KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

Vēršanās pret noziedzību mūsu digitālajā laikmetā: Eiropas Kibernoziedzības centra izveide

1.           IEVADS: EIROPAS ATBILDE NOZIEDZĪBAI BEZ ROBEŽĀM

Internets ir kļuvis par mūsu sabiedrības un ekonomikas neatņemamu un nepieciešamu sastāvdaļu. Astoņdesmit procentu jauno eiropiešu savā starpā un ar pasauli sazinās, izmantojot tiešsaistes sociālos tīklus[1] , un katru gadu e-tirdzniecības apritē atrodas apmēram 8 miljardi ASV dolāru[2]. Tāpat aizvien lielāks skaits ikdienas dzīves darījumu un komercdarījumu notiek tiešsaistē, un tas pats attiecas uz noziedzīgām darbībām – katru dienu pasaulē vairāk nekā viens miljons cilvēku kļūst par kibernoziegumu upuriem[3]. Noziedzīgu darbību tiešsaistē diapazons sniedzas no zagtu kredītkaršu pārdošanas par nieka vienu euro, identitātes zādzības un bērnu seksuālas izmantošanas līdz smagiem kiberuzbrukumiem, kas vērsti pret iestādēm un infrastruktūru.

Izmaksas, ko kibernoziedzība rada sabiedrībai, ir ievērojamas. Nesen sagatavotā ziņojumā lēsts, ka katru gadu visā pasaulē kibernoziegumu rezultātā cietušie zaudē apmēram 388 miljardus ASV dolāru, kas kibernoziedzību padara ienesīgāku par tirdzniecību ar marihuānu, kokaīnu un heroīnu visā pasaulē kopā[4]. Lai gan pret šādu informāciju jāizturas piesardzīgi, jo dažādie veidi, kā definēt kibernoziedzības izpausmes, var novest pie atšķirīgām izmaksu aplēsēm, tomēr pastāv vienprātība par to, ka kibernoziedzība ir noziedzīgas darbības veids, kas ir ārkārtīgi ienesīgs, saistīts ar zemu risku, kļūst aizvien izplatītāks un nodara aizvien lielāku kaitējumu. Laikā, kad ekonomikas izaugsmes veicināšana ir vissvarīgākais mērķis, būs svarīgi pastiprināt cīņu pret kibernoziedzību, lai saglabātu pilsoņu un uzņēmumu uzticību drošai saziņai un tirdzniecībai tiešsaistē. Tādējādi tiks atbalstīti arī izaugsmes mērķi, kas noteikti stratēģijā Eiropa 2020[5] un Eiropas digitalizācijas programmā[6].

Brīvība internetā ir galvenais apstāklis, ar ko izskaidrojama pēdējo gadu digitālā revolūcija. Mūsu atvērtais internets nepazīst ne valstu robežas, ne vienotu globālu pārvaldības struktūru. Bet veicinot un aizsargājot šo brīvību tiešsaistē atbilstoši ES Pamattiesību hartai, mums arī jācenšas aizsargāt pilsoņus pret organizētām noziedznieku grupām, kuras cenšas ļaunprātīgi izmantot šādu atvērtību. Neviena cita noziedzīga darbība nav iespējama, tik vienkārši ignorējot robežas, kā kibernoziedzība, liekot tiesībaizsardzības iestādēm īstenot saskaņotu pārrobežu sadarbību, vienlīdz iesaistot arī ieinteresētās personas no valsts un privātā sektora. Šeit ir tā joma, kur ES var radīt un rada būtisku pievienoto vērtību.

Eiropas Savienība ir izstrādājusi dažādas iniciatīvas, lai vērstos pret kibernoziedzību. Pie tām pieder 2011. gada Direktīva par bērnu seksuālas izmantošanas tiešsaistē un bērnu pornogrāfijas apkarošanu un Direktīva par uzbrukumiem informācijas sistēmām, kas īpašu uzmanību pievērš tam, lai tiktu sodīta kibernoziegumu rīku, jo īpaši robottīklu, izmantošana[7], šo direktīvu vajadzētu pieņemt 2012. gadā. Eiropols ir pastiprinājis savas darbības pret kibernoziedzību, tādējādi uzņemoties galveno lomu nesen veiktajā operācijā "Glābšana" (Operation Rescue), kuras laikā policija vienā no lielākajām tāda veida izmeklēšanām, ko jebkad pasaulē veikušas tiesībaizsardzības iestādes, aizturēja 184 personas, kuras tur aizdomās par bērnu seksuālu izmantošanu, un identificēja vairāk nekā 200 cietušos - bērnu seksuālas izmantošanas upurus. Pateicoties Eiropola analītiķu darbam, kas uzlauza tīkla centrālā servera drošības elementus, tika atklāta aizdomās turamo pārkāpēju identitāte un darbības.

Cīņa pret kibernoziedzību, kurā galvenais juridiskais instruments ir Eiropas Padomes Konvencija par kibernoziedzību[8], joprojām ir galvenā prioritāte. Tā ir noteikta ES politikas ciklā organizēto un smago starptautisko noziegumu jomā[9] un tā ir neatņemama centienu daļa, lai izveidotu visaptverošu ES stratēģiju kiberdrošības nostiprināšanai. ES arī cieši sadarbojas ar partneriem, piemēram, ar notiekošās ES un ASV darba grupas kiberdrošības un kibernoziegumu jautājumos starpniecību.

Neraugoties uz šo progresu, joprojām pastāv vairāki šķēršļi, lai Eiropas līmenī efektīvi izmeklētu kibernoziegumus un sodītu pārkāpējus. Pie šādiem apstākļiem var minēt: jurisdikciju robežas, nepietiekamas iespējas informācijas apmaiņai, tehniskas grūtības kibernoziedznieku izsekošanā, nevienlīdzīgas jaudas izmeklēšanas un ekspertīzes veikšanai, kvalificētu speciālistu trūkums, un nepastāvīga sadarbība ar pārējām iesaistītajām personām, kas atbildīgas par kiberdrošību. Izmantojot stabilitātes instrumentu, ES vēršas arī pret strauji augošajiem transnacionālajiem draudiem, kas saistīti ar kibernoziedzību attīstības un pārejas posma valstīs, kurās bieži trūkst nepieciešamo jaudu, lai apkarotu šo organizētās noziedzības formu.

Reaģējot uz šīm problēmām, Komisija paziņoja par savu nodomu izveidot Eiropas Kibernoziedzības centru, norādot to kā prioritāti ES iekšējās drošības stratēģijā[10]. Pēc priekšizpētes par šāda centra izveidi[11], kas tika veikta pēc Padomes pieprasījuma[12], Komisija ierosina izveidot Eiropas Kibernoziedzības centru (EC3), kas būs Eiropola daļa un darbosies kā kontaktpunkts cīņā pret kibernoziedzību ES. Šajā paziņojumā, kas pamatojas uz priekšizpēti, ir izklāstītas Eiropas Kibernoziedzības centra ierosinātās pamatfunkcijas un izskaidrots, kādēļ tam vajadzētu būt Eiropola daļai un kā to var izveidot. Pirms EC3 varēs darboties pilnībā, jāturpina izvērtēt ietekmi uz resursiem. Šā centra izveide attiecīgi tiks atspoguļota gaidāmajā Eiropola juridiskā pamata analīzē.

2.           priekšlikums par eiropas kibernoziedzības centra izveidi

Lai Eiropas Kibernoziedzības centrs (EC3) nodrošinātu pievienoto vērtību, ievērojot subsidiaritātes principu, tiek ierosināts, ka EC3 vajadzētu vērst uzmanību uz šādiem galvenajiem kibernoziedzības virzieniem:

i)            kibernoziegumi, ko izdarījušas organizētas noziedzīgas grupas, jo īpaši tie noziedzīgie nodarījumi, kas rada liela apmēra noziedzīgi iegūtus līdzekļus, piemēram, krāpšana tiešsaistē;

ii)            kibernoziegumi, kas nodara būtisku kaitējumu cietušajiem, piemēram, bērnu seksuāla izmantošana tiešsaistē; un

iii)           kibernoziegumi (tostarp kiberuzbrukumi), kas skar kritiskas infrastruktūras un informācijas sistēmas Savienībā[13].

Tā kā kibernoziedzības veidi nemitīgi attīstās, vajadzētu būt arī darbību kopumam, lai reaģētu uz dalībvalstu prasībām un vērstos pret jauniem kibernoziedzības draudiem, ar ko saskaras Savienība.

2.1.        Eiropas Kibernoziedzības centra pamatfunkcijas un uzdevumi

EC3 vajadzētu būt četrām pamatfunkcijām.

(a) Kalpot par Eiropas kontaktpunktu informācijas apkopošanai saistībā kibernoziedzību

Informācijas apkopošana ļautu iegūt informāciju par kibernoziegumiem no visplašākajiem publiskajiem, privātajiem un atklātajiem avotiem, tādējādi papildinot policijas rīcībā esošos datus. Pakāpeniski tai vajadzētu sniegt trūkstošo informāciju, papildinot to informāciju, kas tiek saņemta no iestādēm, kuras atbildīgas par kiberdrošību un kibernoziedzības apkarošanu. Savāktā informācija attiektos uz noziedzīgām darbībām, metodēm un aizdomās turamajiem saistībā ar kibernoziedzību. Tā kalpos tam, lai uzlabotu zināšanas par kibernoziegumiem un to novēršanu, atklāšanu un sodīšanu par tiem, kā arī lai veicinātu atbilstošas saiknes starp tiesībaizsardzības iestādēm, Datorapdraudējumu reaģēšanas vienību (CERT) kopienu un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) drošības speciālistiem privātajā sektorā. Informācijas apmaiņā ir jāievēro konfidencialitātes vienošanās un noteikumi starp dažādām iesaistītajām personām.

Informācijas apkopošana uzlabotu arī ziņošanu un informācijas apmaiņu par kibernoziegumiem. Komisija vēlētos, lai dalībvalstis noteiktu prasību, ka par smagiem noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar kiberdrošību ir jāziņo valsts tiesībaizsardzības iestādēm[14]. Tas dotu iespēju valstu policijai informāciju par smagiem kibernoziegumiem sniegt EC3 regulāri, un tas savukārt šo informāciju izplatītu, lai kolēģi citās dalībvalstīs zinātu, vai viņi strādā pie tās pašas lietas, un izmantotu kolēģu izmeklēšanā iegūto informāciju.

Mērķis ir pakāpeniski paplašināt ainu, ko veido informācija par kibernoziegumiem Eiropā, lai sagatavotu augstas kvalitātes stratēģiskos ziņojumus par tendencēm un draudiem, pilnveidotu zināšanas, pamatojoties uz visaptverošiem noziedzības rādītājiem, un uzlabotu informācijas vākšanas un apkopošanas darbības, pamatojoties uz informāciju, kas iegūta no daudziem dažādiem avotiem.

(b) Apkopot speciālās zināšanas kibernoziedzības jomā Eiropā, lai atbalstītu dalībvalstu spēju veidošanu.

EC3 ar speciālām zināšanām un apmācību vajadzētu palīdzēt dalībvalstīm ierobežot kibernoziedzību. Galvenais uzsvars liekams uz tiesībaizsardzību, bet apmācība būtu jāpiedāvā arī tiesnešiem. Pašreizējās Eiropola, CEPOL un dalībvalstu iniciatīvas tiktu mērķtiecīgi papildinātas, rūpīgi analizējot vajadzības, lai nodrošinātu šo iniciatīvu labāku koordinēšanu un papildināmību. Šo apmācības pasākumu diapazonam vajadzētu aptvert gan padziļinātu tehnisko speciālo zināšanu sniegšanu, gan vispārējo spēju pilnveidošanu, lai policisti, prokurori un tiesneši varētu strādāt pie lietām saistībā ar kibernoziegumiem.

Būtu jāizveido kibernoziedzības forums, kurā apmainīties ar labāko praksi un zināšanām, atbildēt uz dalībvalstu un starptautisko tiesībaizsardzības iestāžu, tiesnešu, privātā sektora un pilsoniskās sabiedrības organizāciju jautājumiem un risināt tos, piemēram, kiberuzbrukumu gadījumā vai ja konstatētas krāpšanās tiešsaistē jaunas formas.

Tam vajadzētu atbalstīt un konsultēt ekspertu grupas kibernoziedzības jomā, tostarp Eiropas Savienības darba grupu kibernoziedzības jomā un ekspertus bērnu seksuālas izmantošanas tiešsaistē jomā. Tāpat tam vajadzētu uzsākt sadarbību ar izcilības centru kibernoziedzības jomā (piemēram, 2Centre) tīklu, kas pašlaik tiek veidots, kā arī ar pētniecības kopienu.

EC3 vajadzētu palīdzēt dalībvalstīm īstenot centienus attīstīt un ieviest, pamatojoties uz saskaņotiem standartiem, pieteikumu formu tiešsaistes ziņojumiem par kibernoziegumiem, lai sasaistītu ziņojumu plūsmas, ko daudzi dažādi iesaistītie dalībnieki (uzņēmumi, valsts/valdību datorapdraudējumu reaģēšanas vienības, pilsoņi utt.) sniedz valstu tiesībaizsardzības iestādēm, un tās savukārt sniedz EC3.

EC3 vajadzētu izmantot labāko praksi, kas gūta krimināltiesību un tiesībaizsardzības jomā, un veicināt apmaiņu ar šo praksi. Efektīva tiesnešu iesaistīšana, vēršoties pret kibernoziegumiem, ir ārkārtīgi svarīga, lai uzlabotu noziedznieku, kas izdarījuši smagus kibernoziegumus, kriminālvajāšanu visā Savienībā.

(c) Sniegt atbalstu dalībvalstīm kibernoziegumu izmeklēšanā

EC3 vajadzētu sniegt darbības atbalstu kibernoziegumu izmeklēšanā, piemēram, veicinot kibernoziegumu kopīgas izmeklēšanas vienību izveidi un apmaiņu ar aktuālo informāciju par veicamajām izmeklēšanām.

Tāpat kibernoziegumu izmeklēšanā tam vajadzētu nodrošināt augsta līmeņa palīdzību ekspertīzes jomā (iekārtas, uzglabāšana, rīki) un speciālās zināšanas kodēšanā.

(d) Kļūt par Eiropas kibernoziegumu izmeklētāju ruporu tiesībaizsardzības un tiesu iestādēs

Laika gaitā EC3 varētu kļūt par centrālo kontaktpunktu Eiropas kibernoziegumu izmeklētājiem, sniedzot tiem iespēju kolektīvi izteikties sarunās ar IKT nozari un citiem privātā sektora uzņēmumiem, kā arī ar pētniecības kopienu, lietotāju asociācijām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām par to, kā labāk novērst kibernoziegumus un koordinēt mērķtiecīgas pētniecības darbības.

EC3 būtu piemērots saskarpunkts ar Interpola darbībām kibernoziedzības jomā un pārējām starptautiskajām policijas kibernoziegumu vienībām. Tāpat tas varētu koordinēt pienesumu pašreiz īstenojamajās iniciatīvās attiecībā uz interneta pārvaldību un Apvienoto Nāciju Organizācijas starpvaldību ekspertu atvērtas dalības grupu kibernoziedzības jautājumos.

Lai veicinātu apdomīgu un drošu uzvedību tiešsaistē, EC3 vajadzētu sadarboties ar citām organizācijām, piemēram, INSAFE[15], rīkojot sabiedrības izpratnes veidošanas kampaņas, aktualizējot tās atbilstoši izmaiņām kibernoziedzībā, kas tiks identificētas centra veiktos analītiskos pārskatos.

2.2.        Atrašanās vieta

Kā apliecināts priekšizpētē, Eiropas Kibernoziedzības centram vajadzētu būt Eiropola sastāvā, iekļaujot to esošajās struktūrās.

Šādam risinājumam ir izteiktas priekšrocības. Dalībvalstis un citas ieinteresētās personas, tostarp Interpols un starptautiskās tiesībaizsardzības iestādes, atzinīgi vērtē Eiropola lomu, un tam jau ir pilnvaras rīkoties datornoziegumu gadījumā[16]. Eiropola galvenais uzdevums ir palīdzēt panākt lielāku drošību Eiropā, ko baudītu visi pilsoņi, un tas panākams, atbalstot ES tiesībaizsardzības iestādes, apmainoties ar kriminālizlūkošanā iegūto informāciju un analizējot to.

2.3.        EC3 ietekme uz resursiem

Priekšizpētē tika apskatīti vairāki ietekmes uz resursiem veidi. To izvērtējums būs jāturpina[17], jo īpaši ņemot vērā tos uzdevumus, ko turpmāk varētu veikt Eiropols, kā arī vispārējo kontekstu saistībā ar darbinieku nodarbināšanu ES aģentūrās. Šo izvērtējumu veiks, jo īpaši ņemot vērā Eiropola juridiskās bāzes pārskatīšanu un notiekošās sarunas par Komisijas priekšlikumu saistībā ar Iekšējās drošības fondu. Tomēr jau šobrīd ir skaidri redzams, ka būs nepieciešama dalībvalstu speciālistu norīkošana.

Izvērtējot nepieciešamo resursu apjomu, Komisija ņems vērā trīs apsvērumus: pirmkārt, tiek pieņemts, ka saistībā ar kibernoziegumiem izmeklējamo lietu skaita pieaugums kopumā būs neliels, nevis ārkārtīgi liels; otrkārt, dalībvalstis pastiprinās savas spējas kibernoziedzības apkarošanā; un treškārt, EC3 nodarbosies tikai ar noteiktiem kibernoziegumu veidiem.

2.4.        Pārvaldība

Iekļaujot EC3 Eiropola sastāvā, būtu svarīgi nodrošināt pārējo galveno ieinteresēto personu līdzdalību centra stratēģiskajā vadībā. Tādēļ Komisija ierosina Eiropola pārvaldības struktūrā izveidot EC3 programmu valdi, kuras priekšsēdētājs būtu EC3 vadītājs. Šis instruments pārējām ieinteresētajām personām, piemēram, Eiropas Tiesu sadarbības vienībai (Eurojust), CEPOL, dalībvalstīm, ko pārstāv ES darba grupa kibernoziedzības jomā, Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūrai (ENISA) un Komisijai, dotu iespēju dalīties pieredzē, neradot nevajadzīgu papildu administratīvo slogu. Valde varētu darboties, lai palielinātu atbildību par EC3 darbību rezultātiem un tādējādi nodrošinātu, ka tās tiek īstenotas, sadarbojoties visām iesaistītajām personām, ņemot vērā to sniegtās speciālās zināšanas un pilnvaras.

2.5.        Sadarbība ar galvenajiem dalībniekiem

EC3 būtu jānodrošina saskaņota reakcija uz kibernoziegumiem, nodrošinot ne tikai sadarbību starp ES aģentūrām, bet kalpojot arī par vienotu Eiropas kontaktpunktu šajā jomā.

(a) Dalībvalstis

Pamatmērķis ir palīdzēt dalībvalstīm cīņā pret kibernoziedzību. EC3 kibernoziedzības palīdzības dienests un sasniedzamie mērķi, piemēram, mērķtiecīgāka apdraudējuma analīze un darbības atbalsts, kas balstīts uz pilnīgāku informāciju, dos labumu kibernoziegumu izmeklētājiem visā Eiropā. ES darba grupa kibernoziedzības jomā nodrošinās to, ka dalībvalstu intereses būs pārstāvētas EC3 programmas valdē. Turklāt dalībvalstīm vajadzēs turpināt nepieciešamos ieguldījumus savās valsts struktūrās kibernoziedzības apkarošanai, lai tām būtu atbilstīgi saskarpunkti sadarbībai ar EC3.

(b) Eiropas aģentūras un citi dalībnieki

Attiecīgās aģentūras, jo īpaši Eurojust, CEPOL un ENISA, kā arī CERT-ES tiktu tieši iesaistītas EC3 darbībās ne tikai piedaloties programmas valdē, bet arī aktuālajā sadarbībā – attiecīgos gadījumos un to pilnvaru robežās.

(c) Starptautiskie partneri

Gatavojoties kļūt par Eiropas kontaktpunktu informācijas apkopošanai saistībā ar kibernoziedzību, EC3 būtu jākļūst par vērtīgu sarunu biedru starptautiskajiem partneriem jautājumos attiecībā uz kibernoziedzību. EC3, sadarbojoties ar Interpolu un mūsu stratēģiskajiem partneriem visā pasaulē, vajadzētu censties uzlabot saskaņotu reakciju cīņā pret kibernoziedzību un nodrošināt to, ka tiesībaizsardzības apsvērumi tiek ņemti vērā kibertelpas turpmākajā attīstībā.

(d) Privātais sektors, pētniecības kopienas un pilsoniskās sabiedrības organizācijas

Cīņā pret kibernoziedzību ārkārtīgi liela nozīme ir tam, ka starp privāto sektoru un tiesībaizsardzības iestādēm tiek veidota uzticēšanās un paļāvības gaisotne. Apvienojot Eiropola darbu ar esošajiem un jaunajiem partneriem, EC3 vajadzētu izveidot uzticamus tīklus un informācijas apmaiņas platformas ar nozarēm un pārējiem dalībniekiem, piemēram, pētniecības kopienu un pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Tām vajadzētu veicināt informācijas apmaiņu starp kopienām par dažādiem jautājumiem, tostarp agrīno brīdināšanu par kiberdraudiem, un kopīgu, darba grupai raksturīgu reakciju uz kiberuzbrukumiem un citiem kibernoziegumiem.

EC3 vajadzētu arī atbalstīt privātā sektora uzņēmumu, kam ir būtiski digitālie aktīvi, piemēram, bankas un mazumtirgotājus tiešsaistē, plašākus centienus cīnīties un panākt labāku aizsardzību pret kibernoziedzību, kā arī samazināt uzņēmumu ievainojamību, izstrādājot tehnoloģijas.

Gan tiesībaizsardzības iestāžu, gan privātā sektora interesēs ir iegūt labāku priekšstatu par kibernoziedzības kopainu reālā laikā, kā arī censties panākt efektīvāku kibernoziedzības tīklu iznīcināšanu, uzlabojot jaunu darbības veidu atklāšanas rādītājus un bez kavēšanās aizturot kibernoziedzniekus.

3.           PLĀNS EIROPAS KIBERNOZIEDZĪBAS CENTRA IZVEIDEI

3.1.        Darbības līdz 2013. gada beigām

Lai sasniegtu centra sākotnējās operatīvās spējas, Komisija ciešā sadarbībā ar Eiropolu līdz esošās ES finanšu shēmas beigām izpētīs, kādas būtu vajadzības attiecībā uz cilvēkresursiem un finanšu resursiem, lai izveidotu EC3 īstenošanas grupu. Īstenošanas grupas uzdevumi būtu, piemēram, šādi: EC3 darba uzdevuma un tā organizatoriskās struktūras izstrāde, kā arī darbības novērtēšanas rādītāju izstrāde. Programmas valdes lomu un darbību noteiks un par to vienosies iesaistītās ieinteresētās personas.

Lai izveidotu pilnīgu informācijas apkopošanas funkciju, EC3 īstenošanas grupai būtu jāizveido saiknes ar CERT-ES iepriekšējas konfigurācijas grupu, kā arī nepieciešamības gadījumā ar ENISA (ņemot vērā viņu ierobežotos resursus). Lai uzlabotu ziņošanu par kibernoziegumiem, tiks veikta kartēšana, lai izveidotu sadarbspējas karti, aptverot dalībvalstīs esošās tiešsaistes sistēmas ziņošanai par kibernoziegumiem.

Būtu jāizveido kibernoziedzības forums. Šo forumu varētu atbalstīt, nodrošinot īpašu un drošu tiešsaistes kopienas platformu. Eiropola, CEPOL un Eiropas Kibernoziedzības apkarošanas apmācības un izglītības grupu pašreizējās darbības varētu izvērtēt un papildināt, EC3 un tā programmas valdei veicot to koordinēšanu. Būtu jāveic apmācības vajadzību analīze, kas ņemtu vēra arī tiesnešu un prokuroru prasības. Šā pārskata rezultātā varētu izstrādāt mācību pamatkursu kibernoziedzības jautājumos, kas būtu pieejams kriminālās justīcijas speciālistiem.

Turklāt būs jāveic precīzāks izvērtējums par nepieciešamajiem cilvēkresursiem un finansiālajiem resursiem un tas būs jāiesniedz lēmuma pieņemšanai nākamās daudzgadu finanšu shēmas ietvaros. Šā izvērtējuma rezultāti tiks iekļauti EC3 turpmākās attīstības plānos.

4.           SECINĀJUMS

Tā kā organizētā noziedzība paplašina savas darbības arī uz kibertelpu, tiesībaizsardzība nedrīkst atpalikt. ES var nodrošināt dalībvalstīm un nozarēm rīkus, lai vērstos pret modernajiem un nemitīgi augošajiem kibernoziedzības draudiem, kas pēc savas būtības nepazīst robežas. Ar nosacījumu, ka varēs nodrošināt nepieciešamos cilvēkresursus un finansiālos resursus, Eiropas Kibernoziedzības centrs darbosies kā kontaktpunkts Eiropas cīņā pret kibernoziedzību; apkopojot speciālās zināšanas, atbalstot kriminālizmeklēšanas un veicinot ES līmeņa risinājumus, visā Savienībā palielinot izpratni par kibernoziedzības jautājumiem. Tādējādi centrs dos savu ieguldījumu atvērta interneta un likumīgas digitālās ekonomikas garantēšanā un Eiropas pilsoņu un uzņēmumu aizsardzībā tiešsaistē.

Padome tiek aicināta apstiprināt šo priekšlikumu, un Eiropas Parlaments, kā arī pārējās ieinteresētās personas tiek mudinātas dot savu ieguldījumu centra attīstībā.

[1]               Eurostat, Piekļuve internetam un tā izmantošana, 2010. gada 14. decembris.

[2]               McKinsey Global Institute “Internet matters: The Net's sweeping impact on growth, jobs, and prosperity” (“Internetam ir nozīme. Interneta milzīgā ietekme uz izaugsmi, darbavietām un labklājību”), 2011. gada maija ziņojums, apskatīts 2012. gada 8. februārī.

[3]               Norton 2011. gada Kibernoziedzības ziņojums, Symantec, 2011. gada 7. septembris, apskatīts 2012. gada 6. janvārī.

[4]               Turpat.

[5]               “Eiropa 2020. Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”, COM(2010) 2020, 2010. gada 3. marts.

[6]               Digitālā programma Eiropai, COM(2010) 245 galīgā redakcija, 2010. gada 26. augusts.

[7]               Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par uzbrukumiem informācijas sistēmām, COM (2010)517 galīgā redakcija, 2010. gada 30. septembris. Robottīkli ir inficētu datoru kopums, kas inficēti ar destruktīvu programmatūru un kam no attāluma var likt veikt īpašas darbības, tostarp kiberuzbrukumus.

[8]               Eiropas Padomes Konvencija par kibernoziedzību, Budapešta, 2001. gada 23. novembris, zināma arī kā Budapeštas Konvencija. Konvencijai ir pievienots Konvencijas par kibernoziegumiem papildu protokols attiecībā uz to, ka tiek paredzēta kriminālatbildība par rasistiskām un ksenofobiskām darbībām, kas tiek veiktas, izmantojot datorsistēmas.

[9]               ES politikas ciklā organizēto un smago starptautisko noziegumu jomā, kas attiecas uz laikposmu 2011.‑2013. gads, ir astoņas prioritātes, viena no tām ir "Pastiprināt cīņu pret kibernoziedzību un to, ka organizētās noziedzības grupējumi internetu ļaunprātīgi izmanto kriminālos nolūkos."

[10]             "ES līdz 2013. gadam .. izveidos kibernoziegumu centru, ar kura starpniecību dalībvalstis un ES iestādes varēs attīstīt darbības un analītiskās spējas izmeklēšanas jomā, kā arī sadarbību ar starptautiskiem partneriem", ES iekšējās drošības stratēģija darbībā – pieci soļi pretim drošākai Eiropai COM(2010) 673 galīgā redakcija, 2010. gada 22. novembris.

[11]             Priekšizpēte par Eiropas Kibernoziedzības centra izveidi, Nobeiguma ziņojums, 2012. gada februāris.

[12]             Padomes secinājumi par Rīcības plānu, lai īstenotu vienoto stratēģiju noziedzības apkarošanai, Vispārējo lietu padomes 3010. sanāksme Luksemburgā 2010. gada 26. aprīlī.

[13]             Kā tas definēts Padomes 2008. gada 8. decembra Direktīvā 2008/114/EK. Šī direktīva pašlaik tiek pārskatīta, EC3 tiktu ņemtas vērā turpmākās attīstības tendences.

[14]             Tādiem nodarījumiem, kas uzskaitīti 3. līdz 7. pantā iesniegtajā projektā Direktīvai par uzbrukumiem informācijas sistēmām, COM(2010)517 galīgā redakcija, 2010. gada 30. septembris.

[15]             Eiropas informācijas centru tīkls, lai veicinātu drošu, atbildīgu interneta un mobilo ierīču izmantošanu jauniešu vidū.

[16]             Padomes 2009. gada 6. aprīļa Lēmuma (2009/371/TI), ar ko izveido Eiropas Policijas biroju, 4. panta 1. punkts saistība ar pielikumu.

[17]             Izvērtējumam ir jāsaskan ar vispārējām darbinieku nodarbināšanas un budžeta prasībām attiecībā uz aģentūrām 2013. gada budžetā un nākamajā daudzgadu finanšu shēmā.