansiālās intereses. Tajā ir paredzēta specializēta aprīkojuma un datubāzu iegāde, kuras izmantos valstu tiesībaizsardzības iestādes, un krāpšanas apkarošanas speciālistu apmācība. Septiņu gadu periodam ierosinātais kopējais budžets ir 110 miljoni euro.

Programmā Hercule III ierosinātie jaunie papildinājumi ir vērsti uz mērķu racionalizēšanu un īstenošanas vienkāršošanu salīdzinājumā ar pašreizējo programmu. Attiecībā uz tehniskās palīdzības atbalstu dalībvalstīm, pamatojoties uz būtiska ieinteresēto personu skaita lūgumu, priekšlikumā ir iekļauts līdzfinansējuma likmes palielinājums no 50 % uz 80 %, lai šīs programmas varētu izmantot arī dalībvalstis, kurām ir mazākas iespējas līdzfinansēt.

Programmā Pericles ir paredzēta apmācība un palīdzība saistībā ar euro banknošu un monētu aizsardzību pret krāpšanu un viltošanu. Tā atbalsta daudzdisciplīnu un transnacionālas darba grupas, sanāksmes un seminārus, valsts iestāžu darbinieku mērķtiecīgu nodarbinātību un apmaiņu ES iekšienē un visā pasaulē, kā arī sniedz tehnisko, zinātnisko un darbības atbalstu.

Pericles 2020 priekšlikumā ir iekļauti arī jauni aspekti, piemēram, iespēja iepirkt attiecīgu aprīkojumu un līdzfinansējuma likmes paaugstinājums (izņēmuma kārtā – līdz 90 %). Septiņu gadu periodam ierosinātais kopējais budžets ir 7,7 miljoni euro.

Abus priekšlikumus paredzēts 2012. gadā apspriest ar Eiropas Parlamentu un Padomi.

4.1.6.     OLAF un tā izmeklēšanas procedūru jaunā organizācija

OLAF 2011. gada martā sāka iekšēju pārskatīšanu, galveno uzmanību veltot īpaši OLAF un tā izmeklēšanas procedūru organizatoriskās struktūras uzlabošanai.

Pamatojoties uz pārskatīšanu, jaunā OLAF struktūrshēma stājās spēkā 2012. gada 1. februārī. Jaunajā struktūrā tika samazinātas darbības izmaksas un administratīvais slogs, par 30 % palielināts izmeklēšanai norīkoto darbinieku skaits un nostiprināta OLAF loma kā Komisijas departamentam, kas ir atbildīgs par vispārējo pretkrāpšanas politiku. Izmeklēšanas procedūras tika racionalizētas, un tika noteikts jauns izmeklēšanas politikas prioritāšu kopums.

4.2.        Citi politikas pasākumi, ko Komisija uzņēmusies 2011. gadā un kas ir būtiski cīņā pret krāpšanu

4.2.1.     Komisijas paziņojums par korupcijas apkarošanu ES

Pretkorupcijas tiesiskā regulējuma īstenošana ES dalībvalstīs joprojām notiek nevienādi, un kopumā tā nav apmierinoša. Tādēļ Komisija iesniedza vispārēju ES pretkorupcijas politiku dažiem turpmākajiem gadiem[31]. Komisija aicināja likt lielāku uzsvaru uz vairākām politikas jomām un norādīja vairākus pasākumus, tostarp ciešāku sadarbību, modernizētus ES noteikumus par noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskāciju, pārskatītus publiskā iepirkuma tiesību aktus, labāku statistiku par noziedzību un nosacījumu labāku izmantošanu sadarbības un attīstības politikas jomās.

Sākot no 2013. gada, Komisija reizi divos gados sagatavos ES pretkorupcijas ziņojumu. Ziņojuma mērķis būs pastiprināt pretkorupcijas pasākumus un nostiprināt dalībvalstu savstarpējo uzticību, vienlaikus arī nosakot ES tendences, veicinot labākās prakses apmaiņu un sagatavojot augsni turpmākiem ES politikas pasākumiem.

4.2.2.     Publiskā iepirkuma noteikumu modernizācija

Pamatojoties uz sabiedriskās apspriešanas rezultātiem, Komisija 2011. gada 20. decembrī pieņēma priekšlikumus[32] modernizēt publiskā iepirkuma direktīvas. Minēto priekšlikumu mērķis ir nodrošināt, ka dalībvalstis ievieš iedarbīgus mehānismus, lai novērstu neatbilstīgu uzņēmējdarbības praksi un uzlabotu pārredzamību. Komisija uzskata, ka šādi pasākumi ir nepieciešami ne vien tādēļ, lai nodrošinātu godīgu konkurenci starp pieteikumu iesniedzējiem, bet arī, lai nodrošinātu, ka valsts iestādes nodokļu maksātāju naudu izlieto lietderīgi.

Vienlaikus Komisija ierosināja pamata pārredzamības pasākumus un procedūru prasības, kas piemērojamas koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai, noteikumus[33] par to kandidātu izslēgšanu, kas ir notiesāti par korupciju, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un krāpšanu, un pasākumus interešu konflikta novēršanai.

4.2.3.     Kohēzijas politika

Attiecībā uz kohēzijas politiku laikposmā pēc 2013. gada Komisija uzskata, ka ir nepieciešams stiprināt pretkrāpšanas aspektus, izmantojot valsts akreditācijas sistēmas ieviešanu, pārvaldības ticamības deklarāciju un ikgadējo grāmatojumu noskaidrošanu, lai palielinātu ticamību. Īpaši attiecībā uz programmu finanšu pārvaldību un kontroli Komisija ierosināja, ka vadības iestāde ievieš iedarbīgus un samērīgus pretkrāpšanas pasākumus, ņemot vērā konstatētos riskus[34].

4.2.4.     Tiešie izdevumi

Attiecībā uz krāpšanas, kas saistīta ar tiešajiem izdevumiem un ārējo palīdzību, novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu Komisija ir ierosinājusi visos jaunajos daudzgadu finanšu shēmu priekšlikumos laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam iekļaut standartnoteikumu[35] par Savienības finansiālo interešu aizsardzību nolūkā veicināt izdevumu programmu saskanīgumu.

4.2.5.     Muita

4.2.5.1.  Krāpšanas apkarošanas tranzīta informācijas sistēma

Lai pastiprinātu cīņu pret krāpšanu saistībā ar muitu, ir svarīgi pastāvīgi informēt visas iesaistītās iestādes par tranzīta preču apriti ES. Šajā nolūkā Komisija (OLAF) ir izstrādājusi un ieviesusi centrālu reģistru, kurā iekļauta šāda informācija – Krāpšanas apkarošanas tranzīta informācijas sistēmu jeb saīsinājumā ATIS. Kopš 2011. gada 1. septembra Komisijai, dalībvalstīm un EBTA valstīm[36] ir reāllaika piekļuve ATIS.

4.2.5.2.            Savstarpēja administratīvā palīdzība (MAA) un saistītie pretkrāpšanas noteikumi ar trešām valstīm

Lai nodrošinātu muitas tiesību aktu pareizu piemērošanu, dažādos nolīgumos, piemēram, preferenciālas tirdzniecības un/vai sadarbības nolīgumos, nepreferenciālajos nolīgumos un muitas nolīgumos iekļauj noteikumus par savstarpēju administratīvu palīdzību (MAA) un muitas tiesību aktu pārkāpumu novēršanu, izmeklēšanu un apkarošanu.

2011. gada beigās spēkā bija 43 nolīgumi, ar kuriem kopumā bija aptvertas 58 valstis; sarunas par preferenciālu tirdzniecību notika ar Indiju, Kanādu, Singapūru, Malaiziju, MERCOSUR reģionu, Gruziju, Moldovu un sešiem EPA (ekonomisko partnerattiecību nolīguma) reģioniem.

4.2.5.3.  Kopīgās muitas operācijas (JCO)

ES dalībvalstu, kā arī dažu ārpussavienības valstu muitas iestādes sadarbībā ar OLAF regulāri veic noteikta ilguma kopīgas operācijas, kuru mērķis ir apkarot sensitīvu preču kontrabandu konkrētās riska zonās un/vai konstatētos tirdzniecības maršrutos. Komisija (OLAF) ir šo kopīgo muitas operāciju iniciatore un sniedz tām nepieciešamo atbalstu.

Ungārija un Komisija (OLAF) sadarbībā ar Eiropolu 2011. gada aprīlī sarīkoja kopīgu muitas operāciju ar kodētu nosaukumu Fireblade. Tajā piedalīties tika aicinātas visas ES dalībvalstis, kā arī Horvātija, Ukraina un Moldova. Tās rezultātā tika konfiscēti vairāk nekā 28 000 viltotu tekstilizstrādājumu un aksesuāru vienību/pāru, kurus tika mēģināts ar autotransportu ievest ES pār austrumu robežu. Šādas konfiscēšanas finansiālā ietekme kopumā ir vismaz 1 miljons euro aizturēto viltoto preču tirgus vērtības ziņā, kam pieskaitāmi vēl vismaz 1,5 miljoni euro nenomaksāto nodevu un nodokļu ziņā par kontrabandas cigaretēm, kas tika atklātas operācijas laikā.

Polijas muitas dienests ciešā sadarbībā ar OLAF 2011. gada oktobrī izvērsa kopīgu muitas operāciju ar kodētu nosaukumu Barrel. Tajā piedalījās divdesmit četras ES dalībvalstis, kā arī Horvātija, Turcija, Norvēģija un Šveice. Tā bija pirmā kopīgā muitas operācija dzelzceļa transporta nozarē, un tās uzmanības lokā bija tabakas izstrādājumu un sintētisko narkotiku prekursoru kontrabanda pār ES austrumu robežu. Tās rezultātā kravas vilcienos, kas veda kokmateriālus un dzelzi, tika atrasti un konfiscēti aptuveni 1,2 miljoni cigarešu. Šādas kontrabandas rezultātā muitas nodevās un nodokļos būtu zaudēti vismaz 205 000 euro.

4.2.6.     PVN

Pamatojoties uz sabiedriskās apspriešanas rezultātiem[37], kā arī uz diskusijām ar dalībvalstīm un uz Eiropas iestāžu paustajiem viedokļiem, Komisija 2011. gada decembrī pieņēma paziņojumu par PVN nākotni – Ceļā uz vienkāršāku, stabilāku un efektīvāku PVN sistēmu, kas piemērota vienotajam tirgum[38].

Tiks izskatīti jauni veidi, kā cīnīties pret krāpšanu, piemēram, uzlabojot administratīvo sadarbību ar trešām valstīm, izveidojot ātrās reaģēšanas mehānismu, lai risinātu situāciju, kad konstatē jaunus krāpšanas veidus, un veicot pētījumus par jaunajām nodokļu iekasēšanas sistēmām.

Komisija sniegs arī tehnisko un spēju veidošanas palīdzību, lai palīdzētu dalībvalstīm uzlabot to nodokļu administrācijas iedarbīgumu, rezultativitāti un aizsardzību pret krāpšanu. Turklāt Komisija pašlaik veido pastāvīgu ES forumu, kurā nodokļu iestādes, uzņēmumu pārstāvji un Komisija apspriedīs pretkrāpšanas jautājumus saistībā ar PVN sistēmas pārvaldību.

4.2.7.     Starptautiskās konvencijas, instrumenti un administratīvās sadarbības pasākumi

Globalizētā pasaulē krāpšana arvien vairāk notiek pār starptautiskām robežām. Tādēļ ir svarīgi visā pasaulē pastiprināt sadarbību ar valstīm un starptautiskām organizācijām, kas ir ES līdzekļu saņēmējas un/vai līdzekļu devējas līdztekus Eiropas Savienībai.

Nepieciešams stingrs tiesiskais regulējums, kurā skaidri noteiktas partnervalstu saistības, lai nodrošinātu to līdzekļu pareizu finansiālu pārvaldību, kurus tās saņem no ES, un lai sadarbotos ar ES cīņā pret krāpšanu un korupciju. Lai izveidotu šādu regulējumu, Eiropas Komisija ir ierosinājusi kontroles un pretkrāpšanas noteikumu kopumu jaunos vai atkārtoti apspriestos divpusējos nolīgumos.

Šādi noteikumi[39] 2011. gadā tika ierosināti nolīgumu projektos ar tādām saņēmējām valstīm kā Afganistāna un Kazahstāna un asociācijas nolīgumu projektos ar trim Austrumu partnerības valstīm – Armēniju, Azerbaidžānu un Gruziju. Galvenajām līdzekļu devējām valstīm, piemēram, Austrālijai, tika ierosināti arī racionālāki noteikumi, kas galvenokārt vērsti uz informācijas apmaiņu. Eiropas Ārējās darbības dienests un Eiropas Komisija uzstās, lai šādi noteikumi 2012. gadā tiktu iekļauti jaunajos nolīgumos ar minētajām valstīm.

Komisija (OLAF) 2011. gadā sāka lielu kampaņu, lai pastiprinātu sadarbību un īpaši informācijas par cīņu pret krāpšanu apmaiņu ar starptautiskām organizācijām, piemēram, Pasaules bankas Integritātes nodaļu.

4.2.8.     Cīņa pret tabakas izstrādājumu nelikumīgu tirdzniecību starptautiskā līmenī

Komisija saskaņoja ES nostāju un kopā ar Padomes prezidentvalsti pārstāvēja ES sarunās par Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Pamatkonvencijas par tabakas kontroli (PKTK) protokolu par nelikumīgas tabakas izstrādājumu tirdzniecības novēršanu.

Ir notikušas piecas Starpvaldību sarunu risināšanas struktūras (INB) sanāksmes, pēdējā no tām (INB5) notika Ženēvā no 2012. gada 28. marta līdz 4. aprīlim. Spraigās sarunās INB5 tika panākta vienošanās par protokola projektu par nelikumīgas tabakas izstrādājumu tirdzniecības novēršanu.

Protokola projekts tiks iesniegts izskatīšanai un pieņemšanai PVO PKTK pušu konferencē Seulā, Dienvidkorejā 2012. gada novembrī.

4.3.        Pretkrāpšanas programmu īstenošana

4.3.1.     Programma Hercule II

Programma Hercule II arī 2011. gadā galveno uzmanību veltīja transnacionālās un daudzdisciplinārās sadarbības uzlabošanai starp dalībvalstīm un Komisiju, lai cīnītos pret krāpšanu, kas skar ES finansiālās intereses, un to novērstu.

Uzsvars tika likts uz nelikumīgu vai viltotu preču, tostarp cigarešu un tabakas, nelikumīga importa atklāšanu un novēršanu (5,1 miljons euro), konferencēm, semināriem un apmācību (4,8 miljoni euro), maksājumiem par ārējo datubāzu izmantošanu izmeklēšanas nolūkos (aptuveni 2,9 miljoni euro), un akadēmisko pētniecību (0,7 miljoni euro).

4.3.2.     Programma Pericles

Programmā Pericles ir paredzēta apmācība un tehniskā palīdzība valstu iestādēm saistībā ar euro banknošu un monētu aizsardzību pret krāpšanu un viltošanu. Komisija (OLAF) 2011. gadā piedalījās 15 Pericles pasākumos, tostarp konferencēs, semināros un darbinieku apmaiņā, ko rīkoja dalībvalstis un/vai Komisija (OLAF). Programmas Pericles stratēģijā galvenā uzmanība pievērsta ES dalībvalstīm, un tās mērķis ir stiprināt reģionālo sadarbību būtiskās jomās. 2011. gadā programmas Pericles ietvaros piešķirtais budžets bija viens miljons euro, par kuriem saistības tika uzņemtas 100 % apmērā.

4.3.3.     Krāpšanas apkarošanas informācijas sistēma (AFIS)

Krāpšanas apkarošanas informācijas sistēma (AFIS) ir pretkrāpšanas lietojumprogrammu kopums, kura mērķis ir savlaicīgi un droši veikt ar krāpšanu saistītas informācijas apmaiņu starp atbildīgajām valstu un ES iestādēm. AFIS apkalpo Komisija (OLAF), un tā aptver divas galvenās jomas – savstarpējo palīdzību muitas jautājumos (kopīgas muitas operācijas, drošs e-pasts, krāpšanas apkarošanas tranzīta informācijas sistēma, utt.) un dalībvalstu un saņēmējvalstu ziņojumu par pārkāpumiem pārvaldību.

AFIS lietotāju skaits ir pastāvīgi audzis, sasniedzot gandrīz 10 000 lietotāju vairāk nekā 1200 kompetentās iestādēs dalībvalstīs, trešās partnervalstīs, starptautiskajās organizācijas, Komisijas departamentos un citās ES iestādēs.

AFIS 2011. gadā finansēja no darbības budžeta sešu miljonu euro apmērā, kurus galvenokārt izlietoja uzturēšanas, attīstības un darbības pakalpojumiem (4,8 miljonus euro), bet pārējo summu izlietoja tehniskajai palīdzībai, apmācībai un aparatūras iegādei (1,2 miljonus euro). AFIS 2011. gada budžets tika pilnībā izpildīts, uzņemoties saistības par 99 %.

4.4.        Eiropas Parlamenta 2011. gada 6. aprīļa rezolūcija par Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzību­ – Krāpšanas apkarošana – 2009. gada pārskats

Eiropas Parlaments 2011. gada 6. aprīlī pieņēma rezolūciju par Komisijas 2009. gada ziņojumu[40]. Rezolūcijā ietverti konkrēti lūgumi, komentāri un priekšlikumi attiecībā uz visām budžeta nozarēm. Tā ir adresēta Komisijai un dalībvalstīm un aptver plašu jautājumu loku, piemēram, ziņu par ES līdzekļu saņēmējiem publicēšanu, valstu pārvaldības deklarācijas un publisko iepirkumu. Tajā tiek kritizēta situācija saistībā ar ES līdzekļu atgūšanu visās jomās un tas, ka dažas dalībvalstis konkrētās jomās ir ziņojušas par nedaudziem pārkāpumiem.

Eiropas Parlaments pauda gandarījumu par Pārkāpumu pārvaldības sistēmas ieviešanu un atzina, ka dažās jomās ir gūti panākumi, piemēram, ir uzlabojusies dalībvalstu disciplinētība saistībā ar ziņošanu par pārkāpumiem lauksaimniecības nozarē. Tas arī atzīmēja, ka sekmīga bija kopīgā muitas operācija ar kodēto nosaukumu Diabolo II, kuru ar OLAF starpniecību koordinēja Eiropas Komisija.

Komisija ir iesniegusi Parlamentam ziņojumu par pēcpasākumiem, norādot, kādu praktisku rīcību tā ir ieplānojusi, lai reaģētu uz rezolūciju. Īpaši Komisija norādīja, ka nolūkā atvieglot dalībvalstu slogu tā ir pieņēmusi vairākus vienkāršojumus visās jomās, uz kurām attiecas dalītā pārvaldība. Savukārt no dalībvalstīm tiek sagaidīts, ka tās uzlabos savu ziņojumu par pārkāpumiem kvalitāti, savlaicīgumu un pilnīgumu.

4.5.        Krāpšanas novēršanas koordinēšanas padomdevēja komiteja (COCOLAF)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 325. pantu dalībvalstis kopā ar Komisiju izvērš kompetento iestāžu ciešu un regulāru sadarbību. Tā notiek Krāpšanas novēršanas koordinēšanas padomdevējas komitejas ietvaros[41].

Komiteja 2011. gadā tikās divas reizes[42]. To pastāvīgi informēja par panākumiem Komisijas pretkrāpšanas programmas īstenošanā, un tā nāca klajā ar saviem ierosinājumiem. Cita starpā tā apsprieda šādus jautājumus: ES tiesību aktu efektīva īstenošana krāpšanas novēršanas jomā un to piemērošana valstu līmenī; ikgadējie ziņojumi un informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm un Komisiju, īpaši attiecībā uz gadījumiem, kad ir aizdomas par krāpšanu, un konstatētas krāpšanas gadījumiem un pārkāpumiem; un riska analīze.

Komisija īpaši izskatīja veidus, kā pastiprināt pretkrāpšanas pasākumus dalībvalstīs, konkrēti, izveidojot īpašu COCOLAF apakšgrupu strukturālām darbībām. Dalībvalstis uzsvēra šādu sanāksmju pievienoto vērtību, īpaši labākās prakses apmaiņas jomā.

5.           Dalībvalstu veiktie pasākumi pret krāpšanu un citām nelikumīgām darbībām, kas apdraud ES finansiālās intereses

5.1.        Aptaujas rezultāti par kontroli, lai apkarotu pārkāpumus un krāpšanu pret ES finansiālajām interesēm kohēzijas politikas jomā

Katru gadu Komisija un dalībvalstis izvēlas īpaši aktuālu jautājumu (piemēram, jomas, kurās pastāv risks), kas tiek aplūkots nākamā gada pretkorupcijas ziņojumā, balstoties uz atbildēm, ko uz Komisijas anketu iesūtījušas dalībvalstis. Šāda ievirze atvieglo informācijas un labākās prakses apmaiņu starp dalībvalstīm un pretkorupcijas pasākumu uzraudzību.

Šogad īpašā tēma ir kontrole, lai apkarotu pārkāpumus un krāpšanu pret ES finansiālajām interesēm kohēzijas politikas jomā[43]. Tā aptver informāciju par korupcijas izmeklēšanām, ieviestajiem likumdošanas un administratīvajiem pasākumiem un stratēģijām, krāpšanas rādītāju izmantošanu, summām, kas atgūtas saistībā ar krāpšanas izmeklēšanām, un par krāpšanas izmeklēšanās norīkotajiem un iesaistītajiem darbiniekiem.

Visas dalībvalstis ziņoja par likumdošanas vai administratīvajiem pasākumiem, kurus tās bija veikušas laikposmā no 2007. gada līdz 2011. gadam. Dalībvalstis uzskata, ka tie ir būtiski palīdzējuši efektīvāk novērst krāpšanu kohēzijas politikas jomā un/vai uzlabot riska pārvaldības sistēmu.

Šie pasākumi cita starpā attiecas uz atbilstības noteikumiem, pārbaudēm un kontroli uz vietas, ziņošanu par krāpšanu un vispārīgiem pārkāpumiem un rīcību saistībā ar tiem, atgūšanas procedūras, kontrolpārbaudes, lai atklātu un izskaustu projektu dubultu finansēšanu, publiskā iepirkuma procedūras, sodu ieviešanu, rīcību pret krāpšanu un korupciju, koordinācijas struktūru izveidi, lai apkarotu krāpšanu, kas skar ES finansiālās intereses, darbinieku piedalīšanos mācību sesijās un semināros un saņēmēju un jebkuru personu, kas iesaistītas iespējamas krāpšanas un korupcijas lietās, kriminālvajāšanu.

Iedarbīguma un rezultativitātes ziņā gandrīz visas dalībvalstis[44] ziņoja par stingru un aktīvu pieeju, kuras ietvaros veikto novēršanas pasākumu rezultātā tiek atklāts vairāk pārkāpumu pirms maksājumu veikšanas, un līdz ar to samazinās to pārkāpumu skaits, par kuriem beigās tiek ziņots. Dažas dalībvalstis[45] norādīja, ka ir krasi samazinājies atklāto iespējamas krāpšanas gadījumu skaits, ir mazāk kļūdu un labāka pārredzamība visā procesā. Finanšu atskaišu uzticamības ziņā vairums dalībvalstu[46] ziņoja par augstāku pieņemto atbilstīgo summu procentuālo rādītāju.

Attiecībā uz atbilstību noteikumiem dažas dalībvalstis[47] minēja preventīvo ietekmi, kāda ir Komisijas pamatnostādnēm par publisko iepirkumu[48], Komisijas informatīvajam paziņojumam par krāpšanas rādītājiem[49], valstu noteikumiem par publisko iepirkumu, Pārkāpumu paziņošanas rokasgrāmatai un pamatnostādnēm un Regulas (EK) Nr. 1828/2006 27. līdz 36. pantam (Pārkāpumi).

Vairums dalībvalstu[50] ziņoja, ka izmanto valsts vai reģionālās stratēģijas vai „darbību veidus”[51], piemēram, pasākumus vai plānus, kas ieviesti, lai labāk novērstu krāpšanu un atklātu krāpšanas gadījumus saistībā ar kohēzijas līdzekļu izmantošanu. Pārējās dalībvalstis[52] uzskatīja esošo situāciju par apmierinošu un aplūkotajā laikposmā nebija ieviesušas vai neplānoja nekādas jaunas stratēģijas, lai mazinātu krāpšanas risku.

Vairums dalībvalstu[53] atbildēja, ka izmanto vispārējos rādītājus, lai pārorientētu savu kontroli, un ka tas veicina krāpšanas atklāšanu un pretkrāpšanas kontroles pasākumu rezultātu uzlabošanos.

Visas dalībvalstis ziņoja par veiktajām krāpšanas izmeklēšanām un pabeigtajiem kriminālprocesiem saistība ar kohēzijas politikas projektiem, kas finansēti 2000.-2006. gada un 2007.-2013. gada plānošanas periodos. Dažas dalībvalstis iekļāva obligātās „pārbaudes uz vietas”, kas attiecībā uz administratīvu krāpšanas izmeklēšanu ir paredzētas ES noteikumos. Dažas dalībvalstis krāpšanas gadījumu varbūtību pārbauda, veicot pārbaudes uz vietas, maksājumu pieprasījumu pārbaudes, iepirkumu pirmspārbaudes un sistēmu auditu izlases pārbaudes, kā arī izmantojot pieredzi. Ja rodas aizdomas, tiek veiktas papildu pārbaudes un vajadzības gadījumā tiek iesniegts ziņojums tiesībaizsardzības iestādēm.

Visas dalībvalstis uzskata, ka to finanšu kontrole ir pietiekami labi vērsta uz krāpšanas atklāšanu.

Dažas lielās dalībvalstis[54] ziņoja par ļoti nelielu notiekošo kriminālizmeklēšanu skaitu. Dažas dalībvalstis[55] sniedza vērtīgus datus par veiktajām krāpšanas izmeklēšanām un pabeigtajiem kriminālprocesiem, bet citas[56] nesniedza nekādus datus par pabeigtajiem kriminālprocesiem un attiecīgiem tiesas lēmumiem. Visbeidzot dalībvalstu sniegtā informācija par summām, kas atgūtas saistībā ar krāpšanas izmeklēšanām attiecībā uz 2000.-2006. gada un 2007.-2013. gada plānošanas periodiem, liecina, ka ziņošanu par atgūšanas procesu varētu uzskatīt vismaz par maldinošu un to nepieciešams uzlabot. Faktiski nebija iespējams konstatēt saikni starp tiem pārkāpumiem, par kuriem ziņots Pārkāpumu pārvaldības sistēmā, un tiem, par kuriem ziņots šā pasākuma ietvaros. Par lielām summām ziņoja divas dalībvalstis[57] , un tikai trešdaļa dalībvalstu[58] ziņoja, ka pēc krāpšanas izmeklēšanām ir atgūtas summas, kas pārsniedz vienu miljonu euro. Vēl viena trešdaļa[59] valstu šā pasākuma ietvaros ziņoja par nenozīmīgām summām, bet dažas dalībvalstis[60] vispār neziņoja ne par kādām summām vai arī norādīja, ka tas „nav attiecīgi”.

Dalībvalstu atbildes uz anketu liecina, ka ir uzlabojusies finanšu kontroles un riska pārvaldības sistēma krāpšanas novēršanai kohēzijas politikas jomā. Šie uzlabojumi ietver tiesību normas un pamatnostādnes, valstu vai reģionālās stratēģijas, riska rādītāju izmantošanu, administratīvās procedūras un sadarbību starp valstu iestādēm.

Toties nepieciešams turpmāks progress saistībā ar krāpšanas administratīvo un kriminālizmeklēšanu rezultātu uzraudzību, tostarp attiecīgo summu atgūšanu[61].

Tāpat ir skaidrs, ka ir nepieciešama labāka statistika par krāpšanu, lai Komisija un dalībvalstis varētu galveno uzmanību veltīt jomām, kurās ir lielāks risks. Šajā sakarā Komisija plāno likt lielāku uzsvaru uz ziņošanu šajā jomā.

Dalībvalstis tiek aicinātas uzraudzīt kriminālizmeklēšanu rezultātus un uzlabot savu statistiku par krāpšanu.

5.2.        2010. gada ieteikumu īstenošana

Ziņojumā par Savienības finansiālo interešu aizsardzību 2010. gadā Komisija sniedza vairākus ieteikumus dalībvalstīm, īpaši par paziņotajiem krāpšanas gadījumiem un citiem pārkāpumiem, par nepareizi izmaksāto summu atgūšanu un par izslēgšanas gadījumu centrālo datubāzi (CED), kas minēta Finanšu regulas 95. pantā.

Komisija 2011. gada ziņojuma izstrādes ietvaros uzraudzīja, kā dalībvalstis īsteno šo ieteikumus. Tika konstatēti daži nelieli uzlabojumi, īpaši saistībā ar IMS ieviešanu. IMS ieviešana jāpabeidz vairs tikai vienai dalībvalstij[62]. Saistībā ar ziņošaans pienākumiem[63] lauksaimniecības jomā attiecīgās dalībvalstis ir guvušas dažus panākumus, īpaši attiecībā uz to indivīdu personas datiem, kuri ir izdarījuši pārkāpumus (krāpnieciskus un ar krāpšanu nesaistītus), un atbilstības līmeni, tomēr joprojām ir iespējami uzlabojumi, spriežot pēc tā, cik mazā apmērā lielās dalībvalstis ziņo par iespējamu krāpšanu.

Saistībā ar ieņēmumiem vairums dalībvalstu apstiprināja, ka to esošās valsts stratēģijas pastāvīgi izvērtē risku visā muitas nodevu jomā un ka tiks veikti nepieciešamie proaktīvie un novēršanas pasākumi, lai apkarotu potenciālu krāpšanu.

Attiecībā uz ieteikumu izveidot izslēgšanas gadījumu centrālo datubāzi (CED)[64] – to izmanto nedaudzas dalībvalstis[65], un tās ir sniegušās progresa ziņojumus, pārējās dalībvalstis vai nu veic iepriekšējsu pasākumus, ieceļot sadarbības punktu, vai apsver datubāzes izmantošanu nākamajā plānošanas ciklā[66]. Līdz šim Komisijai nav ziņots ne par vienu gadījumu šajā sakarā.

6.           Secinājumi

Šis ziņojums liecina, ka 2011. gadā progress tika panākts, Komisijai un dalībvalstīm pieņemot politikas pasākumus, kas nodrošinās ES finansiālo interešu lielāku aizsardzību. Šo pasākumu pilnīgai īstenošanai būs nepieciešama cieša sadarbība starp ES iestādēm un dalībvalstīm, kuru Komisija arī turpmāk uzraudzīs.

Pārkāpumu analīze 2011. gadā liecina, ka kopumā ziņojumu par pārkāpumiem kļūst mazāk un uzlabojas nepamatoti izmaksāto ES līdzekļu atgūšanas rezultāti. Šāds samazinājums bija sagaidāms pēc paātrinājuma iepriekšējā gadā, kas arī bija kontroles un instrumentu uzlabojumu rezultāts.

Analīze apliecina arī to, ka joprojām visās budžetā aptvertajās nozarēs nepieciešams veikt pasākumus, lai saglabātu virzību uz priekšu un pievērstos potenciālai negatīvai ietekmei, kāda varētu būt pašreizējai finansiālajai krīzei – proti, ka varētu pieaugt krāpnieciskas darbības pret ES budžetu. Tādēļ Komisija iesaka visām dalībvalstīm ieviest atbilstīgus pretkrāpšanas pasākumus, kas vērsti gan uz novēršanu, gan atklāšanu, jo īpaši tādus pasākumus, kuri varetu nodrosināt iztrūkstošo vai nepietiekošo ietekmi.

Saņemtie dati arī skaidri parāda, ka vēl ir jāpanāk lielāks progress, īpaši līdzekļu atgūšanas jomā, kurai joprojām ir raksturīgas salīdzinoši ilgas atgūšanas procedūras.

[1]           Tie ir galvenokārt muitas un lauksaimniecības nodokļi, taču var ietvert arī antidempinga maksājumus un cukura nodevas.

[2]               i) Līguma 325. panta īstenošana dalībvalstīs 2011. gadā; ii) to pārkāpumu statistisks novērtējums, par kuriem 2011. gada ziņots pašu resursu, dabas resursu, kohēzijas politikas un pirmspievienošanās palīdzības jomā; iii) ieteikumi pasākumiem pēc Komisijas ziņojuma par ES finansiālo interešu aizsardzību – cīņa pret krāpšanu, 2010. g.; iv) metodoloģija attiecībā uz to pārkāpumu statistisko novērtējumu, par kuriem ziņots 2011. gadā.

[3]               Piemēram, Komisijas 2006. gada 14. decembra Regula (EK) Nr. 1848/2006 par pārkāpumiem un par tādu summu atgūšanu, kas nepareizi izmaksātas saistībā ar kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, OV L 355, 15.12.2006., 56.-62. lpp.

[4]               Piemēram, ja ir izmantoti viltoti vai falsificēti dokumenti, vai ja notiek kriminālizmeklēšana vai krimināltiesvedība; tādēļ šādi pārkāpumi ietver tos pārkāpumus, kurus atklājuši Komisijas dienesti, tostarp OLAF. Gadījumu, kuros ir aizdomas par krāpšanu, jēdziens netiek izmantots, ziņojot par tradicionālajiem pašu resursiem (TPR).

[5]               Tam par iemeslu bija kontroles darbības pieaugums īstenošanas pēdējos gados.

[6]               Pašlaik vispārējais īstenošanas rādītājs ir mazāks par 40 % no pieejamiem resursiem. Tas nozīmē, ka kontrolējamo projektu tagad ir mazāk nekā iepriekšējā plānošanas perioda pēdējos gados un tādēļ pārkāpumu kopumā ir mazāk un kontroles atturošā ietekme ir lielāka.

[7]               Salīdzināmības labad skaitļi par 2010. gadu tiek balstīti uz datiem, kas izmantoti minētā gada ziņojumā. Dati ietver konstatētās un lēstās summas, kas saistītas ar pārkāpumiem, par kuriem ziņots kā par krāpnieciskiem.

[8]               Ziņojums par dalībvalstu muitas kontroles stratēģijām, apkopojot 2009. un 2010. gadā visās dalībvalstīs veikto pārbaužu rezultātus, tika iesniegts Pašu resursu padomdevējas komitejas sanāksmē 2011. gada 7. jūlijā.

[9]               Proti, 2000.-2006. plānošanas perioda noslēgums un ziņošanas par pārkāpumiem paātrinājums pēc IMS ieviešanas.

[10]             Pārrobežu sadarbība, cilvēkresursi, lauku attīstība, reģionālā attīstība un tehniskā palīdzība.

[11]             Skat. 7. zemsvītras piezīmi.

[12]                    Mācību sesijas un dokumenti, piemēram informatīvie biļeteni un „Jautājumi un atbildes”, lai sniegtu informāciju un norādījumus IMS moduļa 1848 lietotājiem.

[13]             Saskaņā ar Finanšu regulas (Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002) 72. pantu atgūšanas pilnvarojums ir akts, ar kuru atbildīgais kredītrīkotājs, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras, izdodams iekasēšanas rīkojumu, dod norādījumu grāmatvedim atgūt debitoru parādu, kuru konstatējis kredītrīkotājs, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras.

[14]             Centralizētā tiešā pārvaldība neietver ES izdevumus no fondiem, kurus pārvalda ES iestādes (piemēram, iestāžu administratīvos izdevumus, tādas programmas kā Leonardo, Erasmus, Septīto pamatprogrammu pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai, utt.). Saskaņā ar Finanšu regulas 53. pantu šo budžeta daļu var izpildīt centralizēti, ja Komisijas departamenti to tieši izpilda, vai deleģējot izpildes uzdevumus trešām valstīm (decentralizēta pārvaldība) vai starptautiskajām organizācijām (kopīga pārvaldība).

[15]             Īpaši tie dati, kas norādīti 6. paskaidrojumā par finanšu korekcijām un atgūšanu. Konkrēti, atgūšanas procentuālo rādītāju aprēķina kā attiecību starp tām finanšu korekcijām vai iekasēšanas rīkojumiem, par ko pieņemts lēmums konkrētajā finanšu gadā, un efektīvi izpildītajām korekcijām un rīkojumiem.

[16]             Iepriekšējos gados sniegtie dati galvenokārt bija balstīti uz dalībvalstu ziņojumiem par pārkāpumiem. Šie dati ir sniegti Komisijas dienestu darba dokumentā Statistical Evaluation of Irregularities reported in 2011 („To pārkāpumu statistisks novērtējums, par kuriem ziņots 2011. gadā”). Lai varētu salīdzināt ar iepriekšējā gada rezultātiem katrā attiecīgajā politikas jomā, katrai nozarei atgūšanas rādītājs par 2010. gadu ir pārrēķināts 3. tabulā.

[17]             Šajā kategorijā ir iekļauti daži lauku attīstības un pirmspievienošanās palīdzības instrumenti.

[18]             Jebkurā gadījumā summas, kas nav atlīdzinātas tajā pašā gadā, tiek atlīdzinātas nākamajā gadā.

[19]             Šī kategorija („Citi pārvaldības veidi”) ietver to ES budžeta daļu, kuru pārvalda ar tiešo pārvaldību. Šajā kategorijā ietilpst pirmspievienošanās palīdzība (izņemot lauku attīstību), kura paziņotie pārkāpumi ir analizēti 2.1.2.3. punktā, un Komisijas izdotie iekasēšanas rīkojumi, kas ir analizēti 2.2. punktā.

[20]             Šis procentuālais rādītājs attiecas vienīgi uz atgūtajām summām.

[21]             Ja dalībvalsts četros gados pēc pirmās administratīvās vai tiesas konstatācijas (vai – gadījumā, kad notiek tiesvedība attiecīgās valsts tiesā – astoņos gados pēc tās) no saņēmēja neatgūst nepamatoti izmaksāto summu, 50 % neatgūtās summas sedz no attiecīgās dalībvalsts budžeta ELGF un ELFLA ikgadējo finanšu grāmatojumu noskaidrošanas ietvaros.

[22]             Ja atskaitījumu finanšu pārskatā tieši veic saņēmējs, informāciju nevar reģistrēt Komisijas uzskaites sistēmā.

[23]             Regula 1073/1999.

[24]             COM(2011) 376 galīgā redakcija.

[25]             SEC(2011)791.

[26]          Otrais ziņojums par Konvencijas par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību un tās protokolu īstenošanu (COM(2008)77).

[27]                    Komisijas paziņojums par Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzību ar krimināltiesībām un administratīvu izmeklēšanu – Integrēta politika nodokļu maksātāju naudas aizsardzībai, COM(2011) 293, 26.5.2011. un paziņojumam pievienots Komisijas dienestu darba dokuments, SEC(2011) 621.

[28]             COM(2012) 363 galīgā redakcija.

[29]             COM(2011) 914 galīgā redakcija.

[30]             COM(2011) 913 galīgā redakcija.

[31]             Komisijas 2011. gada 6. jūnija Paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu Komitejai – Korupcijas apkarošana Eiropas Savienībā, COM(2011) 308 galīgā redakcija.

[32]             Priekšlikums Direktīvai par publisko iepirkumu, COM(2011) 896 galīgā redakcija – 2011/438 (COD) un priekšlikums Direktīvai par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, COM(2011)895 galīgā redakcija 2011/439 (COD):http://ec.europa.eu/internal_market/publicprocurement/modernising_rules/reform_proposals_en.htm

[33]             Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, COM(2011) 897 galīgā redakcija – 2011/0437 (COD).

[34]             Jo īpaši priekšlikuma 114. panta 4. punkta c) apakšpunktā, COM(2011) 615.

[35]             Skatīt, piemēram, priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Patērētāju tiesību aizsardzības programmu 2014.–2020. gadam, COM(2011) 707 galīgā redakcija, 9.11.2011., un priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu 2014.–2020. gadam „Apvārsnis 2020”, COM(2011) 809 galīgā redakcija, 30.11.2011.

[36]             Izņemot Šveici.

[37]             COM(2010) 695. Sabiedriskā apspriešana beidzās 2011. gada 31. maijā.

[38]             COM(2011) 851.

[39]             Šie noteikumi (kas attiecas uz ES izdevumiem) atšķiras no 4.2.5.2. punktā minētajiem, kuri savukārt attiecas uz muitu (ieņēmumiem).

[40]          http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?pubRef=-//EP//TEXT+TA+P7-TA-2011-0142+0+DOC+XML+V0//LV

[41]             COCOLAF izveidoja 1994. gadā ar Komisijas 1994. gada 23. februāra Lēmumu 94/140, kurā grozījumus izdarīja ar Komisijas 2005. gada 25. februāra lēmumu, OV L 71, 17.3.2005., 67.-68. lpp.

[42]             Gada laikā notiek viena papildu ad hoc sanāksme un viena darba apakšgrupas sanāksme par riska analīzi.

[43]             Valstu prakses sīkāka analīze tiek sniegta attiecīgajā Komisijas dienestu darba dokumentā.

[44]             Izņemot Grieķiju un Franciju.

[45]             Bulgārija, Čehija, Grieķija, Igaunija un Apvienotā Karaliste.

[46]             Vācija, Spānija, Īrija, Itālija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Ungārija, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Somija un Apvienotā Karaliste.

[47]             Bulgārija, Vācija, Igaunija, Grieķija, Spānija, Lietuva, Luksemburga, Ungārija, Malta, Nīderlande, Austrija, Rumānija, Slovēnija, Slovākija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste.

[48]             Pamatnostādnes finanšu korekciju noteikšanai, kuras par publiskā iepirkuma noteikumu neievērošanu jāveic attiecībā uz struktūrfondu vai Kohēzijas fonda līdzfinansētajiem izdevumiem, COCOF 07/0037/03-EN.

[49]             Informatīvs paziņojums par krāpšanas rādītājiem attiecībā uz ERAF, ESF un Kohēzijas fondiem (COCOF 09/0003/00-EN).

[50]             Bulgārija, Čehija, Igaunija, Spānija, Francija, Itālija, Kipra, Lietuva, Luksemburga, Ungārija, Malta, Nīderlande, Austrija, Portugāle, Rumānija, Slovēnija, Slovākija un Somija.

[51]             Vācija, Grieķija un Latvija.

[52]             Nīderlande un Apvienotā Karaliste.

[53]             Bulgārija, Čehija, Vācija, Igaunija, Grieķija, Spānija, Īrija, Ungārija, Malta, Polija, Rumānija, Slovēnija, Slovākija un Apvienotā Karaliste.

[54]             Vācija, Francija un Spānija.

[55]             Bulgārija, Čehija, Igaunija, Polija, Portugāle, Slovākija un Zviedrija.

[56]             Vācija, Grieķija, Spānija, Francija, Itālija, Lietuva, Luksemburga, Ungārija, Austrija un Rumānija.

[57]             Itālija un Portugāle.

[58]             Bulgārija, Igaunija, Spānija, Itālija, Latvija, Lietuva, Portugāle, Slovākija, Somija un Apvienotā Karaliste.

[59]             Beļģija, Čehija, Īrija un Rumānija.

[60]             Vācija, Grieķija, Francija, Ungārija, Malta, Austrija, Zveidrija un Slovēnija.

[61]             Skatīt 1. un 2. tabulu attiecīgajā Komisijas dienestu darba dokumentā, kas pievienots šim ziņojumam, 9.-11. lpp., kurā apkopoti dalībvalstu paziņotie dati.

[62]             Francija.

[63]             Dalībvalstu pilnas atbildes uz ieteikumiem ir iekļautas trešajā dienestu darba dokumentā, kas pievienots šim ziņojumam.

[64]             Saskaņā ar Finanšu regulas 95. pantu attiecībā uz kandidātiem un pretendentiem, kas ir kādā no situācijām, kuru dēļ jāpiemēro rgulā minētā izslēgšana.

[65]             Bulgārija, Čehija, Malta, Austrija un Polija.

[66]             Skatīt tabulu attiecīgajā Komisijas dienestu darba dokumentā, kas pievienots šim ziņojumam, 6. lpp., kurā apkopota situācija visās dalībvalstīs.