2.3.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 62/14

—

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas iniciatīvu, atbildot uz Padomes aicinājumu, izstrādāt pamatnostādnes, lai stimulētu pasākumus Eiropas Pētniecības telpas izveides pabeigšanai līdz 2014. gadam;

—

piekrīt viedoklim, ka zināšanas ir jaunās ekonomikas valūta. Tāpēc Komiteja piekrīt, ka pasaules līmeņa pētniecības un inovācijas spēja, kuras pamatā ir spēcīga publiskā sektora zinātniskā bāze, ir izšķiroša, lai panāktu noturīgu ekonomikas atveseļošanos un lai nostiprinātu Eiropas kā globālo procesu dalībnieces statusu;

—

uzsver, ka EPT izveide ir nepieciešama, lai novērstu pētniecības sadrumstalotību Eiropā, kā arī valstu un iestāžu radītos šķēršļus. Sadrumstalotība neapšaubāmi ierobežo Eiropas iespējas pilnībā izmantot savu pētniecības un inovācijas potenciālu, turklāt tas dārgi maksā Eiropas nodokļu maksātājiem, patērētājiem un visiem iedzīvotājiem. Tāpēc ir nepieciešams lielāks skaits mērķtiecīgu pasākumu;

—

aicina Komisiju veicināt reģionu sadarbību pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietvaros, izstrādājot efektīvus instrumentus un stimulus. Šādā kontekstā vietējās un reģionālās pašvaldības varētu uzņemties atbalsta un koordinācijas pienākumus (pētniecības un inovācijas tīklu izveidi, tehniskās un administratīvās palīdzības sniegšanu, kā arī rosināt privātā sektora finansiālu atbalstu), lai veicinātu pētniecību un iegūto zināšanu izmantošanu un inovāciju;

Ziņotājs

Grigorios ZAFEIROPOULOS kgs (EL/PPE) Atikas reģiona padomnieks

Atsauces dokuments

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Stiprāka Eiropas Pētniecības telpas partnerība izcilībai un izaugsmei”

COM(2012) 392 final

1.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas iniciatīvu, atbildot uz Padomes aicinājumu, izstrādāt pamatnostādnes, lai stimulētu pasākumus Eiropas Pētniecības telpas izveides pabeigšanai līdz 2014. gadam;

2.

piekrīt Eiropadomes 2011. gada februāra sanāksmes un 2012. gada marta sanāksmes secinājumiem, ka ir ļoti svarīgi līdz 2014. gadam pabeigt EPT izveidi;

3.

atzinīgi vērtē to, ka EPT izveidei paredzētie tiesību akti varētu būt lietderīgi arī daļēji saistītajām jomām (piemēram, valstu un ES politikas koordinēšanai saskaņā ar LESD 181. pantu, tādu pasākumu veicināšanai, kas paredzēti pētniecības rezultātu izplatīšanai saskaņā ar LESD 180. pantu saistībā ar 182. panta 5. punktu);

4.

uzskata, ka, ņemot vērā pašreizējo krīzi ekonomikā, tādas Eiropas Pētniecības telpas izveide, kas vērsta uz pētniecību un uz inovāciju, kas balstīta uz pētniecību, ir ļoti svarīga, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi, nodarbinātību, zinātnes izcilību un reģionu un valstu kohēziju;

5.

piekrīt viedoklim, ka zināšanas ir jaunās ekonomikas valūta. Tāpēc Komiteja piekrīt, ka pasaules līmeņa pētniecības un inovācijas spēja, kuras pamatā ir spēcīga publiskā sektora zinātniskā bāze, ir izšķiroša, lai panāktu noturīgu ekonomikas atveseļošanos un lai nostiprinātu Eiropas kā globālo procesu dalībnieces statusu;

6.

uzsver, ka īstenojot gan pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”, gan EPT, nozīmīgāka vieta jāierāda praksē izmantotajiem paņēmieniem un to ietekmei (1) t. i. vietējā un reģionālā līmeņa dalībniekiem ir jāpiedalās un pilnībā jāiesaistās stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā;

7.

uzsver, ka EPT palīdzēs uzlabot mūsu dzīves kvalitāti, jo Eiropa kļūs par vietu, kur norisinās aktīva zinātniskā pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācija un kur risina svarīgākās mūsdienu problēmas; uzskata, ka zināšanu veicināšanas nolūkā jāstiprina zinātnes, rūpniecības un publisko iestāžu sadarbība;

8.

piekrīt viedoklim, ka ir jāizmanto visu reģionu izcilības potenciāls un ka ir nepieciešamas jaunas pieejas atbalsta sniegšanai mazākattīstītiem reģioniem un dalībvalstīm, lai tās sasniegtu izcilību un pārdomātu reģionālo specializāciju;

9.

uzsver, ka EPT izveide ir nepieciešama, lai novērstu pētniecības sadrumstalotību Eiropā, kā arī valstu un iestāžu radītos šķēršļus. Sadrumstalotība neapšaubāmi ierobežo Eiropas iespējas pilnībā izmantot savu pētniecības un inovācijas potenciālu, turklāt tas dārgi maksā Eiropas nodokļu maksātājiem, patērētājiem un visiem iedzīvotājiem. Tāpēc ir nepieciešams lielāks skaits mērķtiecīgu pasākumu;

10.

piekrīt, ka pasākumiem vajadzētu būt vērstiem uz pētnieku un pētniecības iestāžu konkurences palielināšanu, valsts un reģionālo pētniecības sistēmu pārrobežu sinerģijas izmantošanu, pētnieku profesionālo izaugsmes, kā arī mobilitātes un zināšanu brīvas aprites veicināšanu;

11.

stingri uzskata, ka vienam no EPT pamatmērķiem vajadzētu būt intelektuālā darbaspēka aizplūšanas ierobežošanai, īpaši no reģioniem, kuros pētniecība ir mazāk attīstīta, kā arī reģionālo atšķirību mazināšanai pētniecības jomā un inovācijas rezultātos, lai panāktu visā Eiropā tādu izcilību, kurā ņemts vērā inovācijas potenciāls. Šajā nolūkā jānodrošina ES pētniecības un inovācijas programmu un valstu un reģionālo inovācijas stratēģiju savstarpējā saikne;

12.

atzinīgi vērtē Eiropadomes mērķi uzlabot apstākļus pētniecībai un izstrādei un palielināt kopējos valsts un privātā sektora ieguldījumus pētniecībā un izstrādē līdz 3 % no ES IKP. Tomēr jāatzīst, ka izcilu zināšanu komerciālas izmantošanas jomā Eiropa joprojām atpaliek no citām pasaules daļām. Tāpēc jo īpaši jāuzsver MVU nozīme inovācijas veicināšanā;

13.

ir pārliecināta, ka ar kohēzijas instrumentiem varētu stiprināt izcilības attīstību un spēju veidošanu, atbalstot pētniecības un inovācijas politiku reģionālā līmenī. Tas ļaus pilnveidot ceļu uz izcilību un dos iespēju šiem reģioniem pilnībā iesaistīties EPT un izmantot vienotā stratēģiskā satvara finansējuma avotus;

14.

aicina Komisiju kopā ar Padomi un Parlamentu nodrošināt efektīvu un rezultatīvu programmas “Apvārsnis 2020” īstenošanu, paredzot noteikumus un procedūras, kas būtu pēc iespējas vieglāk izprotami to izmantotājiem;

15.

atzīst, ka paziņojumā uzskaitītās EPT prioritātes ir labi definētas un to pilnīga īstenošana uzlabotu Eiropas pētniecības rezultātus un efektivitāti līdz 2014. gadam. Tomēr ir nepieciešama pilnīga un aktīva dalībvalstu, ieinteresēto pušu un to Eiropas organizāciju, kā arī Komisijas iesaistīšanās pastiprinātā partnerībā, lai EPT izveide ļautu izpausties Eiropas izcilībai, stiprinot efektivitāti, kvalitāti un jaunās iespējas, pamatojoties uz Savienības vajadzībām;

16.

aicina Eiropas Komisiju nodrošināt pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” un struktūrfondu sinerģiju un komplementaritāti, kā arī veidot ceļu uz izcilību vājākus rezultātus uzrādošām dalībvalstīm un reģioniem, kuri ir vājāki saimnieciskajā un sociālajā ziņā, balstoties uz to stiprajām pusēm, tiecoties būtiski veicināt pētniecības darbību un inovācijas spēju, lai novērstu inovācijas plaisu Eiropā;

17.

aicina Komisiju veicināt reģionu sadarbību pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietvaros, izstrādājot efektīvus instrumentus un stimulus. Šādā kontekstā vietējās un reģionālās pašvaldības varētu uzņemties atbalsta un koordinācijas pienākumus (pētniecības un inovācijas tīklu izveidi, tehniskās un administratīvās palīdzības sniegšanu, kā arī rosināt privātā sektora finansiālu atbalstu), lai veicinātu pētniecību un iegūto zināšanu izmantošanu un inovāciju;

18.

uzsver, ka reģioniem jāpalielina to gatavība izmantot pētniecības rezultātus. Iegūtā kompetence, praktiskās zināšanas un izstrādātie instrumenti tad būtu jāizmanto, lai nodrošinātu pētījumu rezultātu izmantošanu Eiropas mērogā. To iespējams panākt vienīgi, palielinot sinerģiju starp visiem ES finansēšanas instrumentiem, tostarp “Apvārsni 2020”, kohēzijas politiku, kā arī valsts, reģionālā un vietējā līmeņa resursiem (2). Taču ar līdzekļu apvienošanu vien nepietiek, jāmaina arī darbības kultūra un administratīvā prakse;

19.

mudina vietējās un reģionālās pašvaldības stiprināt Eiropas un/vai reģionālo un valstu organizāciju sadarbību, kas veicinātu pētniecību un inovāciju, kā arī ieviest uzlabojumus, lai sekmētu politiku konverģenci, pārvaldības efektivitāti un lietderīgumu un procedūru saskaņošanu, stiprinot kopējās pārvaldības sistēmas, kas atvieglo politiku pieejamību iedzīvotājiem, un palielinātu to sociāli ekonomisko ietekmi;

20.

uzskata, ka vietējās un reģionālās pašvaldības var un tām vajadzētu, veicinot publiskā un privātā sektora partnerību, uzņemties būtisku lomu inovatīvu produktu un pakalpojumu izstrādē. Tas radītu vairāk darba vietu un veicinātu izaugsmi vietējā un reģionālajā līmenī un vienlaikus uzlabotu publiskā un privātā sektora darbības spēju un efektivitāti;

21.

atzinīgi vērtē Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāta un Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāta iniciatīvas, kas sekmē tādu reģionālo pētniecības un inovācijas tīklu izveidi, kurus varētu atbalstīt universitātes, institūti, publiskā sektora iestādes un privātais sektors;

22.

norāda, ka kopš 2000. gada Komisija un dalībvalstis ir guvušas panākumus virzībā uz EPT, tomēr uzsver, ka minētie panākumi dažādās EPT dimensijās un dalībvalstīs ir bijuši nevienmērīgi;

23.

mudina vajadzības gadījumā iesaistīt EPT reģionālās un pētniecībā ieinteresētās organizācijas;

24.

uzsver publiskā sektora kopumā, kā arī īpaši vietējo un reģionālo pašvaldību svarīgo lomu uzņēmumu, augstskolu, pētniecības centru, un publisko iestāžu tuvināšanas jomā (atbilstīgi “trīskāršas spirāles” pieejai), lai attīstītu un konkrēti īstenotu EPT, un atzīmē, ka Komisijas paziņojumā nav pietiekami ņemta vērā publiskā sektora loma;

25.

aicina Komisiju, dalībvalstis un pētniecībā ieinteresētās personas noteikt un īstenot atbilstīgos nosacījumus Eiropas pētniecības sistēmu efektivitātes paaugstināšanai, pievēršoties tādiem galvenajiem jautājumiem kā, piemēram, starptautiskā sadarbība un konkurence, darba tirgus pētniekiem, dzimumu līdztiesība un zinātniskās pieredzes tālāknodošana. Komisijas noteiktie “nosacījumi” šķiet pietiekami izvirzīto mērķu sasniegšanai;

26.

atzīst, ka nepietiekamā konkurence valstu pētniecības sistēmās nerada pareizos nosacījumus zinātniskā darba kvalitātes paaugstināšanai. Līdz ar to pētniecības institūtu un universitāšu ierobežotās konkurences rezultātā nav pietiekamas specializācijas;

27.

uzskata: lai nodrošinātu lielo problēmu risināšanai vajadzīgo inovāciju un atklājumus, obligāti ir jāuzlabo Eiropas fundamentālo, zinātkāres virzīto pētījumu rezultāti. Eiropai jāveic ļoti mērķtiecīgi un stratēģiski ieguldījumi fundamentālajos pētījumos, par galveno kritēriju lēmumu pieņemšanā nosakot zinātnes izcilību; tas radītu labvēlīgus apstākļus vietējā un reģionālā līmeņa kompetences un zināšanu potenciāla palielināšanai un ilgtspējīgai attīstībai nākotnē;

28.

piekrīt, ka dalībvalstīm un reģioniem būtu jāatbalsta konkurētspējīgs finansējums, izmantojot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus un iestāžu salīdzinošos novērtējumus kā vienu no galvenajām metodēm valstu un reģionālā finansējuma piešķiršanai pētniecībai un inovācijai; dažos gadījumos, piemēram, reģionāla līmeņa pētniecības un izstrādes atbalsta gadījumā, salīdzinošs novērtējums netiek uzskatīts par nepieciešamu;

29.

atzinīgi vērtē Komisijas 2011. gadā publicētajā zaļajā grāmatā noteikto mērķi rast pienācīgu līdzsvaru starp pētniecības iestāžu pamatfinansējumu un uz konkurenci balstītu finansējumu. Atsaucoties uz savu agrāk izteikto viedokli, Reģionu komiteja aicina turpināt debates par pamatfinansējuma un uz konkurenci balstītā finansējuma atbilstošu līdzsvaru. Veids, kādā minētais līdzsvars tiek nodrošināts, ir ļoti svarīgs sistēmas dinamikai un dažādo pētniecības iestāžu saimnieciskajai dzīvotspējai;

30.

uzskata, ka pamatfinansējuma daļas palielināšana un pārdomāta specializācija ļaus finansēt arī mazas, dzīvotspējīgas pētniecības kopienas. Līdztekus lielām vienībām un lejupējām lielām tehnoloģiju programmām, kas nodrošina kritisko masu, maza mācību un pētniecības kopiena, kas pievērsusies vienai disciplīnai, arī var radīt ievērojamu konkurētspēju un inovācijas, ja tā, būdama universitātes pilsētiņas un universitāšu un pētniecības institūtu daudzdisciplīnu ķēdes daļa, savā pilsētā un starptautiskā līmenī efektīvi sadarbojas un strādā tīklā;

31.

uzskata, ka ir jāpalielina pamatfinansējums pētniecības institūtiem. Tāpēc Komiteja mudina Komisiju un dalībvalstis šo parametru ievērot un izstrādāt pētniecības infrastruktūru finansēšanas modeli, kurā ņemtas vērā arī struktūrfondu nodrošinātās iespējas. Lielāks pamatfinansējums pētniecības kopienām nozīmē iespēju uzsākt augšupējus pētniecības projektus, kuru pamatā ir to stratēģiskās vajadzības, vienlaikus esot dinamiskā mijiedarbībā ar reģionu un pilsētu, kurā tās atrodas;

32.

uzsver, ka, piešķirot finansējumu pētniecības un inovācijas pasākumiem, galvenajam kritērijam vajadzētu būt zinātniskajai izcilībai un būtu jāpiemēro starptautiskie salīdzinošās izvērtēšanas pamatprincipi;

33.

atzīst, ka pētniecības un inovāciju modeļus, ko sekmīgi izmanto vienā reģionā, nevar vienkārši "atdarināt" un piemērot citos reģionos. Pienācīgi ņemot vērā attiecīgās strukturālās, sociālās un kultūras īpatnības, tie tomēr var būt par piemēru piemērotu modeļu izveidei citos, arī mazāk labvēlīgos, reģionos;

34.

atkārtoti apliecina savu atbalstu reģionālo, valstu un ES mēroga pētniecības programmu un prioritāšu koordinēšanai, uzsver dalībvalstu un vietējo un reģionālo pašvaldību atbildību par pētniecību un inovāciju un joprojām noraida centralizētas pētniecības programmas un prioritātes Eiropas līmenī;

35.

aicina Komisiju veicināt dalībvalstu un ieinteresēto pušu organizāciju savstarpēju pieredzes un paraugprakses piemēru apmaiņu attiecībā uz valstu tiesību aktu radītu un/vai citādu šķēršļu novēršanu EPT, lai īstenotu Komisijas paziņojumā izklāstītās prioritātes; uzskata, ka būtu lietderīgi atbalstīt arī kopīgas pamatnostādnes pētniecības politikas jomā visā ES, lai veicinātu kopīgu pasākumu īstenošanu;

36.

aicina Komisiju atbalstīt dalībvalstis un reģionus attiecībā uz struktūrfondu izmantojumu, lai pilnveidotu pētniecības spējas, kā arī izstrādātu pielāgotas inovācijas stratēģijas, kas balstītas uz reģionālo kompetenci un pārdomātas specializācijas stratēģijām, tai skaitā atbalstīt arī kopīgās pētniecības programmas saskaņā ar kohēzijas politikas mērķiem;

37.

atzīst, ka ir svarīgi noteikt visperspektīvākās salīdzinošo priekšrocību jomas, lai definētu pārdomātas reģionu specializācijas stratēģijas (3); Eiropas Savienībai reģioni būtu jāmudina kļūt par novatoriskiem līderiem savās izraudzītajās jomās, kā arī strādāt tīklā un sadarboties ar citiem reģioniem. Reģionu komiteja aicina pievērst uzmanību visiem tiem gadījumiem, kad ar pārdomātas specializācijas palīdzību tiek mēģināts dot priekšroku jau vadošajiem reģioniem vai vietējām pašvaldībām, pārējiem reģioniem nepiešķirot nekādu atbalstu vai tos atbalstot tikai nedaudz. Tādēļ ir vajadzīga Eiropas reģionu karte, kurā reģioni parādīti atbilstoši to inovācijas līmenim un specializācijas jomai. Šāda kartografēšana ļautu veicināt reģionu sadarbību un izveidot īpašus atbalsta instrumentus atpalikušiem reģioniem, izmantojot ad hoc finansējumu, kas sekmētu minēto reģionu tuvināšanos inovatīvāko reģionu līmenim;

38.

piekrīt, ka jāizstrādā precīzāka rādītāju un mērķu sistēma, kas atspoguļotu ne tikai uzņēmumu ieguldījumus pētniecības un izstrādes jomā, bet arī aspektus saistībā ar konkurētspējas un ražīguma paaugstināšanu. Proti, tā būtu sistēma pētniecības un izstrādes sistēmu efektivitātes un inovācijas produktivitātes izvērtēšanai (4).

39.

uzsver, ka ES nekavējoties un saskaņoti jārīkojas, lai sasniegtu tādu centienu un ietekmes vērienu, kāds vajadzīgs, lai risinātu lielās problēmas ar ierobežotajiem publiskajiem līdzekļiem, kuri pieejami pētniecībai;

40.

atkārtoti uzsver savu pārliecību, ka dalībvalstu un reģionu labāka koordinācija un sadarbība, kā arī pašu reģionu labāka savstarpējā koordinācija un sadarbība var radīt sinerģijas efektu un līdz ar to palielināt EPT pievienoto vērtību. Eiropas teritoriālās sadarbības grupas (ETSG) ir vērtīgs instruments teritoriālās sadarbības, tostarp sadarbības pētniecības un inovācijas jomā, sekmīgai īstenošanai. Minētais stiprinās Eiropas konkurētspēju pasaules zināšanu tirgū;

41.

uzsver, ka būtu efektīvi jānovirza zināšanu radīšana, izplatīšana un izmantošana, ņemot vērā publiskā un privātā sektora ieinteresēto pušu stratēģiskās intereses un iesaistot viņus stratēģisko programmu izstrādē. Tam vajadzīgs starptautisku tīklu atbalsts, lai vislabākie pētnieki varētu kopīgi meklēt atbildes uz lielajām problēmām;

42.

uzsver, ka vajadzīga vietējās, reģionālās, valstu un Eiropas pārrobežu pētījumu un inovācijas stratēģiju labāka koordinācija un sinerģija, ņemot vērā dažādo kontekstu īpatnības un pastiprinot to savstarpējās papildināmības un sadarbības iespējas;

43.

atkārtoti apstiprina viedokli, ka ir jāuzlabo pētniecības un rūpniecības koordinēšana, lai sekmētu reģionu pārdomātu specializāciju pamattehnoloģijās (tādās kā nanotehnoloģija, mikroelektronika un nanoelektronika, rūpnieciskā biotehnoloģija, fotonika, progresīvi materiāli un progresīvas ražošanas tehnoloģijas), kā arī veicinātu starpvalstu tīklu izveidi un stiprinātu sadarbību reģionālajā, valsts un Eiropas līmenī (5), sekmējot arī stabilu, augstas kvalifikācijas darba vietu izveidi;

44.

piekrīt, ka dalībvalstīm un reģioniem vajadzētu veicināt un īstenot kopīgas pētniecības programmas saistībā ar lielajām problēmām, apmainoties ar informāciju un labas prakses piemēriem saskaņotās prioritārajās jomās, un vajadzētu nodrošināt, ka minētajās jomās ir piesaistīts un stratēģiski saskaņots atbilstošs valsts un reģionālais finansējums;

45.

uzskata, ka būtu jānovērš juridiskie un birokrātiskie šķēršļi valstu un starptautisko programmu pārrobežu sadarbspējai, lai būtu pieļaujams kopīgs finansējums valstu reģionāla un starptautiska līmeņa pētniecības projektiem un pētniecības infrastruktūrām;

46.

aicina Komisiju sniegt reālu un efektīvu atbalstu dalībvalstīm, reģioniem un pētniecības finansēšanas organizācijām, lai ieviestu kopīgus starptautiskus salīdzinošā izvērtēšanā balstītus novērtējumus un noteiktu kopīgus finansēšanas standartus;

47.

uzsver, ka izcila pētniecība ir atkarīga no pasaules līmeņa iekārtām un pētniecības infrastruktūrām (RI), tostarp no e-infrastruktūrām. Šādas RI ir ļoti nozīmīgas Eiropai, jo spēj piesaistīt talantu un stimulēt inovāciju un uzņēmējdarbības iespējas, vienlaikus radot jaunas darba vietas;

48.

atzīst pētniecības infrastruktūras svarīgo nozīmi uz zināšanām balstītā inovāciju sistēmā; tāpēc atzinīgi vērtē jauno koncepciju par reģionālām sadarbības struktūrām un partnerību starp pētniecības infrastruktūrām, un atzīst to iespējas sekmēt Eiropas Pētniecības telpas līdzsvarotāku attīstību, iesaistot mazākas vai mazāk pieredzējušas valstis un reģionus konkurētspējīgas pētniecības un inovācijas iniciatīvās (6);

49.

uzskata, ka jāveic efektīvi pasākumi, lai pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” virzītu uz Eiropai nepieciešamajām reformām. Tāpēc svarīga ir prioritārā joma “Sabiedrības problēmu risināšana”, kurā uzsvars būtu jāliek uz labāko Eiropas speciālo zināšanu apvienošanu ar lieliem kopīgas jaunrades projektiem, kas ļautu Eiropā īstenot plašas sistēmiskas un strukturālas pārmaiņas, pārsniedzot tradicionālās robežas. Pētniecība kādā noteiktā jomā viena pati nedos pietiekamas zināšanas, lai atrisinātu sabiedrības lielās problēmas. Uzmanības centrā tieši jāizvirza multidisciplināri pētniecības, attīstības un inovācijas pasākumi, kuru rezultātā tiek radītas koncepcijas un komponenti, kas vajadzīgi minētajām sistēmiskajām un strukturālajām pārmaiņām. Pētniecības kodolu veido eksperimenti un izmēģinājuma projekti. Labs piemērs tam ir projekta “Progresīvās pilsētas” plašais darbības lauks. Visa iepriekšminētā būtisks elements ir rezultātu pielāgojamība dažādos apstākļos visos Eiropas reģionos (7);

50.

atbalsta Inovācijas savienības saistības, ka dalībvalstīm kopā ar Eiropas Komisiju līdz 2015. gadam jāpabeidz vai jāuzsāk 60 % to Eiropas prioritāro infrastruktūru būvniecība, kas norādītas Eiropas Pētniecības infrastruktūru stratēģijas foruma (ESFRI) ceļvedī;

51.

iesaka dalībvalstīm apstiprināt finansiālās saistības attiecībā uz ESFRI noteikto pētniecības infrastruktūru izveidi un darbību un veicināt valstu pamatnostādņu un darbības programmu nākamajam plānošanas periodam izstrādi;

52.

aicina Komisiju ar programmas “Apvārsnis 2020” starpniecību sniegt reālu atbalstu attiecībā uz piekļuvi pētniecības infrastruktūrām, kā arī attiecībā uz ES pētniecības infrastruktūru (un ne tikai to, kurām piešķirts Eiropas pētniecības infrastruktūras konsorcija (ERIC) statuss) pašreiz notiekošo vispārējo integrāciju;

53.

ierosina, ka Komisijai varētu, atbalstīt infrastruktūru darbības izmaksas ar finansēšanas avotu, piemēram, struktūrfondu, starpniecību;

54.

aicina valstu un reģionālās iestādes sasaistīt pētniecības infrastruktūru pamatnostādnes, ESFRI ceļvedi un pārdomātas specializācijas stratēģijas struktūrfondu līdzfinansētajās pētniecības un inovācijas programmās, stiprinot reģionu, kuros ir mazāk labvēlīgi apstākļi, spēju veidot Eiropas un starptautiskas nozīmes pētniecības infrastruktūras un piedalīties tajās;

55.

uzskata, ka Eiropas Komisijai vajadzētu strādāt kopā ar ESFRI, lai noteiktu ceļveža īstenošanas prioritātes un sniegtu dalībvalstīm ieteikumus un norādījumus par juridisko, finansiālo vai tehnisko šķēršļu novēršanu attiecībā uz īstenošanu;

56.

atzīst, ka šķēršļus starp dažādu valstu darba tirgiem pētniekiem galvenokārt rada atšķirīgās pieejas pieņemšanai darbā, iestāžu autonomija, dažādās pieejas stratēģiju izstrādei cilvēkresursu jomā un pētniecības mobilitātes veicināšanai, kā arī nepievilcīgie darba apstākļi gados jauniem un ārpuskopienas valstu pētniekiem;

57.

atgādina, ka ieilgušās ekonomikas krīzes laikā tūkstošiem darba ņēmēju ES valstīs jau zaudējuši darbu (8), tai skaitā pat augsti kvalificēti pētnieki galvenokārt no rūpniecības nozares pētniecības un izstrādes struktūrvienībām; jaunu tirgu rašanās un uzņēmumu pārcelšana uz valstīm ar zemākām ražošanas izmaksām šo tendenci tikai pastiprina. Noteikti jāuzlabo darba ņēmēju prasmes, un jāpielāgo tās darba tirgus prasībām (9);

58.

uzskata, ka izšķiroši svarīgi ir novērst juridiskos un citus šķēršļus atklātas, pārredzamas un uz sasniegumiem balstītas pētnieku darbā pieņemšanas procedūrai un valstu dotāciju pārrobežu pieejamībai un pārvedamībai;

59.

piekrīt, ka pētniecības iestādēm būtu jāreklamē visas vakances, izmantojot Eiropas Pētnieku karjeras sistēmā noteiktos kopējos profilus, un jāaizpilda pētnieku amata vietas, piemērojot atklātas un pārredzamas procedūras, tai skaitā attiecībā arī uz ārpuskopienas valstu valstspiederīgajiem. Minētās amata vietas būtu jāreklamē arī, izmantojot EurAxess portālu (http://ec.europa.eu/euraxess/index.cfm/lobs/index);

60.

uzsver, ka īpaša uzmanība jāpievērš pētnieku mobilitātei Eiropā, un aicina piemērot konkrētus pasākumus, kuru mērķis ir novērst šķēršļus mobilitātei (piemēram, pensiju tiesību pārvedamība un sociālās aizsardzības garantija, profesionālās kvalifikācijas savstarpēja atzīšana un pasākumi ģimenes dzīves saskaņošanai ar darbu), ar ko veicināt Eiropas pētnieku mobilitāti un padarīt pievilcīgāku pētnieka karjeru ES;

61.

atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvas, lai novērstu šķēršļus attiecībā uz pētnieku sociālo nodrošinājumu ES un atvieglotu trešo valstu pētnieku ieceļošanu;

62.

atkārtoti uzsver nepieciešamību piesaistīt augsta līmeņa zinātniekus no valstīm, kas nav ES dalībvalstis, un tādēļ uzsver ES mobilitātes veicināšanas programmu, tādu kā, piemēram, Marie Curie programma, nozīmīgumu, un atzinīgi vērtē atbalsta pasākumus, kas atsevišķos reģionos ir veikti vai jāuzsāk, īstenojot pētnieku un zinātnieku atgriešanās veicināšanas programmas;

63.

rosina vietējās un reģionālās pašvaldības veikt pasākumus, ar ko varētu uzlabot mobilitāti visās jomās, jo īpaši mobilitāti starp zinātnes un rūpniecības jomām. Ļoti svarīga ir akadēmisko iestāžu, uzņēmēju un pētniecības organizāciju cieša sadarbība Eiropas mērogā, iesaistot galvenos politiskos un administratīvos darbiniekus vietējā, reģionālajā un valsts līmenī trīskāršās spirāles modeļa veidā;

64.

uzsver, ka jāmudina jaunatne veidot profesionālo karjeru pētniecības un inovācijas darbībā, jāatbalsta jaunie uzņēmēji, kuri veicina pētniecības, izstrādes un inovācijas pasākumus un gūtos rezultātus izmanto savās vietējās vai reģionālajās kopienās;

65.

uzsver nepieciešamību steidzami apmācīt darbiniekus un paaugstināt viņu kvalifikāciju, kā arī radīt labvēlīgus un pievilcīgus apstākļus, kas mudinātu strādāt uz zināšanām balstītā rūpniecībā, ņemot vērā darbaspēka trūkumu jomās, kuras nākotnē būs stratēģiski nozīmīgas, piemēram, zinātnē un pētniecībā, inženierzinātnēs, veselības aprūpē un matemātikā (10). Darba ņēmēju kompetence, prasmes un zināšanas ir pastāvīgi jāpilnveido un jāveido atbilstoši jauno nozaru un tehnoloģiju pieprasījumam ne tikai rūpniecības nozares interesēs, bet arī, lai darbu zaudējušajiem palīdzētu ātri pielāgoties jaunām nozarēm un tehnoloģijām;

66.

uzsver nepieciešamību veicināt ne tikai izcilus un augsta līmeņa sasniegumus, bet arī nodrošināt labu izglītību un apmācību katra reģiona iedzīvotājiem, kas būtu individuālās un visas sabiedrības labklājības un reģionu novatorisko spēju pamatā (11);

67.

iesaka Eiropas Komisijai izveidot tiešsaistes portālu, lai vietējā un reģionālajā līmenī varētu apmainīties ar paraugprakses piemēriem par jauniešu integrāciju darba tirgū (12), tai skaitā pētniecības un inovācijas jomās;

68.

atzīst līdz šim gūtos necilos panākumus dzimumu līdztiesības jomā un atzīmē, ka ne visas dalībvalstis un pētniecības iestādes īsteno politiku, kuras mērķis ir gūt labumu no zinātnieču talanta un dzimumu līdztiesības aspekta iekļaušanas pētniecības saturā. Dzimumu līdztiesības dimensijas integrācija pētījumu izstrādē, vērtēšanā un īstenošanā arī joprojām ir ļoti nepietiekama;

69.

uzsver, ka jānovērš juridiskie un citi šķēršļi pētnieču pieņemšanai darbā, paturēšanai darbā un karjeras izaugsmei, jārisina dzimumu nevienlīdzības jautājums un jāveicina dzimumu līdztiesības dimensija pētniecības programmās;

70.

piekrīt tam, ka pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” dzimumu līdztiesības dimensija būtu jāiekļauj visās programmās un projektos jau no pašiem to pirmsākumiem;

71.

atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu 2013. gadā ierosināt ieteikumu dalībvalstīm, kurā būs iekļauti vienoti norādījumi attiecībā uz institucionālām pārmaiņām, lai veicinātu dzimumu līdztiesību universitātēs un pētniecības iestādēs;

72.

ierosina Komisijai izveidot pārnozaru komiteju, kas kontrolētu un sniegtu ieteikumus par sieviešu-pētnieču pārstāvību EPT un “Apvārsnis 2020” pasākumos;

73.

atzīmē dalībvalstu dažādo progresa līmeni attiecībā uz atbalstu atklātas piekļuves politikai, kas varētu palīdzēt samazināt informācijas asimetriju. Turklāt zināšanu tālāknodošana starp publiskām pētniecības iestādēm un privāto sektoru joprojām nav pietiekama, un tas ietekmē zinātnes kvalitāti un pētniecības un izstrādes rezultātā gūtos saimnieciskos rezultātus;

74.

uzsver, ka pētniecības iestāžu, universitāšu un rūpniecības piekļuvei zināšanām un to tālāknodošanai ir būtiska nozīme fundamentālajos pētījumos un inovācijā, un tā būtu spēcīgi atbalstāma;

75.

uzsver, ka atklātās piekļuves pieeja attiecībā uz publiskiem līdzekļiem finansētu pētījumu rezultātiem un datiem ir būtisks pamatelements Eiropas Pētniecības telpas veidošanā, lai nodrošinātu to, ka pētnieki var izmantot jau esošās zināšanas, izvērtēt jaunus iegūtos datus un izvairīties no pētnieciskās darbības dublēšanās;

76.

uzsver, cik svarīgi ir koordinēt un saskaņot rīcībpolitikas par zinātniskās informācijas pieejamību un saglabāšanu, vienlaikus nodrošinot, ka publiskajā sektorā veiktā pētniecība veicina zināšanu tālāknodošanu no publiskā sektora privātajam sektoram, pamatojoties uz valstu izstrādātajām stratēģijām;

77.

uzsver, ka jānodrošina optimāla mijiedarbība, saikne un stratēģiska partnerība starp akadēmiskajām aprindām un rūpniecību un jāizstrādā kopīgas sadarbības pētniecības programmas, lai palielinātu pētniecības rezultātu izmantošanu un to ietekmi uz inovāciju un lielo problēmu risināšanu;

78.

piekrīt, ka atklāta piekļuve zinātniskajām publikācijām būtu jānosaka par vispārēju principu visiem ES finansētajiem projektiem programmā “Apvārsnis 2020” un ka Komisijai būtu jāturpina ar atklāto piekļuvi saistīto projektu finansēšana; tomēr jānodrošina, lai tiktu visaptveroši ievērotas zinātnieku un uzņēmēju intereses saistībā ar intelektuālā īpašuma un lietotāja tiesībām;

79.

ierosina uzsākt pasākumus, lai palielinātu ieinteresēto personu informētību par atklāto piekļuvi un e-zinātni. Komisijai cieša sadarbībā ar ieinteresētajām personām vajadzētu izstrādāt konsorcija līgumu paraugu zināšanu tālāknodošanas uzlabošanai;

80.

norāda, ka dalībvalstīm un reģioniem jāveic nepieciešamās valsts un reģionālās reformas un jāizpilda nosacījumi, kas vajadzīgi EPT izveides pabeigšanai. Tām jāatbalsta arī minēto reformu īstenošana, atvieglojot pasākumus, par ko atbild pētījumu finansētājas un veicējas organizācijas;

81.

ierosina izveidot reģionos trīskāršās spirāles partnerību tīklus, kas var sadarboties, lai koordinētu pasākumus, un uzsver, cik svarīgi ir apmainīties ar paraugprakses piemēriem, tai skaitā par pārdomātas specializācijas stratēģijām, ieviešot EPT katedras reģionālajās pētniecības un inovācijas sistēmās un atbalstot starptautiskos tīklus, kuri saistīti ar noteiktu reģionālo kompetenci;

82.

uzsver, ka būtu jāuzrauga un jāizvērtē, kā dalībvalstis, Komisija un pētniecībā ieinteresētās puses īsteno paziņojumā noteiktos EPT pasākumus. Tāpēc atzinīgi vērtē Komisijas izstrādātos EPT pārraudzības mehānismus; aicina Komisiju kopā ar dalībvalstīm nodrošināt minēto EPT pārraudzības mehānismu izveides un rādītājiem izvēles pārredzamību. Rādītāju izvēlei un skaitam būtu jāaprobežojas ar minimumu, kas nepieciešams, lai novērtētu progresu ceļā uz EPT. Datu atlasē no pētniecības iestādēm un augstskolām būtu jāizmanto spēkā esošā kārtība sadarbībai ar Eurostat, valstu statistikas aģentūrām un vietējā līmeņa iestādēm (piem., ministrijām);

83.

atzinīgi vērtē centienus vienkāršot kārtību, kā arī “Praktiska ceļveža par iespējam iegūt ES finansējumu” publicēšanu (13); īpaši pozitīvi vērtē pašreizējos centienus nodrošināt, lai projektu īstenošanas kontinuitātes labad dažādus projektu posmus varētu finansēt no dažādām programmām; atzinīgi vērtētu minētā ceļveža pārstrādāšanu visaptverošā, tomēr pieejamā ciparu formātā, kas ļauj piekļūt informācijai un resursiem saistībā ar nozīmīgām pētniecības un inovācijas programmām (14);

84.

aicina Komisiju nodrošināt, ka “Apvārsnis 2020” palīdz konsolidēt EPT izveides pabeigšanu un darbību, atbalstot pasākumus, kas attiecas uz pētnieku karjeru un mobilitāti, pētniecības infrastruktūrām, dzimumu līdztiesību, pārrobežu sadarbību, atklātu piekļuvi un zināšanu tālāknodošanu;

85.

atzinīgi vērtē Komisijas nodomu katru gadu, sākot no 2014. gada, pilnu progresa novērtējumu nosūtīt Padomei un Eiropas Parlamentam;

86.

lūdz Eiropas Komisiju nosūtīt progresa ziņojumu par EPT arī Reģionu komitejai.