Ieteikums PADOMES IETEIKUMS par Itālijas 2012. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Itālijas 2012.–2015. gada stabilitātes programmu /*
Ieteikums PADOMES IETEIKUMS par Itālijas 2012. gada valsts
reformu programmu
un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Itālijas 2012.–2015. gada
stabilitātes programmu EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par
Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 121. panta
2. punktu un 148. panta 4. punktu, ņemot vērā Padomes
1997. gada 7. jūlija Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta
stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un
koordinācijas stiprināšanu[1] un
jo īpaši tās 5. panta 2. punktu, ņemot vērā Eiropas Parlamenta
un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (EK) Nr. 1176/2011 par
to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko
nelīdzsvarotību[2], un
jo īpaši tās 6. panta 1. punktu, ņemot vērā Eiropas Komisijas
ieteikumu[3], ņemot vērā Eiropas Parlamenta rezolūcijas[4], ņemot vērā Eiropadomes
secinājumus, ņemot vērā
Nodarbinātības komitejas atzinumu, pēc apspriešanās ar Ekonomikas un
finanšu komiteju, tā kā: (1)
Eiropadome 2010. gada 26. martā
piekrita Eiropas Komisijas priekšlikumam aizsākt jaunu izaugsmes un nodarbinātības
stratēģiju „Eiropa 2020”, kam pamatā būtu ciešāka
ekonomikas politikas koordinācija, lielākoties pievēršot
uzmanību galvenajām jomām, kurās jārīkojas, lai palielinātu
Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu un
konkurētspēju. (2)
Padome 2010. gada 13. jūlijā
pieņēma ieteikumu par dalībvalstu un Savienības
vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm
(2010.–2014. g.), bet 2010. gada 21. oktobrī – lēmumu
par dalībvalstu nodarbinātības politikas
pamatnostādnēm[5], kas kopā veido
„integrētās pamatnostādnes”. Dalībvalstis tika
aicinātas ņemt vērā šīs integrētās
pamatnostādnes savā ekonomikas un nodarbinātības
politikā. (3)
Padome 2011. gada 12. jūlijā
pieņēma ieteikumu par Itālijas valsts reformu programmu
2011. gadam un sniedza atzinumu par Itālijas atjaunināto
stabilitātes programmu 2011.–2014. gadam. (4)
Komisija 2011. gada 23. novembrī
pieņēma otro gada izaugsmes pētījumu,
tādējādi uzsākot otro Eiropas ex-ante un
integrētas politikas koordinēšanas pusgadu, kas balstās uz
stratēģiju „Eiropa 2020”. Komisija 2012. gada 14. februārī,
pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 1176/2011, pieņēma
Brīdinājuma mehānismu ziņojumu[6],
kurā Itālija minēta kā viena no dalībvalstīm, par
kurām būtu jāsagatavo padziļināts pārskats. (5)
Eiropadome 2012. gada 2. martā
apstiprināja, ka prioritātes ir nodrošināt finanšu
stabilitāti, fiskālo konsolidāciju un sekmēt izaugsmi. Tā
uzsvēra, ka jāpanāk diferencēta, izaugsmei
labvēlīga fiskālā konsolidācija, ekonomikā
jāatjauno parastie kreditēšanas nosacījumi, jāveicina
izaugsme un konkurētspēja, jārisina bezdarba problēma un
krīzes sociālās sekas un jāmodernizē publiskā
pārvalde. (6)
Eiropadome 2012. gada 2. martā aicināja
dalībvalstis, kas piedalās paktā "Euro plus",
savlaicīgi nākt klajā ar savām saistībām, lai
tās varētu ietvert stabilitātes vai konverģences
programmās un valsts reformu programmās. (7)
Itālija 2012. gada 30. aprīlī
iesniedza savu 2012. gada stabilitātes programmu, kas attiecas uz
2012.–2015. gadu, un 2012. gada valsts reformu programmu. Abas programmas
izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to
savstarpējo saistību. Komisija padziļinātajā
pārskatā, ko sagatavo saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011
5. pantu, izvērtēja, vai Itāliju skar makroekonomiskā
nelīdzsvarotība. Komisija padziļinātajā
pārskatā[7] secināja, ka
Itālijā pastāv nelīdzsvarotība, kas gan nav
pārmērīga. Konkrētāk, lai gan valsts parāds jau
tiek rūpīgi kontrolēts saskaņā ar Stabilitātes un
izaugsmes paktu, uzmanība jāpievērš makroekonomiskajām
norisēm eksporta jomā, lai samazinātu iespējamo
nelabvēlīgo ietekmi uz ekonomikas funkcionēšanu. (8)
Pamatojoties uz stabilitātes programmas
novērtējumu saskaņā ar Padomes Regulas (EK) 1466/97
5. panta 1. punktu, Padome uzskata, ka programmas pamatā esošais
makroekonomiskais scenārijs ir ticams, ar nosacījumu, ka
nepasliktinās apstākļi finanšu tirgos. Saskaņā ar
Komisijas 2012. gada pavasara prognozi reālais IKP šogad krasi
samazināsies, bet 2013. gadā sāks pakāpeniski pieaugt.
Saskaņā ar pārmērīga budžeta deficīta
novēršanas procedūru programmā izklāstītās
budžeta stratēģijas mērķis ir līdz 2012. gadam
samazināt vispārējās valdības budžeta deficītu
līdz atsauces vērtībai — 3 % no IKP, vēl
vairāk ierobežojot izdevumus un rodot papildu ieņēmumus. Programmā
apstiprinātais vidējā termiņa mērķis (VTM)
pēc pārmērīga budžeta deficīta novēršanas ir
līdzsvarots budžeta stāvoklis strukturālā izteiksmē,
kas pienācīgi atspoguļo Stabilitātes un izaugsmes pakta
prasības. To plānots sasniegt 2013. gadā, t.i., vienu gadu
agrāk, nekā bija paredzēts iepriekšējā
stabilitātes programmā. Pamatojoties uz
(pārrēķināto) strukturālo deficītu[8],
laikposmā no 2010. līdz 2012. gadam plānotie
fiskālie pasākumi vidēji gadā krietni pārsniedz 0,5%
no IKP, ko Padome ieteica saskaņā ar pārmērīga budžeta
deficīta novēršanas procedūru. Paredzētais korekciju temps
2013. gadā strukturālā izteiksmē ir pietiekams VTM
sasniegšanai attiecīgajā gadā, un plānotais valdības
izdevumu pieauguma temps, ņemot vērā diskrecionārus
pasākumus ieņēmumu palielināšanai, atbilstu Stabilitātes
un izaugsmes pakta izdevumu griestiem. Programmā prognozēts, ka valdības
parāda attiecība pret IKP sasniegs maksimumu 2012. gadā un
pēc tam aizvien straujāk samazināsies, jo palielināsies
primārais pārpalikums. 2013.–14. gadā Itālijā
būs pārejas periods, un tās budžeta plāni nodrošina
pietiekamu virzību, lai būtu iespējams izpildīt
Stabilitātes un izaugsmes paktā noteikto parāda
samazināšanas nosacījumu, kā to apstiprina arī Komisijas
2012. gada pavasara prognoze. Saskaņā ar plāniem parāda
samazināšanas nosacījums tiks izpildīts pārejas perioda
beigās (2015. gads). Lai sasniegtu minēto budžeta deficīta un
parāda apjomu, būs vajadzīga stingra un rūpīga
2010.–11. gadā pieņemto budžeta korektīvo pasākumu
īstenošana. Visbeidzot, ir pamats uzskatīt, ka Itālijas publisko
finanšu ilgtspēju ilgtermiņā apdraud vidējs risks. (9)
Attiecībā uz fiskālo satvaru
Itālijas parlaments ir apstiprinājis likumprojektu, ar ko
Itālijas konstitūcijā tiek ieviests līdzsvarota budžeta
noteikums. Būs nepieciešami īstenošanas normatīvie akti, kuros
precizēti šī noteikuma būtiskākie principi, t.i.,
piemērošanas kārtība, pienācīgi korekcijas
mehānismi un izņēmuma klauzulas, kā arī
nepieciešamā koordinācija dažādos valsts pārvaldes
līmeņos. Valdība ir apņēmusies panākt publisko
izdevumu lietderības un kvalitātes noturīgu uzlabošanos,
padziļināti izvērtējot izdevumus visos pārvaldes
līmeņos. Šāda izdevumu pārskatīšana arī
ļautu par prioritāriem izvirzīt izaugsmei labvēlīgus
izdevumu posteņus. Ar tādu pašu mērķi tiek
pārorientēta struktūrfondu izmantošana saskaņā ar
2011. gada martā veiktajiem pasākumiem un 2011. gada novembra
kohēzijas rīcības plānu, kura mērķis ir
paātrināt struktūrfondu apguvi. Tomēr
administratīvās rīcībspējas būtiski trūkumi
vēl aizvien kavē līdzekļu apgūšanu un
tādējādi arī plāna īstenošanu, īpaši
konverģences reģionos. (10)
Nodokļu sistēmas struktūra un plaši
izplatītā izvairīšanās no nodokļiem un nelegālais
darbs ir nelabvēlīgi ietekmējuši Itālijas ekonomikas
rādītājus. Nodokļu nomaksu un pārvaldību
ietekmē arī ļoti dažādi nodokļu izdevumi un
sarežģītas un apgrūtinošas administratīvās
procedūras. Nodokļu sloga daļēja pārnešana no
ražošanas faktoriem uz patēriņu un īpašumu ir svarīgs
pirmais solis, lai padarītu nodokļu struktūru izaugsmei
labvēlīgāku, tomēr uzsāktais ir jāturpina,
tajā pašā laikā pienācīgu uzmanību pievēršot
sadalījuma ietekmei. (11)
Sociālo partneru 2011. gada jūnijā
panāktā vienošanās reformēt koplīgumu sistēmu ir
oficiāli iestrādāta tiesību aktos. Tas dotu iespēju
plašāk izmantot uzņēmuma līmeņa līgumus,
tādējādi ņemot vērā konkrētu ražošanas
darbību vajadzības. Tomēr koplīgumu sistēma
jāreformē vēl pamatīgāk, lai atrisinātu
problēmu, kad nominālo darbaspēka izmaksu pieaugums
Itālijā ir straujāks nekā tās tirdzniecības
partneriem, kas ir viens no Itālijas konkurētspējas
samazināšanās galvenajiem iemesliem, proti, jāpanāk
elastīgāka sistēma nozaru līmenī valsts
mērogā. Valdība 2012. gada aprīlī ierosināja
vērienīgu darba tirgus reformu, lai risinātu Itālijas darba
tirgus iesīkstējušās problēmas, tostarp
sadrumstalotību. Šī reforma jāpieņem steidzami, lai
nodrošinātu, ka tās mērķi un vēriens ir
samērā ar Itālijas darba tirgus problēmām. Cieši
jāpārrauga nodarbinātības dienestu liberalizācijas
apjoms un efektivitāte. (12)
Neraugoties uz centieniem uzlabot sieviešu
nodarbināmību, galvenokārt ar mērķtiecīgiem
nodokļu atvieglojumiem, Itālijā sieviešu
nodarbinātības līmenis ir ievērojami zemāks
(46,5 % 2011. gadā) nekā ES 27 vidējais
rādītājs (58,5 % 2011. gadā). Vajadzīgi
plašāki pasākumi bērnu un vecu cilvēku aprūpes
iestāžu jomā. Sevišķi lielas grūtības paredzamas
privātajā sektorā nodarbinātajām vecāka
gadagājuma sievietēm, jo no 2012. līdz 2018. gadam
sieviešu pensionēšanās vecums pieaugs par pieciem gadiem. (13)
Itālijā jauniešu bezdarbs 2011.gadā
sasniedza vidēji 29,1% un 2012. gada pirmajos mēnešos pieauga
vēl vairāk. Augsts ir bezdarba līmenis augstskolu absolventu
vidū, un pastāv nesaderība starp iegūtajām un darba
tirgū nepieciešamajām prasmēm. Apsveicami ir centieni izmantot
mācību praksi kā ceļu ieiešanai darba tirgū,
tomēr ir jārealizē attiecīgi pasākumi, piemēram,
jāizveido jauna profesionālās apmācības un
stažēšanās standartu sistēma un prasmju sertifikācijas
shēmas. Komisija izveidoja darba grupu, lai kohēzijas fondu
līdzekļus pārdalītu pasākumiem, kas sekmē
jauniešu nodarbinātību un MVU attīstību. (14)
Priekšlaicīgas mācību
pārtraukšanas rādītājs valsts mērogā ir
18,8 %, lai gan pastāv lielas reģionālas
atšķirības, un tam ir negatīva ietekme uz jauniešu bezdarbu. Lai
cīnītos ar priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, ir
jārīkojas mērķtiecīgāk un saskaņotāk,
kombinējot profilakses, intervences un kompensācijas pasākumus. Jārisina
jautājums par augstākās izglītības vājajiem
rezultātiem, tostarp pilnībā īstenojot 2010. gada
augstskolu reformu un iedibinot ciešāku saikni starp augstskolu sniegumu
un publiskā finansējuma piešķiršanu. (15)
Itālija ir pieņēmusi svarīgus
pasākumus, lai liberalizētu pakalpojumu (īpaši profesionālo
pakalpojumu) sfēru un uzlabotu konkurenci ar tīkliem
saistītās nozarēs. Tomēr daudzas problēmas
saglabājas enerģētikas un transporta nozarē, jo īpaši
dzelzceļa un ostu jomā, kur infrastruktūras un tirgus
trūkumi joprojām ir ievērojami. (16)
Lai gan jau ir pieņemti daži
administratīvas vienkāršošanas pasākumi,
uzņēmējdarbības vide Itālijā joprojām ir
sarežģīta. Konkrētāk, tiesu sistēma joprojām ir
neefektīva tādos aspektos kā resursu izmantojums,
procedūras un institucionālā organizācija, kas
atspoguļojas Itālijas civiltiesiskās sistēmas vājajos
rezultātos, proti, lietas tiek izskatītas ļoti ilgi un vēl
neizskatīto lietu ir ļoti daudz. (17)
MVU ir grūti piekļūt
finansējumam, un riska kapitāla intensitāte ir maza. 2011. gada
decembrī tika ieviests atvieglojums par jaunu pašu kapitālu, lai
uzņēmumi varētu ar nodokļiem apliekamajos ienākumos
neiekļaut nosacīto peļņu no jauna pašu kapitāla
iepludināšanas uzņēmumā. Tiek plānots, ka tas
atvieglotu mazo un vidējo uzņēmumu paplašināšanos un
investīcijas inovācijā. Lai gan ir īstenoti daži
pasākumi pētniecības un izstrādes veicināšanai
privātajā sektorā, proti, tiek pārfinansēti
nodokļu kredīti par uzņēmuma ieguldījumiem
pētniecībā, intensitāte saglabājas zema un
inovatīva rakstura projektu īstenošana ir vāja. (18)
Itālija ir uzņēmusies virkni
saistību saskaņā ar paktu „Euro plus”. Šīs saistības
un to izpilde pērn attiecas uz nodarbinātības veicināšanu,
konkurētspējas uzlabošanu, publisko finanšu ilgtspējas uzlabošanu
un finansiālās stabilitātes nostiprināšanu. Komisija ir
izvērtējusi, kā tiek pildītas pakta “Euro plus”
saistības. Ieteikumos ir ņemti vērā šī
novērtējuma rezultāti. (19)
Eiropas pusgada kontekstā Komisija ir veikusi
visaptverošu analīzi par Itālijas ekonomikas politiku. Tā ir
novērtējusi stabilitātes programmu un valsts reformu programmu
un sniegusi padziļinātu pārskatu. Komisija ir ņēmusi
vērā ne tikai to lietderību ilgtspējīgas
fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē
Itālijā, bet arī to atbilstību ES noteikumiem un
norādēm, ņemot vērā to, ka jānostiprina Eiropas
Savienības vispārējā ekonomiskā pārvaldība,
kas panākams, turpmākajos valstu lēmumos ievērojot ES
līmeņa norādes. Komisijas ieteikumi atbilstīgi Eiropas
pusgada koncepcijai ir atspoguļoti 1. līdz
7. ieteikumā. (20)
Ņemot vērā šo novērtējumu,
Padome ir izskatījusi Itālijas stabilitātes programmu, un
tās atzinums[9] ir atspoguļots
1. ieteikumā. (21)
Ņemot vērā Komisijas
padziļinātā pārskata rezultātus un šo
novērtējumu, Padome ir izskatījusi Itālijas valsts reformu
programmu 2012. gadam un Itālijas stabilitātes programmu. Tās
ieteikumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 6. pantu ir
atspoguļoti 1. līdz 7. ieteikumā, IESAKA Itālijai laikposmā no
2012. līdz 2013. gadam rīkoties šādi. 1.
Īstenot plānoto budžeta
stratēģiju un nodrošināt, ka 2012. gadā tiek
novērsts pārmērīgs budžeta deficīts. Nodrošināt
plānoto strukturālo primāro pārpalikumu, lai līdz
2013. gadam parāda attiecība pret IKP sāktu
samazināties. Nodrošināt pienācīgu virzību uz
vidēja termiņa budžeta mērķi, vienlaikus ievērojot
izdevumu griestus un panākot pietiekamu virzību, lai izpildītu
parāda samazināšanas nosacījumu. 2.
Nodrošināt, ka konstitūcijā
iekļautā līdzsvarota budžeta noteikuma galvenie principi,
tostarp pienācīga koordinācija starp dažādiem
pārvaldes līmeņiem, ir saskaņota ar ES sistēmu. Panākt publisko izdevumu
lietderības un kvalitātes noturīgu uzlabošanos,
padziļināti izvērtējot izdevumus visos pārvaldes
līmeņos un īstenojot 2011. gada Kohēzijas
rīcības plānu, kas savukārt ļaus uzlabot ES
līdzekļu apgūšanu un apsaimniekošanu, jo īpaši
Itālijas dienvidos. 3.
Veikt turpmākus pasākumus, lai
risinātu jaunatnes bezdarba problēmu, tostarp uzlabojot
izglītības atbilstību darba tirgus vajadzībām un
atvieglojot darba gaitu uzsākšanu, kā arī radot motivāciju
uzņēmējdarbības uzsākšanai un darbinieku algošanai. Ieviest
valsts mēroga prasmju un kvalifikācijas atzīšanas sistēmu,
lai veicinātu darbaspēka mobilitāti. Veikt pasākumus, lai
apkarotu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu un
samazinātu izglītošanos pārtraukušo studentu skaitu. 4.
Prioritārā kārtā pieņemt
darba tirgus reformas, lai apkarotu darba tirgus sadrumstalotību un
izveidotu integrētu bezdarba pabalstu shēmu. Veikt
turpmākus pasākumus, lai veicinātu sieviešu līdzdalību
darba tirgū, jo īpaši nodrošinot bērnu un vecāka
gadagājuma cilvēku aprūpi. Lai uzlabotu izmaksu
konkurētspēju, stiprināt saikni starp nozaru līmenī
noteiktām algām un ražīgumu, saziņā ar
sociālajiem partneriem un saskaņā ar valsts praksi pilnveidojot
koplīgumu slēgšanas sistēmu. 5.
Turpināt cīņu pret izvairīšanos
no nodokļiem. Apkarot ēnu ekonomiku un nelegālu darbu,
piemēram, pastiprinot pārbaudes un kontroles. Veikt
pasākumus, lai samazinātu nodokļu atbrīvojumu, pabalstu un
samazinātu PVN likmju klāstu, kā arī vienkāršot
nodokļu kodeksu. Veikt turpmākus pasākumus, lai nodokļu
slogu pārvirzītu no kapitāla un darbaspēka uz īpašumu,
patēriņu un vidi. 6.
Īstenot pieņemtos
liberalizācijas un vienkāršošanas pasākumus pakalpojumu
nozarē. Veikt turpmākus pasākumus, lai uzlabotu piekļuvi tirgum
tīkla infrastruktūras nozarēs, kā arī
infrastruktūras jaudu un starpsavienojumus. 7.
Vienkāršot uzņēmējdarbības
tiesisko regulējumu un palielināt administratīvo
rīcībspēju. Uzlabot piekļuvi finanšu instrumentiem, jo
īpaši kapitālam, lai finansētu uzņēmumu augsmi un
inovāciju. Īstenot plānoto civilās tiesvedības
sistēmas reorganizāciju un veicināt alternatīvu strīdu
izšķiršanas mehānismu izmantošanu. Briselē, Padomes
vārdā priekšsēdētājs [1] OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp. [2] OV L 306, 23.11.2011., 25. lpp. [3] COM(2012) 318 final. [4] P7_TA(2012)0048 un P7_TA(2012)0047 [5] Padomes 2012. gada 26. aprīļa Lēmumus
2012/238/ES. [6] COM(2012) 68 final. [7] SWD(2012)156 final [8] Cikliski
koriģētā bilance (atskaitot vienreizējus un citus pagaidu
pasākumus), ko Komisijas dienesti pārrēķinājuši,
pamatojoties uz programmā ietverto informāciju, izmantojot
kopīgi saskaņotu metodiku. [9] Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1466/97
5. panta 2. punktu.