KOMISIJAS ZIŅOJUMS

PAR SUBSIDIARITĀTI UN PROPORCIONALITĀTI (19. ziņojums par tiesību aktu labāku izstrādi, 2011. gads)

1.           Ievads

Šis ir deviņpadsmitais ikgadējais ziņojums par subsidiaritātes un proporcionalitātes principu piemērošanu ES likumdošanas procesā. Šo ziņojumu sniedz saskaņā ar 9. pantu 2. protokolā par šo principu piemērošanu (turpmāk "Protokols"), kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienības darbību (LESD).

Tāpat kā iepriekšējos gados šajā ziņojumā ir aplūkots, kā principus īsteno dažādas ES iestādes un struktūras — Komisija, Eiropas Parlaments, Padome un Reģionu komiteja —, un izklāstītas dažas Komisijas iniciatīvas un tiesību aktu priekšlikumi, attiecībā uz kuriem 2011. gadā ir radušies jautājumi par subsidiaritāti. Ziņojumā arī analizēts, kā kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā ir pilnveidots subsidiaritātes kontroles mehānisms, kurš saskaņā ar LES 12. pantu un Protokolu paredz īpašu lomu valstu parlamentiem subsidiaritātes principa pārbaudē. Ņemot vērā subsidiaritātes kontroles mehānismu ciešo saikni ar politikas dialogu starp valstu parlamentiem un Komisiju, šis ziņojums papildina Komisijas 2011. gada ziņojumu par attiecībām ar valstu parlamentiem[1].

2.           Principu piemērošana iestādēs

Lietpratīga regulējuma[2] pamatā ir lēmumu pieņemšana par to, vai ierosināt ES līmeņa rīcību (subsidiaritāte), un, ja tā, kādam jābūt šīs rīcības mērogam un formai (proporcionalitāte). Visām ES iestādēm un struktūrām jāievēro abi principi.

Lai nodrošinātu priekšlikumu pienācīgu izstrādi, ir svarīgi pirmslikumdošanas posmā rūpīgi izvērtēt subsidiaritātes un proporcionalitātes principus. Posmā pēc tiesību akta pieņemšanas pārbaudīt pieņemtā tiesību akta likumību var aicināt Tiesu. Līdz šim Tiesa nav nevienu tiesību aktu anulējusi tādēļ, ka būtu pārkāpts subsidiaritātes princips.

Argumentiem attiecībā uz subsidiaritāti un proporcionāli obligāti jābūt pārredzamiem, jo tas ļauj dažādajām iesaistītajām iestādēm, kā arī sabiedrībai kopumā konstruktīvi spriest par priekšlikuma pamatotību. Tādēļ saskaņā ar Protokola 5. pantu un neatkarīgi no iniciatīvas izcelsmes tiesību akta projektā būtu jāietver detalizēts "paziņojums", kas ļauj iesaistītajām personām novērtēt atbilstību šim principam. Lai gan subsidiaritāti nevar novērtēt mehāniski, atsaucoties uz darbības kritērijiem, Komisija, veicot analīzi, turpināja izmantot "vajadzības" un "ES pievienotās vērtības" pārbaudes un iesaka to darīt arī citiem.

2.1.        Komisija

Komisija, kura, pamatojoties uz tās iniciatīvas tiesībām, ir galvenā tiesību aktu priekšlikumu autore, veic darbu, lai nodrošinātu, ka politikas veidošanas agrīnā posmā tiek veikta pareizā izvēle, vai un kādā veidā ierosināt Eiropas līmeņa rīcību.

Komisijas ieceres, tostarp subsidiaritātes un proporcionalitātes sākotnējais pamatojums, ir izklāstītas par visām būtiskajām iniciatīvām publicētajos ceļvežos[3]. Šīs ieceres vēlāk tiek pārbaudītas, apspriežoties ar ieinteresētajām personām un izstrādājot ietekmes novērtējumu (IN). Saskaņā ar Protokola 5. pantu paziņojumu par subsidiaritāti attiecībā uz visiem tiesību aktu priekšlikumiem sniedz paskaidrojuma rakstā, un uz to atsaucas priekšlikuma apsvērumos. Ietekmes novērtējumos, kas pievienoti priekšlikumiem, kuriem ir vērā ņemama ietekme, subsidiaritāte un proporcionalitāte tiek analizēta vissīkāk. Šīs analīzes kvalitāti sistemātiski pārbauda IN padome.

Pārbaudot IN kvalitāti, šī padome 2011. gadā turpināja vērtēt ES pievienoto vērtību. Lai gan IN padome salīdzinājumā ar 2010. gadu sniedza mazāk ieteikumu attiecībā uz subsidiaritāti un proporcionalitāti, šādi ieteikumi bija ietverti ievērojamā skaitā atzinumu (43%). Padome bieži aicināja stingrāk pamatot vajadzību rīkoties ES līmenī, un jo īpaši:

—        sniegt plašākus pierādījumus par problēmām, kuru dēļ ir nepieciešams rīkoties ES līmenī. Attiecībā uz iniciatīvu par strīdu alternatīvu izšķiršanu IN padome aicināja labāk pamatot to, ka tirgus nav darboties spējīgs, un to, kādi ir šādas nespējas apmēri, kā arī to, kā tā ietekmē iekšējā tirgus darbību. Attiecībā uz ES Stratēģiju dzīvnieku aizsardzībai un labturībai IN padome līdzīgā kārtā lūdza skaidrāk nošķirt problēmas, kas ir saistītas ar ES kompetenci, piemēram, konkurences izkropļojumi iekšējā tirgū, no citām problēmām, saistībā ar kurām atbilstīgāka būtu rīcība dalībvalstu līmenī;

—        dažos gadījumos IN padome secināja, ka pierādījumi vajadzībai pēc ES tiesību akta priekšlikuma un tā proporcionalitātei ir vāji, piemēram, attiecībā uz iepriekš minēto iniciatīvu par strīdu alternatīvu izšķiršanu IN padome uzskatīja, ka "nav pietiekami skaidras izmaksas un ieguvumi, kas būtu saistīti ar visas ES mēroga SAI [strīdu alternatīvu izšķiršanu] gan Eiropas, gan dalībvalstu līmenī". Līdzīgi, attiecībā uz iniciatīvu par piekļuvi pamatmaksājumu kontam IN padome uzskatīja, ka nepieciešams pārliecinošāk pierādīt, vai vajadzīgs pieņemt saistošu ES tiesību aktu un cik tas būtu proporcionāls. Dienesti IN padomes komentārus ietvēra galīgajā IN ziņojumā.

2.2.        Valstu parlamenti

Subsidiaritātes kontroles mehānisms valstu parlamentiem paredz tiesības paust viedokli par to, vai tiesību aktu projekti, kuri neietilpst ES ekskluzīvajā kompetencē, atbilst subsidiaritātes principam. Atkarībā no pamatoto atzinumu skaita, kuros secināts, ka priekšlikums ir pretrunā subsidiaritātes principam[4], tas ir, ja astoņu nedēļu laikā sasniegts Protokola 7. pantā noteiktais negatīvo atzinumu skaita minimums, var piemērot t. s. "dzeltenās kartes" un "oranžās kartes" procedūras. Abas procedūras paredz tiesību akta projekta pārskatīšanu, un sekas var būt attiecīgā tiesību akta priekšlikuma grozīšana vai atsaukšana.

Komisija 2011. gadā no valstu parlamentiem saņēma 64 pamatotus atzinumus, un tas ir gandrīz par 75% vairāk nekā 2010. gadā, kurš bija subsidiaritātes kontroles mehānisma darbības pirmais gads. Neskatoties uz šādu pieaugumu, minētie 64 pamatotie atzinumi joprojām ir tikai aptuveni 10% no pavisam 622 atzinumiem, ko Komisija 2011. gadā saņēma tās plašākā politikas dialoga ietvaros ar valstu parlamentiem.

Tāpat kā jaunā subsidiaritātes kontroles mehānisma darbības pirmajā gadā valstu parlamenti savos pamatotajos atzinumos koncentrējušies uz dažādiem jautājumiem: 2011. gadā saņemtie 64 pamatotie atzinumi attiecās uz 28 dažādiem Komisijas priekšlikumiem. Vairums pamatoto atzinumu attiecās uz tiesību aktu projektiem nodokļu, lauksaimniecības, iekšējā tirgus un tiesiskuma jomās. Vislielākais skaits pamatoto atzinumu attiecās uz Kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (deviņi atzinumi), robežkontroles pagaidu atjaunošanu pie iekšējām robežām ārkārtas apstākļos (seši atzinumi), Vienotajiem Eiropas tirdzniecības noteikumiem (pieci atzinumi) un Regulu par vienotu TKO (pieci atzinumi). Visaktīvāk pamatotos atzinumus sniedza šādi valstu parlamenti - Zviedrijas Riksdag, Luksemburgas Chambre des Députés (apakšpalāta) un Polijas Sejm un Senat (apakšpalāta un augšpalāta).

Nevienā no gadījumiem 2011. gadā netika sasniegts negatīvo atzinumu skaita minimums, lai piemērotu "dzelteno karti" vai "oranžo karti". Atšķirībā no iepriekš minētajiem gadījumiem uz lielāko daļu no 28 tiesību aktu priekšlikumiem, par kuriem valstu parlamenti 2011. gadā sniedza pamatotus atzinumus, attiecās ne vairāk kā trīs pamatoti atzinumi. Ņemot vērā Komisijas politiskās saistības pret valstu parlamentiem, politikas dialoga kontekstā tā sniedza atbildi vai arī pašlaik izstrādā atbildi uz katru no pamatotajiem atzinumiem, un tos ņem vērā tālākajās apspriedēs un pārrunās starp iestādēm.

Attiecībā uz pamatoto atzinumu pieņemšanu un formātu, kādā tos nosūta Komisijai, katras valsts parlaments nosaka savu iekšējo kārtību. Tas redzams pēc pamatoto atzinumu pieņemšanā vērojamās lielās formātu, apjoma, izstrādes un tajā iesaistīto pušu dažādības. Tā kā politikas dialogs un subsidiaritātes kontroles mehānisms neizbēgami zināmā mērā pārklājas, vienīgais lūgums, ko priekšsēdētājs Barrozu valstu parlamentiem izteica savā 2009. gada 1. decembra vēstulē[5], bija "savos atzinumos, cik iespējams, subsidiaritātes aspektus nošķirt no komentāriem par priekšlikuma būtību, kā arī iespējami skaidri paust vērtējumu par priekšlikuma saskanību ar subsidiaritātes principu". Sakaros ar valstu parlamentiem Komisija arī turpmāk uzsvērs minēto nostāju.

Pamatotajos atzinumos, ko Komisija saņēma 2011. gadā, bija vērojamas atšķirības ne tikai attiecībā uz to formu, bet arī uz to saturu un argumentāciju. Vairākos gadījumos to, ka pārkāpta subsidiaritāte, valstu parlamenti pamatoja ar argumentiem pēc būtības, piemēram, norādot, ka tiesību akta priekšlikums var negatīvi ietekmēt kopējo ekonomikas situāciju, bet citos gadījumos secinājumi tika pamatoti ar argumentiem, kas saistīti ar subsidiaritāti un proporcionalitāti, vai ar apgalvojumu, ka izmantots nepareizs juridiskais pamats vai tas nav norādīts vispār. Dažos gadījumos valstu parlamenti pamatotajos atzinumos pauda iebildumus pret ierosinājumu noteiktā jomā izmantot deleģētos aktus vai pret to, ka paskaidrojuma rakstā nav ietverts subsidiaritātes pamatojums (skatīt 3.1. sadaļu). Kā norādīts iepriekš minētajā priekšsēdētāja Barrozu vēstulē, Komisija "ņems vērā visus pamatotos atzinumus, kuros celti iebildumi attiecībā uz tiesību akta priekšlikuma saderību ar subsidiaritātes principu, pat tad, ja dažādos pamatotajos atzinumos būs norādīti atšķirīgi iemesli subsidiaritātes principa neievērošanai". Atbilstoši subsidiaritātes kontroles mehānisma interpretācijai Komisija uzskata, ka sniegt pamatotu atzinumu par Komisijas priekšlikumu un izstrādāt argumentus, ar ko tas pamatots, pilnībā ir katra valsts parlamenta atbildības jomā.

Tā kā dažos 2011. gadā saņemtajos pamatotajos atzinumos tika norādīts uz nepietiekamu vai neesošu subsidiaritātes pamatojumu un dažos gadījumos ir secināts, ka tas uzskatāms par subsidiaritātes principa formālu pārkāpumu, Komisija atkārtoti apliecina savu apņemšanos nodrošināt, lai visu tiesību aktu priekšlikumu paskaidrojuma rakstos subsidiaritātes kontroles mehānisma darbības jomā tiktu ietverts pienācīgs subsidiaritātes pamatojums.

2.3.        Eiropas Parlaments un Padome

Likumdevējiem turklāt ir pienākums nodrošināt, ka tiesību akta priekšlikums atbilst subsidiaritātes un proporcionalitātes principam, kā arī sniegt pamatojumu gadījumos, kad to ierosinātie grozījumi ietekmē ES rīcības apjomu[6].

Padomē šo principu ievērošanu nodrošina Pastāvīgo pārstāvju komiteja (Coreper)[7]. Eiropas Parlamenta iekšējās kārtības noteikumos ir ietverts īpašs pants "Subsidiaritātes principa ievērošanas pārbaude"[8], kurā noteikts, ka pārbaudi veic par konkrēto tiesību akta projektu atbildīgās komitejas kopā ar Juridisko komiteju un ka atbildīgajā komitejā galīgais balsojums notiek ne agrāk kā pēc astoņu nedēļu termiņa beigām.

Jānorāda arī tas, ka 2011. gadā Komisija saņēma nelielu skaitu parlamentāro jautājumu saistībā ar subsidiaritātes un proporcionalitātes principa ievērošanu (32 no kopējā skaita, kas pārsniedz 12 000). Tajos galvenokārt tika lūgts pamatot noteiktu Komisijas priekšlikumu atbilstību šiem principiem, daļēji atkārtojot citu iestāžu un iesaistīto pušu paustās bažas.

2.4.        Reģionu komiteja

Reģionu komiteja izsaka savu viedokli gadījumos, kad ar to apspriežas, vai arī sniedz atzinumu pēc savas iniciatīvas. Atbilstoši Protokola 8. pantam Reģionu komitejai turklāt ir tiesības saskaņā ar LESD 263. pantu celt prasību par tiesību aktu likumību saistībā ar subsidiaritātes principa ievērošanu, taču tikai tādā gadījumā, ja apspriešanās ar to notikusi atbilstoši LESD paredzētajam pienākumam.

Reģionu komiteja subsidiaritāti uzrauga, sniedzot atzinumus, darbojoties Subsidiaritātes uzraudzības tīklam (SUT) vai izmantojot materiālus, ko subsidiaritātes kontroles mehānisma ietvaros valstu parlamentiem sniedz reģionālie parlamenti, kuriem ir likumdošanas pilnvaras. Veids, kādā valstu parlamenti apspriežas ar reģionālajiem parlamentiem, kuriem ir likumdošanas pilnvaras, atšķiras, un šajā ziņā astoņu nedēļu termiņš rada lielas grūtības. Daži reģionālie parlamenti ir sākuši informatīvos nolūkos savus atzinumus par subsidiaritāti sūtīt tieši Komisijai.

Reģionu komiteja 2011. gadā nenorādīja nevienu subsidiaritātes pārkāpumu, taču tā ir savos atzinumos izvērsusi atsauces uz šo principu un plāno galīgajos ziņojumos iekļaut vairāk subsidiaritātes vērtējumu. Reģionu komiteja turpina izmantot savu subsidiaritātes un proporcionalitātes analīzes shēmu.

Reģionu komitejas Subsidiaritātes uzraudzības tīklā (SUT) 2011. gada beigās bija 134 partneri. Tas ir nozīmīgs pieaugums, jo īpaši attiecībā uz reģionālajiem parlamentiem un reģionālajām valdībām. SUT 2011. gadā veica mērķorientētu apspriešanos par pieciem Komisijas priekšlikumiem (Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, Mazāk administratīvo formalitāšu pilsoņiem, ES gaisa kvalitātes un emisiju politikas pārskatīšana, Energoefektivitāte un Romu integrācija[9]). SUT turklāt sāka īstenot otro rīcības plānu attiecībā uz Eiropas transporta tīkla (TEN-T) politiku, lai noteiktu paraugpraksi subsidiaritātes principa piemērošanā Eiropas reģionos un pilsētās.

Bez tam 2011. gadā notika sagatavošanās REGPEX tīmekļa vietnes izveidei, kas ir paredzēta, lai palīdzētu reģioniem, kam ir likumdošanas pilnvaras, pilnvērtīgi darboties subsidiaritātes kontroles mehānisma ietvaros un reģionālajiem parlamentiem un reģionālajām valdībām sniegtu subsidiaritātes vērtējumu izstrādē noderīgu informāciju un darītu iespējamu tās apmaiņu. Tīmekļa vietne tika atklāta 2012. gada martā[10].

Visbeidzot, pārskatītajā Nolīgumā par Eiropas Komisijas un Reģionu komitejas sadarbību, par kuru sarunas sākās 2011. gadā un kuru parakstīja 2012. gada 16. februārī[11], ir atspoguļota vēlme stiprināt turpmāko sadarbību un sakarus attiecībā uz Protokola īstenošanu.

2.5.        Tiesa

Saskaņā ar LESD 263. pantu Eiropas Savienības Tiesa ir kompetenta izskatīt tiesību aktu likumību attiecībā uz subsidiaritātes principa ievērošanu. Protokolā ir noteikts, ka Reģionu komiteja vai dalībvalstis pašas vai valsts parlamenta vārdā var iesniegt prasību Tiesā.

Spriedumā, kas taisīts lietā Luksemburga pret Parlamentu un Padomi[12], tika apstiprināta nostāja, ko Tiesa ieņēma nolēmumā par "Viesabonēšanas regulu"[13] un kas ir izklāstīta 2009. gada ziņojumā. Vērtējot atbilstību proporcionalitātes un subsidiaritātes principam, Tiesa ņems vērā Komisijas ietekmes novērtējumu.

3.           Galvenie gadījumi, kuros tika paustas bažas par subsidiairtāti un proporcionalitāti

Šajā sadaļā ir aplūkoti Komisijas priekšlikumi, kuri ir izraisījuši visplašākās diskusijas par subsidiaritāti un proporcionalitāti.

3.1.        Papildinformācija par iepriekšējos ziņojumos minētajiem gadījumiem

Attiecībā uz dažiem iepriekšējos ziņojumos minētajiem gadījumiem, piemēram, direktīvām par aviācijas drošības nodevām[14], augsnes aizsardzību[15], vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu ārpus darba attiecībām[16] un ģenētiski modificēto organismu audzēšanu, noritošajā likumdošanas procedūrā 2011. gadā nav notikuši vērā ņemami pavērsieni. Attiecībā uz direktīvu par sezonas nodarbinātību turpinājās diskusijas EP un Padomē, bet ar subsidiaritāti vai proporcionalitāti saistīti jautājumi netika izvirzīti.

Attiecībā uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma direktīvu[17], kas minēta 2008. gada ziņojumā, likumdevēji vēl nav spējuši vienoties par kopīgu nostāju. Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju tiesību aizsardzības padomes sēdē 2011. gada jūnijā Padome ņēma vērā progresa ziņojumu, kurā atzīmētas dažu delegāciju bažas, aicinot pievērst pienācīgu uzmanību subsidiaritātes principam un dažādās dalībvalstīs pastāvošajām atšķirīgajām situācijām. Dažas delegācijas sēdē atgādināja Padomes 2010. gada decembra sēdes protokolā atzīmēto astoņu delegāciju paziņojumu, kurā ierosināts, ka katrai dalībvalstij vajadzētu būt iespējai brīvi lemt par aizsardzības apjomu, ievērojot noteiktas obligātās prasības atbilstoši subsidiaritātes principam. Izskanēja arī daži aicinājumi Padomei pārtraukt darbu par šo tēmu.

Iestāžu savstarpējās apspriedēs 2011. gada decembrī tika rasta vienošanās par priekšlikumu attiecībā uz pārtikas izplatīšanu vistrūcīgākajām personām, saistībā ar kuru valstu parlamenti 2010. gadā sniedza 3 pamatotus atzinumus. Eiropas Parlaments pauda noteiktu atbalstu programmas turpināšanai pēc 2013. gada. Arī Padome panāca politisku vienošanos par programmas turpināšanu līdz 2013. gadam. Komisija deklarācijā ņēma vērā lielas dalībvalstu grupas nostāju, ka programma nebūtu jāturpina pēc 2013. gada. Tas gan neskar Līgumā paredzētās Komisijas iniciatīvas tiesības.

Eiropas Parlamenta 2012. gada februāra plenārsēdē tika pieņemts ziņojums attiecībā uz priekšlikumu par noguldījumu garantiju sistēmu, par kuru nebija rasta vienošanās pirmajā lasījumā. Saistībā ar šo priekšlikumu valstu parlamenti 2010. gadā sniedza 3 pamatotus atzinumus. Neskatoties uz to, gan referents Simon kungs (S&D, Vācija), gan Dānija kā Padomes prezidentvalsts pauda vēlmi turpināt sarunas, lai varētu panākt "pirmstermiņa otrā lasījuma" vienošanos.

Visbeidzot, Padome 2011. gada oktobrī oficiāli pieņēma Patērētāju tiesību direktīvu.

3.2.        Citi subsidiaritātes apspriešanas gadījumi

Kopējā konsolidētā uzņēmumu ienākuma nodokļa bāze (KKUINB)[18]

Komisija 2011. gada martā ierosināja kopīgu sistēmu ES darbojošos uzņēmumu nodokļu bāzes aprēķināšanai. Šā priekšlikuma mērķis ir ievērojami samazināt administratīvo slogu un atbilstības izmaksas attiecībā uz iekšējo cenu noteikšanu, darīt iespējamu pārrobežu nodokļu zaudējumu segšanu un novērst tiesisko nenoteiktību, kas pašlaik apgrūtina uzņēmumu darbību ES, tiem saskaroties ar līdz pat 27 dažādām valstu sistēmām ar nodokli apliekamās peļņas noteikšanai.

Attiecībā uz šo priekšlikumu 2011. gadā tika sniegts lielākais skaits valstu parlamentu atzinumu – pavisam 17, no kuriem deviņi bija pamatoti atzinumi Protokola izpratnē, proti, tajos tika argumentēts, ka priekšlikums pārkāpjot subsidiaritātes principu. Tā kā saņemtie pamatotie atzinumi atbilda tikai 13 balsīm, netika sākta tā sauktā "dzeltenās kartes" procedūra, kuras sākšanai nepieciešamas vismaz 18 balsis.

Papildus apgalvojumiem par trūkumiem subsidiaritātes pamatojumā vairāku valstu parlamenti pauda bažas, ka priekšlikums reglamentējot jomu, kas ir dalībvalstu kompetencē. Šie parlamenti norādīja, ka tas nelabvēlīgi ietekmētu dalībvalstis, tā kā tās nevarētu uzņēmumu nodokli izmantot kā līdzekli izaugsmes un nodarbinātības sekmēšanai. Šo parlamentu ieskatā dalībvalstīm tādējādi tiktu atņemtas to individuālās konkurences priekšrocības, un netieši veidotos spiediens uz valstu nodokļu likmēm, kas, savukārt, izraisītu budžeta sarukšanu un nodokļu ienākumu samazināšanos. Divos pamatotajos atzinumos turklāt tika norādīts uz proporcionalitātes pārkāpumu, apgalvojot, ka priekšlikums esot pārāk tālejošs, tā kā tas ir vērsts uz divu dažādu uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu izveidošanu, kas lieki palielinātu administratīvo slogu.

Komisija atbildēs valstu parlamentiem norādīja, ka attiecīgā nodokļa noteikšana ir kopīgā kompetencē un juridiskais pamats pasākumiem šajā jomā ir LESD 115. pants. Pamatojoties uz to, Komisija pieņēma tiesību akta projektu nolūkā novērst fiskālos šķēršļus un atšķirības, ko galvenokārt izraisījusi Savienības iekšējā tirgus fragmentācija 27 dažādās nodokļu sistēmās. Uzņēmumi ar minētajiem šķēršļiem saskaras, darbojoties iekšējā tirgū. Paredzams, ka KKUINB uzņēmumiem radīs ietaupījumus, tādējādi palīdzot darbību paplašināt starptautiski ne tikai pastāvošām starptautisku uzņēmumu grupām, bet arī uzņēmumiem, kuri darbojas tikai vietējā mērogā, tostarp MVU, kuri pašlaik nevar atļauties sākt uzņēmējdarbību citās valstīs. Tātad, KKUINB mērķis ir radīt apjomradītus uzlabojumus un sekmēt pārrobežu ieguldījumus uzņēmējdarbībā. Komisija turklāt uzsvēra, ka priekšlikums neskar dalībvalstu suverēnās tiesības patstāvīgi noteikt nodokļus, tā kā šis uzdevums ir īstenojams ar valsts tiesību aktiem.

Priekšlikumu, kam piemērota īpaša likumdošanas procedūra, pašlaik apspriež Padomē. Eiropas Parlaments 2012. gada 19. aprīlī sniedza priekšlikumam labvēlīgu atzinumu.

Robežkontroles pagaidu atjaunošana pie iekšējām robežām ārkārtas apstākļos[19]

Ar priekšlikumu regulai, kas pieņemts 2011. gada septembrī, balstoties uz Eiropadomes 2011. gada jūnija secinājumiem, paredzēts stiprināt pārvaldību zonā, kurā neveic iekšējo robežu kontroli (Šengenas zonā). Tā mērķis ir radīt iespēju, nekaitējot personu brīvas pārvietošanās principam, efektīvi reaģēt uz ārkārtas apstākļiem, kas apdraudētu Šengenas sadarbības vispārējo darbību.

Attiecībā uz šo priekšlikumu Komisija no valstu parlamentiem saņēma 11 atzinumus, no kuriem 6 bija pamatoti atzinumi. Valstu parlamenti pauda viedokli, ka priekšlikums ierobežojot dalībvalstu suverenitātes apjomu, tā kā dalībvalstis var labāk spriest par iespēju atjaunot robežkontroli un pieņemt attiecīgus lēmumus. Dažu valstu parlamenti norādīja, ka neesot pienācīgi pamatota atbilstība subsidiaritātes principam. Valstu parlamentu paustie argumenti izskanēja arī Padomes apspriedēs par šo priekšlikumu.

Komisija atbildēs valstu parlamentiem, kas bija norādījuši uz subsidiaritātes jautājumiem, koncentrējās uz to, ka Šengenas zona ir visai ES kopīgs ieguvums, līdz ar to lēmumi, kas to ietekmētu, jāpieņem ES līmenī, nevis individuāli. Noteikumi par šādas zonas bez iekšējām robežām izveidošanu un darbību ir ietverti ES tiesību aktos, un jebkādi izņēmumi no brīvas pārvietošanās principa būtu jānosaka tajā pašā līmenī. Komisija turklāt norādīja, ka priekšlikums pilnībā ievēro dalībvalstu suverēno atbildību par likumības un kārtības uzturēšanu un iekšējās drošības nodrošināšanu.

Pasažieru datu reģistrs[20]

Par šo priekšlikumu Komisija no valstu parlamentiem saņēma desmit atzinumus, no kuriem vairumā bija secināts, ka Komisijas priekšlikums atbilst subsidiaritātes principam. Pieci parlamenti tomēr pauda uzskatu, ka priekšlikums neatbilstot proporcionalitātes principam, tā kā šo parlamentu ieskatā datu saglabāšanai esot noteikts nesamērīgi ilgs laikposms.

4.           Secinājumi

Tāpat kā iepriekšējos gados vairumu Komisijas priekšlikumu likumdevēji pieņēma bez īpašām diskusijām par subsidiaritāti un proporcionalitāti. 2011. gadā netika izpildīti nosacījumi tā sauktās "dzeltenās kartes" un "oranžās kartes" procedūras piemērošanai, un tikai neliela daļa (aptuveni 10%) no atzinumiem, ko politikas dialoga ietvaros valstu parlamenti nosūtīja Komisijai, bija pamatoti atzinumi Protokola izpratnē, proti, norādīja uz subsidiaritātes pārkāpumu. Gadījumos, kad tika apšaubīts, vai subsidiaritātes un proporcionalitātes principi ir ievēroti, iestāžu un citu iesaistīto pušu viedokļi dažkārt ievērojami atšķīrās.

Subsidiaritātes un proporcionalitātes jēdzieni ir ES iestāžu politikas veidošanas pamatelementi, un Komisijas ietekmes novērtējumi joprojām ir galvenais instruments subsidiaritātes un proporcionalitātes apsvēršanai pirmslikumdošanas posmā, kurā šajā ziņā būtiska loma ir IN padomei. Iestāžu praksē gan vērojams, ka tas, kā minētos principus interpretē un piemēro likumdošanas posmā, nereti ir atkarīgs no politiskā konteksta, un tādējādi tiek izcelta šo principu politiskā nozīme.

Tas, kādā veidā vairums valstu parlamentu īsteno Protokolu un izmanto subsidiaritātes kontroles mehānismu, norāda uz šā jaunā instrumenta primāri politisko raksturu; Komisija šo faktu jau minēja priekšsēdētāja Barrozu 2009. gada 1. decembra vēstulē.

Subsidiaritātes kontroles mehānisms ir kalpojis, lai process taptu pārredzamāks, un palīdzējis dalībvalstīs radīt publiskas debates par ES politikas virzieniem, tādējādi uzlabojot sabiedrības izpratni par šiem jautājumiem.

PIELIKUMS

Komisijas iniciatīvas, par kurām valstu parlamenti 2011. gadā sniedza pamatotus atzinumus par subsidiaritātes principu

|| Nosaukums || Valstu parlamenti/palātas, kas iesnieguši pamatotus atzinumus

1. || Kopējā konsolidētā uzņēmumu ienākuma nodokļa bāze (KKUINB), COM(2011) 121 || UK House of Commons BG Narodno Sabranie SE Riksdag NL Tweede Kamer PL Sejm ML Kamra tad-Deputati IE Dail Eireann RO Camera Deputaţilor SK Národná Rada

2. || Robežkontroles pagaidu atjaunošana pie iekšējām robežām ārkārtas apstākļos, COM(2011) 560 || FR Assemblée nationale NL abas parlamenta palātas PO Assembleia da República SE Riksdag RO Senatul SK Národná Rada

3. || Regula par vienotu TKO, COM(2010) 799 || PL Sejm PL Senat DK Folketing LU Chambre des Députés SE Riksdag

4. || Vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi, COM(2011) 635 || AT Bundesrat DE Bundestag UK House of Commons BE Sénat BE Chambre des Représentants

5. || Jurisdikcija, piemērojamie tiesību akti, nolēmumu atzīšana un izpilde lietās par reģistrētu partnerattiecību mantiskajām sekām, COM(2011) 127 || PL Senat PL Sejm RO Senatul IT Senato della Repubblica

6. || Kredītiestāžu konsultatīvās uzraudzības prasības, COM(2011) 452 || UK House of Commons SE Riksdag FR Sénat

7. || Kopējais finanšu darījumu nodoklis, COM(2011) 594 || CY Vouli ton Antiprosopon SE Riksdag MT Kamra tad-Deputati

8. || Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds (2014.-2020. gads), COM(2011) 608 || NL abas parlamenta palātas SE Riksdag DK Folketing

9. || Īpašas prasības attiecībā uz obligātajām revīzijām sabiedriskas nozīmes struktūrās, COM(2011) 779 || BE Chambre des Représentants SK Národná Rada SE Riksdag

10. || Tirdzniecības standarti, COM(2010) 738 || LU Chambre des Députés PL Senat

11. || Kopienas noteikumu par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai pārkārtošana, COM(2011) 169 || BG Narodno Sabranie ES abas parlamenta palātas

12. || Ciešāka sadarbība, lai izveidotu vienotu patentaizsardzību, COM(2011) 215, un lai izveidotu vienotu patentaizsardzību, kas attiecas uz piemērojamo tulkošanas kārtību, COM(2011) 216 || IT Camera dei Deputati ES abas parlamenta palātas

13. || Energoefektivitātes direktīva, COM(2011) 370 || FI Eduskunta SE Riksdag

14. || Piekļuve kredītiestāžu darbībai un papildu uzraudzība kredītiestādēm un apdrošināšanas uzņēmumiem finanšu konglomerātos, COM(2011) 453 || SE Riksdag RO Camera Deputaţilor

15. || Noteikumi par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, COM(2011) 625 || DE Bundesrat LU Chambre des Députés

16. || Atbalsts lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), COM(2011) 627 || DE Bundesrat (kopā ar pamatotu atzinumu par COM(2011) 625) LU Chambre des Députés

17. || Regula attiecībā uz pārtikas izplatīšanu vistrūcīgākajām personām Savienībā, COM(2011) 634 || SE Riksdag UK House of Lords

18. || Līgumattiecības piena un piena produktu nozarē, COM(2010) 728 || PL Sejm

19. || Kopējās lauksaimniecības politikas finansēšana, COM(2010) 745 || PL Senat

20. || Jurisdikcija un spriedumu atzīšana un izpilde civillietās un komerclietās, COM(2010) 748 || NL abas parlamenta palātas

21. || Centrālo reģistru, komercreģistru un uzņēmumu reģistru savstarpējā savienojamība, COM(2011) 79 || PL Sejm

22. || Jurisdikcija, piemērojamie tiesību akti, nolēmumu atzīšana un izpilde laulāto mantisko attiecību lietās, COM(2011) 126 || IT Senato della Repubblica

23. || Zīdaiņiem un maziem bērniem paredzēta pārtika un īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzēta pārtika, COM(2011) 353 || IT Senato della Repubblica

24. || Aromatizēto vīna produktu definīcija, apraksts, noformējums, marķējums un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība, COM(2011) 530 || LU Chambre des Députés

25. || Informācijas apmaiņas mehānisms attiecībā uz starpvaldību nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešām valstīm enerģētikas jomā, COM(2011) 540 || LU Chambre des Députés

26. || Eiropas Savienības Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programma, COM(2011) 609 || SE Riksdag

27. || Īpaši noteikumi attiecībā uz Eiropas Reģionālās attīstības fondu un mērķi “Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai” un par Regulas (EK) Nr. 1080/2006 atcelšanu, COM(2011) 614 || LU Chambre des Députés

28. || Kopīgi noteikumi par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, uz kuriem attiecas vienotais stratēģiskais satvars, un vispārīgi noteikumi par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu, un Regulas (EK) Nr. 1083/2006 atcelšana, COM(2011) 615 || IT Camera dei Deputati

[1]               COM(2012) 375.

[2]               Jautājumi par lietpratīgu regulējumu ir plašāk apskatīti Komisijas paziņojumā COM(2010) 543.

[3]               Ceļvežiem var piekļūt Komisijas tīmekļa vietnē ietekmes novērtējumiem: http://ec.europa.eu/governance/impact/index_en.htm.

[4]               Par pamatotu atzinumu uzskata atzinumu, ko Protokolā noteiktajā astoņu nedēļu termiņā valsts parlaments sniedz Komisijai (vai Eiropas Parlamentam, Padomei, Tiesai, Eiropas Centrālajai bankai vai Eiropas Investīciju bankai - atkarībā no tā, kura iestāde ierosinājusi attiecīgo tiesību aktu), konstatējot subsidiaritātes pārkāpumu.

[5]               http://ec.europa.eu/dgs/secretariat_general/relations/relations_other/npo/index_lv.htm.

[6]               Skatīt Iestāžu nolīgumu par subsidiaritāti (OV C 329, 6.12.1993., 132. lpp.).

[7]               Padomes Lēmums 2009/937/ES, OV L 325, 11.12.2009., 35. lpp.

[8]               38.a pants

[9]               Attiecīgi skatīt COM(2011)665, COM(2010)747, SEC(2011)342, COM(2011)370 un 173.

[10]             http://extranet.cor.europa.eu/subsidiarity/regpex/Pages/default.aspx

[11]             http://cor.europa.eu/en/about/interinstitutional/Documents/EN.pdf

[12]             Lieta C-176/09.

[13]             Lieta C-58/8 Vodafone Ltd, Telefónica O2 Europe plc, T-Mobile International AG, Orange Personal Communications Services Ltd pret Uzņēmējdarbības, uzņēmumu un regulatīvās reformas valsts sekretāru attiecībā uz EK Regulu Nr. 717/2007.

[14]             COM(2009) 217. Šeit un turpmāk sīkākas ziņas par apspriešanu iestādēs ir pieejamas PreLex datubāzē: http://ec.europa.eu/prelex/apcnet.cfm.

[15]             COM(2006) 232.

[16]             COM(2008) 426.

[17]             COM(2008) 637.

[18]             COM(2011) 121.

[19]             COM(2011) 560.

[20]             COM(2011) 32.