17.5.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 139/46

—

norāda, ka Eiropas pētniecības telpā (ERA) būtiska nozīme ir vietējām un reģionālajām pašvaldībām. Reģionu un pilsētu teritorijās darbojas nozīmīgākie inovācijas trīsstūra dalībnieki, proti, dažādi akadēmisko aprindu pārstāvji, universitātes, pētnieki un vairākas ekonomikas un rūpniecības kopienas dažādās inovācijas ķēdēs un tīklos, kas rada pievienoto vērtību. Visiem minētajiem dalībniekiem ir būtiska nozīme reģionālo pētniecības un inovācijas stratēģiju izstrādē un jaunradei labvēlīgu pamatnosacījumu izveidē;

—

atzinīgi vērtē to, ka paziņojumā īpaši norādīts uz Septītajā pamatprogrammā paredzētās programmas “Iespējas” instrumentu reģionālo un starptautisko dimensiju, un rosina nākamajā plānošanas periodā nodrošināt ar pētniecību saistītās starptautiskās sadarbības publisko atpazīstamību, šai sakarā izmantojot programmas “Zināšanu reģioni” pozitīvo pieredzi un to sasaistot ar turpmākajām ERA–NET iniciatīvām;

—

uzsver, ka starptautiskās sadarbības pamatā jābūt kopējiem principiem — pētniecības integritātei, dzimumu līdztiesībai, uzņēmumu sociālajai atbildībai, vispārējai pieejamībai un intelektuālajam īpašumam. Uzmanība jāvelta arī klimata un vides dimensijai, kas savukārt liek pievērsties “ilgtspējīgai attīstībai”;

—

uzsver pētniecības infrastruktūras, arī e-infrastruktūras reģionālo nozīmību un (iespējamo) būtisko labumu, ko šāda infrastruktūra var sniegt. Tā nodrošina vajadzīgo tehnisko aprīkojumu (lieljaudas skaitļošanas un saziņas līdzekļus, no attāluma lietojamus instrumentus un datu kopumus), lai jebkurā valstī vai ģeogrāfiskajā vietā varētu īstenot visā pasaulē novērtētus sadarbības projektus pētniecības un inovācijas jomā.

Ziņotājs

Markku MARKKULA kgs (FI/PPE), Espo pilsētas domes loceklis

Atsauces dokuments

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Uzlabot un koncentrēt ES starptautisko sadarbību pētniecībā un inovācijā. Stratēģiska pieeja”

COM(2012) 497 final

1.

norāda, ka Eiropas pētniecības telpā (ERA) būtiska nozīme ir vietējām un reģionālajām pašvaldībām. Reģionu un pilsētu teritorijās darbojas nozīmīgākie inovācijas trīsstūra dalībnieki, proti, dažādi akadēmisko aprindu pārstāvji, universitātes, pētnieki un vairākas ekonomikas un rūpniecības kopienas dažādās inovācijas ķēdēs un tīklos, kas rada pievienoto vērtību. Visiem minētajiem dalībniekiem ir būtiska nozīme reģionālo pētniecības un inovācijas stratēģiju izstrādē un jaunradei labvēlīgu pamatnosacījumu izveidē. Šiem dalībniekiem ir svarīga loma, reģionos veidojot vidi, kas sekmē inovatīvu un radošu pieeju uzņēmējdarbībā. Jāpiemin arī, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām bieži ir piešķirtas likumdošanas pilnvaras un tās pārvalda līdzekļus, kas paredzēti pētniecībai, inovācijai un starptautiskas darbības izvēršanai;

2.

vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir svarīga loma starptautiskajā sadarbībā un pētniecības un inovācijas koordinēšanā. To īstenotie pasākumi būtiski ietekmē pētniecības infrastruktūras veidošanu un uzlabošanu, kā arī jaunradei labvēlīgu apstākļu (augstskolu, tehnoloģiju centru, uzņēmējdarbības inkubatoru, zinātnes parku un riska kapitālam labvēlīgas vides) radīšanu, kas ļauj piesaistīt zinātniekus un radošus cilvēkus, kā arī veidot pamata un darbības nosacījumus intelektuālā kapitāla stabilai izaugsmei;

3.

atzīst, ka paziņojums atbilst subsidiaritātes principam, jo dalībvalstis to konstitucionālo sistēmu ietvaros nespēj pilnībā sasniegt ierosināto pasākumu mērķus, un ES līmenī īstenoti pasākumi varētu radīt nenoliedzamas priekšrocības. Lai varētu, cik iespējams, palielināt starptautiskās pētniecības un inovācijas pasākumu ietekmi un vienlaikus izvairīties no sadrumstalotiem centieniem, kas izmaksā dārgi, Eiropas Savienībai papildus plaši pieejamajai programmai “Apvārsnis 2020” būtu jāīsteno mērķtiecīgi pasākumi, kuri nodrošinātu optimālu mērogu un apjomu;

4.

norāda, ka starptautiskajos pievienotās vērtības tīklos zināšanas un inovācijas arvien vairāk tiek izmantotas starptautiski, un uzskata, ka svarīgi ir gan domāt globāli, gan rīkoties vietējā līmenī;

5.

norāda, ka stratēģijā “Eiropa 2020” uzsvērta pētniecības un inovācijas nozīme gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes nodrošināšanā. “Inovācijas savienība” ir viena no stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvām, kurā uzsvērts, ka starptautiskai sadarbībai ir liela nozīme Eiropas jaunrades potenciāla izmantošanā;

6.

uzsver, ka starptautiskā sadarbība ir būtisks faktors, lai Eiropas pētniecības telpā un piecās tās pamatjomās darbība noritētu sekmīgi;

7.

atzinīgi vērtē to, ka paziņojumā īpaši norādīts uz Septītajā pamatprogrammā paredzētās programmas “Iespējas” instrumentu reģionālo un starptautisko dimensiju, un rosina nākamajā plānošanas periodā nodrošināt ar pētniecību saistītās starptautiskās sadarbības publisko atpazīstamību, šai sakarā izmantojot programmas “Zināšanu reģioni” pozitīvo pieredzi un to sasaistot ar turpmākajām ERA–NET iniciatīvām;

8.

atbalsta programmai “Apvārsnis 2020” piešķirto apjomīgo finansējumu, kas ļaus sasniegt tālejošus mērķus, un atgādina, ka jārada sinerģija ar citiem finanšu instrumentiem, kas paredzēti starptautiskas darbības izvēršanai. Sadarbībā ar trešām valstīm svarīgi būs lietot atbilstošos programmas “Apvārsnis 2020” instrumentus;

9.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas lielās pūles izveidot skaidru, kodolīgi formulētu un visaptverošu satvaru kā pamatu stratēģiskākai pieejai, kura ļaus Eiropā veicināt starptautisku sadarbību pētniecības un inovācijas jomā;

10.

atzinīgi vērtē paziņojumā iekļauto labi strukturēto un kodolīgi formulēto pārskatu par instrumentiem, kurus varētu izmantot starptautiskai sadarbībai pētniecības jomā, un par (iespējamiem) šādas sadarbības partneriem;

11.

uzsver, ka starptautiskajai sadarbībai vienmēr jārada pievienotā vērtība Eiropas Savienībai;

12.

uzsver, ka starptautiskās sadarbības pamatā jābūt kopējiem principiem — pētniecības integritātei, dzimumu līdztiesībai, uzņēmumu sociālajai atbildībai, vispārējai pieejamībai un intelektuālajam īpašumam. Uzmanība jāvelta arī klimata un vides dimensijai, kas savukārt liek pievērsties “ilgtspējīgai attīstībai”;

13.

norāda, ka no paziņojumā minētajiem jautājumiem reģioniem nozīmīgi ir šādi trīs visaptveroši jautājumi: zinātnes diplomātija, vieda specializācija un pētniecības infrastruktūra;

14.

ir pārliecināta: tādēļ, ka dalībvalstu un reģionu dažādās iniciatīvas netiek saskaņotas ar citām dalībvalstīm, dažkārt tiek īstenotas iniciatīvas, kuras nav iekšēji saistītas un kuras nerada pietiekamu kritisko masu. Tāpēc ir svarīgi nodrošināt ES pētniecības un inovācijas programmu pienācīgu saskaņošanu ar valsts un reģionālajām inovācijas stratēģijām;

15.

atzīmē, ka dalībvalstu pasākumi starptautiskās sadarbības jomā būtu vairāk jāsaskaņo un šajā ziņā papildu pievienoto vērtību var radīt sadarbība ar reģioniem. Pašu reģionu un pilsētu interesēs ir sniegt konkrētu palīdzību Eiropas pētniecības telpai un, pateicoties to vienojošai funkcijai “trīskāršās spirāles” struktūrā, sekmēt attiecīgo pamatnosacījumu radīšanu, lai varētu piesaistīt starptautiskus ieguldījumus pētniecībā un izcilus ārzemju pētniekus;

16.

lai Eiropa būtu nozīmīga starptautiska mēroga dalībniece, tai jākoncentrējas uz tādu novatorisku risinājumu meklēšanu, kas palīdz tikt galā ar uzdevumiem, ar kuriem saskaras sabiedrība. Šajā sakarā RK uzsver lielo nozīmi, kāda ir pieejai, kas vērsta uz tirgu un ko nosaka pieprasījums, kā arī mazo un vidējo uzņēmumu būtisko lomu (starptautiskas) zinātniskās pētniecības rezultātu konkrētā pielietošanā un laišanā tirgū;

17.

uzsver, ka Eiropas valstu valdībām un vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir jāpieliek pūliņi, lai Eiropu pārveidotu par lielu integrētu veselumu, kurš spēj konkurēt globalizētajā pasaulē un veidot dialogu ar rūpnieciski attīstītākām valstīm (piemēram, ASV un Japānu), jaunajām tirgus ekonomikas valstīm (piemēram, Brazīliju, Krieviju, Indiju un Ķīnu), kaimiņvalstīm un attīstības valstīm;

18.

rosina paziņojumā precīzāk definēt jēdzienu “reģions”, jo to var saprast dažādi, proti, tas var būt reģions, kas aptver vairākas valstis, un reģions vienā noteiktā valstī;

19.

uzskata, ka tieši reģionos pētniecības un inovācijas pasākumus var vislabāk saistīt ar horizontāliem un tematiskiem politikas pasākumiem; teritorijas pārvaldība, vides aizsardzības un drošības jautājumi, plānu izstrāde un pakalpojumu sniegšana — tās ir jomas, kurās jaunas idejas, risinājumi un novatoriskas tehnoloģijas var radīt pievienoto vērtību;

20.

atzīmē, ka starptautiskā konkurence skar ne tikai valstis, bet arī lielas reģionālas sistēmas, ko veido ražošanas teritorijas, rūpnieciskās pētniecības kopas, uzņēmējdarbības tīkli un uzņēmējdarbības parki: reģionālajai dimensijai ir jākonkurē un starptautiskā līmenī jāsadarbojas ar līdzīgām sistēmām citās pasaules daļās;

21.

uzskata, ka programmu “Apvārsnis 2020” varētu izmantot kā būtisku iespēju pārvērtēt, kāda ir reģionālo pašvaldību nozīme un kāds var būt to ieguldījums centienos veidot tādu Eiropas sistēmu, kas spēj konkurēt starptautiskā līmenī;

22.

norāda, ka jāatbalsta daudzlīmeņu pārvaldības principa ievērošana starptautiskajā sadarbībā pētniecības attīstības un inovācijas jomā, kurā līdztekus Eiropas Savienībai un dalībvalstīm svarīga nozīme būtu arī vietējām un reģionālajām pašvaldībām;

23.

uzsver, ka reģionālajiem tīkliem ir liela nozīme vietējo un reģionālo pašvaldību reģionālajā un starptautiskajā sadarbībā pētniecības, izstrādes un inovācijas jomā. Reģionālie tīkli ir vieta, kur vietējie un reģionālie dalībnieki var uzkrāt ideju, prasmju un finanšu līdzekļu kritisko masu, lai varētu iesaistīties sadarbībā pētniecības, izstrādes un inovācijas jomā un piedalīties lielos starptautiskos projektos. Tīkli ir nozīmīgi instrumenti, kas ļauj apvienot resursus, pieredzi, zināšanas un dažādas prasmes. Tā kā starptautisko sakaru nozīmība arvien pieaug un arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta vietējiem apstākļiem, pētniecības, attīstības un inovācijas jomas dalībnieki un attiecīgās ieinteresētās personas, starp kurām nodibināti cieši sakari, var radīt ekosistēmas, kas veicina starptautisku sadarbību;

24.

norāda, ka Stratēģiskais forums starptautiskajai sadarbībai zinātnes un tehnoloģiju jomā rada pievienoto vērtību, jo tas nodrošina valstu, Eiropas un pasaules resursu optimālu izmantošanu un novērš pasākumu dublēšanos;

25.

atzinīgi vērtē SFIC pūliņus sniegt labi strukturētu pārskatu par starptautiskās sadarbības pasākumiem, kurus dalībvalstis īsteno savas politikas un programmu ietvaros;

26.

norāda, ka vietējās un reģionālās pašvaldības var sekmēt SFIC darbību, ja tām ir piešķirtas institucionālas pilnvaras un resursi, lai tās varētu izrādīt iniciatīvu un sadarboties starptautiskā līmenī. Daži ES reģioni darbojas ļoti aktīvi, slēdzot nolīgumus, veidojot pārstāvniecības ārzemēs un kopīgi finansējot pasākumus. Eiropas uzņēmējdarbības un tehnoloģiju centri, kas izveidoti trešajās valstīs, ir viena no ārpus ES īstenotajām iniciatīvām, kurā reģionālie dalībnieki aktīvi iesaistās;

27.

uzskata, ka Stratēģiskajā forumā starptautiskajai sadarbībai zinātnes un tehnoloģiju jomā būtu jāapsver iespēja īstenot koordinācijas stratēģiju, jo Eiropas reģioni sadarbojas ar trešām valstīm neatkarīgi no tā, vai ES līdzekļi šādai sadarbībai ir piešķirti, un būtu jāpanāk, ka šāda sadarbība ir saskaņota un tai ir vienādi mērķi;

28.

norāda, ka saskaņā ar subsidiaritātes principu vietējās un reģionālās pašvaldības ir vistuvākais līmenis, kas spēj apzināt pētniecības dalībniekus un novatoriskus uzņēmumus, kuri — ar augšupēju pieeju — lemj, vai ir lietderīgi būt pārstāvētiem noteiktās valstīs vai reģionos un sadarboties ar vietējiem dalībniekiem;

29.

uzskata, ka starptautisko pasākumu koordinācija valstu, federālajā, reģionālajā un vietējā līmenī ir svarīga, taču šajā jomā arī turpmāk galvenajai atbildībai būtu jāgulstas uz dalībvalstīm (vai reģioniem, kas veido un īsteno politiku); gadījumos, kad attiecībā uz trešām valstīm/reģioniem ir konstatētas kopējas prioritātes, kopīgai iniciatīvu koordinēšanai Eiropas līmenī ir neapšaubāma pievienotā vērtība;

30.

uzskata, ka stratēģiska pieeja ar daudzgadu plāniem ir svarīga, taču tā nedrīkst būt pārāk neelastīga: jānodrošina elastība, lai dalībvalstis vai reģioni, piešķirot valsts/federālos/reģionālos līdzekļus, varētu veikt pamatotus pielāgojumus;

31.

lūdz, lai to informē par ierosinātajām informācijas apkopošanas sistēmām un, ja iespējams, iesaista šajās sistēmās, kuras varētu izmantot kā informācijas avotu stratēģiskām pētniecības un inovācijas programmām viedas specializācijas ietvaros;

32.

atzīmē, ka visā pasaulē vērojamā zinātniskās darbības specializācija un attiecīgā kvalitāte paver iespējas starptautiskai sadarbībai, kura balstās uz savstarpēju papildināmību, un atzinīgi vērtē paziņojumā atspoguļotos centienus pārvalstu līmenī apzināt zinātnes stiprās un vājās puses;

33.

rosina attiecināt informācijas apkopošanu arī uz vietējo līmeni, iespējams, izmantojot jau izveidotās informācijas apkopošanas sistēmas; norāda, ka nozīmīga ir zināšanu apmaiņa ar partneriem citviet pasaulē par to, kā tiek konfigurētas un izmantotas informācijas sistēmas, piemēram, Eiropā izveidotā ERA-watch un Ziemeļamerikā izveidotās datu bāzes STAR metrics, COMETS un ORCID;

34.

atzīmē, ka šādas informācijas sistēmas var palīdzēt konstatēt (tehnoloģiskās) konkurences priekšrocības un nodrošināt informāciju, kas palīdz ieviest viedas specializācijas stratēģijas, kuras attiecas uz sinerģiju, pūliņu savstarpēju papildināšanu un partnerībām; reģioniem, kas vēlas sadarboties ar reģioniem vai valstīm ārpus ES, šāda informācija varētu būt noderīga, lai izstrādātu viedas specializācijas stratēģijas;

35.

uzsver, ka būtisku ieguldījumu var sniegt savstarpēji savienoti Eiropas tīkli, kas darbojas kā savstarpēji saistīta kopiena un nepārtraukti uzlabo darbību, veicot profesionālapskates, salīdzinošo mācīšanos, pastāvīgu salīdzinošu novērtēšanu un Eiropā notiekošā inovācijas procesa ģeogrāfisku apzināšanu;

36.

piekrīt viedoklim, ka pozitīvi ir vērtējama iecere īpašu uzmanību veltīt tādām tematiskām jomām, kurās starptautiskā sadarbība var nodrošināt būtisku progresu, jo īpaši, starptautiskā pētniecības infrastruktūrā. Turklāt Eiropas Savienības starptautiskajā darbībā pētniecības un inovācijas jomā nozīmīgi jautājumi ir arī zinātnes diplomātija un specializācija;

37.

norāda, ka gan starptautiskie sadarbības modeļi, kuru pamatā ir atvērta inovācija, gan internets un tiešsaistē izveidotie sociālie tīkli, kopas, kopēji starptautiski pasākumi, kopējas tehnoloģiju platformas, dzīvās laboratorijas un kopienas, kā arī sadarbības iniciatīvas ir lieliski instrumenti, lai varētu īstenot atvērtus un uz sadarbību balstītus starptautiskus pasākumus;

38.

piekrīt viedoklim, ka pētniecības stratēģiskas infrastruktūras izveides procesam raksturīga iezīme ir starptautiska sadarbība. Būtiski ir izveidot tādu saskaņoti funkcionējošu (materiālu un nemateriālu) infrastruktūru, kas palielina attiecīgo teritoriju inovācijas potenciālu pasaules līmenī;

39.

uzsver pētniecības infrastruktūras, arī e-infrastruktūras reģionālo nozīmību un (iespējamo) būtisko labumu, ko šāda infrastruktūra var sniegt. Tā nodrošina vajadzīgo tehnisko aprīkojumu (lieljaudas skaitļošanas un saziņas līdzekļus, no attāluma lietojamus instrumentus un datu kopumus), lai jebkurā valstī vai ģeogrāfiskajā vietā varētu īstenot visā pasaulē novērtētus sadarbības projektus pētniecības un inovācijas jomā;

40.

uzsver, ka e-infrastruktūra ir būtiska sastāvdaļa, kas veido Eiropas digitālās pētniecības telpu, kura ir atvērta pārējai pasaulei; e-infrastruktūra var sekmēt starptautiskās pētniecības mērķu sasniegšanu;

41.

iesaka, izstrādājot ceļvedi Eiropas Stratēģiskajam forumam par pētniecības infrastruktūrām (ESFRI), konsultēties ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām;

42.

atzīmē, ka starptautiskā sadarbība pētniecības un inovācijas jomā ir nozīmīgs “maigās varas” instruments un mehānisms, kas ļauj uzlabot attiecības ar svarīgām valstīm un reģioniem;

43.

uzsver zinātnes diplomātijas nozīmīgumu — it īpaši ES jaunās kaimiņattiecību politikas vietējās un reģionālās dimensijas nodrošināšanā, taču ne tikai šajā ziņā. Partnerības, ko zinātnes un tehnoloģiju jomā reģioni izveido ar attīstības valstīm, var papildināt Eiropas Savienības ārējās politikas pasākumus un instrumentus, jo tādējādi tiek veidotas partnerības, kas veicina ilgtspējīgu attīstību un sekmē globālu problēmu risināšanu;

44.

norāda, ka pētniecības un inovācijas jomā starptautiskā sadarbība ar rūpnieciski attīstītām valstīm un jaunajām tirgus ekonomikas valstīm var pavērt uzņēmējdarbības iespējas un jaunus tirgus gan uzņēmumiem, gan arī vietējiem un reģionālajiem dalībniekiem. Datu bāze ERA-Watch, kurā pieejama no valstīm iegūtā informācija par starptautisko sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jomā, var palīdzēt reģioniem noteikt tiem svarīgas zinātnes un tehnoloģijas jomas, kā arī atrast trešo valstu reģionus, ar kuriem sadarbība minētajās jomās būtu abpusēji izdevīga;

45.

norāda, ka zinātniskā specializācija, kuras pamatā ir savstarpēja papildināšana, paver starptautiskas sadarbības iespējas;

46.

norāda, ka viedas specializācijas stratēģiju (S3) starptautiskā dimensija ir ļoti nozīmīga, lai piesaistītu papildu ieguldījumus un pavērtu jaunas iespējas gan Eiropas reģioniem, gan trešām valstīm;

47.

atzīmē, ka starptautiskā sadarbība zinātnes un inovācijas jomā ir svarīga, un programma “Apvārsnis 2020” var nodrošināt efektīvus un zinātniski pamatotus risinājumus globālām problēmām;

48.

norāda, ka reģioni var būtiski sekmēt sabiedrības problēmu risināšanu, īstenojot politiku, koordinētas programmas un kopējus pasākumus, kas izstrādāti sinerģiju veidojošā valstu un ES ārējo instrumentu satvarā;

49.

norāda, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir liela nozīme tādu efektīvu pētniecības un inovācijas ekosistēmu izveidē, kurās kopas un Eiropas labākā zinātība (vietējā līmeņa universitātes, rūpniecība, mazie un vidējie uzņēmumi, reģionālās pētniecības/attīstības aģentūras) var veicināt no pieprasījuma un iespējām atkarīgu inovāciju, tādējādi risinot reālas problēmas un starptautiskā mērogā būtiskas sabiedrības problēmas.