KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI UN EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI

Tirdzniecība, izaugsme un attīstība Tirdzniecības un ieguldījumu politikas pielāgošana valstīm, kurām ir visvairāk vajadzību

1. Mērķis

Pēdējos desmit gados globālajā ekonomikā notikušas pamatīgas pārmaiņas, kas pašos pamatos ietekmējušas tirdzniecības, ieguldījumu un attīstības politiku. Tarifi ir tik zemi kā vēl nekad, pārkārtota starptautiskā tirdzniecība ir vairāk iesaistīta globālās piegādes ķēdē, tādēļ tirdzniecības politika aizvien lielāku uzmanību pievērš reglamentējošiem jautājumiem un citām iekšējām prasībām (behind-the-border issues). Radikālas pārmaiņas ir notikušas arī jaunattīstības valstīs. Dažas no tām, piemēram, Ķīna, Indija un Brazīlija, ir spējušas izmantot priekšrocības, ko sniedz atvērti un savstarpēji saistīti globālie tirgi, un tagad ir lielāko un konkurētspējīgāko globālo ekonomiku vidū, turpretim pārējās joprojām atpaliek un riskē ar vēl lielāku atstumtību. Piemēram, vismazāk attīstītās valstis (LDC), kas pārsvarā ir Āfrikas valstis, joprojām saskaras ar daudzām grūtībām, un Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanā tās atpaliek visvairāk.

Tādēļ jēdzienam "jaunattīstības valstis" kā valstu grupai zūd nozīme, un, lai to ņemtu vērā, tagad nepieciešams izstrādāt attiecīgu tirdzniecības, ieguldījumu un attīstības politiku. Tomēr aktuāls paliek jautājums par attīstību un tirdzniecības īpašo nozīmi saistībā ar attīstību. Īpaša atbildība ir Eiropas Savienībai, kas ir ietekmīgākā pasaules tirdzniecības dalībniece, lielākā tirdzniecības partnere daudzām vismazāk attīstītajām valstīm un citām valstīm, kurās ir zems vai zemākais vidējais ienākumu līmenis, un pasaules lielākā palīdzības sniedzēja attīstības jomā (ieskaitot programmas, kas saistītas ar tirdzniecību).

Saistībā ar 2010. gada paziņojumu "Tirdzniecība, izaugsme un pasaules norises"[1] šis paziņojums atjaunina 2002. gada paziņojumu "Tirdzniecība un attīstība"[2], lai ņemtu vērā pārmaiņas ekonomikā, izdarītu secinājumus par to, kā ES ir pildījusi savas saistības, un noteiktu ES tirdzniecības un ieguldījumu politikas virzienu attīstības jomā nākamos desmit gados. Šis paziņojums apstiprina 2002. gadā paustos pamatprincipus un uzsver nepieciešamību izvēlēties individuālu pieeju jaunattīstības valstīm, lai pievērstu uzmanību tām valstīm, kurām ir visvairāk vajadzību, kā arī uzlabotu mūsu instrumentu sniegumu. Turklāt tajā ir uzsvērta nepieciešamība mūsu jaunattīstības partnervalstīm īstenot iekšējās reformas un pārējām jaunattīstības un jaunietekmes ekonomikām sekot mūsu iniciatīvām tirgus atvēršanai tām valstīm, kurām ir visvairāk vajadzību.

Šajā paziņojumā ir ierosināti konkrēti risinājumi, kas uzlabotu sinerģiju starp tirdzniecības un attīstības politiku. Efektīva tirdzniecības politika ir ļoti svarīga izaugsmes un nodarbinātības sekmēšanai Eiropā un ārvalstīs, kā arī ES vērtību un interešu atbalstam pasaulē. Bez tam saskaņā ar ES principu par Attīstības politikas saskaņotību[3] tirdzniecības politika ir spēcīgs attīstības virzītājspēks. Efektīva attīstības politika ir izšķiroša, lai palīdzētu uzlabot tirdzniecības un ieguldījumu nosacījumus jaunattīstības valstīs, kā arī nodrošinātu šo valstu ieguvumu taisnīgu sadali nabadzības izskaušanai. Paziņojumā "Pārmaiņu programma"[4] solīts lielāks atbalsts uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, reģionālās integrācijas veicināšanai un to iespēju izmantošanai, ko sniedz pasaules tirgi kā integrējošas izaugsmes un ilgtspējīgas attīstības virzītājspēks. Visa ES ārējā darbība balstās uz pamatvērtībām, kas ir tās pastāvēšanas pamatā, to skaitā cilvēktiesību ievērošana un aizstāvēšana[5].

2. Mainīgā pasaule 2.1. Fundamentāla pārkārtošanās pasaules ekonomikā

Globālā ekonomika mainās vēl nepieredzētā ātrumā. Daudzas valstis veiksmīgi likušas lietā atvērtas tirdzniecības sistēmas potenciālu, lai salīdzinājumā ar tradicionālo preču eksportu kāpinātu savu saražoto preču un pakalpojumu eksportu un sasniegtu noturīgus IKP izaugsmes rādītājus. Ķīna ir kļuvusi par otro lielāko eksportētāju pasaulē pēc ES un trešo lielāko ekonomiku pēc ES un ASV. Līdzīgi attīstās arī Indija, Brazīlija un citas jaunietekmes ekonomikas. Tās ir piesaistījušas ārvalstu tiešos ieguldījumus (ĀTI) un pašas kļuvušas par svarīgām globālām ieguldītājām. Jaunietekmes ekonomikas ir globālās izaugsmes vadībā un atzītas par svarīgām partnerēm starptautiskajā ekonomikā un politikā. Tās stabilizē savas pozīcijas nabadzīgajās valstīs un stiprina savas saites ar tām. Pirmo reizi jaunāko laiku vēsturē vairāk nekā pusi no pasaules tirdzniecības apjoma veido jaunattīstības valstis. Globālās ekonomikas un finanšu krīzes dēļ vēl ātrāk notikusi ekonomiskās varas pārbīde no jaunattīstības valstīm uz jaunietekmes ekonomikām, kuras tagad uzskata par vienu no krīzes atrisinājuma elementiem.

Jaunattīstības valstu tirdzniecības rādītāji

Avots: SVF

Lai gan minētās pārmaiņas palīdzējušas simtiem miljonu cilvēku izkļūt no nabadzības, tomēr ne visām jaunattīstības valstīm ir bijuši šādi panākumi. Sevišķi LDC ir kļuvušas vēl nošķirtākas[6]. Lai gan dažās no tām IKP un tirdzniecības apjoms ir būtiski palielinājies, tas galvenokārt noticis pateicoties naftas un preču eksporta pieaugumam, un nabadzību tas mazinājis pavisam nedaudz. Daudzas LDC kļuvušas vēl atkarīgākas no atsevišķām eksporta precēm, sevišķi primārajām precēm[7]. Savukārt dažas LDC, piemēram, Bangladeša un Kambodža, ir veiksmīgi attīstījušās, specializējoties zemo tehnoloģiju rūpniecības nozarēs (galvenokārt tekstilrūpniecībā). Labus panākumus guvušas arī atsevišķas Āfrikas valstis, kas naftu un izejvielas neeksportē, un tās savus pakalpojumus pat ir paplašinājušas. Daļēji pateicoties lauksaimniecības preču (piemēram, kafijas) eksporta un tūrisma stimulēšanai kopš 2001. gada Ruandas vidējais eksporta pieaugums gadā bijis 19 %, ekonomikas izaugsmes rādītāji bijuši augsti un pakāpeniski uzlabojušies tautas attīstības rādītāji. Vēl viens piemērs ir Kaboverde, agrākā LDC, kas sasniegusi vidēji zemu ienākumu līmeni 2007. gadā pateicoties labai pārvaldei makroekonomikas līmenī un pārvaldībai, ieskaitot pakāpenisku tirdzniecības liberalizāciju un integrāciju globālajā ekonomikā.

LDC un jaunietekmes ekonomiku grupā valstu panākumi atšķīrās sevišķi attiecībā uz iekšējo reformu darbības jomu un šo valstu integrāciju globālajā ekonomikā.

2.2. Secinājumi tirdzniecības un ieguldījumu politikai, kas vērsta uz attīstību

Veiksmīgu izaugsmes un attīstības stratēģiju pamatā ir atvērtība tirdzniecībai. Nevienai valstij vēl nav izdevies ilgtermiņā uzturēt izaugsmi, neiekļaujoties globālajā ekonomikā. Ja ārvalstu tirgi ir pieejami, iespējama specializēšanās un lielāki apjomradīti ietaupījumi, turpretim lētāki un dažādoti ieguldījumi, ieskaitot efektīvākus pakalpojumus, paver jaunas ražošanas iespējas. Par ekonomikas izaugsmes un eksporta snieguma izšķirīgu veicinātāju kļuvuši ĀTI (piemēram, ārvalstu saistītie uzņēmumi pašreiz veido 75 % no Ķīnas tirdzniecības apjoma). Atvērtība cilvēku mobilitātei var veicināt prasmju pārnesi, kā arī ieguldījumus jaunattīstības valstīs, ja īpaši ņem vērā diasporu kopienu nozīmi[8].

Tomēr tirdzniecība ir tikai viens no attīstības priekšnosacījumiem. Atkarībā no ekonomikas uzbūves, tirdzniecības liberalizācijas pasākumu atbilstošas veikšanas secības un papildpolitikas, tirdzniecība var veicināt izaugsmi un nabadzības mazināšanu. Lai saglabātu izaugsmi, ko stimulē tirdzniecība un ieguldījumi, ļoti svarīgas ir iekšējās reformas. Bieži vien LDC ekonomikas sniegumu kavē ne tikai nepietiekami dažādotas ekonomikas un eksporta bāzes, neatbilstoša infrastruktūra un pakalpojumi vai atbilstošu prasmju trūkums, bet arī politiski faktori, kas saistīti ar sliktu pārvaldību, korupciju, krāpniecību, nepietiekamu cilvēktiesību aizsardzību un caurredzamību, vāju administratīvo spēju, neiedarbīgu nodokļu politiku, nodokļu nemaksāšanu lielos apjomos, nepietiekamiem pārdales instrumentiem, vājām sociālās jomas un vides politikas sistēmām, dabas resursu neilgtspējīgu izmantošanu, drošības draudiem un stabilitātes trūkumu.

Lai ar tirdzniecības palīdzību veicinātu attīstību, nepieciešams daudz vairāk nekā tarifu pazemināšana. Nepieciešams, lai mūsdienīga tirdzniecības politika, kas sekmē attīstību, risinātu sarežģītu jautājumu kopu, sākot ar tādiem jautājumiem kā tirdzniecības sekmēšana vietējā un reģionālā līmenī un beidzot ar tehnisko, sociālo un vides reglamentējumu, pamattiesību ievērošanu, pasākumiem ieguldījumu atbalstīšanai, intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, pakalpojumu regulēšanu, konkurences politiku, caurredzamību un pieeju publisko iepirkumu tirgum. Sasniegumi šajās jomās var sekmēt caurredzamību, paredzamību un atbildību, kas ir ļoti svarīgi integrējošai attīstībai un nabadzības mazināšanai un ko nevar nodrošināt tikai ar tarifu samazinājumiem.

Pieaug atšķirības starp jaunattīstības valstīm, tāpēc nepieciešams dažādot ES politisko stratēģiju izstrādi un īstenošanu. Jaunietekmes valstīm un nabadzīgām valstīm ir atšķirīgs potenciāls, vajadzības un mērķi, tādēļ jārod atšķirīga politiskā pieeja. Tai jābūt rūpīgi izstrādātai, lai tiktu ņemtas vērā atšķirīgās situācijas. Saskaņā ar ierosinājumiem attīstības politikas jomā[9] priekšroka dodama valstīm, kuru izredzes uz ilgtermiņa izaugsmi un ilgtspējīgu attīstību bez ārējas palīdzības būtu ierobežotas, sevišķi LDC un pārējām valstīm, kurām ir visvairāk vajadzību. Vienlaicīgi pienākumi pret jaunietekmes ekonomikām kļūst lielāki, kā minēts paziņojumā "Tirdzniecība, izaugsme un pasaules norises". Taču mainās mūsu attiecību būtība ar šīm valstīm, proti, lielākā uzmanība tiek pievērsta nevis attīstībai, bet gan jauniem partnerattiecību veidiem, kas balstīti uz kopējām interesēm un ieguvumiem, kā arī globālo pienākumu vienlīdzīgai sadalei[10].

3. Līdz šim paveiktais

2002. gada paziņojumā "Tirdzniecība un attīstība" tika pausta apņemšanās jaunattīstības valstīm piešķirt lielāku pieeju ES tirgum, nodrošināt atbilstošu finansējumu atbalstam, kas saistīts ar tirdzniecību, un attīstības stratēģiju centrā izvirzīt tirdzniecību. Tika pausta apņemšanās ar tirdzniecības nolīgumiem veicināt labāku piekļuvi tirgum, atbalstīt reģionālo integrāciju un, lai palīdzētu veicināt attīstību, uzlabot tirdzniecības noteikumus. Jaunattīstības valstīm vispieejamākais ir ES tirgus. Mēs importējam (izņemot degvielas) vairāk no LDC nekā no ASV, Kanādas, Japānas un Ķīnas kopā. Savas saistības esam pildījuši, turklāt bieži uzņemoties vadību pasaules līmenī. Taču ir nepieciešama turpmāka rīcība.

3.1. Inovatīvas autonomās shēmas

Vispārējā preferenču sistēmā (VPS)[11] esam izveidojuši divas jaunas preferenču shēmas.

· Iniciatīva "Viss, izņemot ieročus" (EBA) 2001. gadā bija radikāls solis, kas, nenosakot tarifus vai kvotas, pilnībā atvēra ES tirgu LDC. Desmit gadus vēlāk izrādījās, ka EBA ir veiksmīgi stimulējusi eksportu no LDC uz mūsu tirgu. ES imports no LDC palielinājās par vairāk nekā 25 % ātrāk nekā imports no valstīm, uz kurām preferenču režīmi neattiecas (spilgts piemērs ir tekstilizstrādājumu eksports no Bangladešas)[12]. Turpretim ietekme uz eksporta dažādošana ir atšķirīga. Joprojām var uzlabot izmantošanas rādītājus. Ir nepieciešama VPS sistēmas reforma (skatīt 4.1.1. punktu), jo attīstītākās preferenciālā režīma partnervalstis, kas vispārējā preferenču sistēmā veic vairāk nekā 40 % no preferenciālā eksporta, ir kļuvušas konkurētspējīgas, un preferences tiek vēl vairāk samazinātas.

· VPS+ shēma, ko 2006. gadā izveidoja īpaši neaizsargātām jaunattīstības valstīm, ir ļoti inovatīvs ES tirdzniecības politikas instruments, kas atbalsta ilgtspējīgu attīstību. Shēmā ir papildu preferences, kas spēcīgi stimulē valstis, kas apņēmušās īstenot starptautiskās pamatkonvencijas par cilvēktiesībām, darba tiesībām, vides aizsardzību un labu pārvaldību. Pašlaik ir 16 saņēmējvalstis[13], kuras ar shēmas palīdzību ir palielinājušas eksportu uz ES, un gandrīz visām no tām ir radušās atbilstošas priekšrocības ieņēmumu ziņā. Uzdevums nākotnē būs paplašināt piekļuves kritērijus, rast daudzējādus stimulus un atbalstīt starptautisko pamatkonvenciju efektīvas īstenošanas pārraudzību.

Bez tam esam ievērojami centušies atvieglot spēkā esošo preferenču shēmu izmantošanu.

· Jaunie VPS izcelsmes noteikumi, kas piemērojami kopš 2011. gada[14], ir atbilde uz kritiku par to, ka stingrie izcelsmes noteikumi jaunattīstības valstīm liedzot pilnībā izmantot ES preferences. Jaunie noteikumi ir vienkāršāki, un tos ir vieglāk ievērot. Tie paver lielākas iespējas materiālu piegādē un jaunas iespējas reģionālai un transreģionālai kumulācijai starp valstīm. LDC izmanto nosacījumus, kas ir elastīgāki par tiem, ko lielākā daļa pārējo jaunattīstības valstu piedāvā savās shēmās, kas līdzinās VPS. Sarunās par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem (EPN) tika arī ierosināti uzlaboti noteikumi (skatīt 3.3. punktu).

· Komisija 2004. gadā potenciālajiem eksportētājiem jaunattīstības valstīs sāka tiešsaistē sniegt pakalpojumu "Eksporta palīdzības dienests"[15] par praktiskiem aspektiem piekļuvei ES tirgum. Dienests sniedz sīkas ziņas par ES importa tarifiem, izcelsmes noteikumiem, muitas procedūrām, tehniskām prasībām utt. Pasaulē šis rīks ir unikāls, un LDC to varētu izmantot plašāk.

3.2. Vadošā pozīcija palīdzības sniegšanā tirdzniecībai (AfT)

· ES un tās dalībvalstis ir izvirzījušās līderpozīcijā, sniedzot palīdzību tirdzniecībai (AfT) pasaules mērogā, jo tās rada vairāk nekā trešdaļu no globālās tirdzniecības plūsmas. 2007. gadā ES kopā ar ES dalībvalstīm pieņēma kopīgu stratēģiju. Mēs esam dubultojuši savus centienus, 2009. gadā sasniedzot 10,5 miljardus euro, kas pārsniedz mūsu mērķus. Tagad vairāk nekā trešdaļa palīdzības, ko ES sniedz attīstības jomā, tiek novirzīta ar tirdzniecību saistītām vajadzībām. Tomēr bažas rada tas, ka LDC saņem tikai nelielu AfT daļu (22 %). Esam centušies uzlabot sniegtās palīdzības efektivitāti, veicinot mērķtiecīgāku tirdzniecības iespēju izmantošanu, tostarp nodrošinot lielāku starptautisko saskaņotību un pārraudzību, lai gan jāatzīst, ka arī šajā jomā vēl ir nepieciešama turpmāka attīstība.

ES kopējā palīdzība tirdzniecībai (ES un ES dalībvalstis)

3.3. Atjaunoti divpusēji un reģionāli centieni

Pēc Kotonū nolīguma 2002. gadā sākās sarunas ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (AKK) valstīm, lai noslēgtu ekonomisko partnerattiecību nolīgumus (EPN). Tika parakstīts vispusīgs reģionāls EPN, ko provizoriski piemēroja Cariforum valstīm Karību jūras reģionā. Sarunu ceļā esam noslēguši ekonomisko partnerattiecību pagaidu nolīgumus ar citām valstīm un reģioniem, lai preču tirdzniecību nodrošinātu arī pēc Kotonū preferenču termiņa beigām 2007. gada beigās. Tagad turpinās sarunas ar visiem reģioniem par paplašinātiem nolīgumiem. Gaidot pagaidu EPN ratifikāciju, 2007. gada decembrī[16] tika pieņemti pagaidu pasākumi. Komisija 2011. gada septembrī ierosināja minēto tirgus piekļuves režīmu pēc 2013. gada saglabāt tikai tām valstīm, kas veic pasākumus, kuri nepieciešami attiecīgo EPN[17] ratifikācijai.

2006. gadā ar paziņojumu "Globālā Eiropa"[18] tika sāktas sarunas par jauniem brīvās tirdzniecības nolīgumiem (BTN) ar vairāk progresējušām jaunattīstības valstīm un reģioniem. Notiek sarunas ar Indiju un Dienvidu kopējo tirgu (Mercosur). Tā kā, izmantojot reģionu savstarpīguma pieeju ar Dienvidaustrumāzijas valstu asociāciju (ASEAN), attīstība bija lēna, tagad divpusējas sarunas notiek tikai ar Singapūru un Malaiziju. Turklāt esam noslēguši sarunas par visaptverošiem BTN ar Peru, Kolumbiju un Centrālameriku, kā arī Ukrainu.

Kā līdzekli mazo un sadrumstaloto tirgu nepilnību novēršanai ES konsekventi centusies veicināt reģionālo integrāciju, kas valstis padarītu pievilcīgākas ĀTI un stimulētu ekonomikas izaugsmi. Mūsu nolīgumi ar Centrālameriku un Cariforum ir ļoti atbalstījuši reģionālās integrācijas procesus, taču mēs sapratām, ka mūsu pieeja jāpielāgo, ja politiskā griba vai reģiona potenciāls nebija pietiekami liels. Dažos gadījumos kā pagaidu pasākums ilgtermiņa mērķa (slēgt nolīgumus starp reģioniem) sasniegšanai ir darba turpināšana uz divpusēja pamata tā, lai nekavētu citu reģionālo partneru pievienošanos, kad tie būs tam gatavi. Reģionālajai integrācijai esam veltījuši ievērojamu finansējumu, lai gan bieži vien nav neizdevies gūt iecerētos rezultātus. Viena no lielākajām problēmām ir reģionālo organizāciju ierobežotās spējas izstrādāt projektu priekšlikumus, kas būtu realizējami un gūtu to locekļu atbalstu.

3.4. Nevienmērīga kopaina

ES palīdzēja sākt daudzpusēju tirdzniecības sarunu kārtu Dohā 2001. gadā. Tomēr, lai gan sarunas ilgst desmit gadus, vienošanās nav panākta. Grūti sasniedzams mērķis šķiet pat pagaidu nolīgums par pasākumu kopumu nabadzīgākajām valstīm. Esam veltījuši ievērojamus centienus, lai virzītu sarunas, arī izsakot tādus iepriekš nepieredzētus piedāvājumus, kas jaunattīstības valstīm sniegtu ievērojamas priekšrocības, piemēram, attiecībā uz piekļuvi tirgum vai noteikumiem par lauksaimniecības subsīdijām. Esam vairākkārt izteikuši kompromisa priekšlikumus. Taču strukturālie sarežģījumi un dažu PTO dalībvalstu apņēmības trūkums nav ļāvis vienoties par galvenajiem aspektiem.

Veiksmīgāka izrādījās ES aizstāvētā apņemšanās globālās ekonomikas un finanšu krīzes sākumā atturēties no protekcionisma, lai gan joprojām ir vēlams ievērot piesardzību[19]. ES arī atbalstīja vairāku jaunattīstības valstu uzņemšanu PTO (nesen, piemēram, Samoa un Vanuatu).

4. Uzdevumi nākamai desmitgadei

Balstoties ne tikai uz jaunākajiem sasniegumiem un centieniem, bet mācoties arī no pieredzes, kad sasniegtais nav attaisnojis cerības, ES centīsies vēl vairāk palīdzēt valstīm, kurām ir visvairāk vajadzību, lai izmantotu arvien integrētāku globālo tirgu priekšrocības. Tomēr panākumi pirmām kārtām būs atkarīgi no jaunattīstības valstu atbildības un gatavības īstenot nepieciešamās iekšpolitikas reformas. Daudzpusējā ietvarā vēl daudz darāmā, un mūsu centieniem to valstu labā, kurām ir visvairāk vajadzību, vienlaikus jāpievienojas arī pārējām ietekmīgākajām pasaules tirdzniecības dalībniecēm.

4.1. Ko var piedāvāt Eiropa

ES savi centieni jāvelta visnabadzīgākajām un visneaizsargātākajām valstīm un jāpārliecinās, ka tie atbilst šo valstu vajadzībām un iegrožojumiem, nodrošinot saskaņotību un papildināmību starp tirdzniecību, attīstību un citām politikas jomām.

4.1.1.   Mērķtiecīgākas preferences

Komisija ierosinājusi VPS shēmas reformu, lai pārliecinātos, ka atbilstošās preferences izmantotu valstis, kurām ir visvairāk vajadzību[20]. Pārskatot minēto shēmu, tiek ņemtas vērā pieaugošās atšķirības starp jaunattīstības valstīm un to akūtākajām vajadzībām, un ierosināts pārskatīt atbilstības kritērijus un gradācijas mehānismus, lai nodrošinātu, ka tikai LDC, valstis ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem šo sistēmu patiešām izmanto sektoros, kur nepieciešama palīdzība. Tiks veicināta arī paredzamība ekonomikas dalībniekiem, balstoties uz beztermiņa shēmu un caurredzamākiem procedūras posmiem vajadzīgo pielāgojumu veikšanai un nosakot atbilstošus pārejas periodus.

Iniciatīvu kopums tirdzniecības veicināšanai mazajiem ekonomikas dalībniekiem jaunattīstības valstīs

Mazie uzņēmumi ir daudzu jaunattīstības valstu ekonomikas balsts, sevišķi plašajā neformālajā sektorā, un tiem uzlikts neproporcionāls sarežģītu administratīvo procedūru slogs, un tos apgrūtina informācijas, apmācības, sakaru trūkums un grūtības rast finansējumu. Lai risinātu minētās problēmas, apsvērs šādas iniciatīvas.

· Sniegt sīkāku praktisku informāciju par tirdzniecības politiku un informāciju par tirgu. Papildus Eksporta palīdzības dienestam mēs atbalstīsim daudzpusēju iniciatīvu par tirdzniecības caurredzamību, lai nodrošinātu informāciju visos tirgos. Tas ir sevišķi lietderīgi tirdzniecībai starp jaunattīstības valstīm (South-South) un tirdzniecībai starp viena reģiona valstīm.

· Veicināt to, ka mazie ražotāji un lauksaimnieki izmanto intelektuālā īpašuma instrumentus, lai palīdzētu maksimāli celt viņu preču ekonomisko vērtību, radot ražojuma identitāti un kvalitāti un tās aizsargājot ar preču zīmju, ģeogrāfisko norāžu, paraugu un modeļu palīdzību[21].

· Apmācīt savstarpēji saistītus mazos tirgotājus no jaunattīstības valstīm Eiropas Savienībā (piemēram, par tirdzniecības procedūrām, standartiem, finansējuma rašanu), lai sniegtu pozitīvu ieguldījumu viņu izcelsmes valstu attīstībā.

· 2011. gadā izveidotajā MVU finansēšanas forumā par Āfrikas tirgiem un 2011. gada 30. novembrī ar Āfrikas Savienības Komisiju parakstītā saprašanās memoranda kontekstā rosināt dialogu ar maziem un vidējiem uzņēmumiem.

· Atvieglot jaunattīstības valstu mazo eksportētāju/tirgotāju pieeju finansējumam. Esam gatavi atbalstīt starptautisko finanšu iestāžu darbu šajā jomā, kā arī vajadzību pārskatīšanu, ko G-20 veic valstīs ar zemu ienākumu līmeni[22].

· Paplašināt vienkāršoto procedūru ar mērķi iegūt izcelsmes apliecinājumu. Mazos darījumos tirdzniecības preferences izmanto salīdzinoši reti daļēji tāpēc, ka izcelsmes apliecinājuma iegūšanai ir ļoti neizdevīga izmaksu un ieguvumu attiecība. Pateicoties 2011. gada VSP izcelsmes noteikumu reformai ir iespējama vienkāršota pašsertifikācijas procedūra, kas balstīta uz eksportētāja iepriekšēju reģistrāciju. Ja šī sistēma darbosies labi, apsvērsim tādas sistēmas izveidošanu attiecībā uz citiem preferenču režīmiem.

· Atbalstīt mazo uzņēmumu piedalīšanos tirdzniecības shēmās, kas ražotājiem nodrošina pievienoto vērtību; to skaitā ir arī ilgtspējīgas tirdzniecības shēmas (piemēram, taisnīga, ētiska tirdzniecība vai tirdzniecība ar bioproduktiem) un ģeogrāfiskās izcelsmes kritēriji sadarbībai attīstības jomā ar trešām valstīm. Tā ražotāji varētu efektīvi dažādot savu produkciju, būt labākās tirgošanās pozīcijās un noteikt uzcenojumu.

4.1.2.   Mērķtiecīgāka palīdzība tirdzniecībai

Mēs arī turpmāk iedrošināsim jaunattīstības valstis savās attīstības stratēģijās iekļaut tirdzniecību. Šajā kontekstā var noderēt AfT, un mēs centīsimies vēl vairāk uzlabot palīdzības plānošanu un sniegšanu.

· Uzlabot tirdzniecības un attīstības politikas savstarpējo papildināmību. Ja tirdzniecības politikas pasākumi (piemēram, EPN, jauna VPS, jauni izcelsmes noteikumi) mūsu partneriem jaunattīstības valstīs pavērs lielākas iespējas, būsim gatavi piedāvāt AfT, lai palīdzētu viņiem šīs iespējas izmantot. Tādi instrumenti kā sektora programmas vai budžeta atbalsts varētu palīdzēt īstenot ekonomikas reformas, kas vajadzīgas, lai spētu izmantot tirdzniecības un ieguldījumu iespējas[23]. Papildus ģeogrāfiskajām programmām, noietu tirgu apgūšanai varētu izmantot jaunas tematiskās programmas[24].

· Galveno uzmanību pievērst LDC. Būtu nepieciešams, balstoties uz pastiprināto integrēto sistēmu, ko izveidojuši vairāki līdzekļu devēji un kas LDC palīdz attīstīt tirdzniecību, turpināt efektīvi atbalstīt potenciāla attīstību, kas vajadzīgs, lai noskaidrotu gadījumus, kad sniedzama AfT, noteiktu prioritātes un to īstenotu.

· Galveno uzmanību pievērst mazajiem ekonomikas dalībniekiem. Būtu jānodrošina, ka mazie uzņēmumi, tostarp sīkzemnieki, var pienācīgi piekļūt AfT , tādējādi veicinot viņu līdzdalību ārējos tirgos.

· Veidot ciešākas ekonomiskās partnerattiecības, dialogus par reglamentāciju un sadarbību uzņēmējdarbībā. Dalīšanās ar ES pieredzi var mūsu partnervalstīm palīdzēt īstenot iekšējās reformas (skatīt 4.2. punktu) un piekļūt ES tirgum. Komisijas ierosinātais jaunais partnerības instruments var atbalstīt šādas iniciatīvas, sevišķi jaunietekmes ekonomikās, un palīdzēt veicināt jaunus sadarbības veidus valstīs, kurām divpusējā attīstības palīdzība vairs nebūs vajadzīga.

· Pārskatīt mūsu pieeju reģionālās integrācijas atbalstam. Turpinot attīstīt par integrāciju atbildīgo reģionālo un nacionālo pārvalžu potenciālu, mūsu politiskajā dialogā ar jaunattīstības valstīm šos jautājumus vajadzētu risināt stratēģiskāk. Varētu izstrādāt konkrētas AfT reģionālās programmas tirdzniecības atvieglošanai un savienojamībai. Ja reģionālās organizācijas vienādo savu struktūru ar mērķi labāk ņemt vērā ekonomisko un politisko situāciju, esam gatavi tās atbalstīt.

· Sagatavot cilvēkus pārmaiņām. Politikas stratēģijas saistībā ar prasmēm un izglītību, darba tiesībām un sociālo aizsardzību ir sevišķi svarīgas nabadzīgo un neaizsargātāko iedzīvotāju slāņiem, tostarp sievietēm un bērniem, īpaši runājot par tirdzniecības reformām. Tāpēc šī dimensija pilnībā jāiekļauj ES sadarbībā attīstības jomā saderībā ar ES pastāvīgo atbalstu pienācīga darba, cilvēktiesību un sociālajai aizsardzībai[25].

· Uzlabot palīdzības efektivitāti. Sniedzot AfT, jāievēro principi un jāpilda saistības, par kuriem bijusi vienošanās augsta līmeņa forumos par palīdzības efektivitāti[26]. Pusanas forumā tika panākta vienošanās, ka galvenā AfT uzmanība pievēršama rezultātiem un ietekmei; AfT vajadzētu palīdzēt kāpināt ražošanas jaudu, novērst tirgus nepilnības, nostiprināt pieeju kapitāla tirgiem un izplatīt risinājumus, kas mazina risku, ar kuru saskaras privātā sektora dalībnieki. Izšķirīga nozīme ir labākai koordinācijai starp ES līdzekļu devējiem. Būs arī jāuzlabo sadarbība ar tradicionālajiem un jaunajiem līdzekļu devējiem ārpus ES. Pusanā vienojāmies arī par to, ka īpašu uzmanību pievērsīsim valsts līmeņa saistību izpildei un atbalstīsim jauno, iekļaujošo pasaules mēroga partnerību efektīvai attīstības sadarbībai[27].

4.1.3.   Papildinstrumenti ĀTI piesaistīšanai

Pēdējos desmit gados strauji parādījušies ĀTI jaunattīstības valstīs un no tām, taču tie pārsvarā gājuši secen tām valstīm, kurām ir visvairāk vajadzību, jo to ekonomiskās izredzes ir sliktas un ieguldījumu nosacījumi — nelabvēlīgi. Ieguldītājiem vajag stabilu, caurredzamu un paredzamu reglamentāciju. ES var palīdzēt uzlabot uzņēmējdarbības vidi, liekot lietā AfT un virkni ar ĀTI saistītus instrumentus, kas tagad ir paplašināti ar Lisabonas līgumu, kurš paredz, ka ieguldījumu politika tiek ietverta ES tirdzniecības politikā, kas ir ekskluzīvā ES kompetencē[28].

· ES BTN noteikumi ieguldītājiem sniedz lielāku tiesisko noteiktību saistībā ar piekļuvi tirgum un to, ar kādiem nosacījumiem tiem ļauts darboties. Mēs ietveram tādus sektorus kā, piemēram, telesakari, transports, bankas, enerģētika, vides pakalpojumi, celtniecība un izplatīšana, kas palīdz veidot uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi un attīstīt infrastruktūru. Šajās sarunās attiecībā uz mūsu partneru vajadzībām ES var pielāgoties un ir saprotoša, proti, ir ietverti tikai skaidri norādītie sektori, un tiek ievērotas valstu tiesības reglamentēt un ieviest ierobežojumus.

· ĀTI potenciālu var palielināt divpusējie ieguldījumu nolīgumi (BIT), kas nodrošina ieguldījumu aizsardzību, jo tā ieguldītājiem sniedz papildu garantijas un lielāku tiesisko noteiktību. ES dalībvalstīm jau ir plašs BIT tīkls ar jaunattīstības valstīm. Esam iecerējuši pakāpeniski izmantot ieguldījumu aizsardzības nolīgumus ES līmenī vai nu kā daļu no pašreiz notiekošajām BTN sarunām, vai arī kā atsevišķus nolīgumus. Esam gatavi izskatīt to jaunattīstības partnervalstu pieprasījumus, kuras interesē šāda iespēja.

· Lai mobilizētu iekšzemes un ārvalstu ieguldījumus jaunattīstības valstīs, var izmantot ES apvienošanas mehānismus[29]. Tā, piemēram, lai atbalstītu stratēģisku ieguldījumu finansiālo dzīvotspēju, dotācijas tiktu kombinētas ar aizdevumiem vai riska kapitālu. Tieksimies pēc tā, lai ar šādiem inovatīviem finanšu instrumentiem tiktu sniegta lielāka palīdzības daļa jauno finanšu instrumentu ietvarā, uz kuriem attiecas daudzgadu finanšu shēma (2014–2020)[30]. Šādu finanšu instrumentu izmantošana tiks novērtēta par katru gadījumu atsevišķi valstīs, kuru parāda atmaksājamība nav droša. Pie citiem instrumentiem, ko apsvērs, pieskaitāmas garantijas, privāts pašu kapitāls un publiskās un privātās partnerības. Tiks meklētas sadarbības iespējas ar Eiropas Investīciju banku un dalībvalstu finansēšanas institūcijām vai citiem attīstības finansētājiem. Turklāt nepieciešama lielāka saskaņotība starp tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumiem.

4.1.4.   Vispusīgi un modulēti divpusējie/reģionālie nolīgumi

Pildot programmu "Globālā Eiropa"[31], mūsu mērķis būs noslēgt vispusīgus BTN un arī turpmāk ņemt vērā mūsu partneru attīstības līmeni, piedāvājot elastīgāku un katras valsts vajadzībām un spējām atbilstošu pieeju.

Mēs tieksimies pabeigt EPN sarunas ar visām ieinteresētajām ĀKK valstīm un reģioniem saskaņā ar Kotonū nolīguma mērķi atbalstīt dziļāku reģionālo integrāciju, modernizēt mūsu ekonomiskās attiecības un izmantot tirdzniecību, lai stimulētu ekonomikas izaugsmi. Pienācis pēdējais brīdis ekonomikas dalībniekiem beidzot nodrošināt noteiktību un paredzamību. Jo ātrāk noslēgsim šādus darījumus, jo ātrāk tie nesīs augļus attīstības jomā[32]. Ja ĀKK vēlēsies, EPN ietvers saistības ar pakalpojumiem, ieguldījumiem un tirdzniecību saistītās jomās, kas Kotonū nolīgumā atzītas par svarīgu izaugsmes virzītājspēku. Ja vispusējus un reģionālus nolīgumus īstenot neizdosies, var ieviest "ģeometriski" mainīgus jeb dažādu ātrumu nolīgumus. Mēs apstiprinām savu piedāvājumu par brīvu piekļuvi ES tirgum un uzlabotiem izcelsmes noteikumiem tām ĀKK valstīm, kas pagātnē saņēma Kotonū tirdzniecības preferences, ja vien ĀKK valstis īstenos daļēju un pakāpenisku liberalizāciju. Esam iesnieguši pragmatiskus risinājumus sarunās atlikušo šķēršļu novēršanai un esam gatavi šos risinājumus pilnveidot, balstoties uz pamatprincipu par to, ka nākamiem EPN jāsaskan ar Kotonū nolīguma vīziju veicināt ĀKK valstu un reģionu attīstību.            Ja valstis nav gatavas uzņemties tādas tirdzniecības nolīgumu saistības, kas atbilst PTO prasībām, tās var, ja vien ir tiesīgas, izvēlēties izmantot VPS. Attīstības potenciāls gan nebūtu tāds pats kā EPN, sevišķi reģionālās integrācijas, pastiprinātas ieguldījumu plūsmas un auglīgākas uzņēmējdarbības vides ziņā.

Arābu pavasara ietekmē ES izsludinājusi partnerattiecības demokrātijai un kopīgam uzplaukumam, kura nodrošina daudz vairāk nekā tikai piekļuvi tirgum, lai padziļinātu integrāciju ar Vidusjūras dienvidu reģiona valstīm un veicinātu cilvēktiesības, labu pārvaldību un demokrātijas reformas[33]. Mēs sāksim sarunas ar Ēģipti, Tunisiju, Jordāniju un Maroku par padziļinātiem un visaptverošiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem. Mūsu austrumu kaimiņvalstu reģionā veidosim arī ciešākas tirdzniecības saites ar Armēniju, Gruziju un Moldovu. Svarīgākais mērķis ir palīdzēt izveidot kopīgas labklājības telpu, kas abu reģionu valstīm sniegtu izredzes, izpildot nosacījumus, piedalīties ES iekšējā tirgū[34].

4.1.5.   Vērtībās balstīta tirdzniecības programma ilgtspējīgas attīstības veicināšanai

Viens no ES pamatmērķiem ir garantēt ekonomikas izaugsmi un attīstību, vienlaikus ievērojot sociālo taisnīgumu, ieskaitot darba pamatstandartus, un nodrošinot ilgtspējīgu praksi vides jomā, tostarp ar ārpolitikas starpniecību. Šādi centieni ir īpaši svarīgi attīstības kontekstā, kur valstis saskaras ar lielām grūtībām.

VPS+ shēma ir ES tirdzniecības politikas pamatinstruments, kas attīstības valstīs atbalsta ilgtspējīgu attīstību un labu pārvaldību. Komisija ierosinājusi to darīt vēl pievilcīgāku, shēmas saņēmējvalstīm atceļot gradācijas mehānismu, izvirzot pielaidīgākus ekonomiskos iestāšanās kritērijus un ļaujot valstīm pieteikties jebkurā laikā. Vienlaikus, lai nodrošinātu, ka saņēmējvalstis patiešām pilda savas saistības, tiks pastiprināti pārraudzības un atsaukšanas mehānismi.

Visos jaunākajos ES brīvās tirdzniecības nolīgumos ir ietverti noteikumi par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību. Uzdevums ir iesaistīt partnervalstis sadarbības procesā, kurā piedalītos arī pilsoniskā sabiedrība, kā arī panākt lielāku saderību ar nacionāliem un starptautiskiem standartiem nodarbinātības un vides jomā. Noteikumi turklāt pieļauj neatkarīgu un objektīvu pārskatīšanu. Kad minētie nolīgumi stāsies spēkā, mums būs jāpārliecinās, ka šie mehānismi tiek efektīvi izmantoti un nodrošina pienācīgu atbalstu mūsu sadarbībai attīstības jomā.

Esam apņēmušies vērīgāk novērtēt tirdzniecības iniciatīvu ietekmi uz ES un tās tirdzniecības partneriem, ieskaitot jaunattīstības valstis[35]. Mēs nodrošināsim, lai izvērtējumos, kas veikti jaunu politikas stratēģiju izstrādes laikā (ietekmes novērtējumi), nolīguma slēgšanas sarunu laikā (ilgtspējas ietekmes novērtējumi) vai kad tie jau īstenoti (paveiktā novērtējumi), tiktu ņemti vērā visi svarīgākie ietekmes aspekti uz ekonomiku, sociālo jomu, cilvēktiesībām un vidi, un lai tie balstītos uz plašu apspriešanos ar attiecīgām ieinteresētajām pusēm. Šādi izvērtējumi var arī palīdzēt izveidot AfT pavadpasākumus.

Mēs pieņēmām pasākumus, kas veicinātu atsevišķu svarīgāko dabas resursu, piemēram, kokmateriālu un zvejas resursu, ko pārdod uz ES, ilgtspējīgu apsaimniekošanu[36]. Mūsu partneriem jaunattīstības valstīs palīdzēsim īstenot minētās shēmas tā, lai viņi maksimāli izmantotu savu ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu. Lai veicinātu līdzīgus standartus, mēs arī sadarbosimies ar citām valstīm, kas ir svarīgi dabas resursu tirgi.

Mēs iestāsimies par precēm un pakalpojumiem noteiktu tarifu un beztarifu barjeru likvidēšanu, kas var radīt priekšrocības vides jomā. Tādējādi tiks atbalstīti mūsu centieni nodrošināt jaunattīstības valstīm labāku pieeju "zaļajām" tehnoloģijām.

Tirdzniecību stimulē ne tikai valdības rīcība, bet arī tirgus pārorientēšanās uz ekoloģiskākiem produktiem. Privātas ilgtspējas shēmas (piemēram, taisnīga, ētiska tirdzniecība vai bioproduktu tirdzniecība) var efektīvi stimulēt ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi jaunattīstības valstīs[37]. Publiskās iestādes var veicināt minētās iniciatīvas. Mēs vēl vairāk atbalstīsim jaunattīstības valstu ražotājus, kas piedalās ilgtspējīgas tirdzniecības shēmās, vairāk mobilizējot sadarbību, ieskaitot AfT pasākumus, uzlabosim saistīto pasākumu pārraudzību un mudināsim mūsu partnervalstis popularizēt taisnīgu un ētisku tirdzniecību. Sakarā ar publiskā iepirkuma direktīvu gaidāmo pārskatīšanu mēs arī plānojam publiskajām iestādēm ļaut vieglāk izdarīt izvēli par labu taisnīgiem un ētiskiem pirkumiem.

Starptautiskā līmenī arvien svarīgāka kļūst uzņēmumu sociālā atbildība, jo tie var veicināt integrējošu un ilgtspējīgu izaugsmi, labāk apzinoties, kādas ir viņu darbības sociālās un ekoloģiskās sekas, kā arī ievērojot cilvēktiesības. Mēs mudinām uzņēmumus atzīt starptautiski atzītus principus un vadlīnijas šajā jomā[38], piemēram, ESAO vadlīnijas starptautiskajiem uzņēmumiem. Un mūsu tirdzniecības partnerus aicinām šos principus un vadlīnijas ievērot. Mēs savos nolīgumos iekļaujam arī noteikumus par sociāli atbildīgas uzņēmējdarbības prakses veicināšanu ieguldītāju vidū.

4.1.6.   Palīdzība visneaizsargātākajām valstīm padara tās izturīgākas un uzlabo to rīcībspēju krīzes gadījumā

Krīzēm biežāk ir pakļautas LDC un citas neaizsargātas valstis, kuru ilgtermiņa attīstības centieni var būt apdraudēti; tas īpaši attiecas uz valstīm, kuru izaugsmes stratēģija balstās uz eksportu, jo izejvielu cenu kritums pasaules tirgos vai pašmāju dabas katastrofas var izraisīt nopietnas maksājumu bilances problēmas, ja eksporta ienākumi samazinās vai imports sadārdzinās. Mēs varam palīdzēt labāk pārvarēt ārējus satricinājumus un rīkoties.

· Dabas katastrofas var graujoši ietekmēt piegādes ķēdes, tirdzniecību un saimniecisko darbību. Pēc plūdiem 2010. gada jūlijā ES ierosināja papildu preferences piešķirt Pakistānai, taču, kā izrādījās, šāds risinājums neizraisīja pietiekami ātru reakciju. Tas turklāt raisīja bažas par to, ka citās nabadzīgajās valstīs tādēļ rastos tirdzniecību graujošas sekas. Turpmāk mēs centīsimies krīzē nonākušajām valstīm piešķirt pagaidu atkāpes no izcelsmes noteikumu prasībām, ko pieļauj jaunie VPS izcelsmes noteikumi. Lai šīs valstis būtu labāk sagatavotas dabas katastrofām, mēs centīsimies ņemt vērā tirdzniecības vājās vietas vajadzību novērtējumos, kas veikti ES humānās palīdzības politikas kontekstā. Turklāt ES palīdz partnervalstīm izstrādāt inovatīvu uz indeksiem balstītu laikapstākļu riska apdrošināšanu, un mēs varam mācīties no tādiem veiksmīgiem risinājumiem kā šāda veida riska novirzīšana uz finanšu tirgiem, piemēram, emitējot katastrofu obligācijas, valsts budžets tiek nodrošināts pret zemestrīces izraisītu finansiālo risku.

· Vairākās jaunattīstības valstīs bieži izceļas konflikti, kuri saistīti ar kontroli par dabas resursiem. Komisija ir iesniegusi direktīvu projektus, kas veicinās informācijas atklāšanu par maksājumiem pārvaldes struktūrām ieguves un mežsaimniecības nozarē gan uzņēmumiem, kas ir iekļauti ES biržu sarakstos[39], gan pārējiem lielajiem uzņēmumiem ES[40]. Tas ir pirmais pasākums caurredzamākai ieguldījumu videi, kas var mazināt korupcijas risku un izvairīšanos no nodokļiem. Balstoties uz pieredzi saistībā ar Kimberli procesu, Ieguves rūpniecības pārredzamības iniciatīvu (EITI), mežsaimniecības jomas tiesību aktu izpildi, pārvaldību un tirdzniecību (FLEGT) un regulu par kokmateriāliem, mēs izvērtēsim to, kā visā piegādes ķēdē uzlabot caurredzamību, ieskaitot uzticamības pārbaudes aspektus. Vienlaikus mēs iestāsimies par to, lai tiktu vairāk atbalstītas un izmantotas nesen atjauninātās ESAO vadlīnijas starptautiskajiem uzņēmumiem un ESAO ieteikumi par uzticamības pārbaudi un atbildīgu piegādes ķēdes pārvaldību; tas mums jāveicina arī ārpus ESAO valstīm. Vienlaicīgi turpināsim sadarboties ar jaunattīstības partnervalstīm un tās atbalstīsim šādās jomās: ilgtspējīga kalnrūpniecība, teorētiskās zināšanas ģeoloģijā un laba pārvaldība dabas resursu apsaimniekošanā[41].

· Izejvielu cenu nestabilitāte ietekmē partnervalstu budžetus. Mēs varam palīdzēt partnervalstīm izmantot uz tirgu balstītus apdrošināšanas mehānismus (piem., preču birža), lai nodrošinātos pret ieņēmumu iztrūkumu. Balstoties uz ad hoc neaizsargātības FLEX mehānismu (V-FLEX), ko izveidoja 2009. gadā, lai palīdzētu mazināt globālās pārtikas un finanšu krīzes sekas ĀKK valstīs, mēs strādāsim, lai izveidotu jaunu triecienus absorbējošu sistēmu, kas lielāko uzmanību veltīs plašākām ārējām krīzēm ar pārrobežu ietekmi[42].

4.2. Lai tirdzniecība veicinātu izaugsmi, nepieciešamas iekšējās reformas un laba pārvaldība

Būtiskākais ekonomikas izaugsmes stimuls pirmām kārtām ir pati valsts. Lai privātais sektors attīstītos un tirdzniecība un ieguldījumi vispār varētu stimulēt ilgtspējīgu izaugsmi, liela nozīme ir labai pārvaldībai. To raksturo stabilas politiskās institūcijas un prakse, neatkarīga tiesu vara, cilvēktiesību aizsardzība, publisko finanšu, noteikumu un iestāžu caurredzamība un stipra griba apkarot krāpšanu un korupciju. Bez tam izšķirīgi ir arī politiskie pasākumi, reglamentējums un iestādes, kas atbalsta privātā sektora attīstību, kā arī pienācīgas darbavietas un eksporta konkurētspēja. Iekšējās reformas nepieciešamas, lai palielinātu piegādes jaudu un kapitāla dotācijas (ieskaitot cilvēkkapitālu), samazinātu transportēšanas izmaksas, celtu saimniecību un rūpniecības ražīgumu, uzlabotu konkrētu darba un vides standartu īstenošanu un radītu ieguldījumiem labvēlīgus nosacījumus. Reformas ir nepieciešamas, lai mazinātu varbūtējus tarifu ieņēmumu zaudējumus un vajadzīgos pielāgojumus varētu veikt ar efektīviem nodokļu politikas un pārdales instrumentiem un drošības “tīkliem”. Tie ir ļoti būtiski, lai, izmantojot ekonomikas izaugsmes ieguvumus, efektīvi mazinātu nabadzību.

Šo procesu var atbalstīt ārējā palīdzība un tirdzniecības nolīgumi. Daudzās valstīs reformu īstenotāji patiesībā cenšas noslēgt divpusējus vai reģionālus tirdzniecības nolīgumus, lai iekšpolitiskajai programmai būtu stabils pamats un varētu stabilizēt iekšējās reformas. Lai sasniegtu rezultātu, šādos nolīgumos vajag ietvert noteikumus, kas veicina caurredzamību, paredzamību un atbildību.

Veiksmes priekšnoteikums ir atbildības uzņemšanās. Risinājumus nevar uzspiest no ārpuses. Jaunattīstības valstīm galu galā būs jāizvēlas. Peru un Kolumbija, Centrālamerika un Cariforum valstis ir izvēlējušās nevis paļauties uz vienpusējām tirdzniecības preferencēm, bet gan panākt kvalitatīvas pārmaiņas un ir noslēgušas vērienīgus nolīgumus ar ES, kas viesīs pārmaiņas šo valstu ekonomikas struktūrā. Minētie apsvērumi palīdzēs nostiprināt dažas no vissvarīgākajām reformām, ko valstis Latīņamerikā ir veikušas kopš importa aizstāšanas politikas laikiem. Tas uzskatāmi parāda, ka par attīstības līmeni svarīgāka ir politiskā griba, jo tādas valstis kā Hondurasa, Nikaragva vai Haiti nav tās turīgākās valstis.

4.3. Daudzpusēja programma līdz 2020. gadam

Jaunattīstības valstu ilgtermiņa interešu īstenošanai ļoti svarīga ir stabila daudzpusēja tirdzniecības sistēma un īpaši tās reglaments un garantētā piekļuve visiem svarīgākajiem tirgiem. Arvien biežāk tirgi atrodas pašās jaunattīstības valstīs. Pirmo reizi jaunāko laiku vēsturē tirdzniecība starp jaunattīstības valstīm patiesi ir pārsvarā pār tirdzniecību starp attīstītajām un jaunattīstības valstīm, lai gan šķēršļi tirdzniecībai starp jaunattīstības valstīm ir ievērojami lielāki par šķēršļiem piekļuvei attīstīto valstu tirgiem[43]. Tādēļ daudzpusējās sarunas ir ļoti svarīgas. Mums jāpanāk, lai pašreizējās sarunas būtu rezultatīvas, jāizveido stabils pamats sarunām nākotnē un daudzpusējā sistēma jāpilnveido tā, lai tirdzniecība vēl efektīvāk veicinātu attīstību.

4.3.1.   Īstenot Dohas attīstības programmas (DAP) aspektus attīstības jomā

Daudzpusējā programma joprojām ir ES prioritāte. DAP ir nonākusi strupceļā, tomēr tā ir pārāk perspektīva jaunattīstības valstīm kopumā un sevišķi LDC, lai to neīstenotu. ES vēl arvien iestājas par DAP un konkrēto pasākumu kopu LDC valstīm. Uzskatām, ka PTO dalībvalstīm būtu jāturpina sarunas, ja iespējams, 2012. gadā un turpmāk, lai ietvertu tādus DAP mandātā paredzētus un attīstības dimensijai svarīgus jautājumus kā tirdzniecības atvieglošana, beztarifu barjeras un strīdu izšķiršana.

Nolīgums par tirdzniecības atvieglošanu rada būtiskas priekšrocības attīstības jomā, jo nodrošina visās PTO dalībvalstīs saskaņotas reformas, kas tirdzniecību atvieglo gan iekšējos, gan eksporta tirgos. Ieguvējas būtu visas PTO dalībvalstis, taču sevišķi lietderīgi tas būtu jaunattīstības valstīm, īpaši valstīm, kurām ir tikai sauszemes robežas. Īstenošana notiktu atbilstoši katras valsts vajadzībām un potenciālam, un to pēc vajadzības atbalstītu, sniedzot ārēju palīdzību. Savlaicīgi noslēdzot minētās sarunas, ieguvēji būs visi.

Mēs tieksimies pēc konkrētiem rezultātiem LDC labā. Mēs nevaram samierināties ar to, ka PTO dalībvalstis joprojām nav īstenojušas spēkā esošos lēmumus par piekļuvi tirgum bez nodokļiem un kvotām, kas ir izšķirīgi, lai LDC radītu jaunas un drošas tirdzniecības iespējas. Turklāt ir svarīgi panākt pozitīvu iznākumu sarunām lauksaimniecības jomā saistībā ar kokvilnu. Balstoties uz mūsu neseno izcelsmes noteikumu reformu, mēs uzstāsim uz saskaņotākiem preferenciāliem izcelsmes noteikumiem LDC valstīm, ieskaitot lielāku caurredzamību, noteikumu vienkāršošanu un labāku piekļuvi tirgum. Astotajā PTO ministru konferencē 2011. gada decembrī tika pieņemts lēmums, kas PTO dalībvalstīm ļauj piešķirt atbrīvojumu, lai pakalpojumu jomā LDC valstīm būtu atvieglota pieeja tirgum, un tas ir pirmais solis LDC noteikumu kopuma virzienā

Lai pēc iespējas vairāk valstu izmantotu sistēmu, mēs atbalstīsim (papildus DAP sarunām) un atvieglosim LDC iestāšanos PTO, kā arī aktīvi piedalīsimies pievienošanās vadlīniju pārskatīšanā, lai līdz 2012. gada jūlijam būtu izstrādāti attiecīgi ieteikumi. Iestāšanās ir lietderīga procedūra, kas virza reformas, taču tā nereti ieilgst un ir sarežģīta. Mēs saglabāsim PTO noteikumu integritāti un attiecībā uz tirgus atvēršanu saglabāsim pienācīgu atturību; turklāt mēs palīdzēsim LDC ieviest un īstenot jaunos noteikumus. Bez tam, izvērtējot LDC vajadzības un prasības attiecībā uz Līguma par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (TRIPS) īstenošanu, mēs atbalstīsim pieprasījumus pagarināt iepriekšējo īstenošanas termiņu (kas ir 2013. gads), kā arī sniegsim pienācīgu tehnisko palīdzību.

4.3.2.   Stabils pamats nākotnei

Vissvarīgākajai prioritātei jābūt daudzpusējas tirdzniecības sistēmas saglabāšanai un nostiprināšanai. Katrs mēģinājums vājināt PTO kaitētu tās mazākajām un neaizsargātākajām dalībvalstīm. Sevišķi aktuāli tas ir krīzes periodos, jo vilinājums izmantot protekcionisma pasākumus ir ļoti liels.

Strupceļā nonākusī DAP atklāj vājās vietas pašos PTO sistēmas pamatos, kura nav spējusi mainīties tik ātri kā mainījusies ekonomiskā situācija. PTO sistēmā vēl nav ņemta vērā relatīvās ekonomiskās varas lielā pārbīde, kas notikusi starp lielākajiem tirdzniecības partneriem. Zūd līdzsvars starp ieguldījumu, ko lielās jaunietekmes valstis sniedz daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, un priekšrocībām, ko tās no sistēmas iegūst. To biežāk piedzīvo nabadzīgākās valstis, redzot kā plaisa starp tām un jaunattīstības valstīm paplašinās. Šāda nesamērība, kas jau bija jūtama DAP pirmsākumos, kopš tā laika ir būtiski palielinājusies un palielināsies arī nākotnē.

Daudzpusējas sistēmas interešu un attīstības labā jārisina jautājumi par jaunietekmes ekonomiku diferenciāciju un nozīmi. Jaunattīstības valstīm būtu vairāk jāuzņemas vadība un jāpilda pienākums atvērt savu tirgu LDC valstīm, izveidojot preferenču shēmas, taču nepieļaujot, ka tiek diskriminētas pārējās PTO dalībvalstis, no kurām četras piektdaļas ir jaunattīstības valstis.

Mūsuprāt, tas gan nenozīmē, ka DAP sarunas panāks pilnīgu savstarpību attiecībā uz mūsu saistībām pret jaunattīstības valstīm, tomēr šo valstu ieguvumi, ko tām sniedz sistēma, un ieguldījums būs samērīgāki.

4.3.3.   Nākotnes problēmu risināšana

Jaunattīstības valstis atbalsta stingri un īstenojami daudzpusēji noteikumi. Mūsdienās globālajā ekonomikā tirdzniecību retāk apgrūtina tarifi, biežāk – lieki un apgrūtinoši vai abpusēji nesaderīgi reglamentējoši pasākumi, kas nereti lielāku slogu rada nabadzīgākajām jaunattīstības valstīm un valstīm ar ļoti ierobežotu administratīvo rīcībspēju.

Nepieciešams veltīt lielāku uzmanību tam, kā tirdzniecība mijiedarbojas ar citiem jautājumiem, kas nabadzīgākajām jaunattīstības valstīm ir ļoti svarīgi. Attiecībā uz tirdzniecības un uzturdrošības mijiedarbību tas jau ir noticis, sevišķi atsaucoties G-20 un ANO aicinājumam neatgriezeniski atcelt pārtikas eksporta ierobežojumus un nodokļus pārtikas iepirkumiem, kas humānās palīdzības vajadzībām veikti Pasaules Pārtikas programmā. Var paveikt arī vēl vairāk, piemēram, uzlabot pārtikas eksporta ierobežojumu caurredzamību, pienācīgi ņemt vērā to ietekmi un apspriesties ar citām PTO dalībvalstīm. Nabadzīgākās jaunattīstības valstis turklāt saskaras ar citiem globāliem uzdevumiem, piemēram, pietiekamas un uzticamas enerģijas piegādes nodrošināšanu vai savas ekonomikas pielāgošanu globālajām klimata pārmaiņām un dabas resursu bāzes apdraudējumam, kā arī ar savu uzņēmumu konkurētspējas veicināšanu un nodrošināšanu globālajā tirgū. Būs nepieciešams, lai šiem nopietnajiem jautājumiem PTO dalībvalstis nākotnē pievērstu lielāku uzmanību. Nozīmīga būs arī sadarbība ar efektīvai sadarbībai ar jaunietekmes ekonomikām.

5.         Secinājums

Jaunietekmes ekonomiku izaugsme pierāda, ka attīstība ir iespējama un šajā procesā, padziļinoties pasaules ekonomikas integrācijai, aizvien svarīgāki kļūst atvērti tirgi. Tomēr tām nepieciešama palīdzība, un tas nozīmē, ka ES vēl vairāk un mērķtiecīgāk jāiestājas par valstīm, kurām ir visvairāk vajadzību.

Atbalstu sniedz partnerība, kurā jaunattīstības valstis pieņem lēmumus un uzņemas atbildību ar mērķi konsolidēt tirdzniecības un ieguldījumu ilgtermiņa priekšrocības. Tādēļ būtiska ir atbildība un laba pārvaldība. Mēs nodrošināsim atbalstu, īstenojot sadarbību attīstības jomā, un piedāvāsim tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumus, kas atbalsta un ņem vērā attīstībai nozīmīgas institucionālās pārmaiņas.

Raugoties nākotnē, visām ieinteresētajām pusēm jāpielāgojas ekonomiskās varas pārbīdei, kas piedzīvota pēdējos desmit gados. Šodien pirmo reizi tirdzniecība starp jaunattīstības valstīm guvusi pārsvaru pār ziemeļu-dienvidu tirdzniecību starp attīstītajām valstīm un jaunattīstības valstīm. Tirdzniecībā ar nabadzīgākajām jaunattīstības valstīm daudzas jaunattīstības un jaunietekmes ekonomikas vēl nav tik atvērtas kā ES. Tas ir izšķirīgais arguments daudzpusējai rīcībai (ieskaitot DAP un citas programmas) un daudzpusējo sarunu pamatu pārskatīšanai. Nepieciešams, lai daudzpusējās tirdzniecības sistēmas interesēs un globālās attīstības labā lielās jaunietekmes ekonomikas vairāk iesaistītos šīs sistēmas vadībā un par to uzņemtos atbildību.

2011. gada maijā LDC konferencē Stambulā tika izvirzīts vērienīgs mērķis: līdz 2020. gadam divkāršot LDC daļu globālajā eksportā. Šajā paziņojumā izklāstītā pieeja var palīdzēt īstenot šo mērķi. Tas būtu ņemams vērā lielākajās starptautiskās sanāksmēs, kas gaidāmas, sevišķi Apvienoto Nāciju Organizācijas Tirdzniecības un attīstības konferencē Dohā 2012. gada aprīlī un ilgtspējīgai attīstībai veltītā konferencē (Rio+20) 2012. gada jūnijā, kam būtu jāierāda jauns attīstības ceļš "zaļās" ekonomikas virzienā.

[1]               "Tirdzniecība, izaugsme un pasaules norises. Tirdzniecības politika kā stratēģijas “Eiropa 2020” galvenā sastāvdaļa", COM(2010)612, 9.11.2010.

[2]               "Tirdzniecība un attīstība: palīdzība jaunattīstības valstīm, lai tās izmantotu tirdzniecības priekšrocības", COM(2002)513, 18.9.2002.

[3]               208. pants Līgumā par Eiropas Savienības darbību paredz, ka tādās politikas jomās, kas var skart jaunattīstības valstis, ES ņem vērā sadarbības mērķus attīstības jomā (galvenais no tiem ir nabadzības izskaušana).

[4]               "ES attīstības politikas ietekmes palielināšana: Pārmaiņu programma", COM(2011)637, 13.10.2011.

[5]               "Cilvēktiesības un demokrātija — ES ārējās darbības svarīgākais elements", COM(2011)886, 12.12.2011.

[6]               Tās kopumā saražoja 0,6 % no pasaules IKP 2010. gadā salīdzinājumā ar 0,7 % 2000. gadā.

[7]               Vidēji trīs eksporta preces veido vairāk nekā 75 % no šo valstu kopējā eksporta. Astoņās LDC šī attiecība pārsniedz 95 %.

[8]               "Vispārējā pieeja migrācijai un mobilitātei", COM(2011)743, 18.11.2011. un priekšlikums Direktīvai par uzņēmuma ietvaros pārceltu trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem, COM(2010) 378, 13.7.2010.

[9]               COM(2011) 637.

[10]             Eiropadomes Secinājumi, 2010. gada 16. septembris.

[11]             GSP shēma 2006. gadā tika pārskatīta, lai ietvertu vairāk produktu, vienkāršotu noteikumus un lielāku paredzamību. Reforma stimulēja saņēmējvalstu eksportu un ĀTI un daudzām valstīm palīdzēja dažādot eksportu.

[12]             CARIS, Eiropas Savienības GSP termiņa vidusposma izvērtējums, 2010.

[13]             Armēnija, Azerbaidžāna, Bolīvija, Ekvadora, Gruzija, Gvatemala, Hondurasa, Kaboverde, Kolumbija, Kostarika, Mongolija, Nikaragva, Panama, Paragvaja, Peru un Salvadora.

[14]             Padomes Regula (EK) Nr. 1063/2010, 18.11.2010.

[15]             www.exporthelp.europa.eu.

[16]             Padomes Regula (EK) Nr. 1528/2007, 20.12.2007.

[17]             COM(2011) 598, 30.9.2011.

[18]             "Globālā Eiropa. Konkurence pasaulē", COM(2006) 567, 4.10.2006.

[19]             Skatīt "EU's Eighth Report on Potentially Trade Restrictive Measures" (2010.gada oktobris­‑2011. gada septembris): http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2011/october/tradoc_148288.pdf.

[20]             COM(2011) 241, 10.5.2011.

[21]             Skatīt nākamo Komisijas paziņojumu "Stratēģija intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai un īstenošanai trešās valstīs".

[22]             G-20 valstu sanāksme Kannās; noslēguma deklarācija "Veidojot mūsu kopīgo nākotni; atjaunināta kopīga rīcība visas mūsu sabiedrības labā", 4.11.2011.

[23]             "Turpmākā pieeja saistībā ar ES budžeta atbalstu trešām valstīm", COM(2011) 638, 13.10.2011.

[24]             Finanšu instrumenta sadarbībai attīstības jomā tematiskā programma "Vispārējs sabiedriskais labums un uzdevumi", ko ierisinājusi Komisija paziņojumā "Globālā Eiropa – jauna pieeja ES ārējās darbības finansējumam" (COM(2011) 865, 7.12.2011.), cita starpā paredz atbalstīt tirdzniecības stratēģiju un režīmu definēšanu un īstenošanu, palīdzību iekļauties daudzpusējā tirdzniecībā sistēmā, veicināt attiecības starp ES un partnervalstīm un partnerreģioniem ieguldījumu jomā.

[25]             COM(2011) 637.

[26]             Roma 2003, Parīze 2005, Akra 2008, Pusana 2011.

[27]             Pusanas partnerattiecības efektīvai sadarbībai attīstības jomā; ceturtais augsta līmeņa forums par palīdzības efektivitāti, Dienvidkorejas Republika, Pusana, 29.11.2011.-1.12.2011.

[28]             Komisija paziņojumā "Ceļā uz visaptverošu Eiropas starptautisko ieguldījumu politiku", COM(2010)343, 7.7.2010., izklāstīti ES tālākās ieguldījumu politikas mērķi.

[29]             Piemēram, ES un Āfrikas Infrastruktūras ieguldījumu fonds, kaimiņattiecību politikas ieguldījumu mehānisms, Latīņamerikas ieguldījumu mehānisms un Centrālāzijas ieguldījumu mehānisms.

[30]             COM(2011) 865.

[31]             COM(2006) 567, 4.10.2006.

[32]             Kad ĀKK valstis būs noslēgušas EPN, uzņemšanu varēs lūgt arī pārējās ĀKK valstis.

[33]             "Partnerattiecības demokrātijai un kopīgam uzplaukumam ar Vidusjūras dienvidu reģionu", COM(2011)200, 8.3.2011.

[34]             "Jauna reakcija uz pārmaiņām kaimiņvalstīs", COM(2011)303, 25.5.2011.

[35]             COM(2010) 612.

[36]             Regula par kokmateriāliem (EP/Padomes Regula (ES) Nr. 995/2010 20.10.2010.) un Regula pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (IUU) zveju (Padomes Regula (EK) Nr 1005/2008, 29.10.2008.).

[37]             "Ilgtspējīgas attīstības veicināšana ― godīgās tirdzniecības un nevalstisku ar tirdzniecību saistītu ilgtspējas nodrošināšanas sistēmu nozīme", COM(2009)215, 5.5.2009.

[38]             "Atjaunota ES stratēģija 2011.–2014. gadam attiecībā uz korporatīvo sociālo atbildību", COM(2011)681, 25.10.2011.

[39]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 15. decembra Direktīva 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem Direktīvā 2001/34/EK.     

[40]             Priekšlikums direktīvai par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, COM(2011)684.

[41]             Paziņojums par preču tirgiem un izejvielām, COM(2011) 25, 2.2.2011.

[42]             Daudzgadu finanšu shēma laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam par finansējuma piešķiršanu ES sadarbībai ar Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna valstīm, un aizjūras zemēm un teritorijām (11. Eiropas Attīstības fonds).

[43]             Pēc P.Kowalski un B. Shepherd (2006) aplēsēm tie ir gandrīz trīs reizes lielāki (“South-South Trade In Goods”, OECD Trade Policy Working Papers, Nr. 40.).