Ieteikums PADOMES IETEIKUMS par Rumānijas 2012. gada valsts reformu programmu, ar ko sniedz Padomes atzinumu par Rumānijas konverģences programmu 2012.-2015. gadam /* COM/2012/0325 final */
Ieteikums PADOMES IETEIKUMS par Rumānijas 2012. gada valsts
reformu programmu,
ar ko sniedz Padomes atzinumu par Rumānijas konverģences programmu
2012.-2015. gadam EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par
Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 121. panta
2. punktu un 148. panta 4. punktu, ņemot vērā Padomes
1997. gada 7. jūlija Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta
stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un
koordinācijas stiprināšanu[1]
un jo īpaši tās 5. panta 2. punktu, ņemot vērā Eiropas Komisijas
ieteikumus[2], ņemot vērā Eiropas Parlamenta
rezolūcijas[3], ņemot vērā Eiropadomes
secinājumus, ņemot vērā
Nodarbinātības komitejas atzinumu, pēc apspriešanās ar Ekonomikas un
finanšu komiteju, tā kā: (1) Eiropadome 2010. gada
26. martā atbalstīja Eiropas Komisijas priekšlikumu sākt
jaunu nodarbinātības un izaugsmes
stratēģiju — „Eiropa 2020” —, kam pamatā
būtu ciešāka ekonomikas politikas koordinācija, pievēršot
uzmanību galvenajām jomām, kurās jārīkojas, lai
palielinātu Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu un
konkurētspēju. (2) Padome 2010. gada
13. jūlijā pieņēma ieteikumu par dalībvalstu un
Savienības vispārējām ekonomikas politikas
pamatnostādnēm (2010.–2014. gads), savukārt 2010. gada
21. oktobrī — lēmumu par dalībvalstu nodarbinātības
politikas pamatnostādnēm[4],
kas kopā veido „integrētās pamatnostādnes”.
Dalībvalstis tika aicinātas ņemt vērā šīs
integrētās pamatnostādnes savā ekonomikas un
nodarbinātības politikā. (3) Padome 2011. gada
12. jūlijā pieņēma ieteikumu par Rumānijas valsts
reformu programmu 2011. gadam un sniedza Padomes atzinumu par
Rumānijas atjaunināto konverģences programmu
2011.-2014. gadam. (4) Komisija 2011. gada
23. novembrī pieņēma otro gada izaugsmes
pētījumu, tādējādi uzsākot otro Eiropas ex-ante
un integrētas politikas koordinēšanas pusgadu, kas balstās uz
stratēģiju "Eiropa 2020". (5) Eiropadome 2012. gada
2. martā apstiprināja prioritātes, lai nodrošinātu
finanšu stabilitāti, fiskālo konsolidāciju un rīcību
izaugsmes sekmēšanai. Tā uzsvēra vajadzību īstenot
diferencētu, izaugsmi veicinošu fiskālo konsolidāciju, atjaunot
normālus aizdevumu nosacījumus ekonomikai, sekmēt izaugsmi un
konkurētspēju, risināt bezdarba problēmu un krīzes
sociālās sekas un modernizēt valsts pārvaldi. (6) Eiropadome 2012. gada 2. martā
arī aicināja dalībvalstis, kuras piedalās paktā
"Euro plus", savlaicīgi nākt klajā ar savām
saistībām, lai tās varētu iekļaut minēto valstu
stabilitātes vai konverģences programmās un valstu reformu
programmās. (7) Rumānija 2012. gada
23. aprīlī iesniedza savu 2012. gada valsts reformu
programmu, savukārt 2012. gada 11. maijā ‑ konverģences
programmu, kas attiecas uz 2012.–2015. gadu. (8) Padome 2009. gada
6. maijā pieņēma Lēmumu 2009/459/EK[5] nolūkā darīt
pieejamu Rumānijai vidēja termiņa finansiālo palīdzību
trīs gadiem saskaņā ar Līguma 143. pantu.
Pievienotajā saprašanās memorandā, kas parakstīts
2009. gada 23. jūnijā, un tā turpmākajos
papildinājumos izklāstīti ekonomikas politikas nosacījumi,
pamatojoties uz kuriem tika piešķirta finansiālā palīdzība.
Lēmums 2009/459/EK tika grozīts 2010. gada 16. martā
ar Lēmumu 2010/183/ES[6].
Pēc tam, kad Rumānija bija sekmīgi īstenojusi minēto
programmu, un ņemot vērā tekošā konta daļēju
korekciju atlikušo strukturālo trūkumu dēļ Rumānijas
ražošanas un darba tirgū, kas padara valsti uzņēmīgu pret
starptautiskajiem cenu satricinājumiem, Padome 2011. gada
12. maijā pieņēma Lēmumu 2011/288/ES[7] nolūkā darīt
pieejamu Rumānijai vidēja termiņa finansiālu
palīdzību piesardzības pasākumu veidā laikposmam uz
trīs gadiem saskaņā ar Līguma 143. pantu. Pievienotais
saprašanās memorands tika parakstīts 2011. gada
29. jūnijā, savukārt tā pirmais
papildinājums ‑ 2011. gada 27. decembrī. (9) Vidēja termiņa
finansiālās palīdzības programmas otrajā
oficiālajā pārskatīšanā, kas notika 2012. gada
aprīļa beigās un maija sākumā, tika konstatēts,
ka Rumānija programmu joprojām īsteno saskaņā ar
grafiku. Mērķis par skaidras naudas fiskālo deficītu budžetā
2011. gadam tika sasniegts, savukārt ENS[8] mērķis tiktu
sasniegts, ja nebūtu liela vienreizēja pasākuma
saistībā ar tiesas lēmumiem, kas liek valdībai maksāt
kompensāciju noteiktām darbinieku kategorijām. 2012. gada
budžets joprojām ir uz pareizā ceļa attiecībā uz
tāda deficīta panākšanu, kas ir zem 3 % no IKP ENS
izteiksmē. Rumānijas banku nozare joprojām ir stabila
neatkarīgi no pašlaik notiekošās aktīvu kvalitātes
pasliktināšanās, kas joprojām ietekmē banku nozares
rentabilitāti. Programmas nosacījumi
finanšu nozarē tika izpildīti, lai gan dažos gadījumos ar
zināmiem kavējumiem. Progress galvenajās strukturālo
reformu jomās, piemēram, enerģētikas, transporta un ES
līdzekļu apguves jomā, nav bijis vienmērīgs. (10) Pēc lejupslīdes divu
gadu garumā Rumānijas reālais IKP 2011. gadā ir
palielinājies par 2,5 %. 2012. gadā tiek sagaidīts, ka
izaugsme samazināsies līdz 1,4 %. Tiek prognozēts, ka
iekšzemes pieprasījums būs galvenais izaugsmes
virzītājspēks. Tiek prognozēts, ka valsts ieguldījums,
ko papildinās labāka ES līdzekļu apguve,
2012. gadā ieņems nozīmīgu lomu. (11) Pamatojoties uz
2012. gada konverģences programmas novērtējumu
saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97, Padome uzskata, ka
makroekonomikas scenārijs, kas veido pamatu budžeta prognozēm
minētajā programmā, šķiet ticams. Programmā izklāstītās
budžeta stratēģijas mērķis ir panākt budžeta
deficītu, kas ir zem 3 % no IKP 2012. gadā un kas
atbilst Padomes sniegtajiem ieteikumiem Rumānijai saskaņā ar
pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru .
Pēc tam tās mērķis ir sasniegt noteikto vidēja
termiņa budžeta mērķi (VTM), kas ir noteikts 0,7 % no
IKP strukturālā izteiksmē. VTM pienācīgi
atspoguļo Stabilitātes un izaugsmes pakta prasības. Pēc
tam, kad 2012. gadā būs novērsts pārmērīgs
budžeta deficīts, paredzams, ka 2013. gadā deficīts
vēl samazināsies līdz 2,2 % no IKP, 2014. gadā
līdz 1,2 % no IKP, savukārt 2015. gadā līdz
0,9 % no IKP. Balstoties uz (pārrēķināto)
strukturālo budžeta bilanci[9],
tas nozīmē, ka deficīts 2012. gadā uzlabosies par
1,5 %, 2013. gadā par 0,5 % un 2014. gadā par 0,7 %
atbilstoši Stabilitātes un izaugsmes paktā noteiktajam
kritērijam, proti, 0,5 % no IKP. Valdības izdevumu
pieaugums atbilst Stabilitātes un izaugsmes paktā noteiktajam
izdevumu rādītājam 2012.-2015. gadam. Saskaņā ar
programmu VTM ir paredzēts sasniegt 2014. gadā. Galvenie riski
budžeta mērķiem ir valstij piederošo uzņēmumu parādi,
kā arī iespējamā parādu atkārtota
uzkrāšanās pašvaldību līmenī un veselības nozarē.
Kas attiecas uz valsts parādu, 2011. gada beigās tas bija zem
34 % no IKP, tādējādi paliekot ievērojami zem
60 % no IKP. (12) Rumānija ir
uzņēmusies vairākas saistības saskaņā ar paktu
„Euro plus”. Šīs saistības un 2011. gada saistību
īstenošana attiecas uz konkurences un nodarbinātības
sekmēšanu, publisko finanšu ilgtspējības palielināšanu un
finanšu stabilitātes stiprināšanu, IESAKA Rumānijai laikposmā no
2012. līdz 2013. gadam rīkoties šādi. Īstenot pasākumus, kuri
izklāstīti Lēmumā 2009/459/EK, kas grozīts ar
Lēmumu 2010/183/ES, kā arī pasākumus, kuri noteikti
Lēmumā 2011/288/ES un turpmāk precizēti 2009. gada
23. jūnija saprašanās memorandā un tā turpmākajos
papildinājumos, kā arī 2011. gada 29. jūnija
saprašanās memorandā un tā turpmākajos papildinājumos. Briselē, Padomes vārdā — priekšsēdētājs [1] OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp. [2] COM(2012)325 final. [3] P7_TA(2012)0048 un P7_TA(2012)0047. [4] Padomes 2012. gada 26. aprīļa
Lēmums 2012/238/ES. [5] OV L 150, 13.6.2009.,
8. lpp. [6] OV L 83, 30.3.2010.,
19. lpp. [7] OV L 132, 19.5.2011.,
15. lpp. [8] Eiropas norēķinu sistēma. [9] Cikliski koriģēta bilance, neskaitot
vienreizējos un pagaidu pasākumus, ko Komisijas dienesti
pārrēķinājuši, balstoties uz programmā ietverto
informāciju un izmantojot kopīgi pieņemto metodiku.