30.7.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 218/7

—

pozitīvi vērtē to, ka paziņojumā viscaur atzīts kultūras ieguldījums vietējā un reģionālajā attīstībā un uzsvērts lietpratīgas specializācijas stratēģiju nozīmīgums;

—

ierosina vietējā un reģionālajā līmenī izstrādāt radošas koncepcijas un tās iesniegt “Eiropas Radošuma forumam”, kurš apvieno publiskā un privātā sektora pārstāvjus un brīvprātīgo grupas un kurā analizē iespējas, kā Eiropā varētu radoši risināt akūtas vietējā un Eiropas līmeņa problēmas;

—

uzsver, ka ļoti svarīgi ir radošas prasmes apgūt jau bērnībā, lai jaunā paaudze varētu pilnībā izmantot priekšrocības, ko paver jaunās iespējas piekļūt kultūrai, un labāk sagatavoties turpmākajai profesionālajai dzīvei. Īpaši svarīgi ir arī palīdzēt jauniešiem un visai sabiedrībai pielāgoties digitalizācijas sekām;

—

atzinīgi vērtē to, ka Komisija apņēmusies vienkāršot spēkā esošos noteikumus un paplašināt kultūras un radošo nozaru piekļuvi ārējam finansējumam;

—

uzsver, ka kultūrai un radošumam vairāk uzmanības jāvelta stratēģijā “Eiropa 2020” un jāatzīst nozīmīgās saiknes ar citām politikas jomām, piemēram, rūpniecības, tūrisma, izglītības un finanšu politiku.

Ziņotājs

Anton ROMBOUTS kgs (NL/PPE), Hertogenbosas pilsētas mērs

Atsauces dokuments

Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Atbalsts kultūrai un radošajām nozarēm izaugsmei un nodarbinātībai Eiropas Savienībā”

COM(2012) 537 final

1.

atzinīgi vērtē paziņojumu “Atbalsts kultūrai un radošajām nozarēm izaugsmei un nodarbinātībai Eiropas Savienībā”; tā ir pareizajā brīdī pieņemta stratēģija, kuras mērķis ir nodrošināt, ka pilnībā tiek izmantots šo nozaru potenciāls atbalstīt ekonomikas attīstību un sociālo attīstību. Komiteja īpaši atzinīgi vērtē to, ka uzmanība veltīta kultūras un radošo nozaru (KRN) spējai radīt izaugsmi un darbavietas un sekmēt inovāciju, kā arī plašākai pozitīvai ietekmei, kas kultūrai varētu būt citās nozarēs un politikas jomās. Paziņojums liecina, ka Eiropas Komisijas un RK viedoklis par kultūras un radošuma izaugsmes potenciālu ir ļoti līdzīgs. RK uzsver, ka kultūras un radošo nozaru attīstībai Eiropā ļoti svarīgs ir vietējais un reģionālais līmenis, kā tas minēts RK atzinumā “Kultūras un radošo nozaru potenciāla īstenošana” (1), kura ieteikumi ir arī iekļauti paziņojumā;

2.

atgādina, ka ekonomikas un finanšu krīzes laikā kultūra un radošās nozares arī var radoši veicināt veselības aizsardzības un sociālās politikas mērķu sasniegšanu, atbalstot inovāciju un vienlaikus sekmējot izaugsmi (2);

3.

atkārtoti norāda, ka kultūrai pašai par sevi ir vērtība, kas pastāv neatkarīgi no kultūras preču saimnieciskajiem aspektiem, un uzsver, ka šī divējādā būtība jāņem vērā un tās dēļ uzmanība jāvelta ne tikai kultūras saimnieciskajai lietderībai, bet arī citiem aspektiem (3);

4.

atzinīgi vērtē to, ka paziņojumā atzīti nozīmīgie ieguvumi, ko var sniegt stratēģiski ieguldījumi kultūrā un radošajās nozarēs vietējā un reģionālajā līmenī, un norādīts uz nepieciešamību pēc visaptveroša stratēģiska risinājuma, kas aptvertu visus dalībniekus, sākot no vietējā līdz pat ES līmenim;

5.

pozitīvi vērtē to, ka paziņojumā viscaur atzīts kultūras ieguldījums vietējā un reģionālajā attīstībā un uzsvērts lietpratīgas specializācijas stratēģiju nozīmīgums;

6.

atzīmē, ka nepieciešams vairāk saskaņot vietējā/reģionālā līmeņa stratēģijas ar tām, ko izstrādā valsts līmenī, un piekrīt, ka turpmākajās kohēzijas politikas programmās īpaši būtu jānovērtē tas, kā šīs nozares var ietekmēt reģionālās attīstības stratēģiju īstenošanu;

7.

norāda uz RK agrāk pausto viedokli, ka “Eiropas kultūras galvaspilsētas” ir nozīmīga iniciatīva, jo atspoguļo Eiropas valstu kultūras bagātību, daudzveidību un kopīgās iezīmes (4) Turklāt gan iniciatīvu “Eiropas kultūras mantojuma zīme”, gan Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumus varētu izmantot kā “laboratorijas” publikas piesaistīšanai un iedzīvotāju līdzdalībai;

8.

atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumus izveidot sadarbības programmas, kuru mērķis ir nodrošināt savstarpēju mācīšanos, izveidot kontaktu tīklu, lai atvieglotu informācijas apmaiņu, un nodrošināt daudzveidību. Eiropas Savienībai, iesaistot vietējās un reģionālās pašvaldības, būs arī jāveic pasākumi, lai palīdzētu radošajām nozarēm pāriet no vietējā līmeņa uz starptautisku līmeni;

9.

atzīmē, ka Komisijas priekšlikumi, kas iekļauti paziņojuma pašreizējā redakcijā, nerada nekādas iebildes saistībā ar subsidiariātes principa ievērošanu. Taču turpmāk būs jāseko līdzi tam, kā ES līmenī tiek ierosināti un/vai apstiprināti konkrēti pasākumi;

10.

norāda, ka Eiropa pašlaik saskaras ar problēmām, un tāpēc uzsver, ka vajadzīgs ilgtermiņa redzējums, kā nodrošināt visu sabiedrības locekļu labklājību un dzīves kvalitātes paaugstināšanu. Tādam redzējumam jābūt cieši saistītam ar kultūru un radošumu. RK piekrīt viedoklim, ka ES starptautiskās ietekmes pamatā ir iztēle, radošums un inovācija jaunu ideju, jaunu koncepciju un jaunu projektu īstenošanā, un ir pārliecināta, ka šajā jomā kultūra un radošās nozares var dot ļoti lielu ieguldījumu;

11.

atzīmē, ka to skaidri apzinās pilsētas un reģioni, kas cenšas paaugstināt iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Vajadzīgs redzējums, kas apstākļus Eiropas pilsētās un reģionos raksturojošos subjektīvos faktorus vieno ar centieniem mazināt bezdarbu un neaizsargāto grupu atstumtību. Šo redzējumu varētu padarīt iedzīvotājiem saprotamāku, ja vietējā un reģionālajā līmenī izstrādātu radošas koncepcijas un tās iesniegtu “Eiropas Radošuma forumam”, kurš apvieno publiskā un privātā sektora pārstāvjus un brīvprātīgo grupas un kurā analizē iespējas, kā Eiropā varētu radoši risināt akūtas vietējā un Eiropas līmeņa problēmas. Šajā saistībā RK vēlas īpaši uzsvērt, cik svarīgi ir panākt, lai radošumam, tāpat kā problēmu risināšanas, radošajām un kultūras zināšanām un prasmēm liela vērība tiktu pievērsta visā izglītības sistēmā;

12.

atzīmē, ka tāpēc ir svarīgi kultūras un radošuma spēku izmantot daudzveidīgi, kā tas norādīts paziņojumā. Lai to paveiktu, būtu jāizmanto ne tikai paziņojumā ierosinātais progresīvais vertikālais un horizontālais organizatoriskais modelis, bet arī tāda pieeja, kas aptver visu kultūras ekosistēmu. Tas galvenokārt nozīmē, ka iedzīvotāji būtu jāiesaista līdzradīšanas procesā un būtu jāatzīst, cik nozīmīga ir kultūras un radošuma iesakņošana noteiktās vietās;

13.

norāda, ka pasaulē, kurā globalizācija vēršas plašumā, kultūra kļūst par būtisku vietas iezīmi, kas nosaka tās pievilcīgumu un, tātad, arī konkurētspēju gan uzņēmumu, gan ieguldītāju, gan uzņēmīgu cilvēku vērtējumā. Tāpēc vietējā un reģionālajā līmenī īstenotajās attīstības programmās dzīves kvalitātes uzlabošana ir kļuvusi par nozīmīgu mērķi. Svarīga nozīme ir līdzsvaram starp dažādību, radošajiem un kultūras resursiem un atbilstošiem pakalpojumiem un infrastruktūru. Šos jautājumus vislabāk var risināt vietējā un reģionālā līmenī, jo to integrāciju attīstības programmās vislabāk spēj nodrošināt pašvaldības. Tāpēc RK aicina veidot pētniecības centru un inovācijas laboratoriju sadarbību, lai varētu analizēt vietas kvalitātes ietekmi uz lēmumiem par uzņēmumu darbības vietas izvēli un uz ekonomisko un sociālo attīstību;

14.

atzīmē, ka Eiropa nav tikai svarīga ekonomikas telpa, bet tai ir arī kopēja kultūra, kas ir balstīta uz tādām nozīmīgām vērtībām kā uzticēšanās un iekļaušana, kuras veido sociālo kapitālu un tādējādi nodrošina pamatu inovācijai un jaunradei. Turklāt šī apziņa, ka esam vienoti daudzveidībā, veicina personīgās drošības sajūtu, kas uzlabo iedzīvotāju dzīves kvalitāti, vairo Eiropas pilsētu un reģionu pievilcību, nostiprinot priekšstatu, ka tur ir radīti labi dzīves apstākļi, un tādējādi arī palielina mūsu konkurētspēju;

15.

norāda, ka paziņojumā uzsvērta nepieciešamība izveidot saiknes starp nozarēm, taču mazāk uzmanības pievērsts vajadzībai vietās nostiprināt zināšanu nodošanu un radošo kapitālu. Saistībā ar tā dēvētajiem kultūras klasteriem un radošajiem rajoniem RK uzsver, ka būtu jāpanāk, ka pilsētas un reģioni atrodas zināšanu tīklu centrā, lai tie varētu pilnībā izmantot visas priekšrocības, ko sniedz ideju, kapitāla un cilvēku brīva aprite globālo tīklu ekonomikā. Lai šādus klasterus izveidotu, būtisks priekšnosacījums ir vietējo un reģionālo pašvaldību atbalsts. Taču tie ir arī jāpiesaista Eiropas un globālajiem zināšanu tīkliem, lai palielinātu šo klasteru efektivitāti;

16.

atzīmē – lai radošums iesakņotos kādā vietā, vajadzīgas īpašas vietējās un reģionālās iniciatīvas, kas ir pārdomātas, ilgtspējīgas un stratēģiskas. Šajā ziņā sevišķi nozīmīga loma ir vietējām un reģionālajām pašvaldībām. Kultūras attīstīšana vietējā līmenī nostiprina vietējo identitāti un īpašās iezīmes, rada kultūras preces, kuras nav viegli pārnest citviet un kurām tādēļ ir unikāla, vietai raksturīga vērtība. Šie kultūras faktori ir nozīmīgi arī Eiropas līmenī;

17.

uzskata, ka kopiena, iegulda kultūrā, izglītībā un sportā, rada arī vairāk pārticības, labklājības un drošības. Šis vienkāršais apgalvojums ir patiess un attiecas gan uz pilsētām un ciemiem, gan reģioniem, valstīm un pat visu kontinentu. RK aicina ES līmenī izstrādāt vērienīgu rīcības plānu, kā pārvērst Eiropu par iedvesmojošu un pievilcīgu kontinentu – kontinentu, kurā vēlētos dzīvot šodienas un rītdienas jaunieši, kontinentu, kurā tiek radītas jaunas darba vietas un kurā nākamās paaudzes varēs baudīt augstu dzīves kvalitāti drošā un tīrā vidē;

18.

uzskata, ka uzticēšanās ir vietas kvalitātes pamatelements, jo tā nodrošina pamatu personīgajai drošībai – tā ļauj cilvēkiem tikties un apmainīties idejām, ģenerēt radošas domas un radīt jauninājumus. Tādas telpas arī palīdz vietām piesaistīt radošo pūliņu rezultātus, nemateriālo mantojumu un radošus cilvēkus. Šim procesam ir ekonomiska dimensija, piemēram, kultūra piešķir vietām savdabību, kas piesaista tūristus. Bet tam ir arī nozīmīga sociālā dimensija, jo uzticēšanās kultūra arī veido pamatu sociālajai kohēzijai;

19.

atzīmē – šie sarežģītie jautājumi liecina, ka vajadzīga visaptveroša pieeja. Radošums un inovācija balstās gan uz zināšanām un prasmēm, gan arī sociālajiem tīkliem un ekonomikas tīkliem. Tāpēc jānosaka, ka radoša attīstība ir stratēģisks mērķis, ko sasniedz kopējiem pūliņiem, sadarbojoties un savstarpēji bagātinoties. Šajos procesos ir iesaistīta ne tikai kultūra un radošās nozares (un pat ekonomikas dalībnieki), bet arī visa sabiedrība;

20.

tāpēc atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir iecerējusi atbalstīt pilsētu pārvalžu darbinieku mācīšanos no kolēģiem, lai vietēji politikas veidotāji varētu nodot citiem un salīdzināt pieredzi, kas uzkrāta tādā jomā kā kultūras ietekme uz pilsētu sociālo un ekonomisko atdzimšanu. RK tomēr rosina uz kultūru un radošumu raudzīties plašāk, šajos procesos iesaistot reģionu iestādes, iedzīvotājus, uzņēmumus un bezpeļņas organizācijas. Viens no mehānismiem, ko varētu izmantot, ir Comenius Regio partnerības – pasākumi, kuru mērķis ir atbalstīt izglītības attīstību vietējā līmenī; līdzīgus pasākumus varētu īstenot arī saistībā ar kultūru un radošajām nozarēm;

21.

atgādina, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir īpaši liela nozīme kultūras atbalstīšanā un attīstībā attiecīgajā teritorijā, it sevišķi tādās jomās kā kultūras mantojuma saglabāšana un mākslinieciskās jaunrades veicināšana, kā arī finansējot un atbalstot ne tikai kultūras iestādes un iniciatīvas, bet arī izglītību un apmācību, rīkojot festivālus un kultūras pasākumus (5). Vietējās un reģionālās pašvaldības ir līmenis, kas vislabāk spēj līdzsvarot kultūras un radošās ekosistēmas dažādos elementus un nodrošināt kultūras un radošajās nozarēs strādājošajiem nepieciešamos līdzekļus;

22.

atzinīgi vērtē to, ka Komisija uzsver kultūras un radošo nozaru ieguldījumu izaugsmē un nodarbinātībā (šīs nozares veido 3,3 % no IKP, un tajās ir nodarbināti 6,7 miljoni cilvēku, t. i., 3 % no kopējā nodarbināto skaita (6)). Saimnieciskos ieguvumus noteikti varētu palielināt, īstenojot jauno ierosināto stratēģiju, lai uzlabotu šo nozaru konkurētspēju, palielinātu eksporta potenciālu un panāktu, ka šīm nozarēm ir pēc iespējas pozitīvāka ietekme uz citām jomām, piemēram, inovāciju, IKT un pilsētvides atjaunošanu. RK šajā sakarā uzsver, ka ir svarīgi izmantot vietējā un reģionālā līmeņa pieredzi un izpētīt, cik lielā mērā citu nozaru izaugsmes veicināšanai var izmantot radošās nozares;

23.

atzīmē – lai maksimāli palielinātu minēto ietekmi, jāatvieglo kultūras preču ražošana un patēriņš un radošuma attīstīšana. RK uzsver, ka ļoti svarīgi ir radošas prasmes apgūt jau bērnībā, gan izglītības sistēmas ietvaros, gan brīvajā laikā, lai jaunā paaudze varētu pilnībā izmantot priekšrocības, ko paver jaunās iespējas piekļūt kultūrai, un labāk sagatavoties turpmākajai profesionālajai dzīvei. Īpaši svarīgi ir arī palīdzēt jauniešiem un visai sabiedrībai pielāgoties digitalizācijas sekām;

24.

norāda – paziņojumā atzīts, ka kultūras un radošajās nozarēs varētu izmantot visdažādākos finansēšanas instrumentus, tostarp programmu “Radošā Eiropa” un “Erasmus visiem”, kohēzijas politikas fondu, programmu “Apvārsnis 2020”, Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programmu (COSME) un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu. Būtu jāatzīst arī, ka reģionālās un vietējās pašvaldības kultūras jomā iesaistās tiešākā veidā. Gandrīz visur Eiropā pilsētas un reģioni ne tikai nodrošina lielāko daļu kultūras finansējuma, bet tie arī darbojas kā laboratorijas kultūras un radošiem eksperimentiem un inovācijai un tiem ir ļoti būtiska nozīme kultūras un radošo klasteru izveidē;

25.

uzsver, ka ir svarīgi saglabāt valsts atbalstu, kas tiek piešķirts kultūras attīstības veicināšanai. Tāpēc RK rosina Komisiju, gatavojot jaunus valsts atbalsta noteikumus attiecībā uz filmām un citiem audiovizuāliem darbiem, pārskatīt teritoriālo izdevumu kritēriju, lai neierobežotu šādu darbu teritoriālo ietekmi;

26.

norāda, ka būtu jāatbalsta laba kultūras pārvaldība, kā tas atzīmēts Padomes secinājumos, ko pieņēma Izglītības, jaunatnes, kultūras un sporta padomes 3201. sanāksmē (Briselē, 2012. gada 26. un 27. novembrī);

27.

atzīmē, ka Komisija rosina īstenot daudzus pasākumus, lai radītu nosacījumus kultūras un radošo nozaru uzplaukumam. Šo pasākumu mērķis ir uzlabot prasmes, atvieglot piekļuvi finansējumam, atbalstīt jaunus uzņēmējdarbības modeļus, piesaistīt auditoriju, nodrošināt piekļuvi starptautiskajiem tirgiem un uzlabot saikni ar citām nozarēm. Taču KRN saskaras arī ar īpašām problēmām. Lielākā daļa KRN uzņēmumu ir mikrouzņēmumi vai mazi un vidēji uzņēmumi, vai pašnodarbinātu personu uzņēmumi, un tiem nepieciešama iniciatīva un organizācija vietējā līmenī. Tāpēc tieši vietējās un reģionālās pašvaldības var efektīvāk informēt vietējos uzņēmumus par to, kā un ar kādiem līdzekļiem var veicināt vietējos un reģionālos kultūras pasākumus (7);

28.

uzskata, ka kultūras jomā un radošajās nozarēs partnerībām ir izšķiroša nozīme, un pozitīvi vērtē ierosinātos pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt partnerības un/vai apvienības un nepieciešamos nosacījumus, lai varētu informēt par labas prakses piemēriem, uzlabot zināšanas un izveidot pieredzes apmaiņas tīklus par iespējām izmantot KRN potenciālu (8). Būtu jāapsver iespējas izveidot KRN tematiskās sadarbības tīklus, lai zināšanu nodošana Eiropas līmenī varētu noritēt efektīvāk;

29.

norāda uz Komisijas ieceri uzlabot ES reglamentējošos noteikumus, kas attiecas uz kultūru un radošajām nozarēm, un atzinīgi vērtē to, ka Komisija apņēmusies vienkāršot spēkā esošos noteikumus un paplašināt kultūras un radošo nozaru piekļuvi ārējam finansējumam;

30.

uzskata tomēr, ka saistībā ar mākoņdatošanas attīstību Komisijai ir steidzami jāizveido skaidrs intelektuālā īpašuma tiesību un autortiesību tiesiskais regulējums;

31.

atzinīgi vērtē to, ka paziņojumā īpaši uzsvērti pieci galvenie politikas mērķi: attīstīt prasmes, atvieglot piekļuvi finansējumam, veicināt jaunus uzņēmējdarbības modeļus un piesaistīt auditoriju, atvieglot sadarbību ar citām nozarēm un politikas jomām un izvērst starptautisko darbību;

32.

atzīmē, ka Komisijas dokumentā skaidri atzītas kultūras un radošo nozaru saiknes ar citām politikas jomām, tostarp IKT, tūrismu u. c. Tomēr būtu skaidrāk jāuzsver to saistība ar izglītības politikas jomām. RK arī rosina rīkoties proaktīvāk un tā panākt sinerģiju starp kultūras un radošo nozaru sastāvdaļām un arī ar citu jomu, proti, ekonomikas un sociālās jomas dalībniekiem, lai atbalstītu jaunas un inovatīvas darbības jomas, piemēram, starpmedijus (cross media), sociālos plašsaziņas līdzekļus, digitālo publicēšanu, tā dēvēto radošo tūrismu (creative tourism) (9) u. c.;

33.

atbalsta ierosinājumu īstenot daudzlīmeņu stratēģiju, kuras pamatā ir divējāda pieeja, kas ietver gan horizontālo, gan vertikālo politikas dimensiju. Īpaši svarīga ir darbības vertikālā dimensija – visaptveroša pieeja integrētām stratēģijām, jo tādā veidā tiek skaidri atzītas saiknes ar citām politikas jomām, piemēram, rūpniecības, tūrisma, izglītības, finanšu politiku utt.;

34.

atbalsta ideju, ka iniciatīva “Eiropas kultūras galvaspilsēta” un iniciatīva “Eiropas kultūras mantojuma zīme” turpmāk būtu jāizmanto kā “laboratorijas” auditorijas piesaistīšanai un iedzīvotāju līdzdalībai. Būtu jāatzīst, ka šādas vietējā līmenī īstenotas iniciatīvas veido nozīmīgas radošas telpas un klasterus, kas iesaistīti valstu un starptautiskos KRN sadarbības tīklos, un palīdz globālo kultūras apriti sasaistīt ar vietējām kopienām;

35.

uzsver, ka vajadzīga plašāka informācija un atziņas par kultūras un radošo nozaru darbību un ietekmi, lai varētu pamatot privāto līdzekļu piešķiršanu radošiem uzņēmumiem. Būtu jārosina Eurostat efektīvāk un savlaicīgāk apkopot statistikas datus par Eiropas kultūru. Varētu arī veikt pētījumus par KRN noteiktos vietējos un reģionālajos apstākļos, lai analizētu, kā kultūras ekosistēma darbojas dažādās Eiropas Savienības vietās; tas ļautu atjaunināt informāciju par labas prakses piemēriem un apzināt svarīgākās attīstības tendences kultūras un radošajās nozarēs;

36.

uzsver, ka kultūrai un radošumam vairāk uzmanības jāvelta tieši stratēģijā “Eiropa 2020”, konkrēti, pamatiniciatīvās “Eiropas digitalizācijas programma”, “Jaunu prasmju un darba vietu programma” un “Inovācijas savienība”, un tādā veidā jāatzīst – lai varētu veicināt gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, vajadzīgi ne tikai uzņēmumi, bet arī vesela zināšanu sistēma un labi funkcionējoša kultūras ekosistēma;

37.

atzīmē, ka Komisija noslēgumā ierosina stratēģijas īstenošanas progresa uzraudzībā kultūras jomā izmantot atklāto koordinācijas metodi. RK vēlas īpaši norādīt, ka valstu pārstāvjiem sistemātiski jākonsultējas ar vietējā un reģionālā līmeņa dalībniekiem, lai viņiem būtu pēc iespējas vairāk informācijas, kas vajadzīga jautājumu sagatavošanai.