Ieteikums

PADOMES IETEIKUMS

par Francijas 2012. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Francijas stabilitātes programmu 2012.–2016. gadam

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 1997. gada 7. jūlija Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu[1] un jo īpaši tās 5. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1176/2011 par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību[2], un jo īpaši tās 6. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu[3],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta rezolūcijas[4],

ņemot vērā Eiropadomes secinājumus,

ņemot vērā Nodarbinātības komitejas atzinumu,

apspriedusies ar Ekonomikas un finanšu komiteju,

tā kā:

(1)       Eiropadome 2010. gada 26. martā piekrita Eiropas Komisijas priekšlikumam aizsākt jaunu izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju „Eiropa 2020”, kam pamatā būtu ciešāka ekonomikas politikas koordinācija, pievēršot uzmanību galvenajām jomām, kurās jārīkojas, lai palielinātu Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu un konkurētspēju.

(2)       Padome 2010. gada 13. jūlijā pieņēma ieteikumu par dalībvalstu un Savienības vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm (2010.–2014. g.), bet 2010. gada 21. oktobrī – lēmumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm[5], kas kopā veido „integrētās pamatnostādnes”. Dalībvalstis tika aicinātas savā ekonomikas un nodarbinātības politikā ņemt vērā šīs integrētās pamatnostādnes.

(3)       Padome 2011. gada 12. jūlijā pieņēma ieteikumu par Francijas valsts reformu programmu 2011. gadam un sniedza savu atzinumu par atjaunināto Francijas stabilitātes programmu 2011.-2014. gadam.

(4)       Komisija 2011. gada 23. novembrī pieņēma otro Gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot otro Eiropas ex ante un integrētas politikas koordinēšanas pusgadu, kas balstās uz stratēģiju „Eiropa 2020”. Komisija 2012. gada 14. februārī, pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 1176/2011, pieņēma Brīdinājuma mehānisma ziņojumu[6], kurā tā noteica, ka Francija ir viena no dalībvalstīm, kam tiks veikts padziļināts pārskats.

(5)       Eiropadome 2012. gada 2. martā apstiprināja prioritātes, lai nodrošinātu finanšu stabilitāti, fiskālo konsolidāciju un izaugsmes veicināšanas pasākumus. Tā uzsvēra nepieciešamību turpināt diferencētu, izaugsmi veicinošu fiskālo konsolidāciju, atjaunot parastos aizdošanas nosacījumus ekonomikai, veicināt izaugsmi un konkurētspēju, mazināt bezdarbu un krīzes sociālās sekas un modernizēt valsts administrāciju.

(6)       Eiropadome 2012. gada 2. martā arī aicināja dalībvalstis, kas piedalās paktā „Euro plus”, savlaicīgi iesniegt savas saistības, lai tās varētu iekļaut šo valstu stabilitātes un konverģences programmās un valstu reformu programmās.

(7)       Francija 2012. gada 4. maijā iesniedza savu atjaunināto stabilitātes programmu, kas attiecas uz 2012.–2016. gadu, un 2012. gada 13. aprīlī – 2012. gada valsts reformu programmu. Abas programmas izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību. Komisija padziļinātā pārskatā[7] saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 5. pantu ir novērtējusi, vai Franciju ietekmē makroekonomikas nelīdzsvarotība. Komisija secināja, ka Francijā ir nelīdzsvarotība, lai gan ne pārmērīga.

(8)(8)   Pamatojoties uz stabilitātes programmas novērtējumu saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97, Padome uzskata, ka makroekonomiskais scenārijs, kas balstīts uz budžeta prognozēm programmā, ir optimistisks. Komisijas 2012. gada pavasara prognozē paredzēts, ka IKP pieaugums sasniegs 0,5 % 2012. gadā un 1,3 % 2013. gadā, salīdzinot ar attiecīgi 0,7 % un 1,75 % atbilstīgi programmai. Pēc tam, kad 2011. gadā budžeta deficīts 5,2 % apmērā no IKP bija mazāks par gaidīto, programmā plānots 2013. gadā (Padomes noteiktais termiņš pārmērīga budžeta deficīta novēršanai) to samazināt līdz 3 % no IKP un pēc tam turpināt konsolidāciju, līdz 2016. gadam sasniedzot līdzsvarotu budžetu. Programmas periodā paredzēts sasniegt budžeta vidējā termiņa mērķi (VTM) attiecībā uz līdzsvarotu budžetu strukturālā izteiksmē. VTM pienācīgi atspoguļo Stabilitātes un izaugsmes pakta prasības. Pamatojoties uz (pārrēķināto) strukturālo bilanci[8], plānotie vidējie gada fiskālie centieni 2010.-2013. gadā atbilst Padomes 2009. gada 2. decembra ieteikumam. 2014.-2016. gadā paredzēts gūt gada progresu strukturālā izteiksmē, kas vienāds ar papildu 0,7 % no IKP, virzībā uz VTM sasniegšanu. Atbilstīgi programmai valsts izdevumu pieauguma rādītājs, ņemot vērā diskrecionāros ieņēmumu pasākumus, atbilst Stabilitātes un izaugsmes paktā noteiktajam izdevumu kritērijam. Programmā norādīto pielāgošanas tendenci apdraud riski. Makroekonomikas scenārijs varētu izrādīties mazāk labvēlīgs, kā norādīts Komisijas 2012. gada pavasara prognozē. Pasākumi nav pietiekami precizēti, lai sasniegtu mērķus, sākot no 2013. gada, un īstenotu ieteiktos vidējos gada fiskālos centienus. Turklāt Francijas rezultātu izklāsts attiecībā uz izdevumu mērķu sasniegšanu ir jaukta tipa. Tāpēc nevar nodrošināt, ka pārmērīgais budžeta deficīts tiks novērsts līdz 2013. gadam, ja vien plānotie pasākumi netiks pietiekami precizēti un vajadzības gadījumā īstenoti papildu pasākumi. Sākot no 85,8 % no IKP 2011. gadā, paredzams, ka parāda attiecība sasniegs 89,2 % 2013. gadā un samazināsies līdz 83,2 % 2016. gadā. Atbilstīgi programmai parāda samazināšanas kritērijs tiks izpildīts pārejas perioda beigās (2016. gadā).

(9)       Lai gan 2011. gada otrajā pusē un 2012. gada februārī tika pieņemti papildu konsolidācijas pasākumi, fiskālās konsolidācijas īstenošana joprojām ir galvenais uzdevums. Lai atjaunotu ilgtspējīgu fiskālo stāvokli, ir svarīgi izvairīties no izdevumu pārsniegumiem, izmantojot pastiprinātus fiskālos centienus uz pilnībā precizētu pasākumu pamata. Turklāt Francijai būtu lietderīgi izmantot iespējas paātrināt budžeta deficīta samazināšanu, lai veicinātu pārmērīgā budžeta deficīta novēršanu, kā plānots. Attiecībā uz valsts finanšu ilgtermiņa stabilitāti un turpmāko pensiju pietiekamību tiek pakāpeniski piemērota 2010. gada pensiju reforma. Tomēr nav pārliecības, ka līdz 2018. gadam sistēma būs līdzsvarota, ja nodarbinātība un izaugsme izrādās mazāka nekā prognozēts, un paredzams, ka pēc 2020. gada sistēmai būs budžeta deficīts. Turklāt jaunizveidotā koordinācijas komiteja, kas tika izveidota ar uzdevumu sniegt ikgadēju atzinumu par dažādu pensiju shēmu finansiālo stāvokli un nepieciešamajiem nosacījumiem, lai līdz 2018. gadam nodrošinātu līdzsvarotus kontus, 2011. gadā nesniedza šādu atzinumu, tādējādi sarežģījot pensiju sistēmas ilgtspējas novērtējumu.

(10)     Francijas darba tirgus funkcionēšana tiktu uzlabota, vēl vairāk samazinot darba tirgus segmentāciju. Darba drošības līgums (CSP), kurš tika ieviests ar 2011. gada jūlija tiesību aktu un kurā apvienoti divi jau esoši līgumi, ekonomisko grūtību izraisītas darbinieku skaita samazināšanas gadījumā konsultēšanas slogu no darba devējiem novirza valsts nodarbinātības dienestiem (Pôle emploi). Tas ir pozitīvs, bet ierobežots solis. Ir veikti vai tiek apspriesti arī vairāki pasākumi, lai nodrošinātu elastīgus darba organizācijas veidus uzņēmumiem, kas nonākuši īslaicīgās grūtībās. Tomēr tie nav konkrēti vērsti pret darba tirgus segmentāciju. Turklāt darba aizsardzības tiesību aktu pārskatīšana liecina, ka administratīvā kārtība atsevišķu darbinieku atlaišanai no darba joprojām rada šaubas un potenciāli lielas izmaksas darba devējiem. Visbeidzot, ir svarīgi nodrošināt, lai jebkura minimālās algas attīstība atbalstītu nodarbinātību, īpaši jaunāku darbinieku un mazkvalificēta darbaspēka nodarbinātību.

(11)     Pēc pensiju reformas veikti pasākumi, lai veicinātu vecāku darbinieku nodarbināšanu, tostarp prasība uzņēmumiem īstenot aktīvā vecumā esošu cilvēkresursu vadību, ir soļi pareizajā virzienā. Tomēr saistītajiem rīcības plāniem parasti trūkst vērienīguma, un tajos nav iekļauti tādi pasākumi kā darba laika samazināšana vai to amatu piedāvāšana, kas būtu īpaši piemēroti vecākiem darbiniekiem. Turklāt daži bezdarbnieku pabalstu sistēmas aspekti vecākiem darbiniekiem (ilgums, pakāpeniskās samazināšanas trūkums) var nodrošināt ierobežotus stimulus strādāt. Visbeidzot, ir nepieciešama vērienīgāka stratēģija pieaugušo izglītības jomā, lai palielinātu pieaugušo darbaspēka nodarbināmību.

(12)     Lai novērstu jauniešu bezdarbu, Francijas iestādes ir apņēmušās līdz 2015. gadam palielināt mācekļu skaitu no 600 000 līdz 800 000. 2011. un 2012. gadā tika ieviesti vairāki pasākumi, lai palielinātu mācekļu kvotu uzņēmumos un pastiprinātu sodus uzņēmumiem, kas to neievērotu. Neraugoties uz šiem pasākumiem, mācekļu kopējais skaits joprojām ir tālu no mērķa. Turklāt nesens ziņojums, kuru uzdevušas Francijas iestādes, liecināja, ka 40 % MVU uzskata, ka mācekļu prasmes neatbilst viņu vajadzībām. Tādēļ politikas nostādnes jauniešu bezdarba novēršanai gūtu labumu no lielākas saskaņas starp izglītības sistēmā mācītajām prasmēm un darba tirgus vajadzībām.

(13)     Darba meklētāju darbā iekārtošanas dienestu (ANPE) un bezdarbnieka pabalstu aģentūras (UNEDIC) apvienošana vienotā struktūrā (Pôle emploi) līdz šim nav devusi gaidītos rezultātus pakalpojumu efektivitātes un kvalitātes izteiksmē. Jaunais daudzgadu trīspusējais līgums, kas parakstīts 2012. gada janvārī (starp valdību, sociālajiem partneriem un Pôle emploi) par Pôle emploi darbību un pakalpojumiem 2012.–2014. gadam, ir solis pareizajā virzienā. Tomēr īstermiņa/ilgtermiņa mērķu skaits vēl jānosaka, tādējādi šajā posmā ir sarežģīti novērtēt reformas vērienīgumu. Reformas ticamību kavē arī valsts nodarbinātības dienestu budžeta un cilvēkresursu ierobežojumi.

(14)     Francija 2012. gada februārī pieņēma PVN paaugstināšanu par 1,6 procentu punktiem līdz 21,2 % un par kapitāla ienākumiem un peļņu veikto sociālo maksājumu palielināšanu par 2 procentu punktiem līdz 15,5 %, lai kompensētu darba devēju mazākas sociālās iemaksas. Tas ir atbilstīgs pasākums, lai ieviestu līdzsvarotāku nodokļu sistēmu, kas novirza nodokļu slogu no darbaspēka. Kā norādīts Komisijas dienestu veiktajā padziļinātajā pārskatā par makroekonomikas nelīdzsvarotību, tas varētu uzlabot Francijas eksporta izmaksu konkurētspēju, potenciāli pozitīvi ietekmējot uzņēmumu rentabilitāti un ilgākā termiņā – ieguldījumu un ar cenu nesaistītu konkurētspēju. Tomēr reformas vērienīgums ir pārāk šaurs. Turklāt, lai gan ir īstenoti centieni samazināt nodokļu izdevumus, tie ir bijuši saistīti arī ar likmju paaugstinājumiem, kuriem ir tendence palielināt jau tā lielo nodokļu slogu darbaspēkam. Francijai ir Eiropas Savienībā otrā mazākā dabas resursu nodokļu daļa no nodokļu ieņēmumiem, kas liecina par plašām iespējām paaugstināt šos nodokļus. Visbeidzot, nav veikti konkrēti pasākumi, lai novērtētu dažu pazemināto likmju (jo īpaši samazināto PVN likmju) efektivitāti to nodarbinātības vai sociālo mērķu sasniegšanā.

(15)     Lai gan ir pieņemtas vairākas reformas, lai vienkāršotu uzņēmējdarbības vidi un atceltu ierobežojumus dažiem regulētiem amatiem un profesijām, šīs reformas nenovērš šķēršļus ienākšanai tirgū un ierobežojošas rīcības nosacījumus daudzās citās (piemēram, veterinārārsti, taksometri, veselības aprūpes nozare, juridiskās profesijas, tostarp notāri). Rezultātā ir nepieciešama tirgū ienākšanas un rīcības atlikušo ierobežojumu horizontālāka un sistemātiskāka pārskatīšana regulētās profesijās, lai novērtētu to nepieciešamību un samērīgumu. Attiecībā uz mazumtirdzniecības nozari izplatītājiem būtu jāļauj brīvi noteikt cenas un citus tirdzniecības noteikumus, lai patērētāji varētu gūt labumu no zemākām cenām. Patērētāji gūtu labumu arī no citiem konkurenci palielinošiem pasākumiem šajā ļoti koncentrētajā nozarē, piemēram, telpiskās plānošanas ierobežojumu atcelšanas vai pārskatīšanas un jaunu izplatīšanas vietu izveides procedūru optimizācijas.

(16)     Konkurences intensitāte vairākās tīkla nozarēs (elektroenerģijas vairumtirdzniecība, dzelzceļa nozare) būtu jāpalielina, jo līdz šim veiktās reformas šajās nozarēs ir devušas tikai daļējus rezultātus. Koncentrācijas pakāpe elektroenerģijas tirgū joprojām ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā. Lai gan NOME tiesību aktam ir bijusi pozitīva ietekme uz konkurenci, ir nepieciešami papildu pasākumi, lai uzlabotu alternatīvu operatoru piekļuvi ražošanas jaudai Francijā, piemēram, hidroelektroenerģijas ražošanā. Dzelzceļa transportā jaunu uzņēmumu ienākšana tirgū joprojām ir ierobežota gan kravu, gan starptautiskos pasažieru pārvadājumos; kravu pārvadājumos joprojām ir arī tehniski šķēršļi nediskriminējošai pieejai.

(17)     No 2005. līdz 2010. gadam Francijas eksporta tirgus daļa ir samazinājusies par 19,4 % – viens no lielākajiem samazinājumiem starp dalībvalstīm – un krietni virs robežlīmeņa, kas iekļauts Brīdinājuma mehānisma ziņojumā, ko Komisija publicēja 2012. gada 14. februārī. Komisijas dienesti padziļinātajā pārskatā par Franciju secināja, ka eksporta tirgus daļu zaudējumi rodas no izmaksu un ārpuscenu konkurētspējas, īpaši ārpuscenu konkurētspējas, pasliktināšanās. Pieaugošas darbaspēka izmaksas uz vienu vienību jo īpaši ir radījušas spiedienu Francijas uzņēmumu rentabilitātei un ir ierobežojušas to spēju attīstīties, veikt nepieciešamos ieguldījumus, lai uzlabotu darbības rezultātus, un ieviest jauninājumus. Politikas nostādnes, lai veicinātu inovāciju privātajā sekotā, būtu jāuzrauga un jāpapildina ar pasākumiem, lai atjaunotu Francijas uzņēmumu rentabilitāti.

(18)     Francija ir uzņēmusies vairākas saistības saskaņā ar paktu „Euro plus”. Šīs saistības un 2011. gadā iesniegto saistību izpilde attiecas uz nodarbinātības veicināšanu, konkurētspējas uzlabošanu un valsts finanšu stabilitātes uzlabošanu. Komisija ir novērtējusi pakta „Euro plus” saistību izpildi. Šā novērtējuma rezultāti ir ņemti vērā ieteikumos.

(19)     Saistībā ar Eiropas pusgadu Komisija ir veikusi Francijas ekonomikas politikas visaptverošu analīzi. Tā ir novērtējusi stabilitātes programmu un valsts reformu programmu un iesniegusi padziļinātu pārskatu. Komisija ir ņēmusi vērā ne tikai to lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Francijā, bet arī to atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā to, ka jānostiprina Eiropas Savienības vispārējā ekonomiskā pārvaldība, kas panākams, turpmākajos valstu lēmumos sniedzot ES līmeņa norādes. Tās ieteikumi Eiropas pusgada ietvaros ir atspoguļoti turpmāk ieteikumos 1.–5. punktā.

(20)     Ņemot vērā šo novērtējumu, Padome ir izskatījusi Francijas stabilitātes programmu, un Padomes atzinums[9] ir atspoguļots turpmāk 1. ieteikumā.

(21)     Ņemot vērā Komisijas padziļinātā pārskata un šā novērtējuma rezultātus, Padome ir izskatījusi Francijas 2012. gada valsts reformu programmu un stabilitātes programmu. Tās ieteikumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 6. pantu ir jo īpaši atspoguļoti turpmāk 2., 4. un 5. ieteikumā,

IESAKA Francijai laikposmā no 2012. līdz 2013. gadam rīkoties šādi.

1.           Pastiprināt un īstenot budžeta stratēģiju, kas atbalstīta ar pietiekami precizētiem pasākumiem, 2012. gadam un pēc tam, lai nodrošinātu pārmērīgā budžeta deficīta savlaicīgu novēršanu un to strukturālās pielāgošanas centienu īstenošanu, kuri noteikti Padomes ieteikumos saskaņā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru. Pēc tam nodrošināt atbilstīgus strukturālās pielāgošanas centienus, lai gūtu pietiekamu progresu virzībā uz budžeta vidējā termiņa mērķa (VTM) sasniegšanu, tostarp izdevumu kritērija izpildi, un nodrošināt pietiekamu progresu parāda samazināšanas kritērija ievērošanā. Turpināt pensiju sistēmas ilgtspējas un piemērotības pārskatīšanu un vajadzības gadījumā veikt papildu pasākumus.

2.           Ieviest papildu reformas, lai novērstu darba tirgus segmentāciju, pārskatot darba aizsardzības tiesību aktu izvēlētus aspektus, apspriežoties ar sociālajiem partneriem saskaņā ar valsts praksi, jo īpaši saistībā ar administratīvo kārtību atsevišķu darbinieku atlaišanai no darba; turpināt nodrošināt, lai visas izmaiņas minimālo algu jomā atbalstītu darbavietu radīšanu un konkurētspēju; veikt pasākumus, lai palielinātu pieaugušo dalību mūžizglītībā.

3.           Pieņemt darba tirgus pasākumus, lai nodrošinātu vecāku darbinieku ilgāku nodarbināšanu; uzlabot jauniešu nodarbināmību, īpaši to, kuriem ir vislielākais bezdarba risks, jo īpaši nodrošinot vairāk un labākas mācekļu shēmas, kas efektīvi pievēršas viņu vajadzībām; uzlabot aktīva darba tirgus politikas nostādnes un nodrošināt, lai valsts nodarbinātības dienesti efektīvāk sniegtu individualizētu atbalstu.

4.           Veikt papildu pasākumus, lai ieviestu vienkāršāku un līdzsvarotu nodokļu sistēmu, novirzot nodokļu slogu no darbaspēka uz citiem nodokļu veidiem, kas rada mazāku slogu izaugsmei un ārējai konkurētspējai, jo īpaši dabas resursu un patēriņa nodokļiem; turpināt centienus samazināt un optimizēt nodokļu izdevumus (īpaši tos, kas nodrošina stimulus parādiem); pārskatīt pašlaik pazemināto PVN likmju efektivitāti darbavietu radīšanas atbalstam.

5.           Īstenot centienus, lai atceltu nepamatotus ierobežojumus regulētiem amatiem un profesijām, jo īpaši pakalpojumu un mazumtirdzniecības nozarē; veikt papildu pasākumus, lai liberalizētu tīkla nozares, jo īpaši elektroenerģijas vairumtirdzniecības tirgū, palielināt energotīklu starpsavienojuma jaudu un veicināt jaunu operatoru ienākšanu dzelzceļa kravu un starptautisko pasažieru pārvadājumu nozarē.

Briselē,

                                                                       Padomes vārdā –

                                                                       priekšsēdētājs

[1]               OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp.

[2]               OV L 306, 23.11.2011., 25. lpp.

[3]               COM(2012)313 final.

[4]               P7_TA(2012)0048 un P7_TA(2012)0047.

[5]               Padomes 2012. gada 26. aprīļa Lēmums 2012/238/ES.

[6]               COM(2012) 68 final.

[7]               SWD(2012)155 final.

[8]               Cikliski koriģētā bilance, izņemot vienreizējos un pagaidu pasākumus, kuru Komisijas dienesti atbilstoši kopīgi saskaņotai metodikai pārrēķinājuši, pamatojoties uz programmā sniegto informāciju.

[9]               Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1466/97 5. panta 2. punktu.