Ieteikums

PADOMES IETEIKUMS

par pārmērīga valdības budžeta deficīta situācijas novēršanu Spānijā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un jo īpaši tā 126. panta 7. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu,

tā kā:

(1)       Saskaņā ar LESD 126. pantu dalībvalstīm jāizvairās no pārmērīga valsts budžeta deficīta.

(2)       Stabilitātes un izaugsmes pakta pamatā ir mērķis panākt stabilu valdības finansiālo stāvokli, kas ir veids, kā stiprināt priekšnosacījumus cenu stabilitātei un spēcīgai, ilgtspējīgai izaugsmei, kura ir labvēlīga jaunu darbvietu radīšanai.

(3)       Saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (EK līguma) 104. panta 6. punktu Padome 2009. gada 27. aprīlī nolēma, ka Spānijā ir pastāvēja pārmērīgs budžeta deficīts, un sagatavoja ieteikumu, lai novērstu pārmērīgo deficītu ne vēlāk kā līdz 2012. gadam saskaņā ar EK līguma 104. panta 7. punktu un 3. pantu Padomes 1997. gada 7. jūlija Regulā (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu.

(4)       Padome 2009. gada 2. decembrī saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1467/97 3. panta 5. punktu nolēma, ka valsts rīcība bijusi efektīva un ka pēc minētā ieteikuma pieņemšanas norisinājušies negaidīti nelabvēlīgi ekonomikas notikumi, kas lielā mērā negatīvi ietekmējuši valsts finanses. Rezultātā Padome nolēma pieņemt pārskatītu ieteikumu saskaņā ar LESD 126. panta 7. punktu, lai koriģētu pārmērīgo deficītu vēlākais līdz 2013. gadam. Lai nodrošinātu vispārējās valdības budžeta deficītu zem atsauces vērtības 3 % apmērā no IKP līdz 2013. gadam, tika ieteikti ikgadējie fiskālie pasākumi vidēji "virs 1,5% no IKP” laikposmā no 2010. līdz 2013. gadam. Aprēķinot vidējo ikgadējo fiskālo pasākumu apmēru, par sākumpunktu tika noteikts Komisijas dienestu 2009. gada rudens prognozē paredzētais 2011. gada deficīts. Visi fiskālie pasākumi, kas vajadzīgi, lai noteiktajā termiņā sasniegtu nominālo deficīta mērķi 3 %, tika aprēķināti, pieņemot, ka līdz 2015. gadam ražošanas apjomu starpība pakāpeniski samazināsies.

(5)       Komisija 2010. gada 15. jūnijā secināja, ka Spānija ir veikusi efektīvus pasākumus, ņemot vērā Padomes 2009. gada 2. decembra ieteikumu, lai tās valdības budžeta deficītu samazinātu zem atsauces vērtības 3 % no IKP , un uzskatīja, ka tādēļ papildu pasākumi pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūrā nav vajadzīgi.

(6)       Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1467/97 3. panta 5. punktu Padome, pamatojoties uz Komisijas ieteikumu, var nolemt pieņemt pārskatītu ieteikumu saskaņā ar LESD 126. panta 7. punktu, ja ir veikta efektīva rīcība un ja pēc minētā ieteikuma pieņemšanas notiek negaidīti nelabvēlīgi ekonomiski notikumi, kuriem ir būtiska negatīva ietekme uz valsts finansēm. To, vai ir runa par negaidītiem nelabvēlīgiem ekonomikas notikumiem, kas lielā mērā negatīvi ietekmē publiskās finanses, pārbauda, ņemot vērā Padomes ieteikuma pamatā esošo ekonomikas prognozi.

(7)       Saskaņā ar LESD 126. panta 7. punktu un Padomes Regulas (EK) Nr. 1467/97 3. pantu Padomes pienākums ir attiecīgajai dalībvalstij sniegt ieteikumus ar mērķi novērst pārmērīgu budžeta deficītu noteiktā laikā. Ieteikumā jānosaka maksimāli sešu mēnešu termiņš, kurā attiecīgajai dalībvalstij ir efektīvi jārīkojas, koriģējot pārmērīgu budžeta deficītu. Turklāt ieteikumā novērst pārmērīgu budžeta deficītu Padomei jāpieprasa sasniegt gada budžeta mērķus, kuri, balstoties uz prognozi, kas ir rekomendācijas pamatā, atbilstu strukturālajā bilancē paredzētajam minimālajam gada uzlabojumam, t.i., cikliski koriģētā bilance, atskaitot vienreizējus un citus pagaidu pasākumus, vismaz 0,5 % apmērā no IKP.

(8)       Pēc ievērojama samazinājuma, kas reģistrēts 2009. gadā, kad reālais IKP samazinājās par 3,7 %, ekonomikas lejupslīde 2010. gadā turpinājās, lai gan tikai vairs par -0,1 %. Ekonomikā pozitīvs pieaugums atkal bija vērojams 2011. gadā (0,7 %), pateicoties Spānijas eksporta dinamikai, kurā savukārt ieguldījumu deva Spānijas ekonomikas konkurētspējas uzlabojums, un importa sarukums iekšzemes pieprasījuma samazināšanās dēļ. Tomēr saskaņā ar Komisijas dienestu Spānijas ekonomikas perspektīvas 2012.-2013. gadam nesenāko atjauninājumu, kas ir 2012. gada pavasara prognozes atjauninājums un kurā iekļauti fiskālie pasākumi, kas veikti 2012. gada maija beigās reģionālā līmenī, kā arī jaunākās ekonomikas un budžeta tendences, Spānijā var atsākties lejupslīde un varētu tikt novērota negatīva gada ekonomiskā izaugsme gan 2012., gan 2013. gadā. Gan privātā un valsts sektora parādsaistības, gan ievērojamais bezdarbs ir ievērojami mazina iekšzemes pieprasījumu. Turklāt pasliktinās starptautiskā vide, kas nozīmē, ka ārējais pieprasījums nespēj atsvērt zemo iekšzemes pieprasījumu, kā rezultātā Spānijas ekonomika sarūk.

(9)       Vispārējās valdības budžeta deficīts sasniedza 9,3 % no IKP 2010. gadā, samazinoties no 11,2 % 2009. gadā. Budžeta bilances uzlabošanos izraisīja gan kopējo izdevumu samazinājums, gan kopējo ieņēmumu pieaugums, kas galvenokārt panākts ar diskrecionāriem pasākumiem. 2011. gadā faktiskais deficīts izrādījās ievērojami lielāks par prognozēto — 8,5 % no IKP, lai gan mērķis bija 6 % no IKP. Spānija 2012. gada 17. maijā informēja Eurostat, ka 2011. gada vispārējās valdības budžeta deficīts var tikt koriģēts uz augšu par aptuveni 0,4 % no IKP, ņemot vērā jaunu informāciju par dažu autonomo reģionu izdevumu pozīcijām, kas nav iekļautas 2012. gada marta PBP paziņojumā. Apmēram divas trešdaļas no novirzēm no 2011. gada budžeta radās reģionālajā līmenī. Centrālajā valdībā un sociālā nodrošinājuma sistēmā noviržu bija krietni mazāk. Budžeta deficīta pieaugumu galvenokārt radīja nepiepildītās ieņēmumu prognozes, ko izraisīja mazāk labvēlīga ekonomiskā vide, nekā tika prognozēts 2011. gada stabilitātes programmā, un izaugsme ar mazāku nodokļu komponentu. Savukārt izdevumu pārsniegums nebija tik nozīmīgs.

(10)     Pēc Komisijas dienestu 2012. gada pavasara prognozes atjauninājuma vispārējās valdības deficīts 2012. gadā tiek prognozēts 6,3 % no IKP salīdzinājumā ar deficītu 5,3 % no IKP, kas tika prognozēts 2012. gada stabilitātes programmā un 2012. gada budžeta likumprojektā. Deficīta aprēķina pamatā ir ieņēmumu palielināšanas pasākumi, galvenokārt tiešo nodokļu pieaugums, piemēram, iedzīvotāju un uzņēmumu ienākuma nodokļa grozījumi un fiskālā amnestija. Daži no pasākumiem tiek plānoti kā pagaidu pasākumi, piemēram, ienākuma nodokļa palielinājums (tikai 2012. un 2013. gadā), vai arī tiem būs vienreizēja ietekme, piemēram, nodokļu pakāpeniskas nomaksas sistēmas maiņai attiecībā uz uzņēmumu nodokļiem 2012. gadā un fiskālajai amnestijai. Budžeta likumprojekts un programma paredz, ka kopējie izdevumi samazinās, jo tiek veikts ievērojams kapitālizdevumu un kārtējo tēriņu samazinājums, tostarp ietaupīti līdzekļi veselības aprūpes un izglītības jomā reģionālajā līmenī. Paredzamā novirze no mērķa 2012. gadā galvenokārt ir saistīta ar gaidāmo ieņēmumu prognozes neizpildi, jo īpaši sociālā nodrošinājuma sistēmā, un augstākiem sociālajiem izdevumiem, ko izraisīja sliktāka makroekonomiskā situācija, izaugsmes struktūra ar mazāku nodokļu komponentu un izteiktāks darbaspēka tirgus pasliktinājums. Arī uz šo budžeta prognozi attiecas ievērojams risks. Ja vēl vairāk pasliktinās ekonomiskā krīze un īstenošanas riski reģionālajā līmenī, jo daudzi budžeta pasākumi attieksies tikai uz daļu gada, novirze varētu vēl pieaugt. Arī pašreizējā, nepieciešamā Spānijas ekonomikas pārorientēšana no netirgojamām precēm uz tirgojamām precēm sev līdzi nes risku, ka ekonomikas izaugsmes struktūras nodokļu komponents var samazināties. Nesenie budžeta izpildes rādītāji par pirmajiem 2012. gada mēnešiem liecina par lejupēju spiedienu uz ieņēmumiem un par to, ka bez kavēšanās jāīsteno turpmāki strukturāli pasākumi.

(11)     Saskaņā ar Komisijas dienesta 2012. gada pavasara prognozes atjauninājumu, pamatojoties uz nemainītu politiku un prognozi, ka reālais IKP iepriekšējā gadā būs samazinājies par 0,3 %, tiek prognozēts, ka 2013. gadā valdības deficīts būs 6,1 % no IKP salīdzinājumā ar mērķi 3 % no IKP. 2012. gada stabilitātes programma paredz ražošanas un importa nodokļu ieņēmumu ievērojamu palielinājumu , lai gan vēl nav paredzēti nekādi konkrēti pasākumi, un paredzams, ka to daļēji kompensēs mazāki darbaspēka nodokļi. Programma paredz arī — lai gan sīkāka plāna nav — samazinājumu izdevumu daļā, jo īpaši izglītības un veselības aprūpes jomā reģionālajā līmenī. Attiecībā uz 2014. un 2015. gadu paredzētās tālākās konsolidācijas pamatā vēl nav pietiekamu pasākumu, kas ļaus sasniegt ierosināto deficīta mērķi, un stabilitātes programmā ir maz konkrētu pasākumu.

(12)     Komisijas dienestu 2012. gada pavasara prognozes atjauninājumā redzams, ka strukturālais deficīts 2009., 2010. un 2011. gadā bija attiecīgi 8,7 %, 7,3 % un 7,0 % no IKP. Paredzams, ka 2012. gadā tas sasniegs 4,3 % no IKP. Tas nozīmē vidējo fiskālo konsolidāciju 1,5 % no IKP laikposmā starp 2010. un 2012. gadu, kas atbilst minimālajai vajadzīgajai vidējai gada fiskālajai konsolidācijai "virs 1,5 %" no IKP 2010.–2013. gadā, kā to noteikusi Padome. Aprēķinos ietverot izmaiņas makroekonomiskajā scenārijā jeb starpību starp prognozēm, kas tika izmantotas, gatavojot Padomes 2009. gada 2. decembra ieteikumu, un pašreizējām prognozēm, vidējā gada fiskālā konsolidācija starp 2010. un 2012. gadu ir par 0,5 procentu punktiem augstāka. Tātad Spānija ir efektīvi rīkojusies attiecībā uz strukturālā deficīta uzdevumu līdz 2012. gadam.

(13)     Saskaņā ar Komisijas dienestu 2009. gada rudens prognozi, kas bija pamatā Padomes 2009. gada 2. decembra ieteikumam saskaņā ar LESD 126. panta 7. punktu, Spānijas ekonomikai tika prognozēta lejupslīde par 0,8 % 2010. gadā un pieaugums par 1 % 2011. gadā. 2012. un 2013. gads prognozē nebija ietverts, bet, ņemot vērā hipotēzi par negatīvas ražošanas apjomu starpības pakāpenisku mazināšanos līdz 2015. gadam, 2012. un 2013. gadā tika paredzēta lielāka izaugsme nekā 2011. gadā. Reālais IKP 2010. un 2011. gadā bija nedaudz labāks, nekā tika paredzēts 2009. gada rudens prognozēs. Tomēr ekonomikas izaugsmē mazāka nozīme par prognozēto bija nodokļu ieņēmumiem, jo kopējā iekšzemes pieprasījuma ietekme 2010. un 2011. gadā bija ‑2,7 procentu punkti no IKP, salīdzinot ar prognozētajiem -1,1 procentu punktiem, un to izraisīja netirgojamo preču un pakalpojumu sektora sarukums, kas bija ātrāks par prognozēto. Komisijas dienestu 2012. gada pavasara prognozes atjauninājums 2012. un 2013. gadam paredz, ka Spānijas ekonomika sastapsies ar nopietniem šķēršļiem, kas netika paredzēti 2009. gada rudens prognozē. 2009. gada rudens prognozē pieņemts, ka izaugsmes temps 2012. un 2013. gadā krietni pārsniegs 1 % gadā, bet jaunākās prognozes liecina, ka nemainīgas politikas scenārijā izaugsmes temps būs attiecīgi -1,9 % un -0,3 %. Turklāt izaugsmes struktūrā, visticamāk, arī turpmāk galvenā nozīme būs neto ārējam pieprasījumam, kas turpinās negatīvi ietekmēt nodokļu ieņēmumus.

(14)     Bruto valdības parāds 2011. gadā palielinājās līdz 68,5 % no IKP, un saskaņā ar Komisijas dienestu 2012. gada pavasara prognozes atjauninājumu paredzams, ka 2012. gadā tas pieaugs līdz 80,9 % no IKP, bet 2013. gadā – līdz 86,8 % no IKP nemainīgas politikas scenārijā, tādējādi visos gados pārsniedzot līgumā noteikto atsauces vērtību. Parāda attiecības pieaugumu galvenokārt veido lielāki procentu maksājumi, mazākā mērā – primārā deficīta dinamika. Atlikumu un plūsmu korekcija 2012. gadā ir ievērojama un tās īpatsvars pieaugumā no IKP ir 5,4 procentu punkti. Tas ir saistīts ar paredzēto publiskā sektora struktūru piegādātāju rēķinu nomaksu un citām nepabeigtajām operācijām. Ar makroekonomisko scenāriju un budžeta mērķiem, kā arī ar papildu finanšu glābšanas pasākumiem saistītie riski var vēl palielināt valdības parādu.

(15)     Salīdzinot ar laiku, ka tika gatavots iepriekšējais Padomes ieteikums, budžeta situācija ir ievērojami pasliktinājusies, jo ekonomiskās prognozes ir sliktākas nekā prognozēts, turklāt ar mazu nodokļu komponentu. Turklāt ievērojamais ekonomikas sarukums ļoti negatīvi ietekmē nodarbinātību un bezdarbu. Negatīva ietekme ir gan ieņēmumu, gan izdevumu pusē; samazinās sociālās iemaksas un palielinās sociālās izmaksas. Ņemot vērā visus minētos faktorus un jo īpaši fiskālās situācijas ievērojamo pasliktināšanos kopš sākotnējā Padomes ieteikuma saskaņā ar LESD 126. panta 7. punktu, ir pamatoti pārmērīga deficīta korekcijai paredzēt vēl vienu gadu.

(16)     Vēl viena gada piešķiršana pārmērīga deficīta korekcijai nozīmē šādu deficīta starpposma mērķu sasniegšanu: 6,3 % no IKP 2012. gadā, 4,5 % no IKP 2013. gadā un 2,8 % no IKP 2014. gadā. Pamatojoties uz Komisijas dienestu 2012. gada pavasara prognozes atjauninājumu, no šiem mērķiem izrietošais vajadzīgais uzlabojums strukturālajā fiskālajā bilancē ir 2,7 % no IKP 2012. gadā, 2,5 % no IKP 2013. gadā un 1,9 % no IKP 2014. gadā. Ņemot vērā nesenos faktiskos fiskālos datus par 2012. gada pirmajiem mēnešiem, būs vajadzīgi papildu pasākumi, lai sasniegtu deficīta mērķi 2012. gadā. Situācija tiks cieši uzraudzīta, un, ja izveidojas turpmākas novirzes, laikus būs jāveic papildu korektīvas darbības.

(17)     Ņemot vērā nopietno tirgus spiedienu uz Spānijas valsts parādu, ir jānostiprina uzticība konsolidācijas pasākumiem, līdz 2012. gada jūlija beigām pieņemot solīto daudzgadu budžeta plānu 2013.–2014. gadam. Tāpēc sīki jāizstrādā visi strukturālie pasākumi, kas vajadzīgi, lai sasniegtu 2013. un 2014. gada budžeta mērķus, un jāpaātrina deficīta samazināšana, ja ekonomiskā vai budžeta situācija izrādās labāka par prognozēto. Tā kā šajā ziņā ir svarīgi rīkoties laikus, lai izvairītos no turpmākām novirzēm, ir pamatoti efektīvai rīcībai paredzēt īsāku termiņu — trīs mēnešus.

(18)     10. jūlijā Padome pieņēma konkrētai valstij, proti, Spānijai, adresētus ieteikumus, no kuriem cita starpā pirmo ieteikumu pamatā bija vērtējums par Spānijas valsts reformu programmu un Spānijas stabilitātes programmu 2012.-2015. gadam. Tajos aicināts stingri izpildīt Budžeta stabilitātes likumu un pieņemt spēcīgus fiskālos pasākumus reģionālajā līmenī. Tas samazinātu novirzes risku reģionālajā līmenī. Ņemot vērā Spānijas publisko finanšu decentralizēto raksturu, ļoti svarīgi ir izveidot stingru fiskālo un institucionālo satvaru. Šo satvaru var pastiprināt, izveidojot neatkarīgu fiskālo institūciju, kas sniegtu analīzi, konsultācijas un uzraudzītu fiskālo politiku. Budžeta stratēģijas īstenošanu apdraud šādi riski: reģionālo valdību spēja ievērot budžeta mērķus (ko tās pēdējā laikā lielākoties nav spējušas), tas, cik lielā mērā ieņēmumus ietekmēs pašreizējie strukturālie pielāgojumi, neskaidrības par to, kā nodokļu amnestija ietekmēs ieņēmumus, un iespējamās citas finansiālās glābšanas operācijas.

(19)     Līdztekus Spānijas finanšu rekapitalizācijas programmas regulārai izvērtēšanai, kas minēta 2012. gada 29. jūnija eurozonas samita paziņojumā, ik pēc trim mēnešiem izvērtēs sekmes PDB saistību īstenošanā.

(20)     Spānija izpilda nosacījumus pārmērīga vispārējās valdības budžeta deficīta novēršanas termiņa pagarinājumam, kā noteikts 3. panta 5. punktā Regulai (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.

(1) Spānijas iestādēm pašreiz pastāvošais pārmērīgais budžeta deficīts būtu jānovērš līdz 2014. gadam.

(2) Spānijas iestādēm jāpanāk strukturālās bilances uzlabojums par 2,7 % no IKP 2012. gadā, 2,5 % no IKP 2013. gadā un 1,9 % no IKP 2014. gadā, lai panāktu to, ka valdības budžeta deficīts līdz 2014. gadam ir mazāks par atsauces vērtību 3 % no IKP, pamatojoties uz Komisijas dienestu 2012. gada pavasara prognozes atjauninājumu. Deficīta mērķiem vajadzētu būt 6,3 % no IKP 2012. gadā, 4,5 % no IKP 2013. gadā un 2,8 % no IKP 2014. gadā.

(3) Spānijas iestādēm būtu jāīsteno pasākumi, kas pieņemti 2012. budžetā un autonomo kopienu pārorientēšanas plānos, un līdz 2012. gada jūlija beigām jāpieņem izsludinātais daudzgadu budžeta plāns 2013-2014. gadam, tostarp vidēja termiņa budžeta stratēģija, kas pilnībā nosaka strukturālos pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai līdz 2014. gadam novērstu pārmērīga budžeta deficītu. Ņemot vērā faktiskos fiskālos datus par 2012. gada pirmajiem mēnešiem, bez kavēšanās jāpieņem papildu pasākumi 2012. gadā, lai nodrošinātu 2012. gada budžeta plānu izpildi. Spānijas iestādēm jābūt gatavām pieņemt turpmākus pasākumus, ja īstenojas budžeta plānus apdraudošie riski. Jāpaātrina deficīta samazināšana 2013. un 2014. gadā, ja ekonomikas vai budžeta apstākļi izrādīsies labvēlīgāki, nekā šobrīd sagaidāms.

(4) Padome nosaka termiņu 3 mēneši, līdz kuram Spānijas valdībai jāveic efektīvi pasākumi un saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1467/97 3. panta 4.a punktu jāsniedz detalizēts ziņojums par konsolidācijas stratēģiju, kas ir paredzēta šo mērķu sasniegšanai.

Papildus 4) ieteikumā paredzētajam ziņojumam un paralēli finanšu rekapitalizācijas programmai, kas minēta 2012. gada 29. jūnija eurozonas samita paziņojumā, Spānijas iestādēm reizi trijos mēnešos vajadzētu ziņot par panākumiem šo ieteikumu īstenošanā, kā arī atsevišķā nodaļā stabilitātes programmās, kas tiks sagatavotas līdz 2015. gadam.

Turklāt Spānijas iestādēm būtu stingri jāpiemēro jaunie Budžeta stabilizācijas likuma noteikumi par pārredzamību un budžeta izpildes kontroli. Saskaņā ar konkrētai valstij adresētajiem ieteikumiem Eiropas pusgada ietvaros Padome aicina Spāniju izveidot neatkarīgu fiskālo institūciju, kas nodrošinātu analīzi, konsultācijas un uzraudzītu fiskālo politiku, konsekventi īstenot reālistisku vidējā termiņa budžeta programmu, kā arī cieši uzraudzīt, vai gada gaitā tiek ievēroti budžeta mērķi visos vispārējās valdības līmeņos. Šis ieteikums ir adresēts Spānijas Karalistei.

Briselē,

                                                                       Padomes vārdā —

                                                                       priekšsēdētājs