KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS CENTRĀLAJAI BANKAI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI, REĢIONU KOMITEJAI UN EIROPAS INVESTĪCIJU BANKAI Izaugsme Grieķijai

1.           Ievads

Grieķija cīnās ar Eiropā mūsdienās vēl nebijuša mēroga ekonomikas un sociālo krīzi. Lai to pārvarētu un atjaunotu raiti funkcionējošu ekonomiku, būs vajadzīga tautas un tās politisko vadītāju vienota apņemšanās valsts līmenī, jo tikai Grieķija var izvēlēties sev citu ceļu nākotnei. Krīzi izraisošie iemesli ir veidojušies vairāku gadu garumā, un to novēršanai būs vajadzīgs laiks. Šāda apmēra krīze liek Grieķijā veikt tālejošas pārmaiņas, lai izveidotu jaunu, dinamisku un konkurētspējīgu Grieķijas ekonomiku, kas spēj radīt ilgtspējīgu izaugsmi, darbavietas, veicināt sociālo kohēziju un piepildīt Grieķijas pilsoņu cerības.

Grieķijai šis lielais uzdevums nav jāpaveic vienai pašai. Tā var smelties spēkus un saņemt konkrētu atbalstu no savas dalības Eiropas Savienībā un eurozonā. Lai atbalstītu Grieķiju tās turpmākajos centienos, ir vajadzīga ilgtermiņa solidaritāte no visu pārējo ES dalībvalstu puses. Pārējās dalībvalstis un ES iestādes ir skaidri paudušas savu vēlmi palīdzēt Grieķijai, lai tā paliktu eurozonā, nodrošinot tāda mēroga palīdzību, kas pirms dažiem gadiem nebija iedomājama. Kopējā palīdzības pakete Grieķijai veido aptuveni 380 miljardus euro, kurā ietilpst aizdevumi no ES un finanšu iestādēm, privātā sektora parāda norakstījumi un dotācijas no ES struktūrfondiem un citiem fondiem. Tā ir līdzvērtīga 177 % no Grieķijas IKP. Šī ir vēl nepieredzēta šāda mēroga palīdzība (ASV Maršala plāns pēckara ekonomikas atveseļošanai ietvēra pārskaitījumus, kas bija līdzvērtīgi aptuveni 2,1 % no saņēmējvalstu IKP).

1. tabula. Grieķijai pēdējos gados sniegtais ES un starptautiskais atbalsts

Dažādi ES un starptautiskā atbalsta veidi ≈ 380 miljardi euro || Līdzvērtīgi dati (2011. gada dati) || Salīdzinājumam

Finansiāls atbalsts (aizdevumi): 240 miljardi euro || · 3 % no ES IKP · 177 % no Grieķijas IKP · 33 600 euro uz vienu Grieķijas iedzīvotāju || ·  kopā ASV Maršala plāns 1948.-1951.g.: – ≈ USD 13 miljardi (85 % dotācijas, 15 % aizdevumi) – ≈ 5 % no ASV IKP – ≈ 2,1 % no saņēmējvalstu IKP

Privātā sektora iesaiste (parādu norakstījumi): 100 miljardi euro

ES finansējums laikposmam no 2007.-2013.g. (dotācijas): > 40 miljardi euro (tostarp 20 miljardi euro no ES struktūrfondiem un kohēzijas fondiem un 20 miljardi euro no kopējās lauksaimniecības politikas līdzekļiem)

Krīze ir norādījusi uz to, cik savstarpēji atkarīgas ir visas ES dalībvalstis un, jo īpaši tās, kurām ir viena un tā pati valūta. Tik augsts ekonomikas, sociālās un politiskās integrācijas līmenis var pastāvēt tikai tad, ja katra dalībvalsts spēj pilnībā izpildīt savas saistības. Grieķijai ir vajadzīga ES, lai pārvarētu šo krīzi, savukārt ES ir vajadzīga labi funkcionējoša un dinamiska Grieķija, lai tā varētu pildīt dalībvalsts saistības, palīdzot īstenot ES politiku visā tās teritorijā.

Krīzes periodā Komisija ir aktīvi palīdzējusi Grieķijai, sniedzot tiešu palīdzību un sadarbojoties ar pārējām dalībvalstīm, ES iestādēm un starptautisko sabiedrību, lai izstrādātu jaunus risinājumus un panāktu noturīgus rezultātus praksē. Komisijā ir mobilizētas darba grupas, kas aktīvi strādā ar Grieķijas valsts pārvaldes pārstāvjiem Briselē un Atēnās. Lai nodrošinātu nepieciešamo tehnisko palīdzību, Komisija 2011. gada jūlijā arī izveidoja īpašu Grieķijas darba grupu. Turklāt Komisijas uzdevums ir pastiprināti uzraudzīt saistības un progresu. Kā norādīts šā paziņojuma pielikumā, konkrēti rezultāti sāk iegūt aprises un šā darba gaitā ir pavērušās daudzsološu risinājumu iespējas.

Komisija ir nolēmusi nākt klajā ar šo paziņojumu tagad, jo pēc daudziem neskaidrību mēnešiem beidzot ir izstrādāts Grieķijas ekonomikas atveseļošanas visaptverošs plāns. Grieķija ir veikusi svarīgus pasākumus, lai samazinātu savu publiskā sektora deficītu, un pieņēmusi jaunu fiskālo un ekonomikas politiku. Nolīgums par Otro ekonomikas stabilizācijas programmu un panākumi saistībā ar neseno parāda samazināšanas operāciju, iesaistot privāto sektoru, sniedz iespēju izveidot jaunu dinamiku, lai paātrinātu tik ļoti nepieciešamās strukturālās reformas.

Šis paziņojums būs saistošs plašam lasītāju lokam.

· Grieķijas iedzīvotājiem, jo tas parāda, ka pašreizējās krīzes iznākumā var rasties taisnīgāka, sociāli vienotāka, uzticamāka un efektīvāka sistēma. Grieķija spēj mainīties, un tās rīcībā ir vērtīga pieredze, no kuras mācīties, bet viss līdz šim nepieredzētais atbalsts, ko Grieķija patlaban saņem, var sniegt rezultātus tikai tad, ja Grieķijas pilsoņi atbalsta šo programmu un strādā pie savādākas nākotnes izveides.

· Grieķijas demokrātiskajām iestādēm, kuras ir apstiprinājušas Otro ekonomikas stabilizācijas programmu un apņēmušās to īstenot. Šis paziņojums uzsver vajadzību izveidot pozitīvāku atmosfēru, norādot uz ātrajiem ieguvumiem, kurus var sasniegt, pilnībā īstenojot programmas sākotnējos pasākumus.

· Pārējām ES dalībvalstīm, ES iestādēm un mūsu starptautiskajiem partneriem, kas sniedz vēl nepieredzētu atbalstu Grieķijai un kas vēlēsies apstiprinājumu tam, ka to ieguldījums tiek lietderīgi izmantots tādos veidos, kas nepieļaus šādu problēmu atkārtošanos.

Šā paziņojuma mērķis ir norādīt uz pozitīvo ietekmi, ko var radīt Otrās ekonomikas stabilizācijas programmas[1] pilnīga un efektīva īstenošana, liekot pamatu izaugsmei, ieguldījumiem un sociālai atjaunotnei. Paziņojumā noteikti veidi, kā palielināt pirmo veicamo uzdevumu ietekmi, ātri rīkojoties un piešķirot ES atbalstu[2].

Lai arī Grieķiju sagaida ilgs pārveides un stabilizācijas process, īstenojot šīs darbības, sāksies ekonomikas atveseļošanas process. Būs nepieciešama plaša sabiedrības izpratne par programmu un būtiskāko pārmaiņu gaidāmajiem rezultātiem, kuras norisināsies turpmākajos mēnešos, lai pārliecinātu iedzīvotājus, ka pašreizējās pūles un centieni sniegs patiesus rezultātus nākotnē.

2.           Vēsturiska iespēja veidot labāku nākotni

Grieķijai par galveno prioritāti jānosaka pilnīga un savlaicīga Otrās ekonomikas stabilizācijas programmas īstenošana. Tajā ietvertie reformu pasākumi ir izstrādāti, lai atjaunotu Grieķijas ekonomikas izaugsmi un radītu darbavietas, kā arī lai izslēgtu vērtības graujošus noteikumus un korupcijas iespējas, un birokrātiju, kas neļauj Grieķijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem iesaistīties ražošanas darbībās. Patlaban pārmērīgs regulējums un vāji funkcionējoša valsts pārvalde ir iemesls neefektivitātei un pārāk daudzos gadījumos sava labuma meklēšanai.

Novēršot visizteiktākos izaugsmes šķēršļus, var būtiski uzlabot iedzīvotāju un uzņēmumu situāciju salīdzinoši īsā laikposmā. Vidējā termiņā ir jāveic padziļinātas reformas Grieķijas valsts pārvaldē un tiesu sistēmā, lai nodrošinātu ātrākas, efektīvākas procedūras, ievērojami efektīvāku un taisnīgāku nodokļu iekasēšanas sistēmu, mazāk birokrātijas un vairāk tiesiskās noteiktības ieguldījumiem un jauniem uzņēmējdarbības veidiem.

Otrajā ekonomikas stabilizācijas programmā ietverto reformu mērķis ir izveidot vienlīdzīgāku sabiedrību, kur visas sabiedrības daļas uzņemas stabilizācijas slogu un gūs priekšrocības no reformas. Būtisko nelīdzsvarotību ietekme, kuras izveidojušās Grieķijas ekonomikā, ir īpaši smagi skārusi vismazāk aizsargāto iedzīvotāju grupu, kas vēl jo vairāk norāda uz vajadzību pēc reformas. Vairs nedrīkst pieļaut, ka valsts pārvaldē un ārpus tās darbojas savtīgu interešu pārstāvji, kuri ir izmantojuši savu pozīciju nepārredzamā un birokrātiskā sistēmā, kas pakļaujas korupcijai. No minētajām pārmaiņām labumu gūs visi iedzīvotāji, un viņi ir pelnījuši labāku pārvaldību.

2.1.        Tas ir paveicams

Grieķija jau ir guvusi svarīgu progresu, būtiski samazinot savu valsts parāda apjomu, samazinot izdevumus un īstenojot nodokļu pasākumus. Valdības deficīts ir samazināts no aptuveni 16 % no IKP 2009. gadā līdz 9,25 % no IKP pagājušajā gadā. Parlaments ir ieviesis milzīgu apjomu jaunu tiesību aktu, un ir pabeigtas visas sagatavošanās darbības, kas bija jāizpilda, lai Otrā ekonomikas stabilizācijas programma varētu stāties spēkā. Kā liecina nesenie notikumi, ja visa valdības sistēma koncentrējas uz skaidru mērķu sasniegšanu, tā var gūt rezultātus.

Ceļš uz ekonomikas atjaunošanu ir skaidri iezīmēts Otrajā ekonomikas stabilizācijas programmā. Šī programma radīs vēsturiskas pārmaiņas, izveidojot Grieķijā mūsdienīgu ekonomiku un pārvaldības struktūras, lai tā varētu ar pārliecību raudzīties nākotnē. Grieķija var izmantot savas stiprās puses, piemēram, kuģniecības nozari, tūrisma potenciālu, savas universitātes un kopumā augsti kvalificētu darbaspēku, kā arī tās ģeogrāfisko novietojumu kā iespējamo loģistikas un enerģētikas centru Dienvidaustrumeiropā.

Daudzu prioritāro darbību ātra īstenošana sniegs izšķirošu ieguldījumu izaugsmes un darbavietu izveidē, paaugstinās konkurētspēju un stimulēs ieguldījumus. Iedzīvotāji un uzņēmumi sajutīs un pamanīs rezultātus salīdzinoši īsā laikposmā. Šo darbību īstenošana radīs impulsu reformu procesā un raidīs spēcīgu signālu, ka Grieķija ir apņēmusies mainīties. Tā palīdzēs Grieķijai izkļūt no apburtā loka un pārslēgties uz sekmīgas attīstības ciklu, kurā saistības īstenot reformas vainagojas ar atjaunotu uzticību un izaugsmi, radot stimulu turpmākam progresam.

Lai arī Otrā ekonomikas stabilizācijas programma jāīsteno pilnībā, Komisija šajā paziņojumā norāda uz trīs plašām jomām, kurās Grieķijas iestāžu rīcība jau 2012. gadā var sniegt daudzsološus rezultātus līdz 2012. gada beigām. Minētās jomas ir šādas.

· Valsts finanšu un ieņēmumu kontrole, laika gaitā padarot valsts finanses ilgtspējīgas.

· Aizdevumi reālajai ekonomikai, veicot banku rekapitalizāciju un palīdzot MVU saņemt aizdevumus ar izpildāmiem nosacījumiem.

· Uzņēmējdarbības liberalizācija, lai sekmētu izaugsmi – steidzami vajadzīgs būtiski pārskatīt uzņēmējdarbības vidi un darba tirgu, lai Grieķija atkal kļūtu par valsti, kur vietējie un ārvalstu ieguldītāji var droši veikt ieguldījumus un radīt darbavietas.

2.1.1.     Valsts finanšu kontrole – priekšnoteikums izaugsmei un darbavietu izveidei

Šīs programmas mērķis ir sagatavot ekonomiku, lai vidējā termiņā tā kļūtu dinamiskāka un taisnīgāka. Starptautiskā pieredze liecina par to, ka mēģinājumi radīt izaugsmi un darbavietas neizdosies, kamēr valsts parāds netiks atgriezts uz ilgtspējīga ceļa un netiks atjaunota konkurētspēja. Lai valsts parāds kļūtu ilgtspējīgs, 2013. un 2014. gadā būs jāveic turpmāki pasākumi, lai Grieķija līdz 2020. gadam spētu samazināt savu parādu līmeni līdz aptuveni 117 % no IKP. Koncentrējoties uz mērķtiecīgiem izdevumu samazinājumiem, tiks mazināta īstermiņa ietekme uz reālo ekonomiku. Turklāt, samazinot deficītu, uzlabosies Grieķijas uzņēmumu likviditāte, jo Grieķijas valdība absorbēs mazāk iekšzemes un ārvalstu kapitāla. Tas paaugstinās ticamību Grieķijai finanšu tirgos un ļaus tai nodrošināt sev finansējumu par pieejamu cenu oficiālā finansējuma perioda beigās, kas uzlabos uzņēmumu finansēšanas noteikumus. Nodokļu sistēmas un nodokļu administrācijas reforma, kā izklāstīts turpmāk 2.3.2. iedaļā, arī ir būtiska, lai pārņemtu kontroli pār valsts finansēm.

Darbības 2012. gadā (sk. saprašanās memoranda 1. punktu)

Grieķijas iestādēm būs jānosaka pasākumi, lai novērstu esošās fiskālās atšķirības 2013. un 2014. gadā. Šo pasākumu ietvaros uzmanība būtu jāvelta izdevumu ietaupījumiem.

2.1.2.     Aizdevumi reālajai ekonomikai, veicot banku rekapitalizāciju un palīdzot MVU

Grieķijas banku sistēmu ir skāruši apjomīgi kapitāla aizplūdumi, kas ir radījis ierobežotu pieeju likviditātei un banku aktīvu vērtības pazemināšanos. Tā rezultātā ir samazinājušies aizdevumi reālajai ekonomikai.

Šīs problēmas risināšana un likviditātes plūsmas atjaunošana Grieķijas uzņēmumiem ir priekšnoteikums ekonomikas atveseļošanai. Otrā ekonomikas stabilizācijas programma nodrošina finanšu līdzekļus Grieķijas banku sistēmas rekapitalizācijai ar divkāršu mērķi: garantēt finanšu stabilitāti un ļaut bankām finansēt reālo ekonomiku.

Grieķijas MVU patlaban saskaras ar īpaši sarežģītiem darbības nosacījumiem: salīdzinājumā ar 2010. gadu peļņa 2011. gadā samazinājās 6 no 10 uzņēmumiem, un tika zaudētas 150 000 darbavietas. Šie iespaidīgie rādītāji norāda uz vajadzību ātri un mērķtiecīgi rīkoties, lai atbalstītu MVU – ES atbalsts MVU darbības turpināšanai un attīstībai ir aprakstīts turpmāk šajā paziņojumā.

Lai novērstu šādu apdraudējumu, būs svarīgi izmantot visus pieejamos līdzekļus, īpaši no ES struktūrfondiem[3], lai piešķirtu naudas līdzekļus jaunām darbībām, tādējādi atbalstot darbavietu izveidi un ilgtspējīgu izaugsmi. MVU no ES struktūrfondiem jau ir pieejama likviditātes palīdzība vairāk nekā 4 miljardu euro apmērā, kas piešķirta finansēšanas vadības instrumentu un dotāciju veidā. Turklāt ir izveidots jauns MVU Garantiju fonds, kam no ES struktūrfondiem ir piešķirti 500 miljoni euro, un šo summu varētu palielināt, piešķirot papildu 1 miljardu euro aizdevumos no EIB Grieķijas bankām tālākaizdošanai Grieķijas MVU.

Tomēr patlaban šī nauda nenonāk pie Grieķijas MVU, un tajā vainojams zemais pieprasījums pēc ieguldījuma, augstais risks, kas saistīts ar aizdevumiem MVU pašreizējos apstākļos, un līdz ar to grūtības, kas rodas MVU, lai iegūtu vajadzīgo līdzfinansējumu no bankām. Grieķijas iestādēm vēl ir jāīsteno izmaiņas ES tiesību aktos, kas ļautu līdzfinansēt apgrozāmo kapitālu MVU.

Šo šķēršļu novēršana ir neatliekama prioritāte. Turklāt daži projekti un shēmas, ko līdzfinansējuši ES struktūrfondi, ir izstrādāti, lai uzlabotu uzņēmējdarbības prasmes un nodrošinātu atbalstu uzņēmējdarbības sākšanai, kā arī pieejai mikrofinansējuma shēmām.

Darbības 2012. gadā

Banku rekapitalizācija būtu jāpabeidz līdz 2012. gada septembrim, aizsargājot banku uzņēmējdarbības autonomiju.

Nākamajos 8 mēnešos Grieķijas banku nozarei un administrācijai būtu jāpaātrina 4 miljardu euro izmaksa, kas jau ir pieejami MVU finansējumam. Pārmaiņas ES noteikumos, kas ļauj līdzfinansēt apgrozāmo kapitālu, būtu jāiestrādā Grieķijas tiesību aktos.

EIB būtu jāpiešķir MVU aizdevumi, ko atbalsta MVU Garantiju fonds, izsniedzot 160 miljonus euro 2012. gadā, 400 miljonus euro līdz 2013. gada beigām un 440 miljonus euro līdz 2015. gadam. Turklāt 2012. gadā EIB nodrošinās MVU papildu 440 miljonus euro, kam garantiju sniegs Grieķijas iestādes.

Lielāks finansiālais atbalsts būtu arī jāsniedz mācībām par uzņēmējdarbību (uzmanību veltot jauniem inovatīviem produktiem un pakalpojumiem), tostarp teorētiskajai un praktiskajai apmācībai, kā arī konsultācijām.

2.1.3.     Uzņēmējdarbības liberalizācija izaugsmes sekmēšanai

Lai pārliecinoši pārvarētu krīzi, būs vajadzīga izaugsme Grieķijas ražošanas nozarē. Tiek lēsts, ka produktu un pakalpojumu tirgus reforma ilgtermiņā varētu palielināt Grieķijas IKP līdz pat 13,5 %[4]. Birokrātijas un korupcijas novēršana uzņēmējdarbības vidē var pavērt neizmantotās izaugsmes iespējas daudzās nozarēs, piemēram, tūrisma, ostu pakalpojumu un pārtikas pārstrādes nozarē. Tas sekmēs ekonomikas līdzsvarošanu, piesaistot lielākus ieguldījumus un uzlabojot eksporta rādītājus, un var radīt stimulu pāriet darbībām ar lielāku pievienoto vērtību. Šajā iedaļā ir iezīmētas astoņas darbības jomas, kurās būtu jāpanāk progress līdz 2012. gada beigām[5].

· Cenu konkurētspējas atjaunošana

Centienos modernizēt Grieķijas darba tirgu jāveic pasākumi, lai veicinātu darbaspēka vienības izmaksu ātru stabilizāciju, novērstu bezdarbu un atjaunotu Grieķijas ekonomikas cenu konkurētspēju. Saskaņā ar Otro ekonomikas stabilizācijas programmu pasākumiem, kas vērsti uz darbaspēka izmaksu ātras stabilizācijas sekmēšanu bezdarba novēršanai un cenu konkurētspējas atjaunošanu, kopā ar jau uzsāktajiem pasākumiem būtu jākoncentrējas uz nominālo darbaspēka vienības izmaksu samazināšanu uzņēmējdarbības ekonomikā par 15 % laikposmā no 2012. līdz 2014. gadam. Šādiem pasākumiem būtu jāņem vērā sociālā dialoga iznākums un jāatbilst plašākiem centieniem stiprināt darba tirgus iestādes, atvieglot algu noteikšanu visos līmeņos un apkarot nedeklarēto darbu.

Darbības 2012. gadā (sk. saprašanās memoranda 4.1. punktu)

Līdz 2012. gada jūlija beigām, konsultējoties ar sociālajiem partneriem, būtu jāsagatavo grafiks valsts koplīguma pārskatīšanai attiecībā uz algu noteikšanas sistēmu. Grieķijas iestādēm būtu arī jāīsteno pasākumi, lai samazinātu sociālo iemaksu ietekmi uz darbaspēka izmaksām budžetam neitrālā veidā.

· Eksporta veicināšana

Grieķijā eksporta muitošanas un muitas formalitāšu pabeigšanai ir vajadzīgas vidēji 20 dienas, savukārt ES šis rādītājs ir vidēji 10 dienas. Lēš, ka tā rezultātā kopējā eksporta vērtība ir aptuveni par 10 % mazāka nekā gadījumā, ja minētais laikposms būtu īsāks[6]. Būtu jāatceļ neproporcionālas un bieži vien nevajadzīgas dokumentācijas vai procedurālās prasības.

Darbības 2012. gadā (sk. saprašanās memoranda 4.2. punktu)

Būtu jāpabeidz eksporta muitošanas un muitas formalitāšu sistemātiska pārskatīšana, atceļot pārmērīgas kontroles un kontroles sistēmas pielāgojot praksei vienotajā tirgū. Tiklīdz ir uzsākta vienkāršošana, ieguvumus no tās var pavairot, izstrādājot pārejas procedūras uz IKT risinājumiem. Būtu arī jāpieliek pūles, lai nodrošinātu iespējas eksportētājiem noteikt perspektīvas daudzsološos tirgos.

· Jaunu ieguldījumu stimulēšana

Veicot ieguldījumus jaunās iekārtās vai projektos, nākas saskarties ar kavēšanos un izmaksām, ko rada regulatīvie un administratīvie šķēršļi, iesaistot daudzas iestādes. Par ieguldījumu šķēršļiem bieži vien tiek minēta zemes izmantošanas plānošana un licencēšanas noteikumi vides jomā. Vissmagāk tas skar uzņēmumus, kas darbojas enerģētikas nozarē, sadales un loģistikas, kā arī transporta nozarē. Strīdu gadījumā problēmas ir vairākas, jo daudzām administratīvajām un tiesiskajām darbībām ir kavējošs raksturs un administrācijas galvenajos dienestos trūkst darbinieku vai zināšanu. Zemes reģistra pilnveidošana arī atvieglos ieguldījumus, pasargājot ieguldītājus no strīdiem par zemes īpašumtiesībām. Tiem ārvalstu ieguldītājiem, kas aktīvi darbojas pētniecības un inovācijas jomā, problēmas rada pieeja prasmēm, ko izraisa neatbilstība starp valsts izglītības sistēmu un uz zināšanām balstītas ekonomikas vajadzībām.

Darbības 2012. gadā (sk. saprašanās memoranda 4.2. punktu)

Patlaban būtu pilnībā jāīsteno nesen pieņemtie tiesību akti, lai paātrinātu dažas licencēšanas procedūras attiecībā uz konkrētām profesijām un ražošanas darbībām, kā arī ar vidi saistītiem licencēšanas projektiem un darbībām.

Būtu jāveic turpmāki pasākumi, lai atvieglotu jauna uzņēmuma nodibināšanu – 3 dienu laikā, izmaksām nepārsniedzot 100 euro, – tas ir ES mērķis, kas noteikts Mazās uzņēmējdarbības aktā. Grieķijai arī būtu jāpabeidz vienota kontaktpunkta izveide, kā pieprasīts Pakalpojumu direktīvā.

· Publiskā iepirkuma modernizēšana

Publiskais iepirkums veido 12 % no Grieķijas IKP. Pieteikumu iesniedzējiem, kas pretendē uz Grieķijas publiskā iepirkuma līgumiem, jāgaida divreiz ilgāk (gandrīz 1 gadu) nekā vidēji ES, pirms tiek piešķirti līgumi. Procedūras ir neefektīvas un prasa daudz līdzekļu: publiskais sektors iegulda divkāršu skaitu cilvēkdienu organizēšanas procedūrās. Vidēji katra procedūra tiek divreiz apstrīdēta. Šāda situācija negatīvi ietekmē piegādātājus publiskajā sektorā un paaugstina izmaksas. Tā kavē piegāžu un pakalpojumu iegādi, kas vajadzīgi, lai sniegtu sabiedriskos pakalpojumus, un kavē ES fondu finansēto darbu pabeigšanu.

Darbības 2012. gadā (sk. saprašanās memoranda 2.6. punktu)

Līdz gada beigām būtu radikāli jāpārskata tiesību akti publiskā iepirkuma jomā, un būtu jāsāk pilnībā darboties jaunizveidotajai iepirkuma iestādei. Būtu jāizstrādā plāns profesionālākai un pārredzamākai iepirkuma pārvaldībai daudzās ministrijās, kurām ir lieli izdevumi, pirms izklāstīt sekmīgo pieredzi citām valdības struktūrām. Turklāt būtiskus ietaupījumus varētu radīt e-iepirkuma izstrāde, pasākumi, kas vērsti uz publisko iepirkumu palielināšanu, izmantojot centrālās iepirkuma iestādes, un standarta piegāžu un pakalpojumu pamatlīgumu plašāka izmantošana.

· Konkurences un cenu liberalizācija

Ekonomikas recesijas laikā daudzās Grieķijas ekonomikas nozarēs saglabājās augstas cenas, radot ekonomisko slogu patērētājiem un uzņēmumiem, kuru ienākumi samazinājās. Ir vajadzīga apņēmīga rīcība, lai novērstu daudzos regulatīvos šķēršļus, kas kavē konkurenci un iespējas jauniem dalībniekiem ienākt tirgū. Tas ietver nepārtrauktus centienus mainīt spēkā esošos noteikumus, lai radītu aizsargātas ienākumu plūsmas vai pasargātu reglamentētās profesijas no konkurences. Lielāka konkurence un cenu elastība arī ir vajadzīga, lai nodrošinātu, ka darbaspēka izmaksu samazinājuma rezultātā notiks cenu pazemināšanās, tādējādi mazinot ietekmi uz izmantojamajiem ieņēmumiem un nodrošinot, ka ražošanas izmaksu samazinājums kopumā pozitīvi ietekmē Grieķijas sabiedrību.

Darbības 2012. gadā (sk. saprašanās memoranda 4.2. punktu)

2011. gada likumu par reglamentētajām profesijām pilnībā jāīsteno līdz šā gada beigām, paralēli veicot papildu liberalizēšanas pasākumus, kas ietverti saprašanās memorandā. Ir arī efektīvi jāīsteno ES noteikumi par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu. Atsevišķās ekonomikas nozarēs regulatīvās vides pārskatīšana tiks pabeigta rudenī un veidos pamatu pret konkurenci vērstu un lieki apgrūtinošu tiesību aktu atcelšanai.

· Konkurētspējīga enerģētikas nozare

Grieķija ir lielā mērā atkarīga no fosilajā kurināmā (tās elektroenerģijas ražošanā lielu daļu veido brūnogles). Vairums salu aizvien ir izolētas un ir atkarīgas no dīzeļģeneratoriem un mazuta spēkstacijām. Elektroenerģijas ražošanas vispārējā efektivitāte ir viena no zemākajām Eiropā. Enerģētikas nozarē dominē daži valsts uzņēmumi, kuriem ir zema produktivitāte un kvazimonopolstāvoklis tirgū. Vēl ir pilnībā jānodala pārvades sistēmu operatori. Rūpnieciskie klienti sūdzas par to, ka to konkurētspēju apdraud fakts, ka tiem jāmaksā vienas no Eiropā visaugstākajām cenām par enerģētiku.

Jāmodernizē elektroenerģijas un gāzes tīkli. Gāzes uzglabāšanas un cauruļvadu tīklu uzlabojumi, kā arī ieguldījumi jaunu cauruļvadu projektos, kas dažādo gāzes piegādes avotus, ļaus Grieķijai izmantot tās stratēģisko ģeogrāfisko novietojumu, nodrošinot savienojumu ar Eiropas gāzes tirgu. Elektrotīkla savienojums starp lielākajām salām un kontinentālo daļu un starp mazākām salām ir priekšnoteikums vēja enerģijas un fotoelementu iekārtu izmantošanai plašā mērogā.

Kontinentālās daļas pārvades tīkla nostiprināšana ir arī svarīga, lai integrētu atjaunojamo energoresursu iekārtas iekšzemes tirgū un radītu iespēju veikt būtisku elektroenerģijas eksportēšanu uz pārējām Eiropas valstīm. Grieķija ir dabisks savienojums lielākajai daļai gāzes plūsmas no Kaspijas jūras un Vidusjūras baseina austrumiem. Šajā jomā centienu īstenošanā un finansēšanas jomā var būt svarīga programma TEN-E un ierosinātais Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments. Atvērtas un funkcionējošas enerģētikas nozares, kā arī nediskriminējošas pieejas nodrošināšana tās infrastruktūrai un tīkliem ir priekšnoteikums, lai palīdzētu piesaistīt privāto finansējumu šādam ieguldījumam. Tādi projekti kā Helios varētu būt atspēriena solis patiesi integrētam Eiropas tirgum atjaunojamo energoresursu jomā, vienlaikus palīdzot atveseļot Grieķijas ekonomiku.

Darbības 2012. gadā (sk. saprašanās memoranda 4.2. punktu)

Valsts gāzes un elektroenerģijas uzņēmumu privatizācija šogad privātā sektora ieguldītājiem nodrošinās iespēju ienākt apjomīgā jaunā tirgū un palielinās iespējas veikt būtiskus izmaksu ietaupījumus, pateicoties efektivitātes pieaugumam bijušajos valsts uzņēmumos.

Gāzes un elektroenerģijas pārvades sistēmas darbības atsaiste no ražošanas un piegādes darbībām palielinās nozares pārredzamību un sekmēs konkurenci, ļaujot tirgū ienākt jauniem dalībniekiem.

Tehniskais atbalsts palīdzēs pārveidot Grieķijas atbalsta shēmas atjaunojamajai enerģijai, uzlabot ieguldījumu vidi Grieķijas bagātīgo saules un vēja enerģijas resursu attīstīšanai.

· Efektīvi transporta pakalpojumi

Grieķijas transporta nozarē ir notikušas svarīgas pārmaiņas: ir izveidota dzelzceļu regulējoša iestāde, ir uzsākti kravu autopārvadājumi un notikusi autobusu pasažieru neregulāro pārvadājumu transporta liberalizācija.

Tomēr vēl ir daudz darāmā. Administratīvie šķēršļi un vāja pārvaldība neļauj efektīvi izmantot ostas un lidostas, kas negatīvi ietekmē divas vissvarīgākās tautsaimniecības nozares: loģistiku un tūrismu. Attiecībā uz lidostām un gaisa satiksmes pārvaldību īstermiņā varētu darīt pieejamu ievērojamu papildu kapacitāti un noteikt zemākas izmaksas operatoriem, kas palielinātu tūristu pieplūdumu. Dzelzceļa darbības varētu uzlabot, izveidojot tiesisko satvaru ES pasažieru pārvadājumu operatoru ienākšanai Grieķijas tirgū un atvieglojot starptautisko kravas pārvadājumu procedūras.

Darbības 2012. gadā (sk. saprašanās memoranda 4.2. punktu)

Būtu jāpabeidz transporta politikas dokuments (termiņš ir 2012. gada jūnijs), kurā tiks izklāstīts stratēģiskais un regulatīvais satvars visai transporta nozarei. Būtu jānodala Grieķijas civilās aviācijas iestādes regulatīvās un operatīvās funkcijas, kā arī finansējums, kas nodrošināts modernajām gaisa satiksmes kontroles iekārtām, kvalificētu gaisa satiksmes dispečeru pieņemšanai darbā un līgumu noslēgšanai par laika nišu piešķiršanas mūsdienīgu programmatūru. Būtu jāpabeidz dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumu piešķiršanas neatkarīgu iestāžu izveide. Būtu jāpārskata robežšķērsošanas procedūras un nolīgumi, lai atvieglotu kravas pārvadājumu plūsmas X koridorā, un jāatceļ robežu slēgšana.

· Privatizācijas programmas sekmīga īstenošana

Otrajā ekonomikas stabilizācijas programmā izklāstītajam 50 miljardu euro privatizācijas plānam būtu jānodrošina platforma, lai piesaistītu ārvalstu tiešos ieguldījumus, jaunus tirgus dalībniekus un palielinātu konkurenci, kā arī jāpalīdz atmaksāt valsts parādu. Tam arī būtu jārada iespēja patlaban valsts īpašumā esošo ekonomikas galveno uzņēmumu efektīvākai pārvaldībai, ja tas tiks īstenots ar pareizu ilgtermiņa stratēģisku perspektīvu.

Attiecībā uz dzelzceļiem, ostām un lidostām vajadzīga saskaņotāka regulatīvā sistēma, tās vienlaikus sagatavojot privatizācijai. Minētajai sistēmai būtu jāprecizē valsts iestāžu un infrastruktūru pārvaldnieku attiecīgās funkcijas, jāgarantē pieeja iekārtām bez diskriminācijas, jāsekmē infrastruktūras attīstība kā daļa no saskaņotas transporta sistēmas un jānodrošina struktūrfondu un kohēzijas fondu efektīva izmantošana, kā arī TEN-T prioritāšu īstenošana.

Darbības 2012. gadā (sk. saprašanās memoranda 2.1. punktu)

Būtu jāizveido pamatīga regulatīvā un institucionālā sistēma ar infrastruktūru saistītiem aktīviem, kuru pārdošanu kavēja tehniski šķēršļi un neskaidrības attiecībā uz noteikumiem, kādos tos var izmantot. Būtu jāpabeidz valsts nekustamā īpašuma aktīvu pilnīga inventarizācija. Būtu arī jāpaātrina valsts zemes reģistrācija. Ir jānodrošina, ka tiek sasniegti plānotie ieņēmumi, lai novērstu finanšu nepilnības fiskālajos kontos un stiprinātu uzticību privatizācijai kā parāda ilgtspējības instrumentam.

2.2.        Krīzes sociālo seku novēršana

Sociālās situācijas pasliktināšanās Grieķijā papildus iepriekš norādītajām trim darbības jomām norāda uz vajadzību steidzami rīkoties. Kopš krīzes sākuma ir krasi palielinājies bezdarbs, jo īpaši jauniešu vidū, un nabadzības līmenis ir nepieļaujami augsts. Ekonomikas stabilizācijas programmas ir izstrādātas, lai to novērstu, veicot reformas ekonomikā, lai nākotnes izaugsmes un nodarbinātības iespējas būtu pieejamas visiem.

Ir svarīgi turpināt progresu, lai samazinātu darbaspēka izmaksas un uzlabotu ražošanu ar mērķi palīdzēt atjaunot Grieķijas ekonomikas konkurētspēju. Paralēli vajadzīgajām darbībām jāveic stingri pasākumi, lai nodrošinātu sociālo taisnīgumu un palīdzētu visneaizsargātākajai sabiedrības daļai.

Šie apsvērumi ir ņemti vērā programmas izstrādē, piemēram, pārskatot sociālās programmas, lai pārliecinātos, ka tās labāk sasniedz saņēmējus un efektīvi aizsargā visneaizsargātāko sabiedrības daļu; nodrošinot, ka pensiju samazināšana ir mērķtiecīga un aizsargā viszemākās pensijas; novēršot krāpšanas sociālajiem pabalstiem; samazinot veselības aprūpes izmaksas, neapdraudot veselības aprūpes kvalitāti; palielinot izpratni par nodokļu sistēmu un novēršot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

2.2.1.     Jauniešu nodarbinātības un mācību sekmēšana

Komisija aktīvi strādā ar Grieķijas iestādēm, lai noteiktu veidus, kādos novērst jauniešu ārkārtīgi augsto bezdarba līmeni. Tas nozīmē no jauna pārskatīt ES struktūrfondus Grieķijā un rast iespējas palīdzēt Grieķijas iestādēm tos atkārtoti piešķirt projektiem, kas radīs vislielāko ietekmi uz izaugsmi un darbavietām visīsākajā laikposmā.

Tiek izstrādāts rīcības plāns, lai koncentrētos uz konkrētām prioritārajām mērķgrupām un politikas mērķiem. Pārorientējot ES finansējumu aptuveni 200-250 miljonu euro vērtībā no Eiropas Sociālā fonda, to varētu piešķirt saskaņā ar spēkā esošajām ES struktūrfondu programmām, lai atbalstītu pasākumus, kas var sniegt tūlītējus rezultātus jauniešiem, kuri nespēj atrast darbu.

Šie pasākumi varētu ietvert atbalstu pirmās darba pieredzes gūšanai vai īstermiņa nodarbinātībai privātajā sektorā vai vietējās kopienās; vairāk prakses vietu studentiem un universitāšu beidzējiem; pārkvalificēšanas vai prasmju uzlabošanas veicināšanu kā daļu no izaugsmes un attīstības; uzņēmējdarbības, tostarp sociālās uzņēmējdarbības, veicināšanu, kā arī studijas vai mācību periodus ārzemēs, piemēram, Leonardo un Erasmus programmās.

Darbības 2012. gadā

Līdz 2012. gada beigām būtu jāpabeidz un jāīsteno rīcības plāns, lai veicinātu jauniešu nodarbinātību, tostarp mācību un uzņēmējdarbības jomā.

2.2.2.     Aktīva darba tirgus politika

Būtu jāstiprina valsts nodarbinātības dienesti, lai piedāvātu labākus, individuāli pielāgotus pakalpojumus pieaugošajam skaitam bezdarbnieku. Vajadzīgi efektīvāki un mērķtiecīgāki ieguldījumi aktīvajā darba tirgus politikā, lai atbalstītu daudzu jaunu darbavietu radīšanu, un būtu jāsāk sistemātiskāk novērtēt aktīvo darba tirgus pasākumu efektivitāti. Prioritāte būtu jāpiešķir visneaizsargātākajai sabiedrības daļai (mazkvalificētiem bezdarbniekiem, priekšlaicīgi skolu pametušajiem, vecāka gadagājuma strādniekiem, ilgtermiņa bezdarbniekiem, imigrantiem un mazākumtautībām, utt.). Centieni attīstīt prasmes būtu jāvirza uz to sektoru un uzņēmumu kopu vajadzību noteikšanu un apmierināšanu, kuri var kļūt par galvenajiem dzinējspēkiem turpmākā ekonomikas izaugsmē.

ES struktūrfondi var atbalstīt dažādas shēmas pieņemšanai darbā īstermiņā, īpaši veltot uzmanību sociāli nelabvēlīgo grupu vajadzībām. Ar minētajām shēmām cilvēkiem, ko vissmagāk skārusi krīze, var nodrošināt pagaidu ekonomisku atvieglojumu un iespēju attīstīt savas prasmes un noturēties darba tirgū.

Turklāt Grieķija varētu izmantot pašlaik neizmantoto sociālās ekonomikas potenciālu, izmantojot Eiropas Sociālo fondu, kas sniedz būtisku atbalstu jaunu darbavietu izveidei un var risināt pieaugošo vajadzību pēc sociālajiem pakalpojumiem.

Darbības 2012. gadā

Eiropas Sociālā fonda pieejamo līdzekļu efektīvāka izmantošana pilnībā funkcionējošas sistēmas ieviešanai, lai atbalstītu sociālo ekonomiku un sociālos uzņēmumus, kā arī galvenos virzītājspēkus darbavietu radīšanai, un lai risinātu neaizsargātāko grupu daudzpusīgās integrācijas vajadzības.

2.2.3.     Ieguldīt izglītības un apmācības sistēmā

Lai sekmētu izaugsmi un Grieķija pilnībā varētu izmantot konkurences priekšrocības, būtu jāuzlabo sākotnējās profesionālās izglītības un mācību nozīme, kvalitāte un interese par tām. Būtu jāiedrošina sadarbība starp uzņēmumiem un izglītības iestādēm, lai nodrošinātu to, ka jauniešiem, pabeidzot izglītošanos un mācības, ir prasmes un zināšanas, kas vajadzīgas ekonomikai attiecībā uz nodarbinātību un uzņēmējdarbību. Tam būtu jāietver elastīgas pārejas radīšana starp vispārējo un arodskolas izglītību, kā arī starp sākotnējo arodizglītību un mācībām turpmāk uz tālākizglītību un augstāko izglītību.

2.3.        Mūsdienīgas valsts pārvaldes izveide

Reformām Grieķijā ir jāsākas ar Grieķijas valsts pārvaldes modernizēšanu. Patlaban Grieķijai trūkst spēju īstenot politiku, pārvaldīt valsts finanses, iekasēt nodokļus, atvērt tirgus konkurencei, nodrošināt publiskā iepirkuma efektīvu un inovatīvu darbību, maksāt piegādātājiem vai nodrošināt saviem pilsoņiem lietu savlaicīgu izskatīšanu tiesā. Sarežģītība un neskaidrība visos līmeņos rada korupcijas iespējas, kas mazina iedzīvotāju uzticību sistēmai un neļauj tai efektīvi darboties. Šo nepilnību labošana radīs pamatu sabiedrības līguma atkalizveidei starp Grieķijas iedzīvotājiem un valsti, pamatojoties uz pārredzamību, uzticību un solidaritāti. Uzticības atgūšana oficiālajai statistikai ir būtiska šī sabiedrības līguma daļa.

2.3.1.     Valsts pārvaldes reforma

Ir vajadzīga visaptveroša reforma attiecība uz Grieķijas valsts sabiedrisko pakalpojumu struktūrām un darba metodēm. Ir skaidri jānosaka galvenās politikas atbildības jomas, lai nodrošinātu politisko atbildību un pārvarētu pasivitāti, kā arī lai pieliktu punktu pašreizējai atbildības izkliedēšanai attiecībā uz dažādiem politikas aspektiem dažādās ministrijās un aģentūrās. Ministrijām ir vajadzīga spēcīga koordinācija, lai īstenotu sarežģītus reformu procesus. Ir arī vajadzīgas reformas, lai uzlabotu atsevišķu Grieķijas ministriju, kā arī sabiedrisko pakalpojumu darbību un organizāciju. Visi saskaņotības un efektivitātes principi, kas izveidoti ar administrācijas reformu centrālajā līmenī, ir jāīsteno reģionālajā un vietējā līmenī.

ES konkrēti atbalsta valsts pārvaldes reformas programmu Grieķijā, īpaši izmantojot Eiropas Sociālo fondu, kura budžets ir 505 miljoni euro. Valsts pārvaldes reforma ir arī galvenais Otrās ekonomikas stabilizācijas programmas aspekts[7].

Darbības 2012. gadā (sk. saprašanās memoranda 2.6. punktu)

Pēc iespējas drīzāk premjerministra vadībā būtu jāsāk darbs augsta līmeņa vadības grupai, kas izveidota 2012. gada sākumā, lai uzraudzītu un kontrolētu administratīvo reformu īstenošanu. Būtu jāizveido stabila struktūra ministriju koordinācijai. Katrā ministrijā būtu jāizveido horizontālas struktūras, īstenojot attiecīgās procedūras ar budžeta/finanšu revīzijas, iekšējās kontroles vai cilvēkresursu vadības nodaļu, darbojoties saskaņā ar kopīgiem noteikumiem.

Būtu jāizlemj par plānu un darbībām administratīvajai reformai reģionālā un vietējā līmenī un tās jāīsteno īpaši steidzamā kārtā. Lai gūtu savlaicīgus rezultātus, ir svarīgi paātrināt Eiropas Sociālā fonda finansētas programmas "Administratīvā reforma" īstenošanu.

2.3.2.     Nodokļu reforma, nodokļu administrācija un valsts finanšu pārvaldība

Grieķijas nodokļu sistēma ir steidzami jāpārskata. Tiešo un netiešo nodokļu, tostarp nekustamā īpašuma nodokļa, izstrādi varētu uzlabot, lai atbalstītu stabilitāti un izaugsmi. Apjomīgi atbrīvojumi no nodokļiem, īpaši noteikumi un preferenciāli režīmi papildus nodokļu bāzes samazināšanai ir sarežģījuši sistēmu un padarījuši to atbilstības ziņā grūti izpildāmu un pārvaldāmu. Radot sarežģītību, šie atbrīvojumi un izņēmumi arī paver iespēju lielā mērā izvairīties no nodokļu maksāšanas un tos savtīgi izmantot, un ir pakļauti korupcijai, kā rezultātā valstij rodas apjomīgi ieņēmumu zaudējumi un tiek apdraudēta uzņēmumu dzīvotspēja. Līdz ar to nodokļu reformai arī būtu jāuzlabo tiesību akti nodokļu jomā, nodokļu administrēšana un nodokļu saistību izpildes līmenis.

Grieķijas nodokļu administrācijai jāvelta ilgstoši centieni, lai stiprinātu tās spējas iekasēt nodokļus, kas jāmaksā visām sabiedrības grupām. Būtu jāveic efektīvi pasākumi, lai uzlabotu valdības sistēmu un nodokļu administrācijas neatkarību. Jāturpina uzlabot valsts budžeta uzskaiti. Nepilnības minētajās jomās bija izšķiroši faktori, kādēļ pasliktinājās Grieķijas fiskālā situācija. Ir arī svarīgi uzlabot nodokļu administrēšanu un ierobežot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, lai nodrošinātu, ka stabilizācijas slogs tiek sadalīts vienmērīgi.

Savukārt Grieķijas nodokļu administrācijai ir steidzami jāatmaksā līdz pat 700 miljoniem euro PVN nodokļu avansa maksājumos, ko samaksājuši eksporta uzņēmumi. Uzņēmumiem, kuri šobrīd cīnās par izdzīvošanu, šāda kavēšanās ar atmaksu, kura notiek, nodokļu inspektoriem veicot patvaļīgas revīzijas, ir graujoša.

Būtu arī jāpalielina spējas attiecībā uz valsts līdzekļu pārredzamu pārvaldību un krāpšanas un korupcijas apkarošanu.

Darbības 2012. gadā (sk. saprašanās memoranda 2.3. un 2.4. punktu)

Turpmākajos mēnešos būtu rūpīgi jāsagatavo nodokļu sistēmas visaptveroša reforma, lai uzlabotu tās efektivitāti un padarītu to labvēlīgāku izaugsmei.

Būtu jāvairo centieni iekasēt parāda nodokļu maksājumus, kā arī veikt pārticīgo iedzīvotāju ienākumu revīziju, vienlaikus cenšoties būtiski vienkāršot juridisko un procesuālo nodokļu sistēmu, izmantojot sniegto tehnisko palīdzību.

Būtu jāpieņem krāpšanas apkarošanas stratēģija, kas attiecas uz valsts ieņēmumiem un izdevumiem.

2.3.3.     Veselības aprūpes un pensiju sistēmas reforma

Lai saglabātu vispārēju piekļuvi un uzlabotu veselības aprūpes sniegšanas kvalitāti daudz lielākas budžeta disciplīnas ietvaros, Grieķijai jārod veidi, kā ierobežot izmaksas un paaugstināt sistēmas vispārējo efektivitāti. Tas ir jādara, lai uzlabotu sabiedrisko veselības aprūpes pakalpojumu vispārējo kvalitāti, tostarp novēršot nelīdzsvarotības attiecībā uz apdrošināšanu un samazinot sistēmas pārvaldības un administrācijas fragmentāciju.

To veicinās daudz atbildīgāks veselības aprūpes pakalpojumu un produktu patēriņš, īpaši, samazinot izmaksas un liekus tēriņus attiecībā uz medicīnisko aprīkojumu un medikamentiem. To var paveikt, ieviešot pārredzamākas un profesionālākas medikamentu izrakstīšanas sistēmas un publisko iepirkumu veselības nozarē (Grieķija īsteno e-recepšu programmu un nesen rīkoja pirmo medikamentu e-izsoli). Cilvēkresursu ilgtermiņa vajadzību līdzsvarošana, koncentrējoties jo īpaši uz medicīnas darbinieku un medmāsu mācībām un paturēšanu darbā primārās veselības aprūpes jomā, būs svarīga veselības aprūpes sistēmas ilgtspējībai.

Grieķija 2010. gadā pieņēma vienu no vērienīgākajām pensiju reformām ES. Šīs reformas liks pamatus Grieķijas pensiju sistēmas ilgtspējībai ilgtermiņā.

Tā kā paredzamais dzīves ilgums pēdējā desmitgadē ir būtiski uzlabojies, 2010. gadā sasniedzot 78,4 gadus vīriešiem un 82,2 gadus sievietēm (attiecīgi 27 ES rādītāji par 2008. gadu: 76,4 un 82,4 gadi), reformu procesā būtu īpaši jāņem vērā novecošanās ietekme uz veselības un pensiju sistēmu.

Darbības 2012. gadā (sk. saprašanās memoranda 2.7. un 2.8. punktu)

Grieķijai būtu jāizstrādā visaptverošs pasākumu kopums, lai i) stiprinātu veselības sistēmas pārvaldību, vienlaikus samazinot fragmentāciju un administratīvās izmaksas; ii) samazinātu izmaksas par medikamentiem, ieviešot izmaiņas cenās, recepšu izrakstīšanā un medikamentu izmaksu atlīdzināšanā, kā arī veicinot ģenērisko zāļu izmantošanu; iii) centralizētu iepirkumu procedūras; iv) attīstītu visaptverošu un viendabīgu sistēmu "e-veselība" nolūkā uzlabot veselības aprūpes sistēmas kontroli, pārraudzību un efektivitāti un v) izstrādātu cilvēkresursu plānošanas instrumentu, lai iezīmētu veselības nozares darbaspēka ilgtermiņa vajadzības. Šie ir pasākumi, kas jāveic, lai izveidotu patiesu valsts veselības aprūpes dienestu, kas garantē pakalpojumu un izdevumu taisnīgumu, vienlīdzību, efektivitāti un kvalitāti.

Pensiju sistēmas reforma būtu jāpabeidz, veicot sekundārās un papildu pensiju shēmas reformu, kā arī novēršot krāpšanu invaliditātes pensiju jomā.

2.3.4.     Tiesu reforma

Grieķijas tiesu administrācijai arī ir vajadzīga reforma, jo, spriežot pēc starptautiskajiem standartiem, tās darbība ir ļoti neefektīva. Iedzīvotājiem un uzņēmumiem ir jābūt uzticībai, ka tiesu sistēma sniegs efektīvus risinājumus un atbalstīs to tiesības. Tai ir raksturīgas sarežģītas procedūras, kā rezultātā notiek pārmērīga kavēšanās lietu izskatīšanā (krietni virs ESAO vidējā rādītāja), un ir būtisks neiztiesāto lietu skaits, neraugoties uz samērā lielo skaitu tiesu un tiesnešu salīdzinājumā ar Grieķijas iedzīvotāju skaitu. Otrajā ekonomikas stabilizācijas programmā izklāstītie tiesu reformas pasākumi var sniegt būtisku ieguldījumu ekonomikas atveseļošanā, stimulējot privāto patēriņu, ārvalstu ieguldījumus un iekšējo uzņēmējdarbību.

Darbības 2012. gadā (sk. saprašanās memoranda 4.5. punktu)

Grieķijai būtu jāstrādā, lai i) novērstu pašreizējo neizskatīto lietu skaitu tiesās (nodokļu lietas, civillietas un komerclietas); ii) iedrošinātu privātpersonas un uzņēmumus izmantot alternatīvus strīdu risināšanas veidus, piemēram, starpniecību, lai samazinātu tiesu ierēdņu darba slodzi; iii) ieviestu jaunas e-tiesiskuma lietotnes; iv) pārskatītu Grieķijas Civilprocesa kodeksu un v) pieņemtu un īstenotu korupcijas novēršanas stratēģiju.

2.3.5.     Iekšējās koordinācijas uzlabošana

Otrajā ekonomikas stabilizācijas programmā izklāstīta pilna programma, kas ir jāīsteno Grieķijas iestādēm. Tā arī veido "kritisko masu", kas vajadzīga, lai ievirzītu strukturālās reformas Grieķijā uz pašpietiekamības ceļa.

Tomēr patlaban Grieķijas valdībā nav vadošās struktūras reformu procesa koordinēšanai un uzraudzībai. Šāds mehānisms būs vajadzīgs, lai turpinātu reformu procesu un atvieglotu pārredzamu un efektīvu valdības kontroli pār kopējo procesu. Tas veidotu pamatu valdības un parlamenta veiktai procesa uzraudzībai un palīdzētu novērst novirzes no kursa. Tas arī palīdzētu izveidot autonomas spējas izstrādāt un īstenot strukturālas reformas.

Tehniskā palīdzība tiek sniegta arī, lai uzlabotu oficiālās statistikas kvalitāti, kā nolūkos ir izstrādāts kopējais apvienotais rīcības plāns Grieķijas statistikas jomā (JOSGAP).

Darbības 2012. gadā (sk. saprašanās memoranda 5. punktu)

Būtu jāizveido mehānisms strukturālo reformu uzraudzībai un koordinēšanai, kuram būtu pilnībā jādarbojas līdz 2012. gada vidum.

3.           Eiropas Savienība var palīdzēt

3.1.1.     ES fondu praktiskais pielietojums

Svarīgs ekonomiskais virzītājspēks ir no ES fondiem pieejamie līdzekļi[8]. Laikposmam no 2007.-2013. gadam no struktūrfondiem un kohēzijas fondiem ir piešķirti vairāk nekā 20 miljardi euro, un kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros ir piešķirts papildu 21 miljards euro. No struktūrfondu un kohēzijas fondu piešķīruma ir iztērēta mazāk nekā puse, un ir iespēja uzlabot lauku attīstības fondu apguvi. Tas norāda uz būtiskām neizmantotām iespējām, lai palielinātu pieprasījumu un ieguldījumus, kā arī radītu nodarbinātību īstermiņā, vienlaikus liekot pamatus ilgtspējīgai izaugsmei nākotnē.

Komisija kopā ar Grieķijas iestādēm ir noteikusi vairākus prioritāros projektus, kas var nekavējoties sekmēt izaugsmi un darbavietu radīšanu. Komisija arī ir ierosinājusi izmantot riska dalīšanas instrumentu, lai paaugstinātu privātos ieguldījumus lielākajos infrastruktūras projektos. Šis instruments kalpos par būtisku katalizatoru galvenajiem projektiem, piemēram, autoceļu koncesijām un lielākajiem ieguldījumiem atkritumu apsaimniekošanā.

Darbības 2012. gadā (sk. saprašanās memoranda 4.3. punktu)

Grieķijai būtu jāturpina strādāt, lai sasniegtu noteiktos mērķus struktūrfondu un kohēzijas fondu apgūšanā, lielu projektu pieteikumu iesniegšanā un lai pakāpeniski samazinātu nespecifiska de minimis valsts atbalsta izmantošanu. Centieni vienkāršot ES fondu pārvaldīšanu jāīsteno, novēršot nevajadzīgo administratīvo slogu, vienlaikus nodrošinot stabilitāti īstenošanas sistēmā.

Tehniskajiem sagatavošanās darbiem saistībā ar riska dalīšanas instrumenta izmantošanu jānorit ātri, lai instrumentu varētu aktivizēt pēc iespējas drīzāk pēc tam, kad Eiropas Parlaments un Padome panāks politisku vienošanos.

Grieķijai būtu jāvienojas par autoceļu koncesiju vajadzīgo restrukturizāciju, lai nodrošinātu to ekonomisko dzīvotspēju.

Projektu skaitam, par kuriem noslēgti līgumi (jo īpaši 181 prioritārais projekts), būtu ievērojami un ātrā tempā jāpieaug, lai nodrošinātu to pabeigšanu līdz 2015. gada beigām.

3.1.2.     Tehniskā palīdzība / Grieķijas darba grupa

Eiropas Komisija, izveidojot īpašu Grieķijas darba grupu, kas sniedz ziņojumus priekšsēdētājam Barrozu, turpinās atbalstīt Grieķiju tehniskās palīdzības strukturēšanā un mobilizēšanā, kas vajadzīga šo sarežģīto reformu īstenošanai.

Darba grupa jau cieši strādā ar Grieķijas iestādēm, lai noteiktu vajadzības un mobilizētu ekspertus no citām dalībvalstīm un starptautiskajām organizācijām struktūrfondu apguves, nodokļu administrēšanas/valsts finanšu pārvaldības jomā, tostarp cīņā pret krāpšanu, kontrabandu un korupciju, valsts pārvaldes reformā, uzņēmējdarbības vides, tiesu un veselības aprūpes reformā. Šajā procesā piedalās daudzas dalībvalstis, darot Grieķijas iestādēm pieejamus konsultācijām savus vadošos speciālistus.

Komisija iesniegs regulārus ziņojumus par Otrās ekonomikas stabilizācijas programmas īstenošanu un par īpaši izveidotās Grieķijas darba grupas rezultātiem.

4.           Secinājums

Grieķijas ekonomikas pārveide netiks pabeigta īsā laikā, bet būtiskus rezultātus var gaidīt jau 2012. gadā. Dziļas strukturālās reformas un daudzu gadu laikā izveidojušos nelīdzsvarotību korekcija prasīs laiku, bet šajā paziņojumā izklāstītajām darbībām būtu jārada iespēja ekonomikas atveseļošanai un jāizveido dinamiskāka, mūsdienīgāka, inovatīvāka, ilgtspējīgāka un taisnīgāka Grieķija.

Problemātisko jautājumu ir daudz. Grieķijai ir jāveic savas valsts pārvaldes daļu apjomīga restrukturizācija un jāpadara valsts pievilcīga ieguldījumiem un uzņēmējdarbībai. Tai ir jāveic pamatīga savas ekonomikas līdzsvarošana, stimulējot produktīvākas darbības, kuru pamatā ir konkurence un inovatīvi produkti un pakalpojumi ar augstu pievienoto vērtību. Ir jāveic reformas Grieķijas darba tirgū, lai mobilizētu un atjauninātu cilvēkkapitālu, nodrošinātu vairāk un labākas nodarbinātības iespējas un atjaunotu konkurētspēju. Efektīva un nozīmīga sociālā dialoga saglabāšanai arī būtu jāveicina reformu procesa sekmīgs iznākums.

Grieķija jau ir guvusi svarīgu progresu, būtiski samazinot fiskālās nelīdzsvarotības, samazinot izdevumus un palielinot ieņēmumus no nodokļiem. Otrā ekonomikas stabilizācijas programma nodrošina pareizo satvaru minēto pārmaiņu turpināšanai. Tā ļaus Grieķijai pāršķirt lappusi, atstājot pagātnē gadiem ilgu neilgtspējīgu politiku un aizvien vājāku konkurētspēju, veicot izšķirošus pasākumus, lai atgrieztu valsts deficītu un parādu uz ilgtspējīgas takas un atbrīvotu Grieķijas ekonomikas potenciālu. Programmas pilnīga īstenošana, tostarp mobilizējot pašreizējos ES atbalsta instrumentus, liks pamatus turpmākai izaugsmei, nodarbinātībai un sociālajai kohēzijai, atjaunos uzticību gan pašā Grieķijā, gan ārvalstīs, kā arī pavērs ceļu taisnīgākai sabiedrībai tiem, kurus krīze ir skārusi vissmagāk. Šā procesa panākumi ir pilnībā atkarīgi no Grieķijas. Pārējo ES dalībvalstu un Eiropas iestāžu izrādītā solidaritāte krīzes laikā tiek pausta ļoti konkrēti, piešķirot ievērojamu finansiālo atbalstu un zināšanas, kas tiek darītas pieejamas, lai atbalstītu šo pārveides procesu. Šajā paziņojumā norādītas galvenās darbības, kas jāveic tuvākajās nedēļās un mēnešos, lai parādītu, ka negatīvo situāciju var novērst un var radīt patiesas pārmaiņas visu Grieķijas iedzīvotāju labā.

PIELIKUMS

Komisija šajā pielikumā sīkāk izklāsta pieejamā atbalsta apjomu no ES.

– 1. iedaļā ir izklāstīta krīzes ietekme Grieķijā.

– 2. iedaļā ir detalizēti izklāstīts no ES budžeta piešķirtais finansiālais atbalsts un paskaidrots, kā vispārīgie noteikumi ir piemēroti Grieķijas konkrētajai situācijai.

– 3. iedaļā ir izskaidrots, kā ES politikas galvenie virzieni var palīdzēt atbalstīt izaugsmi un darbavietu izveidi Grieķijā un norādīts uz to, kas jādara Grieķijai, lai izmantotu savu potenciālu. Visās šajās jomās rezultāti tiks uzlaboti, tiklīdz būs īstenotas Otrās ekonomikas stabilizācijas programmas strukturālās reformas, kuras sāks ieviest izmaiņas ekonomikā.

1.           Krīzes ietekme Grieķijā

Atskatoties atpakaļ, šobrīd ir skaidrs, ka Grieķijas spēcīgā IKP izaugsme – vidēji 4 % gadā desmitgadē pirms krīzes – nebija ilgtspējīga. Tās pamatā bija reālās algas paaugstināšana, kas neatbilda produktivitātei, pārmērīga kredīta izaugsme, zemas faktiskās procentu likmes un brīva fiskālā politika. Īstermiņa sniegums noslēpa daudzos nopietnos trūkumus Grieķijas ekonomikā, īpaši zemo konkurētspēju un produktivitāti, nelabvēlīgu uzņēmējdarbības vidi, privātā un publiskā sektora vāju ieguldījumu, sarežģītu un novecojušu nodokļu sistēmu, kā arī neefektīvu tiesu sistēmu.

Šajā periodā veidojās bīstamas nelīdzsvarotības. Pieprasījuma uzplaukums kopā ar vāju ārējo konkurētspēju radīja strauju ārējo nelīdzsvarotību palielināšanos. Laikposmā no 2000. līdz 2009. gadam konkurētspēja pasliktinājās par 10-20 %. 2008. gadā tekošā konta deficīts bija sasniedzis 14 % no IKP. Fiskālās nelīdzsvarotības pieauga un saglabājās nemainīgi augstas, jo pārmērīgi izdevumi netika kompensēti ar lielākiem ieņēmumiem. Valdības deficīts kopš euro ieviešanas konsekventi pārsniedza 3 % no IKP, un 2009. gadā deficīts palielinājās līdz gandrīz 16 % no IKP.

Šo nelīdzsvarotību rezultātā valsts bija lielā mērā pakļauta globālajai ekonomikas lejupslīdei un ievērojami palielinājās valdības parāds, apdraudot Grieķijas ekonomikas finansēšanas spējas. Valdības parāds no aptuveni 100 % 2000. gadā palielinājās līdz 129 % no IKP 2009. gadā. Valsts obligāciju ienesīguma starpība sasniedza rekordaugstu līmeni, tiklīdz tirgos zuda uzticība Grieķijas ekonomikas un valdības spējai atmaksāt savus parādus, izraisot valsts parādu krīzi.

Problēmas savairojās, un koriģējošos pasākumus kavēja tas, ka valdības budžeta prognozes un oficiālā Grieķijas statistika neatklāja problēmas patieso apjomu. 2009. gadā, kad valdība, kas darbu uzsāka oktobrī, oficiāli atzina problēmu mērogu, valdības deficīta aplēses tika pārskatītas, palielinot tās par 6 procentpunktiem no IKP.

Saskaroties ar ekonomikas ātras stabilizācijas sekām, Grieķijā patlaban ir loti dziļa recesija. IKP ir sarucis par vairāk nekā 11 % kopš krīzes sākuma, un ir paredzams, ka 2012. gadā tas turpinās pazemināties. Ņemot vērā neilgtspējīgo izaugsmi pirms krīzes, daļa no šīs ekonomiskās darbības samazināšanās bija nenovēršama. Tomēr ārējais pieprasījums ir bijis vājāks, nekā paredzēts, un strukturālo reformu nepietiekama īstenošana un politiskā un sociālā nestabilitāte līdz ar likviditātes trūkumu attiecībā uz kapitāla aizplūdi ir arī padziļinājusi ekonomikas krīzi. Iespējamā atgriešanās pie pozitīvas izaugsmes līdz 2014. gadam lielā mērā ir atkarīga no tuvākajās nedēļās un mēnešos veicamajiem pasākumiem.

Šai krīzei ir smagas sociālās sekas. Pēdējo divu gadu laikā ir krasi palielinājies bezdarbs, patlaban tas ir 17,7 % (vidējais gada rādītājs par 2011. gadu). Nesenās prognozes norāda uz to, ka, pirms bezdarbs samazināsies, tas var pārsniegt 20 % 2012.gadā un 2013. gadā. Ilgtermiņa bezdarbs ir palielinājies līdz 9,1 % no darbaspēka un, visticamāk, vēl nav sasniedzis maksimālo rādītāju. Grieķija ir pieredzējusi vienu no Eiropā spēcīgākajiem nesenajiem pieaugumiem bezdarbnieku mājsaimniecību skaita ziņā. Jo īpaši smagi tas ir skāris jauniešus. Bezdarba līmenis jauniešu vidū 2011. gada novembrī bija 48 %, kas ir divreiz vairāk nekā pirms diviem gadiem. 2011. gada trešajā ceturksnī aptuveni 45 % no bezdarbniekiem vecumā no 15 līdz 24 gadiem bija ilgtermiņa bezdarbnieki salīdzinājumā ar 30 % pirms diviem gadiem.

Pirms krīzes Grieķija jau bija saskārusies ar vienu no visaugstākajiem nabadzības rādītājiem ES, un dziļā ekonomikas lejupslīde ir palielinājusi nabadzības līmeni, sociālo izstumtību un mājokļu zaudēšanu, kā arī ir samazinājusi pieejamos ienākumus. Bezpajumtniecība pieaug to ģimeņu vidū, kurās ir bērni un jaunieši, kā arī nelegālo imigrantu vidū, kuru skaits turpina palielināties un kuri ir vēl asāk izjutuši krīzes radīto spiedienu.

2.           Kā ES atbalsta Grieķiju?

2.1.        Pirmā un Otrā ekonomikas stabilizācijas programma – ekonomikas reformas programmas

Tiklīdz atklājās krīzes patiesais mērogs, 2010. gadā ES un starptautiskā sabiedrība ātri iesaistījās, lai palīdzētu Grieķijai. Atbalsts tika sniegts divu vērienīgu ekonomikas stabilizācijas programmu veidā, nodrošinot apjomīgu finansiālo palīdzību ar nosacījumu, ka tiek veikta visaptveroša un ilgstoša rīcība, lai stabilizētu valsts finanses, atjaunotu finansiālo stabilitāti un īstenotu izaugsmi veicinošas strukturālas reformas.

Pirmā ekonomikas stabilizācijas programma tika uzsākta 2010. gada maijā, kuras ietvaros tika piešķirts aizdevums 110 miljardu euro apmērā, no kuriem tika izmaksāti 73 miljardi euro. Par Otro ekonomikas stabilizācijas programmu vienojās 2012. gada martā, piešķirot aizdevumu paketi 130 miljardu euro vērtībā papildus summām, kas vēl nebija izmaksātas no pirmās programmas.

Pirmā ekonomikas stabilizācijas programma jau ir radījusi ļoti būtisku fiskālo konsolidāciju. Kopš krīzes sākuma īstenotie pasākumi kopumā veido vairāk nekā 20 % no IKP, kas ir viena no apjomīgākajām fiskālajām korekcijām, ko piedzīvojusi kāda no ES dalībvalstīm. Tam bija nepieciešami stingri, bet vajadzīgi pasākumi, samazinot publiskā sektora algas un pensijas, palielinot nodokļus, kā arī veicot darba tirgus reformas, tostarp nosakot algu, kas ir mazāka par minimālo algu, jauniešiem un ilgtermiņa bezdarbniekiem.

Panākumi attiecībā uz Pirmās ekonomikas stabilizācijas programmā noteiktajiem vērienīgajiem mērķiem ir bijuši dažādi, lai gan ir ieguldīti nopietni centieni. Valdības deficīts ir samazināts no gandrīz 16 % no IKP 2009. gadā līdz 9,25 % no IKP pagājušajā gadā, turpretim tekošā konta deficīts samazinājās par 4 procentpunktiem laikposmā no 2009. līdz 2011. gadam, tikai nedaudz pārsniedzot 10 % no IKP.

Šajā kontekstā valsts atbalsts banku nozarei Grieķijā kopā ar Eiropas Centrālās bankas un valsts centrālās bankas iejaukšanos ir sekmējis ekonomikas stabilizāciju, nodrošinot sistēmas darbības turpināšanos un novēršot finanšu sabrukumu, kas būtu papildus apdraudējis plašāku tautsaimniecību, tostarp noguldītājus.

Vienošanās par jaunu un vērienīgu Otro ekonomikas stabilizācijas programmu Grieķijai tika panākta 2012. gada februārī. Laikposmā no 2013. līdz 2014. gadam būs vajadzīga turpmāka fiskālā stabilizācija aptuveni 5,5 % apmērā no IKP, lai nostādītu valsts parādu ilgtspējīgākā trajektorijā. Fiskālā stabilizācija galvenokārt ietvers budžeta izdevumu samazinājumus, lai ierobežotu negatīvo ietekmi uz Grieķijas ekonomikas potenciālo izaugsmi. Ietaupījumi galvenokārt tiks gūti no sociālo pabalstu racionalizēšanas un efektīvākas novirzīšanas, vienlaikus saglabājot visneaizsargātāko iedzīvotāju grupu pamata sociālo aizsardzību.

Otrā ekonomikas stabilizācijas programma piešķir lielāku nozīmi izaugsmi veicinošām strukturālām reformām. Izaugsmei labvēlīga nodokļu reforma, kas tiks sagatavota turpmākajos mēnešos, padarīs nodokļu sistēmu vienkāršāku un efektīvāku, samazinot atbilstības izmaksas uzņēmumiem un privātpersonām, kā arī atceļot atbrīvojumus no nodokļiem un preferenciālos režīmus. Reforma attieksies uz visām tiešo un netiešu nodokļu jomām (personiskie ienākumi, korporatīvie ienākumi, PVN un nekustamā īpašuma nodokļi, kā arī darba devēju sociālās iemaksas). Paplašinot nodokļu bāzes, reforma arī ļaus samazināt augstās nodokļu robežlikmes attiecībā uz darbaspēku. Tā ir viena no galvenajām jomām, kurā Komisija, strādājot ar SVF un vairākām dalībvalstīm, sniedz tehnisko palīdzību, lai palīdzētu Grieķijas iestādēm veikt pārmaiņas novecojušā sistēmā un aizstāt to ar efektīvu mūsdienīgu nodokļu sistēmu.

Tiklīdz cīņa pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un taisnīgāka nodokļu sistēma sāks sniegt rezultātus, tie palīdzēs plašākai sabiedrībai pieņemt stabilizācijas programmu. Izstrādājot šādas programmas, sociālais taisnīgums tiek vienmēr nopietni ņemts vērā. Tas tiek atspoguļots pensiju reformās, citās sociālajās programmās, darba tirgū un veselības aprūpē, kā arī cīņā pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kur ir veltīti īpaši centieni, lai aizsargātu visneaizsargātāko iedzīvotāju grupu.

Programma ir izstrādāta tā, lai nodrošinātu parāda ilgtspējību un izveidotu jaunu Grieķijas ekonomiku. Mērķis ir palīdzēt Grieķijai turpmākajos gados atgūt konkurētspēju un ātri reaģēt uz nepieņemami augsto bezdarba līmeni, samazinot darbaspēka izmaksas no pašreizējā neilgtspējīgā līmeņa un izveidot mūsdienīgāku, elastīgāku darba tirgu. Tiks veiktas izmaiņas arī produktu un pakalpojumu tirgos, lai paaugstinātu konkurētspēju un cenu elastību un lai palīdzētu nodrošināt, ka zemākas cenas veicina augstāku ekonomikas izaugsmi par labu visiem. Programma arī pārveidos uzņēmējdarbības vidi, uzlabojot pamatnosacījumus uzņēmējdarbībai un inovatīviem projektiem, kas ir priekšnoteikums Grieķijas ekonomikas turpmākai dinamikai.

2.2.        Atbalsts no ES budžeta

Laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam Grieķija ir saņēmusi un turpinās saņemt apjomīgu finansiālo atbalstu no ES budžeta. ES līdzekļi palīdz virzīt ekonomikas atjaunošanu daudzās ekonomikas nozarēs un palīdz iedzīvotājiem atgriezties darbā. Kopumā no ES struktūrfondiem ir pieejami vairāk nekā 20 miljardi euro: tas ir svarīgs ieguldījumu fonds izaugsmei un darbavietu radīšanai Grieķijā.

Tabula. Kā ES finansējums palīdz Grieķijas ekonomikai un sabiedrībai

Finansējuma avots no ES budžeta || Pieejamās un izmaksātās summas

Struktūrfondi un kohēzijas fondi || Piešķirti 20,2 miljardi euro; jau izmaksāti 8,4 miljardi euro.

Lauksaimniecība Tiešie maksājumi un tirgus intervences pasākumi Lauku attīstība || Aptuveni 2,4 miljardi euro katru gadu; 17 miljardi euro visā laikposmā; piešķirti 3,9 miljardi euro; jau izmaksāti 1,7 miljardi euro.

Eiropas Zivsaimniecības fonds || piešķirti 210 miljoni euro; jau izmaksāti 70 miljoni euro.

Pētniecības pamatprogramma || Grieķijas organizācijām visā laikposmā var piešķirt līdz pat 1 miljardu euro pēc uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus.

Konkurētspējas un inovāciju programma || Līdz šim Grieķijas saņēmējiem izmaksāti 14 miljoni euro

Mūžizglītības programma un programma "Jaunatne darbībā" || Piešķirti 188 miljoni euro; izmaksāti aptuveni 108 miljoni euro.

Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība (SOLID) || Piešķirti 228 miljoni euro; izmaksāti aptuveni 70 miljoni euro.

Eiropas progresa mikrofinansēšanas instruments (Mikrofinansēšanas instruments “Progress”) || 8,75 miljoni euro piešķirti prioritārajam aizdevumam un 0,8 miljoni euro piešķirti garantijai Grieķijas mikroaizdevumu sniedzējam.

Līdz šim veiktie pasākumi

Lai arī netrūkst pieejamā ES finansējuma, lai atbalstītu izaugsmi veicinošus projektus Grieķijā, vēl nav pilnībā izmantotas struktūrfondu sniegtās priekšrocības. To rada dažādi administratīvie šķēršļi, kas neļauj finansiālajam atbalstam sasniegt reālo ekonomiku, kur tas ir vajadzīgs.

Lai risinātu šo jautājumu, Komisija ir ierosinājusi vairākus konkrētus pasākumus, lai vienkāršotu un uzlabotu struktūrfondu pārvaldību un paātrinātu to apgūšanu, lai palielinātu ieguldījumus. Daudzi no šiem pasākumiem jau ir īstenoti praksē un sniedz rezultātus Grieķijai.

Ierāmējums: kā Komisija ir palīdzējusi Grieķijai maksimāli izmantot ES struktūrfondu līdzekļus?

Komisija ir izteikusi virkni priekšlikumu, lai vienkāršotu kohēzijas politikas īstenošanu un padarītu to elastīgāku. Šīs pārmaiņas ir novērsušas administratīvos šķēršļus ieguldījumiem un atvieglojušas līdzekļu pārprogrammēšanu, lai atbalstītu svarīgākās izaugsmes prioritātes. Ierosināts 2008. gadā, stājies spēkā 2009. gadā.

Komisija arī ierosināja palielināt iepriekšēju finansējumu, paaugstinot avansa maksājumus programmām, kuras atbalsta no ES struktūrfondiem. Tādejādi nauda tika iepludināta prioritārajos projektos daudz ātrāk – kopējie avansa maksājumi Grieķijai sasniedz aptuveni 1,5 miljardus euro. Īstenots 2009. gadā.

Robežvērtība projektiem, kuriem vajadzīgs Komisijas iepriekšējs apstiprinājums, tika paaugstināta no 25 miljoniem euro līdz 50 miljoniem euro, palīdzot vieglāk uzsākt projektus, vienlaikus nodrošinot pareizu līdzekļu izmantojumu. Īstenots 2010. gada jūnijā.

Pēc iepriekšēja palielinājuma līdz 85 % Komisija ierosināja ES struktūrfondu līdzfinansējuma likmi Grieķijā palielināt vēl par 10 %. Šī pārmaiņa nozīmē to, ka galvenie projekti saņem lielāku atbalstu no ES budžeta un netiks kavēti saistībā ar notiekošo fiskālo konsolidāciju Grieķijā. Palielinātā līdzfinansējuma un papildinājuma kopējā ietekme ir ļoti būtiska: aptuveni 958 miljoni euro visiem struktūrfondiem. Ierosināts 2011. gada augustā, stājies spēkā 2011. gada decembrī.

Komisija veica izmaiņas ES noteikumos, lai ļautu līdzfinansēt darba kapitālu uzņēmumiem, tādējādi nodrošinot būtisku atbalstu MVU. Īstenots 2011. gada novembrī: šie tiesību akti tagad pilnībā jāīsteno Grieķijas valsts pārvaldei.

Komisija cieši strādā ar Eiropas Investīciju banku, lai darītu pieejamus vairākus finanšu instrumentus, tostarp JEREMIE, ETAEN Uzņēmējdarbības fondu un Eiropas progresa mikrofinansēšanas instrumentu, ko atbalsta struktūrfondi un kuru mērķis ir nodrošināt ļoti nepieciešamo aizdevumu Grieķijas MVU.

Nesen ar Komisijas atbalstu ir izveidots MVU Garantiju fonds, ko 500 miljonu euro apmērā atbalsta no struktūrfondiem. Tiklīdz tas sāks darboties, bankām tiks nodrošināta līdz pat 1 miljardu euro papildu likviditāte, lai tās varētu izsniegt aizdevumus MVU. Garantiju fonda darbības uzsākšana un darbs ar EIB, lai reālajā ekonomikā iepludinātu likviditāti, ir steidzama prioritāte. Ierosināts 2011. gadā, parakstīts 2012. gada martā.

Komisija ir ierosinājusi izveidot riska dalīšanas instrumentu, lai atbalstītu liela mēroga infrastruktūras projektus transporta, enerģētikas un vides nozarē. Ar riska dalīšanas instrumentu atbalstītie aizdevumi ļaus pabeigt uzsāktos ieguldījumu projektus un palīdzēs iesākt un turpināt jaunus projektus. Šādā veidā varētu atbalstīt lielus projektus, piemēram, apjomīgas automaģistrāles koncesijas, kas sedz 1400 km no Eiropas transporta tīkla, un svarīgus atkritumu apsaimniekošanas projektus. Ierosināts 2011. gada oktobrī; politisku vienošanos plānots panākt 2012. gada maijā.

Nākamie pasākumi

Strādājot ar Grieķijas iestādēm, Komisija ir izveidojusi sarakstu ar augsta līmeņa ieguldījumu 181 līdzfinansēto prioritāro projektu svarīgās nozarēs. Šiem projektiem no ES struktūrfondiem kopā ir piešķirti aptuveni 11,5 miljardi euro. Mērķis ir gūt acīmredzamus rezultātus un paaugstināt ekonomikas, konkurētspējas un nodarbinātības rādītājus.

Īpaša rīcības grupa strādā ar Grieķijas valdību, lai noteiktu iespējas atkārtoti piešķirt līdzekļus prioritāro projektu atbalstam, piemēram, lai novērstu jauniešu bezdarbu un atbalstītu MVU.

Vairāki simti svarīgu projektu no 2000.-2006. gada plānošanas perioda nav pabeigti, un līdz ar to pastāv risks, ka šiem projektiem piešķirtos līdzekļus var pieprasīt atmaksāt ES budžetā. Grieķijas iestādēm ir steidzami jārīkojas, lai nodrošinātu, ka minētie projekti tiek pabeigti saskaņotajos termiņos.

Steidzama prioritāte ir pilnībā sākt MVU Garantiju fonda darbību, lai panāktu likviditātes ieplūšanu reālajā ekonomikā.

Ir jāpaveic vairāk, lai darītu pieejamus līdzekļus, kas jau ir sadalīti banku sistēmai, bet vēl nav izsniegti aizdevumos MVU. Šajā ziņā palīdzēs notiekošās banku rekapitalizācijas pabeigšana.

Pēc maijā paredzētās oficiālās vienošanās panākšanas pēc iespējas drīzāk jāsāk gatavoties riska dalīšanas instrumenta izmantošanai. Finansējums būs jānodrošina jau esošajos struktūrfondu piešķīrumos, kas būtu būtiski jālīdzsvaro. Instrumentu pārvaldīs EIB, un Komisija ir apņēmusies pēc iespējas drīzāk pabeigt darbības līgumus, noslēdzot sadarbības nolīgumus ar EIB.

Turklāt Grieķija arī gūst labumu no Eiropas progresa mikrofinansēšanas instrumenta. Nesen tika panākta vienošanās par garantijas sniegšanu saskaņā ar progresa mikrofinansēšanas instrumentu Grieķijas mikroaizdevumu sniedzējam, Pancretan Cooperative Bank Ltd (PCB), kas ļaus PCB piedāvāt līdz pat 6 miljoniem euro mikroaizdevumos Grieķijas mikrouzņēmumiem (uzmanības centrā ir jaunie uzņēmumi un jauni aizņēmēji). Paredzams, ka papildu prioritārs aizdevums 8,75 miljonu euro apmērā ļaus PCB apmierināt daudzo mikrouzņēmumu vajadzības, kuriem kredītu krīzes un Grieķijas banku noteikto stingrāku atbilstības prasību dēļ ir grūti piekļūt finansējumam. Paredzams, ka, palielinot prioritārā aizdevuma summu 1,5 reizes, tas radīs līdz pat 13 miljonu euro vērtus mikroaizdevumus mikrouzņēmumiem.

Ir veikti pasākumi, lai vienkāršotu procedūras Grieķijas valsts pārvaldē un paātrinātu projektu atlasi un īstenošanu. Piemēram, ir uzlabotas arheoloģisko atļauju un vides licenču izsniegšanas procedūras, un to izsniegšanas laikposms ir saīsināts saskaņā ar saprašanās memorandu.

Tomēr var paveikt vairāk, lai paātrinātu struktūrfondu apguvi un palielinātu to ietekmi, novēršot administratīvos šķēršļus un uzlabojot pārvaldību, vienlaikus mēģinot uzlabot koordināciju un sinerģiju starp visām saistītajām ES līdzfinansētajām intervencēm. Vajadzīgo tiesību aktu pieņemšana, lai saīsinātu un vienkāršotu līgumu piešķiršanas un zemes ekspropriācijas procedūras, paātrinās ES līdzfinansēto projektu īstenošanu. Jau ir panākta vienošanās par vairāku procedūru turpmāku vienkāršošanu, tostarp jaunu projektu īstenošanas paātrināšanu un maksājumu procesu uzlabošanu. Pārskatītās procedūras tiks ieviestas no aprīļa.

2.3.        Cita veida atbalsts Grieķijai no ES budžeta

Atbalsts no ES budžeta izaugsmei un darbavietu radīšanai Grieķijā neaprobežojas ar struktūrfondiem. Grieķijas ekonomikas modernizēšanā būtiska nozīme ir plašai ES programmu virknei, radot darba iespējas un uzlabojot konkurētspēju.

Lauksaimniecība, lauku attīstība un zivsaimniecība

Grieķija katru gadu saņem aptuveni 2,4 miljardus euro tiešajos maksājumos lauksaimniekiem plus aptuveni 70 miljonus euro ar tirgu saistītos izdevumos.

Turklāt 3,9 miljardi euro ir pieejami, lai atbalstītu attīstību lauku rajonos. Attiecībā uz struktūrfondiem ELFLA līdzfinansējuma likme, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, ir paaugstināta par 10 %. Tā rezultātā valsts budžetā tiks panākti ietaupījumi aptuveni 567 miljonu euro apmērā.

Līdz 2011. gada decembrim lauku attīstības finansējumā jau bija samaksāti 1,7 miljardi euro, palīdzot vairāk nekā 8000 jauniešu uzsākt lauksaimniecības darbību Grieķijas lauku rajonos. Šie līdzekļi ir izmantoti, lai atbalstītu ekonomikas izaugsmi lauku rajonos, veicot tiešos ieguldījumus lauksaimniecības nozarē, kā arī lauksaimniecības produktu pārstrādē un tirdzniecībā. Šie fondi arī atbalsta lauku ekonomikai nepieciešamo diversifikāciju, piemēram, veicinot tūrismu, mazos uzņēmumus un vides aizsardzību.

Eiropas Zivsaimniecības fonds sekmē jaunu darbavietu izveidi, galvenokārt akvakultūrā un pārstrādē. Tas atbalsta vietējās attīstības stratēģiju īstenošanu gan uz salām, gan kontinentālās Grieķijas piekrastē, īpaši attālos rajonos, kur ir augsts bezdarba līmenis. ES fondi palīdz saglabāt un izveidot darbavietas, atbalstot tautsaimnieciskās darbības dažādošanu un veicinot piekrastes vides kvalitāti, piemēram, atbalstot ekotūrismu un dabas un arhitektūras mantojuma saglabāšanu.

Pētniecība, jauninājumi un uzņēmējdarbība

ES atbalsts Grieķijai pētniecības un tehnoloģiskās attīstības jomā tiek pausts kā ieguldījums izmaksās, kas jāsedz Grieķijas organizācijām, kuras piedalās Septītajā pētniecības un tehnoloģiju attīstības pamatprogrammā. Laikposmā no 2007. līdz 2011. gadam Grieķijas organizācijām kopā ir piešķirti 622 miljoni euro, un turpmākajos uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus līdz 2013. gadam var tikt piešķirti vēl vairāki simti miljoni euro.

Grieķijas organizācijas ir bijušas jo īpaši sekmīgas informācijas un sakaru tehnoloģiju jomā, kas veido aptuveni 211 miljonus euro no līdzekļiem, kas piešķirti Grieķijas organizācijām. Šis finansējums atbalstīs pētniecības attīstību, kas palīdzēs veidot Grieķijas ekonomikas konkurētspēju tehnoloģiski attīstītās nozarēs. Grieķijas pētnieki ir arī saņēmuši aptuveni 50 miljonus euro no Marijas Kirī vārdā nosauktās rīcības programmas. Tas ir devis iespēju Grieķijas pētniekiem sadarboties ar kolēģiem citur ES un ir piesaistījis Grieķijai vadošos pētniekus.

Laikposmā no 2007. līdz 2011. gadam Grieķijas saņēmēji arī ir saņēmuši 14 miljonus euro dotācijās no Uzņēmējdarbības un inovāciju programmas. Šie līdzekļi ir izmantoti, lai radītu Eiropas uzņēmējdarbības atbalsta tīkla centrus Grieķijā, kas Grieķijas uzņēmumiem piedāvā bezmaksas pakalpojumus, un lai atbalstītu dažādus projektus, paverot ceļu ekoinovāciju izaugsmes potenciālam.

Programma “Saprātīga enerģija Eiropai II” nodrošināja Grieķijas saņēmējiem 10 miljonu euro dotāciju finansējumu projektiem, kas novērš šķēršļus atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes ienākšanai tirgū. Turklāt Grieķijas projektu īstenotājiem ir pieeja finansēšanas produktiem, ko piedāvā Eiropas Energoefektivitātes fonds energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu ieguldījumu projektiem pilsētās un reģionos.

Izglītība

Grieķijas izglītības sistēmas reformu un cīņu pret jauniešu bezdarbu veicina apjomīgs atbalsts, ko sniedz Eiropas Sociālais fonds, kā arī liela mēroga atbalsts Grieķijas organizācijām un iedzīvotājiem no Eiropas mūžizglītības programmas. Grieķijas organizācijas saņems aptuveni 165 miljonus euro šajā laikposmā, un dotācijas aptuveni 94 miljonu euro vērtībā jau ir darītas pieejamas, lai palīdzētu studentiem, skolotājiem un mācībspēkiem mācīties un attīstīt prasmes citās valstīs. 2009.-2010. gadā programmā piedalījās gandrīz 8000 studentu un skolotāju. Minētā programma arī atviegloja sadarbību starp Grieķijas un pārējo dalībvalstu izglītības un mācību iestādēm, kas palīdzēs attīstīties Grieķijas izglītības sistēmai. Vairāki tūkstoši jauniešu ir piedalījušies projektos, ko finansējusi programma "Jaunatne rīcībā”, palīdzot palielināt nodarbinātību un mobilitāti. No minētās programmas Grieķijai šajā laikposmā būs pieejami aptuveni 23 miljoni euro, no kuriem jau ir izmaksāti 13,6 miljoni euro.

Iekšlietas

Komisija ir nodrošinājusi ievērojamu finansiālo atbalstu patvēruma, imigrācijas un robežu pārvaldības sistēmām un lielā skaita nelegālo imigrantu un patvēruma meklētāju spiediena radīto humanitāro seku risināšanai. Grieķija šajā jomā ir pieņēmusi divus plānus: rīcības plānu par migrācijas un patvēruma pārvaldību, nosakot konkrētas darbības, lai risinātu nepilnības patvēruma un atgriešanas procedūrās, un rīcības plānu "Šengena-Grieķija", nosakot konkrētas darbības, lai risinātu nepilnības robežu pārvaldībā. Visās attiecīgajās jomās ir panākts progress, kaut gan tas ir nevienmērīgs. Tagad, izmantojot jau sasniegto, ir svarīgi turpināt progresu. Stabila un efektīva migrācijas un patvēruma politika Grieķijā ir visu ES valstu interesēs.

Grieķija ir viena no programmas "Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība" (SOLID) galvenajām saņēmējām. Kopā laikposmā no 2010.-2012. gadam tika piešķirti 228 miljoni euro, lai palīdzētu Grieķijai īstenot efektīvu kontroli pie ārējām robežām, atgriezt nelegālos imigrantus un izveidot ticamu patvēruma politiku. Tiek apsvērti pasākumi, lai palīdzētu uzlabot šā finansējuma apguvi, inter alia, palielinot līdzfinansējuma likmi.

2.4.        Tehniskā palīdzība – Grieķijas darba grupa

Papildus finansiālajam atbalstam no ES budžeta ES Grieķijas iestādēm sniedz arī apjomīgu tehnisko palīdzību. 2011. gada jūlijā pēc Grieķijas valdības lūguma Komisija izveidoja īpašu darba grupu, lai sniegtu tehnisko atbalstu Grieķijas iestādēm, palīdzot tām īstenot ekonomikas stabilizācijas programmas, atbalstīt Grieķijas valsts pārvaldes modernizāciju, kā arī ES fondu apguvi[9].

Darba grupa atbalsta Grieķiju, mobilizējot attiecīgos ekspertus no dalībvalstīm un Eiropas vai starptautiskajām organizācijām. Kopš darba grupas izveides tā strādā pie tehniskās palīdzības darba virzienu izveides un uzsākšanas. Tā patlaban strādā ar Grieķijas iestādēm pie vairāk nekā 20 tehniskās palīdzības projektiem 9 dažādās politikas jomās. Daži no šiem darbības virzieniem jau tiek īstenoti, daži ir uzsākšanas posmā. Turklāt notiek izpētes pārrunas par vairākiem citiem projektiem.

Savas darbības pirmajos mēnešos Grieķijas darba grupa, inter alia, Atēnās koordinēja kopā 200 īstermiņa ekspertu personas/dienas no valsts nodokļu administrācijām, lai nodrošinātu tehnisko palīdzību, mācības un seminārus, tostarp aptuveni 20 sanāksmes dažādās nodokļu pārvaldības jomās. Komisija arī noslēdza vienošanos ar SVF par pastiprinātu tehnisko palīdzību valsts finanšu pārvaldes un ieņēmumu administrēšanas jomā, kas palīdz finansēt trīs rezidējošos konsultantus (2 ieņēmumu administrēšanas jomā /1 valsts finanšu pārvaldības jomā) līdz 2013. gada decembrim un aptuveni 900 dienas īstermiņa misiju.

Šī tehniskā palīdzība koncentrēsies uz vairākām jomām, kas ir svarīgas programmas sekmīgai īstenošanai. Tā veicinās stabilu un ilgtspējīgu regulatīvo vidi, kas atbalsta uzņēmējdarbības virzītu izaugsmi, un novērsīs tirgus nepilnības proporcionālā un konsekventā veidā. Šīs tehniskās palīdzības programmas mērķis ir arī uzlabot spēju efektīvi un taisnīgi īstenot tiesiskās vai administratīvās prasības un atbalstīt nodokļu administrācijas reformu, kā arī cīņu pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un krāpšanas apkarošanu, valsts finanšu pārvaldību un valsts pārvaldes reformu.

ES arī palīdz Grieķijai izveidot neatkarīgu un spēcīgāku valsts statistikas iestādi, liekot prioritāti uz augstas kvalitātes valsts finanšu statistiku, izmantojot īpašu rīcības plānu (JOSGAP). Minētajā plānā arī ietverts atbalsts dažādām citām statistikas jomām, kā arī valsts statistikas iestādes organizācijas atjaunošanai. Ir iecelts augsta līmeņa rezidējošais padomnieks, un eksperti ir pastāvīgi snieguši ilgtspējīgu tehnisko palīdzību valsts finanšu jomā un, attiecīgā gadījumā, valsts kontos un citās statistikas jomās. Šie uzlabojumi, ko veicināja valsts statistikas iestādes jaunā pārvaldība, ir jau snieguši pozitīvus rezultātus, un Eurostat ir apstiprinājis trīs konsekutīvus paziņojumus par deficītu un parādu. Šis progress ir jāturpina, un ir jāuzlabo Grieķijas statistiķu spējas.

3.           Galveno politikas virzienu izmantošana izaugsmei un darbavietu izveidei

3.1.        Strukturālas reformas, lai atbalstītu uzņēmējdarbību un ieguldījumus

Grieķijas produktu un pakalpojumu tirgus potenciāla īstenošanai būs vajadzīgi ilgtspējīgi centieni un spēcīga politiskā apņemšanās, lai atceltu neskaidru un sarežģītu tiesību aktu kopumu un neefektīvas administratīvās struktūras. Pārāk specifiski noteikumi un nesamērīgas un stingras kontroles veicina slēgtos tirgus un nevienmērīgu konkurenci. Šie faktori palīdz izskaidrot to, kāpēc Grieķijai vienmēr ir zemi rādītāji starptautiskajos pārskatos par uzņēmējdarbības vides pieejamību un korupciju.

Lai gūtu panākumus, Grieķijas valdībai būtu jāsekmē uzņēmējdarbības pamati un jāsaskata uzņēmumos partnerus, nevis riska avotus. Savukārt uzņēmumiem būtu jāatmaksā par šo uzticību, izpildot regulatīvo un fiskālo prasību atbilstības noteikumus.

Ir vairāki acīmredzami, lai gan nebūt ne viegli, pasākumi, ko var veikt Grieķijas iestādes, lai uzlabotu sarežģītos apstākļus, kādos patlaban darbojas Grieķijas uzņēmumi. Dažu reformu īstenošanai būs vajadzīgs laiks. Taču agrīna un izlēmīga rīcība raidīs skaidru signālu, ka Grieķija ir apņēmusies nodrošināt labvēlīgāku uzņēmējdarbības vidi.

Pārskatītajā saprašanās memorandā ietvertās saistības veido labu pamatu šai reformai, kas paredz valsts pārvaldes masveida pārstrukturēšanu, lai tā palīdzētu Grieķijas uzņēmumiem, nevis radītu tiem šķēršļus. Reformu process var turpināties jomās, kurās steidzami vajadzīga pārstrukturēšana, piemēram, eksports, muita un publiskais iepirkums.

Eksporta veicināšana un sekmēšana

Salīdzinot ar līdzīga apjoma ekonomikām, Grieķijas ekonomika parasti ir bijusi mazāk atvērta, importējot vairāk (33 % no IKP), nekā tā eksportē (22 % no IKP), un finansējot starpību aizņemoties. Tagad tai ir jāveic pasākumi, lai līdzsvarotu savu ekonomiku un atbalstītu veiksmīgas eksporta nozares izveidi.

Īsā laikposmā var atcelt administratīvās procedūras un šķēršļus, kas rada liekas grūtības preču piegādē citām valstīm. Pašreizējā eksporta muitošanas un muitas formalitāšu organizācija rada nopietnu šķērsli uzņēmumiem un nepārprotami neļauj daudziem mazākiem iespējamajiem eksportētājiem izpētīt ārvalstu tirgus.

Liels skaits dažādu ministriju un aģentūru eksporta muitošanas ietvaros pieprasa nevajadzīgu sertifikātu un dokumentu iesniegšanu. Attiecībā uz produktu piegādēm Grieķijā ir vajadzīgas vidēji 20 dienas, lai pabeigtu muitošanu, salīdzinājumā ar ES, kur tam vajadzīgas 10 dienas. 90 % no Grieķijas eksporta sūtījumiem piemēro fizisku vai dokumentācijas kontroli, ES šis rādītājs ir vidēji 5 %.

Neproduktīvu dokumentācijas prasību ātra atcelšana un muitas procedūru pārstrukturēšana var novērst ievērojamu apjomu "tīro izmaksu". Sniedzot tehnisku palīdzību, tiek īstenoti centieni, lai uzlabotu un automatizētu eksporta muitošanu un muitas formalitātes. Šis darbs būtu steidzami jāpabeidz.

Šos centienus būtu jāatbalsta ar valdības stratēģiju un visu attiecīgo ministriju/aģentūru reformu/koordinēšanu, lai palīdzētu eksportētājiem, kas vēlas paplašināt savu pārdošanas stratēģiju, izvēršot to uz ārvalstu tirgiem. Centieni būtu īpaši jāvelta tam, lai jaunie eksportētāji varētu rast iespējas daudzsološos tirgos.

Lai arī preču un pārstrādātu produktu eksports ir īstermiņa prioritāte, kas saistīts ar to, ka tradicionāli Grieķija ir uz MVU balstīta ekonomika, kuras pamatā ir lauksaimniecības produktu pārstrādes darbības, turpmākām vidēja termiņa iniciatīvām būtu jāmēģina uzlabot pakalpojumu eksportu un valsts potenciālu tūrisma nozarē.

Konkurence un pieeja tirgum

Konkurētspējīgāki tirgi un mazāk diskrecionārs valsts atbalsts nāks par labu Grieķijai. Piemēram, lielāka konkurence enerģētikas tirgos palīdzēs patērētājiem, uzlabos piegāžu drošību un palīdzēs sasniegt mērķus vides jomā. Līdzīgi farmācijas nozarē lielāka konkurence ir vajadzīga nepatentētu zāļu tirgū, lai iegūtu lētākus ģenēriskos produktus, kas var palīdzēt saglabāt kontroli pār budžetu veselības jomā.

Mērķtiecīga valsts atbalsta politika var sekmēt Grieķijas ekonomikas atlabšanu, vienlaikus samazinot slogu, kādu atbalsts uzliek publiskajiem resursiem, ja publiskie izdevumi tiks novirzīti uz jomām, kuras veicina ilgtermiņa izaugsmi un sekmē darbavietu izveidi. Grieķijas valdība ir piekritusi izveidot centrālo vienību valsts atbalsta kontrolei un pārbaudei pirms paziņošanas Komisijai par iespējamajiem atbalsta pasākumiem. Komisija var sniegt vajadzīgo tehnisko atbalstu Grieķijas iestādēm, lai palīdzētu tām īstenot šo mērķi.

Ir uzsāktas svarīgas iniciatīvas, lai uzlabotu pieeju tirgiem, veicinātu konkurenci un rosinātu konkurētspējīgāku cenu noteikšanu. Pilnībā piemērojot 2011. gada likumu par reglamentētajām profesijām (likums 3919/2011), var atcelt daudzus ierobežojošus noteikumus par tiesībām vai veidu, kādā profesiju varētu praktizēt. Šis likums patlaban tiek īstenots, un priekšlikumi ieviest ierobežojumus "valsts interesēs" ir pakļauti rūpīgai izvērtēšanai. Darba grupa koordinē tehnisko palīdzību, nodrošinot Grieķijas iestādēm juridiskas zināšanas, lai pielāgotu sekundāros tiesību aktus, kas atbalsta reglamentēto profesiju liberalizāciju, analizētu šo pasākumu ietekmi un pārskatītu konkrētu juridisko profesiju, īpaši advokātu profesijas, organizēšanu.

Rudenī būtu jāpabeidz stingra politikas sistēmas pārskatīšana vairākās galvenajās nozarēs. Tam būtu jārada iespēja 2013. gada sākumā ierosināt tiesību aktus, lai atceltu regulatīvos noteikumus, kas kavē konkurenci un cenu elastību.

Pārredzami un efektīvi publiskā iepirkuma tirgi

Grieķijas iepirkuma tirgi ir lielā mērā neefektīvi, kas ir nelabvēlīgi gan publisko iepirkumu veicējiem, kuri nevar iegādāties to, kas vajadzīgs sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai, gan piegādātājiem. Līgumu piešķiršana ir lēna, dārga, nepārskatāma un rada neapmierinošus rezultātus iepirkuma jomā. Procedūras bieži vien tiek apturētas strīdu dēļ. Publiskais iepirkums ir sadalīts starp daudziem maziem līgumiem, ko organizē neskaitāmas iepirkuma vienības, kurām trūkst spēju definēt savas vajadzības un efektīvi organizēt procedūras.

Grieķijas valdība ir sākusi īstenot saskaņotu un vērienīgu programmu, lai pārskatītu Grieķijas tiesību aktus, struktūras un praksi iepirkuma jomā. Tas ietvers noteikumu vienkāršošanu, iepirkuma pārraudzības iestādes izveidi, plašāku specializēto iepirkuma iestāžu un pamatlīgumu, un jaunu iepirkuma metožu izmantošanu, kā arī portāla izveidi visiem publiskā iepirkuma konkursiem, radot e-iepirkuma risinājumus un veltot vairāk uzmanības interešu konfliktam. Grieķijas valdība ir uzņēmusies līdz 2012. gada vidum publicēt plānu par visaptverošu reformu attiecībā uz tiesību aktiem un administrāciju iepirkuma jomā. Eiropas Komisija atbalstīs šo svarīgo projektu, nodrošinot tehnisko palīdzību.

Samazināt administratīvo slogu un īstenot labāka regulējuma praksi

Grieķijas tiesību akti bieži vien ir izstrādāti, pamatojoties uz nozari, pienācīgi neņemot vērā to vispārīgo ietekmi uz ieinteresētajām personām un uzņēmumiem. Grieķijas uzņēmumi citē daudzus regulatīvās un administratīvās prakses piemērus, kas rada nesamērīgas izmaksas vai ierobežojumus. Drīz pieņemamais likums par labāku regulējumu nodrošinās to, ka jaunajā noteikumu veidošanā valdīs lielāka disciplīna, novēršot administratīvo slogu, kas kavē komercdarījumus, un piemērojot labāka regulējuma metodes jaunajām tiesību aktu iniciatīvām.

Apņemšanās izveidot direktorātu Finanšu ministrijā, kas būs pilnībā atbildīgs par strukturālo reformu plānošanu, pārvaldību un uzraudzību, sniedz iespēju uzņēmumus un uzņēmējdarbību noteikt par jaunās izaugsmes stratēģijas galveno elementu. Tas var darboties kā impulss visam reformu procesam. Šī reformu pārvaldības kapacitāte ir steidzami jāizveido un jāpilnveido.

Jaunu ieguldījumu veicināšana

Veicot ieguldījumus jaunās iekārtās vai projektos, nākas saskarties ar kavēšanos un izmaksām, ko rada regulatīvie un administratīvie šķēršļi, iesaistot daudzas iestādes. Par ieguldījumu šķēršļiem bieži vien tiek minēta zemes izmantošanas plānošana un licencēšanas noteikumi vides jomā. Vissmagāk tiek skarti uzņēmumi, kas darbojas enerģētikas (jo īpaši atjaunojamo energoresursu) nozarē, sadales un loģistikas, kā arī transporta nozarē. Strīda gadījumā problēmas ir dažādas gan administratīvajā, gan juridiskajā posmā tāpēc, ka daudzas juridiskās darbības notiek lēni, trūkst darbinieku vai zināšanu galvenajās administrācijas iestādēs, utt.

Grieķijas valdība ir uzņēmusies īstenot vairākus nesen pieņemtos likumus, lai paātrinātu noteiktas licencēšanas procedūras attiecībā uz konkrētām profesijām un ražošanas darbībām, kā arī ar vidi saistītu projektu un darbību licencēšanu. Tiks pārskatīti arī ekspropriācijas procesi, kuri tika pakļauti sarežģītām administratīvajām un juridiskajam procedūrām. Pārmaiņas, kas saistītas ar tiesu reformu, paātrinās juridiskās procedūras un samazinās / novērsīs tiesā neizskatīto lietu skaitu.

Grieķijas valdība ir arī veikusi pasākumus, lai atvieglotu jauna uzņēmuma izveidi. Tomēr vēl ir iespēja šīs procedūras vēl vairāk racionalizēt.

Zemes reģistra izveide arī palīdzēs stimulēt ieguldījumus. Izmantojot ES struktūrfondus, jau ir piešķirti 83 miljoni euro IT infrastruktūras izveidei, ar ko digitāli reģistrē aktīvās nekustamā īpašuma tiesības un validē valsts īpašuma pieprasījumus, tostarp mežu robežu noteikšanu un aktīvo nekustamā īpašuma tiesību digitalizāciju, kuras dokumentu formātā pilsētās glabājas hipotēku reģistra filiālēs. Attiecībā uz zemes reģistru saprašanās memorandā ir noteikti īpaši mērķi un 2020. gadam paredzēts izveidot pilnīgu kadastra reģistru, kā arī pārvaldīt kadastra birojus visā valstī. Komisija atbalstīs Grieķijas iestāžu centienus ievērot iepriekšminēto grafiku, lai pilnveidotu zemes reģistru, kas sniedz drošību un varētu palīdzēt piesaistīt ieguldījumus.

Lai arī ir uzsāktas vai tiek plānotas vairākas atšķirīgas darbības, lai novērstu administratīvos šķēršļus ieguldījumiem, ir iespēja īstenot sistemātisku un koncentrētu projektu šo šķēršļu novēršanai.

Palīdzēt uzņēmumiem, īstenojot nodokļu reformu

Panākot progresu nodokļu administrācijas pārveidošanā un vajadzīgo reformu veikšanā nodokļu tiesību aktu jomā, Grieķijā tiktu būtiski uzlabota uzņēmējdarbības vide. Cīņa pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas ir svarīga, lai radītu vienlīdzīgus konkurences nosacījumus to tirgus dalībnieku labā, kas izpilda nodokļu regulējuma prasības un kas saskaras ar netaisnīgu konkurenci, ko rada nodokļu un sociālā nodrošinājuma iemaksu nemaksātāji. Otrās ekonomikas stabilizācijas programmas saprašanās memorandā ietverti vairāki noteikumi, kuru mērķis ir izveidot modernu, atsaucīgu un efektīvu nodokļu administrāciju.

Šo centienu atbalstīs, sniedzot tehnisko palīdzību saskaņā ar SVF un ES rīcības plānu, ietverot deviņas jomas, kuras noteiktas kopā ar Grieķijas iestādēm (revīzija, parādu iekasēšana, strīdu risināšana, apjomīgu nodokļu maksātāji, bagātnieki un augstus ienākumus gūstošie pašnodarbinātie, riska un ieņēmumu analīze, pakalpojumi nodokļu maksātājiem, reģistrācija, reģistrēšanas un maksājumu izpilde, organizēšana un pārvaldība).

Vispārējo centienu ietvaros būs svarīga arī tiesību aktu vienkāršošana nodokļu jomā. Šajā jomā darbu var veikt, pamatojoties uz lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar Pirmās ekonomikas stabilizācijas programmas saprašanās memorandu, lai atceltu grāmatvedības un reģistra kodeksu un aizstātu to ar daudz vienkāršākiem tiesību aktiem, jo pašreizējo noteikumu dēļ rodas problēmas to atbilstības izpildē, tie traucē uzņēmējdarbībai un ir nopietns kavēklis ārvalstu ieguldījumiem Grieķijā.

Nodokļu administrācijas uzlabošanai arī būtu jāpaātrina neizmaksāto PVN kompensāciju atmaksa un tādējādi jāpalīdz īpaši MVU un Grieķijas eksportētājiem, novēršot administratīvo slogu to likviditātei.

Visbeidzot, pašreizējo centienu kontekstā apkarot izvairīšanos no nodokļiem Komisija ir gatava palīdzēt Grieķijai sarunās ar Šveici par nolīgumu nodokļu jomā, kas varētu palīdzēt Grieķijai atgūt nodokļus, kas jāmaksā tās iedzīvotājiem. Šādam nolīgumam būtu jābūt pilnībā saskaņotam ar ES tiesību aktos noteiktajām attiecīgajām prasībām.

3.2.        MVU likviditātes palielināšana

MVU ir Grieķijas ekonomikas izaugsmes un nodarbinātības galvenais virzītājspēks. Tie veido 99,9 % no visiem uzņēmumiem Grieķijā, mikrouzņēmumi veido 96,5 %. MVU saskaras ar nopietnām dzīvotspējas problēmām: 6 no 10 uzņēmumiem 2011. gadā samazinājās peļņa salīdzinājumā ar 2010. gadu. MVU 2011. gadā darbu zaudēja 150 000 cilvēku. Nesenajā aptaujā, ko pasūtīja Grieķijas MVU asociācija, tiek lēsts, ka 2012. gadā darbību izbeigs 60 000 mazie un vidējie uzņēmumi un 240 000 cilvēki zaudēs darbu.

Kā aprakstīts šā pielikuma 2. iedaļā, ES struktūrfondi nodrošina plašu atbalstu MVU. Vairāk nekā 4 miljardi euro ir pieejami, lai sniegtu MVU likviditāti, darba kapitālu un garantijas aizdevumiem, un, izmantojot jaunizveidoto MVU Garantiju fondu, tiks darīts pieejams papildus 1 miljards euro. Tomēr šis finansējums ne vienmēr atrod ceļu uz reālo ekonomiku. Grieķijas iestādēm un Grieķijas bankām būtu jāvelta lielākas pūles, lai uzraudzītu spēkā esošo shēmu sadali un kopā pārvarētu šķēršļus to efektīvai īstenošanai.

Jo īpaši ir vajadzīgi lielāki centieni, lai paātrinātu procesus un novērstu administratīvos šķēršļus, apstiprinot dotācijas (īpaši intensīvi uzraugot finansējuma sadali, vienkāršojot līgumus un apstiprināšanas procesus, saīsinot apstiprināšanas termiņus un samazinot šajā procesā iesaistīto dalībnieku skaitu, utt.). Turklāt steidzami jāpielāgo attiecīgie tiesību akti un dotāciju līgumi, lai nodrošinātu darba kapitāla aizdevumus. Būtisku devumu Grieķijas MVU sniegtu arī Direktīvas par maksājumu kavējumiem agrīna īstenošana.

3.3.        Privatizācijas izmantošana, lai uzlabotu svarīgu ekonomikas nozaru darbību

Privatizācija ir svarīga reformu procesa daļa. Visneatliekamākais iemesls privatizācijai Grieķijā ir tāds, ka aktīvus var labāk izmantot privātajā sektorā, tādējādi uzlabojot reālās ekonomikas konkurētspēju. Turklāt veiksmīgi privatizēti un labāk pārvaldīti uzņēmumi darbosies kā paraugs, radot papildu pozitīvus ārējos faktorus.

Grieķijas Republikas Aktīvu attīstības fonds (HRADF) ir izveidots, lai pārdotu valstij piederošus aktīvus. Tas regulāri aicina izrādīt interesi par valstij piederošiem aktīviem, tostarp nesen izsludinot piedāvājumus par nekustamā īpašuma aktīviem un gāzes uzņēmuma pārdošanu. Ilgtspējības ziņā tas notiek pareizajā virzienā, nostiprinot privatizācijas procesu, pamatojoties uz aktīvu dažādošanu.

Tomēr attiecībā uz daudziem aktīviem Grieķijā pašreizējie tirgus apstākļi un tehniskie šķēršļi vēl nav labvēlīgi liela mēroga privatizācijai. Šo nenoteiktību, inter alia, rada pašreizējās grūtības veikt valsts piederošo aktīvu pamatotu novērtējumu. Turklāt Grieķijas iestādēm, HRDAF un Eiropas Komisijai ir jārisina vairāki problemātiskie jautājumi. Tie ietver, inter alia, noteikumus par "zelta akcijām" pēcprivatizācijas vidē un vajadzību pēc valsts uzņēmumiem piešķirtā valsts atbalsta pasākumu ex-ante pārbaudes. Citi risināmie jautājumi ir valsts zemes īpašumtiesību ātrāka reģistrēšana, zemes gabalu nosaukumu juridiskais statuss, ekonomiskās informācijas sniegšana par atsevišķiem nekustamā īpašuma nosaukumiem vai kartografēšanas/dalījuma zonās spējām, izmantojot zemes reģistru.

Aktīvi pirms pārdošanas attiecīgi "jāsagatavo". Process, kas jāīsteno pirms privatizācijas, ietver atbilstoši revidētu kontu izveidi, plānu pārstrukturēšanu, personāla izmaiņas, finansēšanas vadību, utt. Balstoties uz šiem faktoriem, aktīvu vērtības paaugstināšanai parasti būtu jānotiek pirms to privatizēšanas. Turklāt, lai sekmīgi veiktu valsts aktīvu īpašumtiesību nodošanu, ir jāizstrādā piemērota regulatīvā sistēma un skaidra ilgtermiņa stratēģija. Tas definē valsts politikas prioritātes, lai novērstu nereglamentētu privāto monopolu izveidošanos.

Komisija cieši sadarbojas ar HRADF un Finanšu ministriju, lai sekmīgi īstenotu privatizācijas programmu un palīdzētu izstrādāt pasākumus saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem. Šajā ziņā Komisija ir sagatavojusi norāžu dokumentu par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu valstij piederošu uzņēmumu pārstrukturizēšanā un/vai privatizācijā.

Dažos labi definētos gadījumos un nesamazinot atbalstu 3.4. iedaļā minētajiem prioritārajiem projektiem, ES struktūrfondi varētu atbalstīt privatizācijas programmu, sniedzot tehnisko palīdzību vai atbalstot fizisko ieguldījumu tādās jomās kā enerģētika vai transports, lai palīdzētu pārdošanai sagatavot valstij piederošus aktīvus, pirmkārt, uzlabojot to darbības, tādējādi lietotājiem nodrošinot labākus rezultātus un uzlabojot šādu aktīvu potenciālo vērtību.

3.4.        Izaugsme un darbavietas, palielinot ieguldījumu infrastruktūrā

Lielākais šķērslis izaugsmei Grieķijā ir piemērotas infrastruktūras trūkums. Mērķtiecīgi ieguldījumi infrastruktūrā var radīt būtisku ieguldījumu izaugsmē un nodarbinātībā. ES struktūrfondi šajā jomā var sniegt svarīgu devumu. Tiklīdz būs panākta vienošanās par riska dalīšanas instrumentu, tas palīdzēs piesaistīt būtisku privāto ieguldījumu.

Izaugsmei un nodarbinātībai izstrādātā 181 prioritārā projekta ietvaros, ko 2011. gada novembrī noteica Grieķijas iestādes un Komisija, daudzi infrastruktūras projekti bija transporta, atkritumu apsaimniekošanas vai enerģētikas jomā. Daži projekti ir īstenošanas posmā, savukārt citi tiek sagatavoti īstenošanai. Vairāki projekti saskaras ar nopietniem šķēršļiem, kas ir nekavējoties jānovērš.

Projektus pilnībā īstenojot vēlākais līdz 2015. gadam, tiem būtu jāuzlabo Grieķijas ekonomikas konkurētspēja, pozitīvi jāietekmē citas nozares, piemēram, tūrismu, un jāuzlabo dzīves kvalitāte. No struktūrfondiem mobilizētos līdzekļus būtu jāpapildina ar publiskajiem līdzekļiem un privātajiem ieguldījumiem. Būtu jānovērš šķēršļi minēto projektu pilnīgai īstenošanai.

Apjoma un ietekmes ziņā vissvarīgākie projekti ir piecas automaģistrāļu koncesijas (1400 km Eiropas transporta tīklā), kas patlaban veido 3,2 miljardus euro valsts un ES izdevumos. Ja projekti tiks pabeigti, tie var izveidot līdz pat 30 000 tiešas un netiešas darbavietas un radīt ļoti nepieciešamo ieguldījumu un nodarbinātības palielinājumu. Četri no minētajiem projektiem patlaban ir apturēti, un tie nekavējoties jāatsāk. Šo tīklu īstenošana var veicināt infrastruktūru modernizāciju, kas aizvien ir būtisks faktors valsts attīstības sekmēšanā. Tas arī stiprinās Grieķijas pozīciju Dienvidaustrumeiropā, pabeidzot galvenos koridorus, kas savieno valsti ar citām dalībvalstīm un kandidātvalstīm, un potenciālajām kandidātvalstīm. Tas arī veicinās drošāku ceļu satiksmi.

Transporta tīkli

Ekonomika un dzīves līmenis Grieķijā vairāk nekā citās dalībvalstīs ir atkarīgs no ostu pakalpojumu kvalitātes un efektivitātes un jūras transporta. Ostās notiek vairāk nekā 85 % no Grieķijas ārējās kravu tirdzniecības, un tās nodrošina piegāžu regularitāti salām. Pasažieru pārvadājumi cauri Grieķijas ostām veido 22 % no kopējā jūras pasažieru pārvadājumu apjoma ES. Grieķijas ostām arī ir potenciāls piesaistīt lielu daļu no starpkontinentālajām tirdzniecības plūsmām uz Austrumeiropu.

Grieķijas ostas saskaras ar trīs galvenajām problēmām: sliktu aprīkojumu un zemiem kapitāla izdevumiem infrastruktūrā, ļoti sliktiem iekšzemes savienojumiem (dzelzceļš, autoceļi) un administratīvajām un operatīvajām nepilnībām. Ostu attīstības pasākumi bieži vien ir veikti vietējā vai reģionālā mērogā, neņemot vērā stratēģiskas prioritātes valsts līmenī.

Tūrisma nozare veido 15 % Grieķijas ekonomikā, ja tiek ņemta vērā netiešā ietekme uz citām ekonomikas nozarēm, un tā ievērojami paļaujas uz pieejamiem un efektīviem transporta savienojumiem. Gaisa satiksmes savienojumiem uz Grieķiju, īpaši uz reģionālajām lidostām, nav mūsdienīgas gaisa satiksmes pārvaldības, lidostas darbības ir neefektīvas (ierobežots darbības laiks, u.c.), un lidostas nodevas ir dārgas. Piemērotas infrastruktūras trūkums, piemēram, jahtu un kruīzu kuģu pietauvošanas vietu trūkums, arī negatīvi ietekmē tūrisma kvalitāti.

Jaunā TEN-T stratēģija ietver Igumenicas, Patras, Pirejas un Saloniku ostas galvenajā Eiropas transporta tīklā. Svarīgais dzelzceļa savienojums starp Pireju un Salonikiem un jūras transporta maģistrāle starp Atēnām/Pireju un Limasolu ir daļa no viena transporta koridora, kas ietverts ierosinātajā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentā.

Transporta sistēmu Grieķijā varētu modernizēt

– liberalizējot autobusu un taksometru pasažieru pārvadājumu pakalpojumus, atceļot atlikušos ierobežojumus;

– izveidojot vienotas administrēšanas pakalpojumus informācijas sniegšanai par kuģiem. Kuģu operatoriem patlaban jākārto daudzas obligātās formalitātes, kas rada kravu un pasažieru pārvadājumu kavējumus. Šīs formalitātes arī patērē kuģniecības nozares un valsts līdzekļus;

– nodrošinot piemērotas pārvaldības modeli un ostu un lidostu privatizācijas sistēmu, kas neļauj izveidot privātos monopolus un nediskriminē lietotājus, kā arī paredz pilnīgu kontu pārredzamību un pienācīgu uzraudzību, ko veic valsts iestādes. Jaunajiem īpašniekiem vai koncesionāriem būtu jāpieprasa ievērot saistības, kuras tie uzņēmušies attiecībā uz projektiem, kam piešķirts ES atbalsts.

Dzelzceļa darbības varētu uzlabot

– īrējot pasažieru ritošo sastāvu, kas nav vajadzīgs vēsturiskajam operatoram;

– izveidojot tiesisko satvaru ES pasažieru pārvadājumu operatoriem, lai varētu sākt uzņēmējdarbību taisnīgas konkurences apstākļos ar vēsturisko operatoru;

– pārskatot robežšķērsošanas procedūras un nolīgumus, lai atvieglotu kravas pārvadājumu plūsmas X koridorā un atceltu robežu slēgšanu.

Komisija var organizēt tehnisko palīdzību, lai palīdzētu Grieķijas iestādēm, sadarbojoties ar kolēģiem pārējās dalībvalstīs, pielāgoties vislabākajai praksei. Tā arī var sniegt tehnisko palīdzību gaisa satiksmes pārvaldībai un, iespējams, finansēt moderna aprīkojuma iegādi.

Kuģniecība

Kuģniecība tradicionāli ir bijusi Grieķijas ekonomikas galvenais pīlārs. Vairāku faktoru kombinācija (kravu pārvadājumu zemi rādītāji, īpašas ministrijas likvidēšana) ir ietekmējusi kuģu īpašnieku lēmumus mainīt kuģa karoga valsti. Ja šī tendence turpinās, tā var ietekmēt ne tikai nodarbinātību uz kuģiem un nodokļu ieņēmumus, bet arī nodarbinātību krastā strādājošajos kuģniecības uzņēmumos. Ekonomikas krīze ir skārusi Grieķijas piekrastes kuģniecības nozari. Uzņēmumi gūst nelielu peļņu vai negūst to pavisam, arī tad, ja tiem ir sabiedrisko pakalpojumu līgumi. Dažos gadījumos tas ir ietekmējis jo īpaši pakalpojumu nodrošināšanu visā zonā un to kvalitāti (bet ne tikai) attiecībā uz mazākajām salām, kuras uzskata, ka to izaugsmes iespējas ir apdraudētas. Lai pilnībā izmantotu savu jūrniecības potenciālu un izaugsmes iespējas jūrniecības jomā, Grieķijai ir jāizstrādā piemērotāka administratīvā struktūra kuģniecības nozarē kopumā.

IKT un platjoslas infrastruktūra

Grieķija joprojām atpaliek attiecībā uz ES vidējo platjoslas pakalpojumu izplatību, galvenokārt e-pakalpojumu attīstības trūkuma dēļ. Centieni būtu jāvelta valsts mērogā svarīgu projektu pabeigšanai, lai paplašinātu platjoslas tīklu, to uzstādot vairāk pilsētās, un nodrošinātu ātrdarbīgus platjoslas savienojumus (optiskā šķiedra) papildus sabiedriskajās ēkās, lai panāktu ietaupījumus iedzīvotājiem, kā arī valsts telekomunikāciju izdevumos.

Platjoslas pakalpojumu izplatības palielināšana ir atkarīga no e-pakalpojumu piedāvājuma paplašināšanas. Uzmanība būtu jākoncentrē uz nozarēm, kas ir norādītas saprašanās memorandā. Lēš, ka IKT izmantošana sniegs ievērojamu labumu iedzīvotājiem un valsts finansēm tādās jomās kā veselības aprūpe (piemēram, e-recepte, Veselības ministrijas un valsts slimnīcu sadarbspēja), zemes reģistrs (piemēram, nekustamā īpašuma tiesību turpmāka digitalizācija) un publiskais iepirkums (piemēram, e-iepirkums). Korporatīvajā sektorā digitālo pakalpojumu piešķirtās iespējas būtu jāizmanto pilnībā, piemēram, palīdzot MVU izmantot interneta iespējas, lai piekļūtu starptautiskajiem tirgiem.

3.5.        Turpmākas izaugsmes avoti

3.5.1.     Enerģētikas nozares potenciāla izmantošana izaugsmei un darbavietu izveidei

Enerģētikas politikai Grieķijā ir potenciāls veikt būtisku ieguldījumu valsts ekonomikas atveseļošanā. Turklāt ar pārējo reģionu savstarpēji saistītās enerģētikas infrastruktūru attīstība palīdzēs palielināt enerģētikas nozares konkurētspēju un produktivitāti Grieķijā.

Enerģētikas jomā Grieķija saskaras ar lielām problēmām. Tā ir lielā mērā atkarīga no fosilajā kurināmā (brūnogles veido lielu daļu tās elektroenerģijas ražošanā). Vairums salu ir izolētas un ir atkarīgas no dīzeļģeneratoriem vai mazuta spēkstacijām. Elektroenerģijas ražošanas vispārējā efektivitāte ir viena no zemākajām Eiropā. Enerģētikas nozarē dominē daži valstij piederoši uzņēmumi, kuru produktivitāte ir zema un kuri vēl ir jānodala. Rūpnieciskie klienti sūdzas par to, ka to konkurētspēju apdraud fakts, ka tiem jāmaksā vienas no Eiropā visaugstākajām cenām par enerģētiku. Iespējas uzlabot energoefektivitāti ir rodamas īpaši būvniecības nozarē.

Grieķijai ir iespēja ieņemt vadošo pozīciju ilgtspējīgas enerģētikas ražošanā. Tikai nedaudzās Eiropas valstīs ir tāda atjaunojamo energoresursu dažādība: daudz vēja un saules enerģijas, kā arī ūdens, ģeotermālā enerģija un biomasa piedāvā iespēju pievērsties ekoloģiskās elektroenerģijas ražošanai. Grieķijas stratēģiskais ģeogrāfiskais novietojums, kā arī piekrastes ogļūdeņraža krājumu izpēte nodrošina iespēju attīstīt valsti par gāzes mezglu. ES liberalizācijas pasākumu īstenošanai un privatizācijas centieniem būtu jārada konkurētspējīgāka nozare.

Lai izmantotu šo potenciālu Grieķijas enerģētikas patērētāju labā, kā arī atbalstot ES noteiktos mērķus attiecībā uz energoapgādes drošību un mērķu sasniegšanu klimata pārmaiņu jomā, būs jāveic turpmāk minētās darbības.

Gāzes un elektroenerģijas nozares privatizācija sniedz iespēju uzlabot to efektivitāti. Privatizācijas process ir ātri jāpabeidz, vienlaikus izveidojot sistēmu, lai turpmāk varētu attīstīties konkurētspējīgi tirgi. Ieviešot labi funkcionējošu sistēmu, tostarp pareizi nodalot un pilnībā atverot elektroenerģijas un gāzes tirgus, rodas jaunas ieguldījumu iespējas lielajiem un mazajiem enerģijas ražotājiem. Tas nodrošinās to, ka Grieķijas enerģētikas nozare kļūs dinamiska un konkurētspējīga, sniedzot ekonomiskas priekšrocības visām pārējām ekonomikas nozarēm.

Jāmodernizē elektroenerģijas un gāzes tīkli. Ieguldījumi gāzes uzglabāšanas un cauruļvadu tīklos ļaus Grieķijai izmantot tās stratēģisko ģeogrāfisko novietojumu, nodrošinot savienojumu ar Eiropas gāzes tirgu. Elektrotīkla savienojums starp lielākajām salām un kontinentālo daļu un starp mazākām salām ir priekšnoteikums vēja enerģijas un fotoelementu iekārtu izmantošanai plašā mērogā. Sauszemes pārvades tīkla pastiprināšana ir svarīga, lai integrētu atjaunojamo energoresursu iekārtas iekšējā tirgū un radītu iespēju veikt apjomīgu elektroenerģijas eksportēšanu uz pārējām Eiropas valstīm. Grieķija ir dabisks savienojums lielākajai daļai gāzes plūsmas no Kaspijas jūras un Vidusjūras baseina austrumiem.

Programma TEN-E un jaunais Eiropas savienošanas instruments var būt svarīgs centienu koncentrēšanā un finansēšanā šajā jomā. Skaidri signāli par to, ka enerģētikas nozare Grieķijas ekonomikā ir atvērta un funkcionāla un pieeja tās infrastruktūrai ir balstīta uz nediskriminējošu pieeju tīklam, arī palīdzēs piesaistīt privāto finansējumu šādam ieguldījumam.

Atjaunojamo energoresursu plašai izmantošanai vajadzīga visaptveroša atbalsta shēmas reforma. Lai piesaistītu vajadzīgo ieguldījumu, sistēmai būs jāpiemēro izmaksu efektivitātes un finanšu stabilitātes principi. Lai izmantotu savu salīdzināmo priekšrocību, Grieķija liek īpašu uzsvaru uz saules un vēja resursu attīstību. Atjaunojot ieguldītāju uzticību, konkurētspējīga atjaunojamās enerģētikas nozare var attīstīties visā vērtību ķēdē. Nozares ieguldījumu ekonomikas izaugsmē varētu vēl palielināt ar iniciatīvu HELIOS. Tā būtu jāuzsāk, uzstādot dažas liela mēroga fotoelementu iekārtas, sākotnēji iekšzemes patēriņam, bet, projektam paplašinoties un kļūstot pieejamai pārvades kapacitātei, būtu jāeksportē uz pārējo Eiropu, palīdzot citām dalībvalstīm efektīvi sasniegt 2020. gadam noteiktos mērķus.

Publisko un privāto ēku renovācija ir svarīga, lai sasniegtu energoefektivitātes mērķus, kā arī lai izveidotu darbavietas. Mājsaimniecībām pieejamais finansējums saskaņā ar shēmu “Exoikonomo” netiek efektīvi izmantots, un tas būtu jādara pieejams MVU. Ir vajadzīgi papildu instrumenti, lai atbalstītu centienus attiecībā uz sabiedriskajām ēkām, pilsētas transportu un vietējo enerģētikas infrastruktūru. Šajā ziņā ierosinātie riska dalīšanas instrumenti varētu palīdzēt samazināt ieguldījumu risku ēku modernizācijas nozarē un paaugstināt vietējo izaugsmi un darbavietu izveidi.

3.5.2.     Ilgtspējīgas izaugsmes veicināšana – vide un atkritumu apsaimniekošana

Sadzīves atkritumu apsaimniekošana var radīt būtisku ieguldījumu Grieķijas pilsoņu dzīves kvalitātē un tautsaimnieciskās darbības attīstībā. Spēkā esošo tiesību aktu pilnīga īstenošana varētu radīt tūkstošiem darbavietu Grieķijā un būtiski paaugstināt atkritumu apsaimniekošanas nozares gada apgrozījumu. Progress sadzīves atkritumu apsaimniekošanā arī atvieglos atbilstības panākšanu ES tiesību aktiem vides jomā un novērsīs iespējami dārgas pienākumu neizpildes procedūras.

Lai arī Grieķija jau ir saņēmusi apjomīgu atbalstu no ES struktūrfondiem savai pamatinfrastruktūrai šajā nozarē, tā joprojām atpaliek, īpaši attiecībā uz sadzīves atkritumu un notekūdeņu apsaimniekošanu. Iespējams, salīdzinājumā ar citām nozarēm šajā nozarē vajadzīga steidzama rīcība, lai panāktu ES acquis ievērošanu ar mērķi radīt vajadzīgo infrastruktūru saskaņā ar ES standartiem.

Lai panāktu saistību izpildi saskaņā ar ES tiesību aktiem un Eiropas Kopienu Tiesas spriedumiem, Grieķijai steidzami

(a) jābūvē atkritumu apsaimniekošanas iekārtas (t.i., mehāniski bioloģiskas pārstrādes rūpnīcas, poligonus) un jāslēdz un jāatjauno visas atlikušās nelegālās un nekontrolētās izgāztuves (attiecībā uz atjaunošanas procesu ir pieejams līdzfinansējums); kā arī

(b) jābūvē vairākas komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtas (īpašu uzmanību veltot Atikas reģionam, bet arī citām lielām pilsētu aglomerācijām, piemēram, Salonikiem, Patras, u.c.).

Turklāt jānodrošina pilnīga atbilstība diviem Tiesas nolēmumiem (viens attiecas uz komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu Rietumu Atikā, Thriassio Pedio zonā, kas ir projekts, ko finansē ES struktūrfondi, un otrs attiecas uz komunālo notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu piecās Austrumu Atikas aglomerācijās).

Juridiskā skaidrība par ražotāja atbildību (patlaban Grieķijas tiesību aktos tā nav noteikta) var nodrošināt Grieķijai instrumentus iegūt līdzekļus, kas vajadzīgi, lai īstenotu shēmas par dalītu savākšanu un otrreizēju pārstrādi. Nodokļu vai maksas noteikšana par poligonu izmantošanu arī var palielināt resursu efektivitāti, to veicinātu arī stimulējošu sistēmu izmantošana, lai sekmētu novēršanu un līdzdalību atkritumu dalītā savākšanā (shēmas "maksā, kad izmet").

Kā minēts iepriekš, jaunajiem IVN (ietekmes uz vidi novērtējums) tiesību aktiem Grieķijā būtu jārada racionalizētas un efektīvas procedūras. Saprašanās memorandā un vidēja termiņa budžeta stratēģijā tika ietverts jauns likums par vides atļaujām. Šo likumu pieņēma 2011. gada septembrī, un īstenošanas lēmumi tiks pieņemti 2012. gadā (pirmais no tiem tika pieņemts 2012. gada janvārī, un tas ir saistīts ar to projektu klasifikāciju, kam piemēro vides novērtējumu/atļauju). Paredzams, ka jaunais likums samazinās atļauju izsniegšanai vajadzīgo laiku galvenokārt tāpēc, ka tas ievieš īpašus termiņus katram no autorizācijas procesa administratīvajiem posmiem. Šī prakse balstās uz citu dalībvalstu pieredzi.

ELFLA atbalsta lauku rajonu ilgtspējīgu attīstību visā Grieķijas teritorijā, īstenojot dažādus agrovides pasākumus. Šim nolūkam jau ir izmaksāti 720 miljoni euro.

3.5.3.     Inovatīvas, uz zināšanām balstītas ekonomikas izveide

Pēdējā desmitgadē pētniecības un attīstības intensitāte Grieķijā bija apstājusies 0,6 % apmērā no IKP (2007. gads), un tai ir raksturīga ļoti zema privātā pētniecības un attīstības intensitāte, kas saskaņā ar jaunākajiem oficiālajiem pieejamajiem rādītajiem nedaudz palielinājās no 0,15 % 2000. gadā līdz 0,17 % 2007. gadā. Tomēr absolūtā izteiksmē kopējie ieguldījumi pētniecības un attīstības jomā būtiski palielinājās laikposmā no 2001. līdz 2007. gadam.

Grieķijas pētniecības un inovāciju sistēmas galvenais virzītājspēks ir ES kohēzijas politika. Šajā plānošanas periodā (2007.–2013. gads) un papildus galvenajai valsts darbības programmai vairākas reģionālās programmas ietver pētniecības, inovācijas un uzņēmējdarbības konkurētspējas atbalsta pasākumus. Pamatprogrammas "Konkurētspēja un uzņēmējdarbība" kopējais budžets ir 1,5 miljoni euro, kurā ES kohēzijas politikas devums ir 1,3 miljoni euro. Laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam darbības programmai ir 3 stratēģiski mērķi, un viena no galvenajām intervences jomām ir pētniecība un inovācijas. Tomēr ES struktūrfondu apguves līmenis pētniecības jomā ir zems, un patlaban nav pietiekamu stimulu izmantot fondus privātajā sektorā, lai iedrošinātu ekonomikas pārveidošanu.

Privātā sektora daļa pētniecības un attīstības kopējo izdevumu jomā ir zema, atspoguļojot vājo pieprasījumu no uzņēmējdarbības nozares pēc zināšanām, kas balstās uz pētniecību. Šis zemais pieprasījums no uzņēmējdarbības nozares puses ir gan iemesls, gan sekas zemajam pieprasījumam pēc zināšanām. Ierobežota pieeja kapitālam, īpaši jauno uzņēmumu gadījumā, saistībā ar finanšu sistēmas nevēlēšanos finansēt inovācijas un riskantus ieguldījumus, ir viens no faktoriem, kas kavē resursu mobilizēšanu pētniecībai un attīstībai.

Pamatojoties uz Inovācijas savienības rezultātu pārskatu par 2011. gadu, Grieķijai ir pieticīgi rādītāji inovāciju jomā, kas ir zemāki par vidējiem rādītājiem. Tās salīdzinoši stiprās puses ir cilvēkresursi, savienojumi un uzņēmējdarbība, un inovācijas attīstītāji, savukārt salīdzinoši vājās puses ir finanses un atbalsts, uzņēmumu ieguldījumi un intelektuālie resursi. Augsta izaugsme ir panākta attiecībā uz Kopienas dizainparaugiem, turpretim relatīvi ievērojama pasliktināšanās novērojama attiecībā uz inovāciju izdevumiem, kas nav saistīti ar pētniecību un attīstību, un uz zināšanām balstītu pakalpojumu eksportu.

Tehnoloģiskā sadarbība izpaužas kā kopīgu patentu pieteikumi, kas, salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju, ir ļoti zema. Vairāk nekā 65 % no kopējā patentu pieteikumu skaita tika saņemti no viena un tā paša izgudrotāja, kas tādējādi ir mazāk nekā 35 % no sadarbībā izstrādāto patentu pieteikumiem. No minētajiem 7,4 % veido kopīgi patentu pieteikumi, kuros ir iesaistīta valsts, kas nav ES, kas ir zems rādītājs, kurš liecina par vajadzību pēc augstāka sadarbības līmeņa un pētniecības un inovācijas darbību internacionalizācijas.

Nākotnē galvenie uzdevumi ir šādi.

– Nodrošināt piemērotu un efektīvu publisko ieguldījumu pētniecības un inovāciju jomā un palielināt ES struktūrfondu izmantošanas efektivitāti, koncentrējoties uz virkni kopu un tehnoloģiju platformu.

– Pabeigt integrētas tiesiskās sistēmas izstrādi pētniecības un attīstības veicējiem un to īstenot. Tam būtu jāietver programmas "Eiropa 2020" galveno mērķu noteikšana pētniecības un attīstības ieguldījumu jomā, kas saistīta ar daudzgadu budžeta plānošanu.

– Nodrošināt daudz efektīvāku un izaugsmi veicinošāku struktūrfondu izmantošanu, veicinot privāto ieguldījumu pētniecībā un inovācijās, lai atbalstītu gudru specializētu stratēģiju.

3.5.4.     Grieķijas kā tūrisma un kultūras galamērķa izmantošana

Grieķijai ir salīdzināmā priekšrocība kultūras un tūrisma jomā, un abas spēj ietekmēt izaugsmi un darbavietu izveidi. Pieminekļi un arheoloģiskās vietas ir elementi, attiecībā uz kuriem var attīstīt saimnieciskās darbības. Ir svarīgi ātri izstrādāt stratēģiju, lai izpētītu un attīstītu vairāk sinerģiju starp kultūras, tūrisma, uzņēmējdarbības, izglītības, medicīnas un gastronomijas nozarēm un to, kā ieguldīt jaunās tehnoloģijās (IKT izmantošana, lai veicinātu Grieķijas kultūras vērtības) ar mērķi uzlabot lietderīgu naudas izlietojumu un izveidot Grieķiju par augstas kvalitātes tūrisma galamērķi, vienlaikus koncentrējoties uz videi saudzīgu tūrismu.

Tūrisms ir viena no Grieķijas ekonomikas galvenajām nozarēm gan ekonomikas izaugsmes, gan nodarbinātības ziņā. Ceļojumu un tūrisma nozares tiešais ieguldījums valsts IKP 2011. gadā bija 12,6 miljardi euro (5,6 % no IKP, šis rādītājs ES ir 2,9 %). Ceļošana un tūrisms tieši atbalstīja 332 000 darbavietas jeb 8,0 % no valsts kopējās nodarbinātības (ES šis rādītājs ir 3,2 %) un netieši — 768 000 darbavietas jeb 18,4 % no kopējā nodarbinātības līmeņa, ja pieskaita netieši atbalstītās darbavietas (ES–8,4 %). Tomēr Grieķijai ir ierobežoti panākumi tūristu piesaistē no jaunajiem tirgiem. Tūrisma sezonas maksimālā aktivitāte ir vasaras mēnešos, un tūristi Grieķijā tērē salīdzinoši mazāk naudas, nekā tūristi, kas apmeklē konkurējošos galamērķus.

Grieķijas tūrisma nozari var attīstīt dažādos veidos, tostarp

– paaugstinot pieprasījumu pēc tūrisma. Šajā jomā veikto darbību primārais mērķis ir koncentrēties uz tūrisma sezonas pagarināšanu, sniedzot iespēju cilvēkiem doties brīvdienās, kā arī palielinot tūristu skaitu (galvenokārt no valstīm, kas nav ES). Tā kā Grieķijā visu gadu ir silts klimats, tā var to izdevīgi izmantot, uzņemot tūristus ārpus tūrisma sezonas. Galvenās iniciatīvas, lai paaugstinātu pieprasījumu pēc tūrisma ES, ietver sociālā tūrisma iniciatīvu Calypso, 50 000 tūristu vai ārpussezonas iniciatīvu (kuras mērķis ir novērst to, ka tūristi ierodas tikai sezonā) un interneta portālu, lai piesaistītu apmeklētājus no valstīm, kas nav ES;

– izplatot informāciju un reklamējot galamērķus. Galvenās darbības ietver iniciatīvu Eiropas izcilākie galamērķi (EDEN), kas veicina mazo jauno galamērķu ilgtspējīgu tūrisma attīstību, tematisku kultūras maršrutu attīstību (piemēram, "olīvkoku maršruts") un informētības palielināšanu par velotūrismu ES;

– izveidojot platformu labas prakses apmaiņai. Tūrisma padomdevēju komiteja (TAC) veido apspriežu forumu tūrisma politikas pārstāvjiem no ES dalībvalstīm. Grieķija var izmantot pārējo dalībvalstu pieredzi;

– Tūrisma sezonas pagarināšanai, tūrisma produktu dažādošanai un piedāvāto pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai, lai piesaistītu pārticīgākus tūristus, būtu jābūt galvenajiem virzītājspēkiem Grieķijas tūrisma nozares attīstībai.

3.6.        Valsts pārvaldes un tiesu sistēmas stiprināšana

3.6.1.     Mūsdienīga valsts pārvalde jaunai ekonomikai

Grieķijas valsts pārvaldei patlaban nav stabilu, koordinētu un spēcīgu struktūru, kas uzņemtos vajadzīgo atbildību un pārskatatbildību par reformām, kuras izklāstītas Otrajā ekonomikas stabilizācijas programmā un aprakstītas šajā paziņojumā. Tā ir spiesta darboties ļoti sarežģītā tiesiskajā satvarā, kas negatīvi ietekmē visus sabiedrisko pakalpojumu un ekonomikas aspektus. Pārvaldes pieeja ir pārāk koncentrēta uz tiesību aktu izstrādi, nevis uz to īstenošanu.

ES atbalsta valsts pārvaldes reformas programmu Grieķijā, īpaši izmantojot Eiropas Sociālo fondu, kura budžets ir 505 miljoni euro. Šīs programmas galvenais mērķis ir uzlabot valsts politikas kvalitāti, modernizējot regulatīvo satvaru un veicot struktūru un procedūru reformu. Plānotās darbības cita starpā ietver galvenos projektus Plānošanas un budžeta izstrādes vienību izveidei, organizēšanai un darbībai nozaru ministrijās, nodokļu un muitas pārvaldes reorganizēšanu, Grieķijas Galvenās statistikas pārvaldes reorganizēšanu un jaunā Civildienesta kodeksa īstenošanas procedūru standartizāciju.

Lai nodrošinātu, to, ka Grieķijai ir mūsdienīga valsts pārvalde, kas spēj atbalstīt atjaunotu un dinamisku ekonomiku, jāuzlabo pārvaldes efektivitāte, pārskatatbildība un integritāte un jāvienkāršo administrācijas lēmumu pieņemšanas procesi. Saprašanās memorandā paredzēts līdz 2012. gada decembrim modernizēt valsts pārvaldi, inter alia, izveidojot augsta līmeņa reformu vadības grupu (izveidota 2012. gada februārī), ko vada premjerministrs, kas uzraudzīs administratīvo reformu īstenošanu. Francija un Grieķija 2012. gada janvārī, sadarbojoties ar darba grupu, parakstīja saprašanās memorandu, paverot iespēju centrālās administratīvās reformas īstenošanai. Vācijas valdība ir sākusi sniegt tehnisku palīdzību administratīvās reformas veikšanā vietējā un reģionālā līmenī.

Ir vajadzīgs spēcīgs lēmumu pieņemšanas centrs ar faktisku koordināciju starp dažādajām ministrijām, un saskaņā ar Otrās ekonomikas stabilizācijas programmas saprašanās memorandu tas ir jāizveido līdz 2012. gada maijam. Tas sniegs labākus norādījumus un stratēģiskāku redzējumu centrālajā valdībā, uzlabojot un paātrinot koordināciju starp ministrijām, apturot pašreizējo vertikālo un uz ministrijām vērsto attieksmi, kā arī risinot jautājumus, ko patlaban izskata ministrijas. Šī struktūra būs svarīga visu reformas procesu īstenošanai izaugsmes veicināšanā un darbavietu izveidē, kā arī lēmumiem, kurus pieņēmusi augsta līmeņa reformu vadības grupa.

Grieķijai arī ir jāizveido vajadzīgās struktūras katras nozares ministrijā, lai efektīvi uzraudzītu administratīvās procedūras (tostarp izdevumus, iekšējo kontroli un revīziju, cilvēkresursu pārvaldību un IKT), lai piemērotu kopīgus noteikumus un saskaņotas procedūras līdz 2012. gada beigām.

Visus konsekvences un efektivitātes principus, kas ir pamatā administrācijas reformai centrālajā līmenī, būs jāpiemēro reģionālā/vietējā līmenī, lai atbalstītu izaugsmi un darbavietas visos ekonomikas līmeņos. Vācija un Grieķija 2012. gada aprīlī sadarbībā ar darba grupu parakstīja saprašanās memorandu, ietverot plānu reformu īstenošanai tādās jomās kā pašvaldību un reģionu uzraudzība un efektivitāte pilsētu plānošanā, lauku attīstībā un vietējo pašvaldību spēju nostiprināšanā efektīvi plānot, izstrādāt, īstenot un uzraudzīt ieguldījumu programmas.

Lai pārliecinātos, ka šos līdzekļus var izmantot pēc iespējas efektīvāk un lai palielinātu ekonomikas pārredzamību, ir svarīgi apkarot krāpniecību un korupciju. Grieķijai ar Komisijas atbalstu būtu jāsagatavo krāpšanas apkarošanas stratēģija, ietverot visus valsts ieņēmumu un izdevumu aspektus, kā arī ES finansiālo interešu aizsardzību. Tas palīdzēs atjaunot uzticību un izveidot taisnīgus un vienlīdzīgus konkurences nosacījumus. Vienlaikus Grieķijas ieņēmumu stabilizāciju turpmāk veicinās efektīva krāpšanas un korupcijas apkarošana, tostarp cīņa pret kontrabandu pie robežām.

Patlaban Grieķijā valdība ļoti minimāli izmanto IT. Šīs situācijas uzlabošana palīdzētu paātrināt procedūras, racionalizēt procesus un palielināt pārredzamību administrācijai un uzņēmumiem. Grieķijas iestādes ir sākušas īstenot projektus vairākās galvenajās e-pārvaldes jomās: uzņēmuma resursu plānošana (Enterprise Resource Planning (ERP)) (finanses un cilvēkresursu pārvaldība), pilsoņu attiecību pārvaldība (Citizen Relationship Management) un e-iepirkums. Grieķijas iestādes plāno izmanot šos projektus tādās prioritārajās nozarēs kā finanses, administratīvā reforma un veselības aprūpe. Projekts "e-pārvalde" būs jāīsteno saskaņoti un kā papildinājums administratīvo procedūru reformai.

Uzticamības atjaunošana oficiālajai statistikai ir būtiska daļa no sabiedriskā līguma, kas ļaus panākt situācijas nostabilizēšanos Grieķijā. Lai arī kopš 2009. gada ir panākts ievērojams progress, statistika Grieķijas sabiedrībā aizvien ir strīdīgs jautājums. Lai atjaunotu uzticamību statistikai, būs pilnībā jāīsteno rīcības plāns, kas ietverts nesenajās saistībās atjaunot uzticamību statistikas jomā, ko Grieķijas valdība un Komisija parakstīja 29. februārī un ko apstiprināja Parlaments. Tas nozīmē, ka jāpārskata statistikas likums un jāsniedz vajadzīgie finansiālie līdzekļi un cilvēkresursi valsts statistikas iestādei.

3.6.2.     Uzticamības atjaunošana tiesu sistēmai

Slikti funkcionējošas tiesu iestādes ir šķērslis ekonomikas attīstībai un apdraud Grieķijas sociālo jomu. Tā ir sistēma, kas ļauj visu veidu parādniekiem, tostarp nodokļu nemaksātājiem, labprātīgi izvairīties, apzinoties, ka tikai visapņēmīgākie kreditori tos meklēs, iesūdzot tiesā un uzsākot izpildes darbības. Visacīmredzamākie iemesli, kas neļauj pareizi funkcionēt Grieķijas tiesu sistēmai, ir simtiem tūkstošiem neizskatītu lietu tiesās un ilgā kavēšanās, lai noteiktu tiesas sēdes datumu. Tā rezultātā Grieķijas iedzīvotājiem ir radusies vispārēja netaisnības sajūta. Grieķijas iestādes ir izrādījušas nepārprotamu vēlēšanos mainīt šo situāciju un veltīt pūles, lai izveidotu efektīvu un iedzīvotājiem un uzņēmumiem draudzīgu tiesu sistēmu. Ir uzsākta visaptveroša un vajadzīga tiesu sistēmas pārskatīšana. Šīs reformas ir izstrādātas, lai atjaunotu uzticību Grieķijas valsts un tās iestāžu darbībai, kā arī lai atbalstītu ekonomikas atveseļošanos.

Grieķijas valdība ir apņēmusies izpildīt vairākus mērķus, lai paātrinātu lietu izskatīšanu nodokļu jomā administratīvajās tiesās un samazinātu neizskatīto civillietu skaitu. Tā ir arī apņēmusies veicināt alternatīvas strīdu risināšanas metodes, lai palielinātu tiesu resursus un palīdzētu attīstīt miermīlīgu kultūru, un rastu ekonomiskākus veidus problēmu un konfliktu risināšanai. Komisija šajā jomā strādā ar Grieķijas iestādēm un ieinteresētajām personām.

Tik ilgi, kamēr potenciālie ieguldītāji neticēs tam, ka Grieķijas tiesu iestādes ir efektīvas un taisnīgas un aizsargās viņu tiesības, ieguldītāji, visticamāk, nepieņems lēmumus par svarīgiem ieguldījumiem. Veicot turpmākus pasākumus, lai rastu efektīvus veidus, kā atgūt valstij atmaksājamo parādu, un racionalizējot tiesisko satvaru darījumiem nekustamā īpašuma jomā, tiks palielināta ieguldītāju uzticība un vienlaikus palielināti valsts ieņēmumi. Mūsdienīgas e-tiesiskuma sistēmas izveide paātrinās un padarīs pārredzamākas tiesu procedūras, sniedzot būtiskus ieguvumus laika izteiksmē, un to efektivitāti, visticamāk, izjutīs tiesu sistēmas lietotāji, kā arī uzlabosies tiesu ierēdņu veikums. Miertiesu racionalizēšana un reorganizēšana ne tikai radīs izmaksu ietaupījumus, bet arī tuvinās iedzīvotājiem tieslietu jautājumus, izveidojot šīs tiesas kā vienotu tiesiskuma centru vairumam vispārējo tieslietu jautājumu, ar ko saskaras iedzīvotāji (piemēram, dokumentu apliecināšana, ģimenes tiesības un mantojuma lietas, utt.).

Mūsdienīgs maksātnespējas režīms ir būtisks, lai sekmētu neefektīvu uzņēmumu pareizu iziešanu no tirgus un restrukturizētu dzīvotspējīgus uzņēmumus. Maksātnespējas reforma ir viena no jomām, kurai jāvelta cieša uzmanība, un šajā ziņā Komisija ir gatava strādāt ar Grieķijas valdību.

3.7.        Krīzes sociālo seku novēršana

Pirms krīzes Grieķijā jau bija viens no augstākajiem nabadzības līmeņiem ES. Vispārējais nabadzības riska vai sociālās izstumtības līmenis attiecībā uz kopējo iedzīvotāju skaitu 2010. gadā bija 27,7 %, kas ir augstāks par ES vidējo (23,5 %). Strādājošo nabadzības īpatsvars Grieķijā 2010. gadā bija otrais augstākais ES. Dziļā ekonomiskā lejupslīde ir paaugstinājusi nabadzības, sociālās izstumtības, ka arī mājokļu zaudēšanas līmeni un ir skārusi izmantojamo ienākumu (pazeminot to par 9,3 % 2010. gadā). Bezpajumtniecība pieaug to ģimeņu vidū, kurās ir bērni un jaunieši, kā arī nelegālo imigrantu vidū, kuru skaits turpina palielināties un kuri ir vēl asāk izjutuši krīzes radīto spiedienu. Šo problēmu risināšanai vajadzīga steidzama rīcība.

Komisija strādā ar Grieķijas iestādēm, lai noteiktu veidus, kādos novērst jauniešu nepieņemami augsto bezdarba līmeni. Lai koncentrētu finansiālo atbalstu tur, kur tas ir visvairāk vajadzīgs, finansējumu varētu pārorientēt, lai sekmētu pasākumus, kas atbalsta jauniešu nodarbinātību. Šie pasākumi patlaban ietver darbības, kas atbalsta pirmās darba pieredzes iegūšanu, īstermiņa darbā pieņemšanas subsidēšanu privātajā sektorā vai vietējās pašvaldībās, stažēšanās iespēju paplašināšanu vai radīšanu studentiem un universitāšu beidzējiem, pārkvalificēšanas vai prasmju uzlabošanas veicināšanu, uzņēmējdarbības, tostarp sociālās uzņēmējdarbības, veicināšanu, kā arī studiju periodus ārzemēs.

Šādā veidā varētu pārdalīt papildu 200-250 miljonus euro, iespējams, radot tūkstošiem darbavietu.

Ir vairākas īstermiņa prioritātes, kur ir steidzami jārīkojas. Eiropas Sociālais fonds var palīdzēt uzlabot darba tirgus darbību, stiprināt saikni starp izglītību/mācībām un darba tirgu, vairot cilvēkkapitālu un apkarot plaši izplatītu nedeklarētu darbu. Būtu jāstiprina valsts nodarbinātības dienesti, lai piedāvātu labākus pakalpojumus pieaugošajam skaitam bezdarbnieku. Ir vajadzīgi efektīvāki un mērķtiecīgāki ieguldījumi aktīvajos darba tirgus politikas virzienos un būtu jāsāk sistemātiskāk novērtēt aktīvo darba tirgus pasākumu efektivitāte. Prioritāte būtu jāpiešķir visneaizsargātākajai sabiedrības daļai (mazkvalificētiem bezdarbniekiem, priekšlaicīgi skolu pametušajiem, vecāka gadagājuma strādniekiem, ilgtermiņa bezdarbniekiem, imigrantiem un mazākumtautībam, utt.).

Varētu arī mobilizēt ES struktūrfondus, lai izveidotu un finansētu integrētu pilsētu atjaunošanas stratēģiju nabadzības un sociālās izstumtības novēršanai.

Lai novērstu sociālo marginalizāciju un palīdzētu neaizsargātākajām grupām apgūt prasmes, kas vajadzīgas, lai ienāktu vai atgrieztos darba tirgū, būtu jāīsteno valsts mūžiglītības stratēģija, par ko paziņoja 2011. gadā. Tai būtu jāietver paplašināta pieeja izglītībai un mācībām netradicionālajiem studentiem, iesaistot reģionālās un vietējās pašvaldības, ka arī augstākās izglītības iestādes.

Būtu jāvelta uzmanība tam, ka pagaidu ekonomisko atvieglojumu un iespēju palikt darba tirgū tiem, kurus vissmagāk skārusi krīze, sniedz uzlabota pieeja nodarbinātībai, īpaši, palielinot finansiālo atbalstu uzņēmējdarbībai (koncentrējoties uz jauniem inovatīviem produktiem un pakalpojumiem) un algu subsīdiju plašāka izmantošana īstermiņa nodarbinātībā, sevišķi koncentrējoties uz sociāli nelabvēlīgajām grupām. Sociālās ekonomikas attīstība arī radīs jaunas nodarbinātības iespējas, ko vadīs sociālie uzņēmēji un inovācijas attīstītāji galvenajās jomās, piemēram, sociālā aprūpe, pakalpojumi bezdarbniekiem, vietējo pašvaldību un kopienu attīstība, pārtikas ražošana un sadale, kā arī energoefektivitāte.

3.8.        Migrācijas un patvēruma pārvaldība

Grieķijas dalība Šengenas zonā nodrošina pārvietošanās brīvību Grieķijas pilsoņiem uz citām valstīm un tūristiem uz Grieķiju. Tas sekmē ceļotāju, tūristu un uzņēmumu attiecības, kas ir labvēlīgas ekonomikai. Tomēr spēcīgais nelegālās migrācijas spiediens, ar ko Grieķija saskārusies pēdējos gados, kopā ar pašreizējo ekonomikas krīzi negatīvi ietekmē sociālo un ekonomikas vidi, kā arī apdraud Šengenas zonas vienmērīgu darbību. Humanitārā situācija, ar ko ir saskārušies imigranti un patvēruma meklētāji, bojā Grieķijas tēlu un neatbilst tās ilgstošajām tradīcijām attiecībā uz cilvēktiesībām un viesmīlību.

Lai risinātu šo jautājumu, Grieķijai ir jāturpina veikt reformas savā patvēruma un migrācijas politikā, kā arī jāturpina efektīvi pārvaldīt savas ārējās robežas. Jau ir ieviesti rīcības pamati, proti, rīcības plāns migrācijas un patvēruma pārvaldībai un rīcības plāns "Šengena-Grieķija". Tagad tie ir jāīsteno, pieņemot un īstenojot standarta noteikumus migrācijas un patvēruma jomā, kuri ir saskaņā ar spēkā esošajiem ES tiesību aktiem un Grieķijas starptautiskajām saistībām. Grieķijai ir jāuzlabo imigrantu un patvēruma meklētāju humanitārā situācija Grieķijas un Turcijas robežas reģionā un Atēnās un jāuzlabo uzņemšanas spējas gan attiecībā uz nelegālajiem imigrantiem, gan patvēruma meklētājiem, īpašu uzmanību veltot visneaizsargātākajām iedzīvotāju grupām. Tai arī būtu jāveido spējas brīvprātīgas atgriešanās jomā, pilnībā ievērojot pamattiesības. Ir jāīsteno būtiskais neizmantotais potenciāls, jo daudzi imigranti nokļūst Grieķijā bez faktiskām iespējām integrēties un būtu ieinteresēti atgriezties savā izcelsmes valstī.

ES ir nodrošinājusi būtisku finansiālo atbalstu patvēruma, imigrācijas un robežu pārvaldības sistēmām un lielā skaita nelegālo imigrantu un patvēruma meklētāju spiediena radīto humanitāro seku risināšanai. Grieķija ir viena no programmas "Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība" (SOLID) galvenajām saņēmējām.

[1]               Programmas pilnu tekstu skatīt: http://ec.europa.eu/economy_finance/publications/occasional_paper/2012/pdf/ocp94_en.pdf.

[2]               Ar šo paziņojumu netiek ne grozīti, ne papildināti oficiālie lēmumi par Grieķiju, kas pieņemti, ievērojot Līgumā noteiktās piemērojamās ekonomikas politikas koordinācijas procedūras.

[3]               Sīkākai informācijai par ES finansējumu un likviditāti MVU skatīt pielikuma 2.2. un 3.2. iedaļu.

[4]               Foundation of Economic and Industrial Research, Quarterly Bulletin 2/10, 2010.

[5]               Sīkākai informācijai par šīm jomam skatīt pielikuma 3. iedaļu.

[6]               Avots: Trading on Time: Pasaules Bankas politikas pētniecības darba dokuments 3909.

[7]               Sīkākai informācijai par valsts pārvaldes reformu skatīt pielikuma 3.6 iedaļu.

[8]               Sīkākai informācijai par ES finansējumu skatīt pielikuma 2.2. un 2.3. iedaļu.

[9]               MEX/11/0720 "Komisija izveido darba grupu Grieķijai".