KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

Atjaunināts paziņojums par attiecībām ar sūdzības iesniedzēju saistībā ar Savienības tiesību piemērošanu

IEVADS

Eiropas Savienības pamatā ir tiesiskuma princips. Cik lielā mērā tai izdosies sasniegt Līgumos un tiesību aktos izvirzītos mērķus – tas ir atkarīgs no tā, cik efektīvi dalībvalstis piemēros Savienības tiesību aktus. Komisija kā Līgumu sargs apzinās īpaši svarīgo lomu, kāda ir sūdzības iesniedzējam, palīdzot Komisijai atklāt Savienības tiesību pārkāpumus. Komisija 2002. gadā izveidoja procedūras, kas regulē tās attiecības ar sūdzību iesniedzējiem saistībā ar Savienības tiesību pārkāpumiem[1]. Kopš tā laika Komisija ir uzlabojusi un paplašinājusi metodes, kā tiek reģistrēti un izskatīti sūdzību iesniedzēju sūtījumi saistībā ar Savienības tiesību piemērošanu dalībvalstīs. Lai atspoguļotu šīs izmaiņas, Komisija ir nolēmusi pārskatīt un atjaunināt tās 2002. gada paziņojumu.

Kopš 2009. gada septembra ir izveidots jauns IT rīks CHAP ("Complaint handling/Accueil des plaignants"), kas ļauj Komisijai tiešāk atbildēt uz pilsoņu, uzņēmēju un pilsoniskās sabiedrības interesēm. Ar šīs lietotnes palīdzību tiek reģistrētas visas sūdzības. Paziņojums par saņemšanu tiek nosūtīts piecpadsmit darba dienu laikā no saņemšanas, norādot, ka sūtījums ir reģistrēts kā sūdzība. Iepriekš sūtījumus reģistrēja tikai pēc tam, kad bija novērtēts to saturs. To, kāda informācija par lietas gaitu tiks sniegta sūdzības iesniedzējam, arī turpmāk noteiks, vadoties no ierosinātā jautājuma būtības, tā pamatojuma, tā iespējamās ietekmes un Komisijas prioritātēm, kas noteiktas paziņojumā "Rezultātu Eiropa - kopienas tiesību aktu piemērošana" [COM(2007)502 galīgā redakcija]

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) spēkā stāšanās rezultātā ir nepieciešams atjaunot atsevišķus iepriekšējā paziņojuma noteikumus, kas ir mainīti ar Līgumu. Turklāt ir nepieciešams precizēt iepriekšējā paziņojuma dažādu valodu redakciju atšķirības[2].

Komisija šajā paziņojumā sūdzības iesniedzēja labā nosaka administratīvos pasākumus, ko tā apņemas ievērot, izskatot viņa/viņas sūdzību un novērtējot attiecīgo iespējamo pārkāpumu.

Pasākumi sūdzības iesniedzēja labā, kas iekļauti šajā paziņojumā, negroza pārkāpuma procedūras divpusējo raksturu, kas noteikts LESD 258. un 260. pantā un EURATOM līguma 106.a pantā. Saistībā ar iepriekš minēto Komisija norāda, ka saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas pastāvīgo judikatūru, tai ir tiesības brīvi izlemt, vai uzsākt pienākumu neizpildes procedūru[3] un izvēlēties brīdi[4] , kad tā uzsāk šo procedūru, kā arī tai ir tiesības brīvi izlemt, vai nodot lietu Tiesai un brīdi[5] , kad to darīt. Turklāt Komisijas tiesības brīvi izlemt izslēdz indivīda tiesības pieprasīt pieņemt kādu konkrētu nostāju[6].

Kā Tiesa ir norādījusi: "kaitējums, ko radījušas valsts iestādes (..) var būt par pamatu tikai šo iestāžu atbildībai, un tikai valsts tiesām ir ekskluzīva jurisdikcija piespriest kompensāciju par šādu kaitējumu"[7]. Šajā kontekstā ir atbilstoši uzsvērt, cik svarīga loma ir tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas pieejami valsts līmenī, un stiprināt šos līdzekļus, kas paver sūdzības iesniedzējam iespēju īstenot savas tiesības tiešāk un personiskāk[8].

Visbeidzot pienākumu neizpildes procedūras jomā Komisija piemēro noteikumus par piekļuvi dokumentiem, kas ietverti Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulā (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem[9], kas īstenota ar noteikumiem, kuri ietverti pielikumā Komisijas 2001. gada 5. decembra Lēmumam 2001/937/EK, EOTK, Euratom, ar ko groza Komisijas reglamentu[10], un saskaņā ar Tiesas interpretāciju[11].

1. Definīcijas un piemērošanas joma

"Sūdzība" ir jebkurš rakstveida sūtījums Komisijai, kurā norādīti pasākumi vai pasākumu vai prakses trūkums kādā dalībvalstī, kas ir pretrunā ar Savienības tiesībām.

"Sūdzības iesniedzējs" ir jebkura persona vai vienība, kas iesniedz sūdzību Komisijai.

"Pienākumu neizpildes procedūra" ir pirmstiesas posms procedūrai, ko Komisija par pienākumu neizpildi var ierosināt, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 258. pantu vai Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma (Euratom līguma) 106.a pantu.

Šeit aprakstītā pieeja ir piemērojama attiecībās starp sūdzības iesniedzēju un Komisiju saistībā ar pasākumiem vai praksi, uz kuriem varētu attiekties LESD 258. panta piemērošanas joma. Tā nav piemērojama sūdzībām saistībā ar citiem Līguma noteikumiem, jo īpaši sūdzībām par valsts atbalstu, kas ietilpst LESD 107. un 108. panta piemērošanas jomā vai Padomes Regulas (EK) Nr. 659/1999[12] piemērošanas jomā.

2. Vispārīgi principi

Ikviens bez maksas var iesniegt Komisijai sūdzību par dalībvalsti saistībā ar jebkuru pasākumu (likumu, noteikumu vai administratīvu aktu) vai pasākuma vai prakses tūkumu dalībvalstī, ko tas uzskata par nesavienojamu ar Savienības tiesībām.

Sūdzības iesniedzējiem nav jānorāda ne sava ieinteresētība ierosināt procedūru, nedz arī jāpierāda, ka pasākums vai pasākuma vai prakses trūkums galvenokārt un tieši skar sūdzības iesniedzēju.

Ievērojot izņēmumus, kas paredzēti 3. punktā, Komisija reģistrēs sūtījumu kā sūdzību saskaņā ar autora norādījumiem, kas izriet no sūtījuma.

Komisija var lemt par to, vai saistībā ar sūdzību būtu jāveic jebkādas turpmākas darbības.

3. Sūdzību reģistrēšana

Katru sūdzību par Savienības tiesību piemērošanu dalībvalstī reģistrē centralizētā lietotnē, kas paredzēta sūdzību par Savienības tiesību piemērošanu dalībvalstī reģistrēšanai (turpmāk – "lietotne").

Komisija sūtījumu neizskata kā sūdzību un tāpēc nereģistrē lietotnē, ja:

–          tas ir anonīms, tajā nav norādīta sūtītāja adrese vai norādītā adrese nav pilnīga;

–          tajā nav ne skaidri, ne netieši norādīta dalībvalsts, uz kuru attiecināms pasākums vai prakse, kas ir pretrunā Savienības tiesībām;

–          tajā norādīta privātu personu vai vienību darbība vai bezdarbība, ja vien pasākums vai sūdzība neatklāj valsts iestāžu iesaisti vai neapsūdz tās bezdarbībā, reaģējot uz minēto darbību vai bezdarbību. Jebkurā gadījumā Komisija pārbauda, vai sūtījums neatklāj uzvedību, kas ir pretrunā ar konkurences noteikumiem (LESD 101. un 102. pants);

–          tajā nav norādīts, par ko ir sūdzība (sūdzības pamats);

–          norādīts sūdzības pamats, attiecībā uz kuru Komisija jau ir pieņēmusi skaidru, publisku un konsekventu pieeju, ko paziņo sūdzības iesniedzējam;

–          tajā norādīts sūdzības pamats, kas neietilpst Savienības tiesību piemērošanas jomā.

4. Paziņojums par saņemšanu

Komisija izsniedz paziņojumu par saņemšanu visiem sūdzības iesniedzējiem piecpadsmit darba dienu laikā no sūdzības saņemšanas. Šajā paziņojumā norāda reģistrācijas numuru, uz kuru jāatsaucas visos turpmākajos sūtījumos.

Ja par to pašu sūdzības pamatu ir iesniegtas vairākas sūdzības, individuālu paziņojumu par saņemšanu var aizstāt ar publikāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un Savienības Europa tīmekļa vietnē.

Ja Komisija nolemj nereģistrēt sūtījumu lietotnē, tā par to paziņo autoram parastā vēstulē, norādot vienu vai vairākus iemeslus, kas uzskaitīti 3. punkta otrajā daļā.

Šādos gadījumos Komisija informēs sūdzības iesniedzēju par iespējamiem alternatīviem tiesību aizsardzības līdzekļiem, piemēram, vēršanās valsts tiesās, pie Eiropas Ombuda, pie valsts Ombuda vai jebkuras citas valsts vai starptautiskas sūdzību izskatīšanas procedūras izmantošana.

5. Sūdzības iesniegšanas kārtība

Sūdzībām, lai tās reģistrētu lietotnē, jābūt iesniegtām rakstveidā vēstules, faksa vai e-pasta veidā.

Tām ir jābūt kādā no Savienības oficiālajām valodām.

Lai paātrinātu sūdzību izskatīšanu, ir ieteicams izmantot standarta sūdzību veidlapu, kas publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī[13] , veidlapu pēc pieprasījuma var saņemt no Komisijas un tā ir pieejama Komisijas mājas lapā Eiropas Savienības tīmekļa vietnē (EUROPA) šādā adresē:

http://ec.europa.eu/eu_law/your_rights/your_rights_forms_en.htm.

Veidlapai ir pielikums, kurā norādīti pienākuma neizpildes procedūras vispārīgie principi un uzsvērts, ka Tiesas konstatējumi par pienākuma neizpildi nekādi neietekmē sūdzības iesniedzēju tiesības. Turklāt sūdzības iesniedzēji pielikumā tiek aicināti izmantot valsts līmenī pieejamos tiesību aizsardzības līdzekļus.

Rakstiskas sūdzības par Savienības tiesību piemērošanu dalībvalstī var sūtīt Komisijas Ģenerālsekretariātam pa pastu uz adresi "1049 Brussels, Belgium" vai pa e-pastu uz adresi SG-PLAINTES@ec.europa.eu, vai iesniegt kādā no Komisijas pārstāvniecībām dalībvalstīs.

6. Sūdzības iesniedzēja un personas datu aizsardzība

Sūdzības iesniedzēja identitātes un iesniegtās informācijas atklāšana attiecīgajai dalībvalstij notiek tikai ar sūdzības iesniedzēja iepriekšēju piekrišanu un cita starpā tai jāatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulai (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti[14].

7. Saziņa ar sūdzības iesniedzējiem

Pēc reģistrācijas var notikt turpmāka sūdzības izpēte sadarbībā ar attiecīgo dalībvalsti. Komisija rakstveidā par to informēs sūdzības iesniedzēju.

Ja pēcāk uz sūdzības pamata tiek uzsākta pienākuma neizpildes procedūra, Komisija sazināsies ar sūdzības iesniedzējiem un informēs tos rakstveidā par katru procedūras posmu (formāls paziņojums, argumentēts atzinums, lietas nodošana Tiesai, lietas izbeigšana).

Ja par to pašu sūdzības pamatu ir iesniegtas vairākas sūdzības, individuālas vēstules var aizstāt ar publikāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un Eiropas Savienības "Europa" tīmekļa vietnē.

Sūdzības iesniedzēji jebkurā procedūras posmā uz vietas un paši uz sava rēķina var lūgt paskaidrot vai precizēt viņu sūdzības pamatus Komisijai.

8. Termiņš sūdzības izmeklēšanai

Parasti Komisija izmeklēs sūdzības ar mērķi pieņemt lēmumu izsniegt formālu paziņojumu vai izbeigt lietu ne ilgāk kā vienu gadu no sūdzības reģistrācijas dienas.

Ja šo termiņu pagarinās, Komisija par to rakstveidā informēs sūdzības iesniedzēju pēc viņa pieprasījuma.

9. Sūdzību izmeklēšanas rezultāti

Pēc sūdzības izmeklēšanas Komisija var vai nu izdot formālu paziņojumu, ar ko uzsāk procedūru pret attiecīgo dalībvalsti, vai galīgi izbeigt lietu.

Komisija, izmantojot savu rīcības brīvību, lems par pienākuma neizpildes procedūras ierosināšanu vai izbeigšanu.

Sūdzības iesniedzējus informēs rakstveidā par Komisijas lēmumu saistībā ar viņu sūdzību un jebkuriem turpmākiem Komisijas lēmumiem šajā jautājumā.

Ja par to pašu sūdzības pamatu ir iesniegtas vairākas sūdzības, individuālas vēstules var aizstāt ar publikāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un Eiropas Savienības "Europa" tīmekļa vietnē.

10. Lietas slēgšana

Izņemot ārkārtas apstākļus, kuros nepieciešams veikt steidzamus pasākumus, ja tiek nolemts, ka saistībā ar sūdzību netiks veikta nekāda turpmāka darbība, Komisija sūdzības iesniedzējam par to sniegs iepriekšēju paziņojumu vēstulē, norādot pamatojumu, kāpēc tiek ierosināts izbeigt lietu, un aicinot sūdzības iesniedzēju iesniegt komentārus četru nedēļu laikā.

Ja par to pašu sūdzības pamatu ir iesniegtas vairākas sūdzības, individuālas vēstules var aizstāt ar publikāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un Eiropas Savienības "Europa" tīmekļa vietnē.

Ja sūdzības iesniedzējs neatbild vai ar sūdzības iesniedzēju nav iespējams sazināties tādu iemeslu dēļ, par kuriem viņš pats ir atbildīgs, vai ja sūdzības iesniedzēja komentāri nepārliecina Komisiju pārskatīt savu nostāju, lieta tiks izbeigta.

Ja sūdzības iesniedzēja komentāri pārliecina Komisiju pārskatīt tās nostāju, sūdzības izmeklēšana turpināsies.

Sūdzības iesniedzēju rakstveidā informēs par Komisijas lēmumu izbeigt lietu.

11. Pienākuma neizpildes procedūras lēmumu publiskošana

Komisijas lēmumus pienākuma neizpildes lietās publicē vienas nedēļas laikā no to pieņemšanas Ģenerālsekretariāta interneta mājas lapā šādā adresē:           

http://ec.europa.eu/eu_law/infringements/infringements_decisions_en.htm

Lēmumi, ar ko dalībvalstij pieprasa sniegt argumentētu atzinumu, vai par lietas nodošanu Tiesai arī tiks publicēti, izmantojot paziņojumus presei, ja vien Komisija neizlemj citādi.

12. Piekļuve dokumentiem pienākuma neizpildes lietās

Piekļuvi dokumentiem pienākuma neizpildes lietās regulē Regula (EK) Nr. 1049/2001, kas īstenota ar noteikumiem, kas ietverti pielikumā Komisijas Lēmumam 2001/937/EK, EOTK, Euratom[15].

13. Sūdzība Eiropas Ombudam

Ja sūdzības iesniedzējs uzskata, ka izskatot viņa/viņas sūdzību, Komisija ir pieļāvusi administratīvu kļūmi, neievērojot kādu no iepriekš aprakstītajiem pasākumiem, viņš/viņa var vērsties pie Eiropas Ombuda saskaņā ar LESD 24. un 228. pantu.

[1]               COM(2002) 141 galīgā redakcija, 20.3.2002.

[2]               Grozītajā tekstā vārdi "le cas échéant" 4. punktā, kas angļu valodas redakcijā bija kļūdaini iztulkoti ar vārdiem "where necessary" (attiecīgā gadījumā) , ir aizstāti ar vārdiem "in such cases" (šādos gadījumos). Vārdi "upon his request" (pēc viņa pieprasījuma) 8. punktā, kas nebija iztulkoti angļu un zviedru valodas redakcijās, ir ievietoti atpakaļ tekstā.

[3]               Skatīt 1989. gada 6. decembra spriedums lietā C-329/88, Komisija pret Grieķiju, [1989] Recueil, I4159. lpp.; 1990. gada 27. novembra spriedums lietā C-200/88, Komisija pret Grieķiju, [1990] Recueil, I4299. lpp.; 1999. gada 21. janvāra spriedums lietā C-207/97, Komisija pret Beļģiju, [1999] Recueil, I 275. lpp.; 1999. gada 25. novembra spriedums lietā C-212/98, Komisija pret Īriju, [1999] Recueil, I 8571. lpp.; 2000. gada 6. jūlija spriedums lietā C-236/99, Komisija pret Beļģijas Karalisti, [2000] Recueil, I-05657. lpp.; 2002. gada 14. maija spriedums lietā C-383/00, Komisija pret Vācijas Federatīvo Republiku, [2000] Recueil, I-04219. lpp.

[4]               Sk. 1994. gada 1. jūnija spriedums lietā C-317/92, Komisija pret Vāciju, [1994] Recueil, I2039. lpp.; 1995. gada 10. maija spriedums lietā C-422/92, Komisija pret Vāciju, [1999] Recueil, I 1097. lpp..

[5]               Sk. 2009. gada 6. oktobra spriedums lietā C-562/07, Komisija pret Spāniju, [1994] Recueil, I-9553. lpp.

[6]               Sk. 1995. gada 14. septembra spriedums lietā T-571/93, Lefebvre un citi pret Komisiju [1995] Recueil II 2379. lpp.

[7]               1986. gada 26. februāra spriedums lietā C-175/84, Krohn & Co. Import – Export Gmbh & Co. KG pret Komisiju, [1986] Recueil, 753. lpp.

[8]               Turpmākus ierosinājumus šajā kontekstā sk. 2012. gada 7. marta paziņojumā "Lielāki ieguvumi ES vides pasākumu jomā – uzticības vairošana ar padziļinātām zināšanām un reaģēšanas spēju" (COM(2012)95 final).

[9]               OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.

[10]             OV L 345, 29.12.2001., 94. lpp.

[11]             Šajā sakarā skatīt: 1997. gada 5. marta spriedums lietā T-105/95, Komisija pret WWF UK, [1997] Recueil II-313. lpp, 2001. gada 11. decembra spriedums lietā T-191/99, Komisija pret Petrie un citi, [2001] Recueil II-3677. lpp, 2010. gada 21. septembra spriedums apvienotajās lietās C-514/07 P, C-528/07 P un C-532/07 P, Zviedrijas Karaliste un citi / API un Komisija.

[12]             OV L 83, 27.3.1999., 1. lpp.

[13]             OV C 119, 30.4.1999., 5. lpp.

[14]             OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

[15]             OV L 345, 29.12.2001., 94. lpp.