KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par Moldovas Republikas veikto Vīzu režīma liberalizācijas rīcības plāna īstenošanu

I. Ievads

ES un Moldovas Republikas vīzu dialogs, lai izvērtētu nosacījumus, ar kuriem Moldovas Republikas pilsoņiem varētu piešķirt tiesības ceļot uz ES bez vīzām, tika sākts 2010. gada 15. jūnijā. Komisija 2011. gada 24. janvārī iepazīstināja Moldovas Republikas iestādes ar Vīzu režīma liberalizācijas rīcības plānu (VRLRP)[1]. VRLRP noteikta virkne kritēriju Moldovas Republikai, kas iedalīti četros būtisko jautājumu “blokos”, lai pieņemtu tiesisko regulējumu un politikas satvaru (1. posms) un to efektīvi īstenotu (2. posms).

Komisija ir regulāri ziņojusi Eiropas Parlamentam un Padomei par VRLRP īstenošanu. Pirmais progresa ziņojums par to, kā Moldovas Republika īsteno Vīzu režīma liberalizācijas rīcības plānu, tika iesniegts 2011. gada 16. septembrī[2]. Pirmais progresa ziņojums un nākamie procesa soļi tika apspriesti augstākā līmeņa amatpersonu sanāksmē, kura notika 2011. gada 7. oktobrī.

Novērtēšanas misijas par VRLRP 2., 3. un 4. bloku tika rīkotas 2011. gada oktobra otrajā pusē un novembra sākumā, iesaistot ekspertus no ES dalībvalstīm, kā arī Komisijas dienestu un EĀDD amatpersonas. Ekspertu misiju mērķis bija novērtēt leģislatīvo, politikas un institucionālo satvaru, pamatojoties uz VRLRP pirmā posma kritērijiem, un atbilstību Eiropas un starptautiskajiem standartiem. Ekspertu ziņojumus pabeidza 2011. gada decembrī.

Otrais progresa ziņojums par to, kā Moldovas Republika īsteno Vīzu režīma liberalizācijas rīcības plānu, tika iesniegts 2012. gada 9. februārī[3]. Augstākā līmeņa amatpersonu sanāksme notika 2012. gada 27. februārī, kuras laikā tika prezentēts otrais progresa ziņojums un apspriesti nākamie procesa soļi.

Šis Komisijas ziņojums ir trešais un pēdējais progresa ziņojums par VRLRP pirmo posmu. Tajā sniegts konsolidēts Komisijas vērtējums par progresu, ko Moldovas Republika panākusi, lai izpildītu VRLRP pirmā posma kritērijus, kas saistīti ar tiesiskā, politikas un institucionālā satvara izveidošanu.

II. Pasākumu novērtējums, pamatojoties uz četriem blokiem Vīzu režīma liberalizācijas rīcības plānā

1. bloks: dokumentu drošība, ieskaitot biometriju

Vispārējs novērtējums

Pastāv tiesiskais regulējums. Ir paredzēts skaidrs grafiks Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) prasībām atbilstošu biometrisko pasu pilnīgai ieviešanai, tostarp Moldovas Republikas konsulātos ārvalstīs, kā arī ICAO prasībām neatbilstošo pasu pakāpeniskai pilnīgai izņemšanai no apgrozības.

Komisija uzskata, ka Moldovas Republika ir izpildījusi 1. blokā noteiktos kritērijus.

Detalizēti komentāri

· Tiesiskā regulējuma konsolidācija mašīnlasāmu biometrisko pasu izsniegšanai, pilnībā ievērojot augstākos ICAO standartus, balstoties uz drošu identitātes pārvaldību (civilstāvokļa aktu reģistrs un izcelsmes dokumenti) un ņemot vērā personas datu pienācīgu aizsardzību

Tiesiskais regulējums mašīnlasāmu biometrisko pasu izsniegšanai, pilnībā ievērojot augstākos ICAO standartus, ir papildināts ar diviem likumiem, kas pieņemti 2011. gada 9. jūnijā, un valdības lēmumu, kas pieņemts 2011. gada 10. maijā. Šie papildu noteikumi nodrošina konsolidētu regulējumu drošai identitātes pārvaldībai. Turklāt 2011. gada 27. decembrī tika pieņemts vēl viens likums, kas nodrošina, ka princips “viens cilvēks – viens dokuments” tagad attiecas arī uz diplomātiskām un dienesta pasēm.

· Rīcības plāna pieņemšana, kurā noteikti termiņi icao prasībām atbilstošu biometrisko pasu pilnīgai ieviešanai, tostarp Moldovas Republikas konsulātos ārvalstīs, un pakāpeniski veikta icao prasībām neatbilstošo pasu pilnīga izņemšana no apgrozības

Ir pieņemts rīcības plāns ar skaidru grafiku.

· Mācību programmu izveidošana un pretkorupcijas ētikas kodeksu pieņemšana, kas attiecas uz jebkuras publiskās iestādes amatpersonām, kuras strādā ar pasēm, kā arī personas apliecībām un citiem izcelsmes dokumentiem

2011. gada 1. aprīlī tika pieņemts “Ētikas kodekss darbiniekiem, kas strādā civilstāvokļa reģistrācijas un dokumentu izsniegšanas jomā”. Attiecībā uz sankcijām tā pārkāpšanas gadījumā tas atsaucas uz Darba kodeksu. Ar to ievieš noteikumus par interešu konfliktu, neatbilstībām un pienākumu ziņot par pārkāpumiem.

CSIR Registru direktors 2011. gada 31. maijā apstiprināja rīkojumu “Par dažiem korupcijas un protekcionisma novēršanas pasākumiem”, un pēc tam 2011. gada 11. augustā tika pieņemts Riska pārvaldības darbības plāns attiecībā uz korupcijas riskiem iedzīvotāju dokumentu jomā un civilstāvokļa reģistrācijā. CSIR Registru direktors 2012. gada 5. aprīlī apstiprināja Korupcijas risku pārvaldības plānu iedzīvotāju dokumentu jomā. Mācību kursi darbiniekiem, kuri teritoriālajās apakšvienībās ir atbildīgi par iedzīvotāju dokumentiem, tika rīkoti 2011. gadā un 2012. gada pirmajā trimestrī.

2. bloks: nelikumīga imigrācija, tostarp atpakaļuzņemšana

Vispārējs novērtējums

Robežu pārvaldības jomā tika pieņemti attiecīgie tiesību akti. Ir izveidots institucionālais satvars, tostarp noteikumi par apmācību un ētikas kodeksi cīņai pret korupciju.

Attiecībā uz migrācijas pārvaldību Moldovas Republika ir noteikusi visaptverošu pamatu efektīvai migrācijas pārvaldības sistēmai, un pastāv attiecīgais tiesiskais regulējums. Lai gan ir nepieciešami atsevišķi uzlabojumi, pieņemtie instrumenti lielā mērā atbilst Eiropas un starptautiskajiem standartiem. Lielākā daļa institucionālās sistēmas ir izveidota, lai gan vajadzētu piešķirt vairāk resursu attiecīgo noteikumu īstenošanai.

Patvēruma jomā pastāv stabils tiesiskais pamats, kas lielā mērā atbilst Eiropas un starptautiskajiem standartiem.

Komisija uzskata, ka Moldovas Republika kopumā ir izpildījusi 2. blokā noteiktos kritērijus.

Detalizēti komentāri pa politikas jomām

2. bloks/1. temats – robežu pārvaldība

· Robežu pārvaldības tiesiskā regulējuma konsolidācija, tai skaitā jauna Likuma par valsts robežu pieņemšana, ļaujot Moldovas Robežsardzes dienestam piedalīties pārrobežu noziegumu atklāšanā un izmeklēšanā, sadarbojoties ar visām kompetentajām tiesībaizsardzības iestādēm, un attiecināt tā atbildības jomu uz visu teritoriju, kā arī tiesiskais regulējums efektīvai sadarbībai starp Robežsardzes dienestu, tiesībaizsardzības iestādēm un citām iestādēm, kas iesaistītas robežu pārvaldībā

Likums par valsts robežu tika pieņemts 2011. gada 4. novembrī, publicēts 2012. gada 20. aprīlī un stāsies spēkā 2012. gada 1. jūlijā. Tas atbilst Šengenas Robežu kodeksā (Regula (EK) Nr. 562/2006) lietotajām definīcijām un regulējumam, un tajā ir arī ņemts vērā Eiropas Savienības tiesiskais regulējums attiecībā uz pārvadātāju atbildību. Tas ir labs pamats citiem tiesību aktiem un politikas dokumentiem. Attiecīgo saistīto tiesību aktu pieņemšana ir plānota pirms likuma stāšanās spēkā.

Likums par robežpoliciju tika pieņemts 2011. gada 28. decembrī, publicēts 2012. gada 20. aprīlī un stāsies spēkā 2012. gada 1. jūlijā. Šis likums ir labs pamats Robežsardzes dienesta demilitarizācijai un profesionalizācijai, to pārveidojot par robežpoliciju. Likums veido arī labu pamatu modernai robežu pārvaldībai. Ar to robežpolicijai tiek arī piešķirtas kompetences un izpildes pilnvaras, kas vajadzīgas efektīvai robežu kontrolei. Tiesību akti jo īpaši ļaus robežpolicijai piedalīties pārrobežu noziegumu atklāšanā un izmeklēšanā, sadarbojoties ar visām kompetentajām tiesībaizsardzības iestādēm. Ar to tiks arī paplašināta robežpolicijas atbildības joma, attiecinot to uz visu teritoriju. Turklāt likums paredz tiesisko regulējumu efektīvai iestāžu savstarpējai sadarbībai starp robežpoliciju, citām tiesībaizsardzības iestādēm un citām iestādēm, kas iesaistītas robežu pārvaldībā. Tomēr sadarbības noteikumi, operatīvās procedūras un uzdevumu sadalījums būtu jāprecizē. Jo īpaši būtu jāvienojas par procedūrām ārvalstnieku uzraudzībai un procedūrām, kas attiecas uz atklātajiem nelegālajiem imigrantiem un patvēruma meklētājiem, izmantojot sadarbības protokolus.

Likums par grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā tika pieņemts 2011. gada 21. oktobrī, publicēts 2011. gada 16. decembrī un stāsies spēkā 2012. gada 1. jūlijā. Ar šiem grozījumiem robežpolicijai tiek piešķirta kompetence izskatīt administratīvos pārkāpumus, piemēram, valsts robežu režīma pārkāpumus un valsts robežas šķērsošanas noteikumu pārkāpumus, robežu zīmju bojāšanu un iznīcināšanu, kā arī to noteikumu pārkāpumus, kas attiecas uz ārvalstnieku uzturēšanās tiesībām Moldovas Republikā.

Likums par grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā attiecībā uz pārvadātāju atbildību tika pieņemts 2012. gada 23. februārī. Tas nosaka sankcijas par to noteikumu pārkāpšanu, kas attiecas uz ārvalstnieku ievešanu valstī, un tas atbilst starptautiskajiem un Eiropas standartiem.

Moldovas Robežsardzes dienests ir noslēdzis sadarbības nolīgumus un protokolus ar kaimiņvalstīm, proti, Rumāniju un Ukrainu, kas nodrošina pamatu sadarbībai ar šo kaimiņvalstu robežsardzi. Sadarbības nolīgumi ir parakstīti ar vairākām ES dalībvalstīm (Latviju, Lietuvu, Igauniju, Ungāriju un Poliju), kā arī ar Krieviju un Gruziju. Robežsardzes dienests 2012. gadā plāno pabeigt sadarbības nolīgumus ar Baltkrievijas un Kazahstānas robežsardzes dienestiem. Sadarbības noteikumi ar FRONTEX tika parakstīti 2008. gada augustā, un Moldovas Republika aktīvi sadarbojas ar ES Robežu palīdzības misiju (EUBAM). Frontex un Moldovas Republika 2011. gada decembrī parakstīja jaunu sadarbības plānu 2012. – 2014. gadam.

· Rīcības plāna pieņemšana, lai efektīvi īstenotu Valsts stratēģiju integrētai robežu pārvaldībai, nosakot termiņus un konkrētus mērķus turpmākai tiesību aktu, organizācijas, infrastruktūras un iekārtu attīstībai, kā arī paredzot pietiekamus finanšu un cilvēkresursus robežu pārvaldības jomā

Valsts stratēģiju integrētai robežu pārvaldībai (IRP) 2011. – 2013. gadam pieņēma 2010. gada 27. decembrī. Tajā tiek risināti visi jautājumi, kas attiecas uz efektīvu robežu pārvaldību, un tā atbilst Eiropas standartiem un paraugpraksei.

IRP rīcības plāns 2011. – 2013. gadam tika apstiprināts 2011. gada 16. maijā. Tas satur sīkāk izstrādātus plānus attiecībā uz to, kā valsts IRP stratēģija tiks īstenota, tostarp konkrētus mērķus un pasākumus. Tāpat kā IRP stratēģija IRP rīcības plāns ir sagatavots kvalitatīvi, un tajā ietverti visi jautājumi, kas ir būtiski IRP stratēģijas īstenošanai. Galvenie mērķi attiecas uz jomām, kas saistītas ar leģislatīvā un politikas satvara uzlabošanu, robežkontroles un starpiestāžu un starptautiskās sadarbības uzlabošanu, un jomām, kas saistītas ar organizatorisko struktūru, cilvēkresursu vadību, loģistiku un riska analīzes sistēmu. Īstenošanas posmā IRP rīcības plāns būtu jāpapildina ar detalizētākiem plāniem, kuros cita starpā iekļauj aprīkojuma un ierīču skaitu un atrašanās vietu, kā arī plānus koordinācijas centru, gaisa telpas uzraudzības dienesta un dokumentu pārbaudes centra izveidei.

Tiesiskais regulējums paredz pietiekamus finanšu resursus un cilvēkresursus robežu pārvaldības jomā.

· Apmācības programmu izveidošana un ētikas kodeksu pieņemšana korupcijas novēršanai, kuri īpaši attiecas uz robežsardzi, muitas dienestu un citām amatpersonām, kas iesaistītas robežu pārvaldībā

Ir izveidotas vairākas teorētiskas un praktiskas mācību programmas gan pamatlīmenī, gan universitātes līmenī. Ir nodrošināta arī personāla (iekšējā un ārējā) nepārtraukta apmācība ar mērķi paaugstināt profesionalitātes līmeni. Pastāvošās apmācības programmas nodrošina labu pamatu profesionālai robežu pārvaldībai.

Pastāv piemērots politikas satvars, lai novērstu korupciju un nodrošinātu amatpersonu ētisku rīcību. Robežsargu rīcības kodekss, kurā iekļauti noteikumi par rīcību interešu konflikta gadījumā un spēka pielietošanas principi, tika apstiprināts 2008. gada 13. jūnijā. Līdzīgs ētikas kodekss attiecas arī uz Muitas dienestu. Turklāt Likumā par robežpoliciju ir izklāstītas robežpolicistu tiesības un pienākumi, un šajā saistībā ir iekļautas arī ētikas normas. IRP stratēģijā un IRP rīcības plānā ir ietverti arī korupcijas novēršanas pasākumi. Tajos ņemti vērā Šengenas kataloga ieteikumi un paraugprakse. Turklāt EUBAM uzraudzībā ir sāktas vairākas pretkorupcijas darbības.

2. bloks/2. temats – migrācijas pārvaldība

· Migrācijas politikas tiesiskā regulējuma konsolidācija, tai skaitā pasākumi Moldovas Republikas pilsoņu reintegrācijai (brīvprātīga atgriešanās vai saskaņā ar ES un Moldovas Republikas atpakaļuzņemšanas nolīgumu) un cīņa pret nelikumīgo migrāciju (tostarp centieni noslēgt atpakaļuzņemšanas nolīgumus ar galvenajām izcelsmes valstīm un iekšzemē atklāt nelikumīgus migrantus)

Jauns Likums par ārvalstniekiem Moldovas Republikā tika pieņemts 2011. gada 16. jūlijā. Tas ir ietvarlikums, kas nosaka juridiskās procedūras, lai ārvalstniekiem piešķirtu uzturēšanās tiesības Moldovas Republikā. Tā izsmeļošie noteikumi attiecas uz visām imigrācijas jautājumu jomām. Papildu operatīvās procedūras ir pastāvējušas kopš 2011. gada jūlija, nodrošinot lielāku skaidrību par jauno likumu. Tomēr daži vecāki valsts tiesību akti joprojām ir piemērojami attiecībā uz ārvalstnieku legālu uzturēšanos Moldovas Republikā. Lai palielinātu tiesisko noteiktību, tie būtu jāatceļ un jāiekļauj jaunajā tiesību aktā (skatīt arī 4. bloku).

Saskaņā ar jauno Likumu par ārvalstniekiem Migrācijas un patvēruma lietu birojā (BMA) 2011. gada janvārī tika izveidota vienas pieturas aģentūra. Ar jauno likumu ir precizētas un vienkāršotas procedūras, ko piemēro, pieprasot vīzu, kā arī uzturoties un strādājot Moldovas Republikā. Tas ir svarīgs solis uz priekšu migrācijas pārvaldības sistēmas attīstībā.

Likums par ārvalstnieku integrāciju tika pieņemts 2011. gada 27. decembrī, publicēts 2012. gada 13. martā un stāsies spēkā 2012. gada 1. jūlijā. Tas sniedz lielāku tiesisko noteiktību attiecībā uz integrācijas tiesībām un pasākumiem, kas ir jānodrošina atbilstīgiem ārvalstniekiem, kuri uzturas Moldovas Republikā.

Attiecībā uz Moldovas migrantu reintegrāciju valstī Moldovas Republika izstrādā jaunu rīcības plānu, lai aizstātu bijušo plānu Moldovas migrantu darbinieku atgriešanās veicināšanai no ārvalstīm. Ir īstenotas vairākas darbības, piemēram, PARE 1 + 1 programma, kas paredz uzņēmējdarbības prasmju apmācību, kā arī finansiālo palīdzību uzņēmējdarbības sākšanai. Ir īstenoti arī pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot prasmju un kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, kā arī stiprināt vietējo darba tirgu, tostarp saistībā ar ES un Moldovas Republikas mobilitātes partnerību.

2011. gada 27. decembrī tika pieņemts Likums par Moldovas Republikas pievienošanos Konvencijai par bezvalstnieka statusu. Likums par pievienošanos Konvencijai par bezvalstniecības samazināšanu tika pieņemts 2011. gada 8. decembrī. Šie tiesību akti aizpilda leģislatīvo robu šajā jomā.

Moldovas Republika izdeva metodiskus ieteikumus cīņai pret ārvalstnieku nelegālu uzturēšanos, kuros paredzētas darbības pamatnostādnes imigrācijas jomas amatpersonām, kas darbojas vietējā līmenī.

Attiecībā uz institucionālo spēju BMA kā galvenajai par migrācijas plūsmu pārvaldību atbildīgajai iestādei Moldovas Republikas teritorijā bija piešķirtas plašas pilnvaras. Ir nepieciešama turpmāka BMA spēju veidošana, jo īpaši vietējā līmenī, kā arī nepieciešams starp attiecīgajām Iekšlietu ministrijas struktūrām noslēgt sadarbības protokolus, kuros varētu precizēt kompetenču sadalījumu imigrācijas procedūru gaitā.

Moldovas Republika ir noslēgusi atpakaļuzņemšanas nolīgumus ar Eiropas Savienību (spēkā kopš 2008. gada 1. janvāra), Ukrainu (1997. gads), Šveici (2004. un 2010. gads), Norvēģiju (2006. gads), Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku (2008. gads), Serbiju (2011. gads) un Dāniju (2011. gads). Starp 2009. un 2011. gadu Moldovas Republika ar 11 ES dalībvalstīm noslēdza papildu īstenošanas protokolus ES un Moldovas Republikas atpakaļuzņemšanas nolīgumam. Vēl ar 11 ES dalībvalstīm pašlaik notiek sarunas.

Vienlaikus turpinās sarunas par atpakaļuzņemšanas nolīgumiem starp Moldovas Republiku un galvenajām nelikumīgo migrantu izcelsmes valstīm. Starpvaldību nolīguma projekts par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras valstī uzturas bez atļaujas, tika apstiprināts 2007. gadā un nosūtīts Krievijai, Uzbekistānai, Tadžikistānai, Gruzijai, Azerbaidžānai, Armēnijai, Kazahstānai, Baltkrievijai, Kirgizstānai, Turkmenistānai, Turcijai, Sīrijai, Bangladešai, Indijai, Libānai, Pakistānai, Jordānijai, Afganistānai, Irānai, Irākai, Ķīnai, Bosnijai un Hercegovinai, kā arī Melnkalnei. Pašlaik notiek sarunas ar Krieviju, Melnkalni, kā arī Bosniju un Hercegovinu. Ir uzsāktas sarunas par jauna atpakaļuzņemšanas nolīguma noslēgšanu ar Ukrainu. Ir ziņots par dažām izmaiņām sarunās ar Turciju. Turcijas iestādes ir lūgušas Moldovas Republikas iestādēm apsvērt bezvīzu režīma ieviešanu. Saskaņā ar Moldovas Republikas pausto, viens no priekšnoteikumiem būtu atpakaļuzņemšanas nolīguma noslēgšana ar Turciju.

· Valsts migrācijas pārvaldības stratēģijas pieņemšana, lai efektīvi īstenotu tiesisko regulējumu attiecībā uz migrācijas politiku, un rīcības plāna pieņemšana, kurā noteikti termiņi, konkrēti mērķi, darbības, rezultāti, sniegumu rādītāji un paredzēti pietiekami cilvēkresursi un finanšu resursi

Migrācijas un patvēruma stratēģija tika pieņemta 2011. gada 6. jūlijā. Tā ir būtisks politikas instruments migrācijas plūsmu pārvaldībai. Stratēģijā ir noteikti mērķi pietiekami ilgam laikposmam (2011. – 2020. gadam) un definēti principi, kas nodrošinās, ka politika tiek visaptveroši un konsekventi īstenota. Ar to koordinatora funkcijas attiecībā uz migrācijas procesiem Moldovas Republikā ir piešķirtas valdības komisijai. Šo stratēģiju īstenos, izmantojot rīcības plānu (2011. – 2015. gadam), kas tika pieņemts 2011. gada 8. novembrī. Rīcības plānā ir iekļautas sīki izstrādātas darbības, lai sasniegtu stratēģijas ilgtermiņa mērķus, finansējuma sadalījums, atbildīgās iestādes, termiņi un panākumu rādītāji.

Attiecīgajām iestādēm būtu jāpiešķir pienācīgi cilvēkresursi (īpaši BMA), lai tās izpildītu savus uzdevumus saistībā ar stratēģijas vispārējo īstenošanu.

· Mehānisma izveidošana, lai uzraudzītu migrantu skaitu un migrācijas plūsmas, izveidojot regulāri atjauninātu migrācijas profilu Moldovas Republikai ar datiem gan par nelikumīgo, gan likumīgo migrāciju un izveidojot iestādes, kas ir atbildīgas par to datu vākšanu un analīzi, kuri attiecas uz migrantu skaitu un migrācijas plūsmām

Labi panākumi gūti attiecībā uz sarežģītā Paplašinātā migrācijas profila izveidi, ko veic Starptautiskā Migrācijas organizācija (IOM) Moldovas Republikā ar finansiālu atbalstu no Eiropas Komisijas. Šis instruments palīdzēs Moldovas Republikas iestādēm labāk pārvaldīt migrāciju un iekļaut migrācijas jautājumus citās politikas jomās, piemēram, nodarbinātības un sociālajā politikā, valsts vispārējai attīstībai. Migrācijas profils tika uzskatīts par paraugpraksi Pasaules forumā par migrāciju un attīstību (gfmd), kas notika 2011. gada decembrī, un Moldovas Republikas iestādes ir aktīvi dalījušās ar savu pieredzi. BMA ir uzticēts uzdevums regulāri atjaunināt Migrācijas profilu.

Integrētā automātiskā informācijas sistēma “Migrācija un patvērums” ir izveides procesā. Tiek izstrādātas dažādās apakšsistēmas. Ir jāprecizē iestāžu sadarbība migrantu datu vākšanā un analizēšanā (tai skaitā savienojumi starp informācijas sistēmām, kuras satur datus par migrantiem).

2. bloks/3. temats – patvēruma politika

· Patvēruma politikas tiesiskā regulējuma konsolidācija, pieņemot tiesību aktus par bēgļu vai cita veida aizsardzības saņēmēju integrāciju

Moldovas Republika ļoti īsā laikposmā ir pieņēmusi stingru patvēruma tiesisko regulējumu. Vissvarīgākais tiesību akts ir Patvēruma likums, ko pieņēma 2008. gada 18. decembrī un kas stājās spēkā 2009. gada 13. martā. Tas nodrošina nepieciešamo institucionālo sistēmu, juridiskās procedūras un principus, un tas lielā mērā atbilst Eiropas un starptautiskajiem standartiem. Tomēr dažus tā elementus ir nepieciešams uzlabot. Likums paredz iespēju bēgļiem pieteikties ceļošanas dokumenta saņemšanai, bet tas neuzliek iestādēm pienākumu izsniegt šādu dokumentu (iestādēm ir atstāta rīcības brīvība). Īstenošanas posmā būs jāpieliek pūles, lai nodrošinātu, ka starptautiskās aizsardzības saņēmējiem tiek izsniegti ceļošanas dokumenti. Iestādes plāno, ka tās varēs izsniegt dokumentus no 2012. gada jūlija. Turklāt likumā paredzēti plašāki pamati izslēgšanai no bēgļa statusa un izraidīšanai (refoulement) nekā 1951. gada konvencijā. Tas būtu attiecīgi jāgroza. Likumā būtu jāveic arī daži uzlabojumi, lai patvēruma meklētājiem sniegtu iespēju precizēt to lietā esošas neprecizitātes un sniegt trūkstošo informāciju un piešķirtu piekļuvi intervijas ziņojuma saturam.

Likums par ārvalstnieku integrāciju tika pieņemts 2011. gada 27. decembrī, publicēts 2012. gada 13. martā un stāsies spēkā 2012. gada 1. jūlijā (skatīt 2. tematu iepriekš). Tajā ietverti noteikumi par to, kā īstenot bēgļu un humānās aizsardzības saņēmēju tiesības, kas paredzētas Patvēruma likumā. Šajā nolūkā likumprojektā ir noteikta nepieciešamā institucionālā struktūra, juridiskās procedūras, mehānismi un principi. Ar to tiek izveidoti arī koordinācijas mehānismi ar centrālām un vietējām iestādēm. Lai veicinātu integrācijas procesu, Moldovas Republikai vajadzētu apsvērt arī iespēju samazināt uzturēšanās laiku, kas nepieciešams, lai bēgļi, humānās aizsardzības saņēmēji vai bezvalstnieki varētu iegūt pilsonību (pašlaik tie ir astoņi likumīgas pastāvīgas uzturēšanās gadi, ko varētu samazināt līdz pieciem vai mazāk gadiem).

Noteikumi par Bēgļu uzņemšanas centra darbību lielā mēra atbilst Eiropas un starptautiskajiem standartiem. Tajos ir iekļautas svarīgākās tiesības, pienākumi un procedūras. Varētu veikt dažus uzlabojumus, tostarp paredzēt īpašus noteikumus attiecībā uz neaizsargātām grupām vai bez nosacījumiem piešķirt tiesības uz psiholoģisko un sociālo palīdzību.

3. bloks: sabiedriskā kārtība un drošība

Vispārējs novērtējums

Ir izveidots tiesiskais regulējums un politikas satvars organizētās noziedzības novēršanai un apkarošanai. Tika pieņemts Likums par organizēto noziedzību, kā arī stratēģija un saistītais rīcības plāns, un tie lielā mērā atbilst Eiropas un starptautiskajiem standartiem.

Tiesiskais regulējums un politikas satvars cilvēku tirdzniecības novēršanai un apkarošanai ir konsolidēts atbilstoši Eiropas un starptautiskajiem standartiem. Rīcības plāns 2012. – 2013. gadam nodrošina vienotu pieeju cilvēku tirdzniecības apkarošanai.

Attiecībā uz pretkorupcijas politiku ir izveidots visaptverošs tiesiskais regulējums un politikas satvars un konsolidācija ir nobeiguma posmā. Moldovas Republika ir pieņēmusi un drīzumā pieņems būtisku skaitu leģislatīvu aktu grozījumu, kuru mērķis ir pielāgot tiesisko regulējumu galvenajiem Eiropas un starptautiskajiem instrumentiem. Tika pieņemta Pretkorupcijas stratēģija un rīcības plāns 2012. – 2013. gadam. Tika pieņemts jauns Likums par Ekonomisko noziegumu un korupcijas apkarošanas centru (kas pārdēvēts par Valsts pretkorupcijas centru). Būtu jāuzlabo stratēģiskā plānošana un vajadzību novērtējums, lai nodrošinātu efektīvu īstenošanu. Būtu jāuzlabo spējas, pilnvaru sadalījums un sadarbība starp iestādēm, kurām ir uzdevumi korupcijas apkarošanas jomā.

Attiecībā uz tiesībaizsardzības iestāžu sadarbību būtu jāuzlabo koordinācija, lai nodrošinātu efektīvu informācijas apmaiņu. Pastāv tiesiskais regulējums un politikas satvars nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai un apkarošanai, kas atbilst Eiropas un starptautiskajiem standartiem.

Moldovas Republika ir pievienojusies visām ANO un Eiropas Padomes konvencijām sabiedriskās kārtības un drošības jomā un lielākajai daļai ANO un Eiropas Padomes konvenciju, kas attiecas uz terorisma apkarošanu. Būtu jāveic turpmāki pasākumi, jo īpaši ES pusei, lai vienotos par nolīgumiem ar Eiropolu un Eurojust.

Pieņemtais tiesiskais regulējums un institucionālā sistēma personas datu aizsardzībai lielā mērā atbilst Eiropas standartiem. Moldovas Republika ir ieviesusi tiesisko regulējumu un politikas un institucionālo satvaru narkomānijas apkarošanai, kas lielā mērā atbilst Eiropas un starptautiskajiem standartiem. Tika konsolidēts tiesiskais regulējums attiecībā uz tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās. Moldovas Republika parakstīja Eiropas Padomes Konvencijas par savstarpējo palīdzību krimināllietās otro papildu protokolu, kas pašlaik ir ratifikācijas procesā.

Tika pieņemtas un pēcāk uzlabotas svarīgas institucionālās reformas, kas attiecas uz visu sabiedriskās kārtības un drošības jomu, piemēram, Iekšlietu ministrijas un tai padoto un decentralizēto struktūru reforma un tieslietu reforma: 2012. gada martā tika izveidots Reformu centrs, tiek īstenots Iekšlietu ministrijas Stratēģiskais attīstības plāns 2012. – 2014. gadam un citi tiesību akti, kas attiecas uz reformu procesu, ir pieņemšanas procesa beigu posmā. Tiek veikta tieslietu reforma, un parlaments apstiprināja stratēģijas īstenošanas rīcības plānu.

Attiecībā uz rīcības plāniem 3. blokā turpmāka uzmanība tiks pievērsta to gaidāmajiem rezultātiem, grafikam/termiņiem, snieguma rādītājiem un to īstenošanai nepieciešamajiem cilvēkresursiem un finanšu resursiem.

Komisija uzskata, ka Moldovas Republika kopumā ir izpildījusi 3. blokā noteiktos kritērijus.

Detalizēti komentāri

3. bloks/1. temats – organizētās noziedzības, terorisma un korupcijas novēršana un apkarošana

· Likuma un visaptverošas stratēģijas pieņemšana organizētās noziedzības novēršanai un apkarošanai kopā ar rīcības plānu, kurā ir noteikti termiņi, konkrēti mērķi, darbības, rezultāti, snieguma rādītāji un paredzēti pietiekami cilvēkresursi un finanšu resursi

Parlaments 2012. gada 22. martā pieņēma Likuma par organizētās noziedzības novēršanu un apkarošanu pārstrādāto versiju. Ar likumu tiek nošķirti preventīvi un procesuāli pasākumi, un tajā ir noteiktas organizētās noziedzības jomā piemērojamās procedūras. Cita starpā tajā ir iekļauti pasākumi, lai novērstu jaunu noziedzīgu organizāciju vai grupu izveidi, pasākumi noziedzīgu darbību novēršanai un apkarošanai, informācijas kampaņas organizētās noziedzības novēršanai un apkarošanai, un to cilvēku operatīvai uzraudzībai, kuri ir pakļauti riskam tikt iesaistītiem organizētās noziedzīgās darbībās. Likumā arī norādītas iestādes, kurām ir kompetences šajā jomā: Ģenerālprokuratūra, Iekšlietu ministrija, Tieslietu ministrija, Izlūkošanas un drošības dienests, Pretkorupcijas centrs un robežpolicija.

Likums nodrošina pamatu ekspertu profesionālai apmācībai sadarbībā ar starptautiskajām organizācijām un NVO. Likumu tomēr varēja ciešāk saskaņot ar horizontāliem Eiropas un starptautiskiem instrumentiem, piemēram, ANO Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību. Varēja tikt iekļautas konkrētākas to organizēto grupu un noziedzīgo nodarījumu definīcijas, kam likums ir piemērojams. Ciešāku saskaņošanu varēja veikt arī attiecībā uz vairākiem citiem jautājumiem: kriminālatbildības noteikšanu par piedalīšanos organizētā noziedzīgā grupā, konfiskāciju un izņemšanu, jurisdikciju, notiesāto personu nodošanu, kriminālatbildības noteikšanu par tiesībaizsardzības iestāžu darba traucēšanu, liecinieku aizsardzību, palīdzību cietušajiem un to aizsardzību, kā arī informācijas vākšanu par organizētās noziedzības raksturu un apjomu un tās analīzi.

Attiecībā uz politikas satvaru valdība 2011. gada 22. jūnijā apstiprināja Stratēģiju organizētās noziedzības novēršanai un apkarošanai 2011. – 2016. gadam un 2011. gada 11. novembrī tā apstiprināja rīcības plānu. Stratēģijā paredzēts organizētās noziedzības draudu un risku pastāvīgs novērtējums. Tajā noteikti pamatprincipi cīņai pret organizēto noziedzību, vispārējie mērķi, kā arī iestāžu kompetence. Stratēģijas galvenie mērķi ir veicināt institucionālo un funkcionālo pilnveidi, uzlabot vadības spējas, saskaņot tiesību aktus, uzlabot operatīvo darbību, nostiprināt starptautisko sadarbību un stiprināt sadarbību starp valsts iestādēm. Ciktāl izvēlētās metodes un pasākumi ir efektīvi, tā sniedz labu pamatu organizētās noziedzības apkarošanai. Rīcības plāns attiecas uz šādām jomām: operatīvo un institucionālo pilnveidi, starpiestāžu un starptautiskās sadarbības uzlabošanu, pārvaldības spēju nostiprināšanu un modernizāciju, institucionālo spēju stiprināšanu un tiesiskā regulējumu pielāgošanu ES standartiem. Rīcības plānā ir ietverti vairāki vispārēji mērķi, kas ir adekvāti, bet tajā nav noteikti termiņi katram pasākumam un daži progresa rādītāji nav izmērāmi vai nav pietiekami precīzi.

Attiecībā uz institucionālo sistēmu kompetence novērst un apkarot organizēto noziedzību ir vairākām vienībām. Ģenerālprokuratūra koordinē visas šo vienību operatīvās darbības. Ģenerālprokurora loma būtu vēl vairāk jānostiprina veidā, kas ir saskaņots ar notiekošajām institucionālajām reformām, jo īpaši tieslietu un krimināltiesību jomā.

· Tiesiskā regulējuma konsolidācija cilvēku tirdzniecības novēršanai un apkarošanai un attiecīgā valsts plāna regulāra atjaunināšana, nosakot termiņus, konkrētus mērķus, darbības, rezultātus, snieguma rādītājus un pietiekamus cilvēkresursus un finanšu resursus

Tiesiskais regulējums un politikas satvars cilvēku tirdzniecības novēršanai un apkarošanai ir konsolidēts jau kopš vairākiem gadiem. Ietvarlikums par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu tika pieņemts 2005. gadā, un tas ir papildināts ar vairākiem citiem tiesību aktiem, tostarp attiecīgajiem Kriminālkodeksa un Kriminālprocesa kodeksa noteikumiem, kā arī ar starptautiskajām konvencijām.

Parlaments 2011. gada 19. decembrī pieņēma likumu, ar kuru tika ratificēta Eiropas Padomes Konvencija par bērnu aizsardzību pret seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību (Lanzarotes konvencija). Ratifikācijas instrumenti tika deponēti Eiropas Padomē 2012. gada 12. martā, un konvencija stāsies spēkā 2012. gada 1. jūlijā. Parlaments 2012. gada 12. aprīlī pieņēma Likumu par Kriminālkodeksa un Kriminālprocesa kodeksa grozījumiem, lai pielāgotu valsts tiesību aktus Lanzarotes konvencijas noteikumiem.

Plāns cilvēku tirdzniecības novēršanai un apkarošanai 2010. – 2011. gadam tika apstiprināts 2010. gada 13. septembrī, un tajā tika iekļauti pasākumi, lai vērstos pret šo parādību. Papildu plāns tika apstiprināts 2010. gada 21. decembrī, paredzot vairākus konkrētus pasākumus. Viens no tā mērķiem bija uzlabot mehānismus, lai izmeklētu ierēdņu piedalīšanos cilvēku tirdzniecības gadījumos un veiktu kriminālvajāšanu. Tā mērķis bija arī uzlabot to bērnu aizsardzību, kuri ir kļuvuši par cilvēku tirdzniecības upuriem, – šis jautājums vēl joprojām rada bažas. Tas attiecās arī uz valsts līmeņa un starptautisko sadarbību, izpratnes veidošanu un informāciju. Abos rīcības plānos bija iekļauta lielākā daļa vajadzīgo elementu: termiņi, konkrēti mērķi, pasākumi un gaidāmie rezultāti, taču nebija ne snieguma rādītāju, ne konkrētu skaitļu par budžeta resursiem un citiem resursiem.

Ir izstrādāts jauns rīcības plāns 2012. – 2013. gadam, un gaidāms, ka to apstiprinās 2012. gada jūnijā. Tas ietver elementus, kas nebija iekļauti iepriekšējos rīcības plānos. Viens piemērs ir neaizsargātāko grupu aizsardzība pret risku kļūt par cilvēku tirdzniecības upuriem un šā riska novēršana, jo īpaši attiecībā uz pamestiem bērniem, kas tiek saukti par “sociālajiem bāreņiem”. Jaunajā rīcības plānā ir iekļauti progresa rādītāji, bet nav sīki aprakstīti izpildes pasākumi. Tajā ir sadaļa, kuras mērķis ir nostiprināt rīcības plāna uzraudzību un novērtēšanu. Tajā galvenā uzmanība ir pievērsta cilvēku tirdzniecības apkarošanas pasākumu pastiprinātai koordinācijai (gan valsts, gan starptautiskā līmenī), cilvēku tirdzniecības novēršanai, palielinot spējas un izmantojot izpratnes vairošanas pasākumus, sociālajai palīdzībai un cietušo personu aizsardzībai un izmeklēšanas un procesuālo sistēmu uzlabošanai. Tas kopumā atbilst starptautiskajiem un Eiropas instrumentiem cilvēku tirdzniecības novēršanai un apkarošanai.

Institucionālā sistēma ir izveidota un konsolidēta. Centrs cilvēku tirdzniecības apkarošanai tika izveidots 2006. gadā un ir pilnībā darbspējīgs. Attiecīgās struktūras šajās jomās ir gan pārvaldes līmenī, proti, Valsts komiteja cilvēku tirdzniecības apkarošanai, kas ir konsultatīva struktūra valdības ietvaros, gan kriminālvajāšanas līmenī, ko uzrauga Koordinācijas padome, kuru vada ģenerālprokurors, kas šķiet pilnībā iesaistījies cīņā pret cilvēku tirdzniecību. Turklāt Valsts nosūtīšanas sistēmā palīdzības sniegšanai cilvēku tirdzniecības upuriem un viņu aizsardzībai (struktūra sadarbībai starp valdības un nevalstiskām organizācijām) ir iekļautas arī daudzdisciplināras grupas, kas izveidotas reģionālā līmenī.

· Tiesību aktu pieņemšana korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā un Ekonomisko noziegumu un korupcijas apkarošanas centra pretkorupcijas lomas stiprināšana; koordinācijas un informācijas apmaiņas uzlabošana starp iestādēm, kas ir atbildīgas par korupcijas apkarošanu

Ietvarlikums par korupcijas novēršanu un apkarošanu tika pieņemts 2008. gadā un vēlāk grozīts. To ir papildinājis ievērojams skaits būtisku tiesību aktu (piemēram, Likums par interešu konfliktu, Likums par publisko amatpersonu rīcības kodeksu, Likums par civildienestu un ierēdņu statusu, Likums par valsts dienestā esošu personu ienākumu un mantas uzraudzību, Publiskā iepirkuma likums utt.), tai skaitā attiecīgie Kriminālkodeksa, Kriminālprocesa kodeksa un Administratīvo pārkāpumu kodeksa noteikumi.

Ir veikti vairāki papildu pasākumi, lai uzlabotu tiesisko regulējumu ar mērķi saskaņot valsts tiesību aktus ar Eiropas un starptautiskajām prasībām. Ievērojams skaits leģislatīvo aktu ir sagatavoti un pieņemti 2011. un 2012. gadā. Leģislatīvo aktu grozījumi cita starpā attiecas uz šādiem jautājumiem: korupcijas nodarījumu sastāva paplašināšanu, attiecinot to uz ārvalstu amatpersonām un starptautisko institūciju amatpersonām; kukuļdošanas nodarījumu sastāva paplašināšanu, paplašinot šā noziedzīgā nodarījuma elementus (piemēram, “piedāvāšanu” un “došanu”); kriminālatbildības ieviešanu par vēlētāju uzpirkšanu; īpašu konfiskācijas un prevencijas pasākumu noteikšanu kaitējuma kompensācijai un pasākumiem mantas konfiskācijai no trešajām personām gadījumos, kad trešām personām bija zināms par līdzekļu noziedzīgo izcelsmi; grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajā sankciju sistēmā, kuras piemēro par protekcionismu un interešu konfliktu; juridisko personu atbildības ieviešanu par korupcijas nodarījumiem.

Citi leģislatīvo aktu grozījumi tika pieņemti, lai nodrošinātu atbilstību GRECO ieteikumiem vai Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvencijas (UNCAC) prasībām, piemēram: noteikta kriminālatbildība par grāmatvedības dokumentu viltošanu, nostiprināta sistēma amatpersonu rīcības kodeksa pārkāpumu sodīšanai, nostiprinātas prasības ziņošanai par korupcijas nodarījumiem. Praksē būtu nepieciešams uzlabot pasākumus ziņotāju aizsardzībai pret izrēķināšanos gan publiskajā, gan privātajā sektorā.

GRECO novērtējuma otrās kārtas ieteikums attiecībā uz tiesisko regulējumu izmantot īpašus izmeklēšanas pasākumus visos korupcijas gadījumos ir īstenots daļēji, ņemot vērā, ka īpašus izmeklēšanas pasākumus var izmantot tikai “smagu noziegumu” gadījumā, nevis izmeklējot citus parastus korupcijas nodarījumus. Tika grozīts tiesiskais regulējums, lai paaugstinātu sankciju līmeni par aktīvu un pasīvu kukuļdošanu – šie nodarījumi automātiski tiek kvalificēti kā “smagi” noziegumi, attiecībā uz kuriem var izmantot īpašus izmeklēšanas pasākumus. Tomēr īpašo izmeklēšanas pasākumu darbības joma netika paplašināta, lai iekļautu citus parastus korupcijas nodarījumus, kuri nav “smagi noziegumi”, piemēram, tirgošanos ar ietekmi.

Ir veikti papildu pasākumi, lai īstenotu dažus GRECO trešās novērtējuma kārtas ieteikumus, īpaši attiecībā uz kriminālatbildības noteikšanu (piemēram, korupcijas nodarījumu sastāvs, juridisko personu atbildība, korupcijas nodarījumi privātajā sektorā, kriminālatbildības noteikšana par aktīvu tirgošanos ar ietekmi utt.).

Politisko partiju un vēlēšanu kampaņu finansēšana ir joma, kurā Greco ir konstatējis virkni būtisku trūkumu, kas pēc iespējas drīzāk ir jānovērš, lai pilnībā nodrošinātu pārskatāmību, uzraudzības efektivitāti un iedarbīgu, samērīgu un atturošu sankciju sistēmu gan attiecībā uz partiju finansēšanu kopumā, gan vēlēšanu kampaņu finansēšanu. Pašlaik pārbaudes par partiju un vēlēšanu kampaņu finansēšanu veic Centrālā vēlēšanu komisija, kurā ir deviņi locekļi (no kuriem tikai trīs ir pastāvīgi). Pašreizējo struktūru varētu uzlabot, nodrošinot nepieciešamās garantijas, lai atklātu visus nelikumīgas partiju finansēšanas gadījumus un piemērotu iedarbīgas sankcijas. Tiek sagatavoti tiesību aktu projekti par politisko partiju un vēlēšanu kampaņu finansēšanu, lai īstenotu GRECO ieteikumus.

Moldovas Republikas iestādes turpinās ziņot par GRECO ieteikumu īstenošanu 2012. gadā. Moldovas Republikai būtu jāturpina īstenot GRECO ieteikumi un būtu jāsniedz papildu informācija par to, kā tiks īstenoti vēl neizpildītie GRECO ieteikumi.

Publiskais iepirkums vēl joprojām ir joma, kas ir īpaši pakļauta korupcijas riskam, un praksē pastāv nozīmīgi trūkumi. Vairāki tiesību akti ietekmē šo jomu, un ir notikušas intensīvas diskusijas par to, vai šajos tiesību aktos lietotās definīcijas ir pietiekamas, ņemot vērā būtisko risku. Pašreizējā sistēma paredz obligātu prasību publicēt nodomu veikt iepirkumu pirms iepirkuma procedūras plāna izstrādes. Tomēr bieži vien paziņojums netiek publicēts un plāns netiek izstrādāts. Sankciju sistēma ir neefektīva. Ir jāpieliek vairāk pūļu, lai nodrošinātu pilnībā pārredzamu publiskā iepirkuma procesu un atturošas sankcijas gadījumā, ja tiek pārkāptas juridiskās prasības.

Attiecībā uz interešu konfliktiem, neatbilstībām un mantas deklarēšanu pastāv tiesiskais regulējums. Būtiskākā nepilnība attiecas uz pārbaužu un sankciju mehānismu efektivitāti. Parlaments 2011. gada decembrī pieņēma Likumu par Integritātes valsts komisiju (IVK). IVK ir atbildīga par interešu konflikta gadījumu, neatbilstību un mantas deklarāciju pārbaudēm, taču tā vēl nav uzsākusi darbību. Likumā ir noteikti IVK uzdevumi un pilnvaras, tās organizācija un procedūras, kas jāievēro. Lai gan ir apsveicami, ka tika izraudzīta viena iestāde, lai veiktu interešu konflikta gadījumu, neatbilstību un mantas deklarāciju pārbaudi, ir nepieciešamas papildu garantijas attiecībā uz tās neatkarību un objektivitāti lēmumu pieņemšanā, ņemot vērā, ka tās sastāvs atstāj iespējas īstenot politisku kontroli. IVK priekšsēdētāju ieceļ parlaments. No pieciem locekļiem triju locekļu kandidatūras ierosina parlamenta vairākums, vienu – opozīcija un tikai viens no locekļiem tiek izvēlēts no pilsoniskās sabiedrības, izmantojot atklātu konkursu. Pašreizējais sastāvs rada iespēju, ka politiskais vairākums var kontrolēt IVK lēmumus. Lēmumiem par interešu konfliktu, mantas deklarācijām un neatbilstībām būtu jābūt objektīviem un brīviem no jebkāda politiska spiediena. Likumā ir sīki aprakstīti IVK uzdevumi un procedūras, kas saistītas ar interešu konflikta pārbaudi, mantas deklarācijām un neatbilstībām. Pārbaužu efektivitāte vēl ir jāpārbauda praksē. IVK locekļu un personāla atlasei ir jābalstās uz objektīviem kritērijiem, kuru pamatā ir kandidātu spējas, un lēmumu pieņemšanas procesam individuālos gadījumos jābūt brīvam no politiskās ietekmes vai politiskiem apsvērumiem.

“Acīmredzamu atšķirību” gadījumos (kas tiesību aktos nav definēti) starp amatpersonas ienākumiem un mantu IVK var paziņot prokuratūras dienestiem (ja rodas jebkādas aizdomas, ka ir izdarīts noziedzīgs nodarījums) un nodokļu iestādēm. IVK nav piešķirtas konkrētas pilnvaras ierosināt nepamatoti iegūtas mantas konfiskāciju. Ja tiek atklāts interešu konflikts vai neatbilstības, IVK izdod “aktu par pārkāpumu” un var galu galā lūgt, lai valsts iestādes veic disciplinārus pasākumus vai pārtrauc amatpersonas pilnvaras vai līgumu. Tā var arī lūgt tiesām atcelt administratīvo aktu, ko pieņēmusi interešu konfliktā vai neatbilstošā situācijā esošā amatpersona. Likumā ir ieviests pienākums ievietot mantas deklarācijas IVK vietnē. Tas būtu pozitīvs solis, lai sniegtu sabiedrībai plašu piekļuvi mantas deklarācijām un potenciāli palielinātu nepamatotu līdzekļu iegūšanas gadījumus.

Ir jāparedz pietiekami budžeta līdzekļi un cilvēkresursi, lai nodrošinātu IVK veikto pārbaužu efektivitāti. Visi aspekti, kas saistīti ar neatkarību lēmumu pieņemšanā un spējām veikt pārbaudes un ierosināt sankcijas, ir ļoti svarīgi sistēmas efektivitātei, kuru var pārbaudīt tikai izvērtējot tas īstenošanu. Būtu jāsniedz papildu informācija par to, kāds tehniskais aprīkojums un kādas elektroniskās datu bāzes ir IVK rīcībā.

Īpaša uzmanība būtu jāpievērš likumdošanas procesa kopējai saskaņotībai, lai izvairītos no juridiskas nenoteiktības un nodrošinātu rūpīgu īstenošanu. Tiek veikti secīgi grozījumi tiesiskajā regulējumā, kas nepieciešami vairāku pretkorupcijas reformas pasākumu dēļ. Lai gan ir saprotams, ka reformu temps ir paātrināts, kas ir atspoguļots likumdošanas procesā, tas nedrīkst ietekmēt kopējo sistēmas saskaņotību un stabilitāti. Viens un tas pats tiesību akts dažu mēnešu laikā tiek bieži grozīts ar dažādiem leģislatīviem aktiem. Ir jāveic rūpīgs leģislatīvo aktu projektu ietekmes novērtējums, tai skaitā par finanšu un cilvēkresursu vajadzībām, un tiem ir jābūt koordinētiem.

Parlaments 2011. gada jūlijā pieņēma Pretkorupcijas stratēģiju 2011. – 2015. gadam, un tajā ir noteiktas skaidras prioritātes un mērķi. Stratēģijā ir ietverts īss situācijas novērtējums, apskatot vairākas aptaujas, ar kurām tiek mērīta korupcijas uztvere, kā arī iekļauta ļoti vispārīga korupcijas cēloņu analīze. Tajā ir definēti arī galvenie darbības principi un virzieni un noteikti vairāki vispārīgi rezultātu izvērtēšanas kritēriji un vispārīgi mērķi, kas jāsasniedz līdz īstenošanas perioda beigām. Stratēģijā ir sīki aprakstīts uzraudzības process, un par koordināciju ir atbildīga parlamentāra komisija. Uzraudzības darba grupā ir iekļauti vairāku ieinteresēto personu pārstāvji, tostarp no privātā sektora un pilsoniskās sabiedrības.

Parlaments 2012. gada februārī apstiprināja Pretkorupcijas rīcības plānu 2012. – 2013. gadam. Lai gan rīcības plānā ietverti vairāki sīki izstrādāti pasākumi, termiņi, rādītāji un sasniedzamie mērķi, tajā nav iekļauts izmaksu novērtējums, kā arī informācija par nepieciešamajiem budžeta resursiem un cilvēkresursiem. Rīcības plānā nav iekļauts arī riska novērtējums vai riskam īpaši pakļautās nozares. Lai gan rīcības plānā galvenā uzmanība ir pievērsta leģislatīviem un institucionāliem risinājumiem, lielāka uzmanība būtu jāpievērš operatīviem pasākumiem. Būtu jāuzlabo pasākumi, kas attiecas uz iekšējās kontroles mehānismiem, un to mijiedarbība ar tiesībaizsardzības iestādēm.

Attiecībā uz institucionālo sistēmu 2002. gadā tika izveidots Ekonomisko noziegumu un korupcijas apkarošanas centrs (ccecc), un kopš tā laika tas ir vairākas reizes pārstrukturēts. Parlaments 2012. gada 25. maijā pieņēma jaunu Likumu par Ekonomisko noziegumu un korupcijas apkarošanas centru. Centrs ir pārdēvēts par Valsts pretkorupcijas centru. Tā neatkarība tika pastiprināta, nosakot, ka tas ir parlamenta padotībā, un nodrošinot brīvu, uz konkurences principiem balstītu procesu centra direktora izvēlei. Jaunajā likumā ir arī samērā labi noteiktas atlaišanas procedūras. Centra reforma notika pēc vairākām sabiedriskām apspriešanām, tostarp saņemot palīdzību no starptautiskās sabiedrības, kā rezultātā tika sagatavots reformu stratēģijas dokumenta projekts, ko 2011. gada novembrī iesniedza valdībai, ierosinot trīs galvenos reformas virzienus: neatkarība, palielinātas spējas un publisks atbalsts. Jaunajā likumā no šiem virzieniem uzmanība bija vērsta galvenokārt uz neatkarību, savukārt efektivitāte un palielinātās spējas vēl būs jāprecizē un jāpārbauda praksē. Pašlaik pabeigšanas procesā ir jauna stratēģija centra institucionālai stiprināšanai, kura balstās uz iepriekšējiem reformu stratēģijas dokumenta mērķiem, nolūkā pievērsties jaunā tiesiskā regulējuma īstenošanai. Papildus neatkarības garantijām galvenajam reformas uzdevumam vajadzētu būt pietiekamu spēju nodrošināšanai, lai centrs varētu efektīvi veikt savus uzdevumus.

Centra pilnvaras novēršanas un izmeklēšanas jomā tiek saglabātas arī jaunajā veidolā. Attiecībā uz represīvajām funkcijām centra veiktas izmeklēšanas darbības kontrolē prokurors. Pašlaik centram ir pilnvaras izmeklēt tikai korupcijas nodarījumus un ar korupciju saistītus nodarījumus. Tomēr netiek veikta nošķiršana atkarībā no aizskāruma vērtības vai tās amatpersonas stāvokļa, kuras darbības tiek izmeklētas. Centra kompetencē ir visi korupcijas nodarījumi neatkarīgi no tā, vai tie ir augsta līmeņa vai mazāk smagi. Visi pārējie ekonomikas un finanšu noziegumi, kas nav saistīti ar korupcijas nodarījumiem, ir nodoti Iekšlietu ministrijas un Muitas iestādes kompetencē. Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un terorisma finansēšana paliek centra kompetencē; FIU joprojām ir autonoma vienība centra struktūrā (skatīt arī sadaļu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju).

Centra direktoru iecels parlaments atklāta konkursa rezultātā. Par direktora atlaišanu arī lemj parlaments, pamatojoties uz likumā izsmeļoši noteiktiem iemesliem. Jaunajā Likumā par Valsts pretkorupcijas centru ir paredzētas arī vairākas ar integritāti saistītas garantijas un centra darbinieku integritātes pārbaudes. Tomēr jaunās sistēmas efektivitāte vēl ir jāpārbauda, un aktuāli paliek vairāki jautājumi par pilnvaru sadalījumu un koordināciju ar citām tiesībaizsardzības iestādēm. Centra valde 2012. gada janvārī apstiprināja centra stratēģiskās attīstības programmu nākamajiem diviem gadiem. Programma ir samērā neskaidra attiecībā uz turpmākiem konkrētiem pasākumiem. Ir minēti budžeta resursi un personāla apjoms iepriekšējos gados, bet nav iekļautas aplēses par nepieciešamajām izmaksām vai cilvēkresursiem nākamajiem diviem gadiem. Nav arī sīki izstrādāta darbību kalendāra. Centra darbības stratēģiskā plānošana nesniedz skaidru priekšstatu par to, kā tiks nodrošināta tā darbības efektivitāte un koordinācijas efektivitāte ar citām pretkorupcijas iestādēm un tiesībaizsardzības iestādēm.

Attiecībā uz iestāžu sadarbību ir jādara vairāk, lai nodrošinātu skaidru pienākumu sadali un efektīvu sadarbību starp visām iestādēm, kas darbojas korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā, ieskaitot Integritātes valsts komisiju, Valsts pretkorupcijas centru, iekšējos kontroles mehānismus, FIU, prokuratūras dienestus un tiesībaizsardzības iestādes. Ir jāveic turpmāki pasākumi, lai veicinātu efektīvu policijas darbību, kas balstīta uz izlūkdatiem, un par prioritāti būtu jāuzskata informācijas apmaiņas sistēmu uzlabošana starp šīm iestādēm.

· Tiesiskā regulējuma, kas attiecas uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu un apkarošanu, konsolidēšana atbilstoši starptautiskajiem standartiem, ko noteikusi Finanšu darījumu darba grupa par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu (FATF); neatkarīgas finanšu informācijas vākšanas vienības izveide

2011. gada 7. aprīlī tika pieņemts likums, ar kuru tika grozīts 2007. gada Likums par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu un apkarošanu.

Valdība 2010. gada 3. septembrī apstiprināja Stratēģiju nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanai 2010. – 2012. gadam un rīcības plānu. Stratēģija ir labs pamats darbam. Jo īpaši atzinīgi jānovērtē atklāsme, ka iepriekšējās stratēģijas nav bijušas pilnībā efektīvas, jo pasākumi gada beigās tika svītroti no stratēģijas neatkarīgi no tā, vai tie bija efektīvi īstenoti. Gūto atziņu rezultātā ir izvēlēta jauna pieeja izveidot stratēģiju pieciem gadiem, kas balstās uz ikgadējiem darba plāniem, taču neīstenotie pasākumi tiek pārcelti uz nākamā gadā veicamajām darbībām. Šķiet, ka stratēģijā ir risināts jautājums par procedūru trūkumu aktīvu iesaldēšanai un konfiscēšanai bez nepieciešamības konstatēt iepriekš veiktu noziedzīgu nodarījumu.

Attiecībā uz neatkarīgas Finanšu ziņu vākšanas vienības (FIU) izveidi ar 2011. gada 7. aprīļa likumu tika nodibināts Birojs nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un apkarošanai kā neatkarīga specializēta ccecc struktūrvienība (skatīt arī sadaļu par korupcijas apkarošanu), kam ir īpaši piešķirti FIU uzdevumi. Ir apstiprināti vairāki papildu rīkojumi par tā darbību.

Birojs nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un apkarošanai ir pilnīgi neatkarīgs no ccecc. FIU ir jāsaglabā neatkarība no citām iestādēm, lai atbilstu starptautiskiem standartiem un turpinātu veikt savas funkcijas. FIU ir atzīts Egmonta grupas (Egmont Group) un Kamdenas līdzekļu atguves aģentūru tīkla (CARIN) loceklis.

Birojs nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un apkarošanai sagatavo valsts riska novērtējumu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un pasākumus terorisma finansēšanas apkarošanai. Tam ir gan operatīva, gan izmeklēšanas funkcija, tas veic kriminālvajāšanu un koordinē saņemtos datus, veikto pētniecību un tiesībaizsardzības iestādes.

Eiropas Padomes ekspertu komiteja nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas pasākumu un terorisma finansēšanas jomā (Moneyval)[4] 2011. gada 14. aprīļa progresa ziņojuma secinājumos atzina pastāvīgo progresu, kas panākts attiecībā uz klienta uzticamības pārbaudi un ziņošanu. Saskaņā ar MONEYVAL izdarītajiem secinājumiem ir vajadzīgas turpmākas liecības par režīma efektivitāti, jo īpaši attiecībā uz notiesājošiem spriedumiem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas jomā un atgūto aktīvu summām. MONEYVAL veiktajam 4. kārtas novērtējumam būtu jāsniedz turpmāki norādījumi par progresu šajā jomā. MONEYVAL ceturtās novērtēšanas kārtas gaitā veica apmeklējumu uz vietas 2011. gada novembrī, un tās ziņojuma projekts tiks sagatavots pārskatīšanai un pieņemšanai 2012. gada decembrī. Tam būtu jāsniedz papildu liecības par progresu šajā jomā.

Kopš 2011. gada jūlija FATF vairs neuzrauga Moldovas Republiku.

· Narkomānijas apkarošanas valsts stratēģijas un saistītā rīcības plāna pieņemšana; sadarbības izveide ar EMCDDA

Moldovas Republika 2010. gada 27. decembrī apstiprināja Narkomānijas apkarošanas valsts stratēģiju 2011. – 2018. gadam. Stratēģijā definēti mērķi, nepieciešamās darbības un noteikti skaidri pienākumi visām ieinteresētajām personām, kas iesaistītas cīņā pret narkomāniju un narkotiku tirdzniecību. Tā tika izstrādāta saskaņā ar Eiropas Narkomānijas apkarošanas stratēģiju 2005. – 2012. gadam un saskaņā ar atbilstīgajām ANO konvencijām. Stratēģijā ir ierosināta visaptveroša pieeja jautājumiem, kas saistīti ar narkotiku lietošanu, balstoties uz kompleksu, starpdienestu un starpdisciplīnu sadarbību visos līmeņos ar trim galvenajiem komponentiem: a) narkotiku piedāvājuma samazināšana (juridiskas kontroles īstenošana pār narkotiku apriti un narkotisko vielu nelikumīgu tirdzniecību un izplatīšanu); b) narkotiku pieprasījuma samazināšana (primārā profilakse, narkotiku lietotāju ārstēšana un rehabilitācija) un c) riska (kaitējuma) samazināšana.

Valdība 2011. gada jūnijā apstiprināja lēmumu, ar kuru tiek izveidota Narkotiku apkarošanas valsts komiteja kā pastāvīga valdības līmeņa struktūra, kura uzrauga, izstrādā un koordinē ar narkotiku pieprasījuma un piedāvājuma samazināšanu saistīto rīcībpolitiku. Tās sekretariāts ar valdības lēmumu tika izveidots 2011. gada jūlijā, un tas ir sācis apkopot un analizēt informāciju un datus, ko sniegušas valsts iestādes.

Attiecībā uz tiesībaizsardzības jomu Iekšlietu ministrijā pastāv narkomānijas apkarošanas departaments. Attiecībā uz politikas koordināciju pastāv starpdienestu komisija. Turklāt attiecīgās struktūras ir izveidotas arī Veselības ministrijā. Ir nostiprināts Valsts narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs.

Turpinās sadarbībā ar Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru (EMCDDA). Moldovas Republikas iestādes sniedz valsts datus un strādā pie tendencēm. Moldovas Republika 2011. gada 28. oktobra vēstulē lūdza, lai sadarbība ar EMCDDA tiktu formalizēta, parakstot saprašanās memorandu (SM). Pašlaik procedūra saprašanās memoranda noslēgšanai starp Moldovas Republiku un EMCDDA turpinās, un paredzams, ka saprašanās memorands tiks noslēgts 2012. gadā.

· Attiecīgo ANO un Eiropas Padomes konvenciju pieņemšana iepriekšminētajās jomās un terorisma apkarošanas jomā

Moldovas Republika ir pievienojusies visām ANO un Eiropas Padomes konvencijām attiecībā uz iepriekš minētajām jomām. Saistībā ar terorisma apkarošanu lielākā daļa ANO un Eiropas Padomes konvencijas ir ratificētas un ir stājušās spēkā.

3. bloks/2. temats – tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās

· Tiesiskā regulējuma pieņemšana par savstarpējo tiesisko palīdzību

Lielā mērā pastāv tiesiskais regulējums savstarpējās tiesiskās palīdzības jomā.

Moldovas Republika veic ļoti plašu procesu, lai reformētu savus krimināltiesību un kriminālprocesa tiesību aktus. Pamatojoties uz valdības 2011. gada 9. februāra lēmumu, tika izveidota starpiestāžu darba grupa grozījumu veikšanai kriminālprocesuālajos tiesību aktos operatīvās izmeklēšanas un kriminālvajāšanas jomā. Darba grupa izstrādāja koncepciju par kriminālvajāšanas sistēmas un kriminālprocesa reformu. Tika sagatavots Likuma, ar kuru groza dažus leģislatīvus aktus (1994. gada 12. aprīļa likumu Nr. 45-xii par operatīvo izmeklēšanu, Kriminālprocesa kodeksu), projekts, lai šos likumus pielāgotu jaunajiem noteikumiem cīņai pret pārrobežu noziedzību un starptautiskajām kopējām izmeklēšanas grupām, pārskatītajiem valsts tiesību aktiem par telefonsakaru pārtveršanu un tiesību aktiem, kas pārskatīti, pamatojoties uz Konvenciju par policijas sadarbību Dienvidaustrumeiropā.

Parlaments 2012. gada 29. martā pieņēma Likumu par īpašām izmeklēšanas darbībām. Parlaments 2012. gada 5. aprīlī pieņēma Likumu, ar ko groza dažus leģislatīvus aktus (Kriminālprocesa kodeksu). Saistību starp šiem diviem likumiem būs nepieciešams precizēt.

· Pievienošanās Eiropas konvencijas par savstarpējo palīdzību 2. protokolam

Moldovas Republika 2012. gada 13. martā parakstīja Eiropas Padomes Konvencijas par savstarpējo palīdzību krimināllietās otro papildu protokolu, kas pašlaik ir ratifikācijas procesā.

· Nolīguma noslēgšana ar Eurojust

Eurojust izveidoja kontaktpunktu Moldovas Republikā. Kopš 2006. gada ir izveidoti kontakti ar mērķi noslēgt sadarbības nolīgumu starp Moldovas Republiku un Eurojust. Šajā saistībā no 2008. līdz 2010. gadam notika trīs sanāksmes. Ir nepieciešams pilnībā konsolidēt jauno Moldovas Republikas tiesisko regulējumu par datu aizsardzību, tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās, lai panāktu progresu šajās sarunās, jo pienācīga datu aizsardzības līmeņa nodrošināšana ir priekšnosacījums sadarbības nolīguma noslēgšanai ar Eurojust (skatīt arī 4. tematu par datu aizsardzību). Moldovas Republika 2012. gada februārī iesniedza Eurojust papildu informāciju par datu aizsardzību. Paredzams, ka sarunas par nolīgumu sāksies 2012. gada otrajā pusē.

3. bloks/3. temats – tiesībaizsardzības iestāžu sadarbība

· Atbilstoša koordinācijas mehānisma izveide starp attiecīgajām valsts iestādēm un kopīga datubāze, kas attiecīgajām amatpersonām nodrošina tiešu piekļuvi

Koordināciju starp attiecīgajām valsts tiesībaizsardzības iestādēm nodrošina, izmantojot SELEC (Konvencija par Dienvidaustrumeiropas tiesībaizsardzības centru)/Guam (Demokrātijas un ekonomikas attīstības organizācija) Valsts virtuālo centru, kas tika izveidots 2006. gadā. Tā ir Iekšlietu ministrijas struktūrvienība, kuras mērķis ir attīstīt sadarbību starp attiecīgām valsts un Eiropas iestādēm pārrobežu organizētās noziedzības apkarošanas un robežu drošības jomā. Valsts virtuālais centrs SELEC/Guam nodrošina koordināciju starp tiesībaizsardzības iestādēm: Iekšlietu ministriju, Robežsardzes dienestu, Muitas dienestu, Drošības un informācijas dienestu un Ekonomisko noziegumu un korupcijas apkarošanas centru. Šīm iestādēm ir tieša piekļuve centra datubāzei pārrobežu noziedzības izmeklēšanai, novēršanai un apkarošanai. Informācijas apmaiņa notiek, izmantojot SELEC/Guam kanālus.

Vispārējie Valsts virtuālā centra mērķi ir 1) nodrošināt organizatorisko struktūru, kas nepieciešama sadarbībai un īpašu pasākumu izstrādei valsts un starptautiskajā līmenī, lai novērstu un apkarotu pārrobežu noziedzību un citus smagu noziegumu veidus SELEC un Guam dalībvalstīs; 2) apmainīties ar informāciju starp SELEC un Guam dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm, lai novērstu un apkarotu pārrobežu noziedzību; un 3) analizēt, darīt pieejamu un izmantot informāciju, kas savākta pārrobežu noziedzības pētniecībai, apkarošanai un novēršanai.

Centrs izmanto datu bāzi, ko sauc par “Registru”. Šī datubāze sniedz informāciju par personām, transportlīdzekļiem, uzņēmumiem (īpašniekiem, darbības veidu un transportlīdzekļiem, kas ir reģistrēti uzņēmuma vārdā), autovadītāja apliecībām, un sniedz iespēju veikt pārbaudes par dažādu dokumentu veidiem, piemēram, pasēm, dzimšanas apliecībām, un par robežas šķērsošanu. Tā kā ir dažādu veidu datubāzes, kuru darbību nodrošina dažādas personas (“Registru” pārvalda Informācijas tehnoloģiju un komunikācijas ministrija, informāciju par valsts robežas šķērsošanu sniedz Robežsardzes dienests, informāciju par nekustamo īpašumu – “Cadastru”), centram ir piekļuve šīm datu bāzēm, izmantojot deleģētos sadarbības koordinatorus.

Ar 2006. gada “Likumu par elektronisko informācijas sistēmu noziedzīgu nodarījumu, krimināllietu un noziedznieku reģistrāciju” izveidoja koordinācijas mehānismu starp attiecīgajām valsts iestādēm un datubāzi. Par koordinācijas mehānismu tika apstiprināti trīs kopējie rīkojumi: 1) 2008. gada rīkojums par vienotu nodarījumu, krimināllietu un noziedznieku reģistru; 2) 2006. gada rīkojums par meklējamo personu, personu, kuru identitāte nav zināma, un neidentificētu mirstīgo atlieku operatīvo lietu atsevišķu reģistrēšanu (meklēšana un identifikācija); un 3) 2004. gada rīkojums par ievērojamu priekšmetu, antikvitāšu un mākslas darbu un zaudēta un atrasta īpašuma reģistrēšanu.

Būtu jāveicina adekvāta koordinācijas mehānisma izveide starp attiecīgajām valsts iestādēm, izveidojot koordinācijas komiteju attiecībā uz visām iestādēm, kuras iesaistītas ziņu iegūšanā un izmeklēšanā. Šī koordinācijas komiteja būtu jāvada ģenerālprokuroram, kuram būtu jāuzņemas vadošā loma, un šai komitejai būtu jāsanāk regulāri.

Nav skaidrs, vai ir paredzēta jebkāda starpiestāžu struktūra, lai uzlabotu informācijas apmaiņu par organizēto noziedzību, vai arī šo funkciju veiks iepriekš minētais Valsts virtuālais centrs. Pašlaik neviena centrāla struktūra nevar sniegt tiešu piekļuvi visām datubāzēm, kuru aplūkošana varētu būt vajadzīga, t.i., iedzīvotāji (reģistrs), transportlīdzekļi, robežu šķērsošana, zagtas preces, pirkstu nospiedumi, DNS, nodokļu administrācija, muitas datubāze, drošības un informācijas dienesta datubāzes, sodāmība, ieslodzītie, kadastrs u.c. Pastāvošajām vienībām pašlaik nav tiešas piekļuves visām pieejamajām datubāzēm, un tām ir jāpaļaujas uz sadarbības koordinatoriem, kuri sazināsies ar savu administrāciju, lai sniegtu tiem piekļuvi vajadzīgajai informācijai.

Ņemot vērā, ka nav vispārēju standartu attiecībā uz “kopējas datubāzes” izveidi, dažās valstīs ir viena datubāze, savukārt citās valstīs ir atsevišķas datubāzes; tomēr ir svarīgi ieviest rīkus, kas nepieciešami proaktīvai visu pieejamo datubāzu aplūkošanai. Iestādēm būtu jāparedz starpiestāžu rīka izveide, piemēram, plānotā Informācijas un analīzes vienība, kas sniegtu iespēju visu izlūkiestāžu un tiesībaizsardzības iestāžu pārstāvjiem piekļūt dažādajām datubāzēm.

· Operatīvās sadarbības nolīguma noslēgšana ar Eiropolu, nodrošinot pienācīgu datu aizsardzības līmeni

Uz sarunām par operatīvu nolīgumu ar Eiropolu attiecas nosacījums, ka Eiropols veiks attiecīgo datu aizsardzības standartu novērtējumu. Darbs pie datu aizsardzības standarta novērtējuma turpinās. Eiropols pabeidza pirmo saņemtā materiāla izvērtējumu un 2011. gada janvārī nosūtīja papildu jautājumus Moldovas Republikai. Moldovas Republika atbildēja 2011. gada 23. martā, nosūtot papildu informāciju par personas datu aizsardzību. Eiropolam 2012. gada aprīlī tika iesniegti papildu tiesību akti (skatīt arī 4. tematu – datu aizsardzība). Eiropols pašlaik turpina izvērtēt Moldovas Republikas tiesību aktus datu aizsardzības jomā, un pieprasīs papildu informāciju un precizējumus, ja tādi būs nepieciešami. Datu aizsardzības izpētes vizīti var veikt pēc tiesību aktu stāšanās spēkā un līdzko ir izveidojusies prakse attiecībā uz šo aktu piemērošanu. Sarunas par operatīva nolīguma noslēgšanu ar Eiropolu var sākties tikai pēc tam, kad saņemta Eiropola valdes piekrišana pēc Apvienotās uzraudzības struktūras atzinuma, kas balstās uz Eiropola datu aizsardzības ziņojumu.

Eiropols 2011. gada aprīlī organizēja informēšanas semināru Moldovas Republikas tiesībaizsardzības iestādēm. Moldovas Republika 2011. gada jūlijā tika aicināta nosūtīt pastāvīgu sadarbības koordinatoru uz Eiropolu.

3. bloks/4. temats — datu aizsardzība

· Personas datu aizsardzības tiesiskā regulējuma konsolidācija, tostarp pievienošanās Eiropas Padomes Konvencijas par personu aizsardzību attiecībā uz personu datu automātisko apstrādi 2001. gada papildu protokolam par uzraudzības institūcijām un pārrobežu datu plūsmām

Moldovas Republikas jaunais Datu aizsardzības likums tika pieņemts 2011. gada 8. jūlijā un stājās spēkā 2012. gada 14. aprīlī. Ar to atceļ 2007. gada Datu aizsardzības likumu un saskaņo Moldovas Republikas datu aizsardzības tiesību aktus ar attiecīgajiem Eiropas Padomes instrumentiem un ES acquis. Turklāt 2011. gada 21. oktobrī tika pieņemts Likums, ar ko groza un papildina dažus leģislatīvos aktus, kas cita starpā nostiprina uzraudzības iestādes neatkarību un pilnvaras un ievieš sankcijas par datu aizsardzības pārkāpumiem. Paredzams, ka šie tiesību aktu grozījumi stāsies spēkā 2012. gada 16. jūnijā.

Tiek veikti papildu pasākumi, lai konsolidētu tiesisko regulējumu, citus leģislatīvos aktus un valdības dekrētus pilnībā saskaņojot ar Datu aizsardzības likumu. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš datu aizsardzības noteikumiem policijas jomā (jo īpaši tam, lai pilnībā tiktu īstenots attiecīgais Eiropas Padomes ieteikums), tostarp Kriminālprocesa kodeksa un Likuma par īpašām izmeklēšanas darbībām pārskatīšanai (skatīt arī iepriekš sadaļā par tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās). Tiesiskā regulējuma pilnīga konsolidācija un efektīva īstenošana ir priekšnoteikums operatīvās sadarbības nolīgumu ar Eurojust un Eiropolu noslēgšanai (skatīt arī 2. un 3. tematu).

Moldovas Republika ir ratificējusi Eiropas Padomes Konvencijas par personu aizsardzību attiecībā uz personu datu automātisko apstrādi 2001. gada papildu protokolu par uzraudzības institūcijām un pārrobežu datu plūsmām. Ratifikācijas akts stājās spēkā 2012. gada 1. janvārī.

Personas datu aizsardzības valsts centrs uzsāka darbību 2009. gada vidū, pamatojoties uz 2007. gada Datu aizsardzības likumu. Tā neatkarība un pilnvaras ir nostiprinātas ar jauno tiesisko regulējumu. Centrs ir parlamentam padota institūcija, un tā ir neatkarīga no visām valdības vai pārvaldes iestādēm.

4. bloks: ārējo attiecību un pamattiesību joma

Vispārējs novērtējums

Moldovas Republika pieņēma attiecīgos leģislatīvos aktus un strauji turpināja darbu pie valsts leģislatīvo aktu pārskatīšanas, lai izpildītu vajadzīgos kritērijus. Pieņemot visaptverošu Likumu par vienlīdzības nodrošināšanu, Moldovas Republika papildināja sistēmu, lai nodrošinātu ārējo attiecību un pamattiesību jomas kritēriju efektīvu īstenošanu. Moldovas Republikas valdība arī grozīja rīcības plānu, kas satur romu atbalsta pasākumus, ņemot vērā ieteikumus, kuri attiecas uz starptautiskajiem standartiem par iekļaušanas politiku. Tā arī sīkāk paskaidroja iepriekšējā ziņojumā minētos tiesību aktu aspektus, jo īpaši tos, kas saistīti ar bezvalstnieku statusa noteikšanu.

Komisija uzskata, ka Moldovas Republika kopumā ir izpildījusi 4. blokā noteiktos kritērijus.

Detalizēti komentāri

4. bloks/1. temats - pārvietošanās brīvība Moldovas Republikā

· Juridiskā un regulatīvā satvara pārskatīšana par ārvalstnieku un bezvalstnieku, kuri likumīgi uzturas valstī, reģistrācijas un dereģistrācijas procedūrām, lai izvairītos no nepamatotiem ierobežojumiem

Valdība 2011. gada maijā apstiprināja Lēmumu Nr. 337, ar ko groza valdības 1995. gada 6. janvāra Lēmumu Nr. 376 par papildu pasākumiem, lai konsolidētu valsts pasu sistēmu. Lēmums tika publicēts oficiālajā laikrakstā 2011. gada jūnijā un ir spēkā. Tā mērķis ir grozīt noteikumus, kas attiecas uz iedzīvotāju reģistru, jo īpaši ar to izveido mehānismu biometriskās informācijas ieguvei un pārstrādei un regulē tiesiskās attiecības starp fiziskām personām, juridiskām personām, tiesībaizsardzības iestādēm un vietējām valsts iestādēm, lai nodrošinātu brīvu pārvietošanos Moldovas Republikā un tiesības nodibināt pastāvīgo dzīvesvietu vai domicilu jebkur valsts teritorijā.

Lai novērstu un izslēgtu gadījumus, kad saistībā ar valstu pēctecību personas kļūst par bezvalstniekiem, parlaments 2011. gada jūnijā pieņēma grozījumus 2000. gada 2. jūnija Likumā Nr. 1024-xiv “Par pilsonību”, un tie tika publicēti oficiālajā laikrakstā 2011. gada 8. jūlijā. Turklāt 2012. gada aprīlī Moldovas Republika formāli deponēja savus dokumentus par pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijai par bezvalstniecības samazināšanu (kas 1961. gada 30. augustā pieņemta Ņujorkā) un Konvencijai par bezvalstnieka statusu (kas 1954. gada 28. septembrī pieņemta Ņujorkā) (skatīt arī 2. bloka 2. tematu).

Grozījumi 2002. gada 2. jūnija Likumā Nr. 1024-xiv “Par pilsonību” ir veikti ar mērķi pielāgot tiesību aktus, lai novērstu un atrisinātu gadījumus, kad personas kļuvušas par bezvalstniekiem Padomju Savienības sairšanas rezultātā, un atrisināt jautājumus, kas saistīti ar valstu pēctecību. Moldovas Republikas pievienošanās Konvencijai par bezvalstniecības samazināšanu un Konvencijai par bezvalstnieka statusu veicinās mehānisma un procedūru bezvalstnieka statusa noteikšanai turpmāku attīstību un nodrošinās institucionālas sistēmas izveidi, lai noteiktu, vai persona ir bezvalstnieks. Attiecībā uz procedūru, lai noteiktu bezvalstnieka statusu, Moldovas Republika varētu apsvērt iespēju pieteikuma iesniedzējiem piešķirt tiesības uz likumīgu nodarbinātību, kamēr notiek pieteikuma izskatīšana, kā tas ir patvēruma meklētāju gadījumā.

Valdība 2011. gada novembrī apstiprināja rīcības plānu turpmākiem horizontālo leģislatīvo aktu grozījumiem ar mērķi atcelt visus nevajadzīgos ierobežojumus attiecībā uz obligātajiem HIV/AIDS testiem ārvalstnieku reģistrācijai. Tas balstījās uz novērtējumu, ko veica darba grupa, kas izveidota, lai pārbaudītu visus attiecīgos spēkā esošos tiesību aktus, kuros ir iekļauti noteikumi par šo jautājumu. Rezultātā parlaments pieņēma grozījumus Likumā Nr. 23/2007 “Par HIV/AIDS profilaksi” un valdība apstiprināja un nosūtīja parlamentam likumprojektu, ar ko groza un papildina Likumu Nr. 180/2008 par darbaspēka migrāciju un Likumu Nr. 200/2010 par ārvalstniekiem piemērojamo regulējumu, lai sekmētu dokumentu izsniegšanas procesu Moldovas Republikā esošiem ārvalstniekiem.

4. bloks/2. temats – pilsoņu tiesības, tostarp minoritāšu aizsardzība

· Visaptverošu tiesību aktu pieņemšana diskriminācijas novēršanai, kā ieteikušas ANO un Eiropas Padomes uzraudzības struktūras, lai nodrošinātu efektīvu aizsardzību pret diskrimināciju

Papildus konstitucionālajiem noteikumiem diskriminācijas novēršanas jomā un noteikumiem krimināltiesību, civiltiesību un administratīvo tiesību aktos parlaments 2012. gada maijā pieņēma visaptverošu tiesību aktu par diskriminācijas novēršanu – “Likumu par vienlīdzības nodrošināšanu”. Likuma mērķis ir novērst un apkarot diskrimināciju un nodrošināt līdzvērtīgas tiesības visām personām Moldovas Republikas teritorijā politikas, ekonomikas, sociālajā, kultūras un citās dzīves jomās neatkarīgi no personas rases, ādas krāsas, etniskās izcelsmes, valstiskās piederības, valodas, reliģijas, ticības, dzimuma, vecuma, invaliditātes, viedokļa, politiskajiem uzskatiem vai jebkuriem citiem līdzīgiem kritērijiem. Šie kritēriji tika precizēti augstākajā politiskajā līmenī[5].

Iepriekš veikto sabiedrisko apspriešanu rezultātā likumā ir iekļauti noteikumi, kas ierobežo tā piemērojamību laulībai un adopcijas attiecībām, uz ko attiecas spēkā esošie tiesību akti, un reliģiskiem kultiem un to daļām saistībā ar to reliģisko pārliecību. Tika uzlaboti noteikumi, kas attiecas uz Diskriminācijas novēršanas un apkarošanas un vienlīdzības nodrošināšanas padomes darbu (tā ir struktūra, kas darbosies objektīvi un pilnīgi neatkarīgi no valsts iestādēm, pamatojoties uz visaptverošām pilnvarām šajā jomā). Vienlīdzības nodrošināšanas struktūrai ir arī pilnvaras noteikt pagaidu noregulējumu un piemērot sankcijas saistībā ar lēmumiem, kuros konstatēta diskriminācijas pastāvēšana. Saskaņā ar 12. panta 1. punkta k) apakšpunktu un 15. panta 6. punktu, ja vienlīdzības nodrošināšanas struktūra, izskatot sūdzību attiecībā uz iespējamu diskriminējošu attieksmi vai rīcību, konstatē, ka noticis administratīvs pārkāpums, tā var noteikt sankcijas saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu.

Ar aizliegumu nodarbinātības jomā diskriminēt, pamatojoties uz seksuālo orientāciju, ir izveidots vispārējs regulējums, kas ir saskaņā ar 2000. gada 29. jūnija Direktīvu 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības, un saskaņā ar 2000. gada 27. novembra Padomes Direktīvu 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju.

Cilvēktiesību dialogā ar Moldovas Republiku, kas notika 2012. gada 23. maijā, ES saņēma apliecinājumu, ka paredzēta šā likuma attiecināšana uz visiem diskriminācijas veidiem saskaņā ar Moldovas Republikas starptautiskajām saistībām. Vienlaikus Moldovas puse apņēmās izdot vadlīnijas likuma īstenošanai, kuras uzraudzīs Eiropas Savienība pašreizējo dialogu ietvaros.

Lai gan Komisija un ANO birojs Moldovas Republikā ir norādījuši uz vairākiem trūkumiem dažādajos diskriminācijas novēršanas likuma projektos, daži no kuriem joprojām ir atrodami galīgajā versijā, likums veido nepieciešamo tiesisko pamatu, lai īstenotu kritērijus diskriminācijas novēršanas jomā. Šis likums būtu pēcāk jāuzlabo attiecībā uz tiešās diskriminācijas un seksuālas uzmākšanās definīcijām, attiecībā uz privātajam sektoram piemērojamiem noteikumiem, kas saistīti ar precēm un pakalpojumiem, un attiecībā uz turpmāku harmonizāciju ar ES acquis, lai skaidri noteiktu svarīgus aspektus, piemēram, pienācīgus pasākumus personām ar invaliditāti.

· Visaptveroša valsts rīcības plāna pieņemšana cilvēktiesību jomā; attiecīgajā valsts rīcības plānā cilvēktiesību jomā aktīvi īstenot ANO struktūru, EDSO/ODIHR, Eiropas Padomes/ECRI un starptautisko cilvēktiesību organizāciju ieteikumus, jo īpaši īstenojot diskriminācijas novēršanas politiku, aizsargājot minoritāšu tiesības un privāto dzīvi, kā arī nodrošinot reliģijas brīvību

Parlaments 2011. gada 12. maijā atbalstīja visaptverošu valsts rīcības plānu cilvēktiesību jomā, kas balstās uz konkrētiem ANO struktūru, EDSO/ODIHR, Eiropas Padomes/ECRI un starptautisko cilvēktiesību organizāciju ieteikumiem. Tajā ir paredzēti pasākumi daudzās jomās, tostarp īstenojot diskriminācijas novēršanas politiku un aizsargājot minoritātes un privāto dzīvi. Valdībai tika uzdots publicēt konsolidētu gada progresa ziņojumu par rīcības plāna īstenošanu un katru gadu līdz 1. aprīlim iesniegt to parlamentam. Progresa ziņojums ir jāapspriež ikgadējās konferencēs. Rīcības plāns tika sagatavots, apspriežoties ar pilsonisko sabiedrību un starptautiskām organizācijām.

Pēc apspriešanās ar pilsoniskās sabiedrības un romu kopienas pārstāvjiem 2010. gada jūlijā tika pieņemts rīcības plāns romu kopienas atbalstam 2011. – 2015. gadam. Šis bija nozīmīgs solis, kas parādīja valdības politisko gribu pievērst īpašu uzmanību romu iedzīvotāju situācijas uzlabošanai. Turpmākās diskusijas ar starptautiskām organizācijām atklāja, ka ir iespējama rīcības plāna turpmāka konsolidācija. Iestādes norādīja, ka tam tiks pievienota jauna nodaļa, kas attieksies uz “romu vidutāju” izveidošanu. Valdība 2012. gada janvārī grozīja rīcības plānu, ņemot vērā ieteikumus, kas saistīti ar starptautiskajiem standartiem, jo īpaši par integrācijas politiku. Valdība ir arī uzsākusi pasākumus, lai nodrošinātu vajadzīgos budžeta līdzekļus tā ieviešanai, veicot grozījumus valdības vidējā termiņa izdevumu shēmā. Īstenošana jau ir sākta.

Valsts rīcības plānā cilvēktiesību jomā ir sniegta informācija par uzraudzību un novērtēšanu, kā arī līdzekļiem, kas piešķirami tā īstenošanai. Tomēr lielāko daļu darbību ir jāfinansē vispārējā budžeta apropriāciju robežās, un tikai dažām darbībām ir īpašas budžeta apropriācijas. Iestādes katru gadu pārskatīs darbību izmaksas, pamatojoties uz prioritātēm, finanšu iespējām un novērtēšanas rezultātiem.

Valsts rīcības plānā cilvēktiesību jomā nav iekļauti pasākumi, kas vērsti uz domu, apziņas un reliģijas brīvību. Šie aspekti tiks regulēti Likumā par apziņas, domas un reliģijas brīvību, kas pieņemts 2011. gada 27. decembrī un ir Likuma par reliģisko kultu un to daļām pārskatīta versija, lai saskaņotu valsts tiesību aktus un praksi ar starptautiskajām tiesībām. Gaidāms, ka ar jauno likumu tiks radīta pozitīvāka dinamika attiecībās ar minoritāšu reliģiskajiem kultiem, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem.

· Attiecīgo ANO un Eiropas Padomes diskriminācijas apkarošanas instrumentu ratifikācija

Moldovas Republika ir apņēmusies apsvērt deklarācijas pieņemšanu, pamatojoties uz Konvencijas par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu (CERD) 14. pantu pēc tam, kad būs pieņemts Likums par vienlīdzības nodrošināšanu. Moldovas Republika 2000. gadā parakstīja 1950. gada Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 12. protokolu, bet tā vēl joprojām to nav ratificējusi. Moldovas Republikas iestādes ir paudušas gatavību apsvērt 12. protokola ratifikāciju pēc tam, kad būs pieņemts Likums par vienlīdzības nodrošināšanu. Turpinās diskusijas valdībā par teritoriālo atrunu atcelšanu, ko Moldovas Republika ir iekļāvusi attiecībā uz cilvēktiesību līgumiem.

· Precizēt nosacījumus un apstākļus Moldovas Republikas pilsonības iegūšanai

Attiecībā uz nosacījumiem un apstākļiem Moldovas Republikas pilsonības iegūšanai valdība 2011. gada 3. maijā apstiprināja grozījumus 2000. gada 2. jūnija likumā Nr. 1024-xiv “Par pilsonību” un grozīja valdības lēmumu par Moldovas Republikas iedzīvotāju reģistru. Parlaments grozījumus pieņēma 2011. gada 9. jūnijā. Grozījumu mērķis bija novērst šķēršļus, kas liedz iegūt pilsonību tiem bezvalstniekiem, kuri saskaņā ar likuma 12. panta 2. punktu izpilda kritērijus tās iegūšanai, bet ir tikuši notiesāti ar brīvības atņemšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas veikti ar iepriekšēju nodomu, un tiem ir sodāmība vai pret tiem pieteikuma izvērtēšanas laikā bija vērsta kriminālvajāšana.

Moldovas Republikas valdība turpināja aktīvi risināt situāciju Piedņestrā. Moldovas Republikas valdība kopā ar Tiraspoles de facto iestādēm 2012. gada aprīlī atkal aktivizēja divpusējo darba grupu par civilstāvokļa jautājumiem. Pašlaik valsts reģistrācijas iestāde piemēro īpašus pasākumus, lai apstiprinātu pilsonību un bez maksas nodrošinātu valsts personas apliecības Piedņestras reģiona iedzīvotājiem saskaņā ar grozīto 2000. gada 2. jūnija likumu Nr. 1024-xiv “Par pilsonību” un valdības 2005. gada 9. septembra Lēmumu Nr. 959 par drošības pasākumiem, kas saistīti ar pilsonības apstiprināšanu un dokumentu izsniegšanu Piedņestras reģiona apgabalu iedzīvotājiem.

Saskaņā ar Moldovas Republikas iestāžu sniegto jaunāko informāciju 229 489 personām, kas ir Piedņestrā dzīvojoši Moldovas Republikas pilsoņi, ir izsniegtas Moldovas Republikas pases, no kurām 175 764 pases vēl joprojām ir derīgas (t.i., nav beidzies to derīguma termiņš). Kišiņevas iestādes 2012. gada pirmajos trīs mēnešos bija izsniegušas 2722 biometriskās pases Piedņestras pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Informācijas tehnoloģiju un komunikācijas ministrija sadarbībā ar Tieslietu ministriju un Iekšlietu ministriju ir izstrādājusi tiesisko regulējumu identifikācijas procedūrām, ko veic, kad personām no Piedņestras reģiona pirmo reizi izsniedz dokumentus, un kas balstās uz papildu informāciju par ģimenes locekļiem un radiniekiem (vecāku izcelsmes dokumenti, laulības apliecības un citi).

VRLRP otrajā posmā īpaša uzmanība tiks pievērsta iepriekš minētā tiesiskā regulējuma efektīvai īstenošanai.

III. Secinājumi

Kopš vīzu dialoga uzsākšanas starp ES un Moldovas Republiku 2010. gada jūnijā un kopš Vīzu režīma liberalizācijas rīcības plāna (VRLRP) iesniegšanas Moldovas Republikas iestādēm 2011. gada janvārī Komisija regulāri ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par progresu, ko Moldovas Republika panākusi, veicot nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu kritērijus, kuri noteikti VRLRP pirmā posma četros blokos.

Jo īpaši ir iesniegti divi progresa ziņojumi par VRLRP īstenošanu (2011. gada septembrī un 2012. gada februārī)[6]. Otrais progresa ziņojums tika sagatavots, balstoties uz tiesiskā regulējuma analīzi, novērtējumu misiju konstatējumiem par 2., 3. un 4. bloku (misijas notika 2011. gada oktobrī un novembrī, piedaloties dalībvalstu ekspertiem) un progresa ziņojumiem par VRLRP īstenošanu, ko iesniegusi Moldovas Republika.

Papildus šim intensīvajam ziņošanas procesam saistībā ar VRLRP Komisija ir turpinājusi uzraudzīt progresu, ko attiecīgajās VRLRP jomās Moldovas Republika ir panākusi

1) ES un Moldovas Republikas vīzu režīma atvieglošanas apvienotajā komitejā; 2) ES un Moldovas Republikas Atpakaļuzņemšanas apvienotajā komitejā;         3) ES un Moldovas Republikas Apvienotajā apakškomitejā Nr. 3[7];       4) ES un Moldovas Republikas mobilitātes partnerībā.

Katrā no šīm komitejām un struktūrām ir panākts progress dialogā un sadarbībā starp ES un Moldovas Republiku. Vīzu režīma atvieglošanas un atpakaļuzņemšanas apvienoto komiteju pēdējās sanāksmēs, kas notika Kišiņevā 2012. gada 23. maijā (piedaloties ES dalībvalstīm), Komisija konstatēja, ka abu nolīgumu īstenošana kopumā ir apmierinoša.

ES un Moldovas Republikas vīzu dialogs ir izrādījies svarīgs instruments reformu veicināšanai ne vien tieslietu un iekšlietu jomā, bet arī ārpus tās. Progress, ko Moldovas Republika panākusi dažādās jomās, uz kurām attiecas VRLRP četri bloki, pēdējo divu gadu laikā ir bijis pastāvīgs un efektīvs, norādot uz Moldovas Republikas iestāžu nopietno apņemšanos un centieniem padarīt VRLRP īstenošanu par prioritāti likumdošanas un administratīvajā darba kārtībā.

Leģislatīvie pasākumi, kas prasīti VRLRP pirmajā posmā, ir tikuši pieņemti. Šo pasākumu novērtējums, ko veikuši Komisijas dienesti, Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD), kā arī dalībvalstu eksperti, liecina, ka tie atbilst VRLRP četros blokos noteiktajiem kritērijiem.

Tomēr Komisija turpinās koordinēt leģislatīvā un politikas satvara uzraudzību turpmākajos dialoga posmos, lai novērtētu, vai vajadzīgie īstenošanas noteikumi, pamatojoties uz rīcības plāna četriem blokiem, ir efektīvi pieņemti un īstenoti. Turklāt Komisija pievērsīs īpašu uzmanību tam, lai Moldovas Republika piešķirtu pietiekamus finanšu resursus un cilvēkresursus, kas vajadzīgi minēto leģislatīvo aktu un īstenošanas noteikumu ieviešanai.

Pamatojoties uz iepriekš minēto nepārtraukto uzraudzību un rezultātu novērtējumu, Komisija uzskata, ka Moldovas Republika ir izpildījusi visus VRLRP pirmā posma kritērijus un tādējādi var tikt uzsākts VRLRP otrais posms.

[1]               Padomes dokuments 18078/10.

[2]               SEC(2011) 1075 galīgā redakcija.

[3]               SWD(2012) 12 final.

[4]                http://www.coe.int/t/dghl/monitoring/moneyval/Evaluations/Progress%20reports%202y/MONEYVAL(2011)6_ProgRep2_MLD_en.pdf.

[5]               Cita starpā skatīt Vlada Filata (Vlad Filat), Moldovas Republikas ministru prezidenta, paziņojumu, kas publicēts 2012. gada 8. jūnijā.

[6]               SEC(2011) 1075 galīgā redakcija, SWD(2012)12 final.

[7]               Apakškomiteja Nr. 3: Muita, pārrobežu sadarbība, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, narkotiskās vielas, nelegālā migrācija.