19.1.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 17/56

—

atkārtoti pauž pārliecību, ka ir vajadzīgs vienots stratēģiskais satvars (2014–2020), lai ieviestu koordinēšanu un radītu sinerģiju starp piecu vienotā stratēģiskā satvara (VSS) fondu pasākumiem un sniegtu nepārprotamas stratēģiskās norādes partnerības līgumiem un darbības programmām;

—

pauž šaubas, vai ir pareizi ierosināt šādu VSS iedalījumu: vispārīgās regulas pielikums un deleģēts akts, kurā ir izklāstītas provizoriskas darbības ar augstu Eiropas pievienoto vērtību un sadarbības prioritātes. Pēc Komitejas domām, vienotais stratēģiskais satvars jāiekļauj pielikumā, kas pievienots vispārīgajai regulai;

—

uzskata, ka provizoriskās darbības ar augstu Eiropas pievienoto vērtību būtu jānosaka Eiropas Komisijai, izstrādājot juridiski nesaistošu Komisijas paziņojumu, kā tas ir bijis saistībā ar Kopienas stratēģiskajām pamatnostādnēm 2007.–2013. gadam;

—

uzsver, ka VSS vajadzētu būt virzītam uz tādu apstākļu radīšanu, kas nodrošina sekmīgu pāreju no tiesību aktiem uz partnerības līgumiem un darbības programmām, un norāda, ka ir vajadzīga precīzāka informācija par īstenošanas mehānismiem;

—

pauž sarūgtinājumu, ka 11 tematiskie mērķi, kas minēti vispārīgās regulas priekšlikumā, atšķiras no sešām prioritātēm, kas noteiktas Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai, un no sešām specifiskajām prioritātēm Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda ietvaros, un tādēļ pasākumu koordinēšana būs visai sarežģīta;

—

ir pārliecināta, ka darbības vadība jādecentralizē, proti, jānodod vietējam un reģionālajam līmenim, lai palielinātu fondu koordināciju un papildināmību. Tas nodrošinās efektīvu un integrētu pieeju, proti, daudzus tematus aptverošu un augšupēju pieeju, kas ņem vērā katra reģiona īpatnības;

—

ļoti iesaka izmantot tādas darbības programmas, kas balstās uz vairākiem VSS fondiem;

—

aicina izveidot stabilu plānošanas sistēmu, lai nodrošinātu saskaņotību ar kohēzijas politikas daudzgadu plānu;

—

pauž šaubas, vai būtu pareizi, ja ar deleģētu aktu būtu iespējams veikt izmaiņas vienotajā stratēģiskajā satvarā.

Ziņotājs

Marek WOŹNIAK (PL/PPE), Lielpolijas vojevodistes maršals

Atsauces dokuments

Grozīts priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, uz kuriem attiecas vienotais stratēģiskais satvars, un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1083/2006

COM(2012) 496 final (I pielikums)

1.

atkārtoti pauž pārliecību, ka ir vajadzīgs vienots stratēģiskais satvars (2014–2020), kas ietvertu Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), Eiropas Sociālo fondu (ESF), Kohēzijas fondu (KF), Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (EJZF). Tas ļautu ieviest koordinēšanu un radītu sinerģiju starp pasākumiem, kas ietilpst vienotajā stratēģiskajā satvarā (VSS), un sniegtu nepārprotamas stratēģiskās norādes partnerības līgumiem un darbības programmām;

2.

atgādina par politikas jomā paustajiem ieteikumiem, ko RK ir izstrādājusi atzinumā par vispārīgo regulu, un uzsver: tā kā VSS ir jāpieņem kā vispārīgās regulas pielikums, tieši vispārīgajā regulā ir izklāstīts stratēģiskais redzējums un mērķi, turpretī VSS būtu uzskatāms par galveno īstenošanas instrumentu;

3.

pauž šaubas, vai ir pareizi ierosināt šādu VSS iedalījumu: vispārīgās regulas pielikums (1) un deleģēts akts, kurā ir izklāstītas provizoriskas darbības ar augstu Eiropas pievienoto vērtību un sadarbības prioritātes. Pēc Komitejas domām, vienotais stratēģiskais satvars jāiekļauj pielikumā, kas pievienots vispārīgajai regulai. Komiteja atgādina, ka deleģētiem aktiem būtu jāattiecas uz tām tiesību pamataktu daļām, kuras nav būtiskas, taču visi jautājumi, kas saistīti ar VSS, ir būtiski/svarīgi vietējām un reģionālajām pašvaldībām, un tiem ir stratēģiska nozīme. Ar Reģionu komiteju nenotiek apspriešanās par deleģētiem aktiem, taču VSS ir jautājums, kas saskaņā ar LESD 177. pantu obligāti jāapspriež ar RK;

4.

uzskata, ka VSS būtu jāpieņem Padomei un Eiropas Parlamentam un būtu jāpārskata tikai tad, ja Eiropas Savienībā būtiski mainītos sociālā un ekonomiskā situācija. Tāpēc Komiteja pauž šaubas, vai būtu pareizi, ja ar deleģētu aktu būtu iespējams veikt izmaiņas 1. pielikumā;

5.

uzskata, ka provizoriskās darbības ar augstu Eiropas pievienoto vērtību būtu jānosaka Eiropas Komisijai, izstrādājot juridiski nesaistošu Komisijas paziņojumu, kā tas ir bijis saistībā ar Kopienas stratēģiskajām pamatnostādnēm 2007.–2013. gadam (COM(2005) 299 final);

6.

vērš uzmanību uz to, ka VSS fondiem vajadzētu būtiski atbalstīt stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanas instrumentus un ieguldījumus, kuri mazina attīstības līmeņa atšķirības starp dalībvalstīm, kā arī starp reģioniem un pašos reģionos. Vienlaikus Komiteja aicina noteikt, ka Līgumā minētās saistības uzskatāmas par pamatprincipu;

7.

pauž gandarījumu, ka vienotajā stratēģiskajā satvarā minētie priekšlikumi ļaus īstenot mērķus, kas minēti vispārīgās regulas priekšlikuma 11. pantā, kurā teikts, ka VSS uzdevums ir risināt svarīgākos teritoriālos problēmjautājumus. Vienlaikus Komiteja norāda, ka vienotajā stratēģiskajā satvarā jābūt skaidrām atsaucēm uz tālākajiem reģioniem un uz tādiem reģioniem ar īpašām teritoriālajām iezīmēm kā kalnu reģioni, nomaļi reģioni, pārejas posmā esoši rūpniecības reģioni, salas, reģioni ar zemu apdzīvotības blīvumu un mazapdzīvoti reģioni, kuriem nepieciešami īpaši pasākumu veidi;

8.

pozitīvi vērtē norādi, ka vajadzētu iesaistīt reģionālos un vietējos partnerus un ka tas ir viens no priekšnoteikumiem politisko mērķu sasniegšanai. Komiteja uzskata, ka tas atvieglos augšupējas teritoriālās pieejas izmantošanu;

9.

aicina atbilstīgi proporcionalitātes principam izstrādāt tādu vienotu stratēģisko satvaru, kurā mērķtiecīgi būtu izskaidrots un precizēts, kā nākamajā plānošanas periodā fondi funkcionēs, un vienlaicīgi dota iespēja programmu pasākumus pielāgot katras dalībvalsts un reģiona īpatnībām, vajadzībām un potenciālam. Ar VSS būtu jāievieš vadlīnijas, ko dalībvalstis varētu izmantot plānoto partnerības līgumu un darbības programmu izstrādē, un tādējādi tas ļautu dalībvalstīm un attiecīgajām vietējām un reģionālajām pašvaldībām pašām risināt problēmas saistībā ar attīstību, it sevišķi ņemot vērā stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus. Komiteja uzsver, ka VSS vajadzētu būt virzītam uz tādu apstākļu radīšanu, kas nodrošina sekmīgu pāreju no tiesību aktiem uz partnerības līgumiem un darbības programmām;

10.

norāda, ka ir vajadzīga precīzāka informācija par īstenošanas mehānismiem;

11.

pauž sarūgtinājumu, ka 11 tematiskie mērķi, kas minēti vispārīgās regulas priekšlikumā, atšķiras no sešām prioritātēm, kas noteiktas Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai, un no sešām specifiskajām prioritātēm Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda ietvaros, un tādēļ pasākumu koordinēšana būs visai sarežģīta;

12.

pauž bažas, ka vienotajā stratēģiskajā satvarā trūkst aspektu par galvenajiem principiem, kas jāīsteno;

13.

aicina izveidot stabilu plānošanas sistēmu, lai nodrošinātu saskaņotību ar kohēzijas politikas daudzgadu plānu;

14.

uzskata, ka jau pašā sākumā, piemēram, partnerības līgumu un darbības programmu izstrādes laikā par svarīgāko uzdevumu jāizvirza programmu atbilstīgu prioritāšu noteikšana visam laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam. Šajā sakarā Komiteja pauž zināmas bažas, ka iecere ņemt vērā konkrētām valstīm adresētos ieteikumus un valstu reformu programmas varētu nebūt savienojama ar daudzgadu programmu saskaņotu izstrādi reģionālajā līmenī;

15.

atgādina par savu atzinumu, kurā ir iztirzāta vispārīgā regula un noraidīts priekšlikums, kas paredz kohēzijas politikas sasaistīšanu ar stabilitātes un izaugsmes pakta ievērošanu (2) un ļauj grozīt partnerības līgumus un darbības programmas, pamatojoties uz Eiropas pusgada ietvaros formulētajiem ieteikumiem;

16.

vērš uzmanību uz to, ka programmu bieža grozīšana kaitēs fondu pārvaldības prognozēšanai, tāpēc būtu jāveic tikai obligāti vajadzīgās izmaiņas;

17.

uzsver, ka jāuzlabo VSS fondu savstarpējā koordinēšana, lai palielinātu no minētajiem fondiem finansēto pasākumu efektivitāti un panāktu nepieciešamo sinerģiju, ņemot vērā sarežģīto budžeta situāciju un ierobežotos finanšu līdzekļus. Tas ļautu nodrošināt ES ieguldījumu lielāku sinerģiju un papildināmību;

18.

aicina vienotajā stratēģiskajā satvarā galveno uzmanību pievērst savstarpējai papildināmībai. Jācenšas izstrādāt integrētu un tematiski vispusīgu pieeju, kas ļauj sasaistīt provizoriskas atšķirīgu fondu darbības, kuras viena otru papildina vienota mērķa sasniegšanai. Tomēr Komiteja pauž sarūgtinājumu, ka Komisija nav sīkāk precizējusi iespējamo papildināmību nedz starp dažādām tematiskajām prioritātēm un ieguldījumu prioritātēm, kas attiecas uz vairākiem VSS fondiem, nedz starp provizoriskām darbībām un ieguldījumu prioritātēm. Tāpēc Komiteja uzsver, ka ierosinātajam VSS dokumentam jānodrošina atsevišķu fondu darbības jomu papildināmība un jānovērš dublēšanās risks;

19.

ir pārliecināta, ka darbības vadība jādecentralizē, proti, jānodod vietējam un reģionālajam līmenim, lai palielinātu fondu koordināciju un papildināmību. Tas nodrošinās efektīvu un integrētu pieeju, proti, daudzus tematus aptverošu un augšupēju pieeju, kas ņem vērā katra reģiona īpatnības;

20.

ļoti iesaka izmantot tādas darbības programmas, kas balstās uz vairākiem VSS fondiem un kas ļauj maksimāli palielināt ES pasākumu pozitīvo ietekmi uz reģioniem, pilnībā izmantojot iespējas, kuras rada dažādu reģionālās attīstības instrumentu pielietošana, lai praktiski īstenotu vietējo un reģionālo pašvaldību izstrādātās sociālās un ekonomiskās attīstības stratēģijas;

21.

ar gandarījumu atzīmē, ka Eiropas Komisija tik ļoti uzsver integrētas teritoriālās attīstības plānošanas vajadzību. Komiteja atzinīgi vērtē atsauci uz integrētiem teritoriālajiem ieguldījumiem, integrētām darbībām un kopīgiem rīcības plāniem, tomēr pauž bažas, ka vispārīgajā regulā un VSS pielikumā nav iekļauts šo instrumentu apraksts un nav paskaidrots integrētu darbību jēdziens. Komiteja uzsver, ka integrētas darbības precīzi jādefinē kā instruments, ko izmanto finansējuma integrēšanai citās ES politikas jomās un instrumentos;

22.

attiecībā uz pilsētu attīstības stratēģiju (ERAF regulas 7. pants) īpaši uzsver, ka ir ļoti svarīgi piešķirt resursus ilgtspējīgai pilsētu attīstībai paredzētām integrētām darbībām, kuras jāīsteno kā integrētas teritoriālās investīcijas (ITI), un ka tas ir inovatīvs paņēmiens, bet pauž neapmierinātību ar to, ka tiesiskajā regulējumā nav pietiekami skaidri norādīts, ka šajā gadījumā atbildība par integrētu teritoriālo investīciju pārvaldību un īstenošanu ir piekritīga tieši vietējām pašvaldībām;

23.

uzskata, ka jāsaglabā uz sabiedrību orientētas vietējās attīstības vietējais raksturs;

24.

pamatojoties uz savu atzinumu, kurā iztirzāta uz sabiedrību orientēta vietējā attīstība, norāda uz vietējās attīstības holistisko raksturu; vietējā attīstība aptver visa veida reģionu, tostarp pilsētu, lauku rajonu, piepilsētas un funkcionālo apgabalu, problēmjautājumus un potenciālu. Šajā sakarā Komiteja aicina nodrošināt, ka uz sabiedrību orientētas vietējās attīstības koncepciju var izmantot visu vienotā stratēģiskā satvara 11 tematisko mērķu īstenošanai atbilstīgi vietējām vajadzībām;

25.

atbalsta norādi uz vajadzību veikt saskaņošanu ar citām ES politikas jomām un instrumentiem, kas neietilpst vienotā stratēģiskā satvara darbības jomā. Tas dos iespēju veidot stingrāku saikni starp stratēģiju “Eiropa 2020”, ES kohēzijas politiku un nozaru politikas pasākumiem Eiropas, valstu un vietējā līmenī. Komiteja uzskata, ka tas ļautu uzlabot programmu vadību un palielinātu to efektivitāti;

26.

aicina — it sevišķi ES līmenī — sīkāk izklāstīt koordinācijas mehānismus un izstrādāt vadlīnijas ar VSS saistītajām ES politikas jomām un instrumentiem. Komiteja atgādina, ka lielākā daļa no minētajiem instrumentiem tiek pārvaldīti centralizēti, tāpēc jāuzsver ne tikai dalībvalstu loma, bet arī Eiropas Komisijas līdzatbildība;

27.

atzinīgi vērtē to, ka priekšlikuma pielikumā iekļauts saraksts ar ES politikas jomām un instrumentiem/programmām (tostarp “Apvārsnis 2020”, NER, COSME, LIFE, “ERASMUS visiem”, Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programma (PSCI), Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instruments (EKPI), Pirmspievienošanās atbalsta instruments (IPA), Eiropas Attīstības fonds (EAF));

28.

pozitīvi vērtē to, ka ir uzsvērta saikne starp VSS fondiem un programmu “Apvārsnis 2020”. Komiteja uzskata, ka Eiropas Komisija ir precizējusi vadlīnijas, ierosinot, ka saistībā ar programmu “Apvārsnis 2020” VSS fondiem jāatbalsta lietpratīgas specializācijas stratēģijas, kuru virziens ir divējāds: spēju veidošana, kā arī pētniecības un inovācijas rezultātu izmantošana un tūlītēja izplatīšana;

29.

atzinīgi vērtē ieteikumu, ka VSS fondus drīkst izmantot līdzfinansējuma piešķiršanai partnerībām starp izglītības, uzņēmējdarbības un pētniecības jomu un ka minētie pasākumi jāsaskaņo ar starptautiskām uzņēmumu un izglītības iestāžu partnerībām, kas izveidotas kā zināšanu apvienības un sektoru prasmju apvienības, kuras var atbalstīt ar programmu “ERASMUS visiem”;

30.

atbalsta jaunieviesto iespēju, kas ļauj VSS fondus izmantot Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta papildināšanai, veidojot citastarp otrās un trešās nozīmes savienojumus ar ES prioritāro infrastruktūru;

31.

atgādina par savu atzinumu par programmu “LIFE” un piekrīt viedoklim, ka minētā programma ir ļoti svarīga, lai vides aizsardzības mērķiem piesaistītu daudz lielākus ERAF, ESF un Kohēzijas fonda līdzekļus. Reģionu komiteja atbalsta programmas “LIFE” integrētos projektus, kas ir prezentēti kā jaunas un augstākas kategorijas projekti;

32.

uzsver, ka ir labāk jākoordinē tādi ārējai darbībai domāti instrumenti kā Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instruments, IPA un EAF, it sevišķi saistībā ar reģioniem, kas robežojas ar Austrumu partnerības valstīm un Savienības Vidusjūrai valstīm, un saistībā ar tālākajiem ES reģioniem, kuri robežojas ar ĀKK valstīm;

33.

norāda, ka saskaņā ar Reģionu komitejas atzinumu par vispārīgās regulas priekšlikumu nav pamata partnerības līgumos iekļaut Eiropas teritoriālo sadarbību; tāpēc Komiteja noraida sadaļas “Sadarbības prioritātes” iekļaušanu deleģētajā aktā;

34.

savukārt pozitīvi vērtē VSS pielikumā iekļauto saīsināto sadaļu “Pasākumu koordinācija sadarbības jomā”;

35.

vērš uzmanību uz to, ka būtu lietderīgi paplašināt no ESF finansēto transnacionālo teritoriālo sadarbību, iekļaujot starpreģionālo un pārrobežu sadarbību;

36.

ar gandarījumu atzīmē, ka ir ņemts vērā makroreģionālais aspekts, un uzsver, ka liela nozīme teritoriālās sadarbības instrumentā ir piešķirta makroreģionālo stratēģiju mērķu sasniegšanai;

37.

atzinīgi vērtē to, ka vienotā stratēģiskā satvara horizontālajos principos ir ņemti vērā daudzlīmeņu pārvaldības un partnerības principi, par kuriem ir runa vispārīgās regulas priekšlikuma 5. pantā;

38.

aicina praksē piemērot daudzlīmeņu pārvaldības principu, uzsverot augšupējas pieejas izmantošanas nozīmīgumu lēmumu pieņemšanā un partnerības līgumu un darbības programmu izstrādes procesā;

39.

nešaubīgi atbalsta pasākumus, kuru mērķis ir veicināt dzimumu līdztiesību. Komiteja tomēr uzskata, ka nav efektīvi veidot jaunas struktūras, kas fondu apgūšanas ietvaros būtu paredzētas vienīgi šādam nolūkam. Lietderīgāk būtu ieviest procedūras, kas minēto principu ļautu efektīvi īstenot, izmantojot pastāvošo institucionālo struktūru;

40.

atgādina par saviem agrākajiem atzinumiem par ERAF un ESF; tajos norādīts uz nepietiekamu pievēršanos demogrāfiskajām pārmaiņām. Šajā sakarā Komiteja pauž lielu gandarījumu, ka demogrāfisko pārmaiņu jautājums ir minēts kā viens no iespējamajiem transversālajiem politikas mērķiem;

41.

atzinīgi vērtē vienotajā stratēģiskajā satvarā iekļauto norādi uz to, ka pasākumu veidi jāpielāgo vietējiem uzdevumiem un iespējām, taču Komiteja cer, ka šajā jomā tiks veikts rūpīgāks pētījums un turpināts darbs, lai rezultātus varētu izmantot kā vadlīnijas vietējām un reģionālajām pašvaldībām;

42.

atzinīgi vērtē priekšlikumu, ka partnerības līgumu uzdevums ir vienotajā stratēģiskajā satvarā izklāstītos elementus iekļaut valstu kontekstā. Komiteja uzsver, ka jāņem vērā arī mazākās teritoriālā iedalījuma vienības un tāpēc jāiesaista attiecīgās vietējās un reģionālās pašvaldības;

43.

norāda, ka ir grūti izstrādāt ģeogrāfisko apgabalu definīciju, kas būtu saskaņota VSS fondu ietvaros, un piedāvā savu atbalstu šā jautājuma risināšanā. Komiteja uzsver, ka šī definīcija mainās atkarībā no tiesiskā regulējuma attiecīgajā nozarē, bet tas vēl vairāk sarežģī svarīgāko teritoriālo uzdevumu noteikšanu.