KOMISIJAS ZIŅOJUMS par dalībvalstu pārtikas nekaitīguma, dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības, un augu veselības oficiālās kontroles vispārīgo darbību /* COM/2012/0122 final */
SATURS 1..... Vispārīga informācija. 1 2..... ES pārtikas aprite. 2 3..... Pārskats par ES
pārtikas nekaitīguma kontroles pasākumiem.. 2 3.1. Informācija par dalībvalstu gada ziņojumiem.. 2 3.2. To kontroles pasākumu
rezultāti, kurus Komisija ir veikusi dalībvalstīs. 2 3.3. Citi informācijas
avoti par kontroles pasākumiem dalībvalstīs. 2 3.4. Komisijas uzraudzības pasākumi un izpildes pasākumi 2 4..... Secinājumi 2
1.
Vispārīga
informācija
Regulas (EK) Nr. 882/2004[1] (Pārtikas un dzīvnieku
barības kontroles regula) 44. panta 1. punktā ir noteikta
prasība dalībvalstīm katru gadu iesniegt Komisijai ziņojumu
par tādu valsts kontroles daudzgadu plānu īstenošanu, kas
izstrādāti saskaņā ar minētās regulas 41. pantu. Ziņojumos jāiekļauj šāda
informācija: (a)
sīka informācija par daudzgadu valsts
kontroles plānu grozījumiem, papildus citiem faktoriem ņemot
vērā arī tiesību aktu izmaiņas, jaunas slimības
vai riska faktorus, jaunus zinātniskos atzinumus, iepriekšējo
kontroles pasākumu rezultātus un būtiskas organizatoriskās
pārmaiņas; (b)
to kontroles pasākumu un revīziju
rezultāti, kas veiktas iepriekšējā gadā saskaņā
ar valsts kontroles plānu; (c)
kontroles pasākumos konstatēto
neatbilstību veids un gadījumu skaits; (d)
rīcība daudzgadu valsts kontroles
plāna efektīvai īstenošanai, tostarp izpildes darbības un
to rezultāti. Regulas 44. panta 4. un 6. punktā
ir noteikta prasība Komisijai sastādīt un iesniegt Eiropas
Parlamentam un Padomei gada ziņojumu par kontroles pasākumu
vispārējo norisi dalībvalstīs, pamatojoties uz: (a)
valstu iestāžu iesniegtajiem gada
ziņojumiem; (b)
dalībvalstīs veiktajām ES
revīzijām[2] un
inspekcijām; (c)
jebkādu citu atbilstīgu informāciju. Komisija savu pirmo ziņojumu Eiropas
Parlamentam un Padomei iesniedza 2010. gada augustā[3]. Šā ziņojuma galvenais
mērķis bija nodrošināt pirmo skrīningu oficiālās
kontroles darbību datiem un informācijai, kas iekļauta
dalībvalstu pirmajos gada ziņojumos. Tajā tika sniegts arī
ES revīzijās un inspekcijās iegūto rezultātu kopsavilkums.
Komisijas ziņojumu dalībvalstis apsprieda Pārtikas aprites un
dzīvnieku veselības pastāvīgajā komitejā 2010. gada
septembrī. Eiropas Parlamenta Vides komitejā un Lauksaimniecības
un lauku attīstības komitejā tas tika apspriests 2010. gada
oktobrī. Komisija ir uzsākusi diskusijas ar
dalībvalstīm par pirmajā ziņojumā aprakstītajiem
jautājumiem un jo īpaši par to, kā varētu racionalizēt
un standartizēt oficiālās kontroles datu apkopošanu un
apstrādi. Šajā otrajā ziņojumā
piemērota nedaudz atšķirīga pieeja. Tā mērķis ir ne
vien sniegt ES pārtikas nekaitīguma kontroles pasākumu
pārskatu par pēdējo gadu, par kuru ir pieejami visu
dalībvalstu gada ziņojumi, bet arī pārskatā izmantot jaunāko
informāciju no visiem trim galvenajiem avotiem, kas sniedz
informāciju par kontroles pasākumiem, lai nodrošinātu
iespējami aktuālāko ES kontroles sistēmas darbības
vērtējumu. Šis ziņojums sagatavots,
galvenokārt pamatojoties uz šādiem avotiem: a) dalībvalstu
gada ziņojumi par 2008. un 2009. gadu, b) laika posmā
no 2008. gada līdz 2010. gadam veikto Komisijas kontroles
pasākumu rezultāti un c) cita būtiska informācija par
kontroles pasākumiem, tostarp: · dalībvalstu jaunākie ziņojumi par kontroles
pasākumiem konkrētās nozarēs; · ES ātrās brīdināšanas sistēmu
(Ātrās brīdināšanas sistēma pārtikas un dzīvnieku
barības jomā — RASFF, dzīvnieku slimību
izziņošanas sistēma — ADNS, brīdināšanas
sistēma par apdraudējumiem augu veselībai — Europhyt)
rezultāti; · Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības
pastāvīgajā komitejā un Augu veselības
pastāvīgajā komitejā notikušās diskusijas un
pieņemtie lēmumi attiecībā uz kontroles pasākumiem; · informācija par pārkāpumu gadījumiem, kas
saistīti ar dalībvalstu kontroles sistēmu trūkumiem.
2.
ES
pārtikas aprite
Lai saprastu, kā darbojas ES
oficiālā kontroles sistēma attiecībā uz pārtikas
apriti (tostarp tie kontroles pasākumi, kas nepieciešami, lai
nodrošinātu augu veselību un dzīvnieku veselību un
labturību), vispirms ir būtiski saprast ES pārtikas aprites
apjomu un sarežģītību. Saskaņā ar jaunākajiem Eurostat
datiem ES pārtikas aprites kopējās produkcijas vērtība
ir apmēram 750 miljardi euro. Šajā nozarē no
primārās ražošanas līdz pat mazumtirdzniecībai un
ēdināšanai kopā nodarbināti vairāk nekā 48 miljoni
cilvēku. ES pārtikas apritē no pārtikas ražošanas līdz
par mazumtirdzniecībai un ēdināšanai darbojas aptuveni 14 miljoni
lauksaimniecības produktu primāro ražotāju un 3 miljoni
pārtikas apritē iesaistītu uzņēmēju. Šie
kopējie rādītāji sniedz priekšstatu par pārtikas
nozares apjomu. Tā ir milzīga, taču vienlaikus arī
ļoti daudzveidīga un sarežģīta nozare. Piemēram, primārajā
ražošanā vidējais saimniecības lielums ir no aptuveni 90 ha
tādās valstīs kā Čehijas Republika līdz aptuveni 50 ha
tādās valstīs kā Apvienotā Karaliste, Francija un
Vācija, bet mazāk par 8 ha tādās valstīs kā
Polija, Bulgārija un Rumānija. ES pastāv arī liela praktizēto
lauksaimniecības veidu daudzveidība; to lielā mērā
iespējams izskaidrot ar agroklimatiskajiem apstākļiem, bet
nozīme ir arī senām lauksaimniecības tradīcijām.
ES ir aptuveni 300 000 pārtikas
ražošanas uzņēmumu. Tomēr daudzi produkti, piemēram,
vīns, olīveļļa, olas un siers, var būt
apstrādāti lauku saimniecībās, nevis ražošanas
uzņēmumos. Pievēršot uzmanību tikai ražošanas nozarei,
netiktu pienācīgi novērtēts ES pārtikas sistēmas
lielums un sarežģītība. Jo īpaši ražošanas nozarē
ļoti lielu produkcijas daļu nodrošina neliels skaits pasaules
mēroga uzņēmumu. Piena nozarē 1 % uzņēmumu
saražo vairāk par 60 % no kopējās produkcijas ES.
Ārpus primārās ražošanas lielākā daļa
pārtikas apritē iesaistīto uzņēmēju darbojas
pārtikas aprites cikla beigu posmā, proti, mazumtirdzniecības un
ēdināšanas nozarēs. ES ir vairāk nekā viens miljons pārtikas
mazumtirgotāju, no kuriem daudzi ir nelieli ģimenes
uzņēmumi, lai gan, vērtējot kopējo pārdošanas
apjomu, šajā jomā dominē nedaudzas lielas lielveikalu
ķēdes. ES ir gandrīz 1,4 miljoni restorānu un
ēdināšanas uzņēmumu.
3.
Pārskats
par ES pārtikas nekaitīguma kontroles pasākumiem
3.1.
Pārskats par dalībvalstu gada
ziņojumiem
ES ir izstrādājusi plašus un
detalizētus tiesību aktus ar mērķi nodrošināt, ka
pārtika, kas šajā lielajā un sarežģītajā
pārtikas ražošanas sistēmā tiek piedāvāta
patērētājam, ir nekaitīga un veselīga. ES
dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktu
pamatprincipi ir noteikti Regulā (EK) Nr. 178/2002[4]. Saskaņā ar šo regulu galvenā
atbildība par pārtikas nekaitīguma nodrošināšanu ir
jāuzņemas pārtikas apritē iesaistītajiem
uzņēmumiem, kas iesaistīti diapazonā no primārās
ražošanas līdz produkta pārdošanai galapatērētājam.
Dalībvalstīm ir pienākums uzraudzīt un pārbaudīt,
vai uzņēmēji pilda ES tiesību aktos noteiktās
prasības pārtikas un dzīvnieku barības nekaitīguma
jomā (tostarp dzīvnieku veselības, dzīvnieku
labturības un augu veselības jomā). Tām ir pienākums
šim nolūkam uzturēt kontroles sistēmu. Regula (EK) Nr. 882/2004 nosaka to,
kā šī kontrole jāorganizē un jāīsteno.
Būtībā tā nosaka vispārīgus īstenošanas
noteikumus oficiālajai kontrolei, kuras mērķis ir
pārbaudīt atbilstību ES noteikumiem pārtikas aprites
drošības jomā. Proti, regulā noteiktas prasības, kas
jāievēro dalībvalstīm, kad tās pārbauda: ·
to, kā uzņēmēji ievēro
nozares tiesību aktos noteiktās prasības, vai ·
ka preces, ko paredzēts laist ES tirgū
(gan preces, kuras ražotas ES, gan preces, kas importētas no trešām
valstīm) atbilst nozaru tiesību aktu standartiem un
prasībām. Turklāt dalībvalstu iestādes
veic citus oficiālus pasākumus, kas noteikti Regulā (EK) Nr. 882/2004,
piemēram, dzīvnieku slimību ierosinātāju apkarošanas
vai izskaušanas pasākumus (proti, dzīvnieku testēšana kādas
programmas kontekstā attiecībā uz noteiktām
slimībām, epidemioloģiskā izmeklēšana pēc
slimības uzliesmojuma, vakcinācija pret dzīvnieku
slimībām, ar patogēniem inficēto dzīvnieku
iznīcināšana). Regulā (EK) Nr. 882/2004
arī sīki reglamentēti kontroles pasākumi, ko Komisijas
dienesti veic attiecībā uz dalībvalstīm, lai
pārbaudītu, vai tās ievēro nozares tiesību aktos un
Regulā (EK) Nr. 882/2004 paredzētos pienākumus. Lai
īstenotu regulā noteiktās prasības, dalībvalstīm
ir jāizstrādā un jāīsteno daudzgadu valsts kontroles
plāni. Parasti šie plāni attiecas uz trīs līdz piecus gadus
ilgu laika posmu un pirmo reizi tika piemēroti 2007. gada sākumā.
Dalībvalstīm ir jāsniedz Komisijai gada ziņojums par
daudzgadu valsts kontroles plānu īstenošanu. Gada ziņojumi ir
saņemti par 2007., 2008. un 2009. gadu. Rezultāti, kas gūti pirmajā
Komisijas veiktajā valstu ziņojumu analīzē, apkopoti Komisijas
pagājušā gada pārskata ziņojumā (COM(2010) 441).
Tā kā valstu ziņojumi pēc struktūras un satura bija
stipri atšķirīgi un par kontroles pasākumiem trūka harmonizētu
datu, šajā ziņojumā bija ļoti sarežģīti
izdarīt secinājumus par ES kopumā. Šāda problēma
raksturīga arī ziņojumiem, kas sagatavoti par 2008. un 2009. gadu,
un tā daļēji atspoguļo būtiskās
atšķirības starp dalībvalstīm lauksaimniecības
struktūru, administratīvās kultūras un lieluma
ziņā. Tomēr ziņojumu salīdzināmība ir
ievērojami uzlabojusies, jo a) dalībvalstis ir uzkrājušas
pieredzi darba procesā un b) Komisija ir uzturējusi nepārtrauktu
un aktīvu dialogu ar dalībvalstīm ar nolūku uzlabot
ziņojumu saturu un jo īpaši to salīdzināmību. Tā
kā lielākā daļa dalībvalstu ir sniegušas
informāciju par trīs secīgiem gadiem, attiecībā uz šo
laika posmu ir iespējams identificēt dažas interesantas tendences un
procesus. Turpmāk sniegts apkopojums par šīm tendencēm un
procesiem. Datu apkopošana un
analīze Viena kopīga iezīme
lielākajā daļā ziņojumu tāda, ka aizvien
vairāk pūļu tiek veltīts kvalitatīvākai datu
vākšanai un apkopošanai par pabeigto kontroles pasākumu skaitu un
veidu, kā arī par to rezultātiem. Cenšoties nodrošināt
efektivitāti un lietderību, kvalitatīviem atjauninātiem
datiem ir būtiska nozīme darbības rezultātu
novērtēšanā un kontroles pasākumu turpmāko prioritāšu
noteikšanā. Lai arī gada ziņojumos šajā saistībā
ir norādītas daudzas jaunas un notiekošas iniciatīvas,
zinātības un pieredzes apmaiņa starp dažādām kontroles
iestādēm dalībvalstīs vai starp dalībvalstīm ir
ierobežota. Pagājušā gada ziņojumā Komisija paziņoja,
ka sadarbībā ar dalībvalstīm plāno izpētīt
to, kā izmantot datu elektroniskās nosūtīšanas un
analīzes potenciālu, lai nodrošinātu vienkāršošanu un
standartizāciju ES līmenī. Šā jautājuma izpēte ir
sākusies, un tas savukārt var palīdzēt
dalībvalstīm izstrādāt pašām savas informācijas
pārvaldības sistēmas. Vispārīgi
paziņojumi par darbības rezultātiem Komisijas norādījumos par
ziņojumu struktūru un saturu katrai valsts iestādei
pieprasīts sniegt ikgadēju vispārīgu paziņojumu par
tās kontroles sistēmas darbības rezultātiem. Šo
paziņojumu kvalitāte atšķiras. Lielākajā
daļā ziņojumu ir sniegts vienīgi vispārīgs
paziņojums par to, ka kontroles pasākumi veikti saskaņā ar
plānoto, atbilstība vispārējiem pārtikas
nekaitīguma, dzīvnieku veselības un labturības, kā
arī augu veselības standartiem ir apmierinoša un visas
konstatētās neatbilstības parasti ir nenozīmīgas.
Tomēr dažos ziņojumos sniegts daudzpusīgāks un
pamatotāks novērtējums, izmantojot virkni darbības
rezultātu rādītāju. Dažos gadījumos šie
rādītāji atspoguļo tikai veikto kontroles pasākumu
skaitu un veidu, kā arī to, vai šie kontroles pasākumi atbilst
sākotnējiem plāniem. Citās valstīs (Francijā,
Somijā, Zviedrijā un Slovākijas Republikā) izmantoti
vēl sīkāki rādītāji, lai mērītu to darbību
rezultātus, kas veiktas pret saslimstību ar konkrētām
dzīvnieku slimībām vai pārtikas izraisītām
slimībām. Francijā ir mēģināts arī noteikt
kontroles pasākumu izmaksas vairākās konkrētās
jomās. Daudzgadu valsts kontroles plānu
īstenošanas rezultāti Lielu problēmu radīja prasība
dalībvalstīm ieviest integrētus daudzgadu valsts kontroles
plānus, kuros ietilptu visi kontroles pasākumi, ko veic visā
pārtikas apritē no saimniecības līdz
galapatērētājam. Valsts kontroles sistēmas
lielākajā daļā valstu ir ārkārtīgi sarežģītas,
un bieži vien daudzas dažādas organizācijas ir iesaistītas
atšķirīgos veikto kontroles darbību aspektos saistībā
ar pārtikas un dzīvnieku barības, dzīvnieku veselības,
dzīvnieku labturības un augu veselības jomu. Lielākajā
daļā dalībvalstu šīm dažādajām
organizācijām ir neliela pieredze integrētu kontroles plānu
kopīgā izstrādē. Turklāt lielākajā
daļā dalībvalstu operatīvā atbildība par
kontroles pasākumu veikšanu ir nodota reģionālajām un
vietējām iestādēm. Lai valstu iestādes spētu
nodrošināt, ka to pasākumi ir pilnīgi, konsekventi un
saskanīgi integrēti valsts plānos, tām bija jāpastiprina
mehānismi, kas izveidoti konsultācijai un saziņai ar to
reģionālajām un vietējām iestādēm. Gada
ziņojumos par plānu īstenošanu norādīts, ka sasniegti
ievērojami panākumi tādu struktūru un procedūru
izveidē, ar kurām tiek integrēti visu valsts, reģionālā
un vietējā līmeņa dalībnieku kontroles plāni.
Pašlaik lielākajai daļai iestāžu galvenā problēma ir
tādu informācijas un saziņas sistēmu izstrāde, ar kurām
būtu iespējams nodrošināt precīzus datus par veiktajiem
kontroles pasākumiem un to rezultātiem, lai varētu pareizi
novērtēt darbību, kas veikta, pamatojoties uz daudzgadu valsts
kontroles plāniem, kā arī koriģēt kontroles
mērķus un uzdevumus atbilstoši uz risku balstītām
prioritātēm. Pārtikas
apritē iesaistīto uzņēmēju reģistrēšana Pārtikas produktu efektīva
izsekojamība no sākotnējās ražošanas līdz
galamērķim ir ES pārtikas nekaitīguma kontroles
sistēmas pamatprincips. Sistēmas pamatā ir visu
uzņēmumu visaptveroša reģistrācija, efektīva
dzīvnieku identifikācijas sistēma un dzīvnieku barības
un pārtikas produktu izsekojamība. Ievērojami panākumi
sasniegti pārtikas apritē iesaistīto uzņēmumu
reģistrācijas jomā. Taču dzīvnieku barības
jomā mazāku dzīvnieku barības uzņēmumu
reģistrācija joprojām ir nepilnīga. Dzīvnieku
izsekojamības jomā daži trūkumi pastāv liellopu un
cūku identifikācijā un jo īpaši sistēmās, ko
piemēro attiecībā uz aitām, kazām un zirgiem. Risku
novērtēšana un prioritāšu noteikšana Regulā (EK) Nr. 882/2004
noteikts, ka valstu iestādēm jābūt skaidri formulētai
riska novērtēšanas un kontroles pasākumu prioritāšu
noteikšanas sistēmai. Tā kā pastiprinās spiediens uz
turpmākajos gados pieejamiem resursiem, šim daudzgadu valsts kontroles
plānu un saistīto gada ziņojumu aspektam ir jāpiešķir
augstāka prioritāte. Dažas dalībvalstis savos ziņojumos ir
pienācīgi aprakstījušas pārtikas apritē
iesaistīto uzņēmumu riska kategorizācijas sistēmas un
to, kā kontroles pasākumi tiek organizēti atbilstīgi
noteiktajām riska kategorijām. Nīderlande, Somija un
Slovēnija ir sasniegušas īpaši augstu līmeni šajā
jomā. Tomēr vairākās dalībvalstīs to
iestādes ir konstatējušas, ka pārtikas un dzīvnieku
barības apritē iesaistīto uzņēmēju riska labāka
kategorizācija ir nozīmīga joma, kurā nepieciešami
uzlabojumi. Pēdējos gados Veselības un patērētāju
aizsardzības ģenerāldirektorāta Pārtikas un
veterinārais birojs (PVB) savās revīzijās arvien
lielāku nozīmi ir piešķīris tam, lai dalībvalstis
nodrošinātu, ka oficiālā kontrole visās nozarēs tiek
veikta regulāri, pamatojoties uz pastāvošo risku, un pietiekami
bieži. Kontroles pasākumu intensitāte
un darbības joma Kopumā ziņojumi liecina par to, ka
visā ES pastāv augsts kontroles intensitātes līmenis.
Tomēr inspekciju biežums ievērojami atšķiras atkarībā
no uzņēmumu veida. Piemēram, nozarēs, par kurām tiek
uzskatīts, ka tajās pastāv augsts risks, tostarp gaļas un
piena ražošanas nozarē, kontroles pasākumi tiek veikti
ievērojami biežāk. Dzīvnieku
barības un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu jomā kontroles
pasākumi nav tik intensīvi kā pārtikas jomā. Ar
būtiskajām ES tiesību aktu pārmaiņām, kas
pēdējā desmitgadē veiktas dzīvnieku barības un
dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu jomā, jo īpaši ar
prasību reģistrēt visus dzīvnieku barības un dzīvnieku
izcelsmes blakusproduktu apritē iesaistītos uzņēmumus,
uzņēmumiem un kontroles iestādēm ir uzlikta liela darba
slodze. Lielākajā daļā ziņojumu atzīts, ka ir
jāveic turpmāki uzlabojumi un jāpaaugstina kontroles
pasākumu intensitāte, pamatojoties uz riska prioritāšu
noteikšanu šajās nozarēs. Dzīvnieku
veselības jomā veiktajos kontroles pasākumos galvenā
uzmanība pievērsta tam, lai pārbaudītu atbilstību
prasībām, kas noteiktas attiecībā uz dzīvnieku
identifikāciju un testēšanu attiecībā uz tādām
dzīvnieku slimībām kā bruceloze, tuberkuloze, klasiskais
cūku mēris un govju sūkļveida encefalopātija (GSE).
Turklāt dalībvalstīm ir jāievieš ārkārtas
rīcības plāni nopietnu pārtikas un dzīvnieku
barības nekaitīguma un dzīvnieku veselības krīžu
gadījumos. Koordinācija
starp valsts, reģionālajām un vietējām
iestādēm Daudzās dalībvalstīs
galvenā operatīvā atbildība par oficiālās
kontroles veikšanu jāuzņemas reģionālajām un
vietējām iestādēm. Tas īpaši vērojams
tādās dalībvalstīs kā Vācija, Spānija,
Itālija, Grieķija, Apvienotā Karaliste, Zviedrija un Somija,
kurās šīs pilnvaras ir nodotas reģionālajām un
vietējām iestādēm, kam var būt piešķirta liela
autonomija. Šīs dalībvalstis saskaras ar šādu problēmu:
kā nodrošināt pietiekami stabilu pārskatatbildības
sistēmu, kurā reģionālās un vietējās
iestādes par veiktajiem kontroles pasākumiem varētu sniegt pienācīgu
un sistēmisku pārskatu savām valsts iestādēm un ar šo
iestāžu starpniecību — arī ES līmenim. Saistīts jautājums ir arī
dažādu iestāžu atbildības sfēru un veikto kontroles
pasākumu pārklāšanās. Šis jautājums jau ilgstoši ir
aktuāls vairākās dalībvalstīs. Piemēram,
Grieķijā, Portugālē un Rumānijā šo valstu
iekšējās revīzijas iestādes ir norādījušas, ka
atbildības un operatīvo pasākumu pārklāšanās ir būtiska
problēma. Šīs ir arī dažas no tām dalībvalstīm,
kuras kā vienu no iemesliem, kāpēc nav iespējams
īstenot vairākus kontroles pasākumu uzdevumus,
norādījušas nepietiekamos resursus. Kopumā šķiet, ka visefektīvāk
spēj darboties dalībvalstis ar skaidri noteiktām atbildības
jomām un pārvaldības struktūrām, kurās
pārskatatbildība pastāv visos līmeņos. Valstu
revīzijas sistēmas Regulā (EK) Nr. 882/2004
noteikts, ka dalībvalstīm ir jāveic iekšējā
revīzija vai jāuzdod veikt ārējo revīziju, lai
pārliecinātos, ka to kontroles sistēmas sasniedz regulā
definētos mērķus. Tajā arī noteikts, ka
attiecībā uz šīm revīzijām jāpiemēro
neatkarīga pārbaude un tās jāveic pārredzamā
veidā. Gandrīz visās
dalībvalstīs ir ieviesta revīzijas sistēma, lai gan
vairumā gadījumu tā attiecas vienīgi uz ierobežotu
konkrētu kontroles jomu diapazonu kopējā sistēmā.
Revīziju rezultāti ir izklāstīti gada ziņojumos,
taču bieži vien tas ir darīts ļoti konspektīvā
veidā. Parasti netiek sniegta sīka informācija par šajās
iekšējās revīzijās konstatētajiem galvenajiem
trūkumiem un piemērotajiem koriģējošajiem pasākumiem.
Tomēr šajā ziņā pastāv atsevišķi
izņēmumi. Piemēram, Somija un Čehijas Republika
ziņojumā ir sniegusi revīziju rezultātus un
norādījusi jomas, kurās konstatēti trūkumi. Turklāt gada ziņojumos ir sniegta
ierobežota informācija par pieņemtajiem noteikumiem, ar kuriem
piemēro prasību veikt revīzijas ziņojumu neatkarīgu
pārbaudi. Jautājums par dalībvalstu
revīzijas sistēmu spēju nodrošināt nepieciešamos kontroles
pasākumu uzlabojumus arvien biežāk kļūs par riska
kritēriju, kas tiks ņemts vērā, plānojot turpmākās
PVB revīzijas. Resursi Saskaņā ar valstu iestāžu
sniegtajiem datiem aplēsts, ka vairāk nekā 100 000 cilvēku
ir tieši vai netieši nodarbināti pārtikas un dzīvnieku
barības nekaitīguma, dzīvnieku veselības, dzīvnieku
labturības un augu veselības kontroles pasākumu
īstenošanā valsts, reģionālajā vai vietējā
līmenī. Tie ir ļoti būtiski resursi, taču dažas valsts
iestādes ir norādījušas darbinieku trūkumu kā vienu no
iemesliem, kādēļ kontroles pasākumu
mērķvērtību salīdzinājums ar faktiskajiem
izpildes rezultātiem liecina, ka kontroles pasākumu mērķi nav
sasniegti. Dažas dalībvalstis, piemēram, Nīderlande, ir
samērā atklāti paziņojušas, ka to kontroles
sistēmās un darbībās ir veiktas korekcijas, lai ņemtu
vērā pēdējos gados vērojamo darbinieku skaita
samazināšanu un racionalizāciju. Riska novērtēšana un
kontroles pasākumu prioritāšu noteikšana ir šīs korekcijas
būtiski elementi. Apmācība Valstu
ziņojumos sniegta sīka informācija par kontroles darbinieku un
pārtikas apritē iesaistīto uzņēmēju
apmācības programmām, kas tiek organizētas katru gadu. Apmācībā
ieguldītais darbs kopumā ir ļoti pamatīgs. Galvenā
uzmanība apmācībā pievērsta trim galvenajām
prioritātēm. Pirmkārt, ar 2006. gadā ieviesto higiēnas
regulu paketi noteikts, ka pastiprināta uzmanība jāpievērš
labai higiēnas praksei un HACCP[5]
principu piemērošanai visos pārtikas apritē iesaistītajos
uzņēmumos. Pēdējos gados veikts ievērojams darba
apjoms, pārtikas apritē iesaistītos uzņēmējus un visu
līmeņu kontroles darbiniekus iepazīstinot ar jauno regulu
prasībām. Otrkārt, zinātnes un tehnoloģijas
attīstība, it īpaši jaunajās pārtikas un
dzīvnieku barības ražošanas jomās (piem., jauni pārtikas
produkti, ĢMO, materiāli, kas nonāk saskarē ar
pārtiku, pārtikas un dzīvnieku barības piedevas), nosaka
nepieciešamību nepārtraukti pilnveidot darbinieku zinātību.
Treškārt, pastiprinātā uzmanība, kas pievērsta
dzīvnieku barības un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu
kontrolei, ir noteikusi nepieciešamību īpašas pūles veltīt
tam, lai iepazīstinātu uzņēmumus un kontroles amatpersonas
ar jaunajām ES tiesību aktu prasībām šajās
nozarēs. Apmācība
valsts līmenī tiek papildināta ar apmācību, ko
Komisija organizē saskaņā ar programmu “Labākas
mācības, lai nodrošinātu pārtikas nekaitīgumu”, kura
tika uzsākta 2006. gadā un ir paredzēta Regulas (EK)
Nr. 882/2004 51. pantā. Šajā programmā ietverts plašs
jautājumu loks, un tās mērķis ir panākt, lai ar
oficiālās kontroles pasākumiem tiktu efektīvāk
nodrošināts, ka uzņēmēji visos līmeņos
ievēro tos ES tiesību aktus, ar kuriem tiek aizsargāta
sabiedrības, dzīvnieku un augu veselība un dzīvnieku
labturība. Tas savukārt veicina to, ka tiek nodrošināta
nekaitīgāka pārtika un dzīvnieku barība,
paaugstināti dzīvnieku un augu veselības standarti un uzlabots
patērētāju un dzīvnieku aizsardzības līmenis. Tādu
Komisijas kontroles pasākumu rezultāti, kas veikti, piemēram,
vispārējās higiēnas jomā atbilstīgi tam, kā
aprakstīts šā ziņojuma 3.2. daļā, apliecina, ka
atsevišķās jomās nepieciešama papildu apmācība. Laboratorijas Visām
dalībvalstīm ir jāizraugās laboratorijas, kas veiks
oficiālās kontroles pasākumos iegūto paraugu analīzi.
Lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti vienoti un augsti standarti,
šīm laboratorijām jādarbojas saskaņā ar ES vai
starptautiskiem standartiem, un tās ir jānovērtē un
jāakreditē saskaņā ar šiem standartiem. Visā ES
darbojas plašs oficiālo laboratoriju tīkls. Daudzas no šīm
laboratorijām darbojas valsts līmenī, taču
reģionālās un vietējās iestādes, jo īpaši
iestādes dalībvalstīs ar autonomiem reģioniem vai
vietējām iestādēm, var izraudzīties savas oficiālās
laboratorijas. Tas var būtiski palielināt oficiālo laboratoriju
skaitu. Akreditācija ir sarežģīts un bieži vien samērā
dārgs process, jo sevišķi mazākām
reģionālajām vai vietējām laboratorijām.
Tāpēc dažas dalībvalstis joprojām ziņo, ka
kavējas visu to oficiālo laboratoriju pilnīga akreditēšana,
kuras veic pārbaudes saistībā ar oficiālās kontroles
pasākumiem. Komisija 2010. gadā sāka apspriedes ar
dalībvalstīm par akreditācijas prasībām. PVB
revīzijās apstiprināts, ka laboratoriju atbilstības
līmenis ES tiesību aktiem dažādās nozarēs
atšķiras. Piemēram, laboratorijas, kas saistībā ar
oficiālajiem kontroles pasākumiem veic zivju un zivsaimniecības
produktu analīzes, kopumā ir labi aprīkotas un spēj veikt
nepieciešamās analīzes, un lielākā daļa no šīm
laboratorijām ir akreditētas. Situācija ir atšķirīga,
piemēram, attiecībā uz laboratorijām, kuras piedalās Salmonella
valsts kontroles plānu īstenošanā. PVB revīzijās
iegūta informācija arī par laboratoriju trūkumiem
pesticīdu kontroles jomā dažās dalībvalstīs. Oficiālās
kontroles un uzraudzības rezultāti a) galvenās jomas, kurās
pastāv neatbilstība Attiecībā uz pārtikas ražošanu
dalībvalstu ziņojumos atkārtojas divi galvenie jautājumi,
kas saistīti ar neatbilstību: higiēnas kontroles pasākumi
uzņēmumos un marķēšana. Higiēnas regulu paketes
noteiktās prasības stājās spēkā 2006. gadā.
Valsts ziņojumos par kontroles pasākumiem 2007. gadā
norādītas plašas nepilnības, kas pastāv šo regulu
piemērošanā un daļēji varētu būt radušās
tādēļ, ka šīs regulas stājušās spēkā
tikai iepriekšējā gadā. Stabili uzlabojumi šajā jomā
ir reģistrēti 2008. un 2009. gadā, bet
lielākajā daļā ziņojumu norādīts, ka ar
šīm problēmām joprojām saskaras pārtikas
mazumtirdzniecības un ēdināšanas jomas mazie uzņēmumi.
Būtiskākie trūkumi: ēkas un iekārtas ir novecojušas,
uzņēmumu iekšējās pārbaužu sistēmas ir vājas
vai šādu sistēmu nav vispār, HACCP piemērošana ir
neatbilstoša un uzskaite — nepietiekama. Dažas iestādes
mazumtirdzniecības un ēdināšanas nozarēs
norādījušas problēmas, ko rada augsta darbinieku mainība,
īpaši sezonas strādnieku mainība, jo tās dēļ ir
sarežģīti nodrošināt darbiniekus, kas būtu
pienācīgi apmācīti jautājumos par labu higiēnas
praksi. Marķēšanas jomā galvenās grūtības rada no
dažādu tiesību aktu jomām (piem., par piemaisījumiem,
uzturu, izcelsmes vietu u. c.) izrietošo prasību
sarežģītība. Dzīvnieku barības jomā
galvenā neatbilstība ir saistīta ar uzņēmumu
reģistrācijas aizkavēšanos, HACCP principu nepietiekamu
piemērošanu, higiēnas līmeni dzīvnieku barības
ražotnēs un to noteikumu pārkāpumiem, kas attiecas uz
piedevām dzīvnieku barībā. Dzīvnieku veselības jomā
galvenie trūkumi, par ko tiek ziņots, ir saistīti ar
dzīvnieku identifikāciju un pārvietošanas kontroli. Kas attiecas uz
jautājumu par dzīvnieku labturību saimniecībās, daudzi
no konstatētajiem trūkumiem bija saistīti ar lauksaimnieku, jo
īpaši mazo lauksaimnieku, nepietiekamajām zināšanām. Dažas dalībvalstis
konstatējušas, ka neatbilstības līmenis saimniecībās
samazinājies pēc tam, kad lauksaimniekiem sniegta apmācība
un informācija. Oficiālās
kontroles un uzraudzības rezultāti b) ar pārtikas izraisītām
slimībām saistītas vispārējās tendences Salmonella un Campylobacter ir divi
galvenie pārtikas izraisīto slimību cēloņi ES.
Analizējot katras dalībvalsts sagatavoto ziņojumu par
zoonozēm, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA)
konstatēja, ka Eiropas Savienībā samazinās tādu
gadījumu skaits, kad cilvēki inficējas ar salmonelozi. Kopā
2009. gadā ziņots par 108 614 cilvēku saslimšanas
gadījumiem (dati publicēti 2011. gadā), un jo īpaši
samazinājies tādu cilvēku saslimšanas gadījumu skaits, ko
izraisījis S. Enteritidis. EFSA ziņojumā
norādīts, ka šis samazinājums panākts,
dalībvalstīs piemērojot Salmonella kontroles programmas. Dalībvalstu gada ziņojumos par kontroles
pasākumiem norādīts, ka paraugu ņemšana un testēšana
attiecībā uz šiem diviem mikrobioloģiskajiem apdraudējumiem
ir ļoti liela daļa saistībā ar pārtikas ražošanu
dalībvalstīs veiktās paraugu ņemšanas un testēšanas kopējā
apjomā. Valsts
īstenotie izpildes pasākumi Regulā (EK) Nr. 882/2004
noteikts, ka kompetentās iestādes nodrošina, lai uzņēmumi veiktu
koriģējošus pasākumus vienmēr, kad tiek konstatēta
neatbilstība. Tajā arī noteikts, ka dalībvalstīm ir
jāpieņem skaidri noteikumi par sankcijām, ko piemēro ES
tiesību aktu pārkāpumu gadījumos. Noteiktajām
sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un
preventīvām. Gandrīz visos ziņojumos sniegts īss
pārskats par pasākumiem, kas īstenoti, lai novērstu
neatbilstību. Izplatītākie pasākumi ir
brīdinājumi, naudas sodi, uzņēmumu pagaidu slēgšana
vai pastāvīga slēgšana nopietnākos gadījumos un
ļoti retos gadījumos, kad notikusi krāpšana vai nopietni
tiesību aktu prasību pārkāpumi, — arī
kriminālā tiesvedība. Kopumā pieejama ierobežota
informācija par sankciju sistēmām un to izmantošanu, un
dažādu dalībvalstu informācijai ir atšķirīga
detalizācijas pakāpe. Ja gada ziņojumos netiek sniegti
konkrētāki un saskaņotāki dati, nav iespējams spriest
par dalībvalstu izpildes sistēmu kopējo saskanību.
Dažās dalībvalstīs, piemēram, Čehijas Republikā,
atsevišķos mazāk nopietnos neatbilstības gadījumos tiesas
procedūras arvien biežāk tiek aizstātas ar mazāk
apgrūtinošām un efektīvākām administratīvajām
procedūrām. Oficiālā
kontrole pēc noteiktu veselības draudu
parādīšanās — pārtika, dzīvnieki un augi Pēdējos gados
būtiskākās ar veselību saistītās
ārkārtas situācijas ES pārtikas un dzīvnieku
barības nekaitīguma jomā radušās dzīvnieku
barības ražošanā. Īrijā 2008. gadā
cūkgaļā tika konstatēts augsts dioksīna
piesārņojuma līmenis. Tika atklāts, ka šīs
problēmas cēlonis ir problēmas, kas pastāv dzīvnieku
barības ražošanas procesā un ko izraisa ļoti piesārņotu
atkritumeļļu izmantošana žāvēšanas procesā.
Dioksīna piesārņojums 2010. gadā tika konstatēts
Vācijas izcelsmes produktos. Tika atklāts, ka piesārņojuma
cēlonis ir tas, ka dzīvnieku barībai pievienoti tauki, kas
paredzēti izmantošanai vienīgi rūpniecībā. Komisija
izstrādā īpašus pasākumus šā konkrētā riska
novēršanai. Dzīvnieku veselības jomā
dalībvalstīm bija jāveic papildu kontroles pasākumi
attiecībā uz infekciozo katarālo drudzi un putnu gripu. Nesenais
mutes un nagu sērgas uzliesmojums Bulgārijā apliecina to, cik
liela nozīme ir neatslābstošai modrībai, kā arī to, ka
ar ES kontroles pasākumiem iespējams efektīvi novērst
slimības izplatīšanos, ja tos pareizi piemēro. Augu veselības jomā augsta
prioritāte ir priežu nematodes draudi Portugālē un tādu
pasākumu īstenošanai, ar kuriem būtu iespējams izskaust
šīs slimības uzliesmojumu Spānijā. Līdzīgi
pastiprināti dalībvalstu kontroles un ierobežošanas pasākumi bijuši
nepieciešami arī attiecībā uz palmu sarkanā smecernieka
straujo izplatību Vidusjūras valstīs, kā arī
saistībā ar Āzijas koksngrauža un citrusaugu koksngrauža
atkārtotu izplatīšanos. ES līmenī veiktie pasākumi un
attiecīgo dalībvalstu veiktie kontroles pasākumi ir
izklāstīti šā ziņojuma 3.2. sadaļā. Interesanti
procesi kā labas prakses iespējamie piemēri Uzņēmumu klasifikācija un
rezultātu publicēšana (Dānija, Čehijas Republika,
Apvienotā Karaliste un Beļģija): visiem
pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem nosakot
prasību reģistrēties, kā arī publicējot
rezultātus, ko oficiālās iestādes ieguvušas šajos
uzņēmumos veiktajās inspekcijās, top vieglāk
piedāvāt patērētājiem lietderīgu informāciju
par restorānu un veikalu atbilstību standartiem. Ir pieejami
vairāki piemēri, no kuriem vecākais ir Dānijas
“smaidiņu” shēma (http://www.findsmiley.dk/en-US/Forside.htm).
Līdzīgas idejas tiek īstenotas Apvienotajā Karalistē
un Beļģijā. Uzņēmēju
patstāvīgi sniegta informācija par koriģējošiem
pasākumiem (Nīderlande): Lai uzlabotu
kontroles dienestu darba efektivitāti un atvieglotu kontroles
pasākumu slogu pārtikas apritē iesaistītajiem
uzņēmējiem, Nīderlande ir ieviesusi elektronisku
sistēmu, ar kuras starpniecību pārtikas apritē
iesaistītie uzņēmēji var sniegt informāciju
patstāvīgi. Šajā sistēmā pārtikas apritē
iesaistītie uzņēmēji, izmantojot tiešsaistes ziņošanas
rīku, var paziņot kontroles iestādei par pasākumiem, kas
veikti, ņemot vērā ieteikumus, kuri sniegti pēc
iepriekšējiem kontroles apmeklējumiem. Parastu neatbilstību
gadījumā iestādes pieņem šos ziņojumus un neveic
pārbaudes apmeklējumus, lai arī dažkārt izlases veidā
tiek veiktas arī pārbaudes uz vietas. Kvalitātes vadības sistēmas
(Beļģija, Čehijas Republika, Vācija, Lietuva un
Slovēnija): Vairākas dalībvalstis savos
kontroles dienestos ir ieviesušas kvalitātes vadības sistēmas un
akreditējušas tās atbilstīgi starptautiskajiem standartiem.
Piemēram, Čehijas Republikā kontroles iestāžu
kvalitātes vadības sistēmu revīziju lielākajā
daļā gadījumu veic ārējās iestādes,
pārbaudot šo sistēmu atbilstību standartam ISO 9001.
Tās uzskata, ka šīs sistēmas ir būtisks instruments, ar ko
uzlabot kontroles pasākumu kopējo lietderību un
efektivitāti, un neatkarīga darbības rezultātu
pārbaude veicina nepārtrauktu uzlabošanas procesu. Vācijā
īpaša Federālo zemju darba grupa kvalitātes vadības
jautājumos ir izstrādājusi saskaņotu pamatu
kvalitātes vadības sistēmu sagatavošanai katrā no 16 federālajām
zemēm.
3.2.
To kontroles pasākumu rezultāti, kurus
Komisija veikusi dalībvalstīs
Regulā (EK) Nr. 882/2004
noteikts, ka Komisijai ir jāveic kontroles pasākumi dalībvalstīs
ar mērķi pārbaudīt, vai kopumā oficiālā
kontrole dalībvalstīs notiek saskaņā ar attiecīgajiem
daudzgadu valsts kontroles plāniem un ES tiesību aktiem. Lai izpildītu
Komisijas saistības, PVB katru gadu īsteno revīziju un
inspekciju programmu ar mērķi pārliecināties par
atbilstību dzīvnieku barības un pārtikas aprites
tiesību aktiem, dzīvnieku veselības un dzīvnieku
labturības tiesību aktiem, kā arī augu veselības
tiesību aktiem, un par to, vai valsts oficiālā kontrole
šajās jomās tiek veikta saskaņā ar ES tiesību aktiem.
Šī programma katra gada sākumā ir publicēta Komisijas
tīmekļa vietnē. Visu revīziju
un pārbaužu rezultāti līdz ar secinājumiem un ieteikumiem
konstatēto trūkumu novēršanai tiek izklāstīti
attiecīgajai valsts iestādei adresētā ziņojumā.
Šā ziņojuma 3.4. sadaļā ir izklāstīts tas,
kā šie ieteikumi tiek īstenoti. Pamatojoties uz PVB
revīzijās iegūto informāciju, Komisija var ierosināt
ārkārtas vai aizsardzības pasākumu pieņemšanu
(Komisijas lēmumu formā), ja nopietni apdraudēts pārtikas
nekaitīgums, dzīvnieku vai augu veselība, vai ja riskus nav
iespējams ierobežot tikai ar skartās dalībvalsts
pasākumiem, tai darbojoties atsevišķi. Šajos juridiskajos
instrumentos var būt noteikti papildu kontroles pasākumi, bet
vienlaikus — arī pasākumi dzīvnieku barības, pārtikas,
dzīvnieku un augu vai to produktu tirdzniecības vai importēšanas
novēršanai atkarībā no konkrētās situācijas. Gadījumos, kad
ierosinātas pārkāpuma procedūras, PVB revīzijās
iegūto informāciju vajadzības gadījumā var izmantot
arī ES tiesību aktu pārkāpumu pierādīšanai (sk. 3.4. sadaļu). Turklāt,
publicējot revīziju ziņojumus un dalībvalstu
rīcības plānus, kā arī regulāri atjauninātus
aprakstus par valstīm, Komisija nodrošina ieinteresētajām
personām un iedzīvotājiem faktisku pārskatu par to, kā
katras dalībvalsts kontroles iestādes pilda savus pienākumus,
lai nodrošinātu ES tiesību aktu pareizu piemērošanu. Pēdējos
gados PVB ir veikusi aptuveni 250 revīzijas katru gadu, aptverot visu
pārtikas apriti, kā arī dzīvnieku veselības un
labturības un augu veselības jomu. Revīzijas
pārtikas nekaitīguma jomā veido galveno programmas daļu.
Pārskata periodā vismaz 70 % no visām revīzijām
attiecās uz pārtikas nekaitīgumu, un dažās no tām tika
iekļauti arī ar dzīvnieku veselību saistīti
jautājumi. Aptuveni 12 % no visām revīzijām
attiecās vienīgi uz dzīvnieku veselību. Atlikušās
revīzijas tika veiktas attiecībā uz dzīvnieku
labturību un augu veselību, katrai minētajai jomai katru gadu
veltot aptuveni 8 % no visām revīzijām. PVB ziņojumos sniegta būtiska informācija par
dalībvalstu kontroles sistēmu sniegumu pārskata periodā revīzijās
aplūkotajās jomās. Turpmākajā sadaļā
izklāstīti interesējošie jautājumi par pārtikas
nekaitīgumu, dzīvnieku veselību, dzīvnieku labturību
un augu veselību, kuri pēdējos trīs gados iekļauti
dalībvalstu programmā. Tajā sniegts arī īss kopsavilkums
par galvenajiem konstatējumiem un secinājumiem, kas gūti
dažādās revīziju sērijās. Ziņojumi par PVB revīzijām, kā arī kompetento
iestāžu atbildes uz PVB ziņojumā sniegtajiem ieteikumiem ir
pieejamas http://ec.europa.eu/food/fvo/index_en.cfm. Pārtikas nekaitīgums Piena un gaļas
ražošanas oficiālā kontrole Pārskata periodā PVB gandrīz
visās dalībvalstīs īstenoja revīziju sēriju
attiecībā uz higiēnas kontroles pasākumiem sarkanās
gaļas un piena ražošanas jomā. Revīzijās tika
apstiprināts, ka visas dalībvalstis ir ieviesušas stabilas kontroles
sistēmas, kas lielā mērā atbilst
Regulas (EK) Nr. 882/2004 noteikumiem, un ka desmit
dalībvalstīs, kuras pievienojās ES 2004. gadā,
lielā mērā veiksmīgi pabeigta gaļas/piena ražošanas un
pārstrādes uzņēmumu pilnveidošana ar mērķi
pievienošanās kontekstā nodrošināt to atbilstību ES
standartiem. Pārtikas uzņēmumi ir pārgājuši uz higiēnas
regulu paketē noteikto prasību ievērošanu. Konstatētās
nepilnības parasti varēja saistīt ar kontroles personāla
locekļu individuālām kļūdām, kas bieži vien
liecina par vāju uzraudzības sistēmu. Vēl viens
izplatīts nepilnību iemesls saistīts ar to, ka kontroles
iestādes slikti īsteno tiesību aktus. Turklāt šajās revīzijās,
galvenokārt dažās “vecajās” dalībvalstīs,
konstatēta tendence nepilnīgi ievērot spēkā
esošās gaļas pārbaudes prasības, piemēram:
a) pirmskaušanas ekspertīzi veic tehniskais personāls, nevis
valsts pilnvaroti veterinārārsti, un b) valsts pilnvaroti
veterinārārsti nepiedalās kaušanā (it īpaši
mazākās kautuvēs), un pēckaušanas ekspertīze tiek
veikta vēlāk. Zīdaiņu pārtikas
oficiālā kontrole Lai novērtētu
kontroles pasākumus attiecībā uz zīdaiņu barības
ražošanu, tika veiktas revīzijas 11 dalībvalstīs un
Šveicē. Šajā nozarē strādājošajos uzņēmumos
netika atklāti būtiski higiēnas kontroles un izsekojamības
sistēmu trūkumi. Tomēr šo uzņēmumu HACCP
programmās parasti nebija ņemti vērā īpašie riski, kas
saistīti ar zīdaiņu pārtika. Trūkumi tika
konstatēti arī saistībā ar sastāva un
marķēšanas prasībām, kā arī ar pesticīdu un
indīgu vielu atlieku iekšējām pārbaudēm. Zīdaiņiem paredzēta mātes
piena aizstājēja un zīdaiņu pārtikas oficiālā
kontrole ne vienmēr tika apmierinoši veikta attiecībā uz
sastāvdaļām, sastāva kritērijiem un barības
vielām, marķējumu un pesticīdu atliekvielām. Šie
oficiālās kontroles trūkumi bieži bija saistīti ar
oficiālo darbinieku ierobežoto apmācību par noteiktām
tiesību aktu prasībām, nepienācīgi
izstrādātām paraugu ņemšanas un testēšanas
programmām, kā arī ar ierobežotu spēju veikt pesticīdu
atliekvielu analīzi. Tāpat kā citās nozarēs, arī
šajā nozarē konstatētie trūkumi tiek sistemātiski
novērsti, veicot dažādas turpmākas uzraudzības
darbības. Pārejas
pasākumi, kas nodrošinātu atbilstību “higiēnas regulu
paketei” Saskaņā ar higiēnas regulu
paketi, ko piemēro kopš 2006. gada, pārtikas apritē
iesaistītajiem uzņēmumiem, kuru apstiprinājumi tobrīd
bija derīgi tikai produktu laišanai vietējos tirgos, tika
piešķirts pārejas periods līdz 2009. gada beigām
pilnīgas atbilstības nodrošināšanai regulās
noteiktajām prasībām. Parasti šie uzņēmumi bija
mazjaudas uzņēmumi, kas apstrādā ierobežotu dzīvnieku
izcelsmes pārtikas produktu daudzumu. Līdz pārejas perioda
beigām šiem uzņēmumiem bija jāpielāgo darbības
joma vai jānodrošina atbilstība higiēnas prasībām, lai
arī regulās tika pieļauta zināma elastība
attiecībā uz atsevišķiem noteikumiem. Nesen tika apmeklētas sešas
dalībvalstis ar mērķi novērtēt šajā jomā
sasniegtos rezultātus. Tika konstatēts, ka daudziem maziem pārtikas
apritē iesaistītiem uzņēmumiem, it īpaši
sarkanās gaļas un piena nozarē, nodrošināt atbilstību
palīdzēja tas, ka valsts iestādes bija ieviesušas elastības
pasākumus saskaņā ar ES regulām. Dalībvalstīs,
kurās netika piemērota tik liela elastība, neatbilstība
bija plašāk izplatīta. Tā kā dalībvalstis
nepilnīgi izpilda prasību paziņot Komisijai valsts
elastības pasākumus, ES līmenī nav iespējams
pilnīgi pārbaudīt atbilstību šiem pasākumiem. Liellopu gaļas
un liellopu gaļas produktu izsekojamība Noteikts, ka līdz 2011. gada
beigām tiks pabeigta revīziju sērija attiecībā uz
liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu izsekojamību.
Salīdzinājumā ar 2002. gadu, kad tika veikta
pēdējā pārbaude, liellopu gaļas un liellopu gaļas
produktu izsekojamības kontrole un obligātā marķēšana
apmeklētajās dalībvalstīs ir uzlabojusies.
Attiecībā uz dzīvu dzīvnieku izsekojamību tika
konstatēti daži trūkumi, kas galvenokārt bija saistīti ar datu
bāžu pārvaldību, saimniecību kontroli un mājlopu tirgu
vai tirgotāju paziņojumiem par pārvietošanu. Zivju un zivsaimniecības
produktu oficiālā kontrole Revīzijas ar mērķi
pārbaudīt atbilstību ES prasībām attiecībā
uz zivīm tika veiktas deviņās dalībvalstīs.
Kopumā tika konstatēts, ka attiecībā uz zivsaimnecības
produktiem visās valstīs ir ieviestas visaptverošas
oficiālās kontroles sistēmas, tostarp uzņēmumu un
zvejas kuģu reģistrācija un apstiprināšana. Dažās
valstīs tika atklāts, ka starp valsts reģioniem pastāv ievērojamas
oficiālās kontroles īstenošanas atšķirības.
Kopumā laboratorijas, kas veic oficiālās analīzes, bija
labi aprīkotas un spēja veikt nepieciešamās analīzes.
Lielākā daļa laboratoriju bija akreditētas. Lai arī kopējās sistēmas
bija labi izstrādātas un pārvaldītas, tika konstatētas
trīs konkrētas kontroles jomas, kurās pastāvēja
trūkumi: a) primāro ražošanas vietu, piemēram, zvejas
kuģu un zivjaudzētavu, kontrole; b) dažu zivju
pārstrādes kuģu un saldētājkuģu kontrole un
c) tādu ar zivsaimniecības produktiem saistītu parametru
kontrole, kā, piemēram, organoleptiskas pārbaudes, svaiguma
rādītāji, histamīns, parazīti un
mikrobioloģiskās pārbaudes. Mājputnu
oficiālā kontrole Tika veiktas 12 revīzijas
attiecībā uz mājputnu gaļai un mājputnu gaļas
produktiem paredzētām dalībvalstu kontroles sistēmām.
Kopumā bija nodrošināts pietiekami augsts atbilstības līmenis.
Kontroles sistēmās bija ietverta visa mājputnu gaļas
ražošanas ķēde, lai arī dažos gadījumos kontroles
pasākumu skaits saimniecību līmenī bija ierobežots.
Galvenās jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi, bija saistītas ar
konkrētu higiēnas prasību (piem., liemeņu paraugu ņemšanas
biežums un HACCP plānu īstenošana uzņēmumos)
piemērošanu, un tādu valsts tiesību aktu nepaziņošanu
Komisijai, kuros pieļauta zināma elastība attiecībā uz
mazjaudas kautuvēm. Tas, ka Komisijai netiek paziņoti šādi ar
elastības pasākumiem saistīti valsts tiesību akti, ir
raksturīgi arī iepriekš šajā ziņojumā apspriestajai
situācijai sarkanās gaļas un piena nozarē. Salmonellu
kontroles plāni Mājputnu nozarē tika veiktas
septiņas salmonellu valsts kontroles plānu revīzijas. Kontroles
plāni bija pieņemti visās apmeklētajās
dalībvalstīs, tomēr dažos gadījumos to īstenošana
attiecībā uz atsevišķām kategorijām bija
aizkavējusies. Visās dalībvalstīs dažādām
mājputnu kategorijām salmonellu uzraudzības un
oficiālās paraugu ņemšanas plānu atbilstība ES
tiesību aktiem nav pilnībā nodrošināta galvenokārt
tādu trūkumu dēļ, kas saistīti ar paraugu
ņemšanu, pasākumiem, kurus veic pozitīvu testa rezultātu
gadījumā, un laboratorijām. Tādas pārtikas importa kontrole, kas nav
dzīvnieku izcelsmes pārtika Sakarā ar to,
kā tiek īstenots Komisijas lēmums par mikotoksīnu un
krāsvielas “Sudan” piejaukumiem — oficiālā kontrole
ir ievērojami uzlabojusies, jo īpaši attiecībā uz paraugu
ņemšanu, paraugu sagatavošanu un rīcību neatbilstošu preču
sūtījumu gadījumā. Tomēr trūkumi ir atklāti
šādās jomās: produkti, kuru kontroles biežums ir atkarīgs no
dalībvalstu veiktā riska novērtējuma; ātrās
brīdināšanas paziņojumi; laboratorijas; analītisko
rezultātu paziņošana. Pēdējā
laikā dalībvalstīs veiktajās PVB revīzijās
īpaša uzmanība tiek pievērsta tam, kā tiek īstenota
Regula (EK) Nr. 669/2009 par noteiktas dzīvnieku barības un
pārtikas, kas nav dzīvnieku izcelsmes barība un pārtika,
importa oficiālo kontroli[6].
Pirmie rezultāti liecina par to, ka kopumā dalībvalstis ir
īstenojušas galvenos regulā noteiktos pienākumus, jo īpaši
dokumentu, identitātes un fiziskām pārbaudēm izveidojušas
izraudzītās ievešanas vietas. Turpmāki uzlabojumi nepieciešami
šādās jomās: pilnveidot kompetento iestāžu tīkla
darbību; atvieglot sūtījumu tālāku transportēšanu
starp dalībvalstīm, kamēr tiek gaidīti fiziskās
pārbaudes rezultāti. Pesticīdu
atliekvielas PVB veica 10 revīzijas
par pesticīdu atliekvielu kontroli dalībvalstīs. Rezultāti
liecina, ka kompetento iestāžu pienākumi ir skaidri noteikti un
kopējās pesticīdu atliekvielu kontroles programmas ir uz risku
balstītas un tiek īstenotas apmierinoši. Tomēr
dažās dalībvalstīs oficiālo kontroli nelabvēlīgi
ietekmē tāda laboratorijas aprīkojuma trūkums, ar kuru
būtu iespējams veikt efektīvas analīzes plašajā
analītiskajā jomā, kas noteikta ES tiesību aktos. Šīm
dalībvalstīm ir ieteikts veikt koriģējošus pasākumus,
un tie tiek aktīvi īstenoti. PVB
revīzijās konstatēts, ka, lai gan iekšējie kontroles
pasākumi ir vispārēja ES pārtikas aprites tiesību
aktos noteikta prasība, pārtikas apritē iesaistītie
uzņēmēji (it īpaši lielās mazumtirdzniecības
ķēdes) ir īstenojušas īpaši vispusīgas paškontroles
sistēmas attiecībā uz pesticīdu atliekvielām.
Revīzijās konstatēts arī tas, ka šīs sistēmas
darbojas paralēli oficiālajai kontrolei un kompetentās
iestādes tās nav novērtējušas. Tāpēc
saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 882/2004 PVB ieteica
dalībvalstīm novērtēt šo iekšējās kontroles
sistēmu uzticamību un rezultātus ņemt vērā,
nosakot oficiālās kontroles biežumu (regulā īpaši noteikts,
ka dalībvalstu oficiālajā kontrolē ir jāņem
vērā to pārbaužu ticamība, kuras veikuši paši pārtikas
apritē iesaistītie uzņēmēji). Regulas (EK)
Nr. 852/2004 (“vispārīgā higiēna”) piemērošanas
oficiālā kontrole Divdesmit divās
revīzijās tika novērtētas dalībvalstu
oficiālās kontroles sistēmas, kas ieviestas, lai
pārbaudītu atbilstību šādiem noteikumiem: pārtikas
higiēnas noteikumi, kas izstrādāti saskaņā ar
Regulu (EK) Nr. 852/2004; izsekojamības un marķēšanas
noteikumi; noteikumi, ko piemēro attiecībā uz pudelēs
pildīta ūdens laišanu tirgū. Visās apmeklētajās
dalībvalstīs šāda oficiālā kontrole
pastāvēja, un novērotajās pārbaudēs PVB
revīzijas grupas guva apstiprinājumu tam, ka valstu inspektori
spēj pārliecinoši novērtēt atbilstību higiēnas
prasībām. Tomēr lielākajā daļā
dalībvalstu tika konstatēti trūkumi kompetento iestāžu
veiktajā HACCP novērtēšanā un attiecīgi zems HACCP
principu īstenošanas līmenis pārtikas apritē
iesaistītajos uzņēmumos. Novērots arī
pienācīgas apmācības trūkums. Pārtikas piedevu
oficiālā kontrole Sešpadsmit
revīzijās tika novērtētas oficiālās kontroles
sistēmas, kas dažās dalībvalstīs ieviestas
attiecībā uz pārtikas piedevām. Rezultāti apliecina,
ka visās apmeklētajās dalībvalstīs pastāv
pienācīgs tiesiskais regulējums un organizatoriskā
struktūra oficiālās kontroles veikšanai, tostarp labi laboratoriju
tīkli. Kontroles darbinieku skaits kopumā ir pietiekams, lai gan
vēlams uzlabot to kvalifikācijas līmeni un apmācību.
Kontroles procedūras parasti tiek pienācīgi dokumentētas,
kontroles pasākumos tiek plaši piemērota uz risku balstīta
pieeja un neatbilstības gadījumos tiek veikti atbilstīgi
pasākumi. Tomēr daži trūkumi tika konstatēti pārtikas
piedevu tīrības un marķējuma kontroles pasākumos.
Kopumā ievešanas vietā tiek veikta vienīgi to neatļauto
krāsvielu kontrole, kas skaidri noteiktas ES tiesību aktos.
Vairākās dalībvalstīs nebija īstenoti ES tiesību
akti par pārtikas piedevu patēriņa un izmantošanas
uzraudzību. Šis jautājums tiek aktīvi risināts
turpmākās uzraudzības procesā. Tādu
materiālu oficiālā kontrole, kurus paredzēts izmantot
saskarē ar pārtikas produktiem Oficiālā
kontrole attiecībā uz materiāliem, kuri paredzēti saskarei
ar pārtikas produktiem, tika novērtēta sešpadsmit revīziju
sērijā. Lai arī attiecībā uz tādu materiālu
oficiālo kontroli, kuri paredzēti saskarei ar pārtikas
produktiem, pastāv tiesiskais regulējums, vairākās
dalībvalstīs īstenošana ir sākusies tikai nesen, un
nepieciešami turpmāki pasākumi, lai izstrādātu kontroles
sistēmas, tostarp, lai izstrādātu īpašus kontroles
norādījumus, pilnveidotu laboratorijas un izstrādātu
nozarei atbilstošu apmācību. Oficiālās kontroles jomā
kompetentās iestādes bieži vien netiek skaidri noteiktas, un
tāpēc rodas kontroles pasākumi netiek veikti vai
savstarpēji pārklājas. Tā kā ES tiesību aktos nav
noteikts, ka uzņēmumiem, kas ražo materiālus, kuri paredzēti
saskarei ar pārtikas produktiem, ir obligāti
jāreģistrējas, nav iespējams garantēt, ka
attiecībā uz šiem uzņēmumiem tiek piemērota
oficiālā kontrole. Minēto materiālu ražošanas
līmenī tiek piemēroti vispāratzīti uz risku
balstīti kontroles pasākumi, taču lietotāju
līmenī kontroles pasākumi jāuzlabo, piemēram,
attiecībā uz pārtikas pārstrādātājiem.
Kompetento iestāžu darbinieki bieži vien nav pietiekami labi apmācīti
konkrētos jautājumos, kas saistīti ar materiāliem, kuri
paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, piemēram, par
izsekojamības sistēmām, labu ražošanas praksi un
atbilstības deklarācijas novērtēšanu. Ģenētiski
modificētu organismu (ĢMO) oficiālā kontrole PVB
revīzijās galvenā uzmanība ir pievērsta
oficiālajai kontrolei, kas veikta ar mērķi pārbaudīt
atbilstību izsekojamības un marķēšanas prasībām
saistībā ar ĢMO pārtikas produktu, dzīvnieku
barības un sēklu laišanu tirgū, kā arī tādu konkrētu
kontroles pasākumu rezultātiem, kuri bija jāveic, pamatojoties
uz ārkārtas lēmumiem, lai novērstu neatļautu ĢMO
importu. Lai arī kopumā kontroles pasākumi īstenoti
saskaņā ar ES prasībām, daži trūkumi konstatēti
saistībā ar Ķīnas rīsu importa kontroles pasākumiem,
laboratoriju akreditāciju un nepietiekamu paraugu atlasi laboratorijas
analīžu veikšanai. Dzīvnieku
veselība Dzīvnieku
slimību izskaušanas programmas — darba grupas pasākumi Papildus turpmāk izklāstītajiem PVB pasākumiem
slimību izskaušanas jomā 2000. gadā tika izveidota darba
grupa ES līdzfinansēto slimību izskaušanas programmu
uzraudzībai ar mērķi paaugstināt šo programmu
efektivitāti. Attiecībā uz atsevišķām
slimībām, piemēram, liellopu tuberkulozi, brucelozi,
trakumsērgu un klasisko cūku mēri, ir izveidotas atsevišķas
apakšgrupas, kas sniedz tehnisko atbalstu dalībvalstīm un uzrauga
īstenošanu. Liellopu
tuberkulozes un brucelozes izskaušana Liellopu, aitu un kazu saslimšanas ar
liellopu tuberkulozi un brucelozi izskaušanai ir piešķirta augsta
prioritāte dalībvalstīs, kuras oficiāli nav izskaudušas
šīs slimības. PVB veica 10 revīzijas attiecībā uz
tuberkulozes un/vai brucelozes izskaušanas programmām. Kopumā ES
apstiprinātās un līdzfinansētās programmas ir
pienācīgi īstenotas. Tomēr dažās
apmeklētajās dalībvalstīs tika konstatēti trūkumi
(dažos gadījumos — pat būtiski trūkumi) saistībā
ar pārvietošanas ierobežojumiem, testēšanas un paraugu ņemšanas
biežumu un/vai epidemioloģiskās izmeklēšanas veikšanu. PVB un darba grupu ietekmē Komisija ir
pievērsusi īpašu uzmanību tam, lai problēmas šajās
dalībvalstīs tiktu risinātas, uzlabojot izskaušanas programmu
izstrādi, īstenošanu un uzraudzību. Trakumsērga Baltijas valstīs veiktajās PVB
revīzijās tika saņemta informācija par to, ka,
īstenojot ES finansētas trakumsērgas izskaušanas programmas, ir
gūti ievērojami panākumi trakumsērgas izskaušanas jomā.
Tomēr dažās dalībvalstīs konstatēti trūkumi
vakcinācijas programmu īstenošanā. PVB revīziju
rezultāti liecina par to, ka mājdzīvnieku un savvaļas
dzīvnieku saslimstība ar trakumsērgu joprojām ir
aktuāla problēma. Klasiskais
cūku mēris Pastiprinot bioloģiskās
drošības pasākumus un uzlabojot mežacūku vakcinācijas
kampaņas ES finansētajā izskaušanas programmā, ir
panākts tas, ka pēdējos gados ES bijuši tikai mājas
cūku saslimšanas ar klasisko cūku mēri sporādiski
uzliesmojumi. Dalībvalstis spēja pienācīgi ierobežot šos
uzliesmojumus, īstenojot atbilstošos ES tiesību aktus un
ārkārtas rīcības plānus (sk. turpmāk). Lai
arī minētie uzlabojumi ir sasniegti, dažu Centrāleiropas un
Dienvidaustrumeiropas dalībvalstu reģionos klasiskais cūku
mēris mežacūku populācijā joprojām nav izskausts,
tādējādi radot risku, ka šis vīruss var atkārtoti
skart mājas cūku populāciju. PVB uzrauga saslimstību un
palīdz iestādēm inter alia ar operatīvo grupu
pasākumiem (it īpaši Bulgārijā un Rumānijā)
apkarot šo slimību attiecīgo dalībvalstu īpašajos
apstākļos attiecīgajā dalībvalstī. Ārkārtas rīcības
plāni Tiesību aktos
noteikta prasība dalībvalstīm izstrādāt
ārkārtas rīcības plānus, lai sagatavotos nopietnu
epizootisku slimību, piemēram, mutes un nagu sērgas un
klasiskā cūku mēra, iespējamiem uzliesmojumiem to
teritorijā. PVB veica šo ārkārtas rīcības plānu
revīziju astoņās dalībvalstīs. Revīzijās
secināts, ka kompetentās iestādes kopumā ir pierādījušas
savu spēju ātri reaģēt uz paziņojumiem attiecībā
uz aizdomām par epizootiskām slimībām un veikt
nepieciešamos pasākumus. Tika ieteikts uzlabot dažus aspektus,
piemēram, laboratoriju gatavību, pasākumus vietējā
līmenī un plānu regulāru pārskatīšanu un
atjaunināšanu. Mutes un nagu
sērgas laboratoriju oficiālā kontrole Tiesību aktos
Komisijai ir noteikts pienākums pārbaudīt tās ES
laboratorijas, kas veic darbības ar dzīvu mutes un nagu sērgas
vīrusu, ņemot vērā apdraudējumu, kurš tiktu
radīts dzīvnieku veselībai gadījumā, ja vīruss
izkļūtu no kontrolētās vides. Darbojas 16 valsts
diagnostikas laboratorijas un trīs laboratorijas, kas ir pilnvarotas
apstrādāt vīrusu vakcīnu ražošanas nolūkā.
Pēdējos gados ir pārbaudītas astoņas laboratorijas, un
šajās pārbaudēs iegūti dažādi rezultāti. Būtiskas
problēmas, kas varētu radīt risku, ka vīruss izkļūst
no laboratorijas, ir konstatētas trīs laboratorijās. Divās
no šīm laboratorijām problēmas (saistītas ar atkritumu
iznīcināšanas sistēmām) tika ātri atrisinātas,
taču trešajā bioloģiskās drošības līmenis bija
nepieļaujami zems, tāpēc atļauja veikt darbības ar
dzīvu mutes un nagu sērgas vīrusu tika atsaukta. Ņemot
vērā riskus un ievērojamos resursus, kas nepieciešami, lai
pārraudzītu šo laboratoriju darbību gan dalībvalstu
līmenī, gan ES līmenī, šie konstatējumi apstiprina to,
ka mutes un nagu sērgas laboratorijas būtu jāapstiprina
vienīgi tajās dalībvalstīs, kuras spēj garantēt
atbilstību Direktīvas 2003/85/EK 65. pantam, jo
īpaši — nodrošināt šim nolūkam nepieciešamos resursus. GSE Saslimstība ar govju sūkļveida
encefalopātiju (GSE) ir strauji samazinājusies, un
tādēļ bija iespējams ievērojami paaugstināt
testēšanas vecumu. PVB revīziju biežums šajā jomā ir
attiecīgi samazināts. Infekciozais katarālais drudzis Pēc tam, kad
kļuva pieejamas vakcīnas pret infekciozā katarālā
drudža 8. serotipu, PVB revīzijas veiktas četrās
dalībvalstīs, lai novērtētu, kā īstenota
līdzfinansētā ārkārtas vakcinācija pret
infekciozo katarālo drudzi. Lai arī tika konstatēti daži
trūkumi, kas galvenokārt bija saistīti ar to, ka netika
vakcinētas atsevišķas apakšpopulācijas, piemēram,
gaļas liellopi un audzējamie jēri, vakcinācijas
kampaņas kopumā noritēja atbilstīgi tam, kā noteikts
apstiprinātajās programmās. Dzīvnieku
labturība PVB veica 39 revīzijas
attiecībā uz kontroles pasākumiem, ar kuriem tiek
uzraudzīta dzīvnieku labturības normu ievērošana
saimniecībās, kā arī pārvadāšanas un kaušanas
laikā. Šī intensīvā programma, kas tika īstenota
visās dalībvalstīs, sniedza būtiskus atklājumus
trīs galvenajās jomās. PVB revīzijās uzraudzīts
progress, ko dalībvalstis sasniegušas neuzlabotu dējējvistu
būru izmantošanas pakāpeniskā izbeigšanā līdz 2012. gada
1. janvārim. Pastāv bažas, ka vairākās dalībvalstīs
liela daļa ražotāju nespēs iekļauties šajā
termiņā. Komisija sadarbojas ar dalībvalstu ekspertiem ar
mērķi paātrināt izmantošanas pakāpeniskas izbeigšanas
procesu un 2011. gada gaitā nodrošināt atbilstību. Cūku labturības jomā
dalībvalstis, gatavojoties 2013. gada 1. janvārim, kas ir
gala termiņš pārejai uz grūsnu sivēnmāšu obligātu
turēšanu grupā, sasniegušas atšķirīgus līmeņus. Šīs
jomas sasniegumu uzraudzīšanā gūtie PVB dati liecina, ka
lielākajā daļā dalībvalstu vēl daudz
jāizdara, lai iekļautos minētajā termiņā.
Nepietiekami rezultāti sasniegti ilglaicīgāku prasību
izpildē, piemēram, attiecībā uz vajadzību aizstāt
astu apciršanu sivēniem ar citu vides vai pārvaldības praksi,
izņemot Somiju un Zviedriju, jo šajās valstīs astu apciršana ir
aizliegta. Lai arī 2007. gadā tikai dažas
dalībvalstis bija nodrošinājušas pienācīgu
pārvadāšanu, pēdējos gados atbilstības līmenis
šajā jomā ir nepārtraukti uzlabojies. Īpaši veiksmīgi
īstenota jaunā prasība ierīkot temperatūras
uzraudzības aprīkojumu un brīdināšanas ierīci.
Tomēr lielākajā daļā dalībvalstu
transportlīdzekļu apstiprināšanas procesā netiek
pienācīgi ņemtas vērā atsevišķas prasības
attiecībā uz dzirdināšanas ierīcēm un
satelītnavigācijas sistēmām. Augu veselība Reglamentēto
preču importa kontrole Attiecībā uz importa kontroles
sistēmām, kas izveidotas dalībvalstīs augu veselības
aizsardzībai, tika veiktas vienpadsmit revīzijas kā daļa no
revīziju sērijas, kura īstenota saistībā ar
pārskatīto ES augu veselības importēšanas režīmu, kas
tiek piemērots no 2005. gada. Tika konstatēts, ka kontroles
sistēmās veikti ievērojami uzlabojumi. Tomēr atsevišķi
uzlabojumi joprojām nepieciešami, jo īpaši tādu kontroles
pasākumu uzlabojumi, kas tiek veikti nevis ievešanas vietās, bet
citviet. Konstatētās problēmas saistītas ar
reglamentētajām precēm, kas atrodas tranzītā, jo ne
visas šādas preces bija iespējams identificēt pirmajā
ievešanas vietā. Tādējādi attiecībā uz dažām
precēm netika veikta obligātā augu veselības kontrole.
Dažās dalībvalstīs šādu trūkumu galvenais iemesls ir
līdzekļu nepietiekamība un infrastruktūras nepilnības.
Kaitīgo
organismu uzliesmojumi Attiecībā uz kaitīgajiem
organismiem tika veiktas divdesmit trīs revīzijas. Kas attiecas uz
visnozīmīgākajiem kaitēkļiem, priežu nematode (Bursaphelenchus
xylophilus) ir sastopama Portugālē, un Spānija
piedzīvoja to uzliesmojumu. Kaitēkļu izplatīšanos
pārējā ES teritorijā palīdzēja novērst virkne
uz kontroles pasākumu pastiprināšanu vērstu likumdošanas
iniciatīvu un Komisijas izpildes iniciatīvu, kuru mērķis
bija pastiprināt kontroles pasākumus, tostarp dažas PVB
revīzijas. Attiecībā uz palmu sarkano smecernieku (Rhynchophorus
ferrugineus) PVB revīzijās apstiprināts, ka šo
kaitēkļu kontroles pasākumi dalībvalstīm
sagādā lielas pūles. Šo kaitēkli ir grūti
konstatēt un kontrolēt agrīnajā attīstības
posmā tā bioloģisko īpatnību dēļ, un ir
bijušas būtiskas problēmas saistībā ar nepieciešamo izskaušanas
pasākumu īstenošanu privātos dārzos un pilsētās,
kur parasti aug saimniekaugi (palmas). Palmu sarkanais smecernieks pašlaik ir
izplatīts daudzos ES apgabalos, kur tiek audzētas palmas. Ķīnas koksngrauži un Āzijas
koksngrauži (Anoplophora spp.) ir kaitēkļi, kas skar plašu
kokaugu grupu. PVB revīzijās konstatēts, ka praksē
dalībvalstis nesistemātiski piemēro pasākumus, kas
nepieciešami kaitēkļu savlaicīgai izskaušanai. Tomēr,
izņemot lielu uzliesmojumu Ziemeļitālijā, uzliesmojumi
parasti skāruši nelielus apgabalus, un daži no tiem ir likvidēti. Iekšējie augu
veselības kontroles pasākumi Attiecībā uz iekšējiem augu
kontroles pasākumiem tika veiktas sešpadsmit revīzijas, tostarp
attiecībā uz aizsargāto zonu uzturēšanu, augu pasu
sistēmas īstenošanu un kontroles pasākumiem kartupeļu
nozarē. Lielākajā daļā revīziju
apstiprinājās, ka aizsargātajās zonās tiek veikti
pienācīgi kontroles pasākumi, taču atsevišķos gadījumos
dalībvalstīm tika pieprasīts būtiski uzlabot kontroles
pasākumus, lai novērstu aizsargātās zonas statusa
atsaukšanu. Augu pasu revīzijās iegūti dažādi
rezultāti. Revīzijās konstatēts, ka nav novērstas
daudzas iepriekšējā revīziju sērijā
konstatētās neatbilstības. Rezultāti apliecināja
arī to, ka pienācīgu kontroles sistēmu ir iespējams
izveidot, piešķirot uzdevumiem atbilstīgu prioritāti un
nodrošinot pietiekamus līdzekļus. Lielākajā daļā
kartupeļu nozarē veikto revīziju secināts, ka
situācija ir uzlabojusies. Dzīvnieku
barība un dzīvnieku blakusprodukti Šajā jomā PVB ir veikusi
trīsdesmit deviņas revīzijas. Turpmāk ir
izklāstīti galvenie šajās revīzijās gūtie
secinājumi. Lai arī visās
dalībvalstīs ir pabeigts apstiprināšanas process, ko
piemēro attiecībā uz lielākiem dzīvnieku barības
apritē iesaistītiem uzņēmumiem, kuriem nepieciešams apstiprinājums,
mazāku uzņēmumu reģistrācijā joprojām
pastāv būtiskas nepilnības. ES tiesību aktos noteikts, ka
jāreģistrē visi uzņēmumi, kas darbojas jebkurā no
dzīvnieku barības ražošanas, pārstrādes, uzglabāšanas,
pārvadāšanas vai izplatīšanas posmiem. Uz HACCP balstītu procedūru
izstrādē un īstenošanā bieži pieļautas
kļūdas, kas saistīts ar speciālo zināšanu trūkumu
kompetentajās iestādēs par to, kā novērtēt
šīs procedūras. Attiecībā uz importēšanas
kontroles pasākumiem daudzos gadījumos netika piemērota uz risku
balstīta pieeja, un attiecībā uz dažiem produktiem fiziskas
pārbaudes tika veiktas ļoti reti. Pastāv risks, ka organiskajos
mēslošanas līdzekļos un augsnes ielabotājos
ietilpstošās pārstrādātās dzīvnieku
olbaltumvielas var nokļūt dzīvnieku barībā. PVB
revīzijās konstatēta vajadzība pastiprināt
oficiālo kontroli attiecībā uz organiskajiem mēslošanas
līdzekļiem un augsnes ielabotājiem, kas bija pietiekami
apmierinoša ražošanas vietās, bet vāja tirdzniecības un
lietošanas posmā. Nākamajā PVB revīziju kārtā
īpaša uzmanība tiks pievērsta kontroles pasākumiem
šajā dzīvnieku barības aprites posmā. Ievērojami uzlabojumi konstatēti
dzīvnieku blakusproduktu komercdokumentu izmantošanā, kā
arī to pareizībā un uzticamībā. To var teikt arī
par dzīvnieku blakusproduktu savākšanu, pārvadāšanu,
identificēšanu un iznīcināšanu, kas, izņemot
mazumtirdzniecības nozari, kopumā atbilst attiecīgajām
prasībām. Importa kontroles
pasākumi attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtikas
produktiem un dzīvniekiem Attiecībā uz importa un
tranzīta kontroles pasākumiem PVB veikusi 30 revīzijas.
Visās dalībvalstīs ir visaptverošas oficiālās
sistēmas importa kontrolei, un tās lielākoties darbojas pareizi. It īpaši vienotas
datorizētas sistēmas izstrāde un piemērošana
attiecībā uz importu sistēmā TRACES ir atvieglojusi
un vienkāršojusi daudzas robežkontroles punktos veiktās
procedūras un uzlabojusi saziņu starp dalībvalstīm ar
importu un tranzītu saistītos jautājumos. Tā ir arī
atvieglojusi iespēju pārraudzīt ES importa struktūru.
Tomēr trūkums ir tas, ka dažas no lielākajām
importētājām dalībvalstīm sistēmu TRACES joprojām
izmanto nepilnīgi. Revīzijās
konstatēti vairāki risināmi jautājumi. Spēkā esošie
noteikumi attiecībā uz tādu sūtījumu pārkraušanas
kontroles pasākumiem, kuru izcelsmes valsts ir trešā valsts un kuri
tiek vesti uz citu trešo valsti, ir sarežģīti un grūti
īstenojami, un tas jo īpaši attiecas uz prasību sniegt
paziņojumu attiecīgajiem robežkontroles punktiem un uzraudzīt un
pārbaudīt izvešanu noteiktajā termiņā. Lai arī ar
šīm grūtībām saskaras visas ostas, visbiežāk tās
skar lielās ostas, kurās tiek pārkrauta lielākā
daļa sūtījumu. Kamēr nav pārskatīti
spēkā esošie noteikumi, ir veikti daži grozījumi
piemērojamos termiņos un izdoti norādījumi, lai
padarītu šos noteikumus efektīvākus un vieglāk
īstenojamus. Pastāv būtiskas
atšķirības starp uzraudzības plāniem, ko dalībvalstis
piemēro attiecībā uz ievestajiem sūtījumiem.
Būtiski atšķiras uzraudzības stratēģijas, paraugu ņemšanas
līmeņi un testējamo produktu un to izcelsmes avotu diapazons. Kompetentās
iestādes nesistemātiski piemēro piespiedu izpildes
pasākumus un sankcijas, lai uzlabotu atbilstību tādās
jomās kā sūtījumu paziņošana pirms to fiziskas
pienākšanas un oficiālās dokumentācijas pareiza
aizpildīšana. Veterināro
medikamentu un piesārņotāju atliekvielas PVB ir veicis 20 revīzijas
dalībvalstīs attiecībā uz veterināro medikamentu un
piesārņotāju atliekvielām. Turpmāk ir
izklāstīti galvenie šajās revīzijās gūtie
secinājumi. Lielākajā
daļā dalībvalstu laboratorijas, kas veic analīzes, ir
akreditētas atbilstīgi ISO 17205:2005, taču būtiski
atšķiras akreditējamo atliekvielu metožu skaits. Šādas metožu
akreditācijas nosacījumi un procedūras ir atkarīgas no
valsts akreditācijas iestāžu politikas. Ja tās piekrīt piemērot
“elastīgu akreditāciju”, laboratorija var papildināt
akreditēto metodi ar vielu/matricu/sugu kombinācijām pēc
tam, kad ir izpildīti sākotnējie akreditācijas
kritēriji, nelūdzot akreditācijas iestādes
apstiprinājumu katru šādu reizi. Ja valsts akreditācijas
iestādes pieprasa iesniegt katru šādu papildu metodi
apstiprināšanai, kas parasti notiek saistībā ar
ikgadējām revīzijām, šī procedūra ir
ievērojami gausāka un bieži vien laboratorijām rada arī
lielākas izmaksas. Komisijas
Lēmumā 2002/657/EK sniegti oficiālajām atliekvielu
laboratorijām saistoši norādījumi par atliekvielu metožu
validāciju. Lai arī šī saskaņotā pieeja
dalībvalstīs veiktajai validācijai ir laikietilpīga un
nedaudz sarežģīta, tā ir palīdzējusi saskaņot
dalībvalstu validācijas pieeju, paaugstinājusi rezultātu
ticamību un nodrošinājusi vadlīnijas atliekvielu
laboratorijām trešās valstīs. Zirgi, kuru
ārstēšanā izmantoti noteikti medikamenti, no pārtikas
aprites ir droši jāizslēdz uz sešiem mēnešiem (noteiktu
medikamentu gadījumā) vai pavisam. Šo informāciju norāda
zirga pases IX sadaļā, un šādai zirga pasei ir
jābūt izdotai attiecībā uz katru ES teritorijā esošo
zirgu no sešu mēnešu vecuma. Lai arī visu zirgu
reģistrācijas termiņš ir beidzies, dažās
dalībvalstīs šīs prasības īstenošanas pasākumi
joprojām nav pabeigti. Lielākajā daļā dalībvalstu
zirgu pases tiek pieprasītas un pārbaudītas kaušanas
gadījumā, taču ir ļoti maz tādu dalībvalstu, kas
kontrolē saikni starp noteiktu ārstēšanu un pases
IX sadaļā veiktajiem ierakstiem. Lielākajā
daļā dalībvalstu pārtikas aprites informācija kaušanas
gadījumā tiek sniegta par visiem dzīvniekiem neatkarīgi no
to sugas. Tomēr būtiski atšķiras tiesību aktu
interpretācija. Dažās dalībvalstīs īpašniekiem/turētājiem
pārtikas aprites informācijā ir jānorāda visas
ārstēšanas procedūras, kas dzīvniekam veiktas tā
dzīves laikā. Citās dalībvalstīs ir jāapliecina
vienīgi tas, ka dzīvnieki nav nokauti pirms tāda
izslēgšanas perioda beigām, kas piemērots attiecībā uz
konkrēto medikamentu.
3.3.
Citi informācijas avoti par kontroles
pasākumiem dalībvalstīs
Ziņojumi par nozarēm ES tiesību
aktu noteikumos par dažādiem pārtikas nekaitīguma,
dzīvnieku veselības un labturības un augu veselības
aspektiem dalībvalstīm paredzēts pienākums iesniegt
regulārus ziņojumus saistībā ar atsevišķām
specifiskām prasībām. Pamatojoties uz šiem valstu
ziņojumiem, Komisija sagatavo vairākus nozaru ziņojumus, kuros
sniegts pārskats par atsevišķu ES pārtikas aprites tiesību
aktos noteiktu aspektu īstenošanu, dažkārt ietverot specifisku
informāciju par oficiālo kontroli un tās rezultātiem
attiecīgajās jomās. Daži no
svarīgākajiem šādiem ziņojumiem ir ziņojumi par
transmisīvās sūkļveida encefalopātijas (TSE)
pārraudzību un pārbaudi atgremotājiem, zoonožu
tendencēm un avotiem, zoonožu ierosinātājiem un ar pārtiku
saistītu slimību uzliesmojumiem Eiropas Savienībā
(pilnvarota EFSA), paziņojamām liellopu un cūku
slimībām (saistībā ar ES iekšējo tirdzniecību),
ikgadējais ES mēroga ziņojums par pesticīdu atliekvielu
uzraudzību un ziņojumi par dzīvnieku slimību izskaušanas darba
grupas sanāksmēm. Šā
ziņojuma pielikumā ir iekļauta tabula, kurā
norādīti galvenie Komisijas ziņojumi, kas publicēti
pagājušajā gadā, un tīmekļa vietnes, kurās tie ir
publicēti. Ātrās
brīdināšanas sistēmas un citi ziņošanas instrumenti Pašreizējās ātrās brīdināšanas
sistēmas attiecībā uz pārtikas un barības
nekaitīgumu (RASFF), dzīvnieku slimību uzliesmojumiem (ADNS)
un augu slimību uzliesmojumiem (Europhyt) ir svarīgi instrumenti,
kas dod iespēju ātri reaģēt ārkārtas situācijās
un jaunu apdraudējumu situācijās, kā arī
informācijas avots par to, kādā veidā apdraudējumi un
slimības attīstās visā pārtikas ķēdē.
Minēto sistēmu sniegtie dati var būt svarīgs
rādītājs, kas ļauj konstatēt ar iedibinātajiem nekaitīguma
standartiem saistītās atbilstības nepilnības. Šo
pārtikas nekaitīguma un dzīvnieku slimību ātrās
brīdināšanas sistēmu detalizēti rezultāti katru gadu
tiek apkopoti RASFF un ADNS gada ziņojumos, kurus
publicē Komisijas tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/food/food/rapidalert/index_en.htm
http://ec.europa.eu/food/animal/diseases/adns/index_en.htm
. Komisija gatavojas atklāt
tīmekļa vietni, kurā tiks publicēti ikmēneša
aizturēšanas ziņojumi, kas sagatavoti, pamatojoties uz Europhyt —
ziņošanas instrumentu par sūtījumiem, kuri aizturēti ar
augu veselību saistītu iemeslu dēļ. Sistēma TRACES,
kas nodrošina informācijas apmaiņu starp Komisiju un
dalībvalstīm par kontroles pasākumiem, kuri veikti
attiecībā uz dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem
(vietējiem ražojumiem un ražojumiem, kas importēti no trešām
valstīm), ir vēl viens svarīgs datu avots, kurš nodrošina
informāciju ne tikai par attiecīgo pārvietoto preču
daudzumu, bet arī par oficiāli veiktajiem veterinārajiem
kontroles pasākumiem http://ec.europa.eu/food/animal/diseases/traces/index_en.htm.
Informācijas sniegšana SCOFCAH
sanāksmēs Dalībvalstis regulāri iepazīstina Pārtikas aprites
un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas (Standing
Committee of the Food Chain and Animal Health, SCOFCAH) sanāksmju
dalībniekus ar ziņojumiem par kontroles pasākumiem. Tie var
būt gan parastie ziņojumi par saslimstību ar pārtikas
izraisītām slimībām, dzīvnieku slimībām vai
augu slimībām un par šo slimību kontroli, gan ziņojumi par
neseniem slimību uzliesmojumiem un ārkārtas pasākumiem,
kas veikti šajā sakarā. Šie ziņojumi ir vēl viens
svarīgs informācijas avots, ko Komisija var izmantot, lai
novērtētu to, kā dalībvalstīs tiek veikta kontrole.
Pēdējos gados Komisija pasākusi publicēt šo
informāciju Komisijas tīmekļa vietnē līdz ar
attiecīgās sanāksmes protokolu. Dažās
jomās Komisija sagatavo arī šādu dalībvalstu iesniegto
ziņojumu kompilāciju un izplata tos, izmantojot
pastāvīgās komitejas procedūras (pieejami šajā
tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/food/committees/regulatory/index_en.htm).
3.4.
Komisijas uzraudzības pasākumi un izpildes
pasākumi
Visās šajā
ziņojumā apspriestajās jomās prioritāte ir
pastiprināta uzmanība izpildes pasākumiem un to
koordinācija. Šajā saistībā PVB revīzijas
ziņojumos sniegtajiem ieteikumiem ir būtiska nozīme. Šo
ieteikumu izpilde tiek sistemātiski uzraudzīta, šim nolūkam
izmantojot virkni pasākumu. Dalībvalstu
kompetentajām iestādēm tiek prasīts, lai tās
iepazīstina ar “rīcības plānu”, kurā aprakstīts,
kā tās īstenojušas vai plāno īstenot šos ieteikumus.
Komisija novērtē rīcības plānu un sistemātiski
uzrauga pasākumu īstenošanu, veicot vairākas turpmākas
uzraudzības darbības: a) vispārīgas turpmākas
uzraudzības revīzijas, kuru laikā PVB un dalībvalsts
iestādes satiekas, lai izskatītu attiecīgajai dalībvalstij
sniegto ieteikumu īstenošanas rezultātus; b) uz vietas veiktas
uzraudzības revīzijas attiecībā uz konkrētiem
jautājumiem vai rakstisku ziņojumu pieprasījumi un
c) augsta līmeņa divpusējas tikšanās visaptverošu vai
pastāvīgu problēmu gadījumā. Vēl viens
informācijas avots, kas var liecināt par neatbilstību vai
izpildes problēmām, ir sabiedrība locekļu vai nevalstisku
organizāciju pārstāvju sūdzības, un Komisija
rūpīgi seko tam, lai šīs sūdzības tiktu
izskatītas arī attiecīgajās dalībvalstīs ar
nolūku panākt labvēlīgu risinājumu. Attiecībā uz citiem instrumentiem un 2009. gadā un 2010. gadā
Komisija secināja, ka ES pilotprojekts, kas saskaņā ar
brīvprātības principu tika īstenots 15 dalībvalstīs
kopš 2008. gada aprīļa ar mērķi nodrošināt
ātrākas un pilnīgākas atbildes uz jautājumiem, kuri
rodas, piemērojot ES tiesību aktus, ir lietderīgs instruments,
jo uzlabo saziņu starp Komisiju un dalībvalstīm un ir
veicinājis ar izpildi saistīto problēmu atrisināšanu bez
formālu pārkāpuma procedūru ierosināšanas. Ja tomēr kompetentās iestādes neveic atbilstošus koriģējošus
pasākumus pastāvošo problēmu risināšanai un ja ar iepriekš
izklāstītajiem mehānismiem nav iespējams panākt
apmierinošu risinājumu vai nodrošināt pietiekamu progresu, Komisija
var ierosināt pārkāpuma procedūru, lai
dalībvalstī panāktu atbilstību. Šādi bija jārīkojas trijos ar Grieķiju
saistītos gadījumos, jo tā pastāvīgi neievēroja
virkni svarīgu ES pārtikas nekaitīguma tiesību aktu
komponentu. Tiesa pieņēma trīs spriedumus, kuros Grieķija
tika nosodīta par ES tiesību aktu nepiemērošanu. Proti: - PVB revīzijās tika konstatēti tādi ilgstoši,
būtiski un sistemātiski trūkumi saistībā ar
Grieķijas veikto oficiālo kontroli, kuru pamatā galvenokārt
bija cilvēkresursu trūkums Grieķijas veterinārajos
dienestos. Gan centrālās administrācijas, gan
decentralizēto iestāžu veiktā oficiālā kontrole nebija
efektīva un nesniedza būtiskus rezultātus. Tiesa secināja,
ka Grieķijas iestādes nav veikušas pietiekamus pasākumus, lai
atrisinātu šīs problēmas[7]. - Tiesa secināja arī to, ka Grieķija nav pareizi
piemērojusi galvenos ES tiesību aktu noteikumus par tādiem
dzīvnieku blakusproduktiem, kas nav paredzēti lietošanai
pārtikā[8], un
par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas laikā un
kautuvēs[9]. Papildus tam Komisija 2010. gadā izdeva argumentētus
atzinumus attiecībā uz Itāliju un Spāniju. - Itālijas gadījumā PVB revīzijās tika
konstatēts, ka darbinieku trūkums mazina Itālijas iestāžu
spēju pildīt pienākumus, kas tām noteikti ES augu
veselības tiesību aktos. Tādēļ Itālija daudzos
gadījumos nav izpildījusi paziņošanas prasības.
Turklāt pēc tam, kad PVB konstatēja šo problēmu, Itālijas
iestādes hroniski nespēja nodrošināt ciešu, ātru,
tūlītēju un efektīvu sadarbību ar Komisiju. - Spānijas gadījumā PVB
revīzijās tika konstatēts, ka Spānija nav pareizi
piemērojusi ES dzīvnieku labturības prasības šādos
jautājumos: pārvadātāju pilnvarošana; transportlīdzekļu
apstiprināšana; pārvadājumu žurnālu kontrole;
pārbaudes, kurās noteic dzīvnieku fizisko piemērotību
pārvadāšanai; inspekcijas; sodi. Papildu informācija par pārkāpumiem ir pieejama gada
pārskatos par ES tiesību aktu piemērošanas uzraudzību, kas
publicēti šajā Komisijas tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/eu_law/infringements/infringements_annual_report_en.htm.
4.
Secinājumi
Kopumā dalībvalstis spēj pienācīgi
īstenot oficiālo kontroli visā pārtikas apritē un
ņem vērā pārtikas nekaitīguma, augu un dzīvnieku
veselības un dzīvnieku labturības jautājumus. Lai gan ir iespējams veikt turpmākus
uzlabojumus, panākumi sasniegti tādās jomās kā
kontroles instrumentu un resursu efektīva izmantošana un kontroles
pasākumu plānošana, īstenošana un koordinācija visās
nozarēs. Oficiālā kontrole un tiesību instrumenti, kas
izstrādāti tās efektivitātes optimizēšanai, ir ES
pārtikas aprites galvenie aspekti. Tie ļauj kompetentajām
iestādēm veikt kontroles pasākumus, pamatojoties uz pastāvošo
risku, konstatēt trūkumus un savlaicīgi tos risināt. Tie
arī nodrošina kompetentajām iestādēm jēgpilnu
pārskatu par situāciju pārtikas nekaitīguma un
veselības jomā. Dalībvalstu ziņojumi ir apliecinājums tam, ka valstu
kompetentās iestādes uztver savus pienākumus nopietni un ar
pieaugošu kompetences līmeni, ko apstiprina Komisijas ekspertu veikto
revīziju ziņojumos sniegtā informācija. Uz vietas veiktajām Komisijas revīzijām
attiecībā uz konkrētiem jautājumiem, kā arī
vispārējām turpmākās uzraudzības
revīzijām attiecībā uz visām nozarēm ir
īpaša nozīme, lai konstatētu novēršamos trūkumus un
nodrošinātu, ka tiek veikti koriģējoši pasākumi. Šie Komisijas revīzijas ziņojumi, kas papildina
dalībvalstu kontroles pasākumus, nodrošina spēcīgu
sistēmu dalībvalstu kontroles sistēmu efektivitātes
novērtēšanai. Lai pietiekami nodrošinātos pret neatbilstību ES
tiesību aktiem, Komisija vienmēr, kad tas nepieciešams, veic
atbilstīgus pasākumus, lai uzlabotu dalībvalstu
oficiālās kontroles un revīzijas sistēmas. _______________________ PIELIKUMS KOMISIJAS
NOZARU ZIŅOJUMI PAR ES TIESĪBU AKTU ĪSTENOŠANU PĀRTIKAS NEKAITĪGUMA, DZĪVNIEKU VESELĪBAS, DZĪVNIEKU
LABKLĀJĪBAS UN AUGU VESELĪBAS JOMĀ Ziņojums || Juridiskais pamats || Publikācija Gada ziņojums par transmisīvās sūkļveida encefalopātijas (TSE) uzraudzību un pārbaudi atgremotājiem ES || Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regulas (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai, 6. panta 4. punkts || http://ec.europa.eu/food/food/biosafety/tse_bse/monitoring_annual_reports_en.htm ES apkopotais ziņojums par zoonožu tendencēm un avotiem, zoonožu ierosinātājiem un ar pārtiku saistītiem slimību uzliesmojumiem Eiropas Savienībā || Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra Direktīvas 2003/99/EK par zoonožu un zoonožu ierosinātāju uzraudzību, ar kuru groza Padomes Lēmumu 90/424/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 92/117/EEK, 9. panta 2. punkts (Pilnvarota EFSA, izstrādājusi EFSA sadarbībā ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru (ECDC)) || http://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/doc/2090.pdf Pārtikas un dzīvnieku barības nekaitīguma ātrās brīdināšanas sistēmas (RASFF) gada ziņojums || Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulas (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu, 50. pants || http://ec.europa.eu/food/food/rapidalert/rasff_publications_en.htm Ziņojums || Juridiskais pamats || Publikācija ES mēroga pesticīdu atlieku uzraudzības gada ziņojums || Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 23. februāra Regulas (EK) Nr. 396/2005, ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK, 32. pants (Pilnvarota EFSA) || http://ec.europa.eu/food/fvo/index_en.cfm. http://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/1646.htm Gada ziņojums par pārtikas apstarošanu || Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 22. februāra Direktīvas 1999/2/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtiku un pārtikas sastāvdaļām, kas ir apstrādātas ar jonizējošo radiāciju, 7. panta 3. punkts || http://ec.europa.eu/food/food/biosafety/irradiation/index_en.htm Komisijas dienestu darba dokuments par atlieku uzraudzības valsts plānu ieviešanu dalībvalstīs || Padomes 1996. gada 29. aprīļa Direktīvas 96/23/EK, ar ko paredz pasākumus, lai kontrolētu noteiktas vielas un to atliekas dzīvos dzīvniekos un dzīvnieku izcelsmes produktos, un ar ko atceļ Direktīvu 85/358/EEK un Direktīvu 86/469/EEK, kā arī Lēmumu 89/187/EEK un Lēmumu 91/664/EEK, 8. pants || http://ec.europa.eu/food/food/chemicalsafety/residues/control_en.htm Ziņojums || Juridiskais pamats || Publikācija Komisijas gada ziņojumi par dalībvalstu īstenoto putnu gripas uzraudzību attiecībā uz mājputniem un savvaļas putniem || 19. panta 1. punkts Komisijas Lēmumā 2006/875/EK un 9. panta 1. punkts Komisijas Lēmumā 2006/876/EK, ar kuru apstiprina dzīvnieku slimību, dažu TSE izskaušanas un uzraudzības programmas un zoonožu profilakses programmas, ko 2007. gadam iesniegušas Bulgārija un Rumānija || http://ec.europa.eu/food/animal/diseases/controlmeasures/avian/eu_resp_surveillance_en.htm Ziņojumi par darba grupu (TF) ekspertu apakšgrupu sanāksmēm (liellopu bruceloze, aitu un kazu bruceloze, liellopu tuberkuloze un trakumsērga) slimību izskaušanas pārraudzībai dalībvalstīs || Darba grupa tika izveidota 2000. gadā kā pasākums, kas paredzēts Komisijas Baltajā grāmatā par pārtikas nekaitīgumu. || http://ec.europa.eu/food/animal/diseases/eradication/taskforce_en.htm Ziņojums || Juridiskais pamats || Publikācija Gada ziņojums par dalībvalstu iesniegumiem saistībā ar dzīvnieku izcelsmes produktu importu personīgajam patēriņam, kurā apkopota būtiska informācija par regulā paredzēto noteikumu popularizēšanai un īstenošanai veiktajiem pasākumiem || Komisijas Regulas (EK) Nr. 206/2009/EK par dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumu ievešanu Kopienā personīgam patēriņam 7. panta 1. punkts (ar ko atceļ Komisijas Regulas (EK) Nr. 745/2004 5. panta 1. punktu) || http://ec.europa.eu/food/animal/animalproducts/personal_imports/sum_personal_imports_2005_2007_final.pdf Dzīvnieku labturība: pārvadāšanas regula || Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas un saistīto darbību laikā un grozījumu izdarīšanu Direktīvās 64/432/EEK un 93/119/EK un Regulā (EK) Nr. 1255/97 27. panta 2. punkts || http://ec.europa.eu/food/animal/welfare/transpor t/inspections_reports_reg_1_2005_en.htm [1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada
29. aprīļa Regula (EK) Nr. 882/2004 par
oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības
pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un
pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un
dzīvnieku labturības noteikumiem (OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.). [2] Kopš 2010. gada termins
“inspekcija” ir aizstāts ar terminu “revīzija”, lai atspoguļotu
plašāku Pārtikas un veterinārā biroja (PVB) darbības
jomu. Šajā ziņojumā
norādes ērtības labad galvenokārt izmantots termins
“revīzija”. [3] COM(2010) 441
galīgā redakcija, 25.8.2010. [4] Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra
Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites
tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido
Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras
saistībā ar pārtikas nekaitīgumu. [5] Riska analīze un kritisko kontroles
punktu noteikšana [Hazard Analysis and Critical Control Points]. [6] Komisijas 2009. gada 24. jūlija
Regula (EK) Nr. 669/2009, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta
un Padomes Regulu (EK) Nr. 882/2004 saistībā ar
dzīvnieku barības un pārtikas, kas nav dzīvnieku izcelsmes
barība un pārtika, pastiprinātu importa oficiālo kontroli
un groza Lēmumu 2006/504/EK. [7] Tiesas 2009. gada 23. aprīļa
spriedums lietā C-331/07. [8] Tiesas 2009. gada 17. decembra
spriedums lietā C-248/08. [9] Tiesas 2009. gada 10. septembra
spriedums lietā C-416/07.