29.11.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 349/48

—

ņemot vērā 2013. finanšu gada budžeta projektu, ko Komisija pieņēma 2012. gada 25. aprīlī (COM(2012)0300),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (1) (Iestāžu nolīgums),

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu,

—

ņemot vērā 2012. gada 14. marta rezolūciju par vispārējām pamatnostādnēm attiecībā uz 2013. finanšu gada budžeta izstrādi (2),

—

ņemot vērā Padomes 2012. gada 21. februāra secinājumus par 2013. gada budžeta pamatnostādnēm,

—

ņemot vērā secinājumus, kas pieņemti iestāžu 2012. gada 30. maija sanāksmē par maksājumiem,

—

ņemot vērā Reglamenta II sadaļas 7. nodaļu,

—

ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas vēstuli,

—

ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas, Attīstības komitejas, Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Budžeta kontroles komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Reģionālās attīstības komitejas, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas, Konstitucionālo jautājumu komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumu (A7-0215/2012),

1.

atgādina, ka 2012. gada 14. marta rezolūcijā Eiropas Parlaments saskaņā ar stratēģiju „Eiropa 2020” noteica izaugsmes un darbavietu izveides veicināšanu par vienu no galvenajām prioritātēm, sevišķi argumentējot nepieciešamību budžeta līdzekļus novirzīt politikas virzieniem un programmām, kas izrādījušās lietderīgas šo mērķu sasniegšanā, jo īpaši tādām, ar kurām tiek atbalstīti MVU un jaunieši; atzinīgi vērtē to, ka Komisijas izstrādātajā 2013. gada budžeta projektā ir ieņemta līdzīga nostāja attiecībā uz noteikto prioritāšu stiprināšanu;

2.

atzīst, ka valstu līmenī joprojām pastāv ekonomiski un budžeta ierobežojumi, kā arī ir jāveic fiskāla konsolidācija; tomēr atkārtoti pauž pārliecību par to, ka ES budžets ir kopīgs un efektīvs instruments investīciju veikšanai un solidaritātes izrādīšanai, ar kuru īpaši šobrīd būtu jārada ekonomiska izaugsme, konkurētspēja un darbavietu izveide 27 ES dalībvalstīs; uzsver, ka ES budžetam ir reāla ietekme uz ekonomiku un tas līdz šim ir veiksmīgi papildinājis dalībvalstu atveseļošanās politiku, lai gan tā apmērs ir ierobežots un nepārsniedz 2 % no kopējā publisko izdevumu apmēra Savienībā;

3.

tādēļ apņemas stingri aizstāvēt to, ka nākamā gada budžetā ir vajadzīgs atbilstīgs līdzekļu apmērs, kā noteikts budžeta projektā, un vērsīsies pret jebkādiem mēģinājumiem samazināt līdzekļus, jo īpaši politikas virzieniem, kurus īstenojot, tiktu nodrošināta izaugsme un nodarbinātība; uzskata, ka ES budžets, kam jābūt bez deficīta, nedrīkst ciest valstu līmenī īstenotas neveiksmīgas ekonomikas politikas dēļ; norāda, ka 2012. gadā vairākas dalībvalstis palielināja valsts budžeta apmēru;

4.

pauž pārliecību, ka atbildība finanšu jomā ir īpaši svarīga krīzes periodā; tādēļ uzskata, ka resursi jākoncentrē tajās jomās, kurās ES budžets var sniegt pievienotu vērtību, bet tajās jomās, kurās ir vērojama nepamatota kavēšanās, zema izmantošanas spēja un vāja īstenošanas norise līdzekļus varētu samazināt, lai veidotu ietaupījumus uz to budžeta pozīciju rēķina, kurās radušās problēmas ar budžeta izpildi; uzskata, ka, konstatējot dažādām budžeta pozīcijām piešķirto līdzekļu pārklāšanos un neefektīvu izlietošanu, var reāli ietaupīt līdzekļus; pamatojoties uz to, kopā ar specializētajām komitejām plāno noteikt gan pozitīvas, gan negatīvas prioritātes 2013. gadam; tālab prasa Komisijai laicīgi un regulāri sniegt abām budžeta lēmējiestādēm pilnīgu informāciju par dažādu programmu un iniciatīvu īstenošanu, pamatojoties uz darbības mērķu izpildes rādītājiem, un izvērtēt šīs programmas un iniciatīvas, ņemot vērā ES politiskās saistības;

5.

uzskata, ka ES, jo īpaši ņemot vērā dalībvalstīs īstenoto taupības politiku, ir jāizrāda atbildīga attieksme un jāveic tūlītēji konkrēti pasākumi, lai panāktu, ka Parlamentam ir tikai viena mītnes vieta;

6.

ņem vērā, ka Komisijas iesniegtajā ES 2013. finanšu gada budžeta projektā ierosinātais budžeta apmērs ir EUR 150 931,7 miljoni saistību apropriācijās (t. i., + 2 % salīdzinājumā ar 2012. gadu) un EUR 137 924,4 miljoni maksājumu apropriācijās (t. i., + 6,8 % salīdzinājumā ar 2012. gada budžetu); norāda, ka šīs summas veido attiecīgi 1,13 % un 1,03 % no prognozētā ES NKI 2013. gadā; atgādina, ka daudzgadu finanšu shēmā (DFS) saistību apropriācijām noteiktais maksimālais apjoms ir EUR 152 502 miljoni un maksājumu apropriācijām – EUR 143 911 miljoni pašreizējās cenās; norāda, ka aizvien pieaug saistību apropriāciju un maksājumu apropriāciju apmēru atšķirības, kuru dēļ vēl vairāk palielināsies nesamaksāto saistību atlikums;

7.

saprot, ka Komisija plānošanas perioda beigās lielāku uzmanību pievērš maksājumiem, jo tā arī plāno rast risinājumu attiecībā uz nesamaksāto saistību atlikuma aizvien pieaugošo līmeni; atbalstot šo nostāju, tomēr ir īpaši nobažījies par ierosināto saistību maksājumu iesaldēšanu tādā līmenī, kas atbilst nākamajā gadā prognozētajam inflācijas līmenim; uzsver to, ka saistību apropriācijas ir svarīgas politisko prioritāšu noteikšanā, nodrošinot to, ka tiek veikts izaugsmes un nodarbinātības sekmēšanai nepieciešamais ieguldījums; plāno rūpīgi analizēt to, vai ar šādu saistību apropriāciju apmēru būs iespējams pienācīgi īstenot ES galvenās politikas pamatnostādnes; uzskata — pat ja Komisija un dalībvalstis var ierosināt saistību apropriāciju iesaldēšanu kā daļēju risinājumu nesamaksāto saistību atlikuma problēmai, to nevar uzskatīt par piemērotu stratēģiju nesamaksāto saistību atlikuma līmeņa kontrolēšanai;

8.

uzskata priekšlikumu palielināt maksājumu apropriāciju apmēru par 6,8 % salīdzinājumā ar 2012. gadu par sākotnēju atbildi uz Parlamenta prasību veidot atbildīgu un realitātei pietuvinātu budžetu; norāda, ka maksājumu apropriāciju palielinājums ir koncentrēts konkurences un kohēzijas jomās, jo tiek sagaidīts, ka palielināsies pieprasījumi šajās jomās iesākto projektu īstenošanai; pilnībā atbalsta šo palielinājumu, kas veikts, ne tikai izpildot iepriekšējās saistības, kuras ir jāievēro, bet arī faktiski īstenojot programmas, kuru izpilde pašreizējās DFS pēdējā gadā, sagaidāms, sasniegs paredzēto tempu; aicina Komisiju, pieprasot informāciju no dalībvalstīm, pārliecināties, ka to prasības par maksājumu apropriāciju palielinājumu ir precīzas un reālistiskas;

9.

tomēr ir skeptiski noskaņots attiecībā uz to, vai priekšlikumā paredzētais maksājumu apropriāciju apmērs 2013. gada budžetā būs pietiekams, lai nākamajā gadā segtu visas faktiskās vajadzības, jo īpaši 1.b un 2. izdevumu kategorijā; rūpīgi uzraudzīs maksājumu stāvokli 2012. gadā, īpašu uzmanību pievēršot visiem ierosinātajiem pārvietojumiem un līdzekļu pārdalēm; brīdina arī par to, ka nepietiekams maksājumu apropriāciju apmērs 2012. gadā kopā ar Komisijas ierosināto apmēru 2013. gadam var nebūt pietiekams, lai segtu pret Komisiju vērstās prasības, un tas kohēzijas politikas jomā vien varētu radīt miljardiem euro lielus saistību atcēlumus; uzsver, ka saskaņā ar pašreizējo priekšlikumu vispārējais maksājumu apropriāciju apmērs 2007.-2013. gada periodam sasniegs EUR 859,4 miljardus, proti, par EUR 66 miljardiem mazāk nekā pieņemtā DFS maksimālā robeža; ņemot vērā neseno pārvietojuma pieprasījumu (DEC 9/2012), aicina Komisiju 2012. gada budžeta grozījuma kontekstā iesniegt precīzu informāciju par Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāna programmu pašreizējās īstenošanas rezultātiem;

10.

atgādina, ka Komisija jau 2011. gadā nevarēja apmaksāt ievērojami lielu skaitu pamatotu pieprasījumu, jo īpaši kohēzijas politikas jomā; norāda, ka arī šos pieprasījumus būs jāsedz no 2012. gada budžeta, kurā jau ir vērojams līdzekļu trūkums, jo saistībā ar Padomes nostāju pagājušā gada budžeta procedūras laikā maksājumu apropriācijas tika palielinātas ierobežotā apmērā; tādēļ aicina Komisiju pēc iespējas ātrāk izstrādāt budžeta grozījuma projektu, lai labotu šo stāvokli un izvairītos no 2012. gada maksājumu pārcelšanu uz nākamo gadu, jo tas radītu nenoturīgu maksājumu līmeni 2013. gadā; turklāt aicina Komisiju un Padomi kopā ar Parlamentu konstruktīvi strādāt pie tā, lai izvairītos no šādas situācijas atkārtošanās turpmākajos budžeta ciklos, uzlabojot prognožu precizitāti un vienojoties par reālistisku budžeta tāmi;

11.

pauž nožēlu par Padomes prezidentvalsts nevēlēšanos piedalīties iestāžu politiskajā sanāksmē par maksājumiem, kuru Parlaments bija ierosinājis sarīkot, lai veiktu pagājušā gada budžeta procedūras saskaņošanas pēcpārbaudi; uzskata šādu izturēšanos par bezatbildīgu mēģinājumu ignorēt maksājumu apropriāciju trūkuma un nesamaksāto saistību atlikuma problēmu; uzskata, ka šāda sanāksme ir ideāls formāts, kas ļautu abām budžeta lēmējiestādēm, pirms tās pieņem savu nostāju par budžeta projektu, nonākt pie vienotas izpratnes par pieejamajiem datiem saistībā ar budžeta izpildi un līdzekļu absorbcijas spēju un pareizi noteikt maksājumu vajadzības 2012. un 2013. gadā; atgādina, ka Komisija ir iekļāvusi budžeta projektā maksājumu apropriācijas, pamatojoties uz pašu dalībvalstu veiktajiem aprēķiniem; tādēļ stingri tic tam, ka ir pēc iespējas drīzāk jāziņo par jebkādām šaubām vai mainītiem viedokļiem, ko paudušas dažas Padomes delegācijas, attiecībā uz Komisijas iesniegtajiem skaitļiem un aprēķiniem, šo šaubu vai viedokļu maiņas iemesls ir jāizvērtē un jāsaņem paskaidrojumi tā, lai tas šā gada budžeta saskaņošanas procedūrā nekavē panākt vienošanos;

12.

uzsver, ka saskaņā ar Komisijas datiem, ko tā nesen sniedza 2012. gada 30. maija iestāžu sanāksmē par maksājumiem, jebkāda maksājumu apropriāciju samazināšana līdz apmēram, kas ir mazāks par Komisijas priekšlikumā minēto apmēru, liktu vēl vairāk palielināties nesamaksāto saistību apmēram, kas 2011. gada beigās jau bija sasniedzis nepieredzētu apmēru – EUR 207 miljardus; tādēļ atkārtoti aicina Padomi rīkoties atbildīgi un atturēties no mākslīgas līdzekļu samazināšanas, iepriekš izlemjot par maksājumu kopējo apmēru un neņemot vērā faktisko līdzekļu apmēru, kas vajadzīgs, lai sasniegtu ES pieņemtos mērķus un pildītu saistības; prasa, lai Padome — gadījumā, ja šāda līdzekļu samazināšana notiktu — skaidri un publiski norādītu un pamatotu, kuru ES programmu un projektu īstenošana būtu jāatliek vai pilnībā jāpārtrauc;

13.

norāda, ka saskaņā ar Komisijas aplēsēm kopumā 43,7 % no 2013. gada budžeta projekta apmēra (proti, EUR 64,5 miljardi) ir piešķirti stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanai, un tas ir 0,2 % pieaugums salīdzinājumā ar apmēru, kas paredzēts pieņemtajā 2012. gada budžetā; atzinīgi vērtē to, ka pirmo reizi budžeta projektā ir precīzi nosakāmas budžeta pozīcijas un programmas, kas palīdz sasniegt šos mērķus;

14.

ņem vērā, ka 2013. gada budžeta projektā paredzētā saistību apropriāciju kopējā rezerve ir EUR 2,4 miljardi, un ir apņēmies pilnībā izmantot gan šo rezervi, gan citus Iestāžu nolīgumā paredzētos elastīguma mehānismus, kad vien tas var būt nepieciešams, lai finansētu mērķus un prioritātes, kas izriet no kopīgām politiskajām saistībām un lēmumiem, proti, tos, kas iekļauti stratēģijā „Eiropa 2020”;

15.

norāda, ka, izņemot administratīvos izdevumus, budžeta projektā nav paredzētas nekādas apropriācijas saistībā ar Horvātijas pievienošanos 2013. gada jūlijā; sagaida, ka Iestāžu nolīguma 29. punktā paredzētā DFS koriģētā versija tiks pieņemta ātri, un prasa Komisijai nākt klajā ar priekšlikumu par attiecīgajām papildu apropriācijām, iesniedzot budžeta grozījumu, tiklīdz visas dalībvalstis būs ratificējušas Pievienošanās aktu; atgādina, ka jebkādām jaunām prasībām pēc finansējuma jāpiešķir jauni līdzekļi, nevis 2013. gada otrajā pusē jāveic līdzekļu pārdalīšana;

16.

atgādina, ka 2013. gada budžets būs pēdējais budžets pašreizējā DFS, bet atkārtoti norāda, ka saskaņā ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā panākto vienošanos DFS 2013. gada maksimālais apmērs kalpos kā atsauce, nosakot vismaz 2014. gada finansējuma maksimālo apmēru, gadījumā, ja netiks panākta vienošanās saskaņā ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma 30. punkta noteikumiem;

17.

ņem vērā Komisijas priekšlikumu palielināt šajā izdevumu kategorijā saistību apropriācijas par 4,1 % (līdz EUR 16 032 miljoniem) salīdzinājumā ar 2012. gada budžetu; norāda, ka priekšlikums par saistību apropriāciju apmēru, kas nesasniedz finanšu plānojuma iespējas (t. i. TEN-T, ETI, Progress), rada EUR 90,9 miljonu lielu rezervi, un tā ir daudz lielāka nekā finanšu plānojumā paredzētie EUR 47,7 miljoni; pauž gandarījumu par to, ka saistību apropriāciju apmērs visvairāk palielināts 1.a izdevumu kategorijā, kurā ir iekļauta lielākā daļa politikas nostādņu un programmu izaugsmes, konkurētspējas un nodarbinātības sekmēšanai, un ka tās atspoguļo 2013. gada prioritātes, ko Parlaments izvirzījis priekšplānā;

18.

īpaši atzinīgi vērtē apropriāciju palielinājumu FP7-EK (+ 6,1 %), Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammai (+ 7,3 %) un TEN-T (+ 6,4 %), kas sniedz lielāko ieguldījumu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā; tomēr pauž nožēlu, ka ar Komisijas ierosināto līdzekļu apmēru tādām divām pamatprogrammām kā FP7 un TEN-T pašreizējās DFS pēdējā gadā faktiski tiks piešķirtas mazākas saistību apropriācijas nekā paredzēts to juridiskajā pamatā (FP – par EUR 258,8 miljoniem mazāk un TEN-T – par 122,5 miljoniem mazāk); pauž nožēlu arī par to, ka Komisijas priekšlikumā nav paredzēta iespēja pilnībā īstenot programmu „Saprātīga enerģija Eiropai”;

19.

uzskata, ka maksājumu apropriāciju ievērojamais palielinājums par 17,8 % (līdz EUR 13 552 miljoniem) atbilst realitātei atbilstošām aplēsēm par maksājumiem, kas būs nepieciešami šajā izdevumu kategorijā, jo īpaši, lai segtu pētniecības projektiem paredzētās nākamā gada finansējuma pieprasījumus, kas izriet no Savienības līgumsaistībām; uzskata, ka Komisijas ierosinātais maksājumu apropriāciju apmērs ir minimālais apmērs, kas vajadzīgs 1.a izdevumu kategorijā;

20.

ņem vērā Komisijas apsvērumus, ierosinot samazināt summas, kas paredzētas finanšu plānojumā, kurš pēc Komisijas domām ļāvis konstatēt iespējamus ietaupījumus cita starpā FP7, TEN-T, Marco Polo, Progress, statistikas programmas, Customs un Fiscalis budžeta pozīcijās, kurās budžeta izpilde ir nepietiekama; pauž apņēmību rūpīgi analizēt šo programmu īstenošanā sasniegtos rezultātus, lai pārbaudītu ierosinātās līdzekļu samazināšanas atbilstību un nepieļautu, ka šis samazinājums negatīvi ietekmē attiecīgās programmas;

21.

atgādina par 2011. gada 1. decembra kopīgo deklarāciju par ITER programmas papildu izdevumu segšanu 2012.-2013. gadā, kurā Parlaments, Padome un Komisija arī vienojās 2013. gada budžeta procedūrā piešķirt EUR 360 miljonus saistību apropriācijās, „pilnībā piemērojot Finanšu regulā un 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā paredzētos noteikumus un izslēdzot turpmāku DFS pārskatīšanu saistībā ar ITER”; pauž bažas par to, ka Komisija pretēji nostājai, ko Parlaments jau sen ieņem šajā jautājumā, ierosinājusi piešķirt šo papildu summu, tikai pārvietojot līdzekļus no FP7 programmas budžeta pozīcijām; pilnībā ņem vērā Komisijas apgalvojumu, ka šī summa ir radusies, FP7 programmas īstenošanā ietaupot līdzekļus, un ka līdzekļu samazinājums administratīvajām vajadzībām paredzētajās budžeta pozīcijās nekaitēs programmas darbībai; plāno turpmāk pārbaudīt šo apgalvojumu, kā arī izskatīt citus pieejamos līdzekļus, kas šim nolūkam paredzēti Iestāžu nolīgumā un Finanšu regulā;

22.

uzsver, ka Eiropas kopuzņēmumam ITER — Kodolsintēze enerģētikas vajadzībām (F4F) ir vajadzīgs pietiekami liels personāls, lai nodrošinātu, ka ES ieguldījums ITER projektā tiek rūpīgi pārvaldīts un pareizi īstenots; pauž bažas pašreizējo personāla lielumu, ko ierosinājusi Komisija;

23.

atzīst mazo un vidējo uzņēmumu pamatnozīmi ES ekonomikas stimulēšanā, ņemot vērā to, ka MVU pēdējos desmit gados ir nodrošinājuši 85 % no darbavietām; uzsver, ka MVU parasti ir grūtības piekļūt kapitāla tirgum, lai īstenotu pētniecības un jauninājumu projektus, un pašreizējā finanšu krīze šo situāciju ir saasinājusi; ir stingri pārliecināts, ka ES budžets būtu jāizmanto, lai palīdzētu pārvarēt šo tirgus trūkumu, veicinot parādu un kapitāla finansējuma pieejamību MVU, kas darbojas jauninājumu jomā, un atzinīgi vērtē Komisijas neseno priekšlikumu attiecībā uz īpašu iespēju radīšanu MVU saskaņā ar pašreizējo riska dalīšanas finanšu mehānismu (RSFF); turklāt atbalsta arī priekšlikumu palielināt finansējumu Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammas Uzņēmējdarbības un inovāciju programmā iekļautajiem finanšu instrumentiem (par EUR 14,7 miljoniem), ņemot vērā to līdzšinējo pozitīvo darbību un to, ka šos instrumentus aizvien vairāk pieprasa MVU;

24.

pauž patiesu nožēlu par to, ka laikā, kad valda ekonomikas krīze un īpaši jauniešu vidū vērojams augsts bezdarba līmenis, apropriācijas programmai Progress salīdzinājumā ar finanšu plānojumā paredzēto summu ir samazinātas par EUR 5,3 miljoniem un to apmērs praktiski ir tāds pats kā 2012. gadā, lai gan programmas darbības rezultāti līdz šim ir bijuši labi, tai skaitā ar dzimumu līdztiesību un diskriminācijas novēršanu saistītajās jomās; atkārtoti pauž viedokli, ka ES sociālās programmas ir būtiski svarīgas stratēģijā „Eiropa 2020” noteikto sociālo un nodarbinātības mērķu sasniegšanā; pauž nožēlu par to, ka Komisija pat ne pēdējā DFS gadā nav izmantojusi iespēju, lai atdotu programmai EUR 60 miljonus, kas tika pārvietoti mikrofinansēšanas instrumenta Progress vajadzībām, saskaņā ar 2010. gada saistībām;

25.

atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu trešo gadu pēc kārtas iekļaut budžeta projektā maksājumu apropriācijas (EUR 50 miljonu apmērā) Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondam (EGF); uzsver to, ka tādējādi ne tikai tiek padarīta redzamāka fonda darbība, bet arī novērsta līdzekļu pārdale no citām budžeta pozīcijām, kas paredzētas citu mērķu sasniegšanai un citu vajadzību segšanai; turklāt uzsver nepieciešamību vēl vairāk vienkāršot šā fonda līdzekļu izmantošanas procedūras praktisko kārtību, jo īpaši ņemot vērā pašlaik notiekošās sarunas par jaunu EGF regulu;

26.

pauž nožēlu par to, ka salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir nedaudz samazināts finansējuma apmērs pamatiniciatīvai „Jaunatne kustībā”; šajā sakarībā uzsver pievienoto vērtību, ko rada Mūžizglītības, Erasmus un Erasmus Mundus programmas, kas, saņemot pieticīgu finansējumu, sniegušas lieliskus rezultātus attiecībā uz efektīvu īstenošanu un pozitīva Savienības tēla veidošanu pilsoņu vidū; atgādina, ka daudzās dalībvalstīs jauniešus ievērojami skar ekonomikas un finanšu krīze un šajā sakarībā izglītības, mobilitātes un mūžizglītības programmām ir vajadzīgs pietiekams finansējums un mērķu noteikšana, lai modernizētu izglītības un apmācības sistēmu, paaugstinātu jauniešu prasmju, mobilitātes un piemērošanās spējas līmeni, tādējādi veidojot novatorisku, uz zināšanām balstītu, viedu un iekļaujošu Eiropu; tālab stingri atbalsta vienlīdzīgu iespēju veicināšanu, lai radītu jauniešiem iespējas neatkarīgi no izglītības līmeņa gūt priekšrocības no ES dažādajām jauniešiem domātajām programmām un politikas nostādnēm; tādēļ iebilst pret ierosinājumu samazināt finansējumu Mūžizglītības programmai par EUR 10,2 miljoniem salīdzinājumā ar 2012. gadu un saskaņā ar iepriekšējo budžetu procedūru laikā ieņemto nostāju un ņemot vērā lieliskos programmas darbības rezultātus plāno stiprināt saistību apropriāciju apmēru attiecīgajai budžeta pozīcijai;

27.

uzsver, ka TEN-T programma, proti, ieguldījumi Eiropas infrastruktūrās ar augstu pievienoto vērtību, ir būtiska stratēģijā „Eiropa 2020” noteikto mērķu sasniegšanai; uzskata, ka šī programma ir būtiska, lai sekmētu konkurētspēju visā ES, novēršot infrastruktūras trūkumus un mazinot sastrēgumus iekšējā tirgū; uzsver, ka infrastruktūras projekti arī tieši sekmē izaugsmi, būvniecības posmā veicinot nodarbinātību; uzsver TEN-T programmas nozīmi, lai sasniegtu mērķus, kas ir saistīti ar pielāgošanos klimata pārmaiņām, nodrošinot ES transporta tīklu turpmāku ilgtspējību; atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu palielināt šīs programmas finansējumu par apmēram EUR 85 miljoniem salīdzinājumā ar 2012. gada budžetā noteikto apmēru, bet prasa sniegt turpmākus paskaidrojumus saistībā ar ierosinājumu samazināt līdzekļus par EUR 118 miljoniem salīdzinājumā ar finanšu plānojumā paredzēto summu; atgādina, ka galvenās TEN-T programmas īstenošanu pilnībā pabeidza 2011. gadā, un norāda, ka galīgo vērtējumu par to, kā 2007.-2013. gada finanšu shēmā izlietotas saistību apropriācijas un segti projektu izdevumi, varēs pieņemt tikai 2017. gadā;

28.

uzskata, ka 2013. gadā atbilstīgs finansējums ir nepieciešams programmai integrētas jūrlietu politikas turpmākas izstrādes atbalstam; uzsver savu sarūgtinājumu par to, ka nav izveidota budžeta pozīcija tūrismam, un pauž nožēlu par to, ka pastāvīgi tiek samazināts ceļu satiksmes drošībai paredzētais budžeta piešķīrums;

29.

uzsver, ka steidzami nepieciešami novatoriski risinājumi, lai lielākā mērā izmantotu privātu vai publisku finansējumu un paplašinātu to finanšu instrumentu klāstu, kas pieejami infrastruktūras projektu īstenošanai; pilnīgi atbalsta projektu obligāciju iniciatīvu, kas pašlaik ir izmēģinājuma stadijā un kas ir paredzēta, lai veicinātu spēju ieguldīt līdzekļus ES transporta, enerģijas un IKT tīklu jomā; atzinīgi vērtē to, ka budžeta projektā ir iekļautas apropriācijas izmēģinājuma stadijai, pat ja tās faktiski tiek sadalītas pa attiecīgajām budžeta pozīcijām (CIP, TEN-T, TEN -E), kā tam piekritusi likumdevēja iestāde;

30.

pauž dziļu nožēlu par Komisijas ierosinājumu salīdzinājumā ar finanšu plānojumā sākotnēji paredzēto summu samazināt finansējumu Eiropas uzraudzības iestādēm, jo tas ir pretrunā Eiropas Parlamenta atkārtotām prasībām tām nodrošināt pienācīgu finansējumu; uzskata, ka pašreizējais apropriāciju līmenis nav pietiekami liels, lai ļautu šīm aģentūrām efektīvi pildīt savus pienākumus, jo īpaši pieņemt darbā augsti kvalificētus speciālistus; uzskata, ka, paredzot Eiropas uzraudzības iestādēm papildu uzdevumus, ir jāveic izmaksu novērtējums; tādēļ pauž stingru nodomu atjaunot Eiropas Banku iestādei (EBA) un Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādei (EIOPA) paredzētās apropriācijas vismaz 2012. gada budžeta līmenī un pastiprināt finansējumu Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (ESMA), ņemot vērā tai uzticētos jaunos pienākumus;

31.

ņem vērā, ka 2013. gada budžeta projektā salīdzinājumā ar 2012. gada budžetu ir paredzēts 3,3 % liels saistību apropriāciju palielinājums (līdz EUR 54 498 miljoniem), un no tā EUR 42 144 miljoni ir paredzēti struktūrfondiem (ERAF un ESF) un EUR 12 354 miljoni — Kohēzijas fondam; uzsver, ka, samazinot budžeta projektā paredzēto saistību apropriāciju apmēru tehniskajai palīdzībai salīdzinājumā ar apmēru, kas sākotnēji bija paredzēts finanšu plānojumā, par EUR 25 miljoniem tiek palielināta rezerve, kas sākotnēji bija paredzēta EUR 0,4 miljonu apmērā;

32.

pauž nožēlu par ierosinājumu samazināt līdzekļus makroreģionālo stratēģiju tehniskajai palīdzībai; atkārtoti norāda uz to, ka stratēģiju īstenošanā ir pastāvīgi nepieciešama tehnisks un administratīvs atbalsts, kā arī ir vajadzīgs starta kapitāls jauniem projektiem, par ko liecina augstais izpildes līmenis 2011. gadā;

33.

uzsver, ka kohēzijas politika jau sen ir apliecinājusi savu pievienoto vērtību kā investīciju instruments, kas nepieciešams, lai efektīvi veicinātu izaugsmi un darba vietu radīšanu, jo tā ļauj nodrošināt tieši konkrētiem reģioniem vajadzīgās investīcijas, tā palīdzot ne vien mazināt reģionu savstarpējās atšķirības, bet arī veicinot ekonomikas atveseļošanos un visas Savienības attīstību; uzskata arī, ka gan finansējuma apmēra, gan noteikto mērķu dēļ struktūrfondi ir būtisks instruments, lai paātrinātu ekonomikas atlabšanu Eiropas Savienībā un sasniegtu stratēģijā „Eiropa 2020” paredzētos mērķus ilgtspējīgas izaugsmes un nodarbinātības jomā; tādēļ atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu veikt pārplānošanu, kad tas ir iespējams, saskaņā ar Parlamenta 2013. gada prioritātēm novirzot dažās dalībvalstīs nepiešķirtos struktūrfonda līdzekļus EUR 82 miljardu apmērā MVU vajadzībām un jaunatnes nodarbinātības veicināšanai; ņem vērā, ka saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju EUR 7,3 miljardu liels ES finansējums šajā sakarībā ir paredzēts paātrinātai izlietošanai vai līdzekļu pārdalei; prasa, lai to pienācīgi informētu par šīs iniciatīvas īstenošanu valstu līmenī, tās gaidāmo ietekmi uz izaugsmi un nodarbinātību un iespējamo ietekmi uz 2013. gada budžetu;

34.

pauž nopietnas bažas par maksājumu stāvokli saistībā ar šajā izdevumu kategorijā iekļautajiem kohēzijas jomas projektiem un norāda, ka divas trešdaļas no kopējā 2011. gada beigās nesamaksāto saistību apmēra (t. i., EUR 135,8 miljardi) attiecas uz kohēzijas politikas jomas projektiem, kuriem vēl nav izmaksāts finansējums; atgādina, ka 2011. gada beigās Komisija nevarēja apmaksāt aptuveni EUR 11 miljardus lielus pamatotus finansējuma pieprasījumus, ko bija iesnieguši projektā iesaistītie līdzekļu saņēmēji tādēļ, ka budžetā nebija paredzēts pietiekams maksājumu apropriāciju apmērs; norāda, ka tādēļ būtiski aizkavējās maksājumu izpilde, un šis jautājums būs jārisina, nodrošinot pietiekami daudz maksājumu apropriāciju 2012. gadā; stingri norāda, ka nepieļaus šādas situācijas atkārtošanos 2013. gadā;

35.

šajā sakarībā atgādina, ka 2013. gads ir pašreizējās DFS pēdējais gads, kad pilnā sparā tiek īstenoti līdzfinansētie projekti un to īstenošanas ātrums, visticamāk, vēl pieaugs, un ir sagaidāms, ka gada otrajā pusē Komisijai tiks iesniegta liela daļa maksājumu pieprasījumu; aicina Padomi un Komisiju kopīgi ar Parlamentu nekavējoties analizēt un izvērtēt attiecīgās summas un prasības, lai nepieļautu, ka 2013. gadā tiek apdraudēta programmu īstenošana; norāda, ka maksājumu apropriāciju trūkums varētu apdraudēt patlaban labi funkcionējošu programmu turpmāko darbību; turklāt uzsver, ka 2013. gadā, kad pārtrauks piemērot N+3 noteikumu, 12 dalībvalstu iesniegtos maksājumu pieprasījumus vajadzēs iesniegt kā saistību daļas par diviem gadiem (2010. gada daļu atbilstīgi N+3 noteikumam un 2011. gada daļu atbilstīgi N+2 noteikumam); tādēļ uzskata ierosināto maksājumu apropriāciju palielinājumu par 11,7 % (līdz EUR 48 975 miljoniem) salīdzinājumā ar iepriekšējā gada budžetu par minimālo apmēru, jo, kā Komisija ir minējusi, tas stingri attiecas tikai uz 2013. gadu, un pieņem, ka iepriekšējo gadu maksājumu vajadzības būs segtas;

36.

uzskata, ka šis maksājumu apropriāciju palielinājums ir tikai pirmais solis, lai segtu pašlaik īstenoto projektu faktiskās vajadzības, un atkārtoti pauž bažas par iespējamo līdzekļu trūkumu kohēzijas politikas jomā; aicina Padomi un Komisiju rūpīgi izvērtēt reālās vajadzības pēc maksājumiem 1.b izdevumu kategorijā 2013. gadā, nesamazināt līdzekļu apjomu, ja tas nav reāli iespējams un nepieņemt lēmumus, kas ir pretrunā pašu dalībvalstu iesniegtajām prognozēm, uz kuru pamata Komisija sagatavo budžeta projektu; tādēļ iebildīs pret jebkādu iespējamu 2013. gada budžeta projektā iekļauto maksājumu apropriāciju apmēra samazinājumu;

37.

turklāt aicina Komisiju un Padomi, pildot kopīgo apņemšanos, kas tika iekļauta iestāžu 2011. gada decembra deklarācijā, laikus iesniegt un pieņemt budžeta grozījumus, ja maksājumu apropriāciju apmērs izrādīsies nepietiekams faktisko vajadzību segšanai šā gada laikā;

38.

ņem vērā, ka 2013. gada budžeta projektā salīdzinājumā ar 2012. gada budžetu ir ierosināts par 0,6 % (līdz EUR 60 307 miljoniem) palielināt saistību apropriācijas un par 1,6 % (līdz EUR 57 964 miljoniem) — maksājumu apropriācijas; uzsver, ka minēto palielinājumu apmērs nesasniedz Komisijas ierosināto palielinājumu attiecībā uz kopējo budžeta apjomu; norāda, ka daļēji šo palielinājumu iemesls ir jaunajām dalībvalstīm paredzēto tiešo maksājumu pakāpeniska ieviešana un papildu vajadzības lauku attīstības projektiem; uzsver, ka 2013. gada budžetā paredzētais tirgus intervenču finansējums ir par EUR 419 miljoniem mazāks nekā 2012. gada budžetā;

39.

ņem vērā, ka prognozētā EUR 809 miljonu lielā rezerve, kas 2. izdevumu kategorijā paredzēta ar tirgu saistītiem izdevumiem un tiešajam atbalstam pakārtotā maksimālā apjoma ietvaros, salīdzinājumā ar 2012. gadu ir ievērojami lielāka summa un ka saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju tas ir vienreizējs pieaugums, kas radies, likvidējot cukura nozares restrukturizācijas fondu; pauž gandarījumu par to, ka šīs rezerves dēļ 2013. gadā nebūs jāpiemēro finanšu disciplīnas mehānisms; uzsver to, ka šajā izdevumu kategorijā ir nepieciešama pietiekama rezerve, lai atvieglotu jebkādas iespējamas krīzes, kas rastos lauksaimniecības nozarē, kā tas bija vērojams pēdējos gados saistībā ar EHEC baktērijas izraisīto krīzi;

40.

uzskata, ka 2013. gads ir pašreizējā plānošanas perioda pēdējais gads un tādēļ 2. izdevumu kategorijā ir jānodrošina pietiekams maksājumu apropriāciju apmērs, lai jo īpaši segtu pašreiz īstenoto lauku attīstības un LIFE+ projektu vajadzības;

41.

norāda, ka 2. izdevumu kategorija ir būtiska stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu īstenošanai ilgtspējīgas izaugsmes un nodarbinātības jomā, jo īpaši īstenojot lauku attīstības programmas; uzsver nepieciešamību atbalstīt MVU lauku rajonos, jo tie ir galvenie darbavietu nodrošinātāji, īpaši radot darba iespējas jauniešiem; šajā sakarībā atzinīgi vērtē ierosinājumu par 1,3 % (līdz EUR 14 808 miljoniem) palielināt saistību apropriācijas lauku attīstībai;

42.

norāda, ka apropriācijas 2. izdevumu kategorijā ir mazākas nekā aprēķinātās vajadzības, jo saskaņā ar aplēsēm ELGF piešķirtie ieņēmumi 2013. gadā būs lielāki (EUR 1 332,8 miljoni) nekā 2012. gadā (EUR 1 010 miljoni); norāda, ka šo atšķirību radījis līdzekļu pārpalikums no cukura nozares restrukturizācijas pagaidu fonda (EUR 647,8 miljoni), bet piešķirtie ieņēmumi no grāmatojumu noskaidrošanas, sagaidāms, būs mazāki nekā 2012. gadā (EUR 400 miljoni 2013. gada budžeta projektā salīdzinājumā ar EUR 600 miljoniem 2012. gada budžetā); atgādina, ka pašreizējos aprēķinus pielāgos faktiskajām vajadzībām rudenī, izstrādājot budžeta grozījumu vēstuli lauksaimniecības jomā;

43.

atgādina, ka cenu nestabilitāte šajā nozarē ir nozīmīgs rūpju iemesls, un atbalsta pasākumus, lai apkarotu spekulāciju ar lauksaimniecības precēm; mudina Komisiju un Padomi cieši uzraudzīt notikumu attīstību lauksaimniecības tirgos; šajā sakarībā atgādina Komisijai par Parlamenta aicinājumu — līdz šim brīdim gan vēl nekas nav darīts saistībā ar to — izveidot „cenu un rezervju observatoriju”, ar kuras palīdzību varētu labāk salīdzināt cenas un nodrošināt lielāku pārredzamību cenu noteikšanā;

44.

ņem vērā, ka priekšlikums palielināt ar tirgu saistītos izdevumus un tiešo atbalstu ir izteikts galvenokārt tādēļ, ka pakāpeniski sāk ieviest tiešos maksājumus 12 ES dalībvalstīm, un tā dēļ 2013. gadā budžetā būs vajadzīgi papildu EUR 860 miljoni, un ir gaidāms, ka izdevumi saistībā ar tirgus intervenci samazināsies, jo ir paredzēti lielāki piešķirtie ieņēmumi un lielākajā daļā nozaru ir vērojama labvēlīga tirgus situācija;

45.

ņem vērā, ka ir ievērojami samazināti līdzekļi atsevišķām budžeta pozīcijām, tai skaitā skolām paredzētā piena programmai, un prasa Komisijai sniegt pamatojumu par šādu samazinājumu;

46.

uzsver to, ka ES politikas nostādnes un ES budžets ir galvenie elementi stratēģijā „Eiropa 2020” noteikto mērķu sasniegšanai; šajā sakarībā uzskata, ka darbībai klimata jomā un mērķiem vides jomā ir pārnozaru nozīme un tos jāpārvērš konkrētos pasākumos, kurus īstenošanu paredz dažādās ES programmās un politikas nostādnēs, lai nodrošinātu stabilu ieguldījumu ilgtspējīgā attīstībā un efektīvi risinātu tādas lielas problēmas kā resursu nepietiekamība un klimata pārmaiņas;

47.

ņem vērā priekšlikumu nedaudz — par 3,3 % līdz EUR 366,6 miljoniem — palielināt saistību apropriācijas LIFE+, bet pauž nožēlu, ka apropriāciju apmērs ir par EUR 10,55 miljoniem mazāks, nekā paredzēts 2012. gada janvāra finanšu plānojumā; šajā sakarībā izskatīs visus Iestāžu nolīguma 37. punktā minētos noteikumus;

48.

atzinīgi vērtē līdzekļu apmēru, ko Komisija ierosinājusi piešķirt vistrūcīgākajām personām paredzētajai pārtikas piegādes programmai; aicina Padomi ievērot 2011. gada beigās pieņemto kopīgo lēmumu par finansējuma saglabāšanu šai programmai 2012. un 2013. gadā;

49.

pauž nožēlu par to, ka ES turpina subsidēt tabakas ražošanu, kas ir pretrunā Savienības veselības politikas mērķiem;

50.

uzskata, ka ir svarīgi saglabāt finansiālu atbalstu kopējai zivsaimniecības politikai (KZP), ņemot vērā to, ka drīzumā ir gaidāma tās reforma; īpaši uzsver nepieciešamību atbalstīt zivsaimniecības nozares MVU un veicināt jauniešu iespējas atrast darbavietas šajā nozarē, vienlaikus nodrošinot KZP ilgtspējību un ievērojot vajadzību veicināt pasākumus, ar kuriem garantētu nozares dzīvotspēju no sociālā, ekonomikas un vides aspekta; šajā sakarībā atzinīgi vērtē priekšlikumu palielināt Eiropas Zivsaimniecības fonda saistību apropriācijas par 2,2 % (līdz EUR 687,2 miljoniem) un maksājumu apropriācijas par 7,3 % (līdz EUR 523,5 miljoniem) salīdzinājumā ar 2012. gada budžetu; tomēr pauž nožēlu par ierosināto līdzekļu samazinājumu KZP vadības, resursu saglabāšanas, pārvaldības un izmantošanas jomā, kā arī KZP kontroles un īstenošanas jomā;

51.

ņem vērā, ka 2013. gada budžeta projektā ir ierosināts šajā izdevumu kategorijā iekļautajām darbībām palielināt kopējo finansējuma apmēru salīdzinājumā ar 2012. gada budžetu, paredzot EUR 1 392,2 miljonus saistību apropriācijām (pieaugums par 1,8 % jeb EUR 24,42 miljoniem) un EUR 928,3 miljonus maksājumu apropriācijās (pieaugums par 11,1 %); uzskata, ka tas atbilst ES aizvien tālejošākajiem plāniem saistībā ar brīvības, drošības un taisnīguma telpu;

52.

uzsver nepieciešamību palielināt kiberdrošībai paredzētās apropriācijas IT nozarē, jo aizvien biežākas noziedzīgas darbības šajā jomā rada milzīgus zaudējumus dalībvalstu ekonomikai; pastāv uz to, ka pastiprinātai kibernoziegumu apkarošanai Savienības mērogā, izvēršot plānotā Eiropas Kibernoziegumu centra darbību, ir vajadzīgs atbilstošs finansējums, un tādēļ pauž nosodījumu attiecībā uz Komisijas ierosinātajiem Eiropola budžeta samazinājumiem, jo Komisijas noteiktos šā centra uzdevumus nevar izpildīt ar pašreizējiem Eiropola cilvēkresursiem un finanšu resursiem; norāda, ka pretēji finanšu plānojumā noteiktajam ir paredzēts par EUR 64,4 miljoniem salīdzinājumā ar 2012. gada budžetu samazināt finansējumu Noziedzības novēršanas un cīņas pret noziedzību programmai, lai gan, izveidojot šo programmu, tika paredzēts, ka tās ietvaros risinās arī kibernoziedzības un interneta nelikumīgas izmantošanas problēmas;

53.

prasa turpināt atbalsta sniegšanu aģentūrai Frontex, kā arī vairākām nesen izveidotām šajā izdevumu kategorijā iekļautām aģentūrām (īpaši Eiropas Patvēruma atbalsta birojam un plaša mēroga IT sistēmu aģentūrai); norāda, ka salīdzinājumā ar 2012. gada budžetu par 8,9 % (EUR 7,3 miljoniem) ir samazināts finansējums Eiropas Policijas birojam (Eiropolam), un sagaida, ka Komisija sniegs detalizētāku paskaidrojumu par šā finansējuma samazināšanu;

54.

ņem vērā, ka EUR 30 miljonu lielo samazinājumu VIS programmas finansējumā un Eurodac programmas darbības pārtraukšanu (-EUR 0,5 miljoni) kompensēs šo programmu uzdevumu un attiecīgo budžeta apropriāciju nodošana jaunajai aģentūrai, kurai uzticēta plaša mēroga IT sistēmu darbības pārvaldība;

55.

ņem vērā SIS II paredzēto būtisko saistību apropriāciju palielinājumu un salīdzinoši zemo maksājumu līmeni; norāda, ka saskaņā ar vispārējo SIS II grafiku 2013. gadā tās izstrādei un migrācijai vajadzētu būt pabeigtai un IT aģentūra pārņems sistēmas pārvaldību; tādēļ apšauba to, ka ir lietderīgi tieši pirms plānotās SIS II ieviešanas palielināt budžeta apropriāciju apmēru, kas tik lielā mērā pārsniedz sākotnējā finanšu plānojumā paredzēto summu; iesaka ievērojamu SIS II budžeta daļu iekļaut rezervē, līdz ir konstatēti darbības panākumi un atbilstība finanšu plānam;

56.

atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir ierosinājusi palielināt finansējumu Eiropas Bēgļu centram par EUR 9,8 miljoniem salīdzinājumā ar 2012. gada budžetu, jo tas atbilst iepriekšējos gados ieņemtajai nostājai un pašreiz notiekošajai kopējās Eiropas patvēruma sistēmas ieviešanai; ņem vērā, ka par Ārējo robežu fonda budžeta apropriācijas ir palielinātas par 19 % līdz EUR 415,5 miljoniem, kas ir puse no finanšu plānojumā paredzētās summas; atgādina par savu stingro prasību pienācīgi un līdzsvaroti reaģēt uz šiem izaicinājumiem, lai uzlabotu legālās migrācijas pārvaldību un palēninātu nelegālo migrāciju;

57.

uzsver, ka jāpiešķir pietiekams finansējums pasākumiem, kuru mērķis ir apkarot vardarbību dzimumu dēļ; uzsver, ka programma profilaksei un cīņai pret visiem vardarbības veidiem („Daphne”) ir bijusi nozīmīga, izskaužot vardarbību pret sievietēm un meitenēm Eiropas Savienībā, un uzsver, ka 2013. gadā ir svarīgi palielināt šīs programmas finansējumu;

58.

atgādina — lai gan 3.b izdevumu kategorija ir vismazākā DFS kategorija pēc piešķirtā finansējuma, tā aptver Eiropas iedzīvotājiem ļoti svarīgas jomas, piemēram, jaunatnes, izglītības un kultūras programmas, sabiedrības veselību, patērētāju tiesību aizsardzību, civilās aizsardzības instrumentu un komunikācijas politiku; tādēļ pauž nožēlu, ka kopējo apropriāciju apmēru šajā izdevumu kategorijā arī 2013. gadā plāno samazināt salīdzinājumā ar 2012. gada budžetu, saistību apropriācijas samazinot par 1,2 % (EUR 26,08 miljoni) un maksājumu apropriācijas — par 0,4 %, neietverot Solidaritātes fondu;

59.

ņemot vērā pareizo budžeta izpildi iepriekšējos gados, atzinīgi vērtē to, ka 2013. gadā līdz EUR 140,45 miljoniem palielināts finansējums programmai „Jaunatne kustībā” —salīdzinājumā ar 2012. gada budžetu tas ir EUR 0,8 miljonu liels pieaugums un salīdzinājumā ar finanšu plānojumu EUR 16,5 miljonu liels pieaugums;

60.

atzinīgi vērtē to, ka salīdzinājumā ar 2012. gada budžetu ir palielinātas saistību apropriācijas Kultūras programmai (+ 1,4 %), programmai Media 2007 (+ 1,1 %) un Savienības rīcībai veselības jomā (+ 3,1 %), bet pauž nožēlu par to, ka salīdzinājumā ar 2012. gada budžetu ir samazinātas apropriācijas programmai „Eiropa pilsoņiem”, jo īpaši Eiropas Pilsoņu gadā, kā arī Savienības rīcībai patērētāju aizsardzības politikas jomā un programmai Media Mundus;

61.

pauž nožēlu par to, ka laikā, kad plaisa starp Eiropas Savienību un tās iedzīvotājiem ir dziļāka nekā jebkad, par ko liecina aizvien mazāks to pilsoņu skaits, kuri balso Eiropas Savienības Parlamenta vēlēšanās, salīdzinājumā ar 2012. gada budžetu tiek samazināts saistību apropriāciju apmērs darbībām komunikācijas jomā; ir pārliecināts par to, ka jāpastiprina centieni komunikācijas jomā un tiem atbilstīgs finansējums, lai nodrošinātu Savienības iestāžu redzamību un parādītu to ieguldījumu ekonomikas un finanšu krīzes pārvarēšanā;

62.

uzsver to, ka šogad kārtējo reizi šajā izdevumu kategorijā ir atstāta ļoti neliela rezerve (EUR 25,6 miljoni), un tas ierobežo rīcības brīvību gadījumā, ja būs jāīsteno jaunas darbības vai jāpieņem jauni lēmumi par finansēšanas prioritātēm, kas būs tieši saistītas ar iedzīvotājiem;

63.

ņem vērā to, ka salīdzinājumā ar 2012. gada budžetu 2013. gada budžeta projektā ir paredzēts saistību un maksājumu apropriāciju palielinājums par attiecīgi 0,7 % (līdz EUR 9 467,2 miljoniem) un 5,1 % (līdz EUR 7 311,6 miljoniem); norāda, ka šo palielinājumu apjoms nesasniedz Komisijas ierosināto budžeta palielinājuma apjomu kopumā;

64.

atgādina, ka Savienības un dalībvalstu centieni ārējās darbības finansēšanā ir vairāk jākoordinē un jāsaskaņo, lai izvairītos no jau tā ierobežoto resursu pārklāšanās un dublēšanās; uzsver nepieciešamību veicināt sadarbību un sinhronizēt darbību ar citiem starptautiskiem, vietējiem un reģionāliem līdzekļu devējiem, lai maksimāli uzlabotu līdzekļu izmantošanu un radītu sinerģiju; uzskata, ka ekonomikas lejupslīdes laikā ir svarīgi arī palielināt instrumentu plānošanas un īstenošanas elastīgumu un papildināt ierobežotos resursus ar instrumentiem, kuri rada sviras efektu, tādējādi ļaujot izmantot un atkārtoti izmantot ieguldītos un nopelnītos līdzekļus;

65.

ņem vērā priekšlikumu par EUR 272,3 miljoniem palielināt rezervi 4. izdevumu kategorijā, kas ir ievērojams palielinājums salīdzinājumā ar finanšu plānojumu 2013. gadam (no EUR 119,6 miljoniem līdz EUR 391,9 miljoniem) un ko rada turpmāk minētiem instrumentiem paredzētu saistību apropriāciju palielinājuma un pieauguma samazinājuma neto ietekme, proti, saistību apropriāciju palielinājums Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumentam (ENPI) (par EUR 51,7 miljoniem), ICI un ICI+ programmai (palielinājums par EUR 0,3 miljoniem salīdzinājumā ar finanšu plānojumu) un saistību apropriāciju pieauguma samazinājums Garantijas fondam (par EUR 104,5 miljoniem), pirmspievienošanās palīdzības instrumentam (par EUR 99,3 miljoniem), makrofinansiālās palīdzības instrumentam (par EUR 37,4 miljoniem), attīstības sadarbības instrumentam (par EUR 28,6 miljoniem) un stabilitātes instrumentam (par EUR 41,4 miljoniem); aicina Komisiju sniegt pietiekamu paskaidrojumu par to, kāpēc vajadzēja tik ievērojami samazināt dažu programmu finansējumu salīdzinājumā ar finanšu plānojumu; uzsver — lai gan varētu atzinīgi vērtēt finansējuma samazinājumu programmām, kurās līdzekļu izlietojums ir nepietiekams, ja tas rada efektīvus ietaupījumus, apropriācijas nebūtu jāsamazina visās budžeta pozīcijās; brīdina, ka mākslīgi palielinātas rezerves kā sarunu instrumenta izmantošanu budžeta procedūras laikā nevar uzskatīt par pareizu budžeta veidošanas praksi;

66.

īpaši pauž nožēlu par to, ka tiek pastāvīgi samazināts apropriāciju apmērs attīstības sadarbības jomā; pauž neizpratni par to, kā tas ir savienojams ar ES starptautiskajām saistībām līdz 2015. gadam piešķirt līdzekļus Tūkstošgades mērķu sasniegšanai 0,7 % apmērā no NKP; pauž nožēlu par to, ka saskaņā ar 2013. gada budžeta projektu kopējo saistību apmēru, kas paredzēts attīstības sadarbības instrumentam (DCI), plānots palielināt mazākā mērā nekā aprēķinātais inflācijas līmenis un ka ierosinātais kopējais DCI maksājumu apmērs ir mazāks nekā attiecīgā summa 2012. gadā; aicina Komisiju nodrošināt saskaņotāku, reālistiskāku un labāk plānotu pieeju DCI finansēšanai;

67.

norāda uz priekšlikumu palielināt Eiropas kaimiņattiecību instrumentam piešķirtās apropriācijas, kas paredzētas, lai apmierinātu to valstu vajadzības, kuras saskaras ar būtiskām politiskām un ekonomiskām pārmaiņām; atzinīgi vērtē to, ka Austrumu partnerībai ir pievērsta īpaša uzmanība, un no jauna apstiprina atbalstu tās dienvidu posma valstīm, jo pēc „arābu pavasara” tās saskaras ar patiesi vēsturiska mēroga izaicinājumiem; uzskata, ka Komisija nepietiekami ziņo par principa „lielāks atbalsts lielākām reformām” piemērošanu, un aicina to izstrādāt skaidrus kritērijus attiecībā uz šā principa īstenošanu;

68.

uzskata, ka vēl joprojām ir jānodrošina pietiekams ES finansiālās palīdzības apmērs Palestīniešu pašpārvaldei un ANO Palīdzības un darba aģentūrai Palestīnas bēgļiem Tuvajos Austrumos (UNWRA), lai atbilstīgi un vispusīgi reaģētu uz politisko un humanitāro stāvokli Tuvajos Austrumos un miera procesa norisi; uzsver īpaši smago situāciju, kurā pašlaik atrodas UNWRA, jo īpaši sekojot notikumu attīstībai Sīrijā; norāda, ka saistību palielinājuma tīrā ietekme ENPI rodas galvenokārt saistībā ar nepārtraukto atbalstu, kas atbilstīgi 2012. gada budžeta projektā norādītajam apmēram tiek sniegts okupētajai Palestīnas teritorijai;

69.

uzsver, ka, pateicoties Parlamenta stingrajai nostājai, ES ikgadējais ieguldījums Palestīniešu pašpārvaldes, UNRWA un Tuvo Austrumu miera procesa atbalstam pēdējos gados sasniedzis EUR 300 miljonus, un atgādina, ka budžeta lēmējinstitūcija budžeta saskaņošanas laikā vienojās šim mērķim 2012. gadā piešķirt EUR 200 miljonus ar nosacījumu, ka 2011. gadā tiks noteikti piešķirts papildu finansējums EUR 100 miljonu apmērā, kuru iegūs no neizlietotajām apropriācijām; jau kopš budžeta gada paša sākuma prasa noteikt finansējuma saistības, kas atspoguļo faktiskās vajadzības, lai nodrošinātu efektīvu ES atbalstu ilgtspējīgam miera veidošanas procesam; uzstāj, ka ir jāievieš stingra finanšu kontrole un ka Eiropas Parlamentam ir jāsaņem detalizēts izdevumu sadalījums un izvērtējums;

70.

atzīst to, ka līdz ar Horvātijas pievienošanos Eiropas Savienībai par EUR 67,6 miljoniem tiks samazināts pirmspievienošanās palīdzības instrumentam piešķirtais finansējums; tomēr pauž bažas par to, ka Komisija ierosina samazināt atbalstu kandidātvalstu iestāžu spēju veidošanai vairāk, nekā bija gaidāms, samazinot pirmspievienošanās palīdzības instrumenta līdzekļus Horvātijai (kopumā par EUR 29,14 miljoniem salīdzinājumā ar 2012. gadu), bet līdzekļu apmērs tiek palielināts tādā pašā budžeta pozīcijā attiecībā uz iespējamām kandidātvalstīm (par EUR + 10,5 miljoniem salīdzinājumā ar 2012. gadu); atgādina, ka institucionālās spējas ir ārkārtīgi svarīgs faktors Savienības finansējuma pareizā izmantošanā un ir vienlīdz svarīgas gan kandidātvalstīm, gan iespējamām kandidātvalstīm; atzinīgi vērtē to, ka ir ierosināts par 10,2 % salīdzinājumā ar 2012. gada budžetu palielināt saistību apropriācijas pirmspievienošanās palīdzības instrumentam lauku attīstības jomā;

71.

atkārtoti norāda, ka īpaši taupības pasākumu laikā būtu rūpīgi jāplāno saistību apropriācijas katrā KĀDP budžeta pozīcijā, lai garantētu to, ka ES līdzekļi tiek novirzīti visnepieciešamākajiem pasākumiem, pēc iespējas ņemot vērā KĀDP darbību elastīgumu un neparedzamību; šajā sakarībā atzinīgi vērtē prasību veidot lielākas sinerģijas, cita starpā, apkopojot, daloties un integrējot spējas, kā arī uzlabojot misiju un darbību izpildi, plānošanu un īstenošanu; atzinīgi vērtē centienus sagatavot pārredzamus un pilnvērtīgus visu KĀDP misiju pārskatus; rūpīgi analizēs KĀDP saistību apropriāciju palielinājumu par 9,2 % 2013. gadā;

72.

atzīst nepieciešamību reaģēt uz transreģionāla mēroga draudiem, ko rada organizētā noziedzība un nelegāla tirdzniecība, aizsargāt kritiski svarīgu infrastruktūru, novērst sabiedrības veselības apdraudējumu un cīnīties pret terorismu; tomēr aicina Komisiju sniegt pierādījumus tam, kādēļ šiem pasākumiem 2013. gadā ir vajadzīgs par 50 % lielāks finansējums;

73.

ņem vērā, ka visu iestāžu kopējais administratīvo izdevumu aprēķinātais apmērs ir EUR 8 544,4 miljoni, un tas ir par 3,2 % lielāks nekā 2012. gadā, kā arī tajā ir paredzēta EUR 636,6 miljonu liela rezerve, tai skaitā ar Horvātijas pievienošanos saistīti papildu izdevumi;

74.

atzīst, ka vairākums iestāžu, tostarp Eiropas Parlaments, ir centušās nepalielināt administratīvo budžetu vairāk kā prognozētās inflācijas apmērā, atskaitot Horvātijas pievienošanās izmaksas; šajā sakarībā uzsver nepieciešamību ilgtermiņā racionalizēt administratīvos līdzekļus un uzstāj, ka ir jāstiprina iestāžu sadarbība tādās jomās kā cilvēkresursi, rakstiskā un mutiskā tulkošana, ēku apsaimniekošana un informācijas tehnoloģijas;

75.

uzsver, ka galvenais iemesls tam, kādēļ salīdzinājumā ar 2012. gadu finansējuma apmērs ir palielināts par 3,2 %, ir tiesību aktos vai līgumos noteiktās saistības, piemēram, pensiju vai atalgojuma korekcija; tomēr norāda, ka Komisija ir ņēmusi vērā un pat pārsniegusi savas saistības saglabāt 5. izdevumu kategorijā iekļauto Komisijas administratīvo apropriāciju apmēra nominālo palielinājumu salīdzinājumā ar 2012. gada budžetu zem paredzētā inflācijas līmeņa 1,9 % apmērā, kā tika paskaidrots par budžeta un finanšu plānošanu atbildīgā komisāra 2012. gada 23. janvāra vēstulē;

76.

saprot, ka tas tika panākts, jau 2013. gadā par vairāk nekā 1 % samazinot štata vietu skaitu Komisijas štatu sarakstos, jo īpaši administratīvā atbalsta, budžeta pārvaldības un krāpšanas novēršanas jomā, kā arī vēl vairāk samazinot finansējumu citos administratīvo izdevumu budžeta posteņos; prasa sniegt turpmākus paskaidrojumus par faktiskajām vajadzībām veikt tādu štata vietu samazinājumu un tādējādi iesaldēt administratīvos izdevumus reālā izteiksmē, ņemot vērā to, ka 2012. gadā Komisijai izdevās iesaldēt administratīvos izdevumus nominālā izteiksmē, nesamazinot štata vietu skaitu;

77.

atzinīgi vērtē šos centienus konsolidēt budžetu attiecībā uz administratīvajiem izdevumiem laikā, kad valstu līmenī joprojām pastāv ekonomiski un budžeta ierobežojumi; atzīst to, ka visām ES iestādēm ir kopīgiem spēkiem jāveic šī konsolidācija; tomēr pauž bažas par negatīvajām sekām, ko šādi pasākumi var radīt attiecībā uz ES darbību un programmu ātru, regulāru un efektīvu īstenošanu, ko veic moderna pārvalde, īpaši ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt atalgojumu par sasniegtajiem darbības rezultātiem un sniegto pakalpojumu kvalitāti, ņemot vērā ģeogrāfisko līdzsvarojumu, sevišķi laikā, kad turpina pieaugt ES kompetences un Savienībai pievienojas jaunas dalībvalstis; atzinīgi vērtē informāciju par jomām, kurās ir palielināts darbinieku skaits, piemēram, Eiropas ekonomiskā pārvaldība, vienotais tirgus, kā arī drošība un taisnīgums, bet prasa sniegt līdzīgu informāciju par politikas jomām, kurās notika štata vietu samazināšana, un štata vietu veidiem, kuru skaits tika samazināts salīdzinājumā ar 2012. gadu;

78.

pamatojoties uz iepriekšminēto, atkārtoti norāda, ka darbinieku skaita samazināšana ir jāveic, pamatojoties uz iepriekšēju ietekmes novērtējumu un cita starpā ņemot vērā visas Savienības juridiskās saistības, ES prioritātes un iestāžu jaunās pilnvaras un lielāku pienākumu apmēru, kas tām ir noteiktas Līgumos; uzsver, ka, veicot šādu novērtējumu, rūpīgi jānosaka, kādas sekas darbinieku skaita samazināšana radīs dažādos ģenerāldirektorātos un dienestos, jo īpaši ņemot vērā to lielumu un darba apjomu, kā arī to, kā tas ietekmēs dažādas štata vietas jomās, kas iekļautas Komisijas iesniegtajā ikgadējā cilvēkresursu pārbaudes ziņojumā (politikas veidošana, programmu pārvaldība, administratīvais atbalsts, budžeta pārvaldība un krāpšanas novēršana, valodu dienesti u. c.);

79.

uzsver, ka daudzās ES rīcības jomās būtu jānodrošina pietiekams personāls, ņemot vērā programmas īstenošanas stadiju, jaunas prioritātes un citu notikumu attīstību; tādēļ rūpīgi pārbaudīs personāla vispārējās attīstības līmeni dažādos ģenerāldirektorātos un dienestos, arī ņemot vērā šajā ziņojumā minētās prioritātes; papildus detalizētākas informācijas sniegšanai šajā jautājumā prasa, lai Komisija turpinātu tikpat detalizēti izvērtēt ietekmi, ko radītu ierosinātā vispārējā personāla samazināšana, ņemot vērā arī jebkādu Komisijas personāla samazināšanu ilgākā laika periodā, un ziņot par to Parlamentam; uzstāj, ka atkarībā no šā novērtējuma rezultātiem budžeta lēmējinstitūcijai kā priekšnoteikums jānosaka iespēja apsvērt personāla samazināšanu 2013. gadā par 1 %;

80.

uzskata, ka joprojām aktuāls ir jautājums par lielo vadošo amatu skaitu Ārējās darbības dienestā, kas palielina izmaksas; tādēļ prasa Eiropas Ārējās darbības dienestam sniegt papildu informāciju, jo īpaši par budžeta projektā ierosināto AD 14 pakāpes amata vietu skaita ievērojamo palielināšanu (+ 9,2 %); vienlaikus prasa sniegt sīkāku informāciju par priekšlikumu ievērojami palielināt apropriācijas ēku drošībai un apsardzei (+ 57,2 %);

81.

pauž pārliecību, ka novēršana un starpniecība ir izmaksu ziņā viens no visefektīvākajiem konfliktu atrisināšanas veidiem, kas neļauj tiem pāraugt vardarbībā; tādēļ atzinīgi vērtē priekšlikumu pēc Parlamenta ierosinātās sagatavošanas darbības veiksmīgās pabeigšanas šā gada beigās izveidot Eiropas Ārējās darbības dienesta budžetā atsevišķu pozīciju konfliktu novēršanai un starpniecības atbalstam EUR 500 000 apmērā;

82.

uzskata, ka Eiropas skolām ir jāparedz pienācīgs finansējums, ņemot vērā ES iestāžu darbinieku bērnu īpašo situāciju; ņem vērā ierosināto vispārējo piešķīrumu 180,7 miljonu apmērā, kas salīdzinājumā ar 2012. gadu rada 6,8 % lielu finansējuma pieaugumu un pārsniedz finanšu plānojumā paredzētās summas; tomēr rūpīgi pārbaudīs katras Eiropas skolas budžeta pozīciju un budžeta lasījumā Parlamentā izdarīs jebkādus grozījumus, ko uzskatīs par atbilstīgiem šajā jomā;

83.

uzsver izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību kā pamatinstrumentu nozīmi politisko prioritāšu formulēšanā un ceļa bruģēšanā jaunām ilgtermiņa iniciatīvām gan reģionālā, gan ES līmenī, kas var kļūt par ES darbībām un programmām, kuras uzlabo ES pilsoņu dzīvi; plāno, pamatojoties uz Komisijas novērtējumu un ieteikumiem un rūpīgi izvērtējot gaidāmo rezultātu radīto ilgtspējību un noturību, turpināt veidot izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību līdzsvarotu kopumu;

84.

saskaņā ar Iestāžu nolīguma II pielikuma D daļu nosūtīs Komisijai 2013. gada budžetā iekļaujamo iespējamo izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību pirmo provizorisko sarakstu; sagaida, ka Komisija sniegs labi pamatotu analīzi attiecībā uz Parlamenta indikatīvajiem priekšlikumiem; uzsver, ka šis provizoriskais saraksts neizslēdz iespēju budžeta lasījumā Parlamentā oficiāli iesniegt un pieņemt grozījumus attiecībā uz izmēģinājuma projektiem un sagatavošanas darbībām;

85.

atgādina, ka saistībā ar 2012. gada budžetu pieņemtajiem 70 izmēģinājuma projektiem un sagatavošanas darbībām visās izdevumu kategorijās paredzēto saistību apropriāciju kopējā summa bija EUR 105,45 miljoni; norāda, ka gadījumā, ja budžeta lēmējinstitūcija attiecībā uz 2013. gadu pieņems izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības par līdzīgu summu un ar līdzīgu līdzekļu sadalījumu pa izdevumu kategorijām, jau būs izlietoti 54 % no 1.a izdevumu kategorijas rezerves, 27 % no 3.a izdevumu kategorijas rezerves un 37 % no 3.b izdevumu kategorijas rezerves;

86.

ņem vērā Komisijas priekšlikumus attiecībā uz četrām sagatavošanas darbībām un diviem izmēģinājuma projektiem, kuriem paredzētais saistību apropriāciju kopējais apmērs ir EUR 15,5 miljoni; plāno rūpīgi analizēt šo priekšlikumu mērķus un saturu un pārbaudīt pieprasītās summas;

87.

ņem vērā, ka 2013. gada budžeta projektā ES decentralizētajām aģentūrām kopumā ir paredzēti EUR 748 miljoni (t. i. 0,5 % no kopējā ES budžeta), un tā dēļ kopējais ES finansējuma apmērs (tai skaitā piešķirtie ieņēmumi) salīdzinājumā ar 2012. gada budžetu palielinās par EUR 24 miljoniem jeb + 3,2 %; apzinās to, ka šo pieaugumu galvenokārt rada līdzekļu paredzēšana astoņām aģentūrām, ņemot vērā to, ka tām ir jānodrošina pietiekams finansējums, un septiņām aģentūrām, kurām paplašināts pienākumu klāsts, tā, lai netiktu kavēta to darbība; ņem vērā, ka ES ieguldījums aģentūrās, kuru darbība ir izvērsta paredzētajā apjomā, nominālā izteiksmē samazinās, bet štata vietu skaits tomēr ir palielināts par 1,2 %; ņem vērā, ka pašlaik aģentūrās kopumā ir 5 115 vispārējas štata vietas, t. i. to skaits ir palielināts par 257 štata vietām galvenokārt aģentūrās, kurām ir noteikti jauni pienākumi vai kuras tikko sākušas darbību;

88.

ņem vērā, ka Komisija pirmo reizi ir samazinājusi gandrīz visu aģentūru pieprasīto līdzekļu apmēru, kas kopumā atbilda finanšu plānojumā iekļautajām summām; tas attiecas arī uz tām aģentūrām, kas atbilst Parlamenta prioritātēm, un kopējais samazinājuma apmērs ir aptuveni EUR 44 miljoni; atgādina, ka ir jāveic rūpīga šādu samazinājumu metodoloģiju, pamatojumu un iespējamo seku analīze saistībā ar dažādām rezolūcijām, no kurām jaunākā ir pieņemta par 2010. gada budžeta izpildi un kurās ir uzsvērts, ka Starptautiskās Darba grupas (IWG) veiktās aģentūru pārskatīšanas rezultātā būtu jāievieš strukturāli uzlabojumi gan aģentūru ietekmes, gan izmaksu lietderības ziņā, tostarp nosakot jomas, kurās notiek esošo aģentūru funkciju dublēšanās un pārklāšanās; vēlreiz uzsver to, ka budžeta līdzekļu piešķiršana ES aģentūrām nebūt neaprobežojas tikai ar administratīvajiem izdevumiem vien, bet gan drīzāk palīdz sasniegt stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus un ES mērķus kopumā, vienlaikus cenšoties ietaupīt līdzekļus valstu līmenī, kā nolēmusi likumdevēja iestāde;

89.

uzskata, ka trialogā, kas notiks 2012. gada 9. jūlijā, galvenie interesējošie jautājumi būs šādi:

90.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai un Padomei.