Vienotā tirgus labāka pārvaldība

Ievads

Krīze ir parādījusi, ka ES jārīkojas, lai uzlabotu savu ekonomisko modeli un atjaunotu konkurētspēju. Šādā nolūkā jānodrošina valsts finanšu stabilitāte un jāveic padziļinātas strukturālas reformas un mērķtiecīgi ieguldījumi. "Eiropa 2020" ir ES stratēģija, kuras mērķis ir veicināt ilgtspējīgu izaugsmi un darbavietu izveidi, un vienotajam tirgum ir īpaši svarīga nozīme šā mērķa sasniegšanā.

Vienotais tirgus ir ekonomikas izaugsmes galvenais virzītājspēks. Tomēr, lai izmantotu tā sniegtās priekšrocības, tā noteikumi ir pareizi jāīsteno un jāpiemēro. Lai gan Komisija šajā nolūkā ir sadarbojusies ar dalībvalstīm, pašreizējā situācija liecina, ka vēl ir daudz darāmā. Vidējais netransponēto normu īpatsvars atkal ir pieaudzis no 0,7 % 2009. gadā līdz 1,2 % 2012. gada februārī, un paiet aizvien ilgāks laiks (vidēji 8 mēneši) pēc transponēšanas termiņa beigām, līdz kamēr dalībvalstis transponē direktīvas. Pienākumu neizpildes procedūru ilgums ir turpinājis palielināties vidēji līdz 25,5 mēnešiem[1]. Pat tad, ja noteikumi ir pareizi transponēti, praksē tie bieži vien nedarbojas sekmīgi. Uzņēmumi un iedzīvotāji visai bieži neizprot savas tiesības un saskaras ar daudzām grūtībām, mēģinot tās izmantot[2].

Panākt, lai tas, kas ir pieejams, labāk darbotos praksē, ir ātrākais ceļš, kā veicināt izaugsmi un nodarbinātību. Piemēram, ir aplēsts, ka Pakalpojumu direktīvas labāka īstenošana varētu nodrošināt līdz pat papildu 1,8 % no ES IKP, kā norādīts paziņojumā, ko šodien pieņēma Komisija[3]. Ir arī aprēķināts, ka ES tiesību aktu efektīvāka transponēšana varētu samazināt administratīvo slogu par vienu trešdaļu, sasniedzot vispārēju izmaksu ietaupījumu gandrīz 40 miljardu euro apmērā[4].  

Eiropadome 2012. gada martā atzina vajadzību stiprināt vienotā tirgus pārvaldību un uzlabot tā īstenošanu un izpildi. Eiropas Parlaments ir paudis līdzīgus aicinājumus[5]. Atbildot uz šiem aicinājumiem, šajā paziņojumā izteikts mudinājums atjaunināt apņemšanos nodrošināt vienotā tirgus faktisku ieguldījumu izaugsmes veicināšanā. Tajā jo sevišķi ierosina:

· īpaši vērienīgu rīcības plānu, lai strauji gūtu panākumus svarīgākajās jomās ar vislielāko izaugsmes potenciālu (I daļa);

· konkrētus pasākumus, lai turpmāk uzlabotu vienotā tirgus "pārvaldības ciklu", t.i., to, kā vienotā tirgus noteikumi tiek izstrādāti, īstenoti, piemēroti un izpildīti (II daļa).

1. Mobilizēšanās: vērst pūles uz to, lai strauji gūtu panākumus jomās ar vislielāko izaugsmes potenciālu 1.1. Pievērsties svarīgākajām jomām

Šobrīd, ekonomikas krīzes laikā, nepietiekamie resursi jākoncentrē uz vissvarīgākajiem jautājumiem: jāveic pasākumi, kas nepieciešami, lai pilnībā atraisītu vienotā tirgus izaugsmes potenciālu jomās, kur šāds potenciāls ir vislielākais. Tālab Komisija ir nolēmusi, pamatojoties uz ekonomikas rādītājiem, regulāri noteikt un pārskatīt "svarīgākās jomas", vienlaikus turpinot cieši uzraudzīt un īstenot atbilstību Līguma noteikumiem. Lai ātri uzlabotu vienotā tirgus darbību šajās jomās, dalībvalstīm un Komisijai būtu jāvienojas par konkrētām darbībām un mērķiem.

Pamatojoties uz šībrīža Eiropas ekonomikas analīzi, 2012.-2013. gadā uzmanība, pēc Komisijas domām, būtu jāvērš uz galvenajām pakalpojumu nozarēm un tīklu nozarēm. Pakalpojumu nozarē īpaša uzmanība būtu jāpievērš vairumtirdzniecībai un mazumtirdzniecībai, uzņēmējdarbības pakalpojumiem, celtniecībai un finanšu starpniecības pakalpojumiem. Turklāt daudz varētu gūt, ja labāk darbotos digitālais vienotais tirgus un ja vienotais tirgus enerģētikas un transporta nozarē būtu spēcīgāks. Šā paziņojuma pielikumā ir sīki izklāstīts, kā šīs svarīgākās jomas ir izvēlētas un kuriem tiesību aktiem šajās jomās būtu jāvelta īpaša uzmanība. Jomu un tiesību aktu sarakstu regulāri pārskatīs, lai apzinātu iespējamos pielāgojumus.

Turklāt Vienotā tirgus aktā iekļauto galveno darbību, kuru mērķis ir veicināt izaugsmi un patērētāju un uzņēmumu uzticību, ātra īstenošana arī būtu jāuzskata par prioritāti, jo īpaši ņemot vērā to devumu horizontālā tvērumā vienotā tirgus darbības uzlabošanai un to potenciālo ieguldījumu izaugsmes veicināšanā.

Lai strauji gūtu panākumus šajās svarīgākajās jomās, īpaši jācenšas gādāt par to, ka noteikumi tiek pienācīgi īstenoti (1.2. punkts). Turklāt Komisija izmantos Eiropas pusgada procesu, lai uzraudzītu, kā vienotais tirgus darbojas šajās jomās, un noteiktu jaunas darbības gan ES, gan valstu līmenī (1.3. punkts).

1.2. Izvirzīt vērienīgus mērķus, lai gādātu par pienācīgu īstenošanu

Pēdējos gados iepriekš minētajās svarīgākajās jomās ir pieņemti nozīmīgi tiesību akti (skatīt pielikumu). Tagad jākoncentrējas uz to darbību praksē. Šajā nolūkā Komisijai un dalībvalstīm vajadzētu apvienot spēkus, lai nodrošinātu noteikumu ātru transponēšanu un efektīvu īstenošanu.

Komisija pastiprinās palīdzību transponēšanas ziņā attiecībā uz direktīvām, kuras vēl jātransponē. Piemēram, tā iedibinās neformālus abpusējus kontaktus ar valstu amatpersonām, izveidos ekspertu grupas un nodrošinās tiešsaistes forumus, kuros  valstu eksperti, cik drīz vien iespējams transponēšanas procesā, varēs apspriesties un apmainīties ar paraugpraksi. Tā veiks sistemātiskas atbilstības pārbaudes un pieņems atbalsta pasākumus, lai panāktu to, ka noteikumi praktiski darbojas visās dalībvalstīs.

Dalībvalstīm vajadzētu:

· lai Komisijas palīdzība transponēšanas periodā būtu pēc iespējas efektīva un lai nodrošinātu ātru īstenošanu, neoficiāli informēt Komisiju par konkrētiem transponēšanas pasākumu projektu aspektiem, ja dalībvalstis vai Komisija uzskata, ka tas ir vajadzīgs;

· apņemties nepieļaut nekādu piekāpību attiecībā uz direktīvu transponēšanu, t.i., ievērot netransponēto normu īpatsvara mērķi[6] un neatbilstības īpatsvara mērķi[7] 0 % apmērā;

· tiešsaistē nodrošināt skaidrojumu par to, kā tās ir transponējušas noteikumus un kā šie noteikumi darbojas praksē[8].

Arī attiecībā uz regulām Komisija pastiprinās centienus nodrošināt to pareizu īstenošanu. Turklāt, lai apzinātu, kā noteikumi ir īstenoti un darbojas dzīvē, ne tikai juridiski, bet arī praktiskā un ekonomikas izteiksmē, Komisija veiks padziļinātu pārskatīšanu tiesību aktiem, kas jau kādu laiku ir transponēti un īstenoti. Šajā sakarā tā var ierosināt salīdzinošu izvērtēšanu.

Ja tiks konstatēts, ka problēmas vēl aizvien pastāv, Komisija īpaši uzcītīgi izmantos savas izpildes pilnvaras un aicinās dalībvalstis sadarboties ar to, lai nodrošinātu ES tiesību aktu pārkāpumu ātru novēršanu. Dalībvalstīm it sevišķi vajadzētu:

· aktīvi iesaistīties procesā un ātri sniegt informāciju nolūkā nodrošināt drīzu atbilstību, tādējādi dodot iespēju pienākumu neizpildes procedūru ilgumu svarīgākajās jomās samazināt līdz politiskajam mērķim — vidēji 18 mēneši[9];

· nodrošināt drīzu atbilstību argumentētiem atzinumiem, lai garantētu vienotā tirgus efektīvu darbību bez vajadzības iesniegt lietu izskatīšanai Tiesā;

· paātrināt Tiesas spriedumu izpildes procesu. Politikas mērķim jābūt panākt pilnīgu atbilstību vidēji 12 mēnešu laikā[10]. 

1.3. Uzraudzīt un noteikt korektīvu rīcību Eiropas pusgada procesā

Ņemot vērā vienotā tirgus svarīgumu ilgtspējīgas izaugsmes veicināšanā un darbavietu radīšanā, Komisija ierosina izmantot Eiropas pusgada procesu, lai uzraudzītu vienotā tirgus darbību, paplašinātu vienādranga spiedienu valstu vai to valdību vadītāju līmenī un ierosinātu rīcību atlikušo šķēršļu apkarošanai gan Eiropas, gan valstu līmenī.

Šajā nolūkā Komisija sagatavos gada ziņojumu par vienotā tirgus integrāciju. Šajā ziņojumā tiks sniegta vienotā tirgus integrācijas situācijas analīze un izskatīts, kā vienotais tirgus darbojas praksē, jo īpaši svarīgākajās jomās un attiecībā uz galvenajiem tirgus dalībniekiem, tostarp uzņēmumiem un patērētājiem. Tajā, izmantojot konkrētus kritērijus, pēc iespējas tiks konstatēts, cik sekmīga ir vienotā tirgus darbība šajās jomās.

Pamatojoties uz to, Komisija apzinās galvenās politikas problēmas un izvirzīs rīcības prioritātes nākamajam gadam gan ES, gan valstu līmenī. Rīcība var ietvert gan leģislatīvas, gan neleģislatīvas iniciatīvas. Īpaša vērība tiks veltīta tam, lai mazinātu slogu MVU[11]. Vajadzības gadījumā novērtējumi būs plašāki, nekā paredzēts pašreizējos noteikumos, izvirzot mērķi pilnībā izmantot vienotā tirgus potenciālu, jo īpaši popularizējot paraugpraksi.  

Gada ziņojums būs daļa no gada izaugsmes pētījuma, tādējādi tas būs jāapspriež Padomei un Eiropas Parlamentam un jāapstiprina pavasara Eiropadomei. Gada ziņojums palīdzēs Eiropas pusgada procesa kontekstā sniegt valstīm konkrētus ieteikumus, kuru pamatā būs padziļināta analīze par katras dalībvalsts veikumu.

Lai pilnībā atraisītu Vienotā tirgus izaugsmes potenciālu, dalībvalstīm un Komisijai jāapņemas strauji gūt panākumus jomās ar vislielāko izaugsmes potenciālu. Pielikumā ir definētas šīs svarīgākās jomas un norādīti tiesību akti, kas attiecas uz šīm jomām, kurām pievēršama īpaša uzmanība.

Komisija:

· veiks konkrētus pasākumus, lai palīdzētu nodrošināt savlaicīgu, pareizu un efektīvu ES noteikumu īstenošanu šajās svarīgākajās jomās;

· sagatavos gada ziņojumu par vienotā tirgus integrāciju, lai uzraudzītu, kā vienotais tirgus darbojas praksē un lai noteiktu turpmāko rīcību ES un valstu līmenī;

· regulāri pārskatīs svarīgāko jomu un tiesību aktu sarakstu, lai apzinātu iespējamos pielāgojumus.

Attiecībā uz galvenajiem tiesību aktiem, kas darbojas jomās ar izaugsmes potenciālu, dalībvalstīm būtu jāapņemas:

· ievērot transponēšanas termiņus un pareizi transponēt tiesību aktus (0 % netransponēto normu īpatsvara un neatbilstības īpatsvara);

· neoficiāli informēt Komisiju par konkrētiem transponēšanas pasākumu projektu aspektiem un tiešsaistē nodrošināt skaidrojumu par to, kā tās ir transponējušas noteikumus un kā šie noteikumi darbojas praksē, kad transponēšanas pasākumi ir pieņemti;

· pielikt visas pūles, lai ātri nodrošinātu atbilstību, attiecīgi samazinot pienākumu neizpildes procedūru ilgumu līdz politiskajam mērķim − vidēji 18 mēneši un Tiesas spriedumu pilnīgas izpildes laiku līdz politiskajam mērķim − vidēji 12 mēneši.

Komisija ir paredzējusi regulāri izvērtēt šo saistību izpildi.

 

2. Efektivitāte: panākt, lai vienotais tirgus dotu lielāku labumu uzņēmumiem un iedzīvotājiem

Vienotais tirgus pēdējos 20 gados ir ievērojami attīstījies. Tā pārvaldības metodes nedrīkst atpalikt no tā attīstības. Pēdējos gados ir veikti nozīmīgi pasākumi, lai uzlabotu to, kā noteikumi tiek izstrādāti, transponēti, īstenoti un izpildīti ES un valstu līmenī[12]. Tagad ir pienācis laiks apvienot un integrēt paraugpraksi, lai nodrošinātu vienotā tirgus noteikumu efektīvu darbību visā Eiropas Savienībā.

2.1. Piemērot lietpratīga regulējuma principus, izstrādājot un īstenojot vienotā tirgus noteikumus

Lai vienotais tirgus darbotos praksē, tā tiesiskajam regulējumam vajadzētu atbilst visaugstākajām kvalitātes prasībām ES un valstu līmenī. Jo īpaši, noteikumi būtu jāizstrādā, jātransponē un jāīsteno tā, lai tie efektīvi darbotos to labā, kam tie ir paredzēti. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi, lai visas ES iestādes un dalībvalstis izpildītu esošos ieteikumus lietpratīga regulējuma nodrošināšanai[13] un saglabātu administratīvo slogu minimālā līmenī, jo īpaši MVU un mikrouzņēmumiem, saskaņā ar principu "vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem"[14].

Jo īpaši, pirms pieņemt noteikumus ES līmenī, attiecīgajām iestādēm būtu jāpārbauda, vai noteikumu projekts atbilst vismaz šādām prasībām: i) noteikumiem jābūt skaidriem, viegli saprotamiem un nepārprotamiem; ii) noteikumiem jāsasniedz to paredzētā ietekme, neradot nevajadzīgu slogu uzņēmumiem, iedzīvotājiem vai iestādēm (jāizvairās no pārmērīgas regulēšanas, t.s. "goldplating"); iii) ja uzņēmumiem un iedzīvotājiem jāizpilda kāda procedūra, tiem vajadzētu būt iespējai to paveikt ātri un ar elektroniskiem līdzekļiem; iv) noteikumiem būtu jāgarantē, ka uzņēmumiem un iedzīvotājiem ir pieejama informācija un palīdzība, kā arī ātra un efektīva tiesiskā aizsardzība, ja tāda ir nepieciešama.

Lai panāktu atbilstību šiem principiem, ieinteresētās personas pēc iespējas vairāk būtu jāiesaista visos tiesību aktu izstrādes un īstenošanas posmos. Šajā nolūkā būtu plašāk jāintegrē paraugprakse, kas izstrādāta dažās jomās[15].

Komisija savukārt nodrošinās, lai visi vienotā tirgus tiesību aktu priekšlikumi būtu izmantojami un izpildāmi ar vismazākajām administratīvajām izmaksām. Attiecīgā gadījumā tā ierosinās regulas, nevis direktīvas, jo īpaši tad, kad nav vajadzīga turpmāka rīcības brīvība, īstenojot ierosinātos ES noteikumus. Padomei un Parlamentam to ikdienas darbībā kā likumdevējām iestādēm arī būtu jānodrošina pilnīga atbilstība iepriekšminētajiem principiem.

Kad ES tiesību akti ir pieņemti, dalībvalstu uzdevums ir nodrošināt to, ka attiecīgās valsts īstenošanas pasākumi ir saskaņā ar iepriekš minētajiem lietpratīga regulējuma principiem. 

2.2. Lietpratīgāk izmantot IT rīkus, lai informētu uzņēmumus un iedzīvotājus un ļautu tiem izmantot savas tiesības un iespējas

Lai vienotais tirgus darbotos praksē, uzņēmumiem un iedzīvotājiem ir jāzina savas tiesības un iespējas un jāspēj tās efektīvi izmantot. Pēdējos gados šīm vajadzībām ir izstrādāti dažādi rīki un sistēmas, bet var sasniegt vēl vairāk, turpinot pilnveidot jau esošās iespējas, lietpratīgāk izmantojot IT tehnoloģijas un labāk savienojot iniciatīvas valstu un ES līmenī.

Komisija turpinās darbu, lai nodrošinātu, ka praktiska informācija un palīdzība par vienotā tirgus tiesībām ir pieejama, izmantojot vienu vārteju, t.i., portālu Your Europe. Dalībvalstīm vajadzētu arī aktīvāk censties nodrošināt lietotājdraudzīgu informāciju par to, kā noteikumi praktiski darbojas to teritorijā, un jāsadarbojas ar Komisiju, lai nodrošinātu valstu un ES līmeņa informācijas savietojamību. Komisija 2013. gadā iesniegs rīcības plānu, kurā norādīti konkrēti pasākumi un mērķi, kas paredzēti, lai pilnvērtīgāk sniegtu labas kvalitātes informāciju par vienotā tirgus tiesībām un uzlabotu izpratni par tām valsts un ES līmenī.    

Turklāt e-pārvaldes procedūrām jābūt pieejamām, kad vien uzņēmumiem un iedzīvotājiem jāpilda administratīvas formalitātes, lai izmantotu savas vienotā tirgus tiesības, jo īpaši pārrobežu kontekstā[16].

Visbeidzot, ja pārvaldes iestādēm savstarpēji jāsadarbojas pārrobežu kontekstā, šāda sadarbība jāsekmē ar tiešsaistes rīkiem, tādiem kā, cita starpā, Iekšējā tirgus informācijas sistēma, kuru Komisija ir paredzējusi paplašināt uz citām jomām. Komisija cer, ka Eiropas Parlaments un Padome ļoti drīz pieņems jauno Iekšējā tirgus informācijas regulu, kas ievērojami veicinās administratīvo sadarbību, pilnībā ievērojot noteikumus par personas datu aizsardzību[17].

Visos jaunos tiesību aktos no 2013. gada janvāra būtu jāparedz sistemātiski pienākumi sniegt  informāciju un izmantot IT rīkus saziņā ar vai starp iestādēm.

Nolūkā ierobežot resursu izmaksas Komisija vienlaikus izstrādās saskaņotu stratēģiju esošo rīku turpmākai pilnveidei tā, lai varētu risināt visas informācijas, e‑pārvaldes un administratīvās sadarbības vajadzības daudzās politikas jomās, izvairoties no dublēšanās[18]. Tā arī turpinās veicināt paraugprakses apmaiņu šajā jomā un uzraudzīt īstenošanas gaitu.

2.3. Nodrošināt ātru un efektīvu problēmu risināšanu un tiesisko aizsardzību

Pārāk daudz problēmu, ar kurām uzņēmumi un iedzīvotāji saskaras vienotajā tirgū, paliek neatrisinātas, vai arī to atrisināšana prasa daudz laika un izmaksu. Lai uzlabotu vienotā tirgus tiesību aktu izpildes efektivitāti, jāturpina attīstīt un nostiprināt esošos mehānismus un jāpanāk labāka sinerģija starp tiem. Jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka problēmas var efektīvi atrisināt valsts līmenī un, ja iespējams, ar neformāliem līdzekļiem. Vienlaikus iedzīvotājiem un uzņēmumiem vienmēr ir tiesības iesniegt sūdzības Komisijai. Komisija kā Līgumu sargātāja prioritārā kārtā izskatīs visnopietnākās neatbilstības ES tiesību aktiem.

Lai uzlabotu izpildes efektivitāti un labāk apmierinātu uzņēmumu un iedzīvotāju vajadzības, Komisija ir paredzējusi, jo īpaši, šādus pasākumus.

Pirmkārt, valsts līmenī vajadzētu būt vienam, viegli pieejamam pirmā posma palīdzības dienestam, kur uzņēmumi un iedzīvotāji var vērsties, ja radušās problēmas, kad tie mēģina izmantot tiesības un iespējas, ko piedāvā vienotais tirgus. Šādu palīdzības dienestu varētu veidot, turpinot attīstīt esošos SOLVIT centrus un pamatojoties uz paraugpraksi, kas jau izstrādāta vairākās dalībvalstīs. Uzņēmumiem un iedzīvotājiem, kas vēršas pie šāda palīdzības dienesta („otrās paaudzes SOLVIT centra") jābūt iespējai vai nu rast ātru un neformālu savu problēmu risinājumu, vai, ja tas nav iespējams, ātri saņemt padomu par to, kur lūgt palīdzību un tiesisko aizsardzību. Šajā nolūkā Komisija uzņemsies iniciatīvu līdz 2012. gada beigām modernizēt ieteikumu, kas reglamentē SOLVIT, un veiks atbalsta pasākumus[19]. Tā arī tieksies vēl vairāk paplašināt sadarbību ar SOLVIT tīklu, piemēram, nododot tam sūdzības un sistemātiskāk sekojot līdzi neatrisinātiem gadījumiem.

Vienlaikus jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka katrai ar tiesību aktiem saistītai problēmai vienotajā tirgū, būtu pieejami un vienkārši atrodami ātras un efektīvas problēmu risināšanas mehānismi. Šajā nolūkā Komisija pastiprinās centienus apzināt un novērst atlikušos trūkumus neformālas problēmu risināšanas procesā un uzraudzīt tā darbību praksē. It sevišķi tā plāno aktīvi sadarboties ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām, lai nodrošinātu, ka tiek efektīvi ieviesti un darbojas praksē kvalitatīvi alternatīvi strīdu izšķiršanas mehānismi un starpniecības procedūras[20], un lai izveidotu ES mēroga tiešsaistes platformu pārrobežu sūdzībām[21]. Tā arī apsver iniciatīvu, ar ko atvieglot tādu problēmu risināšanu, kas saistītas ar nodokļu dubulto uzlikšanu.

Vienotā tirgus darbība ikdienā lielā mērā ir atkarīga no valstu tiesu sistēmu efektivitātes un kvalitātes. Dalībvalstīm jāapņemas garantēt ātru un efektīvu tiesisko aizsardzību, tostarp popularizējot iespēju izmantot Eiropas procedūru maza apmēra prasībām[22]. Lai uzlabotu tiesiskuma pieejamību visā ES, Komisija turpinās attīstīt e-tiesiskuma portālu. Turklāt jābūt pieejamai atbilstīgai kompensācijai, ja uzņēmumi un iedzīvotāji cieš zaudējumus, kad tiek pārkāptas to tiesības ES.

Lai nodrošinātu atbilstību patērētāju aizsardzības noteikumiem, valstu iestādēm arī būtu jāiesaistās kopīgās tirgus uzraudzības un izpildes darbībās, piemēram, kopīgos pasākumos (“pārbaudes pasākumos”). 

Visbeidzot, Komisija kā Līgumu sargātāja nodrošinās, ka tās rīcībā esošie instrumenti (procedūra pirms pienākumu neizpildes procedūras uzsākšanas un pienākumu neizpildes procedūra) tiek efektīvi un ātri izmantoti, lai likvidētu šķēršļus izaugsmei un darbavietu izveidei. Komisija cītīgi risinās sistēmiskas problēmas (piemēram, novēlotu vai nepareizu transponēšanu), kas ekonomikai nelabvēlīgi ietekmē vienotā tirgus darbību.

2.4. Uzlabot uzraudzību, koordināciju un kontroli

Pašlaik atbildība par to, lai vienotajam tirgum liktu darboties praksē, dalībvalstīs un Komisijā bieži vien ir izkliedēta starp daudziem dienestiem un instancēm visos līmeņos. Tomēr paraugprakse, kas jau izstrādāta vairākās dalībvalstīs, liecina, ka vislabākos rezultātus var sasniegt, ja valsts pārvaldē ir viena instance, kas atbild par vienotā tirgus darbības pārraudzību un uzraudzību valsts līmenī[23]. Tāpēc Komisija iesaka šādu paraugpraksi izmantot visur. It īpaši šādām valsts koordinējošām struktūrām („Vienotā tirgus centriem”):

· jāuzrauga vienotā tirgus noteikumu savlaicīga transponēšana un efektīva īstenošana (un šajos jautājumos jāsadarbojas ar attiecīgajām valstu parlamentārajām struktūrām);

· jānodrošina, lai iedzīvotāji un uzņēmumi būtu informēti par attiecīgajiem valsts noteikumiem un procedūrām (sadarbībā ar esošajiem mehānismiem un attiecīgajiem tīkliem, piemēram, Eiropas Uzņēmumu tīklu un Eiropas patērētāju centriem);

· jāsniedz norādījumi un jāveicina paraugprakses apmaiņa starp attiecīgajām pārvaldes iestādēm;

· jākonstatē problēmas un šķēršļi, kas kavē vienotā tirgus efektīvu darbību to valstī, un jāvāc dati un liecības par šīm problēmām un šķēršļiem, un

· jādarbojas kā ES iestāžu kontaktpunktiem.

Šīm struktūrām varētu arī uzticēt atbildību par pirmā posma palīdzības sniegšanu tiesību pārkāpumu gadījumā (skatīt iepriekš).

Komisija izveidos šo valsts struktūru Eiropas tīklu, tās pašreizējai Iekšējā tirgus padomdevējai komitejai dodot jaunu pilnvarojumu izskatīt vienotā tirgus integrācijas un pārvaldības jautājumus un izmantojot tiešsaistes platformas. Dalībvalstīm, protams, ir jāpieņem lēmums par šādas struktūras institucionālo formu un tās sasaisti ar esošajām struktūrām.

Lai vēl vairāk uzlabotu to, kā vienotā tirgus noteikumi tiek izstrādāti, transponēti, īstenoti un izpildīti, dalībvalstīm būtu jāsadarbojas savstarpēji un ar Komisiju, lai nodrošinātu, ka

· vienotā tirgus tiesiskajam regulējumam ir vislabākā kvalitāte un tas efektīvi darbojas praksē;

· ir pieejama lietotājdraudzīga informācija par vienotā tirgus tiesībām un to izmantošanas iespējām;

· uzņēmumi un iedzīvotāji var elektroniski izpildīt administratīvās formalitātes, kas nepieciešamas, lai tie varētu īstenot savas vienotā tirgus tiesības;

· ir izveidota elektroniska saikne starp administrācijām, kam jāsazinās savā starpā;

· valstī ir izveidoti efektīvi pirmā posma palīdzības centri, kur uzņēmumi un iedzīvotāji var vērsties, ja radušās problēmas vienotajā tirgū („ otrās paaudzes SOLVIT centri ");

· ir pieejama ātra un efektīva tiesiskā aizsardzība, ja rodas kāda ar vienoto tirgu saistīta problēma;

· ir izveidots valstu „vienotā tirgus centru” tīkls, lai uzraudzītu un pārraudzītu centienus uzlabot vienotā tirgus darbību.

Komisija regulāri uzraudzīs progresu, kas sasniegts visās šajās darbībās, un izvērtēs panākumus.

Secinājums

Vienotais tirgus ir ES izaugsmes dzinējspēks un arī kritērijs, pēc kura vērtēt apņemšanos īstenot strukturālas reformas dalībvalstīs. Lai tas darbotos pilnvērtīgi, papildus jaunam stimulam veikt reformas ES līmenī nepieciešams mainīt pieeju tā pārvaldībai. Tas nozīmē atjaunot politisko pārraudzību visaugstākajā līmenī, novērst jebkādas mākslīgi radītas atšķirības starp to, kas notiek ES līmenī, un to, kas notiek dalībvalstīs, un izstrādāt efektīvākus instrumentus, kas nodrošinātu, ka vienotais tirgus sniedz vairāk labuma iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

Komisija aicina dalībvalstis veikt nepieciešamos pasākumus, lai īstenotu šīs darbības un izpildītu šajā paziņojumā ierosinātos mērķus.

Komisija sastrādāsies ar dalībvalstīm, lai sniegtu tām atbalstu šajā darbā, un papildus citiem pasākumiem saskaņā ar šo paziņojumu Komisija kā daļu no 2013. gada izaugsmes pētījuma sniegs pirmo ziņojumu par vienotā tirgus integrāciju un šā paziņojuma īstenošanu.

Pielikums

Svarīgākās jomas un tiesību akti, kam jāvelta īpaša uzmanība

Vienotais tirgus veicina izaugsmi un nodarbinātību Eiropā. Tomēr analīze liecina, ka ieguvumi, kas izriet no vienotā tirgus izveides, varētu būt ievērojami lielāki, ja tiktu novērsti atlikušie kavēkļi un pārrobežu šķēršļi. Situācija katrā nozarē ir atšķirīga[24]. Lai ātri gūtu panākumus, Komisija ierosina galvenokārt pievērsties nozarēm vai jautājumiem horizontālā griezumā, kur turpmāka tirgus integrācija (un tādējādi vienotā tirgus sekmīgāka darbība), domājams, varētu dot vislielākos ieguvumus izaugsmes un nodarbinātības izteiksmē visā ES.

Pamatojoties uz ekonomisko analīzi, ir noteiktas svarīgākās jomas 2012.-2013. gadam, un tās ir: pakalpojumu nozare (tostarp mazumtirdzniecība un vairumtirdzniecība, uzņēmējdarbības pakalpojumi, celtniecība un finanšu starpniecības pakalpojumi), transports, digitālā ekonomika un enerģētikas nozare. Šim sarakstam jāpievieno vienotā tirgus aktā iekļautās galvenās darbības, jo tās ir noteiktas par galvenajiem pasākumiem izaugsmes, nodarbinātības un uzticības veicināšanai un tām ir horizontāla ietekme uz vienotā tirgus darbības uzlabošanu.

Šajā pielikumā izklāstīts, kā Komisija noteikusi svarīgākās jomas 2012.-2013. gadam. Tajā arī sniegts saraksts ar nozīmīgākajiem tiesību aktiem, kas attiecas uz šīm jomām, kurās īpašas pūles jāvelta, lai nodrošinātu savlaicīgu transponēšanu, pareizu piemērošanu un stingru izpildi.

1.         Metodika un kritēriji svarīgāko jomu noteikšanai nolūkā uzlabot vienotā tirgus darbību

Lai noteiktu svarīgākās jomas, Komisija ir veikusi salīdzinošu vērtēšanu, salīdzinot katras ekonomikas nozares darbības rādītājus katrā ES27 valstī ar sasniedzamajiem darbības rādītājiem, ko uzrāda vissekmīgākās ES valstis[25]. Šāda salīdzinoša vērtēšana sniedz vienotā tirgus neizmantotā potenciāla sākotnējo novērtējumu pa nozarēm.

Nozares noteiktas, izmantojot četrus kritērijus jeb četrus "testus".

· Ražošanas salīdzinošā vērtēšana. Šajā testā izmantota galveno kvantitatīvo rādītāju izlase, kas aptver ieguldījumus preču ražošanā un pakalpojumu sniegšanā, lai noteiktu nozares, kurās konstatēts vislielākais neizmantotais izaugsmes potenciāls. Darbības rādītāji salīdzināti ar visefektīvāko nozīmīgo ekonomiku šajā nozarē. Rādītāji ietver darba ražīguma, inovācijas, nodarbinātības pieauguma un ilgtspējības kritērijus.

· Ekonomiskais nozīmīgums. Šajā testā analizēts, vai nozares ekonomiskais mērogs ir pietiekami nozīmīgs, lai spētu radīt vērā ņemamu ietekmi uz izaugsmi, ja tiktu novērsti cēloņi, kuru dēļ potenciāls netiek pienācīgi izmantots.

· Dinamiskie faktori. Šā testa mērķis ir analizēt, vai nozarē jau ir vērojami centieni risināt neizmantotā potenciāla problēmu. Analīzes pamatā ir tādi faktori kā nozares spēja radīt nodarbinātības pieaugumu un iespējamā konverģence ar darba ražīguma līmeņa kritēriju.

· Vienotā tirgus faktori. Šā testa mērķis ir noskaidrot, vai ir pierādījumi tam, ka vienotā tirgus uzlabojumi varētu palīdzēt pilnvērtīgi izmantot potenciālu. Tajā aplūkoti tādi jautājumi kā tiesību aktu/regulējuma atšķirības starp dalībvalstīm, patērētāju apmierinātība, konkurence (vai tās trūkums), integrācija starp vietējiem tirgiem (vai tās trūkums), pieprasījuma samazināšanās ilgtermiņā un pašreizējās politikas iniciatīvas. 

Piemērojot šos četrus testus 67 ekonomikas nozarēs (kā noteikts "saimniecisko darbību klasifikācijā Eiropas Kopienās"[26]), kas veido ES ekonomiku, šķiet, ka vienotā tirgus darbības uzlabošana dotu vislielāko izaugsmes potenciālu šādās nozarēs:

· pakalpojumi (tostarp mazumtirdzniecība un vairumtirdzniecība, uzņēmējdarbības pakalpojumi un celtniecība),

· finanšu (starpniecības) pakalpojumi,

· transports (dzelzceļa, auto, gaisa un jūras),

· digitālā ekonomika (tostarp platjoslas sakaru izvēršana un e-komercija).

Turklāt Komisija pauž viedokli, ka enerģētikas nozare būtu uzskatāma par vienotā tirgus politikai svarīgu tirgu, jo tai ir stratēģiska nozīme kā sekmējošai nozarei, kas sniedz būtisku pakalpojumu citām ekonomikas nozarēm.

Svarīgāko jomu noteikšanai izmantojamās metodes tiks regulāri pārskatītas, cita starpā Eiropas pusgada procesa kontekstā.

2.         Galveno tiesību aktu saraksts 

Visās minētajās svarīgākajās jomās ir vai tiks pieņemti tiesību akti vienotā tirgus uzlabošanai. Turpmāk sarakstā norādīti galvenie tiesību akti šajās nozarēs, t.i., tādi tiesību akti, kas pienācīgi jāīsteno, jātransponē un jāizpilda, lai nodrošinātu vienotā tirgus izaugsmes potenciāla pilnvērtīgu izmantošanu šajās nozarēs.

Komisija uzskata, ka dalībvalstīm un Komisijai jāpastiprina centieni un jāpaplašina apņemšanās nodrošināt vienotā tirgus potenciāla pilnvērtīgu izmantošanu. Par katru turpmāk norādīto tiesību aktu ir paskaidrots, kā Komisija plāno sadarboties ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu tā pienācīgu īstenošanu. Vajadzības gadījumā Komisija arī izmantos savas izpildes pilnvaras, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību.

Svarīgākā joma || Tiesību akts || Ierosinātā rīcība

Pakalpojumi || Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīva 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū || Lai novērstu nepilnības Pakalpojumu direktīvas īstenošanā un piemērošanā, kā norādīts Paziņojumā par pakalpojumiem, Komisija darbosies vairākos virzienos, tostarp rīkos divpusējas sanāksmes un salīdzinošas pārskatīšanas sanāksmes nelielās dalībvalstu grupās un sniegs ieteikumus konkrētām valstīm.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 20. februāra Direktīva 2008/6/EK, ar ko Direktīvu 97/67/EK groza attiecībā uz Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus pilnīgu izveidi || Septiņas dalībvalstis nav transponējušas Pasta pakalpojumu direktīvu (transponēšanas termiņš ir līdz 2012. gada beigām). Lielākā daļa dalībvalstu ir iesniegušas tiesību aktu projektus neoficiālai pārbaudei. Lai nodrošinātu direktīvas pareizu īstenošanu, Komisija veic tiesību aktu atbilstības sistemātisku pārbaudi. Turklāt Eiropas Regulatoru grupa pasta pakalpojumu nozarē (ERGP) turpinās informācijas un paraugprakses apmaiņu īstenošanas jautājumos. 

Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīva 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu || Komisija turpinās apspriesties ar Valstu koordinatoru grupu par direktīvas pienācīgu īstenošanu un darbību praksē, cita starpā veicinot paraugprakses apmaiņu. Valstu koordinatoru grupa turpinās uzraudzīt darbību, tostarp sekojot līdzi darbības rādītāju pārbaudes rezultātiem.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Direktīva 2011/7/ES par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos || Komisija sniedz plašāku atbalstu brīvprātīgai transponēšanai pirms termiņa, kas ir 2013. gada 16. martā. Tā divas reizes aicinājusi dalībvalstis pastiprināt centienus pieņemt valsts transponēšanas pasākumus. Turklāt ir izveidota ekspertu grupa “Kavētie maksājumi” un tiks uzsākta informācijas kampaņa visā Savienībā.

Finanšu (starpniecības) pakalpojumi || Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību konsultatīvo uzraudzību (“Kapitāla prasību direktīva”), COM(2011) 453, 20.7.2011. || Lai palīdzētu dalībvalstīm transponēt direktīvu, Komisija aicinās aktīvi izmantot IT rīku "Jūsu jautājums par tiesību aktiem" ("Your Question on Legislation"). Lai atvieglotu transponēšanu, tiks rīkotas sanāksmes ar dalībvalstīm un Eiropas Banku iestādi. Komisija arī organizēs darbseminārus un veiks tiesību aktu atbilstības sistemātisku pārbaudi.

Priekšlikums  Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību konsultatīvās uzraudzības prasībām (“Kapitāla prasību regula”), COM(2011) 452, 20.7.2011. || Lai palīdzētu dalībvalstīm īstenot regulu, Komisija aicinās aktīvi izmantot IT rīku "Jūsu jautājums par tiesību aktiem" ("Your Question on Legislation"). Tiks rīkotas sanāksmes ar dalībvalstīm un Eiropas Banku iestādi par regulas īstenošanu.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 14. marta Regula Nr. 260/2012/ES, ar ko nosaka tehniskās un darbības prasības kredīta pārvedumiem un tiešā debeta maksājumiem euro un groza Regulu (EK) Nr. 924/2009 ("SEPA beigu datuma regula") || SEPA Padomes satvarā notiks tehniski darbsemināri.  Komisija ar Maksājumu komitejas un Eurosistēmas starpniecību un ciešā sadarbībā ar ECB uzraudzīs dalībvalstu papildu darbības (piemēram, informācijas kampaņas). Tehniskus jautājumus apspriedīs ar tirgus dalībniekiem (piemēram, Maksājumu sistēmu tirgus ekspertu grupā). Katru gadu izvērtēs, kā valsts iestādes ievieš jaunus maksājumu standartus (un šā izvērtējuma rezultātus publicēs internetā).

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīva 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) || Ar "Omnibus" direktīvas projektu (2012. gada 16. maija priekšlikums COM(2012) 217 final) transponēšanas termiņu pagarina līdz 2013. gada 30. jūnijam. Komisija izstrādā IT rīku, ar ko uzraudzīs direktīvas "Maksātspēja II" transponēšanu dalībvalstīs un sekos līdzi tās īstenošanai. 2013. gada otrajā pusē notiks seminārs ar dalībvalstīm un EIOPA par direktīvas "Maksātspēja II" transponēšanu dalībvalstīs.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Direktīva 2008/48/EK par patēriņa kredītlīgumiem || Komisija ir izstrādājusi pamatnostādnes, kas ļaus dalībvalstīm saskaņotāk izmantot direktīvas tehniskos aspektus. Tās transponēšanas termiņš beidzās 2010. gada 12. maijā, un tagad Komisija veic transponēšanas sistemātiskas pārbaudes. Gatavojoties 2013. gada īstenošanas ziņojuma izstrādei, tiek veikts ekonomisks un juridisks pētījums.

Transports || Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 17. jūnija Direktīva 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem, kurā grozījumi izdarīti ar 2006. gada 17. maija Direktīvu 2006/38/EK || Galvenie transponēšanas datumi ir 2008. un 2013. gadā. Komisija pastiprinās agrīnā posma divpusējās sanāksmes ar dalībvalstīm, kas īsteno jaunu režīmu nodevu iekasēšanai. 2013. gadā tā arī sadarbosies ar attiecīgo komiteju, izstrādājot vadlīnijas, kuru mērķis ir sekmēt vienotāku īstenošanu.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/52/EK par ceļu lietotāju nodokļa elektronisko iekasēšanas sistēmu savstarpēju izmantojamību Kopienā || Galvenie transponēšanas datumi ir 2006. gadā un 2012. gada oktobrī. Elektroniskās iekasēšanas komiteja darbosies intensīvāk. Komisija īstenos stingrāku uzraudzību, pamatojoties uz LESD 258. pantu un Direktīvas 1999/62/EK 7.h pantu, un veicinās paraugprakses apmaiņu ekspertu grupās un īpašā tīmekļa vietnē.

Pirmais dzelzceļa nozares tiesību aktu kopums: Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 26. februāra Direktīva 2001/12/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 91/440/EEK par Kopienas dzelzceļa attīstību Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 26. februāra Direktīva 2001/13/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 95/18/EK par dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu licencēšanu Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 26. februāra Direktīva 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu un drošības sertifikāciju || Komisija rīkos ad hoc sanāksmes ar visām dalībvalstīm, lai izskaidrotu, kā īstenot pirmo dzelzceļa nozares tiesību aktu kopumu.

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu (pārstrādāta redakcija), COM(2010) 475 galīgā redakcija, 17.9.2010. || Kā daļu no transponēšanas palīdzības Komisija pieņems īstenošanas noteikumus, lai nodrošinātu direktīvas vienotu piemērošanu.

Ceturtais dzelzceļa nozares tiesību aktu kopums: Priekšlikums tiesību aktam, ar ko pārskata Regulu (EK) Nr. 881/2004 par Eiropas Dzelzceļa aģentūras izveidošanu un groza drošības un savstarpējās izmantojamības direktīvas attiecībā uz tipa apstiprināšanu un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu sertifikāciju Priekšlikums tiesību aktam par piekļuvi dzelzceļa pārvadājumu tirgum, kas paredz atbilstīgi pielāgot spēkā esošo acquis par piekļuvi dzelzceļa pārvadājumu tirgum (pirmais dzelzceļa nozares tiesību aktu kopums un tā turpmākie grozījumi) Regulas par sabiedrisko pakalpojumu līgumiem (Regula (EK) Nr. 1370/2007) pārskatīšana || Pēc priekšlikumu pieņemšanas (kas paredzēta pirms 2012. gada beigām) Komisija plāno uzsākt pētījumu, lai novērtētu ierosināto pasākumu īstenošanas efektivitāti (ritošā sastāva apstiprināšanas procesa izmaksu un ilguma samazināšanās, jaunu dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu vienkāršāka iekļuve tirgū). Šajā kontekstā Komisija arī pārbaudīs, kā tiek īstenota pārskatītā Regula (EK) Nr. 1370/2007. Tā jo īpaši analizēs, kā tirgu ietekmē plānotais jaunais noteikums, kura mērķis ir noteikt, ka dzelzceļa pārvadājumu sabiedrisko pakalpojumu līgumi piešķirami, izmantojot piedāvājumu konkursa procedūru. Komisija organizēs vienu vai vairākus darbseminārus paraugprakses apmaiņas veicināšanai.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Direktīva 2009/12/EK par lidostas maksām || Komisija veiks atbilstības pārbaudes, katru gadījumu izskatot atsevišķi, un 2013. gadā ziņos par transponēšanas gaitu dalībvalstīs.

Komisijas 2010. gada 29. jūlija Regula (ES) Nr. 691/2010, ar ko nosaka aeronavigācijas pakalpojumu un tīkla funkciju darbības uzlabošanas sistēmu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2096/2005, ar kuru paredz kopīgas prasības aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanai || Komisija 2012. gada jūnijā pieņems ieteikumu par darbības uzlabošanas plānu un mērķu īstenošanu. Aeronavigācijas pakalpojumu un tīkla funkciju darbības uzlabošanas uzraudzību, salīdzinošo vērtēšanu un pārskatīšanu veiks ar neatkarīgas darbības rezultātu pārskatīšanas iestādes palīdzību. Komisija 2012. gada decembrī pieņems ieteikumu par uzraudzību, sniedzot dalībvalstīm vadlīnijas par to pienākumu uzraudzīt darbības uzlabošanas plānu pienācīgu īstenošanu. Komisija 2013. gadā publicēs ziņojumu par darbības uzlabošanas plānu un mērķu īstenošanu. ES mēroga mērķus otrajam atsauces periodam (2015.-2019.) noteiks 2013. gadā. Kā paredzēts darbības uzlabošanas regulā, Komisija (izmantojot komiteju procedūru) 2013. gada sākumā grozīs darbības uzlabošanas un maksas iekasēšanas regulējumu, lai darbības uzlabošanas sistēmu attiecinātu uz pilnīgu aptvērumu “no vārtiem līdz vārtiem”, nosakot mērķus visās četrās galvenajās darbības jomās (kapacitāte, rentabilitāte, drošums, vide).

Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Direktīva 2010/65/ES par ziņošanas formalitātēm kuģiem, kuri ienāk dalībvalstu ostās un/vai iziet no tām || Transponēšanas datums ir 2012. gada 19. maijs. Komisija pastiprinās sadarbību ar dalībvalstīm visā valsts vienotā kontaktpunkta īstenošanas procesā (kas jāpabeidz līdz 2015. gada 1. jūnijam). Dalībvalstu ekspertu grupa (eMS) jo īpaši sniedz transponēšanas vadlīnijas par īstenošanas koordināciju, kā arī par detalizētiem tehniskiem jautājumiem (IT sistēmas, procedūras). Grupa veicina paraugprakses pārņemšanu un iepazīstina ar īstenošanas rezultātiem. Eiropas Jūras drošības aģentūra sniedz tehnisku atbalstu grupai. Papildu atbalstu dalībvalstīm sniedz, izmantojot Septītās pamatprogrammas pētniecības projektu (eMar). Ar rezultātiem iepazīstina arī eMS grupu, tādējādi dodot dalībvalstīm instrumentu, kas palīdz sagatavoties īstenošanai. 2012. gada TEN-T uzaicinājumā izmēģinājuma projekts valsts vienotā kontaktpunkta īstenošanai ieplānots 2012. gada novembrī. Konsorcijs, ko veido 17 dalībvalstis, ir paudis ieinteresētību iesniegt priekšlikumu, atbildot uz uzaicinājumu.

Eiropas Parlamenta un Padomes  2010. gada 7. jūlija Lēmums Nr. 661/2010/ES par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai (pārstrādāta redakcija) || Eiropas koordinatori sniedz atbalstu dalībvalstīm prioritāro projektu efektīvā un savlaicīgā īstenošanā. TEN-T dienu ikgadējās konferences dod iespēju apmainīties ar paraugpraksi (nākamā konference paredzēta 2012. gada rudenī).

Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 20. jūnija Regula (EK) Nr. 680/2007, ar ko paredz vispārīgus noteikumus Kopienas finansiālā atbalsta piešķiršanai Eiropas transporta un enerģētikas tīklu jomā || Ir izveidota TEN-T komiteja, kuras uzdevums ir pieņemt gada un daudzgadu darba programmas, nosakot finansēšanas prioritātes. 2012. un 2013. gadā izsludinās uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus un uzsāks projektu atlases procedūru, lai sagatavotos Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta ieviešanai pēc 2013. gada. Šajā kontekstā Komisija plāno organizēt informācijas dienu sesijas un nodrošinās uzraudzību un palīdzību projektu plūsmas izveidē.

"Eiropa 2020" projektu obligāciju iniciatīva grozīs Regulu (EK) Nr. 680/2007 (minēta iepriekš) || 2012. gada trešajā ceturksnī grozīs TEN-T 2012. gada darba programmu, lai paredzētu budžetu LGTT (TEN-T aizdevumu garantijas instrumentam), tādējādi gādājot par finansējumu projektu obligāciju izmēģinājuma posmā. Komisija sadarbosies ar EIB, lai noteiktu un atlasītu projektus projektu obligāciju izmēģinājuma posmam. 2013. gada vidū tiks veikti pētījumi projektu obligāciju iniciatīvas izmēģinājuma posma starpposma ziņojumam.

Digitālais vienotais tirgus || Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīva 2000/31/EK par elektroniskās tirdzniecības dažiem tiesiskiem aspektiem || Pašlaik tiek veikts padziļināts novērtējums par direktīvas transponēšanu un īstenošanu (nobeiguma ziņojums plānots 2012. gada augustā). Pamatojoties uz pētījuma rezultātiem, Komisija veiks attiecīgus pasākumus. Saskaņā ar direktīvu izveidotā dalībvalstu ekspertu grupa turpinās palīdzēt attīstīt iespējas tiesiski piedāvāt produktus un pakalpojumus tiešsaistē pāri robežām.

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, COM(2012) 11, 25.1.2012. || Pēc regulas pieņemšanas Komisija palīdzēs dalībvalstīm nodrošināt pareizu īstenošanu un piemērošanu uz vietas.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Direktīva 2011/83/ES par patērētāju tiesībām un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK un atceļ Padomes Direktīvu 85/577/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK || Komisija sniedz pastiprinātu palīdzību transponēšanā, izmantojot dalībvalstu ekspertu sanāksmes un izstrādājot pamatnostādnes, kas izpildiestādēm palīdzētu pareizi īstenot Direktīvā 2011/83/ES noteiktās informācijas prasības digitālajā jomā.

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Vienotajiem Eiropas tirdzniecības noteikumiem, COM(2011) 635, 11.10.2011. || Pēc regulas pieņemšanas Komisija palīdzēs dalībvalstīm nodrošināt pareizu īstenošanu un piemērošanu uz vietas.

Enerģētika || Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/54/EK atcelšanu (Elektroenerģijas direktīva) || Transponēšanas datums bija 2011. gada 3. marts. Pašlaik tiek veikta jau paziņoto pasākumu padziļināta analīze. 13 dalībvalstis tomēr nav pilnībā transponējušas direktīvu, un Komisija veic attiecīgus pasākumus. Komisija arī turpinās ar valstu iestādēm, tostarp ar valstu regulatīvajām iestādēm enerģētikas jomā, apspriest direktīvas pienācīgu īstenošanu un darbību praksē.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu (Gāzes direktīva) || Transponēšanas datums bija 2011. gada 3. marts. Pašlaik tiek veikta paziņoto pasākumu padziļināta analīze. 12 dalībvalstis tomēr nav pilnībā transponējušas direktīvu, un Komisija veic attiecīgus pasākumus. Komisija arī turpinās ar valstu iestādēm, tostarp ar valstu regulatīvajām iestādēm enerģētikas jomā, apspriest direktīvas pienācīgu īstenošanu un darbību praksē.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. aprīļa Direktīva 2006/32/EK par enerģijas galapatēriņa efektivitāti un energoefektivitātes pakalpojumiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 93/76/EEK || Direktīva ir transponēta visās dalībvalstīs. Tomēr  tiek pārbaudītas daudzas sūdzības, kas norāda uz iespējamām atbilstības problēmām. Direktīvas īstenošanu regulāri apspriež ar dalībvalstīm gan divpusēji, gan saskaņotas rīcības satvarā. Komisija gatavo ziņojumu, kurā galvenā uzmanība pievērsta dalībvalstu panākumiem to valsts orientējošo mērķu īstenošanā, tomēr tajā tiks apskatīti arī vispārīgāki īstenošanas jautājumi. Ierosinātās Energoefektivitātes direktīvas mērķis ir sīkāk precizēt dažus Direktīvas 2006/32/EK noteikumus, lai atvieglotu tās īstenošanu.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Direktīva 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti (pārstrādāta redakcija) || Transponēšanas datumi ir 2012. gada 9. jūlijs un 2013. gada 9. janvāris (atkarībā no noteikumiem). Pēc šo termiņu beigām Komisija veiks transponēšanas sistemātiskas pārbaudes. Īstenošanu palīdzība tiks sniegta, izmantojot norādījumus un rīkojot regulāras divpusējas sanāksmes ar dalībvalstīm un ekspertu grupu sanāksmes.

   Pasākumi, ko Eiropas Komisija ierosinājusi saskaņā ar Vienotā tirgus aktu I un ko Parlaments un Padome apņēmušies uzskatīt par prioritāriem, un saistībā ar kuriem Komisija sniegs paplašinātu transponēšanas un/vai īstenošanas palīdzību

1. Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas riska kapitāla fondiem, 7.12.2011., COM(2011) 860 galīgā redakcija, 2011/0417 (COD)

2. Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu un Regulu par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu, 19.12.2011., COM(2011) 883 galīgā redakcija, 2011/0435 (COD)

3. Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko īsteno ciešāku sadarbību, lai izveidotu vienotu patentaizsardzību, 13.4.2011., COM(2011) 215 galīgā redakcija, 2011/0093 (COD)

4. Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par alternatīvu strīdu izšķiršanu un grozījumiem Regulā (EK) Nr. 2006/2004 un Direktīvā 2009/22/EK (Direktīva par patērētāju ADR), 29.11.2011., COM(2011) 793 galīgā redakcija, 2011/0373 (COD) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par patērētāju strīdu izšķiršanu tiešsaistē (Regula par patērētāju ODR), 29.11.2011., COM(2011) 794 galīgā redakcija, 2011/0374 (COD)

5. Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas standartizāciju un grozījumiem Padomes Direktīvās 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/105/EK un 2009/23/EK, 1.6.2011., COM(2011) 315 galīgā redakcija, 2011/0150 (COD)

6. Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, 19.10.2011., COM(2011) 665 galīgā redakcija, 2011/0302 (COD) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas energoinfrastruktūras vadlīnijas un atceļ Lēmumu Nr. 1364/2006/EK, 19.10.2011., COM(2011) 658 galīgā redakcija, 2011/0300 (COD) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai, 19.10.2011., COM(2011) 650 galīgā redakcija, 2011/0294 (COD) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par vadlīnijām Eiropas telekomunikāciju tīkliem un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 1336/97/EK, 19.10.2011., COM(2011) 657 galīgā redakcija, 2011/0299 (COD)

7. Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū, 4.6.2012., COM(2012) 238

8. Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondiem, 7.12.2011., COM(2011) 862 galīgā redakcija, 2011/0418 (COD)

9. Priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai, 13.4.2011., COM(2011) 169 galīgā redakcija, 2011/0092 (CNS)

10. Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, kas attiecas uz to, kā izpildīt Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā, Brisele, 21.3.2012., COM(2012) 131 final, 2012/0061 (COD) Priekšlikums Padomes regulai par to, kā īstenojamas tiesības uz kolektīvu rīcību saistībā ar brīvību veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvību, 21.3.2012., COM(2012) 130 final, 2012/0064 (APP)

11. Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, 25.10.2011., COM(2011) 684 galīgā redakcija, 2011/0308 (COD)

12. Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par publisko iepirkumu, 20.12.2011., COM(2011) 896 galīgā redakcija, 2011/0438 (COD)

[1]       Komisijas dienestu darba dokuments "Vienotā tirgus ieviešana — 2011. gada pārvaldības pārskats" (SWD(2012) 25 final), 24.2.2012.

[2]       Skatīt, piemēram, Komisijas dienestu darba dokumentu „Vienotais tirgus cilvēku uztverē — aktuālā informācija par iedzīvotāju un uzņēmumu 20 galvenajām problēmām”, SEC(2011) 1003 galīgā redakcija, 16.8.2011.

[3]       Paziņojums par Pakalpojumu direktīvas īstenošanu: Partnerība jaunai izaugsmei pakalpojumu nozarē 2012.-2015. gadā, COM(2012)261. 

[4]       Augsta līmeņa neatkarīgu ieinteresēto personu grupas ar administratīvo slogu saistītiem jautājumiem 2011. gada 15. novembra ziņojums.

[5]       Eiropas Parlamenta 2011. gada 6. aprīļa rezolūcija par pārvaldību un partnerību vienotajā tirgū (2010/2289 INI) un Eiropas Parlamenta 2010. gada 20. maija rezolūcija par vienotā tirgus nodrošināšanu patērētājiem un pilsoņiem (2010/2011 INI).

[6]       Netransponēto normu īpatsvars norāda, cik direktīvas nav transponētas noteiktajā termiņā.

[7]       Neatbilstības īpatsvars norāda, attiecībā uz cik direktīvām ir uzsākta pienākumu neizpildes procedūra par neatbilstību.

[8]       Komisija uzskata, ka, ņemot vērā pielikumā iekļauto jauno tiesību aktu nozīmīgumu izaugsmei, dalībvalstīm būtu jāpiekrīt darīt vairāk, nekā paredz vienošanās, kas atspoguļota 2011. gada 28. septembra kopīgajā politiskajā deklarācijā par skaidrojošiem dokumentiem (2011/C 369/02).   

[9]       Aprēķina no dienas, kad Komisija nosūta oficiālu brīdinājuma vēstuli, pabeidzot pirmstiesvedības posmu.

[10]     Ņemot vērā to, ka dažos sarežģītos gadījumos var būt pamatots ilgāks īstenošanas periods (sk. Lieta C‑278/01, Komisija pret Spāniju, 2003. gada 25. novembrī, jo īpaši 43. ff.).

[11]     Skatīt Komisijas ziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam "Regulatīvā sloga mazināšana MVU — ES regulējuma pielāgošana mikrouzņēmumu vajadzībām", COM(2011) 803, galīgā redakcija, 23.11.2011.

[12]     Skatīt Komisijas 2009. gada 29. jūnija Ieteikumu par pasākumiem vienotā tirgus darbības uzlabošanai (2009/524/EK) un paziņojumu “Akts par vienoto tirgu − Divpadsmit mehānismi, kā veicināt izaugsmi un vairot uzticēšanos “Kopīgiem spēkiem uz jaunu izaugsmi””, COM(2011) 206 galīgā redakcija, 14.4.2011.

[13]     Skatīt Paziņojumu "Lietpratīgs regulējums Eiropas Savienībā”, COM(2010) 543 galīgā redakcija, 8.10.2010, un Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu (2003/C 321/01).

[14]     Skatīt ziņojumu "Regulatīvā sloga mazināšana MVU − ES regulējuma pielāgošana mikrouzņēmumu vajadzībām" iepriekš.

[15]     Piemēram, Iedzīvotāju enerģētikas jautājumu forumā.

[16]     Šajā nolūkā dalībvalstīm jāturpina veidot vienotos kontaktpunktus; skatīt šodien pieņemto ziņojumu par pakalpojumu izpildi.

[17]     Skatīt priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu, COM(2011) 522.

[18]     Skatīt arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Lēmumu Nr. 922/2009/EK par Eiropas valstu pārvaldes iestāžu sadarbspējas risinājumiem.

[19]     Skatīt Komisijas dienestu darba dokumentu "Efektīva problēmu risinājuma pastiprināšana vienotajā tirgū ― SOLVIT iespēju veicināšana saistībā ar tā 10. gadadienu”, SWD(2012) 33 final, 24.2.2012.

[20]     Skatīt Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 21. maija Direktīvu 2008/52/EK par konkrētiem mediācijas aspektiem civillietās un komerclietās; priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par alternatīvu strīdu izšķiršanu, COM(2011) 793 galīgā redakcija.

[21]     Skatīt priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par patērētāju strīdu izšķiršanu tiešsaistē, COM(2011) 794 galīgā redakcija.

[22]     Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. jūlija Regula (EK) Nr. 861/2007, ar ko izveido Eiropas procedūru maza apmēra prasībām.

[23]     Skatīt Komisijas 2009. gada 29. jūnija Ieteikumu 2009/524/EK par pasākumiem vienotā tirgus darbības uzlabošanai.

[24]             Produktu tirgus uzraudzība, Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts (2010b).

[25]             Izsmeļošs izklāsts par ierosināto metodiku un tās rezultātiem skaitliskā izteiksmē tiks sniegts pētījumā par „Eiropas neintegrācijas izmaksām”, kuru pašlaik Komisijas uzdevumā sagatavo London Economics un PWC Eiropas Politikas padomdevēju biroja (BEPA) tehniskā pārraudzībā un kas tiks publicēts 2012. gada rudenī.

[26]     NACE klasifikācijas 2 zīmju līmenis.