KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI par Direktīvas 2003/59/EK par dažu kravu vai pasažieru pārvadāšanai paredzētu autotransporta līdzekļu vadītāju sākotnējās kvalifikācijas iegūšanu un periodisku apmācību īstenošanu /* COM/2012/0385 final */

SATURA RĀDĪTĀJS

1................ Vispārīga informācija............................................................................................................................................... 3

1.1............. Ievads........................................................................................................................................................................ 3

1.2............. Direktīva 2003/59/EK — pamatelementi............................................................................................................... 3

1.3............. Direktīvas 2003/59/EK transponēšana................................................................................................................. 3

2................ Direktīvas 2003/59/EK īstenošana........................................................................................................................ 4

2.1............. Direktīvas darbības joma — 1. pants.................................................................................................................... 4

2.2............. Atbrīvojumi — 2. pants.......................................................................................................................................... 4

2.3............. Kvalifikācija un apmācība — 3. pants.................................................................................................................. 5

2.3.1.......... Obligātā sākotnējās kvalifikācijas iegūšana........................................................................................................ 5

2.3.1.1....... Iespēja, kas apvieno nodarbību apmeklēšanu un eksāmenu............................................................................ 5

2.3.1.2....... Iespēja, kas ietver eksāmenu................................................................................................................................. 5

2.3.1.3....... Sākotnējās kvalifikācijas paātrināta iegūšana..................................................................................................... 6

2.3.2.......... Obligāta periodiska apmācība................................................................................................................................ 7

2.3.3.......... Apmācības organizēšana....................................................................................................................................... 7

2.3.4.......... Mācību centru apstiprināšana............................................................................................................................... 7

2.4............. Iegūtās tiesības — 4. pants................................................................................................................................... 8

2.5............. Sākotnējās kvalifikācijas iegūšana — 5. pants................................................................................................... 8

2.6............. Sākotnējās kvalifikācijas iegūšanu apliecinoša APA — 6. pants.................................................................. 10

2.7............. Periodiska apmācība — 7. pants......................................................................................................................... 10

2.8............. Periodisku apmācību apliecinoša APA — 8. pants.......................................................................................... 11

2.9............. Apmācību vieta — 9. pants................................................................................................................................. 11

2.10........... Kopienas kods — 10. pants................................................................................................................................. 12

2.11........... Minimālās prasības attiecībā uz kvalifikācijas iegūšanu un apmācību — I pielikums................................ 13

3................ Secinājumi un ieteikumi........................................................................................................................................ 13

3.1............. Direktīvas 2003/59/EK piemērošanas vispārīgs novērtējums......................................................................... 13

3.2............. Galvenās problēmas, kas būtu jārisina, un ieteikumi........................................................................................ 14

Pielikums.................................................................................................................................................................................... 15

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

par Direktīvas 2003/59/EK par dažu kravu vai pasažieru pārvadāšanai paredzētu autotransporta līdzekļu vadītāju sākotnējās kvalifikācijas iegūšanu un periodisku apmācību īstenošanu

1. Vispārīga informācija

1.1. Ievads

Saskaņā ar Direktīvas 2003/59/EK[1] 13. pantu Komisijai ir jāiesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ziņojums, izdarot šīs direktīvas īstenošanas sākotnējo novērtējumu, jo īpaši attiecībā uz dažādo sākotnējās kvalifikācijas iegūšanas sistēmu līdzvērtību, kuras paredzētas 3. pantā, un to efektivitāti.

Šā ziņojuma pamatā ir dalībvalstu un Norvēģijas sniegtās atbildes anketā, ko 2011. gada februārī izplatīja valsts iestādes.

Lielākā daļa dalībvalstu uz izvirzītajiem jautājumiem sniedza pilnīgas atbildes. Tomēr dažu dalībvalstu rīcībā nebija visi vajadzīgie dati, lai sniegtu visu informāciju.

1.2. Direktīva 2003/59/EK — pamatelementi

Direktīvu 2003/59/EK par kravu vai pasažieru pārvadāšanai paredzētu autotransporta līdzekļu vadītāju sākotnējās kvalifikācijas iegūšanu un periodisku apmācību pieņēma, lai nodrošinātu šādu vadītāju kopēju apmācības līmeni nolūkā uzlabot ceļu satiksmes drošību Eiropā.

Direktīvā ir noteikta obligāta sākotnējā kvalifikācija un periodiska apmācība profesionāliem vadītājiem, kas ir dalībvalstu pilsoņi vai kas strādā Eiropas Savienībā reģistrētā uzņēmumā. Šo noteikumu mērķis ir nodrošināt, ka profesionāliem vadītājiem ir nepieciešamā kvalifikācija, lai vadītu transportlīdzekļus. Sākotnējo kvalifikāciju un periodisko apmācību apliecina vadītājiem izdots dokuments, proti, arodprasmes apliecība (turpmāk — APA).

Apmācību organizē dalībvalstu apstiprināti mācību centri.

1.3. Direktīvas 2003/59/EK transponēšana

Saskaņā ar 14. pantu direktīvas transponēšanas termiņš beidzās 2006. gada 10. septembrī.

Vadītāju ar D1, D1+E, D vai D+E (autobusiem) kategorijas vadītāja apliecību sākotnējās kvalifikācijas īstenošanas termiņš beidzās 2008. gada 10. septembrī, savukārt vadītāju ar C1, C1+E, C vai C+E (kravas automobiļiem) kategorijas vadītāja apliecību sākotnējās kvalifikācijas īstenošanas termiņš beidzās 2009. gada 10. septembrī.

Visas dalībvalstis ir direktīvu transponējušas un īstenojušas.

2. Direktīvas 2003/59/EK īstenošana

2.1. Direktīvas darbības joma — 1. pants

Direktīva attiecas uz „transportlīdzekļa vadīšanu”, kuru veic vadītāji, kas ir dalībvalsts pilsoņi vai trešo valstu pilsoņi, kurus nodarbina dalībvalstī reģistrēts uzņēmums, un kas izmanto transportlīdzekļus, kuru vadīšanai nepieciešama C vai D kategorijas vadītāja apliecība.

Tiek lēsts, ka direktīva ir piemērojama aptuveni sešu miljonu transportlīdzekļu vadītāju Eiropā[2].

Par vadītāju skaitu no trešām valstīm ir nepilnīgi vai nepietiekami dati. Pieejamie dati vairumā gadījumu uzrāda ļoti nelielu skaitu salīdzinājumā ar vadītāju kopējo skaitu[3].

Lielākajā daļā dalībvalstu biežāk izdod arodprasmes apliecības, kas apliecina sākotnējo kvalifikāciju un kas izdotas C kategorijas vadītāja apliecībām, nekā tādas, kuras izdotas D kategorijas vadītāja apliecībām.

2.2. Atbrīvojumi — 2. pants

Direktīvas darbības jomā neietilpst vairākas vadītāju kategorijas[4].

Vairums dalībvalstu pilnībā piemēro 2. pantā paredzētos atbrīvojumus. Taču Rumānija nepiemēro 2. panta e), f) un g) apakšpunktā minētos atbrīvojumus. Norvēģija piemēro visu atbrīvojumus, izņemot 2. panta f) apakšpunktu: „transportlīdzekļi, ko izmanto nekomerciālai pasažieru vai kravu pārvadāšanai, personīgām vajadzībām.”

Saskaņā ar 2. panta g) apakšpunktu „Šī direktīva neattiecas uz vadītājiem, kas vada transportlīdzekļus, ar ko pārvadā materiālus vai iekārtas, kuras vadītājs izmanto sava darba laikā, ja transportlīdzekļa vadīšana nav vadītāja galvenā darbības joma”. Šā atbrīvojuma piemērošanas dēļ attiecībā uz dažām vadītāju kategorijām[5] (piemēram, ceļamkrānu vadītāji, mehāniķi, kas vada transportlīdzekļus, ar kuriem pārvadā salūzušu lauksaimniecības tehniku, utt.) ir radusies atšķirīga interpretācija: attiecīgie vadītāji atbilst atbrīvojumiem, bet valsts pārvaldes iestādes tomēr vēlas tos ietvert direktīvas darbības jomā. Būtu lietderīgi izstrādāt skaidrojošas pamatnostādnes.

2.3. Kvalifikācija un apmācība — 3. pants

Saskaņā ar 3. pantu transportlīdzekļa vadīšanai vajadzīga obligātā sākotnējās kvalifikācijas iegūšana un periodiska apmācība.

Direktīvas I pielikuma 1. iedaļā ir sniegts apmācībā ietveramo priekšmetu saraksts.

Priekšmeti attiecas uz trim galvenajiem tematiem, proti, „Prasmju attīstīšana attiecībā uz racionālu braukšanu, ievērojot drošības noteikumus”, „Noteikumu piemērošana” un „Veselības aizsardzība, satiksmes un vides drošība, pakalpojumi, loģistika”.

Pamatojoties uz attiecīgo vadītāja apliecību, šiem tematiem ir noteikti mērķi.

2.3.1. Obligātā sākotnējās kvalifikācijas iegūšana

Dalībvalstīm ir jāizveido sistēma sākotnējās kvalifikācijas iegūšanai, kas ietver vai nu nodarbību apmeklēšanu un eksāmenu, vai teorētisko un praktisko eksāmenu.

2.3.1.1. Iespēja, kas apvieno nodarbību apmeklēšanu un eksāmenu

Saskaņā ar pirmo iespēju sākotnējās kvalifikācijas iegūšanai ir jāietver nodarbības, kurās iekļauti visi I pielikuma 1. iedaļā uzskaitītie priekšmeti. Visiem apmācāmajiem vadītājiem vismaz 20 stundas pašiem jāvada transportlīdzeklis, kas atbilst prasībām, kuras attiecas uz Direktīvā 91/439/EEK[6] definētajiem eksāmenā izmantojamajiem transportlīdzekļiem. Apmācība ilgst 280 stundas. Jāuzsver, ka šo apmācību nedrīkst apvienot ar apmācību citu kvalifikāciju veidu iegūšanai (piemēram, kvalifikācija, lai vadītu autotransportu, kas paredzēts bīstamu preču pārvadāšanai).

Apmācības beigās kompetentās iestādes rakstiski vai mutiski eksaminē vadītāju. Eksāmenā jāiekļauj vismaz viens jautājums saistībā ar katru mērķi, kas norādīts I pielikuma 1. iedaļā ietvertajā priekšmetu sarakstā.

2.3.1.2. Iespēja, kas ietver eksāmenu

Izvēloties otro iespēju, kompetentās iestādes organizē teorētiskos un praktiskos eksāmenus, lai pārbaudītu, vai apmācāmajam vadītājam ir I pielikuma 1. iedaļā noteiktais zināšanu līmenis par tur uzskaitītajiem mērķiem un priekšmetiem.

Kā minēts I pielikuma 2.2. iedaļā, teorētiskajam eksāmenam ir vismaz divas daļas: jautājumi ar atbilžu variantiem, jautājumi, uz kuriem jāsniedz tieša atbilde, vai abu kombinācija un gadījumu izpēte. Teorētiskajam eksāmenam jāilgst vismaz četras stundas.

Praktiskajam eksāmenam ir divas daļas: 90 minūšu braukšanas eksāmens, kura mērķis ir novērtēt prasmi racionāli braukt, ievērojot drošības noteikumus, un praktiskais eksāmens, kas ietver vismaz prasmi piekraut transportlīdzekli (C un D kategorijas vadītāja apliecība), prasmi nodrošināt pasažieriem komfortu un drošību (D kategorijas vadītāja apliecība), prasmi novērst noziedzību (C un D kategorijas vadītāja apliecība), prasmi novērst fizisku risku (C un D kategorijas vadītāja apliecība) un spēju novērtēt avārijas situācijas (C un D kategorijas vadītāja apliecība).

Šim eksāmenam jāilgst vismaz 30 minūtes.

Piecpadsmit dalībvalstis un Norvēģija ir izvēlējušās apmācības nodarbību un eksāmena apvienojumu, savukārt 11 dalībvalstis izmanto teorētiskos un praktiskos eksāmenus. Vācija ir savos tiesību aktos ietvērusi abas iespējas, un vadītāji var izvēlēties, kuru izmantot (1. tabula).

1. tabula. Sākotnējās kvalifikācijas iegūšanas sistēma dalībvalstīs un Norvēģijā.

Tikai eksāmeni || Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Grieķija, Īrija, Kipra, Latvija, Malta, Nīderlande, Portugāle, Rumānija

Nodarbības un eksāmens || Bulgārija, Čehijas Republika, Dānija, Francija, Igaunija, Itālija, Lietuva, Luksemburga, Norvēģija, Polija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Ungārija, Zviedrija

Abas iespējas || Vācija

Dalībvalstis sadarbojas ar dažādām organizācijām, kas glabā datus par sākotnējās kvalifikācijas iegūšanu un periodisko apmācību, piemēram, valsts un reģionālajām iestādēm[7], pārvaldēm[8], aģentūrām[9], direkcijām[10], ministrijām[11], kuras darbojas transporta un ceļu satiksmes drošības jomā, valsts uzņēmumiem[12] un īpašiem centriem, kas izveidoti šim nolūkam[13].

2.3.1.3. Sākotnējās kvalifikācijas paātrināta iegūšana

Sākotnējās kvalifikācijas paātrinātās iegūšanas obligātajām nodarbībām jāilgst 140 stundas un jāietver eksāmens, pēc kura saņem APA.

Visiem apmācāmajiem vismaz 10 stundas pašiem jāvada transportlīdzeklis.

Sākotnējās kvalifikācijas paātrināto iegūšanu, kas joprojām ir izvēles iespēja, piedāvā 19 dalībvalstis un Norvēģija (skatiet 2. tabulu).

2. tabula. Sākotnējās kvalifikācijas paātrinātā iegūšana dalībvalstīs un Norvēģijā.

Dalībvalstis, kas piedāvā sākotnējās kvalifikācijas paātrināto iegūšanu || Beļģija, Bulgārija, Čehijas Republika, Dānija, Francija, Igaunija, Itālija, Lietuva, Luksemburga, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija, Zviedrija un Norvēģija

Dalībvalstis, kas nepiedāvā sākotnējās kvalifikācijas paātrināto iegūšanu || Apvienotā Karaliste, Austrija, Grieķija, Īrija, Kipra, Latvija, Malta, Nīderlande

Saskaņā ar direktīvu dalībvalsts drīkst arī atļaut vadītājam vadīt transportlīdzekli tās teritorijā pirms APA iegūšanas.

2.3.2. Obligāta periodiska apmācība

Dalībvalstīm ir jāizveido obligātas periodiskas apmācības sistēma, kas paredz obligātu nodarbību apmeklēšanu, kuru apliecina ar APA.

2.3.3. Apmācības organizēšana

Apmācību parasti nodrošina autoskolas, bet to var nodrošināt arī bezpeļņas organizācijas, arodskolas, profesionālās koledžas, koledžas[14] vai vidusskolas[15].

Dažās dalībvalstīs[16] apmācību daļēji finansē valsts sektors.

2.3.4. Mācību centru apstiprināšana

Saskaņā ar I pielikuma 5. iedaļu mācību centriem, kas piedalās sākotnējās kvalifikācijas iegūšanā un periodiskā apmācībā, jābūt dalībvalstu kompetento iestāžu apstiprinātiem. Apstiprināt centru drīkst, tikai atbildot uz rakstveida pieteikumu. Pieteikumam jāpievieno dokumenti ar informāciju par apmācības programmu un mācību metodēm, par instruktoru kvalifikāciju, par telpām, kurās notiek nodarbības, un izmantoto autoparku, kā arī par dalībnieku skaitu.

Kompetentā iestāde izsniedz rakstisku apstiprinājumu ar nosacījumu, ka apmācība tiek nodrošināta saskaņā ar pieteikumam pievienotajiem dokumentiem.

Kompetentajai iestādei ir tiesības norīkot pilnvarotas personas, lai tās piedalītos nodarbībās.

2.4. Iegūtās tiesības — 4. pants

Dalībvalstis nav ziņojušas par būtiskiem sarežģījumiem saistībā ar pilsoņu un nepilsoņu iegūto tiesību atzīšanu izpildes iestādēs.

Valsts pārvaldes iestādes ir sniegušas informāciju izpildes sistēmai, piemēram, izplatot direktīvu un transponēšanas tiesību aktus, organizējot ad hoc apmācību un tikšanās ar policistiem, nosūtot vēstules un administratīvos aktus, publicējot norādes internetā utt. Dažās dalībvalstīs attiecībā uz noteikumiem rīkoja sabiedrisko apspriešanu un policija bija viena no padomdevējām struktūrām šajā procesā[17]. Turklāt Rumānijā un Norvēģijā izpildes iestāde ir arī struktūra, kas izdod APA.

Izpildes iestādes var izmantot dažādus līdzekļus, lai pārbaudītu pilsoņu un nepilsoņu vadītāju iegūtās tiesības, it sevišķi, pārbaudot datumu, kad vadītāja apliecība tika izdota, un tās autentiskumu. Tās var arī sazināties ar izdevēju iestādi vai, ja iespējams, izmantot datubāzi, kurā ietverti sākotnējās kvalifikācijas iegūšanas un periodiskās apmācības dati.

Kā norādījušas dalībvalstis, šis direktīvas aspekts nerada nekādas būtiskas problēmas. Tomēr sarežģījumi rodas, kad vadītāja apliecība tiek atjaunota un uz tās vairs nav norādīts datums, kad to izdeva pirmo reizi. Nav arī skaidrs, kā piemērot noteikumus, jo dažādām dalībvalstīm un Norvēģijai ir atšķirīgi direktīvas piemērošanas posmi. Šī situācija attiecas tikai uz dažiem vadītājiem, un to var viegli atrisināt, veicot tiešu informācijas apmaiņu starp valstu iestādēm.

2.5. Sākotnējās kvalifikācijas iegūšana — 5. pants

Direktīva nosaka minimālo vecumu vadītāja apliecības iegūšanai, lai vadītu transportlīdzekļus, ko izmanto pasažieru vai kravu pārvadāšanai, saskaņā ar dažādiem kritērijiem, tādiem kā vadītāja apliecības kategorija, apmācības ilgums, lai iegūtu sākotnējo kvalifikāciju, un nobrauktais attālums.

3. tabula. Kopsavilkums par prasībām attiecībā uz jaunu vadītāju sākotnējo kvalifikāciju (5. pants).

Transportlīdzeklis || Vadītāja apliecības prasības || APA prasības || Vecums

Kravu pārvadāšana || C — C+E || Parastās || 18

C1 — C1+E || Paātrinātās || 18

C — C+E || Paātrinātās || 21

Pasažieru pārvadāšana || D — D+E Regulāri pasažieru pārvadājumi un maršruts ≤ 50 km || Parastās || 18 to teritorijā

Paātrinātās || 21

D — D+E || Parastās || 21

20 — to teritorijā. Var samazināt līdz 18 gadiem, ja netiek pārvadāti pasažieri.

Paātrinātās || 23

|| D1 — D1+E || Parastās || 18 to teritorijā

|| || Paātrinātās || 21

Sākotnējās kvalifikācijas iegūšanai nav vajadzīgs iepriekš iegūt atbilstīgu vadītāja apliecību.

Tādēļ 13 dalībvalstīs un Norvēģijā[18] sākotnējo kvalifikāciju var iegūt ar apmācību vadītāja apliecības iegūšanai (skatiet 4. tabulu).

4. tabula. C vai D kategorijas vadītāja apliecības iegūšanai nepieciešamās apmācības apvienojums ar sākotnējās kvalifikācijas iegūšanu dalībvalstīs un Norvēģijā.

Dalībvalstis, kas apvieno C vai D kategorijas vadītāja apliecības iegūšanai nepieciešamo apmācību ar sākotnējās kvalifikācijas iegūšanu || Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Dānija, Grieķija, Igaunija, Īrija, Latvija, Lietuva, Malta, Nīderlande (daļēji), Norvēģija, Vācija, Zviedrija

Dalībvalstis, kas neapvieno C vai D kategorijas vadītāja apliecības iegūšanai nepieciešamo apmācību ar sākotnējās kvalifikācijas iegūšanu || Bulgārija, Čehijas Republika, Francija, Itālija, Luksemburga, Ungārija, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija

Dažas dalībvalstis, kas apvieno vadītāja apliecības iegūšanai nepieciešamo apmācību un sākotnējās kvalifikācijas iegūšanu, ir izvēlējušās apvienot C un D kategorijas vadītāja apliecības iegūšanai nepieciešamo apmācību gan ar sākotnējās kvalifikācijas iegūšanu, gan ar sākotnējās kvalifikācijas paātrināto iegūšanu, savukārt citās dalībvalstīs no apmācāmajiem vadītājiem tiek prasīts konkrēts progress vadītāja apmācības programmā, pirms tiek sākta sākotnējās kvalifikācijas iegūšanas programma.

Lielākā daļa dalībvalstu nepieļauj APA izdošanu, pirms nav iegūta attiecīgā vadītāja apliecība. Tomēr Beļģija to pieļauj apvienotas apmācības gadījumā, Austrija prasa tikai teorētiskā eksāmena nokārtošanu iepriekš, bet Lietuva prasa, lai vadītajam būtu vismaz B kategorijas vadītāja apliecība. Lai gan kopumā Norvēģija prasa, lai pirms APA izdošanas būtu iegūta vadītāja apliecība, tā atbrīvo vadītājus no praktiskās apmācības vai prakses.

2.6. Sākotnējās kvalifikācijas iegūšanu apliecinoša APA — 6. pants

Atkarībā no izraudzītās iespējas dalībvalstis izdod APA vadītājiem, kas ir apmeklējuši apmācības nodarbības un nokārtojuši eksāmenu vai kas ir nokārtojuši teorētisko un praktisko eksāmenu.

Ja dalībvalsts ir izvēlējusies iespēju, kas ietver nodarbības un eksāmenu, vai sākotnējas kvalifikācijas paātrināto iegūšanu, apmācības nodarbības ietver visus direktīvas I. pielikuma 1. iedaļā uzskaitītos priekšmetus. Pēc tam organizē rakstisku vai mutisku eksāmenu.

Ja dalībvalsts izvēlas iespēju, kas paredz tikai eksāmenus, vadītājiem ir jānokārto teorētiskais un praktiskais eksāmens, kā aprakstīts I pielikuma 2.2. punktā.

Dalībvalstis nav ziņojušas par grūtībām saistībā ar šā panta īstenošanu.

2.7. Periodiska apmācība — 7. pants

Periodiskajai apmācībai jāļauj vadītājiem uzlabot zināšanas, kas ir būtiskas to darbā. Šīs apmācības mērķis ir paplašināt un pārskatīt zināšanas I pielikuma 1. iedaļā aprakstītajos priekšmetos.

Periodiskajai apmācībai jānotiek ik pēc pieciem gadiem un jāilgst 35 stundas, kas sadalītas vismaz septiņu stundu garos laikposmos, kā minēts I pielikuma 4. iedaļā.

Vairums dalībvalstu ļauj vadītājiem apmeklēt atsevišķus septiņu stundu ilgus apmācības posmus. Tomēr dalībvalstis nosaka īpašas prasības attiecībā uz laikposmu, kurā ir jāpabeidz minētā 35 stundu apmācība.

Dažās dalībvalstīs šis laikposms var būt 12, 6 vai 3 mēneši vai pat viena nedēļa[19]. Citas dalībvalstis ir arī noteikušas 7 stundu ilgu posmu skaitu, kuros apmācība tiek sadalīta, piemēram, divi 7 stundu nodarbību posmi, divi atsevišķi moduļi, kas ietver 3 apmācības dienas (7 stundas katra) un 2 apmācības dienas (7 stundas katra), 5 secīgas dienas vai attiecīgi divas 3 dienu un 2 dienu sesijas[20] utt.

2.8. Periodisku apmācību apliecinoša APA — 8. pants

Dalībvalstis izdod APA vadītājam, kas ir pabeidzis periodisko apmācību.

Periodiskā apmācība ir jāapgūst jauniem vadītājiem piecu gadu laikā pēc sākotnējās kvalifikācijas iegūšanu apliecinošas APA saņemšanas un vadītājiem, kas ieguvuši tiesības, saskaņā ar viņu dalībvalstu noteikto grafiku.

Saskaņā ar direktīvu no prasības iegūt sākotnējo kvalifikāciju ir atbrīvoti vadītāji, kam ir D kategorijas vadītāja apliecība, kura izdota pirms 2008. gada septembra, un vadītāji, kam ir C kategorijas vadītāja apliecība, kura izdota pirms 2009. gada septembra. Vadītājiem ar šādām iegūtajām tiesībām dalībvalstis ir pieņēmušas valsts grafikus pirmās periodiskās apmācības pabeigšanai līdz 2015. gadam (D kategorijas vadītāja apliecība) un līdz 2016. gadam (C kategorijas vadītāja apliecība).

Par dalībvalstu pieņemto pārejas periodu savstarpēju atzīšanu ir panākta vienošanās[21]. Tādējādi līdz 2015. gadam (D kategorijas transportlīdzeklis) un līdz 2016. gadam (C kategorijas transportlīdzeklis) vadītājiem nevar piemērot sodu nevienā dalībvalstī par to, ka nav pabeigta periodiskā apmācība.

Dalībvalstis ir izvēlējušās dažādus kritērijus, lai noteiktu savus valsts grafikus vadītāju, kas ir ieguvuši tiesības, periodiskajai apmācībai. To pamatā var būt, piemēram, vadītāja apliecības izdošanas datums, vadītāja dzimšanas datums, vadītāja apliecības derīguma termiņš, vadītāja vecums vai vadītāja apliecības numurs.

Valsts grafiki ir iekļauti pielikumā.

2.9. Apmācību vieta — 9. pants

Vadītājiem, kas ir ES dalībvalsts pilsoņi, sākotnējā kvalifikācija ir jāiegūst dalībvalstī, kur ir to parastā dzīvesvieta, savukārt vadītājiem, kas ir trešo valstu pilsoņi, sākotnējā kvalifikācija ir jāiegūst dalībvalstī, kur ir reģistrēts to darba devējs, vai dalībvalstī, kura tiem izdevusi darba atļauju.

Vadītājiem periodiskā apmācība ir jāiegūst dalībvalstī, kur ir to parastā dzīvesvieta, vai dalībvalstī, kurā tie strādā.

Attiecībā uz tādu vadītāju iepriekšējās apmācības atzīšanu, kuri nomaina savu dzīvesvietas vai darbavietas valsti, lielākā daļa dalībvalstu prasa apliecību vai pierādījumus par apgūto apmācību[22].

Dalībvalstis nav ziņojušas par grūtībām saistībā ar šā panta īstenošanu. Taču dažos atsevišķos gadījumos tās nav atzinušas iepriekšēju apmācību, kas daļēji apgūta citā dalībvalstī, un pieņēmušas tikai savā teritorijā apgūtu apmācību.

2.10. Kopienas kods — 10. pants

Kompetentās iestādes vai nu vadītāja apliecībā, vai vadītāja kvalifikācijas kartē norāda kodu „95”, kas apliecina atbilstību apmācības prasībām.

Trīspadsmit dalībvalstis ir izvēlējušās norādīt kodu vadītāja kvalifikācijas kartē, savukārt 12 dalībvalstis to norāda vadītāja apliecībā. Somijā var izmantot abas iespējas, savukārt Luksemburgā kodu norāda vadītāja apliecībā, bet vadītajiem, kas nedzīvo Luksemburgā, to norāda kartē.

Norvēģija kodu „95” norāda arodprasmes apliecībā. Turpmāk to norādīs arī vadītāja apliecībā (5. tabula).

5. tabula. Kods „95”.

Dalībvalstis, kas kodu „95” norāda vadītāja apliecībā || Austrija, Beļģija, Grieķija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Polija, Slovēnija, Vācija

Dalībvalstis, kas kodu „95” norāda vadītāja kvalifikācijas kartē || Apvienotā Karaliste, Bulgārija, Čehijas Republika, Dānija, Francija, Igaunija, Īrija, Kipra, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Spānija, Ungārija, Zviedrija

Somija || Var izmantot abas iespējas

Luksemburga || Kodu norāda vadītāja apliecībā. Kartē to norāda vadītajiem, kas nedzīvo Luksemburgā.

Norvēģija || Kodu „95” norāda arodprasmes apliecībā. Turpmāk to norādīs arī vadītāja apliecībā.

2.11. Minimālās prasības attiecībā uz kvalifikācijas iegūšanu un apmācību — I pielikums

Kā minēts iepriekš (3.3. iedaļa), I pielikuma 1. iedaļā ir uzskaitīti priekšmeti, ko dalībvalstis ņem vērā, nosakot vadītāju sākotnējās kvalifikācijas iegūšanu un periodisku apmācību.

Pielikuma 2. iedaļā, kas attiecas uz 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteikto obligāto sākotnējās kvalifikācijas iegūšanu, ir noteikts, ka visiem apmācāmajiem vadītājiem vismaz 20 stundas pašiem jāvada transportlīdzeklis instruktora pavadībā. Ja kravu pārvadāšanas autotransporta vadītāji vēlas paplašināt savu kvalifikāciju, lai pārvadātu pasažierus, vai otrādi, un ja viņiem ir APA, viņiem ir tikai jāatkārto daļas, kas attiecas uz jauno kvalifikāciju, un 5 stundas pašiem jāvada transportlīdzeklis. Sākotnējās kvalifikācijas paātrinātās iegūšanas gadījumā apmācāmajiem vadītājiem ir jāvada transportlīdzeklis attiecīgi 10 un 2½ stundas.

Saskaņā ar I pielikuma 2. iedaļu (2.1. punkts) visi apmācāmie vadītāji ne vairāk kā 8 stundas no prasītajām 20 stundām drīkst vadīt transportlīdzekli īpašā apvidū vai piemērotā stimulatorā. Sākotnējās kvalifikācijas paātrinātās iegūšanas gadījumā apmācāmie vadītāji ne vairāk kā 4 stundas no prasītajām 10 stundām drīkst vadīt transportlīdzekli īpašā apvidū vai piemērotā stimulatorā.

Lielākajā daļā dalībvalstu apmācāmajiem vadītājiem nav transportlīdzeklis jāvada īpašā apvidū vai stimulatorā. Tomēr dažas dalībvalstis paredz šo iespēju.

Kopumā dalībvalstis nav saskārušās ar lielām problēmām saistībā ar I pielikuma piemērošanu. Austrija un Slovēnija ir ziņojušas par dažām problēmām saistībā ar nepieciešamību pēc praktiskas apmācības vai teorētisko stundu pietiekamību. Turklāt jāatzīmē, ka Beļģija uzskata, ka I pielikums ir vairāk paredzēts vadītājiem, kas ir iesaistīti starptautiskajā satiksmē, nekā vadītājiem, kas pārvadājumus veic nelielā attālumā.

3. Secinājumi un ieteikumi

3.1. Direktīvas 2003/59/EK piemērošanas vispārīgs novērtējums

Pieņemot Direktīvu 2003/59/EK, likumdevējs ir palīdzējis nodrošināt profesionālo vadītāju kopēju apmācības līmeni Eiropas Savienībā nolūkā kopumā uzlabot ceļu satiksmes drošību.

Saskaņā ar novērtējuma rezultātiem pastāv vairākas atšķirības tajā, kā dalībvalstis piemēro Direktīvu 2003/59/EK.

Pirmkārt, direktīva ļauj dalībvalstīm izvēlēties, vai sākotnējo kvalifikāciju iegūst, apmeklējot nodarbības un nokārtojot eksāmenu vai tikai nokārtojot eksāmenus. Var atšķirties arī periodiskās apmācības struktūra, jo dažās dalībvalstīs tā ir jāapgūst kā viens kurss, savukārt citās šīs 35 stundas var sadalīt pa vairākiem gadiem.

Otrkārt, apmācības programmas un mācību metodes nav standartizētas. Dalībvalstīs atšķiras nodarbību saturs un veids, kādā apmācība tiek sniegta, piemēram, dažās dalībvalstīs tiek atļauta datorizētu moduļu izmantošana kopā ar tradicionālo mācīšanu.

Turklāt dalībvalstīs ir atšķirīgas apmācības personālam piemērotās prasības un telpas, kurās notiek nodarbības.

Visbeidzot, vadītāju skaits grupā, autoparks un piemērota stimulatora pieejamība ir atkarīga no eksaminācijas centra.

Tomēr kvalifikācijas sistēmu līdzvērtību un vajadzīgās kvalifikācijas nodrošināšanas efektivitāti garantē valsts apmācības sistēmas, kam ir jāatbilst I pielikuma prasībām attiecībā uz obligāti mācāmajiem priekšmetiem un eksāmenu struktūru. Svarīgu ieguldījumu tajā, lai nodrošinātu apmācības atbilstību direktīvas mērķiem, sniedz arī valsts iestāžu īstenotā mācību centru uzraudzība.

3.2. Galvenās problēmas, kas būtu jārisina, un ieteikumi

Pamatojoties uz konstatējumiem saistībā ar direktīvas piemērošanu, ir daži konkrēti jautājumi, kuru risinājumā būtu vajadzīgi uzlabojumi.

Tas, ka saistībā ar direktīvas 2. pantā uzskaitītajiem atbrīvojumiem vairākas dalībvalstis piemēro dažādus atbrīvojumus, var radīt problēmas pārrobežu satiksmei ES iekšienē.

Lai gan Komisija līdz šim nav saņēmusi informāciju par šādiem gadījumiem, profesionāliem vadītājiem un uzņēmumiem ir ieteicams apzināties atšķirības starp dalībvalstīm saistībā ar direktīvas 2. panta piemērošanu.

Tāpēc Komisijai, iespējams, vidējā termiņā būs jāsagatavo pamatnostādnes, lai paskaidrotu 2. pantā paredzēto atbrīvojumu piemērošanas jomu.

Attiecībā uz valstu atšķirībām saistībā ar periodisko apmācību grafikiem, valstu grafiku apmaiņa varētu palīdzēt izpildes iestādēm pārvarēt visas grūtības, ar kurām tās saskaras, pārbaudot ārvalstu vadītājus. To var paveikt komitejā, kas izveidota saskaņā ar 12. pantu.

Ņemot vērā to, ka direktīva neattiecas uz šo jautājumu, ir svarīgi saglabāt ciešu sadarbību starp dalībvalstīm, it sevišķi Profesionālo vadītāju apmācības komitejā.

Šajā sakarībā Komisija ir sagatavojusi valstu kontaktpunktu sarakstu, lai veicinātu sadarbību starp dalībvalstīm.

Visbeidzot, būtu lietderīgi cieši iesaistīt sociālos partnerus un regulāri ar tiem apspriesties.

Pielikums

Valstu grafiki periodiskās apmācības īstenošanai vadītājiem ar iegūtām tiesībām (termiņi pirmā kursa apmeklēšanai)

Austrija || D kat.: 10.09.2013. C kat.: 10.09.2014.

Beļģija || D kat.: 10.09.2015. C kat.: 10.09.2016.

Bulgārija || D kat. vadītāja apliecība izdota: pirms 31.12.1970.: 31.12.2009. no 01.01.1971. līdz 31.12.1980.: 31.12.2010. no 01.01.1981. līdz 31.12.1990.: 31.12.2011. no 01.01.1991. līdz 31.12.2000.: 31.12. 2012. no 01.01.2001. līdz 10.09.2008.: 10.09.2013.

C kat. vadītāja apliecība izdota: pirms 31.12.1970.: 31.12.2010. no 01.01.1971. līdz 31.12.1980.: 31.12.2011. no 01.01.1981. līdz 31.12.1990.: 31.12.2012. no 01.01.1991. līdz 31.12.2000.: 31.12.2013. no 01.01.2001. līdz 10.09.2009.: 10.09.2014.

Kipra || Visiem: 26.01.2012.

Čehijas Republika || Visiem: 01.08.2011.

Dānija || D kat.: Dzimšanas datums Termiņi 1., 2. vai 3. 30.06.2009. 4., 5. vai 6. 31.12.2009. 7., 8. vai 9. 30.06.2010. 10., 11. vai 12. 31.12.2010. 13., 14. vai 15. 30.06.2011. 16., 17. vai 18. 31.12.2011. 19., 20. vai 21. 30.06.2012. 22., 23. vai 24. 31.12.2012. 25., 26. vai 27. 30.06.2013. 28., 29., 30. vai 31. 31.12.2013. C kat.: Dzimšanas datums Termiņi 1., 2. vai 3. 30.06.2010. 4., 5. vai 6. 31.12.2010. 7., 8. vai 9. 30.06.2011. 10., 11. vai 12. 31.12.2011. 13., 14. vai 15. 30.06.2012. 16., 17. vai 18. 31.12.2012. 19., 20. vai 21. 30.06.2013. 22., 23. vai 24. 31.12.2013. 25., 26. vai 27. 30 .6.2014. 28., 29., 30. vai 31. 31.12.2014.

Igaunija || Visiem: 01.09.2011.

Somija || D kat.: 10.09.2013. C kat.: 10.09.2014.

Francija || D kat.: 10.09.2011. C kat.: 10.09.2012.

Vācija || D kat.: 10.09.2015. C kat.: 10.09.2016.

Grieķija || D kat.: 10.09.2013. C kat.: 10.09.2014.

Ungārija || D kat.: 10.09.2013. C kat.: 10.09.2014.

Īrija || D kat.: 10.09.2009. C kat.: 10.09.2010.

Itālija || D kat.: 10.09.2013. C kat.: 10.09.2014.

Latvija || D kat.: 10.09.2013. C kat.: 10.09.2014.

Lietuva || D kat.: 10.09.2013. C kat.: 10.09.2014.

Luksemburga || D kat.: 10.09.2015. C kat.: 10.09.2016.

Malta || D kat.: 09.09.2013. C kat.: 09.09.2014.

Nīderlande || D kat.: 10.09.2015. C kat.: 10.09.2016.

Polija || Visiem: 12.09.2014.

Portugāle || D kat.: vadītājiem, kam pašlaik ir: 30 gadi: līdz 10.09.2011. 31–40 gadi: līdz 10.09.2012. 41–50 gadi: līdz 10.09.2013. vairāk nekā 50 gadi: līdz 10.09.2015. C kat.: vadītājiem, kam pašlaik ir: 30 gadi: līdz 10.09.2012. 31–40 gadi: līdz 10.09.2013. 41–50 gadi: līdz 10.09.2014. 50 gadi: līdz 10.09.2016.

Rumānija || Sistēma tika ieviesta 2003. gadā.

Slovēnija Slovākija || D kat.: 01.10.2008. C kat.: 01.10.2009. D kat.: 10.09.2013. C kat.: 10.09.2014.

Spānija || a) D kat. vadītāja apliecība, kas beidzas ar: 1 vai 2: 10.09.2011. 3 vai 4: 10.09.2012. 5 vai 6: 10.09.2013. 7 vai 8: 10.09.2014. 9 vai 0: 10.09.2015. b) C kat. vadītāja apliecība, kas beidzas ar: 1 vai 2: 10.09.2012. 3 vai 4: 10.09.2013. 5 vai 6: 10.09.2014. 7 vai 8: 10.09.2015. 9 vai 0: 10.09.2016.

Zviedrija || D kat.: 10.09.2015. C kat.: 10.09. 2016.

Apvienotā Karaliste || D kat.: 09.09.2013. C kat.: 09.09.2014.

Norvēģija || D kat. vadītāja apliecības derīguma termiņš beidzas laikposmā no 10.09.2011. līdz 10.09.2015.: derīguma termiņš uz vadītāja apliecības. D kat. vadītāja apliecības derīguma termiņš: 2008.: 2011. 2009.: 2012. 2010.: 2013. 2011.: 10.09.2011. no 11.09. 2015.: 2015. 2016.: 2014. 2017.: 2015. 2018.: 2014. C kat. vadītāja apliecības derīguma termiņš beidzas laikposmā no 10.09.2012. līdz 10.09.2016.: derīguma termiņš uz vadītāja apliecības. C kat. vadītāja apliecības derīguma termiņš: 2009.: 2012. 2010.: 2013. 2011.: 2014. pirms 10.09.2012.: 2012. no 11.09.2016.: 2016. 2017.: 2015. 2018.: 2016.

[1] OV L 226, 10.9.2003., 4.–17. lpp., ar grozījumiem.

[2] Saskaņā ar ietekmes novērtējumu „Par pasākumiem, kas uzlabo tahometru sistēmas efektivitāti un lietderību”, SEC 2011(948), MOVE ĢD.

[3] Dažas valsts iestāžu sniegtās aplēses: Ungārijā — 510 no 15 000 vadītāju; Polijā — 100–200 no 11 000 vadītāju; Portugālē — 190 no 3042 vadītājiem; Rumānijā — 185 no 9571 vadītāja; Slovākijā — 24 no 9638 vadītājiem; Apvienotajā Karalistē — 23 no 10 136 vadītājiem; Bulgārijā — neviens no 8606 vadītājiem; Lietuvā — 3 no 615 vadītājiem.

[4] Saskaņā ar 2. pantu direktīva neattiecas uz vadītājiem, kas vada: a) transportlīdzekļus, kuru maksimālais atļautais ātrums nepārsniedz 45 km/h; b) transportlīdzekļus, ko izmanto vai kontrolē valsts bruņotie spēki, civilās aizsardzības dienests, ugunsdzēsības dienests un sabiedriskās kārtības uzturēšanas spēki; c) transportlīdzekļus, kuriem veic braukšanas pārbaudi tehniskās attīstības, remonta vai apkopes mērķiem, vai jaunus vai pārbūvētus transportlīdzekļus, kas vēl nav nodoti ekspluatācijā; d) transportlīdzekļus, ko izmanto ārkārtas situācijās vai kas paredzēti glābšanas uzdevumu veikšanai; e) transportlīdzekļus, ko izmanto transportlīdzekļa vadīšanas nodarbībās, apmācot jebkuru personu, kas vēlas iegūt vadītāja tiesības vai APA, kā noteikts 6. pantā un 8. panta 1. punktā; f) transportlīdzekļus, ko izmanto nekomerciālai pasažieru vai kravu pārvadāšanai personīgām vajadzībām; g) transportlīdzekļus, ar ko pārvadā materiālus vai iekārtas, kuras vadītājs izmanto sava darba laikā, ja transportlīdzekļa vadīšana nav vadītāja galvenā darbības joma.

[5] Šī informācija nav iegūta no dalībvalstu aizpildītajām anketām. To Komisijai sniedza dažas valsts iestādes.

[6] OV L 237, 24.8.1991., 1.–24. lpp.

[7] Austrija, Dānija, Īrija, Rumānija, Ungārija, Vācija.

[8] Norvēģija.

[9] Somija, Zviedrija.

[10] Grieķija, Itālija, Latvija.

[11] Čehijas Republika, Kipra, Luksemburga, Polija.

[12] Lietuva.

[13] Slovēnija.

[14] Piemēram, Bulgārijā.

[15] Piemēram, Zviedrijā.

[16] Papildus Luksemburgai, kur sākotnējo apmācību finansē valsts sektors, vairākās dalībvalstīs finansējumu apmācībai nodrošina valsts nodarbinātības aģentūras.

[17] Piemēram, Maltā, kā arī Norvēģijā.

[18] Norvēģijā no apmācāmajiem vadītājiem tiek prasīts konkrēts progress vadītāja apmācības programmā, pirms tiek sākta sākotnējās kvalifikācijas iegūšanas programma.

[19] Attiecīgi Dānija, Norvēģija, Francija un Latvija.

[20] Attiecīgi Luksemburga, Rumānija un Francija.

[21] Vienošanos panāca komitejas sanāksmē 2009. gada 27. maijā. Pēc tam visiem komitejas locekļiem nosūtīja Komisijas dienestu izdotu paziņojumu.

[22] Luksemburgā satiksmes ministrs katrā gadījumā atsevišķi pieņem lēmumu, ņemot vērā Ilgtspējīgas attīstības un infrastruktūras ministrijas atbildīgās komisijas atzinumu. Maltā iestādes pārbauda datus un apmainās tiem ar vadītāja dalībvalsts kompetento iestādi.

52012DC0385