SATURS

1........... Ievads............................................................................................................................ 2

2........... Jaunākie sasniegumi tiesiskā un institucionālā regulējuma jomā SPTAJ tīklā....................... 2

2.1........ Tiesiskais regulējums....................................................................................................... 2

2.2........ Jaunākie sasniegumi institucionālā regulējuma jomā.......................................................... 3

2.3........ SPTAJ sistēma............................................................................................................... 3

2.4........ SPTAJ tīklam piešķirtie līdzekļi....................................................................................... 4

2.5........ SPTAJ komiteja............................................................................................................. 5

3........... Daudzi uzlabojumi un turpmāk veicamie pasākumi SPTAJ tīklā........................................ 5

3.1........ Statistikas tendences pārskata periodā............................................................................ 5

3.2........ Vispārējais novērtējums.................................................................................................. 6

3.3........ Turpmāk veicamie pasākumi SPTAJ tīklā........................................................................ 8

4........... Kopīgi pasākumi un ierēdņu apmaiņa citās sadarbības jomās............................................ 9

4.1........ Kopīgi pasākumi un ierēdņu apmaiņa............................................................................... 9

4.2........ Starptautiskā sadarbība................................................................................................... 9

5........... Secinājumi un turpmākā rīcība......................................................................................... 9

5.1........ Secinājumi...................................................................................................................... 9

5.2........ Turpmākā rīcība........................................................................................................... 11

PIELIKUMS.............................................................................................................................. 13

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par to, kā piemērota Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 27. oktobra Regula (EK) Nr. 2006/2004 par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā (“Regula par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā”)

1. Ievads

Tā kā patērētāji iegādājas pakalpojumus un preces, iekšējais tirgus ir kļuvis par viņu ikdienas dzīves daļu. Lai pilnīgi izpaustu tirgus piedāvātās potenciālās priekšrocības un jaunas iespējas izvēles, kvalitātes un cenas ziņā, Eiropas patērētājiem jābūt pārliecinātiem, ka viņu tiesības ir aizsargātas visur, kur viņi izvēlas iepirkties. Tas īpaši attiecas uz iekšējā tirgus tiešsaistes dimensiju.

Tāpēc 2004. gadā tika pieņemta regula par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā[1] („Regula”). Tajā paredzēta sistēma, kas dod iespēju tās īstenotājiem dalībvalstīs cieši sadarboties, lai ātri un efektīvi apturētu komercdarbības praksi, kura ir pretrunā patērētāju tiesībām, ja patērētāji un tirgotāji atrodas dažādās valstīs. Regulā paredzēts garantēt uzņēmumiem vienlīdzīgus nosacījumus un piedāvāt nodrošināt negodīgu tirgotāju izslēgšanu no tirgus.

Prasība iesniegt šo ziņojumu ir noteikta Regulas 21. pantā, kurā paredzēts reizi divos gados veikt Regulas piemērošanas novērtējumu. Šis ziņojums aptver 2009. un 2010. gadu. Tas ir otrais Komisijas izstrādātais divgadu ziņojums[2].

Ziņojumā apvienots gan Komisijas vērtējums par tendencēm, gan atgriezeniskā saite no dalībvalstu sagatavotajiem ziņojumiem, kuri iesniegti Komisijai 2011. gada pirmajā ceturksnī. Tajā galvenā uzmanība tiek pievērsta ar Regulu izveidotā sadarbības patērētāju tiesību aizsardzības jomā (turpmāk “SPTAJ”) tīkla darbībām, kā arī tiek pārbaudīts, vai Komisijas 2009. gada divgadu ziņojumā apzinātie trūkumi ir veiksmīgi novērsti.

Ziņojums arī jāvērtē, ņemot vērā apsvērumus par panākumiem, kas gūti, lai sasniegtu regulas mērķi — stiprināt patērētāju ekonomisko interešu aizsardzību[3].

2. Jaunākie sasniegumi tiesiskā un institucionālā regulējuma jomā SPTAJ tīklā 2.1. Tiesiskais regulējums

Regulā minētos sadarbības mehānismus piemēro tikai pielikumā uzskaitīto tiesību aktu īstenošanai.

Tā kā Regula tika pieņemta 2004. gadā, vairāku tiesību aktu priekšlikumu rezultātā pielikums ir grozīts, galvenokārt tāpēc, lai paplašinātu tiesību aktu sarakstu (piemēram, Direktīvas par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju 13. panta iekļaušana[4] 2009. gada novembrī). Papildu grozījumus ieviesa, mainot Direktīvas par maldinošu un salīdzinošu reklāmu[5] darbības jomu un atceļot Direktīvu 87/102/EEK par patēriņa kredītiem.

Lai novērstu jebkādu iespējamo neskaidrību par Regulas darbības jomu, Komisija 2010. gadā iesniedza tiesību akta priekšlikumu[6], ko pieņēma 2011. gada 14. septembrī un ar ko grozīja Regulas pielikumu, lai atspoguļotu visus kopš 2004. gada izdarītos grozījumus. Tas jo īpaši sniegs juridisko skaidrību attiecībā uz jaunās Direktīvas 2008/48/EK[7] par patēriņa kredītlīgumiem[8] iekļaušanu.

2.2. Jaunākie sasniegumi institucionālā regulējuma jomā

SPTAJ tīkls ietver valstu īstenošanas iestādes, par kurām dalībvalstis paziņo Komisijai. Katru gadu šo iestāžu sarakstu publicē Oficiālajā Vēstnesī[9].

Kopš 2009. gada tīkla darbība institucionālā regulējuma jomā kopumā kļuvusi stabilāka, jo pirmie divi darbības gadi bija zīmīgi ar to, ka dalībvalstis centās pilnīgi izveidot SPTAJ tīklu.

Daži no iepriekš minētajiem Regulas pielikuma grozījumiem ir ietekmējuši tīklu: 1) iestādes, kuras ir atbildīgas par Direktīvas 2008/48/EK par patēriņa kredītlīgumiem īstenošanu, tika uz laiku atstādinātas, kamēr tiek pieņemts regulas grozījums, un 2) kā paziņots Komisijai, tīklam tikušas pieslēgtas jaunas iestādes, kuras ir atbildīgas par Direktīvas par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju 13. panta īstenošanu.

Citas tīklā veiktās korekcijas, par kurām Komisijai paziņots pēc tam, kad, piemēram, notikusi ministru maiņa valsts līmenī, tiek īstenotas, neradot negatīvu ietekmi uz tīklu, izņemot vienu dalībvalsti, kura ziņo par ievērojamām grūtībām un kavējumiem valsts līmenī saistībā ar vienu iestādi.

Tagad ļoti reti nav pieslēguma kopīgam IT rīkam, ko lieto tīklā, un parasti tas novērojams jomās, kurās sadarbībai ir gadījuma raksturs (piemēram, Direktīvas 2001/83/EK 86.–100. panta īstenošana). Komisija turpina cieši uzraudzīt šīs situācijas.

2.3. SPTAJ sistēma

Viens no SPTAJ tīkla galvenajiem elementiem ir SPTAJ sistēma — kopīgs IT rīks, kuru iestādes izmanto informācijas apmaiņai.

Pārskata periodā, izmantojot 2006. gadā izveidotās galveno lietotāju grupas palīdzību, Komisija ir centusies uzlabot šo rīku un veicināt tā draudzīgumu lietotājiem.

Attiecībā uz Regulas 9. pantu tika pabeigts ievērojams sagatavošanas darbs, kurš notika pirms jaunu IT iespēju izstrādes. Šā panta īstenošana saistībā ar IT rīku bija atlikta saskaņā ar dalībvalstu vienošanos, lai iegūtu pietiekamu praktisko pieredzi par vērienīgām pārbaudēm, pirmajiem saskaņotajiem tirgus uzraudzības un īstenošanas pasākumiem, ko veica SPTAJ tīklā. Šo jauno funkciju īstenošana 2012. gadā veicinās īstenošanas pasākumu koordināciju, kurā būs iesaistītas vairākas iestādes.

Citi lietotāju ieteiktie tīkla uzlabojumi ir meklēšanas funkcijas pilnveidošana un SPTAJ sistēmas pārveide daudzvalodu rīkā. Lietotāji arī norādīja, ka rīks darbojas lēni. Komisijas IT dienests šo jautājumu ir pārbaudījis, un tas tiek risināts.

Pārskata periodā uzmanība tika pievērsta arī datu aizsardzības apsvērumiem. Komisijas galvenā prioritāte ir bijusi īstenot lielāko daļu no ieteikumiem, ko 2007. gada septembrī sniedza 29. pantā noteiktā darba grupa, kurā ietilpst valstu datu aizsardzības iestādes. Attiecīgais Komisijas lēmums[10] un ieteikums[11] tika izstrādāti un apspriesti ar dalībvalstīm 2010. gadā un oficiāli pieņemti 2011. gada 1. martā. Papildu datu aizsardzības garantijas SPTAJ sistēmā, piemēram, tādi brīdinājumi lietotājiem, kas parādās kā iznirstoši paziņojumi darba procesa galvenajos posmos, tika īstenotas jau iepriekš 2009. gadā.

Šajā periodā Komisija arī cieši sadarbojās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju (EDAU), lai pabeigtu iepriekšējas pārbaudes procedūru. EDAU atzinumā[12] ir apstiprināts, ka Regula nodrošina stabilu juridisko pamatu informācijas apmaiņai, un ir atzinīgi vērtēti Komisijas centieni integrēt datu aizsardzību IT rīka struktūrā, kā arī tīklā noteiktajā kopīgajā izskatīšanas procedūrā. Tomēr EDAU iesaka veikt turpmākus uzlabojumus.

Steidzamības kārtā ir jārisina jautājums par darboties spējīga mehānisma atrašanu, lai izskatītu no datu subjektiem ienākošos pieprasījumus par piekļuves tiesībām un atbildētu uz šādiem pieprasījumiem. Šāda koordinācijas mehānisma izveidošana ir ļoti sarežģīta. Galvenais uzdevums būs nodrošināt pareizu līdzsvaru starp tiesībām uz privāto dzīvi un personas datu aizsardzību un vajadzību apmainīties ar informāciju saistībā ar Regulā minēto īstenošanu un sadarbību pārbaudes jomā, lai apturētu ES tiesību aktu pārkāpumus patērētāju tiesību jomā. Tiesību aktu būtiskās atšķirības patērētāju tiesību un datu aizsardzības jomā dalībvalstīs padara šo jautājumu vēl sarežģītāku.

EDAU ieteikto pārējo uzlabojumu īstenošana, piemēram, jaunu IT iespēju izstrāde, tiks novērtēta otrajā posmā, tiklīdz tīkla iestādes un Komisija būs vienojušās par kopīgā koordinācijas mehānisma principiem.

2.4. SPTAJ tīklam piešķirtie līdzekļi

Attiecībā uz 2009. gadu valsts divgadu ziņojumos sniegta ierobežota informācija par līdzekļiem, kurus valstu iestādes piešķīrušas regulas piemērošanai. Vairumā gadījumu dalībvalstis ziņo, ka SPTAJ pasākumi ir iekļauti vispārējos pasākumos un iestāžu budžetos; tādējādi to datu vākšana, kuri attiecas uz SPTAJ, šķiet nerealizējama.

Dažos ziņojumos norādīts, ka, tā kā nav konkrētas informācijas par līdzekļiem, SPTAJ pasākumos ieinteresētās iestādes bieži atturas no lēmuma par iesaistīšanos, jo tām nav pieejami vajadzīgie līdzekļi. Tas jo īpaši, bet ne tikai, attiecas uz tīkla kopīgajiem pasākumiem, kā arī uz ierēdņu apmaiņu; abus šos projektus līdzfinansē no ES budžeta.

Pamatojoties uz pašlaik Komisijai pieejamajiem datiem, nav iespējams nepārprotami novērtēt, vai dalībvalstis pilnīgi izpilda savas saistības saskaņā ar Regulas 4. panta 7. punktu, kurā aicināts nodrošināt iestādēm pienācīgu finansējumu.

Tomēr valstu ziņojumos ietverti pierādījumi, ka tīkla efektivitāti (un tādējādi arī lietderību) var mazināt līdzekļu ierobežojumi iestādēs. Dažos gadījumos tas attiecas uz vienotajiem sadarbības birojiem, kuriem kā koordinatoriem valsts līmenī ir būtiska nozīme regulas piemērošanā, jo īpaši valstīs, kurās Regulas īstenošanas uzdevumus veic vairākas iestādes. Šis jautājums tiks sīkāk analizēts saistībā ar pašreiz notiekošo SPTAJ tīkla vispārējo novērtēšanu.

2.5. SPTAJ komiteja

Regula nosaka, ka tiek izveidota dalībvalstu pārstāvju komiteja, SPTAJ komiteja, kura palīdz Komisijai veikt īstenošanas uzdevumus.

Pārskata periodā komiteja tikās trīs līdz četras reizes gadā. Tā 2010. gada 6. decembrī izdeva labvēlīgu atzinumu par grozījumu projektu Komisijas lēmumam[13], ar ko īsteno Regulu (Komisija lēmumu pieņēma 2011. gada 1. martā). Grozījumā noteikti jauni Regulas 9. panta īstenošanas noteikumi un likvidēti trūkumi, sniedzot skaidrojumu saistībā ar informācijas dzēšanu SPTAJ sistēmā.

Komitejai ir svarīga nozīme attiecībā uz SPTAJ tīklu. Tā nodrošina platformu diskusijām par patērētāju aizsardzības tendencēm, izstrādā SPTAJ tīklā kopīgu pieeju īstenošanai, apstiprinot kopīgus standartus un pamatnostādnes (piemēram, Interneta pārbaužu rokasgrāmatu, SPTAJ darbības pamatnostādnes) un sniedz SPTAJ tīklam operatīvās norādes, kuras ietvertas ikgadējos īstenošanas rīcības plānos. Īstenošanas rīcības plānos galvenā uzmanība tiek pievērsta kopīgiem pasākumiem, kurus veic tīkls, piemēram, ikgadējām interneta pārbaudēm, „vērienīgām pārbaudēm”.

SPTAJ tīkla panākumi lielā mērā ir atkarīgi no Komitejas sniegtā stimula un atbalsta, kas nepieciešams, lai sasniegtu tīkla mērķus.

Komisija turpina pētīt, vai patērētāju tiesību aizsardzības politikas tīklam (CPN), kura sanāksmēs pulcējas valsts patērētāju tiesību aizsardzības ministriju ģenerāldirektori, arī varētu būt konkrēta nozīme.

3. Daudzi uzlabojumi un turpmāk veicamie pasākumi SPTAJ tīklā 3.1. Statistikas tendences pārskata periodā

Kopumā tīklā izskatīto lietu skaits ir līdzīgs iepriekšējā pārskata periodā izskatītajam, t. i., aptuveni 540 lūgumi sniegt informāciju vai veikt īstenošanas pasākumus, lai apturētu atklāto pārkāpumu[14]. Tomēr ir ievērojami samazinājies brīdinājumu skaits, t. i., vienpusējie ziņojumi, kurus viena iestāde sūta citām attiecīgajām iestādēm, lai brīdinātu par patērētāju tiesību pārkāpumu, kurš atklāts vai par kuru pastāv pamatotas aizdomas.

Attiecībā uz pārkāptajām direktīvām visbiežāk sastopamais pārkāpumu veids no visiem tīklā izskatītajiem pārkāpumiem ir saistīts ar Direktīvas 2005/29/EK par negodīgu komercpraksi noteikumu pārkāpšanu attiecībā uz maldinošu un/vai krāpniecisku reklāmas praksi[15], kam seko E-komercijas direktīvas[16] noteikumu pārkāpumi.

Kopš paša sākuma vairums tīklā izskatīto lietu attiecas uz praksēm, kurās izmanto tiešsaistes reklāmas līdzekļus: 2010. gadā 45 % no informācijas lūgumiem attiecās uz ziņojumiem, kuri sasniedz patērētājus e-pastu, īsziņu vai interneta veidā. Šis pats skaitlis attiecībā uz īstenošanas līgumiem pieaudzis līdz 77 %. Daļēji tas skaidrojams ar ikgadējām „vērienīgām pārbaudēm”, kuras veic SPTAJ tīklā. Šajās „vērienīgajās pārbaudēs” iestādes vienlaikus pārbauda kādas izvēlētās jomas tiešsaistes vietņu atbilstību tiesību aktu prasībām. Šajās saskaņotajās pārbaudēs atklāto pārkāpumu pārraudzības rezultātā palielinās informācijas apmaiņa starp iestādēm. Turklāt jaunās tehnoloģijas (piemēram, internets) piedāvā iespējas viegli sasniegt potenciāli ievērojamu patērētāju skaitu, un šajā ziņā, ļoti iespējams, var rasties tipisks kolektīvo interešu „SPTAJ pārkāpums”.

Kopš 2009. gada otrās puses vērojams relatīvs tīklā izskatīto lietu skaita samazinājums attiecībā uz jauniem iestāžu iesniegtiem gadījumiem. (Skatīt šā ziņojuma pielikumu par 2009.–2010. gada statistikas datiem). Līdz šim minētā tendence nav skārusi īstenošanas lūgumus, kuru skaits saglabājies diezgan stabils — 2010. gadā SPTAJ sistēmā reģistrētas 120 jaunas lietas.

Konkrēti šīs tendences iemesli vēl nav noskaidroti, un, iespējams, ir jāņem vērā vairāki faktori. Iestādes nav ziņojušas par pārrobežu patērētāju tiesību aktu pārkāpumu skaita samazinājumu, taču tās savos ziņojumos uzsvērušas vajadzību panākt vienošanos par īstenošanas prioritātēm. Šajā saistībā arī jānorāda, ka pašās pēdējās vērienīgajās pārbaudēs ir atklāts mazāk pārrobežu problēmu nekā pirmajās pārbaudēs. Vēl viens faktors, kas jāņem vērā, ir tas, ka iestādes ir labāk iepazinušās ar SPTAJ regulā paredzētajiem sadarbības noteikumiem. Tādējādi ir sarucis ierosināto lietu skaits un tās tiek labāk sagatavotas, kā arī tiek racionālāk izmantoti Regulā paredzētie sadarbības mehānismi. Uzlabojumi lietu izskatīšanā ir ļāvuši samazināt arī vidējo laika periodu, kas nepieciešams savstarpējas palīdzības lūgumu izskatīšanai, piemēram, attiecībā uz īstenošanas lūgumiem šis periods ir sarucis no 177 dienām 2008. gadā līdz 92 dienām 2010. gadā. Visbeidzot būtu jāņem vērā daži tehniski aspekti: tagad datubāzes ļauj izskatīt lietas, kas attiecas uz daudziem pārkāpumiem, lai gan pirmajos gados iestādēm bija jāveido vairākas paralēlas lietas, t. i., viena lieta par katru pārkāpumu.

3.2. Vispārējais novērtējums

Šā ziņojuma pārskata periodu kopumā var nosaukt par tīkla pasākumu stabilizācijas un konsolidācijas periodu, lai gan iestādes ir ziņojušas par ierobežojumiem saistībā ar grūtībām ekonomikas un finanšu vidē, kurā tām jādarbojas. Tas ir vispārējs secinājums, kurš izriet no dalībvalstu divgadu ziņojumiem un Komisijas pieredzes, kas gūta, uzraugot tīklu.

Vairums iestāžu uzskata, ka tīklā ir pārvarētas sākotnējās grūtības, kuras bija raksturīgas diviem pirmajiem darbības gadiem. Mazāks ierosināto lietu vidējais ilgums (skatīt 4. tabulu pielikumā) liecina, ka kompetenti ierēdņi iestādēs arvien labāk apgūst savstarpējās palīdzības lūgumu izskatīšanu, kurus viņi saņem tīklā.

Turklāt SPTAJ tīklā ir izstrādāts stabils kopīgu pasākumu kodols papildus divpusējai īstenošanas sadarbībai. Šā kopīgā darba mērķis ir piešķirt jaunu ES mēroga dimensiju īstenošanai un patērētāju tiesību aizsardzībai iekšējā tirgū. Pēdējos divos gados šis kopīgais īstenošanas darbs ir kļuvis par tīkla pasākumu neatņemamu sastāvdaļu. Šā darba galvenais elements ir interneta aptaujas, t. i., „vērienīgas pārbaudes”, ko tīklā veic katru gadu. Tās dod konkrētus rezultātus patērētājiem šajā kopīgās īstenošanas posmā, kura laikā iestādes seko, kā noris atklāto pārkāpumu risināšana, lai nodrošinātu saskaņotību. Iestāžu grupa 2010. gadā nogalē iesaistījās jaunā (Komisijas līdzfinansētā) projektā, kurā pēta, kā vēl vairāk uzlabot tīkla tiešsaistes īstenošanas spējas, izmantojot uzlabotus tehniskus paņēmienus un zināšanu un kompetences sistemātiskāku apmaiņu.

Neseno tīklā notikušo attīstību var daļēji skaidrot ar faktu, ka iestādes pēdējos divos gados ir iemācījušās sadarboties tīklā, t. i., labāk apguvušas SPTAJ regulā noteiktos sadarbības mehānismus un Komisijas izstrādāto IT rīku, kurš paredzēts informācijas apmaiņai tīklā.

Kā uzsvērts vairākos valstu divgadu ziņojumos, tendence liecina arī par to, ka pasākumi, kas veikti, lai risinātu 2009. gadā pirmajā divgadu ziņojumā norādītos trūkumus, devuši pozitīvus rezultātus.

Kopš iestādes katru gadu izstrādā mācību plānu, daudz efektīvāk tiek apmierinātas mācību vajadzības. Lai paplašinātu Komisijas iespējas attiecībā uz mācību piedāvājumu, 2009. gadā tika izveidots valstu konsultantu tīkls. Pārskata periodā notika arī centrālā palīdzības dienesta reorganizācija, lai ātrāk atbildētu uz lietotāju jautājumiem.

Kopīgo pasākumu (un arī līdzekļu) plānošana, pieņemot ikgadējus īstenošanas rīcības plānus, nodrošina pārdomātu, strukturētu un pārredzamu plānošanas procesu. Ar šo plānu palīdzību tiek noteiktas kopīgu interešu jomas un tajos ietver visus kopīgos tīklā veiktos pasākumus, kuri papildina pamata (parasti divpusēju) īstenošanas sadarbību.

Vadlīniju izstrāde ir palīdzējusi pilnveidot kopīgo izpratni par sadarbību SPTAJ tīklā. Šīs vadlīnijas ietver „SPTAJ darbības pamatnostādnes”, ko sagatavojusi Komisija un kas sniedz praktiskas norādes par SPTAJ sadarbības mehānismu piemērošanu, pamatojoties uz kopīgo praksi, kura tika iztirzāta, 2009. gada decembrī apspriežoties ar iestādēm semināros par tīkla darbību.

Semināros, kurus regulāri organizēja kopš 2009. gada, iestādēm tiek piedāvāta papildu iespēja apmainīties ar viedokļiem, labāko praksi un tādējādi panākt kopīgu izpratni un/vai pieeju attiecībā uz īstenošanu. Par to, kādus tematus apspriedīs šajos semināros, iestādes vienojas apspriedēs, kas notikušas saistībā ar ikgadējo īstenošanas rīcības plānu. Tie ir dažādi temati, sākot no juridiskām apspriedēm attiecībā uz regulas pielikumā minēto patērētāju acquis vai tā daļas īstenošanu, līdz pat operatīvām apspriedēm par to, kā sagatavot pieprasījumu par īstenošanas pasākumiem.

Lai gan pēdējo divu gadu laikā SPTAJ tīkls ir konsolidējis savus pasākumus, radušies skaidri pierādījumi tam, ka tīkls vēl nav pilnībā īstenojis savu potenciālu. Joprojām ir dažas dalībvalstis, kuras nekad nav iesniegušas savstarpējās palīdzības lūgumu (vai tikai brīdinājumu), un ir ievērojams daudzums valstu, kuras apstrādā mazāk nekā 5 visu ietverto veidu lūgumus. Pašlaik var uzskatīt, ka no paša sākuma sistēmu aktīvi lieto ne vairāk kā 9 dalībvalstis.

3.3. Turpmāk veicamie pasākumi SPTAJ tīklā

Pirmajos darbības gados iestādes centās galvenokārt nodrošināt piekļuvi IT rīkam un apgūt jaunos sadarbības mehānismus. Tagad galvenā uzmanība jāpievērš tīkla piedāvāto iespēju pilnīgai izmantošanai, lai sasniegtu izvirzītos mērķus.

Jāturpina darbs turpmāk minētajās jomās.

Joprojām ievērojams ir to iestāžu skaits, kuras aktīvi neizmanto SPTAJ regulā noteiktos sadarbības mehānismus. Tas īpaši, bet ne tikai, attiecas uz to nozaru tiesību aktu īstenošanu, kuri uzskaitīti SPTAJ regulas pielikumā. Kā norādīts pirmajā divgadu ziņojumā, paralēlu tīklu pastāvēšana šajās jomās[17] var ietekmēt SPTAJ tīkla efektivitāti, tomēr tas vēl jāpierāda. Turklāt vairākas patērētāju iestādes dalībvalstīs reti izmanto SPTAJ tīklu. Tāpēc jāveic turpmāka analīze.

Lai gan ir izstrādāti kopīgi saskaņoti noteikumi un vadlīnijas, nav kopīgas izpratnes par to, kā izmantot Regulā noteiktos sadarbības rīkus. Daļējas zināšanas par noteikumiem un disciplīnas tūkums to piemērošanā ir šajā saistībā minētie faktori (piemēram, tikai dažas iestādes nodrošina regulāru atgriezenisko saiti attiecībā uz panākumiem, kas gūti īstenošanas un pārbaudes pasākumu jomā), tomēr pastāv arī ievērojamas atšķirības, kuras traucē efektīvāk izmantot SPTAJ mehānismus. Tas jo īpaši attiecas uz brīdinājumiem, par kuru izmantošanas veidu un laiku nav noteikta kopīga pieeja, kā arī uz īstenošanas pasākumu lūgumiem, par kuriem iestādēm ir (ļoti) atšķirīgi tiesiskās analīzes un pierādījumu standarti.

Nav kopīgas pieejas tīkla īstenošanas prioritātēm. Ikgadējos īstenošanas rīcības plānos ir apzinātas kopīgo interešu jomas, bet tās neietver visus tīkla pasākumus. Galvenais uzdevums būs turpināt veidot kopīgu izpratni par attiecīgajiem patērētāju jautājumiem un, iespējams, vienoties par kopīgiem standartiem, kuri nodrošina, ka visas iestādes lieto SPTAJ tīklu salīdzināmā veidā, tomēr neatsakoties no pienākuma atbildēt uz sadarbības lūgumu.

Nav izdevies radīt tīkla „korporatīvo identitāti”, un tas joprojām ir virtuāls tīkls, kuru apvieno kopīgs IT rīks. Saziņa starp lietu izskatītājiem, ja tā neskar attiecīgo lietu, joprojām notiek reti, un tas, iespējams, izskaidro faktu, kāpēc tīklā nekad netiek lietots SPTAJ sistēmas forums. Šajā saistībā, iespējams, zināma nozīme ir valodas barjerai, tomēr ar to nepietiek, lai skaidrotu saziņas trūkumu starp iestādēm.

Daži horizontāli jautājumi, no kuriem daudzi jau minēti 2009. gada divgadu ziņojumā, turpina ietekmēt SPTAJ tīklu.

· Valstu tiesību aktos patērētāju tiesību aizsardzības jomā pastāv atšķirības, tāpēc ES procedūras notiek ilgāk un rodas papildu sarežģījumi sadarbībā, jo iestādēm sākumā jāpārbauda, vai sadarbību var plānot un kādā apjomā.

· Piemērojamo tiesību aktu problēma turpina šķelt tīklu; tagad radušies jauni jautājumi saistībā ar semināriem, kuri veltīti šim tematam attiecībā uz piemērojamiem tiesību aktiem un valstu procesa noteikumiem.

· Pat pašā tīklā ir maz informācijas par veiksmīgi atrisinātām lietām, un tas var radīt priekšstatu, ka tīkls neattaisno cerības. Vienlaikus iestādes nav ieinteresētas sniegt šādu informāciju: tikai divu valstu divgadu ziņojumos ir iekļauti veiksmīgu lietu piemēri, lai gan prasība sniegt šādu informāciju ir ietverta kopīgajā struktūrā, par kuru visi bija vienojušies.

· Ir pausti atšķirīgi viedokļi par Komisijas nozīmi īstenošanas sadarbībā.

4. Kopīgi pasākumi un ierēdņu apmaiņa citās sadarbības jomās 4.1. Kopīgi pasākumi un ierēdņu apmaiņa

Pārskata periodā Komisija turpināja nodrošināt finansējumu gan kopīgiem pasākumiem, gan ierēdņu apmaiņas shēmai. Šo pasākumu galvenais mērķis ir nodrošināt SPTAJ iestādēm sistēmu apmaiņai ar labāko praksi un sadarbībai, kura palīdz izvairīties no darbu dublēšanas un atvieglot savstarpēju iepazīšanos un mācīšanos citam no cita.

Kā norādīts 2009. gada ziņojumos, atgriezeniskā saite valsts divgadu ziņojumos attiecībā uz šiem pasākumiem ir pozitīva: iestādes katru gadu nelielā apjomā, bet pastāvīgi izmanto šajā jomā pieejamo finansējumu.

Lai gan ir bijuši centieni padarīt šos pasākumus iestādēm pievilcīgus, tās savos ziņojumos uzsver grūtības, kuras ir līdzīgas 2009. gadā konstatētajām grūtībām.

Resursu ierobežojumu dēļ vairākas iestādes nepiedalās ierēdņu apmaiņā vai kopīgos projektos.

Sarežģītie noteikumi, kuri reglamentē piemērošanas procedūru un turpmāko finansējuma pārvaldību, attur kompetentās iestādes no iesaistīšanās šādos pasākumos. Vēl viens faktors, ar ko var skaidrot relatīvi nelielo ierēdņu apmaiņu skaitu, ir valodas barjera.

Ierēdņiem paredzētā shēma nav pietiekami elastīga, lai ātri reaģētu uz īstermiņa vajadzībām, kuras rodas pārbaužu gaitā.

4.2. Starptautiskā sadarbība

Padome piešķīra Komisijai atļauju sākt sarunas ar Amerikas Savienotajām Valstīm, lai 2009. gada maijā risinātu sarunas par sadarbības nolīgumu patērētāju tiesību aktu īstenošanas jomā. Šajā ziņojumā ietvertajā periodā notika vairākas sanāksmes ar Federālo tirdzniecības komisiju, ASV darījuma partneri, taču panākumi netika gūti saistībā ar atšķirīgo pieeju datu aizsardzībai.

5. Secinājumi un turpmākā rīcība 5.1. Secinājumi

SPTAJ tīkls atrodas savu pasākumu konsolidācijas un stabilizācijas posmā. Šajā ziņojumā ietvertajā periodā galvenie sasniegumi ir šādi.

· Ir atrisinātas pirmo dažu gadu sākotnējās problēmas (piemēram, grūtības savienojuma ndorošināšanā vai citi tehniski jautājumi saistībā ar datubāzes lietošanu).

· Iestādes ir iemācījušās efektīvāk lietot SPTAJ regulā noteiktos sadarbības rīkus, jo tās ir labāk iepazinušās ar IT rīku un jaunām procedūrām

· Vērienīgās pārbaudes, kuras koordinē un uzrauga Komisija, ir kļuvušas par regulāriem pasākumiem tīklā un nodrošinājušas tīkla pārredzamību, izmantojot attiecīgus preses pasākumus.

· Tīklā tiek apspriesti un plānoti saskaņoti pasākumi ikgadējos īstenošanas rīcības plānos.

· Efektīvāk tiek organizēti mācību kursi, pamatojoties uz ikgadējiem mācību plāniem un izmantojot valstu konsultantus.

· Pakāpeniski veidojas kopīga pieeja sadarbībai tīklā, izmantojot apspriedes semināros, kā arī četru darbības gadu laikā gūto praktisko pieredzi.

· Darbības pamatnostādnes, kuras, pamatojoties uz 2009. gada decembra seminārā izdarītajiem secinājumiem, izstrādājusi Komisija, sniedz praktiskas norādes kompetentiem ierēdņiem par to, kā tīkls strādā un kā sagatavot savstarpējas palīdzības lūgumus saskaņā ar SPTAJ regulu.

Tomēr pēdējo divu gadu darbības novērtējums liecina arī par to, ka trūkumi aizvien saglabājas un tīkls vēl nav pilnība īstenojis savu potenciālu. Vairākas iestādes reti lieto vai nekad nelieto SPTAJ sadarbības mehānismus, un daži no pirmo gadu visaktīvākajiem dalībniekiem ir samazinājuši savu līdzdalību, kas daļēji izskaidro tīkla pasākumu apjoma relatīvo samazinājumu jaunu lietu jomā kopš 2010. gada.

Pārrobežu īstenošanas sarežģītība, ko rada dažādie valstu patērētāju tiesību akti un atšķirības dalībvalstīs piemērojamos procesa noteikumos, ir kļuvusi vēl redzamāka salīdzinājumā ar pirmajiem tīkla darbības gadiem, kad iestādes galveno uzmanību pievērsa sistēmas lietošanas apguvei. Ilgstošas procedūras, atšķirīgas pieejas īstenošanai un atšķirīgi pieredzes līmeņi turpina pārbaudīt iestāžu gatavību darbam SPTAJ tīklā.

Dažos gadījumos iestāžu saskare ar grūtībām varētu būt pirmā norāde, ka jāveic SPTAJ regulā noteiktā tiesiskā regulējuma korekcijas, lai veicinātu pārrobežu īstenošanu. Tā var arī liecināt, ka valstu procedūras jāpārskata, ņemot vērā SPTAJ sadarbības sistēmu, lai nodrošinātu, ka iestādes spēj pilnībā sasniegt Regulā noteiktos mērķus.

SPTAJ regulas pielikuma tehniskais grozījums, ko pieņēma 2011. gadā, ieviesa papildu skaidrību attiecībā uz to noteikumu sarakstu, kuriem piemēro sadarbības mehānismus. Tomēr pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, lai sāktu likumdošanas procesu Regulas būtiskākai pārskatīšanai. Gluži pretēji, šis Komisijas novērtējums par ziņojumā ietvertajiem gadiem liecina, ka vairākas grūtības, ar kurām saskaras tīklā, var risināt, izmantojot esošo tiesisko regulējumu.

Tāpēc jāgūst vairāk pieredzes un informācijas, lai labāk formulētu viedokli par to, vai Regula ir jāpārskata un, ja ir, tad kā. Ir jāveic Regulas darbības jomas padziļināts novērtējums, tostarp jāapsver iespēja iekļaut pielikumā papildu materiālo tiesību aktus. Turklāt galvenais uzdevums nākamajos gados, kā arī svarīgs faktors, lai gūtu panākumus tīklā, joprojām būs atbilstošu līdzekļu piešķiršana iestādēm.

5.2. Turpmākā rīcība

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisijas pirmā prioritāte būs cieša sadarbība ar dalībvalstīm, lai risinātu esošajā tiesiskajā regulējumā noteiktos trūkumus.

Komisija ir noteikusi šādus uzdevumus, kurām īstermiņā un vidējā termiņā jāpievērš galvenā uzmanība un centieni:

· turpināt tīkla konsolidāciju, paplašinot tīkla IT rīka funkcijas, nodrošinot kompetentiem ierēdņiem mācības, kuru veic tīkla konsultanti, un nodrošinot, ka īstenošanas noteikumi veicina atbilstošu un ātrāku savstarpējās palīdzības lūgumu izskatīšanu.

· Turpināt kopīgo pasākumu finansēšana, lai veicinātu apmaiņu ar labāko praksi un pieredzi, taču vēlreiz izvērtēt pašreizējo ierēdņu apmaiņas shēmu, ņemot vērā gūto pieredzi un valstu iestāžu izteiktās piezīmes.

· Turpināt darbu ar iestādēm, lai izstrādātu kopīgu pieeju īstenošanai, izmantojot apspriedes semināros, kopīgus pasākumus un vērienīgās pārbaudes. Tīklam var sniegt labumu arī pētījumi par jauniem veidiem, kā veikt saskaņotu īstenošanu un Regulas 9. pantā paredzētos tirgus uzraudzības pasākumus. Šādu pieeju izmantoja 2009. un 2010. gada vērienīgajās pārbaudēs, kurās iestāžu grupa veica vērienīgu pārbaudi kopā ar citiem īstenošanas pasākumiem, lai panāktu maksimālu ietekmi. Ir vajadzīga diskusija arī par to, kā vislabāk izmantot brīdinājumus tīklā.

· Ir jāveicina tīkla pasākumu plānošana. Ikgadēji īstenošanas rīcības plāni ir pirmais solis tīkla iestāžu kopīgo interešu jomu noteikšanas virzienā, taču šis darbs ir jāturpina. Tas ir kļuvis vēl svarīgāk, jo iestādes strādā ierobežotu līdzekļu apstākļos un saskaras ar grūtībām, saskaņojot valstu un SPTAJ prioritātes. Iestādes pirmo reizi apsprieda šo jautājumu seminārā par pasākumu prioritāšu noteikšanu 2011. gada nogalē.

· Turklāt tīklā jāizstrādā efektīvāki īstenošanas prioritāšu noteikšanas veidi Eiropas līmenī, apvienojot valstu līmenī pieejamo nepastarpināto informāciju no patērētājiem un datus, ko apkopo, izmantojot tādus rīkus kā patēriņa tirgu rezultātu pārskats, jaunā sūdzību datubāze vai ECC tīkla datubāze. Attiecībā uz ES vērienīgajām pārbaudēm pašlaik iestāžu grupa pēta veidus, kā labāk atklāt jaunus draudus internetā un attiecīgi nodrošināt, ka tīklā var noteikt piemērotus pārraudzības pasākumus.

· Ir jāpastiprina centieni, lai popularizētu SPTAJ tīklu. Ar vērienīgajām pārbaudēm saistītie preses pasākumi piešķir tīkla sasniegumiem zināmu pārredzamību, taču joprojām ir pārāk maz informācijas par (parasti) divpusējas īstenošanas sadarbības rezultātiem. Valstu divgadu ziņojumos norādīts, ka darbs SPTAJ sniedzis patērētājiem taustāmus rezultātus, taču joprojām informācijas apjoms ir neliels. Vēlreiz jāuzsver, ka pašlaik iestāžu grupa izstrādā iekšējās un ārējās saziņas stratēģiju, kura būtu jāīsteno SPTAJ komitejas apstiprinātos saziņas plānos. Grupa jau ir sagatavojusi pirmo taustāmo rezultātu — periodisku biļetenu, kuru izsūta iestādēm divas reizes gadā.

Komisija turpina vērtēt SPTAJ regulā noteikto sadarbības sistēmu un procedūras ilgtermiņa perspektīvā, cenšoties izprast, vai dažas grūtības, ar kurām saskāries tīkls, nebūtu jārisina, izstrādājot attiecīgus tiesību aktus.

Šā ziņojuma konstatējumi ir pirmais posms šajā procesā, un tie ir bijuši pamats, izstrādājot uzdevumu kopumu ārējam novērtējumam, kuru Komisija gatavojas sākt un kura rezultāti gaidāmi 2012. gadā. Šajā saistībā ir jāpārbauda SPTAJ regulas pielikuma diezgan plašās darbības jomas ietekme uz tīkla lietderību un efektivitāti, jo īpaši jomās, kurās pastāv citas sadarbības sistēmas. Jānovērtē arī Komisijas nozīme tīkla pasākumos.

PIELIKUMS

1.                Kopējais savstarpējās palīdzības lūgumu skaits

Gads || Brīdinājumi (7. pants) || Informācijas lūgumi (6. pants) || Izpildes lūgumi (8. pants) || KOPĀ

2007 || 71 || 161 || 95 || 327

2008 || 100 || 122 || 170 || 392

2009 || 44 || 150 || 170 || 364

2010 || 37 || 89 || 134 || 260

KOPĀ || 252 || 522 || 569 ||

2.                Savstarpējās palīdzības lūgumi par pārkāpto direktīvu (2007–2010)

|| 6. pants. Informācija || 7. pants. Brīdinājumi || 8. pants. Īstenošana || KOPĀ

2007 || 2008 || 2009 || 2010 || 2007 || 2008 || 2009 || 2010 || 2007 || 2008 || 2009 || 2010

Direktīva 2005/29/EK par negodīgu komercpraksi || 1 || 86 || 125 || 68 || 0 || 40 || 30 || 29 || 4 || 73 || 112 || 86 || 654

Direktīva 84/450/EEK par maldinošu reklāmu || 48 || 0 || 0 || 0 || 34 || 0 || 0 || 0 || 35 || 0 || 0 || 0 || 117

Direktīva 2000/31/EK par elektronisko tirdzniecību || 3 || 9 || 13 || 16 || 7 || 20 || 14 || 8 || 15 || 48 || 54 || 40 || 247

Direktīva 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos || 21 || 10 || 30 || 6 || 15 || 7 || 6 || 1 || 10 || 14 || 14 || 37 || 171

Direktīva 97/7/EK par distances līgumiem || 11 || 4 || 18 || 22 || 4 || 11 || 2 || 4 || 9 || 22 || 35 || 19 || 161

Direktīva 97/55/EK, ar ko groza Direktīvu 84/450/EEK par maldinošu reklāmu, lai tajā iekļautu salīdzinošo reklāmu || 40 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 47

Direktīva 94/47/EK par tiesībām uz laiku izmantot nekustamo īpašumu || 27 || 0 || 0 || 0 || 1 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 30

Direktīva 85/577/EK par līgumiem, kas noslēgti ārpus uzņēmuma telpām || 1 || 10 || 2 || 3 || 0 || 6 || 0 || 1 || 1 || 0 || 7 || 5 || 36

Direktīva 2001/83/EK par cilvēkiem paredzētām zālēm || 2 || 0 || 3 || 0 || 3 || 2 || 0 || 0 || 6 || 2 || 4 || 7 || 29

Direktīva 1999/44/EK par patēriņa preču pārdošanu un saistītajām garantijām || 2 || 1 || 2 || 1 || 1 || 3 || 4 || 2 || 3 || 4 || 8 || 8 || 39

Regula (EK) Nr. 261/2004 par iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos || 1 || 1 || 0 || 0 || 1 || 2 || 0 || 0 || 3 || 4 || 7 || 1 || 20

Direktīva 98/6/EK par cenu norādīšanu || 0 || 0 || 1 || 2 || 0 || 1 || 0 || 0 || 2 || 3 || 5 || 1 || 15

Direktīva 90/314/EEK par kompleksiem ceļojumiem, kompleksām brīvdienām un kompleksām ekskursijām || 2 || 1 || 1 || 1 || 0 || 2 || 1 || 2 || 1 || 0 || 0 || 5 || 16

Direktīva 2002/65/EK par patēriņa finanšu pakalpojumu tālpārdošanu || 0 || 0 || 1 || 0 || 1 || 3 || 0 || 0 || 1 || 0 || 2 || 1 || 9

Direktīva 87/102 par patēriņa kredītu || 1 || 0 || 1 || 1 || 0 || 1 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5

Direktīva 89/552 par televīzijas raidījumu veidošanu un apraides noteikumu koordinēšanu || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2

3.                Savstarpējās palīdzības lūgumi pa sektoriem (2007–2010)

|| 2007 || 2008 || 2009 || 2010 || Kopā

6. pants || 8. pants || 7. pants || 6. pants || 8. pants || 7. pants || 6. pants || 8. pants || 7. pants || 6. pants || 8. pants || 7. pants

Apģērbi un apavi || 1 || 0 || 0 || 0 || 5 || 0 || 1 || 3 || 1 || 2 || 0 || 1 || 14

Saziņas līdzekļi || 0 || 2 || 1 || 4 || 25 || 15 || 9 || 24 || 4 || 3 || 8 || 2 || 97

Izglītība || 1 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3

Pārtika un bezalkoholiskie dzērieni || 1 || 1 || 1 || 2 || 0 || 0 || 4 || 2 || 0 || 2 || 3 || 3 || 19

Dzīvokļa iekārta, mājsaimniecības ierīces un regulāra mājsaimniecības uzkopšana || 0 || 1 || 0 || 1 || 1 || 1 || 9 || 6 || 1 || 5 || 4 || 1 || 30

Veselība || 6 || 11 || 6 || 5 || 14 || 6 || 6 || 11 || 1 || 9 || 10 || 2 || 87

Mājvieta, ūdens, elektrība, gāze un citi kurināmie || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 7

Dažādas preces un pakalpojumi || 30 || 10 || 9 || 8 || 24 || 12 || 24 || 27 || 18 || 17 || 27 || 6 || 212

Ārpus klasifikācijas || 10 || 9 || 4 || 59 || 39 || 35 || 37 || 23 || 5 || 11 || 9 || 6 || 247

Atpūta un kultūra || 35 || 13 || 4 || 15 || 13 || 17 || 23 || 33 || 7 || 26 || 39 || 9 || 234

Restorāni un viesnīcas || 5 || 2 || 1 || 19 || 0 || 8 || 6 || 5 || 0 || 7 || 4 || 3 || 60

Transports || 72 || 46 || 45 || 8 || 47 || 6 || 26 || 36 || 7 || 5 || 30 || 4 || 332

KOPĀ || 161 || 95 || 71 || 122 || 170 || 100 || 149 || 170 || 44 || 89 || 134 || 37 ||

4.                Dienu skaits (vidējais), kas nepieciešams savstarpējās palīdzības lūgumu noslēgšanai SSPTAJ

|| 2008 || 2009 || 2010

Informācijas lūgumi (6. pants) || 148 || 208 || 125

Īstenošanas lūgumi (8. pants) || 177 || 283 || 128

5.                Savstarpējās palīdzības lūgumi pa pārdošanas veidiem (2007–2010)

|| 2007 || 2008 || 2009 || 2010 || Kopā

6. pants || 8. pants || 7. pants || 6. pants || 8. pants || 7. pants || 6. pants || 8. pants || 7. pants || 6. pants || 8. pants || 7. pants

Pārdošana ārpus uzņēmuma telpām || 0 || 5 || 0 || 11 || 3 || 8 || 6 || 3 || 0 || 3 || 3 || 3 || 45

Katalogs || 6 || 4 || 0 || 0 || 2 || 1 || 1 || 3 || 0 || 1 || 0 || 1 || 19

Sliekšņa darījumi || 0 || 0 || 0 || 4 || 1 || 2 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 1 || 10

E-pasts || 1 || 3 || 2 || 0 || 0 || 0 || 7 || 2 || 0 || 0 || 1 || 3 || 19

Tiešā pārdošana || 44 || 2 || 0 || 27 || 3 || 12 || 5 || 6 || 3 || 17 || 8 || 4 || 131

Fakss || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 1 || 1 || 58 || 0 || 1 || 66

Internets || 91 || 63 || 54 || 32 || 136 || 72 || 89 || 137 || 34 || 9 || 110 || 25 || 852

Pasts || 14 || 5 || 6 || 36 || 13 || 3 || 38 || 10 || 4 || 2 || 10 || 5 || 146

Laikraksts || 0 || 2 || 2 || 0 || 0 || 1 || 2 || 2 || 1 || 7 || 0 || 7 || 24

Nav zināms || 0 || 1 || 1 || 5 || 3 || 2 || 1 || 1 || 2 || 2 || 0 || 1 || 19

Tālrunis || 6 || 11 || 7 || 15 || 8 || 2 || 9 || 10 || 3 || 4 || 5 || 1 || 81

Veikals || 0 || 4 || 2 || 1 || 6 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 13

Īsziņa || 0 || 1 || 1 || 0 || 2 || 1 || 4 || 7 || 0 || 17 || 0 || 2 || 35

6.                Dalībvalsts iesniegtie/saņemtie savstarpējās palīdzības lūgumi (6., 7. un 8. pants) 2007.–2010. gadā

|| 2007 || 2008 || 2009 || 2010

|| iesniegtie || saņemtie || iesniegtie || saņemtie || iesniegtie || saņemtie || iesniegtie || saņemtie

Austrija || 2 || 67 || 3 || 72 || 7 || 44 || 7 || 29

Beļģija || 128 || 67 || 119 || 85 || 84 || 51 || 29 || 28

Bulgārija || 12 || 57 || 2 || 63 || 1 || 34 || 4 || 21

Kipra || 0 || 60 || 0 || 64 || 0 || 34 || 1 || 26

Čehijas Republika || 2 || 59 || 0 || 66 || 4 || 36 || 4 || 27

Vācija || 5 || 72 || 12 || 101 || 16 || 64 || 13 || 59

Dānija || 12 || 64 || 14 || 66 || 10 || 37 || 10 || 23

Igaunija || 8 || 57 || 12 || 71 || 6 || 40 || 1 || 21

Spānija || 0 || 72 || 8 || 98 || 23 || 65 || 28 || 50

Somija || 5 || 58 || 31 || 75 || 2 || 33 || 2 || 23

Francija || 40 || 65 || 16 || 88 || 56 || 81 || 60 || 38

Grieķija || 0 || 58 || 0 || 68 || 0 || 31 || 1 || 23

Ungārija || 70 || 63 || 30 || 61 || 23 || 32 || 22 || 28

Īrija || 0 || 72 || 0 || 84 || 2 || 48 || 0 || 36

Itālija || 2 || 59 || 2 || 62 || 4 || 42 || 2 || 33

Lietuva || 0 || 57 || 0 || 67 || 4 || 33 || 4 || 22

Luksemburga || 0 || 62 || 0 || 70 || 1 || 39 || 2 || 27

Latvija || 4 || 63 || 11 || 66 || 6 || 36 || 6 || 24

Malta || 0 || 55 || 0 || 55 || 3 || 34 || 8 || 23

Nīderlande || 3 || 102 || 13 || 120 || 28 || 82 || 9 || 61

Polija || 1 || 61 || 9 || 65 || 3 || 35 || 5 || 28

Portugāle || 0 || 60 || 1 || 68 || 3 || 39 || 0 || 29

Rumānija || 0 || 53 || 0 || 53 || 1 || 35 || 0 || 25

Zviedrija || 7 || 65 || 33 || 79 || 12 || 44 || 6 || 30

Slovēnija || 0 || 59 || 0 || 67 || 0 || 31 || 1 || 21

Slovākija || 2 || 65 || 3 || 72 || 11 || 36 || 6 || 28

Apvienotā Karaliste || 14 || 90 || 65 || 84 || 45 || 84 || 27 || 54

KOPĀ || 317 || || 384 || || 355 || || 258 ||

7.                Dalībvalsts iesniegtie/saņemtie savstarpējās palīdzības lūgumi 2007. gadā

|| Informācijas lūgumi 6. pants || Brīdinājumi 7. pants || Īstenošanas lūgumi 8. pants || KOPĀ

|| iesniegtie || saņemtie || iesniegtie || saņemtie || iesniegtie || saņemtie || iesniegtie || saņemtie

Austrija || 1 || 4 || 0 || 56 || 1 || 7 || 2 || 67

Beļģija || 42 || 7 || 51 || 54 || 35 || 0 || 128 || 67

Bulgārija || 4 || 2 || 0 || 55 || 8 || 0 || 12 || 57

Kipra || 0 || 3 || 0 || 56 || 0 || 1 || 0 || 60

Čehijas Republika || 1 || 4 || 0 || 55 || 1 || 0 || 2 || 59

Vācija || 1 || 10 || 2 || 55 || 2 || 7 || 5 || 72

Dānija || 12 || 7 || 0 || 55 || 0 || 2 || 12 || 64

Igaunija || 1 || 2 || 1 || 53 || 6 || 2 || 8 || 57

Spānija || 0 || 10 || 0 || 52 || 0 || 10 || 0 || 72

Somija || 5 || 3 || 0 || 54 || 0 || 1 || 5 || 58

Francija || 19 || 6 || 7 || 56 || 14 || 3 || 40 || 65

Grieķija || 0 || 2 || 0 || 55 || 0 || 1 || 0 || 58

Ungārija || 68 || 4 || 2 || 55 || 0 || 4 || 70 || 63

Īrija || 0 || 7 || 0 || 56 || 0 || 9 || 0 || 72

Itālija || 0 || 3 || 2 || 54 || 0 || 2 || 2 || 59

Lietuva || 0 || 2 || 0 || 54 || 0 || 1 || 0 || 57

Luksemburga || 0 || 4 || 0 || 56 || 0 || 2 || 0 || 62

Latvija || 0 || 5 || 1 || 54 || 3 || 4 || 4 || 63

Malta || 0 || 1 || 0 || 54 || 0 || 0 || 0 || 55

Nīderlande || 3 || 27 || 0 || 60 || 0 || 15 || 3 || 102

Polija || 0 || 3 || 0 || 55 || 1 || 3 || 1 || 61

Portugāle || 0 || 5 || 0 || 55 || 0 || 0 || 0 || 60

Rumānija || 0 || 3 || 0 || 49 || 0 || 1 || 0 || 53

Zviedrija || 3 || 6 || 0 || 54 || 4 || 5 || 7 || 65

Slovēnija || 0 || 2 || 0 || 54 || 0 || 1 || 0 || 59

Slovākija || 0 || 8 || 0 || 55 || 2 || 2 || 2 || 65

Apvienotā Karaliste || 0 || 18 || 5 || 63 || 9 || 9 || 14 || 90

KOPĀ || 160 || 158 || 71 || || 86 || 92 || 317 ||

8.                Dalībvalsts iesniegtie savstarpējās palīdzības lūgumi 2008. gadā

|| Informācijas lūgumi 6. pants || Brīdinājumi 7. pants || Īstenošanas lūgumi 8. pants || KOPĀ

|| iesniegtie || saņemtie || iesniegtie || saņemtie || iesniegtie || saņemtie || iesniegtie || saņemtie

Austrija || 1 || 3 || 1 || 66 || 1 || 3 || 3 || 72

Beļģija || 28 || 9 || 43 || 70 || 48 || 6 || 119 || 85

Bulgārija || 0 || 0 || 0 || 63 || 2 || 0 || 2 || 63

Kipra || 0 || 0 || 0 || 64 || 0 || 0 || 0 || 64

Čehijas Republika || 0 || 2 || 0 || 63 || 0 || 1 || 0 || 66

Vācija || 3 || 13 || 2 || 68 || 7 || 20 || 12 || 101

Dānija || 0 || 1 || 1 || 64 || 13 || 1 || 14 || 66

Igaunija || 10 || 0 || 0 || 64 || 2 || 7 || 12 || 71

Spānija || 0 || 29 || 0 || 59 || 8 || 10 || 8 || 98

Somija || 0 || 1 || 20 || 74 || 11 || 0 || 31 || 75

Francija || 7 || 5 || 0 || 65 || 9 || 18 || 16 || 88

Grieķija || 0 || 5 || 0 || 63 || 0 || 0 || 0 || 68

Ungārija || 6 || 3 || 4 || 55 || 20 || 3 || 30 || 61

Īrija || 0 || 2 || 0 || 63 || 0 || 19 || 0 || 84

Itālija || 1 || 3 || 1 || 51 || 0 || 8 || 2 || 62

Lietuva || 0 || 1 || 0 || 63 || 0 || 3 || 0 || 67

Luksemburga || 0 || 1 || 0 || 68 || 0 || 1 || 0 || 70

Latvija || 0 || 1 || 1 || 63 || 10 || 2 || 11 || 66

Malta || 0 || 1 || 0 || 54 || 0 || 0 || 0 || 55

Nīderlande || 2 || 24 || 4 || 59 || 7 || 37 || 13 || 120

Polija || 2 || 1 || 0 || 63 || 7 || 1 || 9 || 65

Portugāle || 0 || 1 || 1 || 63 || 0 || 4 || 1 || 68

Rumānija || 0 || 0 || 0 || 53 || 0 || 0 || 0 || 53

Zviedrija || 15 || 2 || 10 || 72 || 8 || 5 || 33 || 79

Slovēnija || 0 || 1 || 0 || 64 || 0 || 2 || 0 || 67

Slovākija || 0 || 4 || 0 || 63 || 3 || 5 || 3 || 72

Apvienotā Karaliste || 43 || 8 || 12 || 65 || 10 || 11 || 65 || 84

KOPĀ || 118 || 121 || 100 || || 166 || 167 || 384 ||

9.                Dalībvalsts iesniegtie savstarpējās palīdzības lūgumi 2009. gadā

|| Informācijas lūgumi 6. pants || Brīdinājumi 7. pants || Īstenošanas lūgumi 8. pants || KOPĀ

|| iesniegtie || saņemtie || iesniegtie || saņemtie || iesniegtie || saņemtie || iesniegtie || saņemtie

Austrija || 0 || 7 || 1 || 32 || 6 || 5 || 7 || 44

Beļģija || 25 || 11 || 25 || 36 || 34 || 4 || 84 || 51

Bulgārija || 1 || 3 || 0 || 31 || 0 || 0 || 1 || 34

Kipra || 0 || 3 || 0 || 31 || 0 || 0 || 0 || 34

Čehijas Republika || 0 || 2 || 0 || 31 || 4 || 3 || 4 || 36

Vācija || 3 || 14 || 0 || 36 || 13 || 14 || 16 || 64

Dānija || 6 || 1 || 0 || 32 || 4 || 4 || 10 || 37

Igaunija || 0 || 3 || 0 || 33 || 6 || 4 || 6 || 40

Spānija || 7 || 15 || 4 || 37 || 12 || 13 || 23 || 65

Somija || 0 || 0 || 1 || 31 || 1 || 2 || 2 || 33

Francija || 40 || 20 || 1 || 38 || 15 || 23 || 56 || 81

Grieķija || 0 || 0 || 0 || 31 || 0 || 0 || 0 || 31

Ungārija || 10 || 1 || 1 || 31 || 12 || 0 || 23 || 32

Īrija || 1 || 2 || 0 || 32 || 1 || 14 || 2 || 48

Itālija || 1 || 3 || 1 || 35 || 2 || 4 || 4 || 42

Lietuva || 2 || 1 || 0 || 31 || 2 || 1 || 4 || 33

Luksemburga || 0 || 4 || 0 || 31 || 1 || 4 || 1 || 39

Latvija || 0 || 3 || 1 || 31 || 5 || 2 || 6 || 36

Malta || 0 || 3 || 0 || 31 || 3 || 0 || 3 || 34

Nīderlande || 26 || 21 || 1 || 32 || 1 || 29 || 28 || 82

Polija || 0 || 1 || 0 || 33 || 3 || 1 || 3 || 35

Portugāle || 0 || 1 || 0 || 34 || 3 || 4 || 3 || 39

Rumānija || 0 || 0 || 0 || 31 || 1 || 4 || 1 || 35

Zviedrija || 4 || 4 || 0 || 35 || 8 || 5 || 12 || 44

Slovēnija || 0 || 0 || 0 || 31 || 0 || 0 || 0 || 31

Slovākija || 2 || 0 || 0 || 31 || 9 || 5 || 11 || 36

Apvienotā Karaliste || 22 || 21 || 8 || 39 || 15 || 24 || 45 || 84

KOPĀ || 150 || 149 || 44 || || 161 || 169 || 355 ||

10.             Dalībvalsts iesniegtie savstarpējās palīdzības lūgumi 2010. gadā

|| Informācijas lūgumi 6. pants || Brīdinājumi 7. pants || Īstenošanas lūgumi 8. pants || KOPĀ

|| iesniegtie || saņemtie || iesniegtie || saņemtie || iesniegtie || saņemtie || iesniegtie || saņemtie

Austrija || 3 || 5 || 0 || 22 || 4 || 2 || 7 || 29

Beļģija || 12 || 2 || 6 || 24 || 11 || 2 || 29 || 28

Bulgārija || 0 || 0 || 4 || 21 || 0 || 0 || 4 || 21

Kipra || 0 || 2 || 1 || 22 || 0 || 2 || 1 || 26

Čehijas Republika || 2 || 0 || 1 || 22 || 1 || 5 || 4 || 27

Vācija || 2 || 12 || 0 || 26 || 11 || 21 || 13 || 59

Dānija || 0 || 0 || 0 || 23 || 10 || 0 || 10 || 23

Igaunija || 0 || 0 || 0 || 21 || 1 || 0 || 1 || 21

Spānija || 1 || 10 || 5 || 31 || 22 || 9 || 28 || 50

Somija || 1 || 0 || 1 || 21 || 0 || 2 || 2 || 23

Francija || 45 || 1 || 1 || 23 || 14 || 14 || 60 || 38

Grieķija || 0 || 1 || 0 || 22 || 1 || 0 || 1 || 23

Ungārija || 9 || 2 || 3 || 21 || 10 || 5 || 22 || 28

Īrija || 0 || 3 || 0 || 23 || 0 || 10 || 0 || 36

Itālija || 1 || 1 || 0 || 26 || 1 || 6 || 2 || 33

Lietuva || 1 || 0 || 0 || 21 || 3 || 1 || 4 || 22

Luksemburga || 2 || 3 || 0 || 23 || 0 || 1 || 2 || 27

Latvija || 0 || 0 || 0 || 21 || 6 || 3 || 6 || 24

Malta || 0 || 1 || 0 || 21 || 8 || 1 || 8 || 23

Nīderlande || 1 || 16 || 2 || 24 || 6 || 21 || 9 || 61

Polija || 0 || 0 || 0 || 23 || 5 || 5 || 5 || 28

Portugāle || 0 || 1 || 0 || 27 || 0 || 1 || 0 || 29

Rumānija || 0 || 1 || 0 || 23 || 0 || 1 || 0 || 25

Zviedrija || 1 || 4 || 2 || 22 || 3 || 4 || 6 || 30

Slovēnija || 1 || 0 || 0 || 21 || 0 || 0 || 1 || 21

Slovākija || 1 || 4 || 0 || 23 || 5 || 1 || 6 || 28

Apvienotā Karaliste || 6 || 18 || 11 || 25 || 10 || 11 || 27 || 54

KOPĀ || 89 || 87 || 37 || || 132 || 128 || 258 ||

11.             Pieslēgšanās SSPTAJ un lietošanas pārbaude — kompetento iestāžu skaits (2010. gada decembrī)

SSPTAJ lietotāji || Iestādes

Kopā 750 aktīvu lietotāju 30 valstīs || Kopā 346 iestādes un 30 vienotie sadarbības biroji ar SSPTAJ piekļuvi. 30 % no tiem nekad nav iesnieguši savstarpējās palīdzības lūgumu, lai gan tiem ir piešķirta parole.

[1]               Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 27. oktobra Regula (EK) Nr. 2006/2004 par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā (“Regula par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā”), OV L 364, 9.12.2004., 1. lpp.

[2]               COM(2009) 336 galīgā redakcija, 2.7.2009.

[3]               Regulas 1. pants.

[4]               OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.

[5]               OV L 376, 27.12.2006., 21. lpp.

[6]               OV L 259, 4.10.2011., 1. lpp.

[7]               OV L 133, 22.5.2008., 66. lpp.

[8]               Turpmākajos gados, pieņemot jaunus tiesību aktus patērētāju tiesību aizsardzības jomā, SPTAJ regulas pielikumu var grozīt.

[9]               Pēdējā publikācija: pilns saraksts – OV C 206, 2.9.2011., un papildinājums – OV C 356, 6.12.2011.

[10]             OV L 59, 4.3.2011., 63. lpp.

[11]             OV L 57, 2.3.2011., 44. lpp.

[12]             EDAU 2011. gada 5. maija atzinums par Komisijas Lēmumu 2011/141/ES un par Komisijas Ieteikumu 2011/136/ES par datu aizsardzības noteikumu īstenošanas pamatnostādnēm SSPTAJ.

[13]             Komisijas Lēmums 2007/76/EK, OV L 32, 6.2.2007., 192. lpp.

[14]             Šajā saistībā jānorāda, ka tīklā tiek risināti tikai patērētāju kolektīvo interešu pārkāpumi pārrobežu situācijās un netiek izskatītas individuālas sūdzības (SPTAJ regulas 1. un 3. pants).

[15]             OV L 149, 11.6.2005., 22. lpp.

[16]             OV L 178, 17.7.2000., 1. lpp.

[17]             Tas attiecas uz Regulu (EK) Nr. 261/2004 par gaisa satiksmes pasažieru tiesībām, Direktīvas 2001/83/EK par cilvēkiem paredzētām zālēm 86.–100. pantu un uz Audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu direktīvas pantiem saskaņā ar valsts divgadu ziņojumos izteiktajām piezīmēm.