KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Privātuma nodrošināšana saistītā pasaulē Eiropas datu aizsardzības regulējums 21. gadsimtam

(Dokuments attiecas uz EEZ)

1. Aktuālās datu aizsardzības problēmas

Straujās tehnoloģiskās pārmaiņas un globalizācija ir būtiski pārveidojušas veidu, kādā aizvien lielāks personas datu apjoms tiek vākts, izmantots un nosūtīts. Jauni informācijas apmaiņas veidi, izmantojot sociālos tīklus, un liela datu apjoma uzglabāšana attālināti ir kļuvuši par daudzu no Eiropas 250 miljonu interneta lietotāju dzīves daļu. Vienlaikus personas dati ir kļuvuši par daudzu uzņēmumu aktīvu. Potenciālo klientu datu vākšana, apkopošana un analizēšana bieži ir būtiska to saimnieciskās darbības daļa[1].

Šajā jaunajā digitālajā vidē personām ir tiesības efektīvi kontrolēt savu personisko informāciju. Tiesības uz datu aizsardzību Eiropā ir pamattiesības, kas noteiktas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8. pantā, kā arī Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 16. panta 1. punktā, un tās ir nepieciešams atbilstoši aizsargāt.

Uzticēšanās trūkuma dēļ pircēji vilcinās iepirkties tiešsaistē un saņemt jaunus pakalpojumus. Tādēļ augsts personas datu aizsardzības līmenis ir būtisks arī, lai palielinātu uzticēšanos tiešsaistes pakalpojumiem un īstenotu digitālās ekonomikas potenciālu, tādējādi veicinot ES ekonomikas izaugsmi un konkurētspēju.

Visā ES ir nepieciešami mūsdienīgi, saskaņoti noteikumi datu apritei starp dalībvalstīm. Uzņēmumiem ir nepieciešami vienoti noteikumi, kas nodrošina tiesisko noteiktību un līdz minimumam samazina administratīvo slogu. Tas ir būtiski vienotā tirgus darbībai un ekonomikas izaugsmes stimulēšanai, jaunu darbavietu radīšanai un inovāciju veicināšanai[2]. ES datu aizsardzības noteikumu modernizācija, ar ko nostiprina to iekšējā tirgus dimensiju, personām nodrošina augstu datu aizsardzības līmeni un veicina tiesisko noteiktību, skaidrību un konsekvenci, tādējādi tai ir centrāla loma Eiropas Komisijas Stokholmas rīcības plānā[3], Eiropas digitalizācijas programmā[4] un plašākā nozīmē – ES izaugsmes stratēģijā "Eiropa 2020"[5].

ES 1995. gada direktīva[6] – galvenais leģislatīvais instruments personas datu aizsardzībai Eiropā – bija būtisks pavērsiens datu aizsardzības vēsturē. Tās mērķi – nodrošināt funkcionējošu vienoto tirgu un personu pamattiesību un pamatbrīvību efektīvu aizsardzību – vēl joprojām ir aktuāli. Tomēr tā tika pieņemta pirms 17 gadiem, kad internets vēl bija savas attīstības sākumstadijā. Mūsdienu jaunajā, izaicinājumiem pilnajā digitālajā vidē pastāvošie noteikumi nesniedz ne vajadzīgo saskaņotības pakāpi, ne vajadzīgo efektivitāti, lai nodrošinātu tiesības uz personas datu aizsardzību. Tādēļ Eiropas Komisija ierosina veikt fundamentālu Eiropas datu aizsardzības regulējuma reformu.

Turklāt ar Lisabonas līgumu ir radīts jauns tiesisks pamats (LESD 16. pants) mūsdienīgai un visaptverošai pieejai datu aizsardzībai un personas datu brīvai apritei, iekļaujot arī policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās[7]. Šī pieeja ir atspoguļota Eiropas Komisijas paziņojumos par Stokholmas programmu un Stokholmas rīcības plānu[8], kuros uzsvērta nepieciešamība Savienībai "[izveidot] visaptveroš[u] personas datu aizsardzības režīm[u], kas attiektos uz visām ES kompetences jomām." un "[nodrošināt], lai tiktu konsekventi piemērotas pamattiesības uz datu aizsardzību."

Lai sagatavotu ES datu aizsardzības regulējuma reformu pārredzamā veidā, Komisija kopš 2009. gada ir uzsākusi sabiedriskas apspriešanas par datu aizsardzību[9] un iesaistījusies intensīvā dialogā ar ieinteresētajām personām[10]. Komisija 2010. gada 4. novembrī publicēja paziņojumu par vispusīgu pieeju personas datu aizsardzībai Eiropas Savienībā[11], kurā tika izklāstīti reformas galvenie punkti. No 2011. gada septembra līdz decembrim Komisija iesaistījās padziļinātā dialogā ar Eiropas valsts datu aizsardzības iestādēm un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, lai izpētītu iespējas konsekventākai ES datu aizsardzības noteikumu piemērošanai visās ES dalībvalstīs[12].

Šajās diskusijās tika noskaidrots, ka gan pilsoņi, gan uzņēmēji vēlas, lai Eiropas Komisija reformētu ES datu aizsardzības noteikumus visaptverošā veidā. Pēc dažādu politikas risinājumu ietekmes novērtēšanas[13] Eiropas Komisija ierosina stingru un konsekventu tiesisko regulējumu, kas aptver dažādus Savienības politikas virzienus, palielina personas tiesības, datu aizsardzības vienotā tirgus dimensiju un samazina birokrātiskās procedūras uzņēmējiem[14]. Komisija ierosina, ka jaunajam regulējumam vajadzētu sastāvēt no:

– regulas (ar kuru aizstāj Direktīvu 95/46/EK), ar ko nosaka vispārīgo ES datu aizsardzības regulējumu[15];

– un direktīvas (ar ko aizstāj Pamatlēmumu 2008/977/TI[16]), ar kuru paredz noteikumus par personas datu aizsardzību, kas apstrādāti, lai novērstu, atklātu, izmeklētu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem un veiktu saistītas juridiskas darbības.

Šajā paziņojumā ir izklāstīti galvenie ES datu aizsardzības regulējuma reformas elementi.

2. Kontroles piešķiršana personām pār to personas datiem

Pamatojoties uz Direktīvu 95/46/EK – kas pašlaik ir galvenais ES leģislatīvais akts datu aizsardzības jomā – veidi, kādos personas var izmantot savas tiesības uz datu aizsardzību, starp dalībvalstīm nav pietiekami saskaņoti. Tāpat to dalībvalstu iestāžu pilnvaras, kuras ir atbildīgas par datu aizsardzību, nav pietiekami saskaņotas, lai nodrošinātu noteikumu konsekventu un efektīvu piemērošanu. Tas nozīmē, ka dažās dalībvalstīs šīs tiesības ir grūtāk izmantot nekā citās, jo īpaši tiešsaistē.

Šīs grūtības rodas arī lielā datu apjoma dēļ, kas ik dienu tiek savākts, kā arī tādēļ, ka lietotājiem bieži nav zināms, ka viņu dati tiek vākti. Lai gan daudzi eiropieši uzskata, ka personas datu izpaušana arvien vairāk kļūst par mūsdienu dzīves sastāvdaļu[17], 72 % interneta lietotāju Eiropā vēl joprojām uztraucas, ka tiem tiešsaistē tiek pieprasīts pārlieku daudz personas datu[18]. Viņiem šķiet, ka viņi nespēj kontrolēt savus datus. Viņi nav pienācīgi informēti par to, kas notiek ar viņu personisko informāciju, kam un kādos nolūkos tā tiek nodota. Bieži vien viņiem nav zināms, kādā veidā izmantot savas tiesības tiešsaistē.

"Tiesības tikt aizmirstam"

Students Eiropā, kurš ir tiešsaistes sociālā tīkla dalībnieks, izlemj pieprasīt piekļuvi visiem personas datiem, ko šis tīkls glabā par viņu. To darot, viņš atklāj, ka tīkls vāc daudz vairāk datu nekā viņš domāja un daži personas dati, kurus viņš uzskatīja par dzēstiem, vēl joprojām tiek glabāti.

ES datu aizsardzības noteikumu reforma nodrošinās, ka tas vairs nenotiks, ieviešot:

- skaidri noteiktu prasību, kas uzliek pienākumu tiešsaistes sociālajiem tīkliem (un citiem personas datu pārziņiem) līdz minimumam samazināt lietotāju personas datu apjomu, ko tie vāc un apstrādā;

- prasību, lai standartiestatījumi nodrošinātu, ka dati netiek publiskoti;

- skaidri noteiktu pienākumu datu pārziņiem dzēst kādas personas datus, ja šī persona skaidri pieprasa dzēšanu un ja nepastāv likumīgi iemesli saglabāt šos datus. Šajā konkrētajā gadījumā tas uzliktu pienākumu sociālā tīkla pakalpojuma sniedzējam dzēst studenta datus nekavējoties un pilnībā.

Kā uzsvērts Eiropas digitalizācijas programmā, bažas par privātās dzīves aizsardzību ir viens no visbiežāk sastopamajiem iemesliem, kādēļ cilvēki neiegādājas preces un pakalpojumus tiešsaistē. Ņemot vērā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares ieguldījumu kopējā produktivitātes izaugsmē Eiropā – 20 % tieši no IKT nozares un 30 % no IKT ieguldījumiem[19] – uzticēšanās šādiem pakalpojumiem ir būtiska, lai stimulētu ES ekonomikas izaugsmi un konkurētspēju.

Paziņojumi par personas datu aizsardzības pārkāpumiem

Hakeri uzbruka spēļu pakalpojumam, kuru izmanto lietotāji ES. Pārkāpums ietekmēja datu bāzes, kas satur desmitiem miljonu lietotāju personas datus visā pasaulē (tai skaitā vārdus, adreses un, iespējams, kredītkaršu datus). Uzņēmums nogaidīja nedēļu, pirms tas par uzbrukumu paziņoja skartajiem lietotājiem.

ES datu aizsardzības noteikumu reforma nodrošinās, ka tas vairs nevarēs notikt. Jaunie noteikumi uzliks pienākumu uzņēmumiem:

- stiprināt savus drošības pasākumus, lai novērstu un izvairītos no pārkāpumiem;

- paziņot par personas datu aizsardzības pārkāpumiem gan valsts datu aizsardzības iestādei – ja iespējams, 24 stundu laikā pēc pārkāpuma atklāšanas –, gan attiecīgajām personām bez nepamatotas kavēšanās.

Jauno Komisijas ierosināto leģislatīvo aktu mērķis ir stiprināt tiesības, sniegt cilvēkiem efektīvus un iedarbīgus līdzekļus, kas nodrošinātu, ka tie ir pilnībā informēti par to, kas notiek ar viņu personas datiem, un ļautu tiem efektīvāk izmantot savas tiesības.

Lai stiprinātu personu tiesības uz datu aizsardzību, Komisija ierosina jaunus noteikumus, kuri:

uzlabos personas spēju kontrolēt savus datus:

-        nodrošinot, ka gadījumos, kad ir nepieciešama personas piekrišana, tā tiek sniegta nepārprotami, proti, tā balstās vai nu uz izteikumu, vai attiecīgās personas skaidru apstiprinošu rīcību, un tā tiek sniega brīvi;

-        piešķirot interneta lietotājiem tiesības tikt aizmirstiem tiešsaistes vidē: tiesības, lai to dati tiktu dzēsti, ja tie atsauc savu piekrišanu un ja nav citu likumīgu iemeslu datu saglabāšanai;

-        nodrošinot vienkāršu piekļuvi saviem personas datiem un tiesības uz datu pārnesamību: tiesības iegūt saglabāto datu kopiju no datu pārziņa un brīvība bez šķēršļiem pārvietot tos no viena pakalpojumu sniedzēja pie cita;

-         nostiprinot tiesības uz informāciju, lai personas pilnībā saprastu, kā notiek rīcība ar to personas datiem, jo īpaši, kad datu apstrāde attiecas uz bērniem;  uzlabos personu iespējas izmantot savas tiesības:

-        stiprinot valsts datu aizsardzības iestāžu neatkarību un pilnvaras, lai tām būtu pienācīgi līdzekļi sūdzību efektīvai apstrādāšanai, pilnvaras veikt efektīvu izmeklēšanu, pieņemt saistošus lēmumus un piemērot efektīvas un atturošas sankcijas;

-        uzlabojot administratīvos un tiesiskās aizsardzības līdzekļus, ja datu aizsardzības tiesības ir pārkāptas. Jo īpaši attiecīgi kvalificētas asociācijas varēs iesniegt prasības tiesā personas vārdā;

nostiprinās datu drošību:

-        atbalstot privātuma aizsardzību veicinošu tehnoloģiju izmantošanu (tehnoloģijas, kas aizsargā informācijas privātumu, līdz minimumam samazinot personas datu uzglabāšanu), privātumam labvēlīgus standartiestatījumus un privātuma sertifikācijas shēmas;

-        ieviešot vispārēju pienākumu[20] datu pārziņiem bez nepamatotas kavēšanās paziņot par datu aizsardzības pārkāpumiem gan datu aizsardzības iestādēm (kas, ja iespējams, būtu jāveic 24 stundu laikā), gan skartajām personām;

uzlabos datu apstrādātāju pārskatatbildību, jo īpaši:

-         uzliekot pienākumu iecelt datu aizsardzības inspektoru uzņēmumos, kuros strādā vairāk nekā 250 darbinieku, un uzņēmumos, kas ir iesaistīti apstrādes darbībās, kuras pēc to būtības, jomas vai mērķa rada īpašus riskus personu tiesībām un brīvībām ("riskanta apstrāde");

-        ieviešot "integrētas datu aizsardzības" principu, lai nodrošinātu, ka datu aizsardzības pasākumi tiek ņemti vērā sistēmu un procedūru plānošanas posmā;

-        ieviešot pienākumu organizācijām, kas iesaistītas riskantā apstrādē, veikt datu aizsardzības ietekmes novērtējumus.

3. digitālajam vienotajam tirgum piemēroti datu aizsardzības noteikumi

Par spīti pašreizējās direktīvas mērķim nodrošināt vienādu datu aizsardzības līmeni visā ES, vēl joprojām starp dalībvalstu noteikumiem pastāv būtiskas atšķirības. Rezultātā datu pārziņiem var nākties saskarties ar 27 dažādiem valstu tiesību aktiem un prasībām. Iznākums ir sadrumstalota tiesiskā vide, kura ir radījusi tiesisko nenoteiktību un personu nevienlīdzīgu aizsardzību. Tas ir izraisījis nevajadzīgas izmaksas un administratīvo slogu uzņēmumiem un bremzējis uzņēmumus, kas darbojas vienotajā tirgū un vēlas paplašināt savu darbību pāri robežām.

Par datu aizsardzību atbildīgo valsts iestāžu resursi un pilnvaras dalībvalstīs ir ļoti atšķirīgas[21]. Dažos gadījumos tās nav spējīgas apmierinoši veikt savas aizsardzības funkcijas. Sadarbība starp šīm iestādēm Eiropas līmenī, izmantojot pastāvošo konsultatīvo grupu (tā saukto 29. panta darba grupu)[22], ne vienmēr nodrošina konsekventu aizsardzību un to arī ir nepieciešams uzlabot.

Konsekventa datu aizsardzības noteikumu piemērošana visā Eiropā

Daudznacionāls uzņēmums ar vairākām atrašanās vietām ES izmanto tiešsaistes kartēšanas sistēmu visā Eiropā, ar kuru tiek vākti privātu un publisku ēku attēli un ar kuru var tikt uzņemti arī cilvēku attēli uz ielas. Vienā dalībvalstī tādu personu attēlu iekļaušana, kuru sejas nav aizklātas un kurām nav zināms, ka tās tiek fotografētas, tika uzskatīta par nelikumīgu, kamēr citās dalībvalstīs šāda rīcība netika uzskatīta par datu aizsardzības noteikumu pārkāpumu. Rezultātā nebija konsekventas valsts datu aizsardzības iestāžu reakcijas, lai labotu šo situāciju.

ES datu aizsardzības noteikumu reforma nodrošinās, ka nākotnē tas nevarēs notikt, jo:

- datu aizsardzības prasības un aizsardzības pasākumi tiks noteikti ES regulā, kas ir tieši piemērojama visā Savienībā;

- tikai datu aizsardzības iestāde vietā, kur atrodas uzņēmuma galvenā atrašanās vieta, lems par to, vai uzņēmums darbojas saskaņā ar tiesību aktiem;

- ātra un efektīva koordinācija starp valsts datu aizsardzības iestādēm, ja pakalpojums ir vērsts uz personām dažādās dalībvalstīs, palīdzēs nodrošināt, ka jaunie ES datu aizsardzības noteikumi visās dalībvalstīs tiks konsekventi piemēroti un izpildīti.             

Jānostiprina valstu iestādes un to sadarbība, lai nodrošinātu konsekventu izpildi un galarezultātā – noteikumu vienotu piemērošanu visā ES.

Stingrs, skaidrs un vienots regulējums ES līmenī palīdzēs atraisīt digitālā vienotā tirgus potenciālu un veicināt ekonomikas izaugsmi, inovācijas un darbavietu izveidi. Ar regulu tiks novērsta tiesisko regulējumu sadrumstalotība 27 dalībvalstīs un novērsti šķēršļi ienākšanai tirgū – tas ir faktors, kas ir īpaši būtisks mikrouzņēmumiem, kā arī maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Jaunie noteikumi sniegs priekšrocības ES uzņēmumiem globālajā konkurencē. Saskaņā ar reformēto tiesisko regulējumu tiem būs iespējams garantēt klientiem, ka vērtīga informācija par personu tiks apstrādāta ar nepieciešamo uzmanību un rūpību. Uzticēšanās saskaņotam ES regulējumam būs būtiska priekšrocība pakalpojumu sniedzējiem un stimuls investoriem, kas meklē optimālus nosacījumus, lemjot par pakalpojumu sniegšanas vietu.

Lai uzlabotu datu aizsardzības vienotā tirgus dimensiju, Komisija ierosina:

-        noteikt datu aizsardzības noteikumus ES līmenī ar regulu, kas tieši piemērojama visās dalībvalstīs[23], kura izbeigs dažādu valstu datu aizsardzības tiesību aktu kumulatīvu un vienlaicīgu piemērošanu. Tas tikai attiecībā uz administratīvo slogu vien uzņēmumiem gadā radīs neto ietaupījumus aptuveni 2,3 miljardu eiro apmērā;

-        vienkāršot regulatīvo vidi, drastiski samazinot birokrātiju un atceļot formalitātes, piemēram, vispārējās paziņošanas prasības (kas gadā radīs ietaupījumus 130 miljonu euro apmērā tikai attiecībā uz administratīvo slogu vien). Ņemot vērā to svarīgumu Eiropas ekonomikas konkurētspējai, īpaša uzmanība ir pievērsta mikrouzņēmumu, kā arī mazo un vidējo uzņēmumu specifiskajām vajadzībām;

-        nostiprināt valsts datu aizsardzības iestāžu (DAI) neatkarību un pilnvaras, lai ļautu tām veikt izmeklēšanu, pieņemt saistošus lēmumus un piemērot efektīvas un atturošas sankcijas, un uzlikt dalībvalstīm pienākumu nodrošināt tām pietiekamus resursus šo uzdevumu veikšanai;

-        izveidot "vienas pieturas aģentūras" sistēmu datu aizsardzībai ES: personas datu pārziņiem ES būs jāsadarbojas tikai ar vienu valsts datu aizsardzības iestādi, proti, tās dalībvalsts datu aizsardzības iestādi, kurā atrodas uzņēmuma galvenā atrašanās vieta;

-        radīt apstākļus ātrai un efektīvai sadarbībai starp valsts datu aizsardzības iestādēm, tai skaitā noteikt pienākumu vienai valsts datu aizsardzības iestādei veikt izmeklēšanu un pārbaudes pēc citas valsts datu aizsardzības iestādes pieprasījuma un noteikt pienākumu savstarpēji atzīt lēmumus;

-        izveidot konsekvences mehānismu ES līmenī, lai nodrošinātu, ka valsts datu aizsardzības iestāžu lēmumos, kam ir plašāka Eiropas ietekme, tiktu ņemts vērā citu skarto valsts datu aizsardzības iestāžu viedoklis un ka tie ir pilnībā atbilstoši ES tiesību aktiem;

-        pārveidot 29. panta darba grupu par neatkarīgu Eiropas Datu aizsardzības kolēģiju, lai uzlabotu tās devumu konsekventai datu aizsardzības tiesību piemērošanai un nodrošinātu stingru pamatu sadarbībai starp datu aizsardzības iestādēm, ieskaitot Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, un uzlabotu sinerģiju un efektivitāti, paredzot, ka Eiropas Datu aizsardzības kolēģijas sekretariātu nodrošina Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs.

Jaunā ES regula nodrošinās pamattiesību uz datu aizsardzību stingru ievērošanu visā Eiropas Savienībā un uzlabos vienotā tirgus darbību. Vienlaikus – ņemot vērā, ka atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas lemtajam[24] tiesības uz personas datu aizsardzību nav absolūtas tiesības, bet tās ir jāskata saistībā ar šo tiesību funkciju sabiedrībā[25] un tām ir jābūt līdzsvarā ar citām pamattiesībām, ievērojot proporcionalitātes principu[26] – ar regulu paredzēs skaidrus noteikumus, kuri nodrošinās citu pamattiesību, piemēram, vārda un informācijas brīvības, tiesību uz aizstāvību, kā arī dienesta noslēpuma (piemēram, juridiskajām profesijām), ievērošanu, neskarot baznīcu statusu dalībvalstu tiesību aktos.

4. Datu izmantošana policijas un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās

Lisabonas līguma stāšanās spēkā un jo īpaši jauna tiesiskā pamata ieviešana (LESD 16. pants), ļauj izveidot visaptverošu datu aizsardzības regulējumu, kas nodrošina personas datu augsta līmeņa aizsardzību, vienlaikus ievērojot policijas un tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās īpašo raksturu. Tas jo īpaši ļauj pārskatīto ES datu aizsardzības regulējumu attiecināt gan uz pārrobežu, gan valsts līmeņa personas datu apstrādi. Tas samazinās atšķirības starp tiesību aktiem dalībvalstīs, kas palīdzēs personas datu aizsardzībai kopumā. Tā rezultātā varētu notikt arī raitāka informācijas apmaiņa starp dalībvalstu policijas un tiesu iestādēm, tādējādi uzlabojot sadarbību smagas noziedzības apkarošanā Eiropā. Uz datu apstrādi, ko krimināllietās veic policija un tiesu iestādes, pašlaik principā attiecas Pamatlēmums 2008/977/TI, kas tika pieņemts pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā. Tā kā tas ir pamatlēmums, Komisijai nav pilnvaru izpildīt tā noteikumus, un tādējādi tā izpildē pastāv atšķirības. Turklāt pamatlēmuma darbības joma attiecas tikai uz pārrobežu apstrādes darbībām[27]. Tas nozīmē, ka tādai personas datu apstrādei, ar kuriem neapmainās, nav piemērojami ES noteikumi, kas regulē šādu apstrādi un nodrošina pamattiesības uz datu aizsardzību. Dažos gadījumos tas rada arī praktiskas grūtības policijai un citām iestādēm, kurām var nebūt skaidrs, vai datu apstrāde notiek tikai valsts līmenī, vai pārrobežu līmenī; vai paredzēt, ka "valsts līmeņa dati" vēlāk varētu kļūt par pārrobežu apmaiņas objektu[28].

ES jaunā reformētā datu aizsardzības regulējuma mērķis ir nodrošināt konsekventu un augsta līmeņa datu aizsardzību, lai uzlabotu savstarpējo uzticēšanos starp policijas un tiesu iestādēm dažādās dalībvalstīs, tādējādi turpmāk veicinot datu brīvu apriti un efektīvu sadarbību starp policijas un tiesu iestādēm.

Lai nodrošinātu personas datu augsta līmeņa aizsardzību policijas un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās un veicinātu personas datu apmaiņu starp dalībvalstu policijas un tiesu iestādēm, Komisija datu aizsardzības reformu paketes ietvaros ierosina direktīvu, ar kuru:

-         policijas un tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās tiks piemēroti vispārīgie datu aizsardzības principi un noteikumi, vienlaikus ievērojot šo jomu īpatnības;[29]

-        tiks paredzēti harmonizēti minimuma kritēriji un nosacījumi attiecībā uz vispārīgo noteikumu iespējamajiem ierobežojumiem. Tas jo īpaši attiecas uz personu tiesībām tikt informētām, kad policija un tiesu iestādes piekļūst to datiem vai rīkojas ar tiem. Šādi ierobežojumi ir nepieciešami noziedzīgu nodarījumu efektīvai novēršanai, izmeklēšanai, atklāšanai vai saukšanai pie atbildības par tiem;

-        tiks paredzēti īpaši noteikumi, kuros tiks ņemts vērā tiesībaizsardzības pasākumu īpašais raksturs, tai skaitā, nošķirot starp dažādām datu subjektu kategorijām, kuru tiesības var būt atšķirīgas (piemēram, liecinieki un aizdomās turētie).

5. Datu aizsardzība globalizētā pasaulē

Jāturpina nodrošināt personas tiesības gadījumos, kad personas dati tiek nosūtīti no ES uz trešām valstīm, un visos gadījumos, kad tiek skartas personas dalībvalstīs un to datus izmanto vai analizē pakalpojumu sniedzēji trešās valstīs. Tas nozīmē, ka ES aizsardzības standarti ir jāpiemēro neatkarīgi no uzņēmuma vai tā datu apstrādes struktūrvienības ģeogrāfiskās atrašanās vietas.

Mūsdienu globalizētajā pasaulē personas dati tiek nosūtīti, šķērsojot arvien lielāku skaitu virtuālu un ģeogrāfisku robežu, un uzglabāti serveros, kas atrodas dažādās valstīs. Daudzi uzņēmumi piedāvā mākoņdatošanas pakalpojumus, kas ļauj klientiem piekļūt un saglabāt datus attālinātos serveros. Šo faktoru dēļ ir nepieciešama pašreizējo mehānismu uzlabošana datu nosūtīšanai uz trešām valstīm. Tas ietver lēmumus par aizsardzības līmeņa pietiekamību, t.i., lēmumus, kas apliecina, ka trešā valstī ir "pietiekami" datu aizsardzības standarti, un piemēroti aizsardzības pasākumi, piemēram tipveida līgumu noteikumi vai saistošie uzņēmuma noteikumi[30], lai nodrošinātu augstu datu aizsardzības līmeni starptautiskās apstrādes darbībās un veicinātu datu plūsmas pāri robežām.

Saistošie uzņēmuma noteikumi

Uzņēmumu grupai regulāri ir nepieciešams nosūtīt personas datus no grupas dalībniekiem, kuri atrodas ES, dalībniekiem, kuri atrodas trešās valstīs. Grupa vēlētos ieviest Saistošus uzņēmuma noteikumus (BCR), lai nodrošinātu atbilstību ES tiesību aktiem, vienlaikus ierobežojot administratīvās prasības katram nosūtīšanas gadījumam. Praksē saistošie uzņēmuma noteikumi nodrošina, ka viens noteikumu kopums ir piemērojams visā grupā dažādu iekšēju līgumu vietā.

Balstoties uz pašreizējo praksi, par kuru notikusi vienošanās 29. panta darba grupā, atzinums, ka šī uzņēmuma saistošie noteikumi sniedz pietiekamas garantijas, nozīmē, ka trīs valsts datu aizsardzības iestādes ir veikušas rūpīgu pārskatīšanu (viena "vadošā iestāde" un divas "pārskatošās iestādes", bet arī citas iestādes var iesniegt komentārus). Turklāt daudzu dalībvalstu tiesību akti nosaka, ka nosūtīšanai, uz kuru attiecas saistošie uzņēmuma noteikumi, ir nepieciešamas arī citas valsts līmeņa atļaujas, kas padara to pieņemšanas procesu ļoti apgrūtinošu, dārgu, ilgu un sarežģītu.

Pēc datu aizsardzības reformas:

- šis process būs vienkāršāks;

- saistošos uzņēmuma noteikumus apstiprinās tikai viena valsts datu aizsardzības iestāde, pastāvot mehānismiem, kā nodrošināt citu attiecīgo valsts datu aizsardzības iestāžu iesaistīšanos;

- līdzko viena iestāde būs apstiprinājusi saistošos uzņēmuma noteikumus, tie būs spēkā visā ES bez vajadzības saņemt jebkādas papildu atļaujas valsts līmenī.

Lai pievērstos globalizācijas izraisītajām problēmām, ir nepieciešami elastīgi instrumenti un mehānismi, jo īpaši uzņēmumiem, kas darbojas visā pasaulē, vienlaikus nodrošinot personas datu aizsardzību, kurā nav robu. Komisija ierosina šādus pasākumus:

-         skaidrus noteikumus, kas nosaka, kad ES tiesību akti ir piemērojami personas datu pārziņiem, kuru atrašanās vieta ir trešās valstīs, jo īpaši precizējot, ka visos gadījumos, kad preces un pakalpojumi tiek piedāvāti personām ES, vai, kad to uzvedība tiek uzraudzīta, ir piemērojami Eiropas noteikumi;

-        visus lēmumus par aizsardzības līmeņa pietiekamību Eiropas Komisija pieņems, balstoties uz īpaši noteiktiem un skaidriem kritērijiem, tai skaitā attiecībā uz policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās;

-        likumīgas datu plūsmas uz trešām valstīm tiks atvieglotas, nostiprinot un vienkāršojot noteikumus par starptautisku nosūtīšanu uz valstīm, par kurām nav pieņemts lēmums par aizsardzības līmeņa pietiekamību, jo īpaši, vienkāršojot un paplašinot tādu instrumentu izmantošanu kā saistošie uzņēmuma noteikumi tā, lai tos var attiecināt uz personas datu apstrādātājiem un uzņēmumu grupām, tādējādi labāk atspoguļojot aizvien lielāko uzņēmumu skaitu, kuri ir iesaistīti datu apstrādes darbībās, jo īpaši mākoņdatošanā;

-        iesaistīšanos dialogā un, ja nepieciešams, atbilstošas sarunas ar trešām valstīm, jo īpaši ES stratēģiskajiem partneriem un Eiropas Kaimiņattiecības politikas valstīm, un attiecīgām starptautiskām organizācijām (piemēram, Eiropas Padomi, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju, Apvienoto Nāciju Organizāciju), lai veicinātu augstus un savietojamus datu aizsardzības standartus visā pasaulē.

6. SECINĀJUMI

ES datu aizsardzības reformas mērķis ir izveidot mūsdienīgu, stingru, konsekventu un visaptverošu datu aizsardzības regulējumu Eiropas Savienībā. Personas pamattiesības uz datu aizsardzību tiks nostiprinātas. Tiks respektētas citas tiesības, piemēram, tiesības uz vārda un informācijas brīvību, bērna tiesības, darījumdarbības brīvība, tiesības uz aizstāvību un dienesta noslēpumu (piemēram, juridiskajām profesijām), kā arī baznīcas statuss dalībvalstu tiesību aktos.

Reforma pirmkārt sniegs labumu personām, nostiprinot to tiesības uz datu aizsardzību un uzticēšanos digitālajai videi. Šī reforma arī būtiski vienkāršos tiesisko regulējumu gan uzņēmējiem, gan publiskajam sektoram. Ir gaidāms, ka tas savukārt stimulēs digitālās ekonomikas attīstību visā ES vienotajā tirgū un ārpus tā saskaņā ar stratēģijas "Eiropa 2020" mērķiem un Eiropas digitalizācijas programmu. Visbeidzot, reforma uzlabos uzticēšanos starp tiesībaizsardzības iestādēm, lai veicinātu datu apmaiņu starp tām un sadarbību cīņā ar smagu noziedzību, vienlaikus nodrošinot augsta līmeņa aizsardzību personām.

Eiropas Komisija cieši sadarbosies ar Eiropas Parlamentu un Padomi, lai nodrošinātu vienošanos par ES jauno datu aizsardzības regulējumu līdz 2012. gada beigām. Pieņemšanas procesa laikā un pēc tā, jo īpaši jauno juridisko instrumentu īstenošanas procesā, Komisija uzturēs ciešu un pārredzamu dialogu ar visām ieinteresētajām personām, iesaistot pārstāvjus no publiskā un privātā sektora. Tajā tiks iesaistīti pārstāvji no policijas un tiesu iestādēm, elektronisko sakaru regulatoriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, datu aizsardzības iestādēm un akadēmiskajām aprindām, kā arī no specializētām ES aģentūrām, piemēram, Eurojust, Eiropas Policijas biroja, Pamattiesību aģentūras, kā arī Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūras.

Informācijas tehnoloģiju pastāvīgas attīstības kontekstā un attīstoties sabiedriskajai uzvedībai, šādam dialogam ir būtiska nozīme, lai gūtu labumu no informācijas, kas nepieciešama, lai nodrošinātu personu datu aizsardzības augstu līmeni, ES ekonomikas izaugsmi un attīstību, kā arī publiskā sektora (tai skaitā policijas un tiesu iestāžu) darbības efektivitāti un zemu administratīvā sloga līmeni.

[1]               Ļoti lielu datu kopu analīzes tirgus visā pasaulē aug par 40 % gadā: http://www.mckinsey.com/mgi/publications/big_data/.

[2]               Skat. arī Eiropadomes 2011. gada 23. oktobra secinājumus, kuros ir uzsvērta vienotā tirgus "būtiskā nozīme" "izaugsmes un nodarbinātības nodrošināšanā", kā arī nepieciešamība pabeigt digitālo vienoto tirgu līdz 2015. gadam.

[3]               COM(2010) 171 galīgā redakcija.

[4]               COM(2010) 245 galīgā redakcija.

[5]               COM(2010) 2020 galīgā redakcija.

[6]               Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

[7]               Īpašus noteikumus apstrādei, ko veic dalībvalstis Kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā, Padome noteiks Padomes lēmumā, kas balstīsies uz LES 39. pantu.

[8]               Attiecīgi COM(2009)262 un COM(2010)171.

[9]               Par datu aizsardzības reformu ir uzsāktas divas sabiedriskas apspriešanas: viena – no 2009. gada jūlija līdz decembrim (http://ec.europa.eu/justice/news/consulting_public/news_consulting_0003_en.htm), otra – no 2010. gada novembra līdz 2011. gada janvārim (http://ec.europa.eu/justice/news/consulting_public/news_consulting_0006_en.htm).

[10]             Mērķorientēta apspriešanās ar dalībvalstu iestādēm un privātā sektora ieinteresētajām personām tika rīkota 2010. gadā. ES tieslietu komisāre Viviāna Redinga 2010. gadā organizēja apaļā galda diskusiju par datu aizsardzības reformu. Tāpat 2011. gadā tika rīkoti arī specializēti darbsemināri un semināri par īpašiem jautājumiem (piemēram, paziņojumiem par datu aizsardzības pārkāpumiem).

[11]             COM(2010)609.

[12]             Skat. ES tieslietu komisāres Viviānas Redingas 2011. gada 19. septembra vēstuli 29. panta darba grupai, kas publicēta http://ec.europa.eu/justice/data-protection/article-29/documentation/other-document/index_en.htm.

[13]             Skat. ietekmes novērtējumu SEC(2012)72.

[14]             Tas vēlākā posmā iekļaus arī grozījumus, lai pielāgotu īpašos un nozares instrumentus, piemēram, Regulu (EK) Nr. 45/2001, OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

[15]             Ar regulu tiek veikti arī daži tehniski pielāgojumi E-privātuma direktīvā (Direktīva 2002/58/EK, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2009/136/EK – OV L 337, 18.12.2009., 11. lpp.), lai ņemtu vērā Direktīvas 95/46/EK pārveidi par regulu. Materiāltiesiskās sekas, ko jaunā regula un jaunā direktīva radīs attiecībā uz E-privātuma direktīvu, drīzumā būs Komisijas pārskata objekts, kurā tiks ņemtas vērā sarunas ar Eiropas Parlamentu un Padomi par pašreizējiem priekšlikumiem.

[16]             2008. gada 27. novembra Pamatlēmums 2008/977/TI par tādu personas datu aizsardzību, ko apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās, OV L 350, 30.12.2008., 60. lpp. Ziņojums par to, kā dalībvalstis ieviesušas Pamatlēmumu (COM(2012)12), ir pieņemts kā daļa no datu aizsardzības reformu paketes

[17]             Skat. Īpašais Eirobarometrs 359 – Attitudes on Data Protection and Electronic Identity in the European Union (Attieksme pret datu aizsardzību un elektronisko identitāti ES), 2011. gada jūnijs, 23. lpp.

[18]             Ibidem, 54. lpp.

[19]             Skat. Eiropas digitalizācijas programmu, cit. 4. lpp.

[20]             Tas pašlaik ir obligāti tikai telekomunikāciju nozarē, pamatojoties uz E-privātuma direktīvu.

[21]             Sīkākai informācijai par šo aspektu skatīt tiesību aktu priekšlikumiem pievienoto ietekmes novērtējumu, SEC(2012)72.

[22]             29. panta darba grupa tika izveidota 1996. gadā (pamatojoties uz Direktīvas 95/46/EK 29. pantu), tai ir padomdevēja statuss un to veido valstu datu aizsardzības uzraudzības iestādes (DPA), Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs (EDAU) un Komisija. Sīkākai informācijai par tās darbību skat.: http://ec.europa.eu/justice/policies/privacy/workinggroup/index_en.htm.

[23]             Tiek ierosināta direktīva, ar kuru paredz noteikumus policijas un tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (skat. 4. punktu), kas šajā specifiskajā jomā piešķirs vairāk elastības dalībvalstīm.

[24]             Eiropas Savienības Tiesas 2010. gada 9. novembra spriedums apvienotajās lietās C-92/09 un C-93/09 Volker un Markus Schecke un Eifert (2010., Krājumā vēl nav publicēts).

[25]             Saskaņā ar Hartas 52. panta 1. punktu tiesības uz datu aizsardzību var ierobežot, ja ierobežojumi ir noteikti tiesību aktos, tajos ir respektēta šo tiesību un brīvību būtība un, ievērojot proporcionalitātes principu, ierobežojumi ir nepieciešami un patiešām atbilst vispārējas nozīmes mērķiem, ko atzinusi Savienība, vai tie ir vajadzīgi, lai aizsargātu citu personu tiesības un brīvības.

[26]             Eiropas Savienības Tiesas 2003. gada 6. novembra spriedums lietā C-101/01 Lindqvist (Recueil 2003., I-33. lpp., 82. – 90. punkts; 2008. gada 16. decembra spriedums lietā C-73/07 Satamedia (Krājums 2008., I-9831. lpp., 50. – 62. punkts).

[27]             Precīzāk sakot, pamatlēmums ir piemērojams personas datiem, kas ir pārsūtīti vai darīti pieejami starp dalībvalstīm vai ar kuriem apmainījušās dalībvalstis un ES iestādes vai struktūras (skat. 1. panta 2. punktu).

[28]             To apstiprināja dažas dalībvalstis, atbildot uz Komisijas anketu saistībā ar ziņojumu par pamatlēmuma īstenošanu (COM(2012)12).

[29]             Cf. 21. deklarācijā par personas datu aizsardzību tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās un policijas sadarbībā, kas pievienota Lisabonas līgumu pieņēmušās starpvaldību konferences nobeiguma aktam.

[30]             Saistošie uzņēmuma noteikumi (BCR) ir profesionālās ētikas kodeksi, kas pamatojas uz Eiropas datu aizsardzības standartiem, ko apstiprinājusi vismaz viena valsts datu aizsardzības iestāde un ko organizācijas brīvprātīgi izstrādā un ievēro, lai nodrošinātu atbilstīgus aizsardzības pasākumus dažādiem personas datu nosūtīšanas veidiem starp uzņēmumiem, kas pieder pie vienas uzņēmumu grupas un ko saista šie noteikumi. Tie nav skaidri iekļauti Direktīvas 95/46/EK darbības jomā, bet ir izveidojušies valsts datu aizsardzības iestāžu savstarpējās prakses rezultātā ar 29. panta darba grupas atbalstu.