Ieteikums

PADOMES IETEIKUMS

par Rumānijas 2012. gada valsts reformu programmu, ar ko sniedz Padomes atzinumu par Rumānijas konverģences programmu 2012.-2015. gadam

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 1997. gada 7. jūlija Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu[1] un jo īpaši tās 5. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumus[2],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta rezolūcijas[3],

ņemot vērā Eiropadomes secinājumus,

ņemot vērā Nodarbinātības komitejas atzinumu,

pēc apspriešanās ar Ekonomikas un finanšu komiteju,

tā kā:

(1)       Eiropadome 2010. gada 26. martā atbalstīja Eiropas Komisijas priekšlikumu sākt jaunu nodarbinātības un izaugsmes stratēģiju — „Eiropa 2020” —, kam pamatā būtu ciešāka ekonomikas politikas koordinācija, pievēršot uzmanību galvenajām jomām, kurās jārīkojas, lai palielinātu Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu un konkurētspēju.

(2)       Padome 2010. gada 13. jūlijā pieņēma ieteikumu par dalībvalstu un Savienības vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm (2010.–2014. gads), savukārt 2010. gada 21. oktobrī — lēmumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm[4], kas kopā veido „integrētās pamatnostādnes”. Dalībvalstis tika aicinātas ņemt vērā šīs integrētās pamatnostādnes savā ekonomikas un nodarbinātības politikā.

(3)       Padome 2011. gada 12. jūlijā pieņēma ieteikumu par Rumānijas valsts reformu programmu 2011. gadam un sniedza Padomes atzinumu par Rumānijas atjaunināto konverģences programmu 2011.-2014. gadam.

(4)       Komisija 2011. gada 23. novembrī pieņēma otro gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot otro Eiropas ex-ante un integrētas politikas koordinēšanas pusgadu, kas balstās uz stratēģiju "Eiropa 2020".

(5)       Eiropadome 2012. gada 2. martā apstiprināja prioritātes, lai nodrošinātu finanšu stabilitāti, fiskālo konsolidāciju un rīcību izaugsmes sekmēšanai. Tā uzsvēra vajadzību īstenot diferencētu, izaugsmi veicinošu fiskālo konsolidāciju, atjaunot normālus aizdevumu nosacījumus ekonomikai, sekmēt izaugsmi un konkurētspēju, risināt bezdarba problēmu un krīzes sociālās sekas un modernizēt valsts pārvaldi.

(6)       Eiropadome 2012. gada 2. martā arī aicināja dalībvalstis, kuras piedalās paktā "Euro plus", savlaicīgi nākt klajā ar savām saistībām, lai tās varētu iekļaut minēto valstu stabilitātes vai konverģences programmās un valstu reformu programmās.

(7)       Rumānija 2012. gada 23. aprīlī iesniedza savu 2012. gada valsts reformu programmu, savukārt 2012. gada 11. maijā ‑ konverģences programmu, kas attiecas uz 2012.–2015. gadu.

(8)       Padome 2009. gada 6. maijā pieņēma Lēmumu 2009/459/EK[5] nolūkā darīt pieejamu Rumānijai vidēja termiņa finansiālo palīdzību trīs gadiem saskaņā ar Līguma 143. pantu. Pievienotajā saprašanās memorandā, kas parakstīts 2009. gada 23. jūnijā, un tā turpmākajos papildinājumos izklāstīti ekonomikas politikas nosacījumi, pamatojoties uz kuriem tika piešķirta finansiālā palīdzība. Lēmums 2009/459/EK tika grozīts 2010. gada 16. martā ar Lēmumu 2010/183/ES[6]. Pēc tam, kad Rumānija bija sekmīgi īstenojusi minēto programmu, un ņemot vērā tekošā konta daļēju korekciju atlikušo strukturālo trūkumu dēļ Rumānijas ražošanas un darba tirgū, kas padara valsti uzņēmīgu pret starptautiskajiem cenu satricinājumiem, Padome 2011. gada 12. maijā pieņēma Lēmumu 2011/288/ES[7] nolūkā darīt pieejamu Rumānijai vidēja termiņa finansiālu palīdzību piesardzības pasākumu veidā laikposmam uz trīs gadiem saskaņā ar Līguma 143. pantu. Pievienotais saprašanās memorands tika parakstīts 2011. gada 29. jūnijā, savukārt tā pirmais papildinājums ‑ 2011. gada 27. decembrī.

(9)       Vidēja termiņa finansiālās palīdzības programmas otrajā oficiālajā pārskatīšanā, kas notika 2012. gada aprīļa beigās un maija sākumā, tika konstatēts, ka Rumānija programmu joprojām īsteno saskaņā ar grafiku. Mērķis par skaidras naudas fiskālo deficītu budžetā 2011. gadam tika sasniegts, savukārt ENS[8] mērķis tiktu sasniegts, ja nebūtu liela vienreizēja pasākuma saistībā ar tiesas lēmumiem, kas liek valdībai maksāt kompensāciju noteiktām darbinieku kategorijām. 2012. gada budžets joprojām ir uz pareizā ceļa attiecībā uz tāda deficīta panākšanu, kas ir zem 3 % no IKP ENS izteiksmē. Rumānijas banku nozare joprojām ir stabila neatkarīgi no pašlaik notiekošās aktīvu kvalitātes pasliktināšanās, kas joprojām ietekmē banku nozares rentabilitāti. Programmas nosacījumi finanšu nozarē tika izpildīti, lai gan dažos gadījumos ar zināmiem kavējumiem. Progress galvenajās strukturālo reformu jomās, piemēram, enerģētikas, transporta un ES līdzekļu apguves jomā, nav bijis vienmērīgs.

(10)     Pēc lejupslīdes divu gadu garumā Rumānijas reālais IKP 2011. gadā ir palielinājies par 2,5 %. 2012. gadā tiek sagaidīts, ka izaugsme samazināsies līdz 1,4 %. Tiek prognozēts, ka iekšzemes pieprasījums būs galvenais izaugsmes virzītājspēks. Tiek prognozēts, ka valsts ieguldījums, ko papildinās labāka ES līdzekļu apguve, 2012. gadā ieņems nozīmīgu lomu.

(11)     Pamatojoties uz 2012. gada konverģences programmas novērtējumu saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97, Padome uzskata, ka makroekonomikas scenārijs, kas veido pamatu budžeta prognozēm minētajā programmā, šķiet ticams. Programmā izklāstītās budžeta stratēģijas mērķis ir panākt budžeta deficītu, kas ir zem 3 % no IKP 2012. gadā un kas atbilst Padomes sniegtajiem ieteikumiem Rumānijai saskaņā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru . Pēc tam tās mērķis ir sasniegt noteikto vidēja termiņa budžeta mērķi (VTM), kas ir noteikts 0,7 % no IKP strukturālā izteiksmē. VTM pienācīgi atspoguļo Stabilitātes un izaugsmes pakta prasības. Pēc tam, kad 2012. gadā būs novērsts pārmērīgs budžeta deficīts, paredzams, ka 2013. gadā deficīts vēl samazināsies līdz 2,2 % no IKP, 2014. gadā līdz 1,2 % no IKP, savukārt 2015. gadā līdz 0,9 % no IKP. Balstoties uz (pārrēķināto) strukturālo budžeta bilanci[9], tas nozīmē, ka deficīts 2012. gadā uzlabosies par 1,5 %, 2013. gadā par 0,5 % un 2014. gadā par 0,7 % atbilstoši Stabilitātes un izaugsmes paktā noteiktajam kritērijam, proti, 0,5 % no IKP. Valdības izdevumu pieaugums atbilst Stabilitātes un izaugsmes paktā noteiktajam izdevumu rādītājam 2012.-2015. gadam. Saskaņā ar programmu VTM ir paredzēts sasniegt 2014. gadā. Galvenie riski budžeta mērķiem ir valstij piederošo uzņēmumu parādi, kā arī iespējamā parādu atkārtota uzkrāšanās pašvaldību līmenī un veselības nozarē. Kas attiecas uz valsts parādu, 2011. gada beigās tas bija zem 34 % no IKP, tādējādi paliekot ievērojami zem 60 % no IKP.

(12)     Rumānija ir uzņēmusies vairākas saistības saskaņā ar paktu „Euro plus”. Šīs saistības un 2011. gada saistību īstenošana attiecas uz konkurences un nodarbinātības sekmēšanu, publisko finanšu ilgtspējības palielināšanu un finanšu stabilitātes stiprināšanu,

IESAKA Rumānijai laikposmā no 2012. līdz 2013. gadam rīkoties šādi.

Īstenot pasākumus, kuri izklāstīti Lēmumā 2009/459/EK, kas grozīts ar Lēmumu 2010/183/ES, kā arī pasākumus, kuri noteikti Lēmumā 2011/288/ES un turpmāk precizēti 2009. gada 23. jūnija saprašanās memorandā un tā turpmākajos papildinājumos, kā arī 2011. gada 29. jūnija saprašanās memorandā un tā turpmākajos papildinājumos.

Briselē,

                                                                       Padomes vārdā —

                                                                       priekšsēdētājs

[1]               OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp.

[2]               COM(2012)325 final.

[3]               P7_TA(2012)0048 un P7_TA(2012)0047.

[4]               Padomes 2012. gada 26. aprīļa Lēmums 2012/238/ES.

[5]               OV L 150, 13.6.2009., 8. lpp.

[6]               OV L 83, 30.3.2010., 19. lpp.

[7]               OV L 132, 19.5.2011., 15. lpp.

[8]               Eiropas norēķinu sistēma.

[9]               Cikliski koriģēta bilance, neskaitot vienreizējos un pagaidu pasākumus, ko Komisijas dienesti pārrēķinājuši, balstoties uz programmā ietverto informāciju un izmantojot kopīgi pieņemto metodiku.