KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI par starpvaldību nolīguma par Eiropas Zemes novērošanas programmas (GMES) darbībām no 2014. līdz 2020. gadam izstrādi /* COM/2012/0218 final */
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM,
PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI par starpvaldību nolīguma par Eiropas Zemes
novērošanas programmas (GMES) darbībām no 2014. līdz 2020. gadam
izstrādi (Dokuments attiecas uz EEZ) 1.1. Ievads GMES programmas
mērķis ir attīstīt augstas kvalitātes Eiropas zemes novērošanas spējas. Laikā,
kad ES starptautiskie partneri veic ievērojamus ieguldījumus šo spēju
attīstībā, koordinētai ES rīcībai ir stratēģiska nozīme. GMES pakalpojumi
būs ieguvums daudzām Eiropas politikas jomām. Turklāt saskaņā ar jauno Eiropas
gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes stratēģiju “Eiropa 2020” šī
programma paver labas iespējas saistība ar ekonomisko izaugsmi un jaunu darba
vietu radīšanu. Turpmākā GMES programma: aktuālā situācija Komisija paziņojumā “Budžets stratēģijai “Eiropa 2020””[1] ir ierosināts Eiropas Zemes novērošanas programmu (GMES)
finansēt ārpus nākamās daudzgadu finanšu shēmas, jo ES budžets šāda apmēra
projektu finansēšanai ir ierobežots. Tomēr Komisija ir stingri apņēmusies
nodrošināt GMES panākumus, un tāpēc tā 2011. gada novembrī pieņēma
paziņojumu[2], kurā noteica GMES programmas pienācīgas pārvaldības galvenos
elementus un ilgtermiņa finansējumu laikposmam no 2014. gada. Komisija ierosināja pēc Eiropas Attīstības
fonda parauga izveidot īpašu GMES fondu, kurā iemaksas atkarībā no
nacionālā kopienākuma (NKI) veic visas 27 ES dalībvalstis. Šai nolūkā jānoslēdz
starpvaldību nolīgums starp Padomē sanākušām ES dalībvalstīm. Fonda pārvaldība
būtu jādeleģē Komisijai. Eiropas Parlaments 2012. gada
16. februārī pieņēma rezolūciju par GMES turpmāko darbību, kurā
priekšroka tiek dota GMES finansēšanai ārpus daudzgadu finanšu shēmas.
Šis paziņojums un jo īpaši jautājums par finansēšanu no starpvaldību fonda tika
apspriests arī Padomē, tomēr secinājumi netika izdarīti. Ar kavējumiem saistīti riski Kopš GMES programmas pirmsākumiem
1998. gadā programmai nav bijušas papildu izmaksas, kā arī vērā ņemami
kavējumi. Tomēr iespējams programmas darbību pārtraukums varētu kaitēt
lietotājiem, pakļaut riskam līdz šim veiktos ieguldījumus un programmas
uzticamību. Turklāt tas varētu radīt papildu izmaksas. Darbības sagatavošanas posmā GMES
pakalpojumi ir radījuši ievērojamu nacionālo vai reģionālo ieguldījumu
sinerģiju. Kopš 2012. gada sākuma darbojas divi GMES pakalpojumi,
proti, GMES zemes novērošanas pakalpojumi un GMES ātrās
reaģēšanas pakalpojumi, un tos šobrīd izmanto attiecīgās lietotāju grupas.
Pārtraukums šādu pakalpojumu sniegšanā varētu radīt nozīmīgu informācijas
trūkumu un negatīvi ietekmēt lietotāju darbības. Tas attiecas arī uz citiem GMES
pakalpojumiem, kuri tiek sniegti darbības sagatavošanas posma režīmā, piemēram,
GMES jūras vides un gaisa vides novērošanas pakalpojumi, vai uz GMES drošības
un klimata pārmaiņu pakalpojumiem, kuri aizvien ir izstrādes posmā. Šajā sakarā
jau šobrīd neskaidrības darbības posma sagatavošanā kavē tādu ieinteresēto
personu iesaistīšanos, kas pārstāv gan civilās aizsardzības, gan vides vai
zinātnes nozari, kā arī privātos uzņēmumus, jo īpaši MVU, kuri sniedz
pakārtotos pakalpojumus. Ar darbības posmu saistītās neskaidrības var
arī radīt problēmas kosmosa komponentes izvietošanā, kurai pirmie trīs
“Sentinel” satelīti būs gatavi palaišanai 2013. gadā. Eiropas Kosmosa
aģentūra (EKA) 2012. gada aprīļa sanāksmē izteica šaubas par iespēju
atļaut palaist satelītus, pirms nav iegūta lielāka skaidrība par darbībām un
turpmākiem institucionāliem pasākumiem. Satelītu palaišanas aizkavēšana varētu
radīt ievērojamas papildu izmaksas, jo īpaši saistībā ar satelītu atbilstošu
uzglabāšanu. Turklāt, tā kā nesen pārtrūka sakari ar satelītu “ENVISAT”[3], kas nokalpoja ievērojami ilgāk
nekā sākotnēji bija plānots, satelīta “Sentinel” iegūtie dati Eiropas
lietotājiem ir vajadzīgi vēl steidzamāk. Lai gan Komisija nav mainījusi savu nostāju
par GMES finansēšanu ārpus daudzgadu finanšu shēmas, tā aizvien cenšas
atbalstīt dalībvalstis vajadzīgā starpvaldību nolīguma izstrādē un savlaicīgi
izstrādāt vajadzīgos GMES darbību regulējošos tiesību aktus, lai
programma varētu darboties bez pārtraukumiem. Lai izstrādātu starpvaldību nolīgumu kopā ar
regulu tā īstenošanai un finansēšanas noteikumus, ir vajadzīgs laiks. Tā kā
tiem jāstājas spēkā 2014. gada 1. janvārī, Komisija mudina
dalībvalstis nekavējoties sākt starpvaldību nolīguma izstrādi. Lai atvieglotu notiekošās diskusijas, šī
paziņojuma pielikumā ir sīkāk izstrādāts starpvaldību nolīguma galveno elementu
projekts, kuru var izmantot kā pamatu sarunās. 2.2. GMES
fonds Komisija 2011. gada novembra paziņojumā1 apstiprināja,
ka maksimālā summa, kas vajadzīga GMES darbību nodrošināšanai no
2014. gada līdz 2020. gadam (ja cenas nemainās), ir 5,841 miljardi
euro. No iespējamajiem GMES finansēšanas
risinājumiem līdz šim izskatīti trīs – visi ārpus finanšu shēmas, sākot no
2014. gada: īpaša GMES fonda izveide (līdzīgi Eiropas Attīstības
fonda modelim), ciešākas sadarbības iespēja (kurā iesaistītu dalībvalstis, kam
ir liela interese par programmu) un visbeidzot – rūpniecības nozares
līdzdalības iespēja, saskaņā ar kuru atbildību un finansēšanu uzņemtos arī
ekonomikas dalībnieki. Komisija arī norādīja, ka tā savā novērtējumā neatbalsta
pēdējās divas iespējas, jo, no vienas puses, ciešāka sadarbība apdraudētu programmas
ES 27 dalībvalstu dimensiju un, no otras puses, kā to jau apliecinājusi
“Galileo” projektā gūtā pieredze, privātā sektora piesaistīšana un noturēšana
īstermiņā būtu sarežģīta un nebūtu saskaņā ar programmas sabiedriskā labuma
dimensiju. Šo iemeslu dēļ Komisija ierosināja izveidot
īpašu GMES fondu. Iemaksas minētajā fondā būtu jāveic visām
27 dalībvalstīm. Lai gan šis lēmums ir tikai un vienīgi dalībvalstu
kompetencē, Komisija aicina visas dalībvalstis pievienoties, lai nodrošinātu un
nostiprinātu GMES programmas Eiropas dimensiju. Šai nolūkā būtu jānoslēdz starpvaldību
nolīgums starp Padomē sanākušām ES dalībvalstīm. Šāda nolīguma galvenie
elementi ir sīkāk izklāstīti šī paziņojuma pielikumā. Starpvaldību nolīgumā katrai no
27 dalībvalstīm atkarībā no nacionālā kopienākuma (NKI) tiktu noteikts
iemaksas apmērs par laikposmu no 2014. gada 1. janvāra līdz
2020. gada 31. decembrim. Ar to par galveno fonda uzraudzības
struktūrvienību ieceltu “GMES padomi”, kas pirmkārt būtu pilnvarota
pieņemt vispārējo budžetu, apstiprināt budžeta izpildi un iepriekšējā gada
pārskatus, apstiprināt visas vienošanās ar dalībvalstīm, trešām valstīm,
starptautiskām valstiskām un nevalstiskām organizācijām vai dalībvalstu
organizācijām. Lai nodrošinātu programmas nepārtrauktību, dažus
GMES fonda noteikumus būtu provizoriski jāpiemēro no 2014. gada
1. janvāra, kamēr to ratificē 27 dalībvalstis. 3.3. no
GMES fonda finansētās progrmammas īstenošana Starpvaldību nolīgums ir pirmais solis ceļā uz
GMES programmas veidošanu pēc 2013. gada, kas attiecībā uz sīki
izstrādātiem izpildes nosacījumiem būtu tālāk jāattīsta tā īstenošanas regulā. Regulā par GMES darbībām būtu jāparedz
noteikumi, kas nodrošinātu, ka ES un tās dalībvalstu politikas veidotāji
nepārtraukti saņem precīzus un uzticamus datus un informāciju par vides
jautājumiem, klimata pārmaiņām un drošības jautājumiem. Tai arī būtu jāsekmē
ekonomikas stabilitāte un izaugsme, veicinot komerciālus lietojumus daudzās
atšķirīgās nozarēs, ko nodrošina ar pilnīgu un brīvu pieeju GMES
informācijai un novērošanas datiem. Šādā regulā būtu jāparedz noteikumi par GMES
fondam piemērojamo administrāciju, pārvaldību, izpildi, grāmatvedību,
revīzijām un atbrīvojumiem. Tā pēc Komisijas priekšlikuma būtu jāpieņem Padomei
un Parlamentam. Tāpat tajā būtu jāparedz noteikumi par GMES darbību
plānošanu un izpildi, ieskaitot noteikumus par deleģēšanas nolīgumiem un
līgumslēgšanas tiesību un dotāciju piešķiršanu. Tajā būtu arī jāiekļauj
atbilstoši noteikumi, saskaņā ar kuriem Komisija varētu paļauties uz trešo personu
veiktām ekspertīzēm attiecībā uz turpmākiem pasākumiem un uzraudzību GMES
īstenošanai. Lai nodrošinātu GMES ilgtspēju, būtiski
ir tas, lai neatkarīgi no izvēlētās struktūras GMES programmai būtu
vajadzīgā darbības spēja, proti, resursi un zinātība, kā arī atbilstošas
tiesības attiecībā uz to realizēšanu un GMES darbību īstenošanu, lai
varētu sasniegt programmas mērķus atbilstoši lietotāju iecerēm. 4.4. Secinājumi Ņemot vērā to, ka vajadzīgo darbības posma
sagatavošanas pasākumu veikšanai ir vajadzīgs laiks, un ņemot vērā darbības
pārtraukuma risku, Komisija: –
mudina dalībvalstis ieviest pasākumus, kas
vajadzīgi savlaicīgai starpvaldību nolīguma un regulas par GMES
programmas darbībām pieņemšanai, un –
atkārto savu apņemšanos atbalstīt dalībvalstis šajā
procesā. Pielikums STARPVALDĪBU
NOLĪGUMS (nolīguma projekts, galvenie elementi) par
starpvaldību fonda izveidošanu Eiropas Zemes novērošanas programmai (GMES)
laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam starp Padomē sanākušajiem
dalībvalstu valdību pārstāvjiem par Eiropas Zemes novērošanas programmas (GMES)
finansēšanu laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam PADOMĒ SANĀKUŠIE EIROPAS
SAVIENĪBAS DALĪBVALSTU VALDĪBU PĀRSTĀVJI, tā kā: (1)(1) [Sākas ar lielo burtu]. (2)(2) [Sākas ar lielo burtu]. (3)(3) [Sākas ar lielo burtu]. IR VIENOJUŠIES ŠĀDI. GMES fonda izveide 1. Ar šo nolīgumu dalībvalstis
izveido fondu, lai finansētu Zemes novērošanas programmu GMES (turpmāk
“GMES fonds”). 2.2. GMES fonds finansēs visas GMES programmas
darbības un pasākumus. Šim nolūkam fonds var izmantot visus finanšu
instrumentus, ko tas uzskata par vajadzīgiem vai vispiemērotākajiem GMES
mērķu sasniegšanai. 3. Pieņem regulu, kurā paredzēti
noteikumi par GMES fondam piemērojamo administrāciju, pārvaldību,
izpildi, grāmatvedību, revīzijām un atbrīvojumiem. To pēc Komisijas
priekšlikuma pieņem Padome un Parlaments. 4. Minētajā regulā paredz
noteikumus par GMES fonda darbību un GMES pasākumu plānošanu un
izpildi, ieskaitot noteikumus, kas reglamentē pilnvaru deleģēšanu Komisijai,
noteikumus par deleģēšanas nolīgumiem ar aģentūrām, kas ir Savienības tiesību
subjekti, ar Kopienu izveidotām struktūrvienībām un citām specializētām
Savienības struktūrvienībām, un valstu vai starptautiskām publiskajām iestādēm
vai iestādēm, kas ir privāto tiesību subjekti un kam ir publisko dienestu
funkcijas, un noteikumus par līgumslēgšanas tiesību un dotāciju piešķiršanu. 5. Turklāt regulā paredz
dalībvalstu pienākumus attiecībā uz budžeta izpildes kontroli un revīziju, kā
arī no tiem izrietošo atbildību. Tāpat tajā paredz atbildību un sīki
izstrādātus noteikumus attiecībā uz katru struktūrvienību, kam tiek deleģētas
pārvaldības pilnvaras, ņemot vērā to līdzdalību pašu izdevumos. Uzraudzība un pārvaldība 6. GMES fonda darbību
uzrauga GMES padome, kurā ir katras dalībvalsts iecelts viens pārstāvis
un kuras priekšsēdētājs ir Komisija. 7. GMES fonda pārvaldību
uztic Komisijai. Komisija uzņemas GMES padomes apstiprinātā budžeta
izpildi, kā arī projektu un programmu finansiālo izpildi. 8. Komisija īsteno no GMES
fonda finansētos pasākumus. Šim nolūkam tā izpildes uzdevumus var deleģēt: (a)
aģentūrām, kas ir Savienības tiesību subjekti; (b)
iestādēm, ko izveidojušas Kopienas, un
specializētām Savienības struktūrvienībām, ar nosacījumu, ka šāda rīcība ir
saderīga ar katras struktūrvienības uzdevumiem, kas noteikti pamataktā; (c)
valstu vai starptautisku publisko tiesību
subjektiem vai privāttiesību subjektiem, kam ir publiska dienesta funkcijas un
kas sniedz atbilstošas finanšu garantijas, un atbilst nosacījumiem, kuri
paredzēti regulā, ar ko īsteno šo nolīgumu. 9. Tomēr, šādi rīkojoties,
Komisija ar līgumiem vai šo nolīgumu tai piešķirtās pilnvaras var nedeleģēt, ja
tās pieļauj plašu rīcības brīvību politisko lēmumu pieņemšanā. 10. Attiecībā
uz nepareizi izmaksātu summu atgūšanu Komisijas lēmumi ir izpildāmi saskaņā ar
LESD 299. pantu. GMES padome 11. GMES padome ar
kvalificētu divu trešdaļu balsu vairākumu ir pilnvarota: (a)
pēc iepazīšanās ar ārējā revidenta ziņojumu pieņemt
vispārējo budžetu un apstiprināt budžeta izpildi un iepriekšējā gada pārskatus
kopā ar GMES fonda aktīvu un saistību bilanci; (b)
pieņemt lēmumus par visiem finansēšanas programmu
pasākumiem, arī piešķirot finanšu instrumentus konkrētiem mērķiem; (c)
lemt par noteikumiem, kas reglamentē trešo valstu
pievienošanos; (d)
apstiprināt visu tādu vienošanos noslēgšanu, ko
slēdz ar dalībvalstīm, trešām valstīm, starptautiskām valstiskām un
nevalstiskām organizācijām vai dalībvalstu nacionālām organizācijām. 12. GMES padome ar
kvalificētu divu trešdaļu balsu vairākumu ir pilnvarota: (a)
lemt par dalībvalstu ikgadējo iemaksu GMES
fondā pielāgošanu; (b)
iecelt revidentus un noteikt, uz cik ilgu laiku tos
ieceļ; (c)
pieņemt savu reglamentu; (d)
pieņemt ieteikumus dalībvalstīm par grozījumiem
šajā nolīgumā; (e)
uzņemties tādu pārvaldības pasākumu veikšanu, kas
nav uzticēti Komisijai un ir vajadzīgi, lai nodrošinātu labu GMES fonda
darbību. 13.13. GMES padome ar tās dalībvalstu vienprātīgu lēmumu lemj
par kādas dalībvalsts izslēgšanu, šādas izslēgšanas nosacījumiem, kā arī par GMES
fonda darbības izbeigšanu vai tā likvidāciju. 14.14. Katrai dalībvalstij piešķir noteiktu balsu skaitu GMES padomē
proporcionāli tās iemaksai GMES fondā. Tomēr, ja dalībvalsts iemaksas
kavējuma apmērs pārsniedz par attiecīgo finanšu gadu aprēķinātās iemaksas
apmēru, attiecīgā dalībvalsts savas balsis GMES padomē zaudē. Ja
dalībvalsts atturas no balsošanas, uzskata, ka tā balsošanā nav piedalījusies. 15.15. Kopējais balsu skaits ir 999, un tās sadalītas šādi: Dalībvalsts || Balsis Beļģija || 29 Bulgārija || 3 Čehijas Republika || 12 Dānija || 19 Vācija || 203 Igaunija || 1 Īrija || 12 Grieķija || 17 Spānija || 85 Francija || 157 Itālija || 126 Kipra || 1 Latvija || 2 Lietuva || 2 Luksemburga || 3 Ungārija || 8 Malta || 1 Nīderlande || 48 Austrija || 24 Polija || 29 Portugāle || 14 Rumānija || 10 Slovēnija || 3 Slovākija || 6 Somija || 15 Zviedrija || 31 Apvienotā Karaliste || 138 Kopā || 999 16.16. GMES padome, lai sasniegtu GMES mērķus, Komisijai
ar pilnvaru var deleģēt jebkuru vajadzīgo kompetenci, kas ir ārpus Komisijas
pārvaldības pilnvarām, un tā var atsaukt šādu deleģēšanu. GMES fonda saturs 17. GMES fonda līdzekļu
apjoms, pamatojoties uz 2011. gada cenām, ir 5,841 miljards euro, ko
atkarībā no to nacionālā kopienākuma iemaksā dalībvalstis, un tas aptver
laikposmu no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada
31. decembrim. Pirmajā darbības gadā dalībvalstis līdz 2013. gada 30. septembrim
fondā iemaksā šādas summas: Dalībvalsts || Iemaksas likme || 2014. gada iemaksas apmērs (EUR)[4] Beļģija || 2,93 % || 24 451 749 Bulgārija || 0,31 % || 2 573 644 Čehijas Republika || 1,25 % || 10 398 781 Dānija || 1,91 % || 15 917 693 Vācija || 20,34 % || 169 693 249 Igaunija || 0,13 % || 1 056 893 Īrija || 1,23 % || 10 304 449 Grieķija || 1,72 % || 14 378 433 Spānija || 8,49 % || 70 851 816 Francija || 15,72 % || 131 203 971 Itālija || 12,55 % || 104 702 411 Kipra || 0,14 % || 1 183 430 Latvija || 0,16 % || 1 294 145 Lietuva || 0,24 % || 2 004 516 Luksemburga || 0,33 % || 2 757 700 Ungārija || 0,79 % || 6 553 633 Malta || 0,05 % || 425 091 Nīderlande || 4,81 % || 40 095 555 Austrija || 2,38 % || 19 861 219 Polija || 2,92 % || 24 377 945 Portugāle || 1,36 % || 11 329 104 Rumānija || 1,04 % || 8 681 881 Slovēnija || 0,28 % || 2 363 824 Slovākija || 0,55 % || 4 616 893 Somija || 1,50 % || 12 521 438 Zviedrija || 3,06 % || 25 492 378 Apvienotā Karaliste || 13,82 % || 115 336 728 Kopā || 100 % || 834 430 583 18. GMES padome lemj par
dalībvalstu ikgadējo iemaksu apmēru pielāgošanu katrā nākamajā gadā,
pamatojoties uz pārskatīto sadales koeficientu saskaņā ar attiecīgās
dalībvalsts nacionālo kopienākumu. Lēmumu par pielāgošanu izpilda Komisija, un
to īsteno saskaņā ar LESD 299. pantu. Tiklīdz dalībvalstīm paziņo lēmumu
par pielāgošanu, tās apņemas veikt attiecīgās iemaksas līdz
30. septembrim. 19. GMES fonda līdzekļus
nevar piešķirt pēc 2020. gada 31. decembra, ja vien Eiropas
Savienības Padome pēc Komisijas priekšlikuma vienprātīgi nepieņem citādu
lēmumu. Iemaksas GMES fondā 20. Komisija katru gadu sagatavo
ziņojumu par saistībām, maksājumiem un pieprasījumos veikt iemaksas norādīto
ikgadējo iemaksu apmēriem par attiecīgo gadu un diviem nākamajiem finanšu
gadiem un līdz 30. septembrim nosūta to GMES padomei. 21. Šīs summas ir balstītas uz
spēju nodrošināt ierosināto līdzekļu apjomu. 22. GMES padome pēc
Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu lemj par ikgadējās
iemaksas maksimālo apmēru, kas iemaksājama otrajā gadā pēc Komisijas
priekšlikuma (n+2), un pieprasījumā veikt iemaksu noteiktās gada iemaksas
apmēru, kas iemaksājama pirmajā gadā pēc Komisijas priekšlikuma (n+1),
nepārsniedzot iepriekšējā gadā noteikto maksimālo apmēru. 23. Ja iemaksu apmērs attiecīgajā
finanšu gadā atšķiras no patiesajām GMES finanšu vajadzībām, Komisija GMES
padomei iesniedz priekšlikumu par grozījumiem iemaksu apmēros, un GMES
padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu. 24. Pieprasījumi veikt iemaksas
nedrīkst pārsniegt iepriekšējos punktos noteikto maksimālo apmēru, kā arī
attiecīgais maksimālais apmērs nedrīkst tikt palielināts, izņemot, ja lēmumu
par šādu palielinājumu ārkārtēju un neparedzamu apstākļu radītu īpašu vajadzību
gadījumos ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem GMES padome. Šādā
gadījumā Komisija un Padome nodrošina, ka iemaksas atbilst plānotajiem
maksājumiem. 25. Komisija katru gadu līdz
30. oktobrim GMES padomei iesniedz saistību, izmaksājamo summu un
iemaksu tāmi par katru nākamo gadu. 26. Sīki izklāstīti noteikumi par
dalībvalstu veicamajām iemaksām paredzami regulā, ar ko īsteno šo nolīgumu. Citi GMES fonda resursi 27. Ja ES iestājas jauna
dalībvalsts, iemaksu sadalījumu groza ar GMES padomes lēmumu. 28. Finanšu resursus pielāgo,
pamatojoties uz GMES padomes lēmumu, ko pieņem ar kvalificētu balsu
vairākumu. 29. Ikviena dalībvalsts, neskarot
lēmumu pieņemšanas noteikumus un regulā paredzētās procedūras, var veikt
iemaksas Komisijai GMES mērķu sasniegšanai. Tāpat dalībvalstis var
līdzfinansēt projektus vai programmas īpašu iniciatīvu ietvaros, ko pārvalda
Komisija, EIB vai cita Savienības struktūrvienība vai organizācija, ar kuru GMES
fonds ir noslēdzis partnerības nolīgumu vai kurai uzticēti konkrēti īstenošanas
uzdevumi. 30. Regulā, ar ko īsteno šo
nolīgumu, paredz vajadzīgos noteikumus par GMES fonda līdzfinansējumu,
kā arī par dalībvalstu īstenotiem līdzfinansēšanas pasākumiem. 31. Dalībvalstīs par savām
iemaksām iepriekš informē GMES padomi. Pasākumi GMES fonda ietvaros 32. GMES dienestu darbības (a)
GMES dienestu
operacionālās darbības: –
globālas sistemātiskās/ikdienas darbības Zemes
apakšsistēmu uzraudzībai un prognozēšanai reģionālā un globālā līmenī, kuras jo
īpaši saistītas ar jūras vides, atmosfēras un gaisa kvalitātes, zemes virsmas
un klimata pārmaiņu uzraudzības pakalpojumiem; –
reģionālie/lokālie pasākumi, ko veic pēc
pieprasījuma un kas jo īpaši ir saistītas ar ārkārtas situāciju pārvaldības,
drošības un zemes virsmas uzraudzības pakalpojumiem Eiropā un ārpus tās; (b)
attīstības pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot
pašreizējo pakalpojumu kvalitāti un veiktspēju, attīstīt jaunus pakalpojumu elementus
un sekmēt lietojumu pakārtotajās nozarēs. 33. Kosmosa komponentes darbības 34. No kosmosa veiktas novērošanas
operacionālās darbības: (a)
attiecīgās kosmosa infrastruktūras darbības (piem.,
“Sentinel” satelītu misijas); (b)
piekļuve trešo pušu misijām; (c)
datu izplatīšana; (d)
tehniskās palīdzības sniegšana Komisijai vajadzīgo
datu apkopošanā; (e)
novērošanas nepilnību noteikšana kā ieguldījums
jaunu kosmosa misiju specifikāciju noteikšanā. 35. Attīstības darbības: (a)
jaunu kosmosa infrastruktūras elementu izstrāde un
iepirkums; (b)
tehniskā atbalsta sniegšana Komisijai, lai,
balstoties uz pakalpojumu prasībām, izstrādātu jaunu kosmosa misiju
specifikācijas sadarbībā ar kosmosa infrastruktūras operatoriem; (c)
darbību kosmosā attīstīšanas koordinācija, tostarp
izstrāde, kuras mērķis ir modernizēt un pilnveidot kosmosa novērošanas
kapacitāti. 36. GMES in situ
komponentes operacionālās darbības: (a)
in situ datu
nodrošināšanas koordinācija GMES pakalpojumiem ar ad hoc
administratīviem pasākumiem kopā ar in situ operatoriem; (b)
trešo pušu in situ datu nodrošināšanas
koordinēšana starptautiskā līmenī; (c)
tehniskās palīdzības sniegšana, lai GMES
pakalpojumu datu prasības pārvērstu in situ novērojumu infrastruktūras
un tīklu specifikācijās; (d)
mijiedarbība ar in situ operatoriem, lai
sekmētu GMES in situ komponentes attīstības pasākumu konsistenci. Trešo valstu un starptautisko organizāciju līdzdalība 37. GMES padome var noslēgt
starptautiskus nolīgumus, ieskaitot par to uzņemšanu GMES fondā, ar
šādām trešām valstīm: (a)
Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA)
valstīm, kas ir EEZ līguma puses saskaņā ar EEZ līguma nosacījumiem; (b)
kandidātvalstīm, kā arī potenciālām
kandidātvalstīm, kuras iesaistītas stabilizācijas un asociācijas procesā,
atbilstīgi ar šīm valstīm noslēgtajiem pamatlīgumiem vai asociācijas nolīguma
protokolam par vispārīgiem principiem šo valstu dalībai Savienības programmās; (c)
Šveices Konfederāciju, citām 1. un 2. punktā
neminētām valstīm un starptautiskām organizācijām saskaņā ar nolīgumiem, ko
Savienība atbilstīgi LESD 218. pantam noslēgusi ar šīm trešām valstīm vai
starptautiskām organizācijām un kuros paredzēti nosacījumi un sīki izstrādāti
noteikumi par to dalību. Pieņemšana un stāšanās spēkā 38. Dalībvalstis
ziņo Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretāram par tādu iekšējo procedūru
pabeigšanu, kas vajadzīgas, lai šis nolīgums stātos spēkā. 39. Šis nolīgums stājas spēkā otrā
mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretāram
ir paziņots par tādu iekšējo procedūru pabeigšanu, kas vajadzīgas, lai šis
nolīgums stātos spēkā. 40. Šis nolīgums zaudē spēku pēc
2020. gada 31. decembra, un pēc šīs dienas nevar īstenot juridiskās
vai finansiālās saistības. 41. Neskarot iepriekš minēto, visi
maksājumi un saistības, kas izriet no izdevumu saistībām, kuras pirms 2020. gada
31. decembra uzņēmies GMES fonds vai kas uzņemtas tā vārdā, GMES
fondam jāizpilda līdz 2023. gada 31. decembrim. Pēc minētā datuma
nenokārtotās saistības pārņem dalībvalstis. 42. Attiecībā uz šo nolīgumu, kas
publicējams Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, Eiropas Savienības
Padomes ģenerālsekretārs darbojas kā depozitārijs. TO
APLIECINOT, Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvji ir parakstījuši šo
nolīgumu. [1] COM(2011) 500 galīgā redakcija, 29.06.2011. [2] COM (2011) 831 galīgā redakcija, 30.11.2011. [3] “ENVISAT” ir EKA zinātniskā satelīta misija. Tas tika
palaists 2002. gadā un ir aprīkots ar desmit instrumentiem. Šis satelīts
ir lielākā civilā Zemes novērošanas misija. Tā plānotais kalpošanas laiks
beidzās jau 2007. gadā. [4] Avots: Eurostat
2012.